6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/53

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) kopš 2010. gada seko līdzi iniciatīvām, ko Komisija īsteno, lai dotu jaunu stimulu vienotajam tirgum. Atzinumā par Vienotā tirgus aktu I (1) Komiteja uzskaitīja virkni pasākumu, kurus, pēc tās domām, vajadzēja iekļaut Komisijas priekšlikumos (2). Būtu jāņem vērā ziņojumā par ES pilsonību “Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (3) iekļautās piezīmes un secinājumi. EESK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka pašlaik vienotā tirgus darbību kavē vairāk šķēršļu nekā tā izveidošanas brīdī (4).

1.2

EESK ir viens no galvenajiem partneriem, kas organizē “Vienotā tirgus mēnesi”. Bez pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījuma nav iespējams izvēlēties pareizos pasākumus, kas vajadzīgi, lai dotu jaunu stimulu vienotajam tirgum, un kas vēlāk ietekmē šīs organizācijas.

1.3

Pēc 30 gadu darbības pienācis laiks pārorientēt ES ekonomikas virzību un jābeidz uzskatīt, ka brīvais tirgus vienmēr spēs koriģēt nepareizu tirgus darbību. Nesenā ekonomikas un finanšu krīze smagi skāra iedzīvotājus, un pēc viņu nestajiem “upuriem” ir jāpaver jaunas izredzes, jo pretējā gadījumā atbalsts Eiropas integrācijai samazināsies vēl vairāk. Šai sakarā jāatzīst, ka iniciatīvu Vienotā tirgus akts I un II pieņemšana un īstenošana norit pārāk lēni.

1.4

Jāīsteno konkrēti pasākumi, lai apkarotu visa veida nabadzību (piemēram, saistībā ar enerģiju, patēriņu, pārmērīgām parādsaistībām utt.), ko izraisījusi finanšu krīze un kas kavē izaugsmi un vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

1.5

EESK vairākkārt uzsvērusi, ka dalībvalstīm jāuzņemas iniciatīva un pienācīgi jāīsteno un jāievieš attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu vienotā tirgus darbību. Cenšoties panākt izpildi, nepieciešama jauna pārrobežu dimensija, kas aptver arī sadarbību. Nākotnē dzīvotspējīga vienotā tirgus pamatā jābūt ilgtspējīgai un reāli konkurētspējīgai ekonomikai, kas balstīta uz ilgtspējīgiem procesiem un produktiem, pienācīgiem darba apstākļiem un jauninājumiem. Svarīgi, lai Komisija nodrošinātu, ka vienotā tirgus uzmanības centrā ir 500 miljoni ES iedzīvotāju. Viņi ir būtisks ekonomisks spēks, kura izdevumi veido 56 % no Eiropas Savienības IKP, kā norādīts Komisijas izstrādātajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā (5).

1.6

Vienotajam tirgum jādarbojas kā instrumentam, kas, ievērojot tiesību aktus sociālajā un vides jomā, nodrošina konkrētus rezultātus. Iniciatīvas Vienotā tirgus akts I un II jāsaskaņo ar pasākumiem, ko veic ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanai (Fiskālais pakts, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, pakts “Euro plus” u.c.).

1.7

Sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāizmanto, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, savstarpīguma principa piemērošanu attiecībā uz tarifiem, vienlaikus saglabājot augstus patērētāju, vides un sociālās aizsardzības standartus. Konkurencē ar citiem pasaules mēroga dalībniekiem Eiropas Savienībai jāpievērš uzmanība faktoriem, kas var stiprināt tās konkurētspēju, piemēram, energoresursu pieejamībai, darbaspēka kvalifikācijai un darba tirgus elastībai.

2.3.1

Līdzko tiks pieņemta pārskatītā regula par datu aizsardzību, dalībvalstīm būs vajadzīgas vadlīnijas par īpašajiem nosacījumiem, lai varētu nodrošināt saskaņotu ieviešanu.

2.3.2

Īpaša uzmanība jāpievērš standartizētu paziņojumu par personas datu aizsardzību izstrādei. Jaunā regula paredz, ka noteikumiem par personas datu aizsardzību jābūt pārskatāmiem un lietotājiem saprotamiem. Standartizētu paziņojumu par personas datu aizsardzību izstrāde palīdzēs nodrošināt, ka patērētāji ir pienācīgi informēti par viņu personas datu apstrādi, turklāt noteikumi par personas datu aizsardzību vairs nebūs gari un sarežģīti juridiski teksti. Būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, netiek radīts neproporcionāls administratīvais slogs un izmaksas.

