19.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/162

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 21. un 34. pantu,

—

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 68. sesiju, ko ALDE grupas vārdā iesniedzis Alexander Graf Lambsdorff (B7-0083/2013),

—

ņemot vērā Padomes lēmumu 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu,

—

ņemot vērā ES prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesijai, kuras Padome pieņēma 2012. gada 23. jūlijā (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 10. septembra paziņojumu “Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija – daudzpusējas sadarbības izvēle” (COM(2003)0526),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesiju, jo īpaši šīs organizācijas rezolūcijas “Ieroču tirdzniecības līgums” (2), “Četrgadējais visaptverošais politikas pārskats par Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas operatīvo darbību attīstības jomā (3)”, “Reliģijas vai ticības brīvība” (4), “Demokrātiskas un taisnīgas starptautiskās kārtības veicināšana” (5), “Starptautiskās sadarbības veicināšana cilvēktiesību jomā” (6), “Tiesiskums valsts un starptautiskajā līmenī” (7) un “Sievietes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšana un kontrole” (8),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā (9),

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2003. gada 31. oktobra rezolūciju, ar ko pieņēma ANO Konvenciju pret korupciju (10),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobrī pieņemto Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada 5. jūlija rezolūciju par cilvēktiesību veicināšanu, aizsardzību un izmantošanu internetā, kurā atzīta cilvēktiesību aizsardzības un brīva informācijas plūsmas tiešsaistē nozīme,

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67. sesiju (11),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 18. aprīļa ieteikumu Padomei par ANO principu “pienākums aizsargāt” (“R2P”) (12),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās (13),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam (14),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 22. sesiju (15),

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas apvienotās delegācijas ziņojumu ANO Ģenerālās asamblejas 67. sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. oktobrī,

—

ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0202/2013),

A.

tā kā, ņemot vērā pieaugošo globalizāciju, kā arī valstu un sabiedrību savstarpējo saistību, pieaug gan nepieciešamība pēc vienotiem noteikumiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem, gan arī iespēja vienoties par tiem, lai kopīgi risinātu radušās globālās problēmas;

B.

tā kā globālās politikas veidošanas sadrumstalotība un starptautisku un pārrobežu forumu izplatīšanās rada jaunus sarežģījumus starptautiskajās attiecībās;

C.

tā kā ES atbalsta efektīvas daudzpusējas attiecības un spēcīgu ANO sistēmu to pamatā; tā kā ANO ir globālas pārvaldības centrs;

D.

tā kā spēcīgas un stabilas ES un ANO partnerattiecības kalpo par pamatu un vērtīgu ieguldījumu ANO darbā visās trijās galvenajās jomās – miers un drošība, cilvēktiesības un attīstība – un ES ir jāspēj uzņemties atbildība, kopīgi risinot globāla mēroga problēmas;

E.

tā kā cilvēktiesību universāluma un nedalāmības ievērošana, veicināšana un nodrošināšana ir ES darbības starptautiskā mērogā stūrakmeņi; tā kā demokrātija un tiesiskums ir ilgtspējīga miera pīlāri, kas garantē cilvēktiesības un pamatbrīvības,

1.

iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

a)

nodrošināt pastāvīgu ES kā globāla spēka saskaņotību un pamanāmību ANO; stiprināt ES spēju darboties koordinēti, ātri un visaptveroši starptautiskā mērogā un saskaņoti un laikus gūt panākumus; nodrošināt ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija Rezolūcijas par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā pilnīgu īstenošanu;

b)

veicināt efektīvu daudzpusēju sadarbību, nodrošinot ANO reprezentativitāti, pārredzamību, atbildību, lietderību un efektivitāti ar mērķi uzlabot tās rīcībspēju; atgādināt, ka ir jāpanāk jauns institucionālais līdzsvars starp G20 valstīm, kurām uzticēti jauni uzdevumi, ANO un tās aģentūrām, kā arī starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI);

c)

aktīvāk sadarboties ar stratēģiskajiem un citiem divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, lai veicinātu problēmu efektīvu risināšanu, un pēc iespējas īstenot kopīgus pasākumus ar mērķi gūt labākus rezultātus;

d)

