6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/27

1.1

Alus ir dzēriens, ko iedzīvotāji visā Eiropā bauda jau vairākus tūkstošus gadu. Lai gan alus dzeršanas kultūra Eiropā ir ļoti dažāda un to raksturo dažādi alus veidi un patēriņa ieradumi, alum ir liela nozīme visās Eiropas Savienības valstīs un tas veido nozīmīgu kultūras, tradīciju un uztura daļu. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver nozares pastāvīgo attīstību un tās pielāgošanās spējas un izturētspēju pat pašreizējos grūtajos apstākļos. Komiteja norāda, ka nozarē tiek īstenoti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi dažādās prioritārās jomās, piemēram, nodarbinātības, ilgtspējas, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā.

1.2

EESK vērš Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu uzmanību uz to, ka būtu nopietni jāapsver nozīmīgas rīcībpolitikas, lai Eiropas alus ražošanas nozare spētu pilnībā realizēt savu izaugsmes potenciālu. EESK it īpaši uzskata, ka lēmumu pieņēmējiem

1.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja mudina rīkoties arī dalībvalstu, reģionālajā vai vietējā līmenī, lai

1.4

EESK uzskata, ka alus ražošanas uzņēmumiem būtu

2.1

Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem alus ražotājiem pasaulē. Ražošanas apjoms 2011. gadā bija vairāk nekā 380 miljoni hektolitru (1), ko saražoja aptuveni 4 000 alus ražotnes visā Eiropā. To saražotā produkcija tiek izplatīta visā pasaulē. Apjoma ziņā ES ir nozīmīgs tirgus dalībnieks, kas nodrošina vairāk nekā vienu ceturto daļu no pasaulē saražotā alus apjoma; Eiropas ražošanas apjomu tikai nesen pārspēja Ķīna, taču ES joprojām apsteidz ASV, Krieviju, Brazīliju un Meksiku (2).

2.2

Eiropas alus ražošanas nozares struktūra ir ļoti daudzveidīga. To galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, sākot no mikroražotnēm un alus darītavām, kas darbojas vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, un beidzot ar četriem lieliem Eiropas mēroga alus ražotājiem (3), kas savā jomā ir pasaules līderi. Jaunu mazo un mikroražotņu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā nepārprotami liecina par nozares inovācijas spēju un ir nozīmīgs elements virzībā uz ilgtspējas mērķi.

2.3

Ar alus ražošanu saistītā piegādes ķēde aptver ne tikai vietējā līmeņa tirgus dalībniekus, bet arī pasaules līmeņa līderus no iesala ražošanas uzņēmumu, kā arī no iekārtu ražotāju un tehnisko pakalpojumu nodrošinātāju vidus. Eiropas alus ražošanas uzņēmumi arī izplata savas zināšanas visā pasaulē. Tādi pasākumi kā Eiropas Alus darītāju konvencijas kongress vai individuālu alus darītāju konferences piesaista apmeklētājus no visas pasaules.

2.4

Alus ir nozīmīgs pārstrādāts lauksaimniecības produkts, kura eksporta vērtība pārsniedz 2 miljardus euro  (4). Tas ir iekļauts arī ES lauksaimniecības produktu kvalitātes politikā (5), attiecinot uz to aizsargāto cilmes vietas nosaukumu / aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas (6), kuru ietvaros tiek izmantotas 23 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (7), tādējādi no alus pārdošanas iegūstot vairāk nekā 2,3 miljardus euro. Tomēr alus ģeogrāfiskā daudzveidība šajās sistēmās ir ierobežota, jo tas nāk no mazāk nekā vienas trešās daļas ES valstu.

2.5

Alus galvenās sastāvdaļas ir dabīgas izcelsmes, un tajās ietilpst ūdens, labība, apiņi un raugs. Ūdens ir galvenā izejviela, ko izmanto alus ražošanas nozarē, un tas vidēji veido aptuveni 92 % no alus sastāva. Tāpēc ļoti nozīmīgs jautājums ir gruntsūdeņu aizsardzība. Tā kā alum nepieciešamās cietes nozīmīgs avots ir labība (piemēram, mieži, kvieši u.c.), alus darītājiem un iesala ražotājiem svarīgas ir attiecības ar lauksaimniekiem.

