Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52013AP0257

    Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD))

    OV C 65, 19.2.2016, p. 212–246 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    19.2.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 65/212

    P7_TA(2013)0257

    Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds ***I

    Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (COM(2012)0617 – C7-0358/2012 – 2012/0295(COD)) (1)

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    (2016/C 065/42)

    Grozījums Nr. 1

    Regulas priekšlikums

    1. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (1)

    Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju, Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks.

    (1)

    Atbilstīgi 2010. gada 17. jūnija Eiropadomes secinājumiem, ar ko pieņēma Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju (stratēģiju “Eiropa 2020”) , Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2020. gadam vismaz par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Tomēr 2010. gadā gandrīz vienu ceturto daļu (119,6 miljonus) Eiropas iedzīvotāju apdraudēja nabadzības vai sociālās atstumtības risks, un tas ir par 4 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr nabadzība un sociālā atstumtība visā Savienībā nav vienāda, un situācijas nopietnība katrā dalībvalstī atšķiras.

    Grozījums Nr. 2

    Regulas priekšlikums

    2. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2)

    To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat dziļas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].

    (2)

    To personu skaits, kuri cieš no materiālās nenodrošinātības vai pat ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības, Savienībā pieaug, un 2012. gadā ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības apstākļos dzīvoja gandrīz 8 % Savienības iedzīvotāju . Turklāt šie cilvēki bieži nespēj gūt labumu no pasākumiem, kas paredzēti iesaistīšanai darba tirgū un noteikti Regulā (ES) Nr. [… CPR] un jo īpaši Regulā (ES) Nr. [… ESF].

    Grozījums Nr. 3

    Regulas priekšlikums

    2.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2a)

    Pārāk lielu daļu cilvēku, ko apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, veido sievietes un bērni, un sievietes bieži vien ir atbildīgas par pārtikas nodrošinājumu un ģimenes uzturēšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju, un būtu jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības perspektīvas saskaņota integrēšana visos Fonda sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar labāko praksi.

    Grozījums Nr. 4

    Regulas priekšlikums

    2.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2b)

    Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir uzsvērts, ka “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības”.

    Grozījums Nr. 5

    Regulas priekšlikums

    2.c apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2c)

    Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā ir uzsvērts, ka Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.

    Grozījums Nr. 6

    Regulas priekšlikums

    2.d apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (2d)

    Lai novērstu neaizsargātu iedzīvotāju grupu un personu ar zemiem ienākumiem atstumtību, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska pieaugumu, ir nepieciešams pieņemt stratēģijas aktīvas iekļaušanas veicināšanai.

    Grozījums Nr. 7

    Regulas priekšlikums

    4. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (4)

    Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku , bērnu bezpajumtniecību un materiālo nenodrošinātību.

    (4)

    Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondam (turpmāk “Fonds”) būtu jāstiprina sociālā kohēzija, veicinot nabadzības mazināšanu Savienībā ar atbalstu valsts shēmām, kas sniedz nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, lai mazinātu nenodrošinātību ar pārtiku un ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību.

    Grozījums Nr. 8

    Regulas priekšlikums

    4.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (4a)

    Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģijas (ETHOS) definēšana ir iespējams sākotnējais pasākums, uz kura pamata tiktu piešķirts finansējums dažādu kategoriju ārkārtīgi trūcīgiem cilvēkiem.

    Grozījums Nr. 9

    Regulas priekšlikums

    4.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (4b)

    Ar Fondu nebūtu jāaizstāj valstu politiskās nostādnes, ko īsteno dalībvalstu valdības, lai ierobežotu vajadzību pēc ārkārtas pārtikas palīdzības un noteiktu ilgtspējīgus mērķus un politiku pilnīgai bada, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai.

    Grozījums Nr. 10

    Regulas priekšlikums

    4.c apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (4c)

    Ņemot vērā to, ka pieaug nabadzības un sociālās atstumtības apdraudētu cilvēku skaits, un to, ka turpmāko gadu laikā tas turpinās pieaugt, daudzgadu finanšu shēmā ir jāpalielina Fonda finansēšanai paredzētie resursi.

    Grozījums Nr. 11

    Regulas priekšlikums

    4.d apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (4d)

    Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni mazināt bezpajumtnieku ievērojamo materiālo nenodrošinātību.

    Grozījums Nr. 12

    Regulas priekšlikums

    6. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (6)

    Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz to preču drošumu, kas tiek izdalītas vistrūcīgākajām personām .

    (6)

    Šie noteikumi nodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem jo īpaši attiecībā uz vistrūcīgākajām personām izdalītās pārtikas palīdzības un pamata materiālās palīdzības drošumu .

    Grozījums Nr. 13

    Regulas priekšlikums

    8. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8)

    Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās materiālās nenodrošinātības formas un jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmas īstenošanu.

    (8)

    Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jānorāda un jāpamato risināmās nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības formas un būtu jāapraksta tās vistrūcīgākajām personām paredzētās palīdzības mērķi un īpatnības, ko nodrošinās valsts shēmas. Tajā būtu jāietver arī elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu darbības programmu īstenošanu.

    Grozījums Nr. 14

    Regulas priekšlikums

    8.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (8a)

    Savienībā ir vienlaikus vērojams ārkārtīgs pārtikas trūkums un pārtikas nelietderīga izmantošana lielos apmēros. Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jāietver atsauce uz to, kā tā centīsies saskaņoti izmantot pārtikas nelietderīgas izmantošanas novēršanas politikas un pārtikas trūkuma apkarošanas politikas sinerģiju. Katras dalībvalsts darbības programmā būtu jāiekļauj arī atsauce uz to, kā tā centīsies novērst administratīvus šķēršļus, kas radītu apgrūtinājumu komerciālām un nekomerciālām organizācijām, kuras vēlas ziedot pāri palikušos pārtikas produktus pārtikas trūkuma apkarošanā iesaistītajām bezpeļņas organizācijām.

    Grozījums Nr. 15

    Regulas priekšlikums

    8.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (8b)

    Lai panāktu efektīvu un iedarbīgu Fonda finansēto pasākumu īstenošanu, būtu jāveicina sadarbība starp reģionālām un vietējām iestādēm un pilsonisko sabiedrību pārstāvošām struktūrām. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina visu Fonda finansēto pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīto personu dalība.

    Grozījums Nr. 16

    Regulas priekšlikums

    9. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9)

    Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs jo īpaši saistībā ar konkrētajiem apstākļiem valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru, kā izdarāmi iespējamie grozījumi.

    (9)

    Lai Fonds būtu maksimāli efektīvs un tiktu nodrošināta maksimāla sinerģija ar ESF pasākumiem, jo īpaši saistībā ar iespējamu apstākļu maiņu valstī, ir lietderīgi noteikt procedūru iespējamai grozījumu izdarīšanai darbības programmā.

    Grozījums Nr. 17

    Regulas priekšlikums

    9.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9a)

    Lai visefektīvāk un visatbilstīgāk reaģētu uz dažādām vajadzībām un vislabāk sasniegtu vistrūcīgākās personas, visos Fonda darbības posmos būtu jāievēro partnerības princips.

    Grozījums Nr. 18

    Regulas priekšlikums

    10. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (10)

    Pieredzes un labas prakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, un Komisijai būtu jāveicina to izplatīšana.

    (10)

    Pieredzes un labākās prakses apmaiņai ir ievērojama pievienotā vērtība, jo tā sekmē savstarpēju mācīšanos, un Komisijai būtu jāveicina un jāpopularizē tās izplatīšana , vienlaikus cenšoties rast sinerģiju ar labākās prakses apmaiņu saistībā ar fondiem, jo īpaši ESF .