pastiprināt sadarbību ar partneriem, lai ANO 21. gadsimtā kļūtu efektīvāka un vienotāka organizācija;

e)

atbalstīt visaptverošu un saskaņotu ANO Drošības padomes reformu; iesniegt konkrētu priekšlikumu, kā sasniegt galveno ES ilgtermiņa mērķi, proti, kopīgu vietu paplašinātā ANO Drošības padomē; uzņemties iniciatīvu, lai izstrādātu ES dalībvalstu kopēju nostāju šajā jautājumā; arī turpmāk veicināt ANO Drošības padomē pārstāvēto ES dalībvalstu politikas un nostājas pārredzamību un labāku koordināciju; nodrošināt, ka šīs dalībvalstis, kurām ANO Drošības padomē ir pastāvīga vieta, pauž Savienības viedokli un nostāju, tādējādi ANO Drošības padomē panākot saskaņotu ES rīcību;

f)

censties saskaņoti stiprināt ANO Ģenerālās asamblejas nozīmi un ietekmi, kā arī palielināt tās lietderību un efektivitāti, tostarp uzlabojot tās darba metodes;

g)

sekmēt citu ieinteresēto personu (pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, akadēmisko aprindu) ciešāku institucionalizētu iesaistīšanos ANO Ģenerālās asamblejas darbā; stiprināt ANO sistēmu, paplašinot un padziļinot civilo ekspertu kompetenci;

h)

veicināt to, ka tiek īstenota obligāta prasība ikvienai valstij atklāt informāciju par starptautisko uzņēmumu maksājumiem, proti, banku un ieguves nozarē, kas ir reģistrēti vai kotēti partnervalstu jurisdikcijā esošajos finanšu tirgos;

i)

veicināt miera veidošanas perspektīvas iekļaušanu miera uzturēšanas operācijās, kā arī panākt lielāku miera uzturēšanas operāciju, ANO valstu grupu un attīstības palīdzības sniegšanā iesaistīto dalībnieku darbības saskaņotību;

j)

sadarboties reģionālo organizāciju nozīmes un rīcībspējas palielināšanā miera uzturēšanā, konfliktu novēršanā, civilo un militāro krīžu pārvarēšanā un konfliktu risināšanā; veicināt kopīgās novērtēšanas misijas un stiprināt ES un tās partneru (tostarp Āfrikas Savienības un apakšreģionālo organizāciju, NATO, EDSO, ASEAN, CELAC, Arābu valstu līgas utt.) sadarbību konfliktu novēršanā, kā arī pēckonfliktu valstīs;

k)

pēc pieprasījuma sniegt ES operatīvo grupu atbalstu ANO miera uzturēšanas misijās un nodrošināt dalībvalstu pilnīgu sadarbību, īstenojot ANO Drošības padomes vai Ģenerālās asamblejas apstiprinātās misijas;

l)

nodrošināt, ka miera uzturēšanas misiju pilnvarās ir iekļauta nepieciešamība atbalstīt vēlēšanu novērošanas procesus, tostarp vēlēšanu novērošanas misijas;

m)

censties ieviest pienākumu aizsargāt (R2P) kā jaunu starptautisko tiesību normu tās darbības jomas satvarā, par ko ANO dalībvalstis vienojās 2005. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē;

n)

nodrošināt principa “pienākums aizsargāt” (R2P) iespējamo turpmāko izmaiņu un piemērošanas pilnīgu konsekvenci un atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām, vienlaikus uzlabojot tā kā preventīvās diplomātijas līdzekļa un cilvēku attīstības veicinātāja universālumu;

o)