2.6

Eiropas Savienība ir arī nozīmīgākais dalībnieks globālajā apiņu tirgū: tos audzē 14 dalībvalstīs (8), kurās atrodas apmēram viena trešā daļa no apiņu audzēšanas teritorijas pasaulē (9), un alus ražošanas nozare ir Eiropas apiņu audzētāju galvenais klients. Vajadzības gadījumā būtu jāpievēršas apiņu ražotāju konkurencei un diferencētajai attieksmei ES dalībvalstu lauksaimniecības politikā, lai tās neizraisītu tirgus kropļojumus, kas ilgtermiņā varētu nelabvēlīgi ietekmēt alus ražotnes.

2.7

Alus ražotāju atkarība no lauksaimniecības, kas piegādā izejvielas, pēdējos gados ir nozīmējusi to, ka nozarei atšķirīgas kvalitātes ražas un cenu svārstīguma dēļ bija jāmaksā augstāka cena par alus ražošanai nepieciešamajām lauksaimniecības izejvielām. Izejvielu piegādātāju un alus ražotāju attiecības iespēju un nepieciešamības robežās vajadzētu veidot ilgtspējīgi un ilgtermiņā.

2.8

Kopējais alus pārdošanas apgrozījums 2010. gadā, ieskaitot PVN, bija 106 miljardi euro, kas veido 0,42 % no Eiropas Savienības IKP. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 63 % no Eiropā saražotā alus pārdod lielveikalos vai citās mazumtirdzniecības vietās (tā dēvētā “mājas patēriņa” (off-trade) segments). Pārējie 37 % alus tiek patērēti viesu uzņemšanas nozarē (piemēram, bāros, krogos, restorānos, proti, “ārpusmājas patēriņa” (on-trade) segmentā).

3.1

Aizvadītajos 15 gados Eiropas alus tirgū ir notikušas dažādas norises tehnoloģiju attīstības, ieguldījumu, uzņēmumu apvienošanās, jaunu uzņēmumu izveidošanas un patērētāju attieksmes jomā. Alus patēriņa ievērojamā samazināšanās kopš 2007. gada ir tieši ietekmējusi alus darītāju darbību. Pēc gadiem ilgas alus ražošanas paplašināšanas nozare Eiropas Savienībā 2011. gadā piedzīvoja strauju kritumu no 420 miljoniem hektolitru uz 377 miljoniem hektolitru. Neraugoties uz to, turpmākajos gados tiek gaidīta nozares atlabšana un izaugsme, ja izveidosies labvēlīgāki saimnieciskie apstākļi un normatīvā vide.

3.2

Ekonomikas krīzes un patēriņa samazināšanās dēļ nozarē Eiropā ir veikta pārstrukturēšana, proti, lielākās starptautiskās un valstu alus darītāju grupas ir konsolidējušas savu darbību kontinentā un veikušas ieguldījumus ārpus ES. Vienlaikus visās valstīs ir pieaudzis mazo alus darītavu skaits, paplašinot piedāvājuma daudzveidību patērētājiem, kas liecina par alus ražotāju uzņēmējdarbības garu un atbilst “Rīcības plānam uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam” (10). Minētās norises ir vērtējamas pozitīvi arī ilgtspējas perspektīvā, jo tām parasti ir labvēlīga blakusietekme uz reģionālo tūrismu un tās bieži rada šaurāku ražošanas un patēriņa loku, kas ir labāk videi.

3.3

Stāvoklis ekonomikā ir veicinājis arī lielāku alus patēriņu mājas apstākļos (nevis bāros un restorānos), tāpēc katrs Eiropas Savienībā patērētais alus litrs ir radījis mazāku skaitu darbvietu, mazāku pievienoto vērtību un zemākus ieņēmumus valdībām (11). Šo tendenci ir ietekmējis arī spēcīgāks cenu spiediens mazumtirdzniecības nozarē.

