19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/2

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas Līgumos iekļauta ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantu, un jo īpaši hartas 38. pantu, kurā noteikts, ka Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. pantu, kurā noteikts, ka “iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”,

—

ņemot vērā LES 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Savienībai jāizveido “sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”,

—

ņemot vērā LESD 9. pantu, ar ko paredz, ka, “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”,

—

ņemot vērā LESD 11. pantu, kurā noteikts, ka, “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”,

—

ņemot vērā LESD 12. pantu, kurā noteikts, ka “patērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”,

—

ņemot vērā LESD 14. pantu, 114. panta 3. punktu un 169. pantu un Līgumam pievienoto 26. protokolu par sabiedriskiem (ar ekonomiku saistītiem) pakalpojumiem,

—

ņemot vērā LESD 169. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka, “lai atbalstītu patērētāju intereses un nodrošinātu augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā, Eiropas Savienība veicina patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un tiesības apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses”,

—

ņemot vērā Padomes 1998. gada 24. septembra Ieteikumu 98/560/EK par Eiropas audiovizuālās un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspējas attīstību, veicinot valstu programmas, kuru mērķis ir panākt pielīdzināmu un efektīvu mazgadīgo personu un cilvēku cieņas aizsardzības līmeni (1),

—

ņemot vērā ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) piemērošanu (COM(2009)0336),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) (2),

—

ņemot vērā 2006. gada 18. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu 2006/952/EK par nepilngadīgo un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (5),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “ES patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam: patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība” un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (7), un kuras mērķis ir radīt vispārīgu akreditācijas un tirgus uzraudzības noteikumu un principu sistēmu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (Rotaļlietu drošuma direktīva) (8),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. jūnija Ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus darbības uzlabošanai un Komisijas 2004. gada 12. jūlija Ieteikumu par iekšējo tirgu regulējošu direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos (9),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 2. jūlija paziņojumu par patērētāju acquis īstenošanu (COM(2009)0330) un Komisijas 2009. gada 2. jūlija ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) piemērošanu (COM(2009)0336),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 7. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par harmonizētu metodiku patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai (COM(2009)0346) un tam pievienoto Komisijas ieteikuma projektu (SEC(2009)0949),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (11)),

—

ņemot vērā profesora Mario Monti2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijai par vienotā tirgus darbības atjaunināšanu “Jauna stratēģija vienotajam tirgum”,

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem (12),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā (13),

—

ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi – ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums) (14),

—

ņemot vērā 2010. gada 22. oktobra Komisijas dienestu darba dokumentu “Likt tirgiem strādāt patērētāju labā”, Patēriņa tirgu rezultātu pārskata 4. izdevumu (SEC(2010)1257),

—

ņemot vērā 2010. gada 27. oktobra ziņojumu “2010. gada ziņojums par ES pilsonību. Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (COM(2010)0603),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 4. marta darba dokumentu “Vietējie patērētāji vienotajā tirgū” (patēriņa tirgu pārskata piektais izdevums) (SEC(2011)0299),

—

ņemot vērā Eiropas Patērētāju centru tīkla 2010. gada ziņojumu, ko Eiropas Savienības Publikāciju birojs publicēja 2011. gadā,

—

ņemot vērā 2011. gada 23. jūnija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patērētāju tiesībām (15),

—

ņemot vērā 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu (16),

—

ņemot vērā 2011. gada oktobra Komisijas dienestu darba dokumentu “Likt tirgiem strādāt patērētāju labā – patēriņa tirgu rezultātu pārskata 6. izdevums” (SEC(2011)1271),

—

ņemot vērā Krakovas deklarāciju, kas tika pieņemta pirmajā Vienotā tirgus forumā, kurš notika 2011. gada 3. un 4. oktobrī Krakovā (Polijā),

—

ņemot vērā 2011. gada 19. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (COM(2011)0665),

—

ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par pasažieru tiesībām visos transporta veidos (17) un 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (18),