ņemt vērā Parlamenta iesniegtos priekšlikumus, kas minēti tā ieteikumā Padomei par ANO principu “pienākums aizsargāt” (R2P) (16), un sadarboties ar partneriem, lai nodrošinātu, ka pienākums aizsargāt ietver novēršanu, aizsardzību un valsts atjaunošanu pēc konflikta, tostarp situācijās, kurās ir bažas par genocīdu, etnisko tīrīšanu, kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci, tomēr pienākumu aizsargāt nekad neizmanto kā atrunu konkrētu interešu vai valstu interešu sekmēšanai, vai tādu starptautisku koalīciju interešu sekmēšanai, kuru pamatā ir ģeostratēģiski vai ekonomiski apsvērumi ar mērķi mainīt režīmu; palīdzēt valstīm, tām veidojot attiecīgās spējas;

p)

izstrādāt tādus kritērijus, piemēram, proporcionalitāte, ex ante skaidrība par politikas mērķiem un padziļināta ietekmes novērtējuma izmantošana, kuri ir jāievēro, īstenojot pienākumu aizsargāt, jo īpaši attiecībā uz trešo pīlāru, tostarp militāras iejaukšanās gadījumā;

q)

stiprināt ES kā globāla politiskā dalībnieka nozīmi, aktīvi iesaistoties preventīvajā diplomātijā;

r)

pieprasīt, lai visas personas – gan valsts, gan nevalstiskie dalībnieki – , kas tieši vai netieši ir iesaistītas bruņotajos konfliktos, pilnā mērā pildītu savus pienākumus atbilstoši starptautiskajām humanitārajām tiesībām, tostarp nodrošinātu humāno telpu un garantētu nekavējošu piekļuvi humānajai palīdzībai visiem tiem, kam tā vajadzīga, īpašu uzmanību pievēršot civiliedzīvotāju aizsardzībai, un atbalstītu mierīgus un diplomātiskus konfliktu risinājumus;

s)

atbalstīt ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 (2000) un Rezolūciju Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību; uzsvērt un nodrošināt sieviešu līdzdalību miera procesos; atzīt nepieciešamību iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu konfliktu novēršanā, miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā un atjaunošanā pēc konflikta;

t)

sadarboties ar ANO, lai novērstu globālos drošības draudus, piemēram, kodolieroču izplatīšanu, organizēto noziedzību un terorismu; uzlabot centienus pabeigt sarunas par visaptverošu konvenciju starptautiskā terorisma jautājumā;

u)

sadarboties ar daudzpusējiem un divpusējiem partneriem, lai izdarītu spēcīgāku un efektīvāku spiedienu un nekavējoties izbeigtu cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību Sīrijā; kopā ar partneriem, jo īpaši ar ASV, Turciju un Arābu valstu līgu, izpētīt visas iespējas attiecībā uz principa “pienākums aizsargāt” īstenošanu, lai palīdzētu Sīrijas tautai un apturētu asinsizliešanu; izdarīt spiedienu uz Sīrijas valdību un visām krīzē iesaistītajām pusēm, lai tās pilnībā ievērotu starptautiskās humanitārās tiesības un atļautu nekavējoties sniegt humāno palīdzību pārrobežu līmenī un galvenos sabiedriskos pakalpojumus, un nodrošinātu pilnīgu piekļuvi humānās palīdzības organizācijām; aicināt starptautiskos partnerus pildīt finansiālās saistības attiecībā uz palīdzības sniegšanu Sīrijas bēgļiem, lai ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs un citas organizācijas varētu sniegt nepieciešamo palīdzību; kopā ar partneriem izpētīt veidus, kā mazināt Sīrijas krīzes ietekmi uz kaimiņvalstīm;

v)

saskaņā ar ANO Drošības padomes attiecīgajām rezolūcijām veicināt reģiona un starptautiskās sabiedrības centienus rast Mali konflikta politisku risinājumu un sekmēt pāreju uz demokrātiju, veicinot pārejas iestāžu konsolidāciju un rosinot – inter alia starpniecības ceļā – īstenot iekļaujošu valstu dialogu un saskaņošanu, kā arī brīvas, taisnīgas un pārredzamas vēlēšanas; atbalstīt iniciatīvas saistībā gan ar Mali teritoriālo integritāti, gan šīs valsts iedzīvotāju drošību; uzsvērt, cik svarīgi ir uzturēt stabilitāti Sāhelas reģionā un novērst negatīvu ietekmi uz Mali kaimiņvalstu stabilitāti; cieši koordinēt tās darbību ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, tostarp ar Āfrikas Savienību un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS); nodrošināt atbalstu un mudināt ES dalībvalstis piedalīties ANO vadītā miera uzturēšanas misijā un ar ES militārās misijas palīdzību nodrošināt Mali bruņotajiem spēkiem militārās mācības; arī turpmāk sniegt palīdzību Starptautiskajai atbalsta misijai Mali (MISMA);