2.4.1

Saskaņā ar kādreizējā komisāra Vitorino kga ieteikumiem Eiropas Komisijai turpmāk jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pašreizējās autortiesību nodevu sistēmas pakāpenisku likvidēšanu. Pašreizējā sistēma tuvākajā laikā jāreformē, un ir jāprecizē, ka digitālajam saturam, kam nepieciešamas licences, nedrīkst noteikt papildu nodevas gadījumos, kad to augšuplādē mākoņdatošanas vietnē vai pakalpojumu sniedzējs to uzglabā šādā vietnē. Būtiski ir arī nodrošināt, lai autortiesību nodevas būtu redzamas gala patērētājiem un tās tiktu aprēķinātas, ievērojot ekonomisko kaitējumu, ko nodarījusi kopiju izgatavošana personiskai lietošanai.

2.4.2

Ar 2001. gadā pieņemto direktīvu par autortiesībām nav sasniegts mērķis saskaņot ES dalībvalstu tiesību aktus autortiesību jomā. Noteikti ļoti atšķirīgi izņēmumi un ierobežojumi, kas rada juridisku nenoteiktību gan patērētājiem, gan satura radītājiem. Būtu jānosaka, ka minētās direktīvas pārskatīšana ir prioritārs uzdevums.

2.4.3

Pašlaik spēkā esošā audiovizuālā satura izplatīšanas sistēma, kas izmanto platformas un teritoriālus “izplatīšanas logus”, ir jāpielāgo digitālajai videi un patērētāju vēlmēm. Būtu jāierobežo filmu hronoloģiska izlaišana dažādos medijos (kinoteātros, DVD formātā, video formātā pēc pieprasījuma) un teritorijās, un jāpieļauj zināma elastība. Pastāv iespējas izmēģināt novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus, kas ļautu audiovizuālo saturu vienā un tajā pašā dienā izplatīt valstīs ar kopīgām kultūras un valodas tradīcijām.

2.5.1

Ar direktīvu par patērētāju tiesībām 2011. gadā sāktais saskaņošanas process ir jāturpina, pārskatot un atjauninot 1999. gadā pieņemto Patēriņa preču tirdzniecības direktīvu, lai spētu reaģēt uz digitālās ekonomikas izaicinājumiem. Steidzami ir jārod risinājumi saistībā ar produktiem, kuru digitālais saturs ir bojāts.

2.5.2

Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz klauzulas par negodīgiem līguma noteikumiem (Direktīva 1993/13/EEK) izmantošanu patērētāju līgumos par digitālā satura piegādi.

3.1

Eiropas Komisija 2013. gada septembrī ierosināja tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir pabeigt vienotā telekomunikāciju tirgus izveidi. EESK pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā nav izmantota iespēja vēl vairāk samazināt viesabonēšanas izmaksas un tādā veidā uzlabot vienoto tirgu, ievērojot ES iedzīvotāju intereses. EESK atzinīgi vērtē ierosinātos noteikumus, kas paver iespēju vieglāk nomainīt operatoru, nodrošinās godīgus līguma noteikumus un komercpraksi un uzlabos noteikumu izpildi un patērētāju kolektīvās tiesiskās aizsardzības pieejamību.

3.2

Saskaņoto un nesaskaņoto jomu attiecība atbilst ekonomikas pamatvajadzībām. Pirms saskaņošanas citu preču sektoros jāveic rūpīga analīze. Saistībā ar nesaskaņotiem sektoriem, uz kuriem attiecas savstarpējās atzīšanas principi, Komisijai būtu jāpublicē vadlīnijas par tādu privātu pārbaudes struktūru lomu un tiesisko statusu, kuras nepieņem sertifikātus, ko izdevušas citu valstu pārbaudes struktūras. Jāpilnveido Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē divās valodās publicētais nesaskaņoto produktu saraksts.