—

ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par gaisa transporta pasažieru tiesību ievērošanu un piemērošanu (19),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (20),

—

ņemot vērā 2011. gada 9. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju programmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)0707) un ar to saistītos dokumentus (SEC(2011)1320 un SEC(2011)1321),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku (21),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas redzējums pasažieriem: paziņojums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos” (COM(2011)0898),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

—

ņemot vērā 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (COM(2012)0011),

—

ņemot vērā 2012. gada 2. februāra rezolūciju par virzību uz saskaņotu Eiropas pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai (22),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. aprīļa paziņojumu “E-iepirkuma stratēģija” (COM(2012)0179),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. maija paziņojumu par Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (COM(2012)0196),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai (23),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu (24),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 29. maija darba dokumentu “Pārskats par patērētāju apstākļiem – vietējie patērētāji vienotajā tirgū” (patēriņa tirgu pārskata septītais izdevums) (SWD(2012)0165),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 7. decembra darba dokumentu “Likt tirgiem strādāt patērētāju labā” (patēriņa tirgu pārskata astotais izdevums) (SWD(2012)0432),

—

ņemot vērā 2012. gada 4. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM(2012)0238),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 19. jūlija darba dokumentu “Zināšanu palielināšanas saistība ar patērētāju rīcībspējas palielināšanu 2012.–2014. gadā” (SWD(2012)0235),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

—

ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu (25),

—

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0163/2013),

A.

tā kā patērētāju stāvokļa un viņu tiesību veicināšana un aizsardzība ir Savienības pamatvērtības;

B.

tā kā patērētājiem ir liela nozīme ekonomikā, jo patēriņš ir viens no galvenajiem Savienības izaugsmes veicinātājiem;

C.

tā kā ES pilsoņiem kā patērētājiem ir ļoti būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanā, un tāpēc patērētāja nozīmi vajadzētu atzīt ES ekonomikas politikā;

D.

tā kā Savienības mērķi ir sasniegt augstu patērētāju informētības, ietekmes un aizsardzības līmeni, kā arī panākt pareizu līdzsvaru attiecībā uz Savienības uzņēmumu un ekonomiku konkurētspēju, jo īpaši, aizsargājot patērētāju veselību, drošumu un ekonomiskās intereses, kā arī veicinot to tiesības uz informāciju un izglītību un tiesības apvienoties;

E.

tā kā patērētāji nav vienota viendabīga grupa un attiecīgie mainīgie aspekti ir jāaplūko Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmā, jo patērētāji ir ļoti atšķirīgi tādos aspektos kā prasmes, tiesību aktu izpratne, uzstājība un gatavība izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus; tā kā Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmas īstenošanā jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt nediskrimināciju un pieejamību;

F.

tā kā ir nepieciešams palielināt patērētāju uzticību, ticību tirgum un informētību par savām tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām patērētāju grupām, piemēram, bērniem, veciem cilvēkiem un citiem mazaizsargātiem patērētājiem; tā kā šajā sakarā ir svarīgi piedāvāt patērētājiem Savienībā labāku aizsardzību pret produktiem un pakalpojumiem, kas var apdraudēt viņu veselību vai drošumu;

G.

tā kā atbilstoša un pienācīga informācija nozīmē, ka tā ir viegli pieejama, pārredzama, skaidra un salīdzināma;

H.

tā kā pienācīgi funkcionējoša iekšējā tirgus sasniegšana atbilst Lisabonas stratēģijas mērķiem veicināt izaugsmi un nodarbinātību, kas nāk par labu ES 500 miljoniem patērētāju;

I.

tā kā e-komercija ir ļoti noderīga visiem patērētājiem, ņemot vērā tās milzīgo pārrobežu potenciālu, kas ļauj patērētājiem pilnībā gūt labumu no vienotā tirgus; tā kā turklāt e-tirdzniecība kā iekļaušanas līdzeklis ir ļoti lietderīga patērētājiem ar invaliditāti vai mazāku mobilitāti, kā arī laukos un ģeogrāfiski neizdevīgos apstākļos dzīvojošajiem;