    Grozījums Nr. 19

    Regulas priekšlikums

    11. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11)

    Lai uzraudzītu darbības programmas īstenošanas gaitu, dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumi, tādējādi nodrošinot svarīgākās un jaunākās informācijas pieejamību. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai un katrai dalībvalstij ik gadu būtu jātiekas divpusējā pārskatīšanā, ja vien tās nevienojas citādi.

    (11)

    Lai uzraudzītu darbības programmas īstenošanas gaitu, dalībvalstīm sadarbībā ar iesaistītajām pilsoniskajām organizācijām būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumi, tādējādi nodrošinot svarīgākās un jaunākās informācijas pieejamību. Šo pašu iemeslu dēļ Komisijai un katrai dalībvalstij ik gadu būtu jātiekas divpusējā pārskatīšanā, ja vien tās nevienojas citādi.

    Grozījums Nr. 20

    Regulas priekšlikums

    12. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (12)

    Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.

    (12)

    Lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un plānojumu un novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību, jāveic ex ante un ex post izvērtēšana. Šī izvērtēšana būtu jāpapildina ar apsekojumiem par vistrūcīgākajām personām, kas saņēmušas atbalstu no darbības programmas, un vajadzības gadījumā ar izvērtēšanu plānošanas periodā. Minēto izvērtēšanu veicot, būtu jāievēro galīgo saņēmēju privātums, un tā būtu jāīsteno tā, lai vistrūcīgākās personas netiktu stigmatizētas. Saistībā ar to būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība.

    Grozījums Nr. 21

    Regulas priekšlikums

    12.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12a)

    Kā uzsvērts Eurostat pētījumā “Materiālās nenodrošinātības noteikšana Eiropas Savienībā – rādītāji par visiem iedzīvotājiem un rādītāji par bērniem”, ir veikts nopietns apsekojums par materiālo nenodrošinātību, un tas tuvākajā laikā radīs iespēju iegūt precīzākus datus par materiāli nenodrošinātām mājsaimniecībām, pieaugušajiem un bērniem.

    Grozījums Nr. 22

    Regulas priekšlikums

    12.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12b)

    Veicinot minēto izvērtēšanu, ko papildina apsekojumi par vistrūcīgākajām personām, būtu jāpatur prātā, ka nenodrošinātība ir sarežģīts jēdziens, kuru ir grūti aptvert, ja izmanto nelielu rādītāju skaitu, jo šie rādītāji var būt maldinoši un tādējādi var rosināt neefektīvu politikas nostādņu izstrādi.

    Grozījums Nr. 23

    Regulas priekšlikums

    12.c apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12c)

    Kā akcentēts Eurofound (2012) trešajā Eiropas dzīves kvalitātes apsekojumā, materiālo nenodrošinātību Savienībā būtu jāmēra, pārbaudot iespēju atļauties preces, kas uzskatāmas par būtiskām, neraugoties uz to, kas iedzīvotājiem pieder un cik daudz viņi nopelna. Tāpēc, lai varētu izstrādāt nenodrošinātības indeksu, kas ļautu veikt mājsaimniecību materiālās nenodrošinātības sīkāku novērtējumu, ir jāņem vērā tādi rādītāji kā ienākumu līmenis, ienākumu nevienlīdzība, spēja saskaņot ienākumus ar izdevumiem, pārmērīgas parādsaistības, kā arī apmierinātība ar dzīves standartu.

    Grozījums Nr. 24

    Regulas priekšlikums

    13. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13)

    Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un caurredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu un saņēmējinstitūciju atbildību.

    (13)

    Pilsoņiem ir tiesības zināt, kā un kādam mērķim tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par Fonda panākumiem un lai nodrošinātu finansēšanas darbību pieejamību un pārredzamību, būtu jāizveido sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un saziņu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu vietējo un reģionālo iestāžu un saņēmējinstitūciju atbildību.

    Grozījums Nr. 25

    Regulas priekšlikums

    15. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (15)

    Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt maksimālo līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām , un vienlaikus būtu jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.

    (15)

    Lai Savienības resursiem nodrošinātu daudzkāršotāja efektu, nepieciešams noteikt līdzfinansējuma apmēru, ko no Fonda piešķir darbības programmām. Būtu arī jāuzlabo to dalībvalstu situācija, kuras uz laiku saskārušās ar budžeta grūtībām.

    Grozījums Nr. 26

    Regulas priekšlikums

    16. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (16)

    Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.

    (16)

    Visā Savienībā attiecībā uz Fondu būtu jāpiemēro vienveidīgi , vienkārši un taisnīgi noteikumi par attiecināmības periodu, darbībām un izdevumiem. Attiecināmības nosacījumos būtu jāatspoguļo Fonda mērķu īpašais raksturs un mērķauditorija, proti, būtu vajadzīgi pienācīgi un vienkāršoti darbību attiecināmības nosacījumi, kā arī atbalsta formas un atmaksāšanas nosacījumi.

    Grozījums Nr. 27

    Regulas priekšlikums

    17. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (17)

    Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotā KTO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām adresētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām.

    (17)

    [Eiropas Parlamenta un Padomes regula [priekšlikums], ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (vienotās TKO regula), paredz, ka produktus, kas iepirkti publiskā sektora intervencē, var realizēt, darot tos pieejamus vistrūcīgākajām personām paredzētai pārtikas izdalīšanas shēmai, ja vien attiecīgā shēma to paredz. Ņemot vērā, ka atkarībā no apstākļiem pārtikas ieguve no šādu krājumu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas varētu būt ekonomiski vislabākais variants, šajā regulā ir lietderīgi paredzēt tādu iespējamību. Summas, ko iegūst darījumos, kas skar šādus krājumus, būtu jāizmanto vistrūcīgāko personu interesēs, un tās nebūtu jāizmanto, lai mazinātu dalībvalstu pienākumu līdzfinansēt programmu. Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu būtu jāpieņem īstenošanas akti, ar ko iedibina procedūru, kā izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem vistrūcīgāko personu programmas vajadzībām. Partnerorganizācijām būtu jāļauj izsniegt papildu pārtikas krājumus, kas gūti no citiem avotiem, tai skaitā no intervences krājumiem, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … [TKO] 15. pantu.

    Grozījums Nr. 28

    Regulas priekšlikums

    18. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (18)

    Nepieciešams precizēt rīcības veidus, ko kā tehnisku palīdzību, ko atbalsta Fonds, var veikt pēc Komisijas un pēc dalībvalstu iniciatīvas.

    (18)

    Nepieciešams precizēt rīcības veidus, ko kā Fonda atbalstītu tehnisku palīdzību var veikt pēc Komisijas un pēc dalībvalstu iniciatīvas. Par to, kuri rīcības veidi tiek precizēti, būtu jālemj ciešā sadarbībā ar vadošajām iestādēm un partnerorganizācijām.

    Grozījums Nr. 29

    Regulas priekšlikums

    27. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (27)

    Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.

    (27)

    Katru gadu būtu jāizpilda Savienības budžeta saistības. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, būtu jāparedz kopīgi vienkārši noteikumi par starpposma maksājumu pieprasījumiem, un gada un galīgā atlikuma maksājumiem.

    Grozījums Nr. 30

    Regulas priekšlikums

    30. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (30)

    Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai.

    (30)

    Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, būtu vajadzīgi laikā ierobežoti pasākumi, kas ļautu kredītrīkotājam pārtraukt maksājumus, ja pierādījumi liecinātu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā ir ievērojami trūkumi, ka ir ar maksājuma pieteikumu saistīti pārkāpumi vai netiek iesniegti dokumenti, kas vajadzīgi pārskata pārbaudei un akceptēšanai , vai gadījumos, kad ievērojami aizkavējas projektu īstenošana un pamatoti tiek konstatēts, ka projektu mērķi netiks sasniegti .