3.3

Vēl joprojām nav izveidots vienots privātpersonām sniegto finanšu pakalpojumu tirgus. Ekonomisku un komerciālu šķēršļu dēļ patērētājiem praktiski liegta iespēja ārvalstīs iegādāties finanšu pakalpojumus. Tā kā pašlaik dalībvalstīs vērojamas lielas banku kontu, krājkontu, hipotēku un citu produktu kvalitātes un cenas atšķirības, patērētāji varētu būt ieinteresēti iegādāties ārvalstu finanšu produktus. EESK rosina Eiropas Komisiju analizēt šo stāvokli un nākt klajā ar iniciatīvām. Patērētāji bieži vien nevar saņemt objektīvus un neatkarīgus ieteikumus/konsultācijas par būtiskiem finanšu lēmumiem, kas saistīti ar viņu pensiju uzkrājumiem, citiem ieguldījumiem vai ilgtermiņa kredītiem. Visā Eiropā būtu jāveicina neatkarīgi un pieejami finanšu konsultāciju modeļi.

3.4

Joprojām neizdodas panākt finanšu jomā spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu ievērošanu, proti, dažās dalībvalstīs nav valsts iestādes, kas atbildētu par patērētāju aizsardzību. Ja šāda iestāde tomēr pastāv, tad tās pilnvaras bieži vien ir ierobežotas. Arī pirms diviem gadiem izveidoto Eiropas līmeņa uzraudzības iestāžu (Eiropas banku iestāde (EBA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EIOPA)) pilnvaras patērētāju aizsardzības jomā nav pietiekami plašas. Šo iestāžu pilnvaras šajā jomā būtu jāpaplašina, un tām būtu jāspēj nodrošināt koordināciju ar valsts iestādēm.

3.5

Visvairāk uzlabojumu varētu veikt iekšējā pakalpojumu tirgū, kurā ietilpst arī tīklu infrastruktūras pakalpojumi (telekomunikācijas, elektrība, gāze, transports un apdrošināšana). Visās dalībvalstīs pastāvošo vienoto kontaktpunktu darbības uzlabošana ir priekšnosacījums, lai direktīva spētu sekmēt izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Komisijai būtu regulāri jāpublicē ieteikumi ar mērķi likvidēt šķēršļus, kas tika apzināti, veicot salīdzinošo izvērtēšanu par direktīvas īstenošanu (6). EESK rosina izveidot plašu datu bāzi, kas aptvertu visus atļauju režīmus, lai apzinātu labāko regulatīvo praksi un norādītu uz nevajadzīgām un nepieņemamām prasībām, ko nosaka atļauju izsniedzējas iestādes.

4.1

EESK atbalsta pasākumus darba ņēmēju pārvietošanās brīvības uzlabošanai, tostarp tādu šķēršļu likvidēšanu kā kvalifikācijas atzīšana. Īpaši svarīgi ir modernizēt un liberalizēt šo sistēmu un uzlabot koordināciju veselības aprūpes jomā, lai novērstu darbaspēka trūkumu nosūtītājvalstīs, stiprinātu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un izveidotu vienotus kontaktpunktus, kas atvieglotu reģistrēšanās procedūru (7).

4.2

Pateicoties vispārējai pamatdirektīvai, ar to saistītajām direktīvām un pastāvīgajai uzraudzībai, ko veic, īstenojot daudzgadu stratēģiskos plānus, ir panākta drošības noteikumu (tostarp minimālo prasību) konverģence; šos noteikumus ir atzinuši arī darba ņēmēji, tostarp (pagaidu vai mobilā) pārrobežu darbā iesaistītie. Kopš 1978. gada šis process pastāvīgi turpināts, secīgi īstenojot rīcības plānus. Pēdējā rīcības plāna darbībai beidzoties 2012. gada decembrī, Komisija nesāka jauna rīcības plāna īstenošanu. Lai turpinātu šo konverģences procesu, Eiropas Komisijai ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem steidzami būtu jāpieņem jauna ES stratēģija augstu drošības standartu veicināšanai (kā uzsvērusi Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja).