J.

tā neskaidrība par patērētāju tiesībām attiecībā uz pārrobežu pirkumiem mazina tirgus integrācijas sniegtās priekšrocības;

K.

tā kā e-tirdzniecības attīstību palēnina digitālā šķirtne, kas joprojām pastāv starp Savienības pilsoņiem, jo īpaši vecu cilvēku gadījumā; tā kā lielākā daļa publisko un privāto tīmekļa vietņu joprojām nav pieejamas iedzīvotājiem ar invaliditāti vai zemāku digitālās kompetences līmeni;

L.

tā kā digitālā vienotā tirgus sadrumstalotība apdraud patērētāju tiesības; tā kā daļa tīmekļa vietņu nav piemērotas pārrobežu pircējiem un patērētājiem, tā kā drīz stāsies spēkā direktīva par alternatīvu strīdu izšķiršanu (ADR) un regula par tiešsaistes strīdu izšķiršanu (ODR), un tie būs noderīgi instrumenti patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darījumiem; tā kā ir vērts turpināt apsvērt attiecīgus mehānismus, ar kuriem īstenot efektīvus kolektīvos pasākumus;

M.

tā kā nesenā finanšu krīze parādīja, ka ir liela nepieciešamība aizsargāt un informēt patērētājus finanšu un banku pakalpojumu jomā, jo šie produkti var tiešā veidā ietekmēt viņu vispārējo labklājību, kā arī parādīja to, ka patērētājiem ir vajadzīgi objektīvāki padomi;

N.

tā kā Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmā ir noteikti Savienības patērētāju politikas saskaņošanas pasākumi, kas izstrādāti nolūkā sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

O.

tā kā pašreizējā ekonomikas krīze ļoti ietekmē arī patērētāju pirktspēju vienotajā tirgū, jo īpaši tādiem patērētājiem, kuri ir mazaizsargātā stāvoklī, kas izriet no viņu sociālajiem vai finansiālajiem apstākļiem; tā kā tādēļ būtu nepieciešamajā pakāpē jāatzīst patērētāju tiesības;

P.

tā kā vienotais tirgus nodrošina Savienības patērētājiem piekļuvi plašam augstas kvalitātes produktu un pakalpojumu klāstam par konkurētspējīgām cenām; tā kā videi draudzīgu preču ražošana un videi draudzīgu pakalpojumu sniegšana veicina atbildīgu patēriņu, tādējādi stimulējot ilgtspējīgu attīstību, nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi; tā kā Komisijai būtu jāizskata un jāizpēta jaunie patēriņa veidi, piemēram, sadarbīgais patēriņš;

Q.

tā kā, ņemot vērā tehnisko un zinātnisko zināšanu attīstību, būs jāievieš nepieciešamās korekcijas pārtikas nekaitīguma un citu patēriņa pamatproduktu jomā;

R.

tā kā pastāv vajadzība stiprināt patērētāju organizāciju lomu visās jomās, pieņemot nepieciešamos tiesiskos un ekonomiskos pasākumus un atbalstot tās ar darbībspējas stiprināšanu; tā kā patērētāju organizācijām ir īpaša loma attiecībā uz to, lai nodrošinātu uzticēšanos vienotajam tirgum un tā attīstību;

S.

tā kā pasažieri ir nepietiekami informēti par savām tiesībām un to pakalpojumu kvalitāti, uz ko tiem ir tiesības, un tā kā pasažieru juridiskās prasības bieži ir gūti iesniegt un izpildīt; tā kā ir nepieciešamas vadlīnijas, lai veicinātu un uzlabotu dažādu pasažieru tiesību noteikumu piemērošanu visos transporta veidos; tā kā plānotajā Komplekso ceļojumu direktīvas pārskatīšanā Komisijai ir pilnībā jāizpēta e-tirdzniecības un digitālo tirgu ietekme uz patērētāju uzvedību Eiropas tūrisma nozarē;