    Grozījums Nr. 31

    Regulas priekšlikums

    32. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (32)

    Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko līdzfinansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.

    (32)

    Lai nodrošinātu, ka izdevumi, ko finansē no Savienības budžeta, ikvienā konkrētajā finanšu gadā, tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, būtu jāizveido atbilstošs un vienkāršs satvars pārskatu gada pārbaudei un akceptēšanai. Šajā satvarā norīkotajām institūcijām par darbības programmu būtu jāiesniedz Komisijai pārvaldības deklarācija, kam pievienots apliecināts gada pārskats, revīzijas nobeiguma ziņojumu gada kopsavilkums, veikto kontroļu gada kopsavilkums un neatkarīgas revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.

    Grozījums Nr. 32

    Regulas priekšlikums

    35. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (35)

    Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības.

    (35)

    Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no Fonda. Konkrēti, veikto revīziju skaits būtu jāsamazina, ja kopējie attiecināmie izdevumi vienai darbībai nepārsniedz EUR 100 000. Tomēr, ja ir pierādījumi par pārkāpumu vai krāpšanu, būtu vajadzīga iespēja veikt revīziju jebkurā laikā, arī revīzijas parauga ietvaros. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, Komisijai vajadzētu būt iespējai samazināt darbības programmu revīzijas, ja netiek konstatēti nopietni pārkāpumi vai arī tad, ja var paļauties uz revīzijas iestādi. Turklāt revīzijas apjomam ir jābūt tādam, lai pilnībā būtu ņemti vērā Fonda mērķi un mērķpopulācijas īpatnības un tas, ka Fonda saņēmējinstitūcijas ir brīvprātīgas organizācijas .

    Grozījums Nr. 33

    Regulas priekšlikums

    41. apsvērums

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (41)

    Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp respektēt cilvēka cieņu un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu un vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī uz diskriminācijas aizliegumu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

    (41)

    Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp cilvēka cieņas un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramības respektēšana, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērnu tiesības, tiesības uz sociālo palīdzību un mājokli, vecu cilvēku tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā arī diskriminācijas aizliegums. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

    Grozījums Nr. 34

    Regulas priekšlikums

    42.a apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (42a)

    Ņemot vērā datumu, kurā ir jāizsludina uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, šīs regulas pieņemšanas termiņu un darbības programmas sagatavošanai nepieciešamo laiku, ir jāizstrādā noteikumi, kas 2014. gadā garantētu elastīgu pāreju, lai nepieļautu pārtikas piegādes pārtraukšanu.

    Grozījums Nr. 35

    Regulas priekšlikums

    42.b apsvērums (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (42b)

    Būtu jānodrošina, ka ar Fondu papildina programmas un darbības, ko finansē no ESF, un to koordinē pēc iespējas ciešāk ar ESF. Būtu jāizvairās no tā, ka, cīnoties pret nabadzību, tiek izveidotas paralēlas struktūras, kas palielina administratīvo slogu un sarežģī koordinācijas un sinerģijas iespējas.

    Grozījums Nr. 36

    Regulas priekšlikums

    1. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk “Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti.

    1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu (turpmāk “Fonds”) uz laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un nosaka Fonda mērķus, tā darbības jomu, pieejamos finanšu līdzekļus un to piešķiršanas kritērijus, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Fonda efektivitāti un lietderību .

    Grozījums Nr. 37

    Regulas priekšlikums

    2. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Piemēro šādas definīcijas:

    Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

    (1)

    “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas – indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko pieņēmušas valsts kompetentās iestādes vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās kompetentās iestādes;

    (1)

    “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas – indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko izstrādājušas valsts kompetentās iestādes sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās valsts kompetentās iestādes;

    (2)

    “partnerorganizācijas” ir publikā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kas tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku vai preces vistrūcīgākajām personām un kā darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

    (2)

    “partnerorganizācijas” ir publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas, kuras saskaņā ar 24. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un/ vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām un kuru darbības izvēlējusies vadošā iestāde saskaņā ar 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

    (3)

    “valsts shēma” ir shēma, kam vismaz daļēji ir tādi paši mērķi kā Fondam un ko valsts, reģiona un vietējā līmenī īsteno publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas;

    (3)

    “valsts shēma” ir shēma, kam vismaz daļēji ir tādi paši mērķi kā Fondam un ko valsts, reģiona un vietējā līmenī īsteno publiskā sektora institūcijas vai bezpeļņas organizācijas;

    (4)

    “darbība” ir projekts, līgums vai pasākums, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;

    (4)

    “darbība” ir projekts, līgums vai pasākums, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;

    (5)

    “pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un par kuru saņēmējinstitūcijas veikušas visus saistītos maksājumus un saņēmējinstitūcijām ir izmaksāts attiecīgais darbības programmu ieguldījums;

    (5)

    “pabeigta darbība” ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un par kuru saņēmējinstitūcijas veikušas visus saistītos maksājumus un saņēmējinstitūcijām ir izmaksāts attiecīgais darbības programmu ieguldījums;

    (6)

    “saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;

    (6)

    “saņēmējinstitūcija” ir publiska vai privāta institūcija, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu;

    (7)

    “ galīgais saņēmējs ” ir vistrūcīgākā persona , kas saņem pārtiku vai preces un/vai izmanto papildpasākumus;

    (7)

    “ galīgie saņēmēji ” ir cilvēki , kas cieš no nenodrošinātības ar pārtiku un/vai materiālas nenodrošinātības un saņem nefinansiālu palīdzību , un/vai izmanto šajā Fondā iekļautos papildpasākumus;

     

    (7a)

    “papildpasākumi” ir pasākumi, kas tiek īstenoti papildus pārtikas izdalei un pamata materiālās palīdzības sniegšanai un kuru mērķis ir novērst sociālo atstumtību un rast patstāvīgāku un ilgtspējīgāku risinājumu ārkārtas situācijām sociālajā jomā;

    (8)

    “publiskā sektora atbalsts” ir finansiāls atbalsts, ko darbībai piešķir no valsts, reģionālas vai vietējas iestādes budžeta, no Savienības budžeta, kas saistīts ar Fondu, no publisko tiesību subjektu budžeta vai publiskā sektora iestāžu apvienību budžeta, vai kādas citas tādas institūcijas budžeta, kura ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlaments un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē;

    (8)

    “publiskā sektora atbalsts” ir finansiāls atbalsts, ko darbībai piešķir no valsts, reģionālas vai vietējas iestādes budžeta, no Savienības budžeta, kas saistīts ar Fondu, no publisko tiesību subjektu budžeta vai publiskā sektora iestāžu apvienību budžeta, vai kādas citas tādas institūcijas budžeta, kura ir publisko tiesību subjekts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē;

    (9)

    “starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;

    (9)

    “starpniekinstitūcija” ir publiskā vai privātā sektora institūcija, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes atbildībā vai kas šo iestāžu vārdā veic pienākumus saistībā ar saņēmējinstitūciju īstenošanas darbībām;

    (10)

    “pārskata gads” ir laika posms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo pārskata gadu, kas ir laika posms no izdevumu attiecināmības sākuma dienas līdz 2015. gada 30. jūnijam, un pēdējais pārskata gads ir no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam;

    (10)

    “pārskata gads” ir laika posms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo pārskata gadu, kas ir laika posms no izdevumu attiecināmības sākuma dienas līdz 2015. gada 30. jūnijam, un pēdējais pārskata gads ir no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam;

    (11)

    “finanšu gads” ir laika posms no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

    (11)

    “finanšu gads” ir laika posms no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

    Grozījums Nr. 73

    Regulas priekšlikums

    2.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a   pants

     

    Visām dalībvalstīm ir tiesības izmantot Fondu.