4.3

Monti II regulas atcelšana neatrisina problēmas, ko radījusi Eiropas Kopienu Tiesa ar tās spriedumiem, kas balstīti uz neatbilstošiem ES tiesību aktiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā (8) un tās īstenošanu. Eiropas sociālie partneri nav spējuši panākt vienošanos šajā jomā. Komisijai būtu jāapsver priekšlikums dalībvalstīm par sociālās attīstības protokola pievienošanu Eiropas līgumiem, un minētajā protokolā būtu jānosaka, ka sociālās tiesības nav pakārtotas ekonomiskajām brīvībām. Tādā veidā varētu precizēt, ka vienotais tirgus nav pašmērķis, bet tika izveidots arī ar mērķi panākt sociālo attīstību un labklājību visiem ES iedzīvotājiem (9).

4.4

ES pamattiesību pārkāpšanas gadījumos darba ņēmējiem, patērētājiem un uzņēmumiem jābūt iespējām panākt tiem ES tiesību aktos piešķirto tiesību ievērošanu. Taču šai sakarā ES norāda vienīgi uz patērētāju un uzņēmumu tiesībām. Darba ņēmējiem jābūt tādām pašām iespējām pārrobežu darba strīdos panākt viņiem ES tiesību aktos noteikto tiesību ievērošanu. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka darba ņēmējiem ir iespēja piekļūt tiesu sistēmai un viņi uzņēmējvalstu vietējās tiesās var pieprasīt tiesisko aizsardzību, kā arī darba apstākļu un tiesību normu ievērošanu, praksē viņi tiek nosūtīti uz savas valsts tiesām (10).

5.1

Jaunu problēmu patērētāju tiesību ievērošanas jomā rada lielie starptautiskie uzņēmumi un apvienības, kas izmanto Eiropas mēroga tirdzniecības stratēģijas, kuras ar valstu līmeņa izpildes panākšanas koncepcijām vairs nevar ietekmēt. Būtu jātiecas uzlabot sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm un jāstiprina Eiropas Komisijas loma šo darbību kopīgā koordinēšanā. Labāk jāizmanto sinerģijas starp valsts un privātajiem dalībniekiem (piemēram, patērētāju organizācijām), kuru uzdevums ir izpildes panākšana.

5.2

Valstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ir kļuvusi par svarīgu jautājumu, taču līdz šim tā nav bijusi īpaši sekmīga. Gadījumos, kad patērētāju tiesības tiek pārkāptas Eiropas mērogā, Eiropas Komisijai būtu jāpiešķir lielāka loma valstu tiesībaizsardzības pasākumu koordinēšanā. Būtu arī jāturpina debates par to, vai Eiropas Komisijai būtu piešķiramas pilnvaras panākt ES patērētāju tiesību ievērošanu (tāpat kā konkurences tiesību jomā) (11).

6.2.1

Būtu jāveltī vairāk pūļu, lai panāktu direktīvas par uzņēmēju negodīgu komercpraksi ievērošanu, it sevišķi digitālajā vidē: šāda prakse galvenokārt vērojama e-komercijā (piemēram, prakse, kas maldina patērētājus par viņu likumīgajām tiesībām saņemt garantiju, kā arī nepārskatāmi un negodīgi līgumu noteikumi), un gaisa transporta nozarē saistībā ar tiešsaistes rezervāciju u.c.

6.3.1

EESK atzinīgi vērtē 2012. gadā pieņemtajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā ierosināto iniciatīvu par pirmslīguma informācijas standartizēšanu (Patērētāju tiesību direktīvas 5. un 6. pants). Standartizēšana padarītu pirmslīguma informāciju visaptverošu, pārredzamu, viegli pieejamu un lasāmu. Šai standartizēšanai būtu nepieciešama patērētāju apvienību palīdzība un atbalsts, un tās īstenošanā būtu jāņem vērā pētījumi par patērētāju rīcību, saskaroties ar lielu informācijas apjomu (piemēram, SWD(2012) 235 final, 19. jūlijs).

6.4.1

Jārisina problēmas saistībā ar pārrobežu piegādes augst(āk)ajām cenām salīdzinājumā ar piegādi valsts iekšienē un jārada tiešsaistes tirgi, kuros valda lielāka konkurence. Pārrobežu piegādes cena bieži vien ir tik augsta, ka iepirkšanās ārvalstīs patērētājiem nesniedz reālas priekšrocības pat gadījumā, ja preces cena ir zemāka. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma 2011. gadā veiktais pētījums (12) liecina, ka publicētās cenas pārrobežu sūtījumiem ir vidēji divas reizes augstākas nekā salīdzināmiem sūtījumiem iekšzemē.