T.

tā kā pašreizējos ES tiesību aktos ir paredzētas pamatprasības attiecībā uz pasažieru aizsardzību visos transporta veidos, bet dažām no šīm pasažieru tiesībām nav pienācīgi nodrošināta īstenošana, uzraudzība un piemērošana visos transporta veidos un visās Savienības teritorijās, un tas kavē brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū, jo negatīvi ietekmē pilsoņu uzticēšanos ceļojot, kā arī traucē godīgai konkurencei starp pārvadātājiem;

U.

tā kā datorizētās rezervācijas sistēmās, ko reglamentē ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (26), pasažieriem ir jāspēj skaidri nošķirt obligātās darbības izmaksas, kuras iekļautas biļešu cenā, un izvēles iespējas, kuras iespējams nopirkt atsevišķi, lai patērētājiem, kuri biļetes iegādājas internetā, būtu pieejamas labāk pārredzamas cenas;

V.

tā kā četri galvenie mērķi, kas iekļauti Komisijas paziņojumā par jauno patērētāju tiesību aizsardzības politikas programmu, ir šādi: 1) patērētāju drošības uzlabošana, 2) zināšanu paplašināšana, 3) ieviešanas uzlabošana, īstenošanas nostiprināšana un tiesību aizsardzības nodrošināšana un 4) tiesību un galveno rīcībpolitiku saskaņošana ar ekonomiskām un sabiedriskām pārmaiņām; tā kā Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem jāsekmē ātra un efektīva patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu transponēšana;

W.

tā kā Savienība ir noteikusi mērķus samazināt CO2 emisijas, lai sasniegtu 2020. gada mērķus un panāktu, ka 2050. gadā lielākā daļa no energoapgādes ir no atjaunojamiem energoresursiem;

X.

tā kā formulētajiem priekšlikumiem ir jāatbilst četriem galvenajiem izvirzītajiem mērķiem,

1.

atzinīgi vērtē Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības programmas holistisko pieeju un jo īpaši to, ka programmā ir aptvertas gandrīz visas patērētājiem nozīmīgākās politikas jomas, tādējādi sūtot spēcīgu signālu par patērētāju drošuma un tiesību lomas un nozīmes palielināšanu vienotajā tirgū un patērētāju organizāciju stiprināšanu; tomēr uzsver, ka tas jāatspoguļo arī Komisijas iesniegtajos likumdošanas un citos priekšlikumos;

2.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi sadarboties ar tirgotājiem un starpniekiem, lai veicinātu korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas, kas veicina patērētāju drošumu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu pastāvīgi uzturēt dialogu ar privāto sektoru, lai iniciatīvas tiktu atbalstītas un īstenotas dzīvē;

3.

prasa nodrošināt, lai patērētāji varētu viegli un efektīvi īstenot savas tiesības tādās pamatjomās kā pārtika, veselība, enerģija, finanšu un digitālie pakalpojumi, piekļuve platjoslas pakalpojumiem, datu aizsardzība, transports un telekomunikācijas;

4.

aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstu valdībām, izveidojot Savienības mēroga kampaņu, lai palielinātu zināšanas par patērētāju tiesībām un interesēm; uzsver, ka, lai kampaņa būtu veiksmīga, tās īstenošanā jāiesaista ne tikai publiskais sektors un patērētāju aizsardzības organizācijas, bet arī privātais sektors;

5.

uzskata, ka ir nepieciešams popularizēt tādas e-platformas kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un tīmekļa vietne “Tava Eiropa”, kas veicina Eiropas vienotā tirgus izveidi un sniedz patērētājiem un MVU svarīgu informāciju;