3.4

Līdz ar alus ražotņu skaita palielināšanos un produktu inovācijām ir parādījušies jauni produkti, kas ir izdevīgi patērētājiem, sabiedrībai un videi. Alus veidu dažādošana, piedāvājot alu ar zemu alkohola saturu un bezalkoholisko alu, visu mērogu ražotājiem pavēra iespējas, kas ļāva palielināt pārdošanas apjomu; vienlaikus nemitīgi pieaug bioloģiskā alus piedāvājums.

3.5

Alus ražošanas nozare valstu valdībām dod ievērojamus ieguvumus nodokļu ieņēmumu veidā. Pateicoties alus ražošanai un pārdošanai, valdības gūst ievērojamus ieņēmumus no akcīzes nodokļa, PVN, ar ienākumiem saistītajiem nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, ko veic darba ņēmēji un darba devēji alus ražošanas nozarē, kā arī citās ar to saistītās nozarēs, kurās darbvietas var būt netieši saistītas ar alus ražošanas nozares darbību. 2010. gadā šo ieņēmumu apjoms bija aptuveni 50,6 miljardi euro  (12).

3.6

Alus ražošanas nozares izturētspēju pašreizējos sarežģītajos saimnieciskajos apstākļos ir apdraudējis arvien pieaugošais nodokļu slogs, it īpaši akcīzes nodokļa likme, taču arī ar PVN likmes, sevišķi viesu uzņemšanas sektorā. Minēto nodokļu likmju paaugstināšana ir saasinājusi sarežģīto saimniecisko stāvokli, kādā atrodas alus darītavas, it sevišķi Ungārijā, Somijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē (13). Laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam kopējā pievienotā vērtība, ko radīja alus ražošana un pārdošana Eiropas Savienībā, samazinājās par 10 % (14), un no ES alus ražošanas nozares iegūtais kopējais nodokļu apjoms samazinājās par 3,4 miljardiem euro.

3.7

Akcīzes nodokļa sistēmā būtu jāņem vērā alus unikālās īpašības, tostarp tā kopumā zemais alkohola saturs, tā darīšanas process un alus ražošanas nozares ieguldījums vietējā sabiedrībā, jaunu darbvietu radīšanā un ekonomikā plašākā izpratnē. Lai to panāktu, alum kā raudzētam dzērienam būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tāpēc nulles minimuma likme, ko piemēro vīnam un citiem raudzētiem dzērieniem, ES tiesību aktos par akcīzes nodokli būtu jānosaka arī alum (15).

3.8

Valstu līdzsvarota politika akcīzes nodokļa jomā un esošo sadarbības mehānismu labāka izmantošana nodokļu administrācijā var kļūt par instrumentu, ar ko izvairīties no nodokļu virzītas tirdzniecības un ar to saistītas kaitīgas prakses, tādējādi palīdzot saglabāt alus ražošanas nozares konkurētspēju, it īpaši pierobežas zonās.

3.9

Tā kā liela nozīme alus pārdošanā ir ārpus mājas patēriņam (16), nodokļu politika var būt arī pasākums izaugsmes veicināšanai viesu uzņemšanas un alus darīšanas nozarē ar labvēlīgu ietekmi uz nodarbinātību vietējā līmenī.

3.10

Pašreizējos nelabvēlīgajos apstākļos Eiropas alus darīšanas nozare ir saglabājusi savu izturētspēju un konkurētspēju. Vietējie ražotāji vēl joprojām saglabā savu vietu tirgos ārpus savas valsts un ES robežām. Lai gan lielākā daļa Eiropas alus produkcijas tiek pārdota ES iekšējā tirgū, eksports uz dažādām pasaules daļām kopš 2000. gada ir pastāvīgi palielinājies un kopš 2007. gada pieaudzis par 30 %. Lielākie eksporta tirgi ir ASV, Kanāda, Angola, Ķīna, Šveice, Taivāna, Krievija un Austrālija (17). Turklāt Eiropas alus ražotāji veic arī plašus ieguldījumus visos kontinentos un piedalās dažādās sadarbības iniciatīvās ar vietējiem alus darītājiem un izplatītājiem.