    Grozījums Nr. 38

    Regulas priekšlikums

    3. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Fonds veicina sociālo kohēziju Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks. Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi Savienībā mazināt nabadzības ļaunākās formas. To, cik lielā mērā mērķis sasniegts, mērī ar to cilvēku skaitu, kas saņem palīdzību no Fonda .

    1.   Fonds veicina sociālo kohēziju , sekmē sociālo iekļaušanu un apkaro nabadzību Savienībā, palīdzot saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” sasniegt mērķi samazināt nabadzību vismaz par 20 miljoniem cilvēku, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks , un vienlaikus papildinot Eiropas Sociālā fonda darbību . Sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām, Fonds palīdz sasniegt konkrēto mērķi mazināt un izskaust nabadzības , jo īpaši pārtikas trūkuma, negatīvākās izpausmes.

     

    2.     Fonds palīdz ilgtspējīgi izskaust pārtikas trūkumu, piedāvājot vistrūcīgākajām personām izredzes uz pienācīgu dzīvi. Attiecībā uz šā mērķa sasniegšanu un Fonda strukturālo ietekmi tiks veikta kvalitatīva un kvantitatīva novērtēšana .

     

    3.     Ar Fondu papildina, nevis aizstāj vai samazina ilgtspējīgas valstu programmas nabadzības izskaušanas un sociālās iekļaušanas jomā, par kurām joprojām atbild dalībvalstis.

    Grozījums Nr. 39

    Regulas priekšlikums

    4. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajam personām tiek izdalīti pārtikas produkti un pirmās nepieciešamības preces , kas domāti personīgai lietošanai bezpajumtniekiem vai bērniem .

    1.   Fonds atbalsta valsts shēmas, kurās ar dalībvalstu atlasītu partnerorganizāciju starpniecību vistrūcīgākajām personām tiek izdalīti pārtikas produkti un /vai sniegta pamata materiālā palīdzība, tai skaitā izdalīti sākuma komplekti , kas domāti galīgo saņēmēju personīgai lietošanai.

    2.    Fonds var atbalstīt papildpasākumus, kas papildina pārtikas un preču piegādi , veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību.

    2.     Ar Fondu var atbalstīt papildpasākumus, kas papildina pārtikas izdali un pamata materiālās palīdzības sniegšanu , veicinot vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu un veselīgu uzturu un samazinot viņu atkarību . Šādi pasākumi būtu cieši jāsaista ar Eiropas Sociālā fonda darbībām vietējā līmenī un nabadzības izskaušanā iesaistīto organizāciju darbībām.

     

    2.a     Fonds var palīdzēt saņēmējinstitūcijām efektīvāk izmantot vietējās piegādes ķēdes, tādējādi palielinot un dažādojot vistrūcīgākajām personām paredzētas pārtikas piegādi, kā arī samazinot un novēršot pārtikas nelietderīgu izmantošanu.

    3.   Vistrūcīgākajam personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedriskus sakarus un labas prakses izplatīšanu.

    3.     Vistrūcīgākajām personām paredzētas nefinansiālas palīdzības jomā Fonds veicina savstarpēju mācīšanos, sabiedrisku sakaru veidošanu un labas prakses izplatīšanu Eiropas līmenī. Šajās darbībās var iekļaut arī attiecīgas organizācijas un projektus, kas neizmanto Fondu.

    Grozījums Nr. 40 un Nr. 76

    Regulas priekšlikums

    5. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    1.   Savienības budžeta daļu, kas atvēlēta Fondam, īsteno ar dalītu pārvaldību dalībvalstu un Komisijas starpā saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, kuru īsteno ar tiešu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no Fonda būtu saderīgs ar Savienības politikas jomām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.

    2.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts no Fonda būtu saderīgs ar Savienības politikas jomām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības instrumentus.

    3.   Atbalstu no Fonda īsteno, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm.

    3.   Atbalstu no Fonda sniedz , cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm , kā arī kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm un iesaistītajām partnerorganizācijām .

    4.   Par to darbības programmu īstenošanu un to uzdevumu veikšanu, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un atbilstīgi šai regulai, atbild dalībvalstis un to attiecīgi norīkotās institūcijas.

    4.   Par to darbības programmu īstenošanu un to uzdevumu veikšanu, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un atbilstīgi šai regulai, atbild dalībvalstis un to attiecīgi norīkotās institūcijas vai vajadzības gadījumā kompetentās reģionālās iestādes .

    5.   Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta apmēru.

    5.   Fonda īstenošanas un izmantošanas kārtībā, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā ierobežotās administratīvās spējas organizācijās, kuras galvenokārt darbojas, pateicoties brīvprātīgo atbalstam, un nodrošina, ka šo organizāciju administratīvais slogs nav lielāks kā iepriekšējās programmas piemērošanas laikā .

    6.   Atbilstoši savai atbildībai Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem.

    6.   Atbilstoši savai atbildībai un nolūkā nepieļaut dubultu finansēšanu Komisija un dalībvalstis nodrošina koordināciju ar Eiropas Sociālo fondu un citām Savienības politikas jomām un instrumentiem , jo īpaši Savienības darbībām veselības jomā .

    7.   Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.

    7.   Komisija, dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu.

    8.   Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu.

    8.   Komisija un dalībvalstis nodrošina Fonda efektivitāti, jo īpaši veicot uzraudzību, ziņošanu un izvērtēšanu , kā arī cieši un regulāri apspriežoties ar vietējām un reģionālām iestādēm un partnerorganizācijām, kas īsteno Fonda pasākumus saskaņā ar ietekmes novērtējumu .

    9.   Komisija un dalībvalstis veic savus attiecīgos uzdevumus, kas saistīti ar Fondu, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.

    9.   Komisija un dalībvalstis rīkojas, lai garantētu Fonda darbības efektivitāti, un veic savus attiecīgos ar Fondu saistītos uzdevumus, tiecoties mazināt administratīvo slogu saņēmējinstitūcijām.

    10.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana dažādos Fonda īstenošanas posmos . Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka iegūstot piekļuvi Fondam, tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

    10.   Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai dažādos Fonda sagatavošanas, plānošanas, pārvaldības un īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmos, kā arī informatīvajās un izpratnes veidošanas kampaņās un apmaiņā ar labāko praksi tiktu ņemta vērā vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana, kad vien iespējams, izmantojot pa dzimumiem dalītus datus . Komisija un dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu, ka, iegūstot piekļuvi Fondam un ar to saistītām programmām un darbībām , tiek pieļauta diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

    11.   Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas vai preču izdalīšanu, kuras atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa produktu drošumu.

    11.   Fonda finansētās darbības atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Proti, Fondu var izmantot vienīgi tam, lai atbalstītu tādas pārtikas izdalīšanu vai pamata materiālās palīdzības sniegšanu , kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču drošumu.

     

    11.a     Attiecīgā gadījumā pārtikas produktus izvēlas, pamatojoties uz līdzsvarota uztura principiem un kvalitatīvu pārtiku, kurā tiek iekļauti svaigi produkti, un sekmējot galīgo saņēmēju veselīgu uzturu.

    12.   Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un preces pēc objektīviem kritērijiem. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu.

    12.   Dalībvalstis un saņēmējinstitūcijas izvēlas pārtikas produktus un pamata materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem , kas saistīti ar vistrūcīgāko personu vajadzībām .