6.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā uzlabot pilsoņu zināšanas par finanšu nozari, lai iedzīvotājiem, pirms tie pieņem lēmumu ņemt aizdevumu, būtu pieejama visa nepieciešamā informācija; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem un sabiedrības izglītošanai par īstermiņa aizdevumiem;

7.

uzsver, ka patērētāju izglītošana mazina riskus, saskaroties ar bīstamiem vai viltotiem produktiem, spekulatīviem finanšu produktiem un maldinošu reklāmu; uzskata, ka šāda izglītošana (tostarp finanšu jomā) un patērētāju ietekmes palielināšana ir jāveic visa mūža garumā un jāsāk jau skolā; uzsver, ka būtu jāizvairās no pārmērīga informācijas apjoma un tā vietā būtu jānovērš robi zināšanās un jāuzlabo patērētāju izpratne, sniedzot ticamu, skaidru, salīdzināmu un mērķtiecīgu informāciju;

8.

uzsver, ka, lai patērētāji varētu pilnībā izmantot savas tiesības, nedrīkst aizmirst arī par uzņēmumu lomu un izglītošanu; uzskata, ka uzņēmumu izpratne par patērētāju tiesībām ir būtiska, lai panāktu spēkā esošo patērētāju aizsardzības tiesību aktu pilnīgu īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus šajā sakarā nepieciešamos pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

9.

uzsver – dažādos pētījumos ir konstatēts, ka patērētāji uztraucas par ilgtermiņa atšķirībām to produktu kvalitātē, kas vienotajā tirgū tiek izplatīti ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu; uzskata, ka patērētājiem dažādās dalībvalstīs nav vienlīdzīgas piekļuves vienāda līmeņa kvalitātei, vienotajā tirgū iegādājoties produktus ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu; uzsver, ka ir aizliegta jebkāda patērētāju diskriminācija;

10.

aicina Komisiju veikt jēgpilnu pētījumu par šo jautājumu, lai varētu izvērtēt, vai pašreizējos Savienības tiesību aktos ir jāveic pielāgojumi; aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamentu un patērētājus par pētījuma rezultātiem;

11.

aicina Komisiju ieviest atjauninātus un standartizētus noteikumus, kas garantē produktu drošumu un autentiskumu; katrā gadījumā sagaida, ka priekšlikums grozīt Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību garantēs patērētājiem paredzēto produktu augstu drošuma līmeni;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest produktu drošuma tiesisko regulējumu; šajā kontekstā uzsver, ka efektīvai tirgus uzraudzībai ir liela nozīme, jo Eiropas vienotajā tirgū joprojām ir pieejami nedroši produkti, tostarp produkti ar CE marķējumu;

13.

prasa nodrošināt iespēju patērētājiem drošā veidā izmantot zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus un piekļūt informācijai, objektīvām konsultācijām un taisnīgai un efektīvai tiesiskai aizsardzībai nepieciešamajiem instrumentiem;

14.

aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai zinātniskie sasniegumi, tehnoloģiju attīstība un citas inovācijas sniegtu labumu patērētājiem, pienācīgi ievērojot tiesību aktus par patēriņa preču drošumu;

15.

aicina nodrošināt pienācīgu patērētāju aizsardzību un produktu drošumu ar nanotehnoloģijām vai ģenētiski modificētiem organismiem ražotu patēriņa preču tirgos;

16.

uzsver, ka, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāju veselības aizsardzības un uzticības līmeni, ir jānodrošina zinātniskās ekspertīzes un regulatīvo atzinumu neatkarīgums un pārredzamība, jo īpaši veselības, vides un pārtikas politikas jomā;

17.

uzsver nepieciešamību uzlabot tiesību aizsardzību tādām mazaizsargātām patērētāju grupām kā bērni un veci cilvēki un citiem mazaizsargātiem patērētājiem, jo īpaši attiecībā uz transportu, finanšu pakalpojumiem, enerģiju un IKT; uzsver nepieciešamību pēc pasākumiem gan Savienības, gan valstu līmenī, lai nodrošinātu pietiekamas garantijas šo patērētāju aizsardzībai;