3.11

Tomēr Eiropas alus ražotāju klātbūtnes saglabāšanas un izvēršanas potenciālu trešās valstīs var apdraudēt vietējie noteikumi, kas rada tirdzniecības šķēršļus, kuri apgrūtina alus eksportu un ieguldījumus. Līdztekus muitas tarifiem šie šķēršļi var izpausties tādu leģislatīvu pasākumu veidā kā produkta definīcija (piemēram, Krievijā) vai nodokļu administratīvās procedūras (piemēram, Albānijā un Turcijā). Eiropas Komisijai un dalībvalstīm sadarbībā ar alus ražošanas nozari ir nozīmīga loma, lai pārvarētu šos un citus šķēršļus, kas dažreiz rodas ārvalstu tirgos.

3.12

Kamēr Eiropas Savienība attiecīgajos tirdzniecības nolīgumos alus importam piemēro nulles muitas tarifu, vairākas valstis saglabā muitas nodevas kā līdzekli konkurējoša importa kavēšanai no ES dalībvalstīm. Notiekošajās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir ietverts arī šis aspekts, un lielākajā daļā neseno noslēgto nolīgumu (piemēram, starp ES un Dienvidkoreju) ir paredzēta nodevu pakāpeniska samazināšana; šādas pieejas izmantošana būtu jāpaplašina.

3.13

Eiropas alus preču zīmju potenciālo atrašanos ārvalstu tirgos sekmē arī popularizēšanas pasākumi, piemēram, izstādes un gadatirgi, un konsultāciju programmas, ko Eiropas Komisija īsteno trešās valstīs. Alus darītāji līdz šim nav pārāk aktīvi piedalījušies šajos pasākumos uz vietas, jo viņi pilnībā neapzinās potenciālos ieguvumus, kā arī nav pietiekami informēti par šādiem pasākumiem.

4.1

Alus ražošanas nozare ražo ne tikai alu. Tā aptver dažādas darbības, sākot ar lauksaimniecības izejvielām, kas ir alus darīšanas procesa pamatā, līdz viesu uzņemšanas nozarei un mazumtirdzniecībai. Alus ražotnes Eiropas Savienībā kopā nodrošina vairāk nekā 128 000 tiešo darbvietu. Turklāt ar alus ražošanu un pārdošanu ir saistīti vēl 2 miljoni darbvietu, kas kopā veido 1 % no visām darbvietām Eiropas Savienībā (18).

4.2

Alus ražošanas nozares raksturlielumi atbilst stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem ES mērķiem par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku. Ņemot vērā lielos izdevumus par precēm un pakalpojumiem un ievērojamo apgrozījumu viesu uzņemšanas un mazumtirdzniecības nozarē, alus darītāji darbojas visās Eiropas valstīs un nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbvietu. Vairāk nekā 73 % no alus ražošanas nozares radītajām darbvietām ir viesu uzņemšanas nozarē.

4.3

Tā kā viesu uzņemšanas nozarei ir būtiska loma darbvietu radīšanā un izaugsmes nodrošināšanā ne tikai tiešā veidā, proti, ar to saistītos uzņēmumos, bet arī netieši Eiropas ekonomikas lielā daļā, it īpaši jaunu un nepieredzējušu darbinieku nodarbinātības jomā, neizmantojot pagaidu darbu un zema atalgojuma praksi, ir svarīgi viesu uzņemšanas nozares attīstības pasākumi.

4.4

Šāda unikāla daudzveidība apvieno tradīcijas, kultūru un laikmetīgumu, piedāvājot dažādas iespējas, kā izmantot darbaspēka prasmes alus darītavās un ar tām saistītajās jomās. Līdztekus nodarbinātībai piegādes un izplatīšanas ķēdē vajadzētu vairāk izvērst potenciālu ar alu saistītās gastronomiskās pieredzes un tūrisma jomā, lai ar pašu alus darītavu pasākumiem, kā arī valstu un ES finansējuma programmām palielinātu nodarbinātību.