     

    12.a     Attiecīgos gadījumos par prioritāti būtu jānosaka vietēju un reģionālu produktu izmantošana, ņemot vērā klimata un vides apsvērumus, jo īpaši nolūku visos izplatīšanas ķēdes posmos samazināt pārtikas nelietderīgu izmantošanu. Šajā sakarībā uzņēmumu sociālās atbildības garā var tikt veidotas partnerības ar uzņēmumiem visā pārtikas piegādes ķēdē.

     

    12.b     Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atbalstu no šā Fonda, tiek ievērota vistrūcīgāko personu cieņa.

    Grozījums Nr. 75

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam pieejami budžeta saistībām no Fonda, ir EUR 2 500 000 000 2011. gada cenās, sadalīti pa gadiem atbilstīgi II pielikumā norādītajam .

    1.   Kopējie resursi, kas laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam (2011. gada cenās) ir pieejami budžeta saistībām no Fonda, reālā izteiksmē nav mazāki par septiņkāršotu budžeta dotāciju, kas 2011. gada budžetā tika piešķirta trūcīgajām personām paredzētajai palīdzības programmai .

    Grozījums Nr. 42

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3.   Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā šādus Eurostat noteiktos rādītājus:

    3.   Neskarot šā panta 4. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kurā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … (CPR) 84. panta 5. punktu nosaka kopējo resursu sadalījumu pa gadiem un dalībvalstīm, ņemot vērā jaunākos Eurostat noteiktos rādītājus:

    (a)

    to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības;

    (a)

    to iedzīvotāju skaits, kuri cieš no ārkārtīgas materiālās nenodrošinātības , kā procentuālā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita ;

    (b)

    to iedzīvotāju skaits , kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.

    (b)

    izmaiņas to iedzīvotāju skaitā , kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.

    Grozījums Nr. 43

    Regulas priekšlikums

    7. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:

    1.   Triju mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai vienu darbības programmu, kas aptver laika posmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot šādu informāciju:

     

    (-a)

    tai piešķirtās un izmantojamās atbalsta daļas precīzs apmērs;

    (a )

    ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus, to izraudzīto risināmo materiālās nenodrošinātības veidu norāde un atlasīšanas pamatojums , uz kuriem attiecas darbības programma, un katra šā risināmā materiālās nenodrošinātības veida galveno īpatnību apraksts , un pārtikas vai preču izdalīšanas mērķi, un nodrošināmie papildpasākumi ;

    (a)

    izraudzītā(-o) risināmā(-o) materiālās nenodrošinātības veida(-u) norāde un atlasīšanas pamatojums un darbības programmas galveno īpatnību apraksts, ņemot vērā saskaņā ar 14. pantu veiktās ex ante izvērtēšanas rezultātus ;

    (b)

    attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;

    (b)

    attiecīgās(-o) valsts shēmas(-u) apraksts katram materiālās nenodrošinātības veidam;

    (c)

    tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

    (c)

    tā mehānisma apraksts, kas nosaka attiecināmības kritērijus vistrūcīgākajām personām, vajadzības gadījumā diferencēts pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

    (d)

    darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;

    (d)

    darbību atlases kritēriji un atlases mehānisma apraksts, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināma materiālās nenodrošinātības veida;

    (e)

    partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

    (e)

    partnerorganizāciju atlases kritēriji, vajadzības gadījumā diferencēti pēc risināmā materiālās nenodrošinātības veida;

    (f)

    tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu;

    (f)

    tā mehānisma apraksts, kuru izmanto, lai nodrošinātu papildināmību ar Eiropas Sociālo fondu , skaidri nodalot abu fondu pasākumus;

     

    (fa)

    konkrētu paredzēto pasākumu un piešķirtā finansējuma apraksts, lai ievērotu 5. pantā noteiktos principus;

    (g)

    darbības programmas īstenošanas noteikumu apraksts, kurā norādīta vadošā iestāde, pēc vajadzības – sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un institūcija, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;

    (g)

    darbības programmas īstenošanas noteikumu apraksts, kurā norādīta vadošā iestāde, pēc vajadzības – sertifikācijas iestāde, revīzijas iestāde un institūcija, kurai Komisija veic maksājumus, un uzraudzības procedūras apraksts;

    (h)

    to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;

    (h)

    to pasākumu apraksts, kas veikti, lai iesaistītu kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskā sektora iestādes, kā arī institūcijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un institūcijas, kas atbild par līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu darbības programmas sagatavošanā;

    (i)

    tehniskās palīdzības plānotā izmantojuma apraksts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, ieskaitot darbības, kuru uzdevums ir stiprināt saņēmējinstitūciju administratīvās spējas attiecībā uz darbības programmu īstenošanu;

    (i)

    tehniskās palīdzības plānotā izmantojuma apraksts saskaņā ar 25. panta 2. punktu, ieskaitot darbības, kuru uzdevums ir stiprināt saņēmējinstitūciju administratīvās spējas attiecībā uz darbības programmu īstenošanu;

    (j)

    finansēšanas plāns, kurā ir šādas divas tabulas:

    (j)

    finansēšanas plāns, kurā ir šādas divas tabulas:

     

    (i)

    tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;

     

    (i)

    tabula, kurā katram gadam norāda finanšu apropriāciju summu, kas saskaņā ar 18. pantu paredzēta atbalstam no Fonda, un līdzfinansējumu saskaņā ar 18. pantu;

     

    (ii)

    tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.

     

    (ii)

    tabula, kurā visam plānošanas periodam norāda kopējās finanšu apropriācijas summu attiecībā uz atbalstu no darbības programmas katrai risināmajai materiālās nenodrošinātības formai, kā arī attiecīgos papildpasākumus.

    Partnerorganizācijas, kas minētas e) punktā un kas tieši piegādā pārtiku vai preces, pašas veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.

    Partnerorganizācijas, kas minētas e) apakšpunktā un kas tieši piegādā pārtiku un/ vai sniedz pamata materiālo palīdzību , pašas vai sadarbībā ar citām organizācijām veic pasākumus, kuri papildina materiālās palīdzības sniegšanu ar mērķi panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu, neatkarīgi no tā, vai šos pasākumus atbalsta Fonds.

    2.   Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvības institūcijām un līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanas institūcijām izstrādā darbības programmas.

    2.   Dalībvalstis vai kāda to norīkota iestāde sadarbībā ar kompetentajām reģionālajām, vietējām un citām publiska sektora iestādēm , kā arī visas attiecīgās ieinteresētās personas izstrādā darbības programmas. Dalībvalstis nodrošina, ka darbības programmas ir cieši saistītas ar valsts politiku sociālās iekļaušanas jomā.

    3.   Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.

    3.   Dalībvalstis izstrādā darbības programmas saskaņā ar I pielikumā iekļauto šablonu.

    Grozījums Nr. 44

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu grozīt darbības programmu. Tam pievieno pārstrādāto darbības programmu, kā arī grozījumu pamatojumu.

    (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

    Grozījums Nr. 45

    Regulas priekšlikums

    10. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Platforma

    Labas prakses apmaiņa

    Komisija izveido Savienības līmeņa platformu, kuras uzdevums ir veicināt pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu un sakarus , kā arī izplatīt attiecīgos rezultātus vistrūcīgākajām personām paredzētās nefinansiālās palīdzības jomā .

    Komisija veicina pieredzes apmaiņu, spēju veidošanu, sakarus un sociālo inovāciju Savienības līmenī, tādējādi veidojot saikni starp partnerorganizācijām un citām ieinteresētām personām visās dalībvalstīs .

    Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī.

    Turklāt par to, kā tiek īstenots atbalsts no Fonda, vismaz reizi gadā Komisija apspriežas ar organizācijām, kuras pārstāv partnerorganizācijas Savienības līmenī , un pēc tam pienācīgā laikā par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei .

     

    Komisija arī veicina ar Fondu saistītu attiecīgu rezultātu, ziņojumu un informācijas izplatīšanu tiešsaistē.

    Grozījums Nr. 46

    Regulas priekšlikums

    11. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   No 2015. līdz 2022. gadam ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada darbības programmu.

    1.   No 2015. līdz 2022. gadam ik gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada darbības programmu.

    2.   Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.

    2.   Atbilstīgi Komisijas pieņemtajam šablonam dalībvalstis izstrādā gada īstenošanas ziņojumu, tostarp kopējo ieguldījuma un iznākuma rādītāju sarakstu.

     

    Rādītājos ietver:

     

    (a)

    jaunākās izmaiņas attiecībā uz sociālās politikas izdevumiem, ar kuriem mazina ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību, absolūtajā izteiksmē attiecībā pret IKP un pret kopējiem valsts izdevumiem;

     

    (b)

    jaunākās izmaiņas sociālās politikas jomas tiesību aktos, ar kuriem risina jautājumu par finansējuma pieejamību saņēmējinstitūcijām un citām organizācijām, kuras mazina ārkārtīgu materiālo nenodrošinātību.

    3.   Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.

    3.   Gada īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir ietverta visa vajadzīgā informācija, kas norādīta 2. punktā minētajā šablonā, tostarp kopīgie rādītāji. Ja gada īstenošanas ziņojums nav pieņemams, 15 darba dienu laikā no tā saņemšanas Komisija informē attiecīgo dalībvalsti. Ja Komisija nav nosūtījusi šo informāciju noteiktajā termiņā, ziņojumu uzskata par pieņemamu.

    4.   Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumu un divu mēnešu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

    4.   Komisija pārbauda gada īstenošanas ziņojumu un divu mēnešu laikā no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

    Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.

    Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.

    5.    Dalībvalsts līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz darbības programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu.

    5.    Dalībvalstis līdz 2023. gada 30. septembrim iesniedz darbības programmas īstenošanas nobeiguma ziņojumu.

    Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.

    Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas pieņemto šablonu sagatavo īstenošanas nobeiguma ziņojumu.

    Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

    Komisija pārbauda īstenošanas nobeiguma ziņojumu un piecu mēnešu laikā no nobeiguma ziņojuma saņemšanas nosūta dalībvalstij piezīmes.

    Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.

    Ja Komisija nenosūta piezīmes šajā termiņā, ziņojumi uzskatāmi par akceptētiem.

    6.   Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    6.   Komisija pieņem gada īstenošanas ziņojuma šablonu, tostarp kopīgo rādītāju šablonu, un ar īstenošanas aktu pieņem īstenošanas nobeiguma ziņojuma šablonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    7.   Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

    7.   Komisija var izteikt piezīmes dalībvalstij par darbības programmas īstenošanu. Vadošā iestāde trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

    8.   Katram gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumam vadošā iestāde publisko kopsavilkumu.

    8.   Vadošā iestāde publisko katra gada un nobeiguma īstenošanas ziņojuma kopsavilkumu.

     

    8.a     Komisija pienācīgā laikā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējo īstenošanas ziņojumu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu kopsavilkumu.

     

    8.b     Īstenošanas ziņojumu procedūra nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīta salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem un atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.

    Grozījums Nr. 47

    Regulas priekšlikums

    12. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Divpusējās pārskatīšanas sanāksme

    Divpusējās pārskatīšanas sanāksmes

    1.   Ja vien nav citāda vienošanās, Komisija un katra dalībvalsts no 2014. līdz 2022. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 11. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.

    1.   Ja vien nav citādas vienošanās, Komisija un katra dalībvalsts no 2014. līdz 2022. gadam ik gadu tiekas sanāksmē, lai, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un attiecīgā gadījumā 11. panta 7. punktā minētās Komisijas piezīmes, izvērtētu darbības programmas īstenošanas gaitu.

    2.   Divpusējo pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.

    2.   Divpusējo pārskatīšanas sanāksmi vada Komisija.

    3.   Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi.

    3.   Dalībvalsts nodrošina, lai pēc sanāksmes tiktu ņemti vērā Komisijas norādījumi , un informāciju par to iekļauj nākamā gada vai attiecīgā gadījumā nākamo gadu īstenošanas ziņojumos .

    Grozījums Nr. 48

    Regulas priekšlikums

    13. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.

    1.   Dalībvalstis nodrošina resursus, kas vajadzīgi izvērtēšanai, un nodrošina, lai tiktu piemērotas procedūras izvērtēšanai vajadzīgo datu izveidei un vākšanai, ieskaitot datus, kas saistīti ar 11. pantā minētajiem kopīgajiem rādītājiem.

    2.   Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus.

    2.   Izvērtēšanu veic eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras atbild par darbības programmas īstenošanu. Visus izvērtējumus dara pilnībā publiski pieejamus , taču nekādā ziņā tajos neiekļauj informāciju par galīgo saņēmēju identitāti .

     

    2.a     Izvērtējumi nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīti salīdzinājumā ar piešķirtajiem līdzekļiem vai atbalsta raksturu un nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu.

    Grozījums Nr. 49

    Regulas priekšlikums

    14. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Dalībvalstis veic darbības programmas ex ante izvērtēšanu.

    1.   Dalībvalstis veic darbības programmas ex ante izvērtēšanu.

    2.   Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes atbildībā, kas atbild par darbības programmu sagatavošanu. Izvērtējumu kopā ar kopsavilkumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu.

    2.   Ex ante izvērtēšanu veic tās iestādes atbildībā, kas atbild par darbības programmu sagatavošanu. Izvērtējumu kopā ar kopsavilkumu iesniedz Komisijai vienlaikus ar darbības programmu.

    3.   Ex ante izvērtēšanā pārbauda šādus elementus:

    3.   Ex ante izvērtēšanā pārbauda šādus elementus:

    (a)

    devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;

    (a)

    devums tā Savienības mērķa īstenošanā, kurš paredz līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri nonākuši nabadzībā vai kurus apdraud nabadzības un sociālās atstumtības risks, ņemot vērā atlasītos risināmos materiālās nenodrošinātības veidus un konkrētos apstākļus valstī nabadzības, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības ziņā;

     

    ( aa)

    devums pārtikas nelietderīgas izmantošanas samazināšanā;

    (b)

    ierosinātās darbības programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem;

    (b)

    ierosinātās darbības programmas iekšējā saskaņotība un saistība ar citiem attiecīgiem finanšu instrumentiem;

    (c)

    budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar darbības programmas mērķiem ;

    (c)

    budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotība ar darbības programmas mērķi ;

    (d)

    gaidāmo rezultātu devums mērķu sasniegšanā;

    (d)

    gaidāmo rezultātu devums Fonda mērķu sasniegšanā;

     

    (da)

    attiecīgo ieinteresēto personu efektīva iesaiste darbības programmas izstrādē un īstenošanā;

    (e)

    to procedūru piemērotība, kas paredzētas darbības programmas uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgo datu vākšanai.

    (e)

    to procedūru piemērotība, kas paredzētas darbības programmas uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgo datu vākšanai.

    Grozījums Nr. 50

    Regulas priekšlikums

    15. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Plānošanas periodā vadošā iestāde var veikt izvērtēšanu, lai novērtētu darbības programmas lietderību un efektivitāti.

    1.   Plānošanas periodā vadošā iestāde novērtē darbības programmas lietderību un efektivitāti.

    2.   No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pieņem šablonu ar īstenošanas aktu . Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    2.   No 2017. līdz 2021. gadam vadošā iestāde atbilstīgi Komisijas izstrādātajam šablonam veic galīgo saņēmēju strukturētu apsekojumu. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem ievieš šablonu . Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 60. panta 2. punktā norādīto konsultēšanās procedūru.