18.

uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāveicina atbildīgs un ilgtspējīgs patēriņš saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un jāatvieglo patērētājiem pilnīga piekļuve tirgiem, izveidojot Savienībā augsti konkurētspējīgu sociālu tirgus ekonomiku, kuras pamatā būtu solidaritāte; uzskata, ka ir jācīnās pret pārtikas šķērdēšanu, jāpaildzina patēriņa preču dzīves cikls, jāveicina atkārtota pārstrāde un lietotu preču izmantošana, kā arī jāturpina uzlabot vienotajā tirgū pieejamo preču energoefektivitāte;

19.

uzstāj, ka Komisijai ir jāturpina rūpīgi uzraudzīt, kā tiek īstenoti tiesību akti, ar kuriem tiek veicināta vienotā tirgus attīstība; aicina Komisiju veikt nepieciešamos tiesiskos pasākumus pret tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj un neīsteno vai nepiemēro vienotā tirgus tiesību aktus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību;

20.

atzinīgi vērtē turpmākas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir pilnībā integrēta vienotā tirgus izveide, lai palielinātu konkurenci un efektivitāti un sniegtu lielākas izvēles iespējas Savienības patērētājiem;

21.

it īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt savlaicīgu un saskaņotu īstenošanu Savienības patērētāju tiesību aktiem, jo īpaši Patērētāju tiesību direktīvai (27), Negodīgas komercprakses direktīvai (28) un Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīvai (29); turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt patērētāju tiesību aktu efektivitāti; uzsver, ka ir pierādījumi, kas liecina, ka pilsoņi joprojām nav informēti par savām tiesībām vienotajā tirgū, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis šo tiesību aktu īstenošanas procesā vēl aktīvāk veicināt to, lai patērētājiem pieejamā informācija būtu skaidra un saprotama, kā arī viņiem būtu pieejama informācija par esošajiem patērētāju tiesību aizsardzības instrumentiem;

22.

aicina Komisiju aktīvāk izvērtēt pakāpi, kādā pilsoņiem dalībvalstīs ir pieejami bankas konti; aicina Komisiju ziņot par to, kā šī problēma tiek risināta, un līdz 2014. gada pirmā ceturkšņa beigām iesniegt Parlamentam ziņojumu par šo jautājumu;

23.

iesaka labāk izmantot pieejamo informāciju par patērētāju uzvedību un uzskata, ka patēriņa tirgus pārskata rezultātus var izmantot vēl efektīvāk; tāpēc ierosina Kopīgajam pētniecības centram finansēta pētniecības projekta veidā veikt analīzi un uzraudzības darbu, lai noteiktu, kuras jomas iedzīvotājiem ir prioritāras attiecībā uz viņu patērētāju tiesību uzlabošanu vienotajā tirgū, un attiecīgi pielāgot patērētāju informācijas saturu, formātu un šīs informācijas izplatīšanas organizāciju darbu;

24.

norāda, ka ES politikai ir jāveicina patērētāju organizāciju sadarbība ar valsts iestādēm visās jomās, tādējādi nodrošinot nepieciešamo finanšu resursu vieglu pieejamību, kā arī jāsekmē šo organizāciju savstarpēja apmaiņa ar labāko praksi un zinātību; uzskata, ka būtu jāizveido Eiropas patērētāju organizāciju reģistrs, lai palīdzētu veidot šādas organizācijas;

25.

uzskata, ka Komisijai būtu jāpievēršas ne tikai digitālā satura iegādei digitālajā vidē, bet arī tam, kā veicināt preču un pakalpojumu tirdzniecību digitālajā vidē un kā palielināt patērētāju uzticību, lai patērētāji zinātu, kā aizsargāt savas tiesības un atrisināt strīdus, ja ir iegādājušies zemas kvalitātes produktu vai pakalpojumu;

26.