6.5.1

Bieži Eiropas un valstu līmeņa tiesību aktu pamatā ir uzskats, ka informēti patērētāji ir apzinīgi patērētāji, kas spēj izvēlēties iespējami labākos produktus un pakalpojumus. Informācija patērētājiem vēl joprojām ir viens no galvenajiem reglamentējošiem instrumentiem, taču tā robežas ir labi zināmas, proti: patērētāji bieži vien nelasa vai nesaprot līgumos iekļauto informāciju, jo tā ir uzrakstīta un izklāstīta nesaprotamā veidā. Komisijai būtu jāanalizē stāvoklis un jāizstrādā politikas pasākumi, lai uzlabotu patērētājiem paredzēto informāciju un iesaistītu uzņēmējus, regulējošās iestādes un patērētāju organizācijas.

6.5.2

Komisijas uzsāktajam darbam, lai izstrādātu cenu salīdzināšanas instrumentu principus (piemēram, neatkarības un neitralitātes princips), steidzami jāpārtop reālos politikas pasākumos, tostarp regulējošajām iestādēm un uzņēmumiem paredzētās vadlīnijās.

6.6.1

Ilgtspējība un produktu drošība, no vienas puses, un patērētāju uzticēšanās, no otras puses, ir vienas monētas divas puses. Plānota produktu nolietošanās (ar nodomu ierobežots lietojuma ilgums) kā komerciāla stratēģija ir pretrunā ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa principiem. Eiropas Komisijai būtu jāanalizē, vai patērētāju vēlmes, kas saistītas ar produkta lietošanas ilgumu, varētu saistīt ar likumīgo garantijas termiņu. Komiteja uzsver, ka pasākumi saistībā ar produktu izturību, lietojuma ilgumu, garantijas remontu un rezerves daļu nodrošināšanu veicinātu ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu (13).

7.1

EESK rosina samazināt, jo īpaši MVU, administratīvo slogu, un uzsver, ka regulēšanai ES un valstu līmenī ir jābūt lietpratīgai (14). Dalībvalstīm par ES tiesību aktu transponēšanu būtu jāinformē tiešsaistē un reālā laikā, tādējādi transponēšanas procesā iesaistot pilsonisko sabiedrību un uzlabojot izpratni par jaunajiem noteikumiem.

7.2

Komiteja rosina Komisiju, gatavojot ietekmes novērtējumus un izstrādājot tiesību aktus, MVU kategorijā ņemt vērā mazo un mikrouzņēmumu īpašās iezīmes; mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi būtu jāaplūko kā trīs atsevišķas grupas, nevis kā viena grupa zem nosaukuma “mazie un vidējie uzņēmumi” (15).

7.3

Piekļuve finansējumam ir ļoti svarīga, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Savienībai jāatbalsta pāreja no (visvairāk izplatītajiem) banku kredītiem uz citiem kapitāla produktiem, piemēram, riska kapitālu un kapitāla tirgiem. Lai to panāktu, ieguldītājiem jāredz, ka pastāv stabila ieguldījumu vide ar ilgtermiņa stratēģijām.

7.4

EESK iesaka apsvērt iespēju izveidot Eiropas līmeņa garantiju fondu, kas tiem MVU, kuri atbilst noteiktiem pamatkritērijiem, nodrošinātu finanšu līdzekļus, izmantojot sistēmu, kas attiecīgi kvalificētiem uzņēmumiem paver vienkāršu piekļuvi kredītam bez dažādu iepriekšēju nosacījumu (piemēram, nodrošinājuma) izpildes, ko bankas parasti pieprasa. Šādas sistēmas pārvaldībā būtu jāiekļauj attiecīgās jomas uzņēmumu pārstāvības organizācijas (16).