w)

atzinīgi novērtēt 2013. gada 2. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto Ieroču tirdzniecības nolīgumu (ITN), ko attiecinās uz plašu ieroču spektru, tostarp munīciju; aktīvi veicināt, lai ITN pēc iespējas ātrāk parakstītu, ratificētu un efektīvi un plašā mērogā īstenotu visas ANO dalībvalstis, tostarp pasaulē lielākās ieroču ražošanas valstis; sakopot spēkus, lai noteiktu augstākos kopīgos standartus – arī attiecībā uz cilvēktiesību stāvokli saņēmējvalstīs – ar mērķi regulēt starptautisko ieroču tirdzniecību un apkarot nelikumīgu tirdzniecību, tādējādi novēršot konfliktus, mazinot cilvēku ciešanas un korupciju, kā arī uzlabojot starptautisko mieru un drošību;

x)

palielināt centienus pildīt daudzpusējās saistības mazināt kodolieroču skaitu;

y)

starptautiskajā arēnā stiprināt centienus, lai panāktu, ka visas ANO konvencijās paredzētās cilvēktiesības tiek uzskatītas par vispārējām, nedalāmām, savstarpēji atkarīgām, savstarpēji saistītām un to ievērošana tiek stiprināta; pretoties mēģinājumiem iedragāt humanitārās tiesības cīņā pret terorismu; veicināt cilvēktiesību, tostarp digitālo brīvību, un pamatbrīvību iekļaušanu visos ANO darba aspektos;

z)

censties stiprināt vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesu, iekļaujot ieteikumus divpusējos dialogos un daudzpusējās sarunās ar ANO dalībvalstīm, jo īpaši cilvēktiesību dialogos; veicināt tādu gaisotni, kas ļautu NVO sniegt ieguldījumu dažādos vispārējā periodiskā pārskata procesa posmos;

aa)

apkarot neiecietību, negatīvus stereotipus, stigmatizāciju, diskrimināciju un musināšanu uz vardarbību; ar dziļām bažām atzīt, ka dažādās pasaules daļās pieaug vardarbība pret reliģiskām un citām kopienām;

ab)

risināt jautājumu par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem pasaulē; izskaust vardarbību pret žurnālistiem un emuāristiem; aizsargāt un veicināt vārda brīvību gan tiešsaistē, gan ārpus tās;

ac)

mudināt vispārēji atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus un censties stiprināt ICC darba spējas, lai mazinātu nesodāmības par noziegumiem pret cilvēci gadījumu skaitu;

ad)

veicināt tādas starptautiskas kārtības ievērošanu, kas pamatojas uz tiesiskumu, kurš ir būtisks valstu miermīlīgai līdzāspastāvēšanai un stabilākai valstu politikai, un ilgtspējīgam mieram; šajā saistībā atgādināt, ka atbalsts demokrātijai un tiesiskuma ievērošana ir savstarpēji saistīti principi, un tādējādi tie jāveicina kā ES ārpolitikas mērķi;

ae)

pēc valstu lūguma stiprināt atbalstu tām, sniedzot lielāku tehnisko palīdzību, kā arī atbalstot to institucionālo attīstību un spēju veidošanu, lai tās savā valstī spētu pildīt attiecīgus starptautiskus pienākumus;

af)

pildīt politiskās deklarācijas ieteikumus, ko pieņēma augsta līmeņa sanāksmē par tiesiskuma jautājumiem 2012. gada septembrī; atbalstīt kopīga starptautiska centra izveidi tiesiskuma nodrošināšanai; pilnā mērā atbalstīt Tiesiskuma koordinācijas un resursu grupas visaptverošas koordinācijas un saskaņošanas centienus, lai izvairītos no dienestu sadrumstalotības (ANO Politisko lietu departaments, ANO Attīstības programma utt.);

ag)