aicina Komisiju pievērst īpašu izmanību patērētāju aizsardzībai īstermiņa aizdevumu jomā, jo krīzes laikā šos finanšu produktus izmanto vismazāk aizsargātie iedzīvotāji, kuri pilnībā neapzinās saistības un riskus, ko ietver šādi aizdevumi;

27.

atgādina, ka, lai patērētāji varētu pilnīgi izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, ir jāsniedz pienācīga un atbilstoša informācija, kā arī vienlaikus jāīsteno pasākumi, kas vērsti uz patērētāju iesaistīšanu;

28.

aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu iestādēm, lai uzlabotu patērētājiem pieejamo informāciju par to, kā labāk pārvaldīt mājokļu energopatēriņu;

29.

uzskata, ka ir nepieciešams īstenot pārrobežu enerģētikas projektus, kas ir iekļauti programmā “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”, jo tādējādi tiks veicināta konkurence starp elektrības un gāzes piegādātājiem, kā arī palielināsies dalībvalstu enerģētikas nozares neatkarīgums;

30.

prasa stiprināt Savienības konkurences politiku un galveno uzmanību šajā procesā pievērst patērētāju tiesību veicināšanai; uzskata, ka šāda pārveidošana ir jo īpaši svarīga stabila vienota digitālā tirgus izveidei; šajā sakarā uzsver, cik liela nozīme ir cenu salīdzināšanas tīmekļa vietnēm un to, ka ir jānodrošina to neatkarīgums;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis apstiprināt efektīvai programmas īstenošanai nepieciešamos resursus, jo īpaši ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un veikt tās ietekmes sistemātisku novērtēšanu;

32.

uzsver, ka arvien straujākā e-tirdzniecības attīstība ir ļoti svarīga, ciktāl tas attiecas uz patērētājiem, jo tiek piedāvāta plašāka izvēle, jo īpaši tiem, kas dzīvo grūti pieejamās, attālās vai nomaļās teritorijās, kā arī personām ar ierobežotu pārvietošanās spēju, kurām citādi nebūtu pieejama plaša preču izvēle;

33.

aicina Komisiju veikt pasākumus ar mērķi apkarot tādu nevienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem vienotajā tirgū, ko rada pašreizējie tālpārdošanas ierobežojumi, kurus piemēro uzņēmumi, kas darbojas pārrobežu tālpārdošanā;

34.

uzsver, ka ne visiem patērētājiem ir pieejams internets un ir nepieciešamās iemaņas, tāpēc patērētājiem vajadzētu piedāvāt pakalpojumus, izmantojot dažādus kanālus;

35.

uzsver, ka patērētāju uzticība ir ļoti svarīga gan iekšzemes, gan pārrobežu e-tirdzniecībai; uzsver nepieciešamību nodrošināt produktu kvalitāti, drošumu, izsekojamību un autentiskumu, lai nepieļautu noziedzīgu vai negodīgu praksi, un ievērot personas datu aizsardzības noteikumus, kas garantē, ka attiecīgos gadījumos tiek saņemta apzināta un nepārprotama piekrišana patērētāja sniegto personas datu izmantošanai;

36.

uzsver, ka personas datu aizsardzība ir svarīgs patērētāju aizsardzības un vienota digitālā tirgus funkcionēšanas un izaugsmes priekšnoteikums;

37.

uzsver, ka patērētāji gaida, ka e-tirdzniecības pakalpojumi būs ātri, uzticami un konkurētspējīgi un ka labi funkcionējoši piegādes pakalpojumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu patērētāju uzticību;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas paredzētos pasākumus finanšu pakalpojumu jomā un uzsver nepieciešamību pēc visaptveroša tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu neatkarīgas konsultācijas patērētājiem, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka tirgus informācijai jābūt ticamai, skaidrai un salīdzināmai un pieejamai elektroniski un citos veidos; uzsver nepieciešamību negodīgas komercprakses vai līguma noteikumu gadījumā uzsākt tiesvedību; uzsver nepieciešamību aizsargāt patērētājus, kurus kāds finanšu produkts ir “ievilinājis slazdā”;