4.5

Alus darīšanas nozare ir izjutusi pasaules ekonomikas stāvokļa ietekmi, kad laikā no 2008. gada līdz 2010. gadam samazinātā alus patēriņa dēļ tiešā nodarbinātība samazinājās par 9 %. Neraugoties uz patēriņa kritumu Eiropas saspringto saimniecisko apstākļu dēļ, kopējais alus darītavu (iekaitot mikrodarītavas) skaits Eiropā 2010. gadā bija augstāks (3 638) nekā 2008. gadā (3 071), un alus darītavas turpina pastāvīgi attīstīties, tādējādi radot papildu potenciālu nodarbinātībai. Šo potenciālu nedrīkstētu apdraudēt ar tirdzniecību ierobežojošiem vai neizdevīgiem fiskāliem pasākumiem, un to būtu vēl vairāk jāveicina, izmantojot profesionālo izglītību un pat augstāka līmeņa izglītību, lai nozarē radītu augstākas kvalifikācijas darbvietas.

5.1

Eiropas alus ražošanas nozarei, pildot savas saistības ilgtspējas jomā, jāsasniedz dažādi mērķi saistībā ar energoefektivitāti, CO2 emisijas samazināšanu un resursu izmantošanu. Pēdējos gados veiktie ieguldījumi palīdz samazināt dabas resursu izmantošanu, radīt mazāk atkritumu un sistemātiski atkārtoti izmantot alus darīšanas procesā radušos blakusproduktus.

5.2

Alus darītāji ir pierādījuši savu apņemšanos attiecībā uz vidi, īstenojot pasākumus un veicot ieguldījumus, kā rezultātā ir samazinājies enerģijas patēriņš un CO2 emisijas, kā arī saražoto notekūdeņu apjoms un notikušas izmaiņas iepakojumā. Alus darīšanas nozare ir arī izstrādājusi vadlīnijas par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, kurās uzsvērta ilgtspējīgas pārvaldības loma un kas var kalpot par atskaites punktu visām saistībām vides mērķu jomā. Būtu jāveicina dzīves cikla novērtējuma kā pašanalīzes instrumenta izmantošana, lai aptvertu alus ražošanas nozares iespējami plašu spektru, vienlaikus ņemot vērā mazo ģimenes uzņēmumu ražotāju ierobežotās iespējas jaudas trūkuma dēļ.

5.3

No 2008. gada līdz 2010. gadam alus darīšanas nozare turpināja savus centienus, neraugoties uz uzņēmējdarbībai aizvien nelabvēlīgākajiem apstākļiem, un rezultāti liecina, ka viena hektolitra alus saražošanā izmantotā ūdens patēriņš samazinājās par 4,5 % un enerģijas patēriņš samazinājās par 3,8 %. Tiek lēsts, ka arī CO2 emisijas samazinājušās par 7,1 % (19).

5.4

Svarīgi faktori alus darīšanas procesā ir ūdens kvalitāte un izmantošana. Tāpēc, lai nodrošinātu alus darīšanas procesa ilgtspēju, gan ūdens apgādes uzņēmumiem, gan alus darītājiem ir atbilstoši jāapsaimnieko ūdens resursi. Tādēļ jāveic drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar slānekļa gāzes izpēti netiek piesārņota pazemes ūdeņu piegāde patērētājiem, tostarp rūpnieciskajiem patērētājiem. EESK atzīmē, ka īpaši alus ražošanas nozarē Nīderlandes un Vācijas alus ražotāji jau ar dziļām bažām seko norisēm minētajā jomā.

5.5

Alus darīšanas procesā, raudzējot izejvielas, tiek radīti vēl citi vērtīgi produkti, kurus dēvē par blakusproduktiem. Tie kalpo kā vērtīgas izejvielas citos rūpnieciskos procesos vai kā materiāli konkrētiem izmantošanas veidiem, piemēram, farmācijas precēs, veselīgos produktos, atjaunojamos energoresursos, rūpnieciskos pielietojumos, lopbarībā un lauksaimniecības produktos (20), kā arī kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļos. Šīs vielas atbilst augstiem kvalitātes standartiem un stingram tiesiskajam regulējumam pārtikas/lopbarības nekaitīguma u. c. jomās. Ņemot vērā šo blakusproduktu nozīmi un vērtību, alus darītavas ir izveidojušas stabilu piegādes sistēmu ar tirgotājiem un gala lietotājiem.