atgādināt, ka korupcija ir cilvēktiesību pārkāpums un Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence parakstīt ANO Pretkorupcijas konvenciju; pieprasīt Augstajai pārstāvei/priekšsēdētāja vietniecei nākt klajā ar ES pretkorupcijas rīcības plānu, lai efektīvi uzraudzītu minētās konvencijas ieteikumu īstenošanu, piemēram, nosakot pienākumu dalībvalstīm publicēt un izplatīt informāciju par korupcijas izplatību; izveidot kanālus ziņošanai par šādiem pārkāpumiem, kā arī tiesisku regulējumu liecinieku aizsardzībai un līdzekļus nolūkā nodrošināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

ah)

palielināt attīstības un nabadzības konsekventas apkarošanas politikas saskaņotību un uzlabot attīstības palīdzības efektivitāti, jo tie ir Tūkstošgades attīstības mērķa (TAM) sasniegšanas galvenie aspekti;

ai)

attīstības stratēģijās iekļaut katastrofu riska novēršanas novērtējumu un pārvaldību, lai aizsargātu iedzīvotāju dzīvību un iztikas līdzekļus;

aj)

uzlabot saikni starp katastrofu seku likvidēšanu, atjaunošanu, katastrofu riska mazināšanu un attīstību un stiprināt sadarbību starp humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzējiem, lai garantētu atbalsta nepārtrauktību un palielinātu izturētspēju, par kuras nepieciešamību liecina atkārtotās pārtikas krīzes Sāhelas reģionā un Āfrikas ragā;

ak)

censties panākt “Rio+20” konferences rezultātu pilnīgu īstenošanu, tostarp veicinot ilgtspējīgu attīstību kā galveno ilgtermiņa globālās attīstības principu; ES un dalībvalstīm pildīt starptautisko pienākumu 0,7 % no valsts bruto ienākumiem ieguldīt attīstības atbalstā neatkarīgi no tā, kādu ietekmi uz ES 27 dalībvalstīm ir atstājusi finanšu un ekonomikas krīze;

al)

sadarboties nolūkā panākt, ka Augsta līmeņa politiskais forums par ilgtspējīgu attīstību darbotos pēc grafika un būtu iespējams koordinēt virzības uz paredzētajiem mērķiem uzraudzību un novērtēšanu;

am)

veicināt to, ka ūdens un ilgtspējīgi energopakalpojumi par pieņemamu cenu ir vispārēji pieejami, jo šie resursi ir būtisks faktors nabadzības izskaušanai un iekļaujošai izaugsmei;

an)

īstenot Tūkstošgades attīstības mērķu programmu pēc 2015. gada saskaņotā un koordinēta veidā; vienoties par viena ilgtspējīgas attīstības mērķu kopuma izstrādāšanu – mērķu, kuriem ir globāla nozīme un kuri ir vērsti uz rīcību, ir izmērojami, izpildāmi noteiktā termiņā un viegli izskaidrojami; izvēlēties tādus mērķus, kas ir ilgtspējīgi, taisnīgi un pārvaldāmi;

ao)

atbalstīt ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja iniciatīvu pilsonisko sabiedrību iepazīstināt ar Attīstības programmu pēc 2015. gada, organizējot īpašu pasākumu saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kas būtu jārīko 2013. gadā ANO Ģenerālās asamblejas 68. sesijas laikā un kas kļūtu par nozīmīgu pilsoniskās sabiedrības apspriešanās pasākumu, jo tas varētu palīdzēt apvienot vienā virzībā ilgtspējīgas attīstības mērķus un attīstības procesu pēc 2015. gada;

ap)

pieprasīt papildināt jauno sistēmu sadarbībai pēc 2015. gada ar paredzamu un reālistisku finansēšanas programmu atbilstīgi saskaņotajiem mērķiem;

aq)

veicināt valdību un parlamentu sadarbību globāla mēroga jautājumos; stiprināt pasaules mēroga pārvaldību un veicināt lielāku sabiedrības un parlamentu līdzdalību ANO darbā;

ar)

uzlabot turpmāko rīcību saistībā ar Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ieteikumiem, tostarp aicinot EĀDD ik gadu informēt Eiropas Parlamentu par ANO Ģenerālās asamblejas sesijas rezultātiem;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī informēšanas nolūkā Komisijai.