39.

pieņem zināšanai jauno priekšlikumu (COM(2013)0130, 2013. gada 13. marts) regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, un Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību, veicot pasažieru un viņu bagāžas gaisa pārvadājumus; prasa plaši izplatīt kodolīgā formā un visās oficiālajās Savienības valodās to pasažieru tiesību sarakstu, kas kopīgas visiem transporta veidiem;

40.

uzsver nepieciešamību veicināt tiesības uz piekļuvi pamatmaksājumu kontam visiem patērētājiem un sniegt tiem skaidru un atbilstošu informāciju par ieguldījumu produktiem, kā tas ir paredzēts cita starpā priekšlikumā regulai par ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokumentiem (COM(2012)0352); uzsver, ka finanšu tirgu regulēšanai ir nepieciešami stingri noteikumi; uzsver, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze vājina liela patērētāju skaita pozīciju, padarot tos arvien mazāk aizsargātus, un ka darba nedrošības un bezdarba līmeņa pieaugums un pirktspējas krišanās palielina nevienlīdzību; aicina Komisiju rīcībpolitikas izstrādē ņemt vērā šīs jaunās norises;

41.

uzsver nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp Eiropas, valstu un vietējām iestādēm un patērētāju organizācijām, lai izveidotu konsultāciju mehānismus un īstenotu programmā plānotos pasākumus;

42.

prasa Komisijai padarīt RAPEX (ātrās ziņošanas sistēma par apdraudējumiem nepārtikas preču jomā) ziņošanas sistēmu pārredzamāku un efektīvāku; uzsver, ka nepieviešams attīstīt Eiropas Patērētāju centru (ECC) tīklu un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīklu; uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver RAPEX sistēmai līdzīgas sistēmas izveide attiecībā uz pakalpojumiem;

43.

uzsver, ka tiesiskās aizsardzības mehānismiem, piemēram, alternatīvai strīdu izšķiršanai (ADR) un tiešsaistes strīdu izšķiršanai (ODR), ir jābūt ātriem, pieejamiem un efektīviem; uzsver, ka efektīvu piekļuvi tiesai pārrobežu strīdos nedrīkst kavēt grūtības saistībā ar strīda pārrobežu raksturu, resursu trūkumu vai to, ka trūkst informācijas par juridiskās palīdzības pieejamību; tāpēc prasa labāk īstenot Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK un vajadzības gadījumā pārskatīt to, lai novērstu trūkumus;

44.

uzsver, ka ADR un ODR mehānismi nevar aizstāt kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu; tādēļ aicina Komisiju izpētīt pasākumus, kuru rezultātā varētu izveidot tādu Savienības mēroga saskaņotu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu patērētāju aizsardzības jomā, kas būtu piemērojams pārrobežu gadījumos; uzsver, ka nekoordinētas iniciatīvas Savienībā varētu radīt sadrumstalotību; uzsver, ka, lai nodrošinātu kolektīvas tiesiskās aizsardzības efektivitāti un izvairītos no iespējamas ļaunprātīgas izmantošanas, Savienības pieejai kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai būtu jāietver tikai tādu struktūru īstenotā pārstāvība, kuras pienācīgi atzītas valsts līmenī (valsts iestādes, piemēram, ombudi, vai patērētāju organizācijas); uzsver, ka Savienības pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai nepieciešams balstīt uz brīvprātīgas iesaistīšanas principa;

45.

uzsver, ka ir jānodrošina preču un pakalpojumu pieejamība Savienībā, aptverot tādas jomas kā apbūves vide, transports un IKT; mudina Komisiju ierosināt vērienīgu Savienības aktu par pieejamību;

46.

pievērš uzmanību tam, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam būs jāparedz pietiekami vērienīgs finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības programmai;

47.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.