6.1

Jau daudzus gadus alus ražošanas uzņēmumi un apvienības visās Eiropas valstīs īsteno iniciatīvas, lai sekmētu iedzīvotāju informētību par atbildīgu patēriņu, uzlabotu patērētāju zināšanas, nodrošinātu atbildīgu reklāmu un tirgvedību, sniegtu brīdinošus paziņojumus un atturētu patērētājus no bezatbildīgas rīcības. Vairākas šādas vietējā līmeņa iniciatīvas tikušas īstenotas partnerībā, un arī valsts iestādes tās ir atzinušas par svarīgu sabiedrisku ieguldījumu, un Eiropas līmenī tās ir iekļautas Eiropas forumā “Alkohols un veselība” (21).

6.2

Balstoties uz šādiem pasākumiem, valdībām, alus ražotājiem, citiem tautsaimniecības dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības grupām būtu jāsadarbojas, lai rīkotu kampaņas ar mērķi veicināt atbildīgu alus patēriņu, kas nav pretrunā ar veselīgu dzīvesveidu pieaugušajiem, un atturēt no alkohola pārmērīgas lietošanas.

6.3

Ņemot vērā alus reģionālo raksturu, Eiropas alus ražotāji ir cieši iesaistīti savā vietējā kopienā un atbalsta plašu pasākumu spektru. Alus ražošanas nozare Eiropas Savienībā ik gadu tērē vairāk nekā 900 miljonus euro sabiedrības atbalstam (22), vietējā un reģionālajā līmenī atbalstot plašu pasākumu klāstu.

6.4

Nozare un ieinteresētās personas plašā nozīmē ir cieši apņēmušās atbalstīt uzņēmumu un iestāžu sociālās atbildības iniciatīvu īstenošanu, lai cīnītos ar kaitīga patēriņa nelabvēlīgo ietekmi. Šo iesaisti vajadzētu atzīt, izmantojot līdzsvarotu regulējumu par alus darītāju mārketingu un reklāmas materiāliem (23).

6.5

Ņemot vērā alus nozīmi kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma un patēriņa jomā, būtu jāizvērtē ES iniciatīva par finanšu resursu mobilizāciju, lai visu līmeņu skolu skolotājiem un audzinātājiem organizētu specializētu apmācību par veselības, sabiedrības un kultūras aspektiem, kas saistās ar fermentēto dzērienu lietošanu.

7.1

Lai arī turpmāk saglabātu nozares iesaisti, būtiska loma ir izglītībai un pētniecībai. To īsteno augstskolas, alus darīšanas arodskolas, pārtikas tehnoloģijas institūti un citi tīkli. Lai Eiropa arī turpmāk būtu vadošs centrs pētniecībai, ko veic alus darītāji, viņu partneri, pētnieki un citas ieinteresētas personas, jāturpina organizēt zināšanu apmaiņas forumus.

7.2

Jāveicina pētniecības kapacitāte un potenciāls, jo alus darītājiem ir nozīmīga loma kā rūpnieciskiem partneriem dažādās jomās, kas saistītas ar pārtikas un alus darīšanas tehnoloģijām, veselības aspektiem un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Esošo potenciālu ļautu palielināt līdzdalība Eiropas pētniecības telpā, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un citās tehnoloģiju platformās (24).

7.3

Informētību un izglītību šajā svarīgajā jomā varētu uzlabot arī atbalsts alus ražošanas nozares centieniem veicināt izcilību atbilstoši augstākajiem zinātniskajiem standartiem attiecībā uz alus īpašībām un tā ietekmi uz veselību un uzvedību. Visām ieinteresētajām pusēm būtu jāapsver lielāka līdzdalība ES finansēšanas un sadarbības programmās.