7.5

Pārredzamības un pārskatatbildības palielināšana būtu jānosaka par augstāko prioritāti, lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus efektīvi veicina tādas tiesiskās vides veidošanos, kurā ievērotas visu iesaistīto personu likumīgās intereses. Iniciatīvās uzņēmumu sociālās atbildības jomā uzmanība jāpievērš arī iespējamai apakšuzņēmumu iesaistes un ārpakalpojumu ļaunprātīgai izmantošanai, it sevišķi saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un/vai pieņemšanu darbā. Būtu jāapsver iespēja izveidot ES līmeņa tiesisko instrumentu, lai cīnītos pret tā dēvēto “pastkastīšu” uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kas kropļo MVU konkurenci un izraisa darba standartu pārkāpumus un izvairīšanos no obligātajiem maksājumiem. Tiesvedība pret Eiropas mērogā aktīviem fiktīviem uzņēmumiem būtu jāatvieglo ne tikai izcelsmes valstī, bet arī citās dalībvalstīs.

8.1

Lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, kuras apjoms Eiropas Savienībā sasniedz vienu triljonu euro, jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstīm un sadarbība pasaules līmenī tādās jomās kā pārredzamība un informācijas apmaiņa par banku kontiem Eiropas Savienībā. EESK aicina panākt ātru vienošanos par ES direktīvu attiecībā uz uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem un par pilnvarām vest sarunas ar Šveici un citām trešām valstīm, lai noslēgtu stingrākus nolīgumus nodokļu jomā.

9.1.1

Komisijas 2012. gada novembra paziņojums “Kā uzlabot iekšējā tirgus darbību” ir svarīgs solis ceļā uz iekšējā enerģijas tirgus izveidošanu līdz 2014. gadam. Būtu jāpanāk straujāks progress, ievērojot Eiropas enerģijas patērētāju reālo stāvokli. Jāvienkāršo enerģijas piegādātāja nomaiņas procedūra, un jāpaver patērētājiem iespēja saņemt neatkarīgas konsultācijas, lai viņi var veikt labāko izvēli. Iekšējā tirgū ļoti svarīga ir valsts regulējošo iestāžu proaktīva darbība un to nodrošināšana ar pietiekamām pilnvarām, lai tās varētu uzraudzīt norēķinu kārtību, pāreju no viena piegādātāja pie cita, kā arī patērētāju sūdzības.

9.1.2

Eiropas Savienībai jādažādo enerģijas importa avoti, kā arī jāatrod alternatīvas un jāveido tīkli. Atsevišķu atjaunojamās enerģijas avotu atbalstīšana var izkropļot tirgu, tādēļ šāda veida atbalsts pakāpeniski jāsamazina. Būtu jāizveido vienoti kontaktpunkti, lai padarītu atļauju piešķiršanas procedūru ātrāku, pārskatāmāku un vienkāršāku. Tas ievērojami samazinātu šķēršļus, ar ko sastopas personas, kuras vēlas veikt ieguldījumus enerģijas infrastruktūrā.

9.2.1

Eiropas Savienībā pieaug to gadījumu skaits, kad gaisa transporta līgumos tiek iekļauti negodīgi nosacījumi, un šī problēma rada arvien lielākas bažas. Pēdējos gados vairākas patērētāju organizācijas ir uzsākušas tiesvedību pret lielām Eiropas aviosabiedrībām, un dalībvalstu tiesas ir pasludinājušas par negodīgiem vairākus noteikumus un nosacījumus, kurus aviosabiedrības parasti izmanto. Eiropas Komisija, pārskatot Regulu 261/2004 par aviopasažieru tiesībām, nav izmantojusi iespēju risināt šo problēmu. Eiropas Komisijai būtu jāizveido saistošs saraksts, kurā uzskaitīti negodīgie noteikumi gaisa pasažieru līgumos.

9.2.2

Lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, jāveicina dzelzceļa kravu pārvadājumi un multimodālie pārvadājumi (17). Jāveltī vairāk pūļu, lai pieņemtu savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (18).

9.2.3

Uz kravu autopārvadātājiem vēl joprojām attiecināti pārrobežu darbības ierobežojumi. Nav nodrošināti apstākļi, lai turpinātu ES kravu autopārvadājumu tirgus atvēršanu. Izmaiņas ES noteikumos par transporta tirgus pieejamību (tostarp attiecībā uz kabotāžu) ir jāsaista ar saskaņošanas pasākumiem izpildes nodrošināšanas, sociālajā un nodokļu jomā. Ja tas netiks darīts, pastāv risks, ka izmaiņas kabotāžas noteikumos varētu negatīvi ietekmēt godīgu konkurenci un visas nozares ilgtspēju. Starplaikā jāpanāk spēkā esošo noteikumu ievērošana (19).