    3.   Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmu.

    3.   Komisija pēc savas iniciatīvas var izvērtēt darbības programmas.

     

    3.a     Komisija vēlākais līdz 2018. gada martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Fonda vidusposma novērtējumu.

    Grozījums Nr. 51

    Regulas priekšlikums

    16. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex-post izvērtēšanu, lai novērtētu sasniegto rezultātu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic ex post izvērtēšanu, lai novērtētu Fonda efektivitāti un lietderību un rezultātu ilgtspēju, kā arī lai novērtētu Fonda pievienoto vērtību. Ex post izvērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Grozījums Nr. 52

    Regulas priekšlikums

    17. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju adresē vistrūcīgākajām personām, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda ieguldījumu.

    1.    Komisija un dalībvalstis sniedz informāciju par Fonda atbalstītajiem pasākumiem un popularizē tos. Informāciju jo īpaši adresē vistrūcīgākajām personām, kā arī plašai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem . Tajā norāda Savienības lomu un parāda Fonda , dalībvalstu un partnerorganizāciju ieguldījumu Savienības sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, nestigmatizējot galīgos saņēmējus .

    2.   Lai nodrošinātu caurredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.

    2.   Lai nodrošinātu pārredzamību, vadošā iestāde Fonda vajadzībām uztur Fonda atbalstīto darbību sarakstu CSV vai XML formātā, kurš ir pieejams arī tīmekļa vietnē. Sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju: saņēmējinstitūcijas nosaukums, adrese un piešķirtā Savienības finansējuma summa, kā arī materiālās nenodrošinātības veids.

    Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.

    Darbību sarakstu atjaunina vismaz ik pēc divpadsmit mēnešiem.

    3.   Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā vietā, katrā pārtikas un preču izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.

    3.   Īstenojot darbību, saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas , nestigmatizējot galīgos saņēmējus, informē sabiedrību par Fonda atbalstu, labi redzamā veidā katrā pārtikas un /vai pamata materiālās palīdzības izdalīšanas vietā un papildpasākumu veikšanas vietā izvietojot vai nu vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs – A3 formāts), tostarp par Savienības finansiālo atbalstu, vai atbilstīga izmēra Savienības karogu, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos tas nav iespējams.

    Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tur īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.

    Saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas, kam ir tīmekļa vietnes, sniedz tajās īsu darbības aprakstu, ieskaitot tās mērķus un rezultātus, un norāda, ka saņem atbalstu no Savienības.

    4.   Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.

    4.   Visos informācijas un saziņas pasākumos, ko veic saņēmējinstitūcija, apliecina, ka darbība saņem atbalstu no Fonda, darot redzamu Savienības emblēmu un atsaucoties uz Savienību un Fondu.

    5.   Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.

    5.   Vadošā iestāde informē saņēmējinstitūcijas par to, ka saskaņā ar 2. punktu ir publicēts darbību saraksts. Vadošā iestāde nodrošina informācijas un reklāmas komplektus, tostarp elektroniskus šablonus, lai saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas varētu izpildītu 3. punktā noteiktos pienākumus.

    6.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo pantu, vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.

    6.   Apstrādājot personas datus saskaņā ar 13.–17. pantu , vadošā iestāde, kā arī saņēmējinstitūcijas un partnerorganizācijas nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK.

    Grozījums Nr. 53

    Regulas priekšlikums

    18. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī nepārsniedz 85 % no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem.

    1.   Līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī ir 85 % no attiecināmajiem publiskā sektora izdevumiem. 19. panta 1. punktā aprakstītajos apstākļos to var palielināt. Katra dalībvalsts var brīvi izvēlēties, vai atbalstīt Fonda pasākumus, piešķirot papildu valsts līdzekļus.

     

    1.a     Saņēmējinstitūcijas nekādā gadījumā nenodrošina līdzfinansējumu Fonda darbībām.

    2.   Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.

    2.   Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama darbības programmai, un no Fonda piešķirtā atbalsta maksimālo summu.

    3.   Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.

    3.   Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apmērā.

    Grozījums Nr. 54

    Regulas priekšlikums

    19. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

    1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama darbības programmai. Palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieprasījumu, un uz nākamajiem pārskata periodiem, kuru laikā, dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

    (a)

    . ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;

    (a)

    ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi euro, tā saņem makrofinansiālo atbalstu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;

    (b)

    ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002;

    (b)

    ja attiecīgā dalībvalsts nav ieviesusi euro, tā saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002;

    (c)

    finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.

    (c)

    finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi.

    2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un galīgā atlikuma maksājumiem, nepārsniedz publiskā sektora atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

    2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts, ko sniedz ar starpposma maksājumiem un galīgā atlikuma maksājumiem, nepārsniedz publiskā un/vai privātā sektora atbalstu un maksimālo Fonda atbalsta summu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.

    Grozījums Nr. 55

    Regulas priekšlikums

    21. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Darbības, ko atbalsta darbības programma, notiek dalībvalstī, uz kuru attiecas darbības programma.

    1.   Darbības, ko atbalsta darbības programma, notiek dalībvalstī, uz kuru attiecas darbības programma.

    2.   Darbības var saņemt atbalstu no darbības programmas ar noteikumu, ka tās ir atlasītas saskaņā ar taisnīgu un caurredzamu procedūru, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti darbības programmā.

    2.   Darbības var saņemt atbalstu no darbības programmas ar noteikumu, ka tās ir atlasītas saskaņā ar taisnīgu un pārredzamu procedūru, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti darbības programmā.

    3.   Pārtiku un preces bezpajumtniekiem vai bērniem var pirkt pašas partnerorganizācijas.

    3.   Pārtiku un /vai pamata materiālās palīdzības priekšmetus galīgo saņēmēju personīgai lietošanai var pirkt pašas partnerorganizācijas.

    Pārtiku un preces var pirkt arī publiska sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Tādā gadījumā pārtiku var iegūt no to intervences krājumos esošo produktu izmantošanas, apstrādes vai pārdošanas , kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 15. pantu , ja vien tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi partnerorganizācijām . Visas summas, kas iegūtas darījumos ar šiem krājumiem, izmanto vistrūcīgāko personu labā, un tās neizmanto, lai mazinātu šīs regulas 18. pantā dalībvalstīm noteikto pienākumu līdzfinansēt programmu.

    Pārtiku un preces var pirkt arī publiskā sektora institūcija un bez maksas darīt pieejamas partnerorganizācijām. Turklāt partnerorganizācijas var izsniegt papildu pārtikas krājumus, kas gūti no citiem avotiem, tai skaitā no intervences krājumiem, kuri darīti pieejami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. … [TKO] 15. pantu.

    Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisija piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KTO] 19. panta e) punktu pieņemtās procedūras, ar kurām var izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem.

    Lai intervences krājumu un no tiem gūto ienākumu izmantošana būtu iespējami efektīva, Komisija piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [TKO] 19. panta e) punktu pieņemtās procedūras, ar kurām var izmantot, apstrādāt vai pārdot produktus no intervences krājumiem.

    4.   Šo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.

    4.    Pārtiku un/vai materiālās palīdzības priekšmetus bez izņēmuma vistrūcīgākajām personām sniedz bez maksas.

    5.   Fonda atbalstīta darbība nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem.

    5.   Fonda atbalstīta darbība nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem , lai izvairītos no dubultas finansēšanas . Tomēr saņēmējinstitūcijām netiek radīti šķēršļi pieteikties citu Eiropas fondu, piemēram, ESF, finansējuma saņemšanai, lai veiktu papildu pasākumus, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un veicināt sociālo iekļaušanu.

    Grozījums Nr. 56

    Regulas priekšlikums

    24. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Izmaksas, uz kuram attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:

    1.   Izmaksas, uz kuram attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:

    (a)

    bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču pirkšanas izmaksas;

    (a)

    galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzētās pārtikas un pamata materiālās palīdzības priekšmetu pirkšanas izmaksas;

    (b)

    ja publiskā sektora institūcija pērk bezpajumtniekiem un bērniem personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pirmās nepieciešamības preces un nodrošina ar tām partnerorganizācijas – izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

    (b)

    ja publiskā sektora institūcija pērk galīgo saņēmēju personīgai lietošanai paredzēto pārtiku vai pamata materiālās palīdzības priekšmetus un nodrošina ar tām partnerorganizācijas – izmaksas, kas rodas, pārtiku vai preces transportējot uz partnerorganizāciju noliktavām, pēc vienotas likmes 1 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

    (c)

    administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās partnerorganizācijām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

    (c)

    administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās partnerorganizācijām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā, vai 5 % no to intervences pārtikas krājumu vērtības, kas nodoti lietošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [TKO] 15. pantu;

     

    (ca)

    administratīvās, transporta un uzglabāšanas izmaksas, kas partnerorganizācijām radušās saistībā ar pārtikas atkritumu savākšanu;

    (d)

    to sociālās iekļautības pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši sniedz materiālo palīdzība vistrūcīgākajām personām , pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

    (d)

    to sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, kurus veikušas un deklarējušas partnerorganizācijas, kas tieši vai netieši sniedz pamata materiālo palīdzība galīgajiem saņēmējiem , pēc vienotas likmes 5 % apmērā no izmaksām, kas minētas a) apakšpunktā;

    (e)

    izmaksas, kas radušās, izpildot 25. pantu.

    (e)

    izmaksas, kas radušās, izpildot 25. pantu.

    2.   Izmaksas, uz kurām nav attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:

    2.   Izmaksas, uz kurām nav attiecināms atbalsts no darbības programmas, ir:

    (a)

    parāda pprocenti;

    (a)

    parāda procenti;

    (b)

    lietotu preču izmaksas;

    (b)

    lietotu preču izmaksas;

    (c)

    pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr attiecināmas ir PVN summas, ja tās saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējinstitūcija, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punktā definētais nodokļa maksātājs.

    (c)

    pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr attiecināmas ir PVN summas, ja tās saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem nav atgūstamas un ja tās maksā saņēmējinstitūcija, kas nav Padomes Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punktā definētais nodokļa maksātājs.

    Grozījums Nr. 57

    Regulas priekšlikums

    28. pants – 4. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    4.   Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi.

    4.   Dalībvalsts norīko valsts publiskā sektora iestādi vai institūciju, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Par revīzijas iestādi var iecelt valsts revīzijas iestādi vai valsts revīzijas palātu.

    Grozījums Nr. 58

    Regulas priekšlikums

    29. pants – 4. punkts – e apakšpunkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (o)

    izstrādā Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.

    (e)

    izstrādā Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu.

    Grozījums Nr. 59

    Regulas priekšlikums

    30. pants – 1. daļa – 2. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2.   sagatavot Finanšu regulas 56. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;

    2.   sagatavot Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētos gada pārskatus;

    Grozījums Nr. 60

    Regulas priekšlikums

    30. pants – 1. daļa – 8. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    8.   vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības vispārējā budžetā , tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.

    8.   vest uzskaiti par atgūstamajām summām un summām, kas atsauktas pēc visa darbībai piešķirtā ieguldījuma vai tā daļas atcelšanas. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Fondam , tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.

    Grozījums Nr. 61

    Regulas priekšlikums

    31. pants – 4. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    4.   Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.

    4.   Sešu mēnešu laikā no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodiku, metodi revidējamo darbību atlasei un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo pārskata gadu un diviem nākamajiem pārskata gadiem. No 2016. līdz 2022. gadam ieskaitot ik gadu atjaunina revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai. Komisiju pilnvaro pieprasīt, lai revīzijas iestāde savā revīzijas stratēģijā veiktu izmaiņas, kuras Komisijas skatījumā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu revīzijas pareizu veikšanu, ievērojot starptautiski pieņemtos revīzijas standartus. Šajā sakarībā Komisija pārliecinās, lai pietiekamā mērā tiktu ņemta vērā lietderības revīzija.

    Grozījums Nr. 62

    Regulas priekšlikums

    31. pants – 5. punkts – 1. daļa – a punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (r)

    revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 56. panta 5. punktu;

    (a)

    revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu;

    Grozījums Nr. 63

    Regulas priekšlikums

    33. pants – 3. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalsts veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.

    3.   Komisija prasa dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina to pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar šo regulu.

    Grozījums Nr. 64

    Regulas priekšlikums

    35. pants – 1. daļa

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 81. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

    Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru darbības programmu izpilda gada maksājumu veidā laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts,— juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

    Grozījums Nr. 65

    Regulas priekšlikums

    45. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:

    1.   Par katru gadu, sākot no 2015. gada līdz 2022. gadam ieskaitot, līdz 15. februārim nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu dalībvalsts iesniedz Komisijai šādus dokumentus un informāciju:

    (dd)

    saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;

    (a)

    saskaņā ar 32. pantu norīkotās Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minētās attiecīgās institūcijas (struktūras) apliecinātu gada pārskatu;

    (ee)

    Finanšu regulas 56. panta 5. apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju;

    (b)

    Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minēto pārvaldības deklarāciju;

    (ff)

    revīzijas nobeiguma un kontroļu ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;

    (c)

    revīzijas nobeiguma un kontroles ziņojumu gada kopsavilkumu, ieskaitot analīzi par kļūdu un vājo punktu raksturu un apmēru un veiktajiem vai plānotajiem koriģējošajiem pasākumiem;

    (gg)

    revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 56. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.

    (d)

    revīzijas atzinumu, ko sniegusi norīkota neatkarīga Finanšu regulas 59. panta 5. punktā minēta revīzijas institūcija, kam pievienots kontroles ziņojums, kurā izklāstīts tajās revīzijās konstatētais, kas veiktas saistībā ar pārskata gadu, uz kuru attiecas atzinums.

    Grozījums Nr. 66

    Regulas priekšlikums

    48. pants – 1. punkts

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1.   Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz triju gadu laikposmu. Minētais triju gadu laikposms sākas 31. decembrī gadā, kad Komisija saskaņā ar 47. pantu pieņēmusi pārskatu akceptēšanas lēmumu vai vēlākais – galīga atlikuma maksājuma dienā.

    1.   Vadošā iestāde nodrošina, lai pēc pieprasījuma Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai būtu pieejami visi attaisnojošie dokumenti par darbībām attiecībā uz piecu gadu laika posmu. Minētais piecu gadu laika posms sākas galīga atlikuma maksājuma dienā.

    Šo triju gadu laikposmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

    Šo piecu gadu laika posmu pārtrauc tiesvedības vai administratīvas procedūras gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

    Grozījums Nr. 67

    Regulas priekšlikums

    60.a pants (jauns)

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    60.a   pants

     

    Pagaidu pasākumi

     

    Komisija un dalībvalstis ar pārejas noteikumiem nodrošina, ka darbības, kurām var piešķirt atbalstu, var sākt 2014. gada 1. janvārī, pat ja darbības programmas vēl nav iesniegtas.

    Grozījums Nr. 68

    Regulas priekšlikums

    61. pants

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    (1)  Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai atbilstīgi 57. panta 2. punkta otrajai daļai (A7-0183/2013).

    Top