6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/137

1.1

Kā jau norādīts vairākos atzinumos, EESK ir stingri pārliecināta, ka galvenais priekšnoteikums Eiropas ekonomikas attīstībai ir ātrdarbīgu platjoslas tīklu pieejamība ikvienam un ka turpmāk tas būs būtisks aspekts jaunu darbvietu veidošanā.

1.2

Turklāt EESK uzskata, ka vienotā digitālā tirgus veidošanai, kas ir viens no ES prioritārajiem mērķiem, ir vajadzīgi valstu tīklu savstarpējie savienojumi un sadarbspēja. Tas ir arī svarīgs aspekts, lai uzlabotu to daudzo reģionu pieejamību, kuros ir saimnieciskas un kultūras problēmas.

1.3

Tomēr Padome 2013. gada 8. februārī jaunās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros samazināja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) digitālajiem pakalpojumiem paredzēto budžetu līdz 1 miljardam euro. Grozītajā priekšlikumā ir ņemtas vērā visjaunākās nostājas, kas pieņemtas Padomē un attiecīgajā Eiropas Parlamenta komitejā.

1.4

EESK tāpēc izsaka nožēlu par to, ka pārskatītajā Komisijas priekšlikumā ir paredzēti sākotnējā budžeta (EUR 9,2 miljardi) ļoti liels samazinājums līdz EUR 1 miljardam, kā arī par to, ka Komisija ir bijusi spiesta ievērojami izmainīt kopējas ieinteresētības projektus, kuru mērķis ir platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība. EESK uzskata, ka daudzo projektu nenovēršamā iesaldēšana minētā lēmuma dēļ apdraud ES tehnoloģisko progresu, ko tā ir sasniegusi daudzās stratēģiskās nozarēs.

1.5

Komiteja uzsver milzīgās grūtības, kas samazina Komisijas iespējas efektīvi un taisnīgi piešķirt regulā paredzētos līdzekļus, ņemot vērā sākotnējā finansējuma kraso samazinājumu.

1.6

EESK tomēr izsaka gandarījumu par to, ka atkārtoti ir apstiprināts tehnoloģiskās neitralitātes princips, kam ir būtiska nozīme atvērta interneta darbības nodrošināšanā. Komiteja uzsver, ka līdzekļi jāizmanto atvērtiem tīklu risinājumiem, kas pieejami nediskriminējošā veidā un ir finansiāli pieņemami iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

1.7

EESK atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas, valstu un reģionālas kartes, kurās būtu norādītas pārklājuma “baltās zonas”, un veicināt jaunas publiskās un privātās iniciatīvas. Komisija atzīst, ka neviena dalībvalsts un neviens investors nav gatavs finansēt pārrobežu pakalpojumus.

1.8

Turklāt svarīgi ir uzsākt sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai stiprinātu attiecīgo telekomunikāciju tīklu sadarbspēju.

1.9

EESK uzskata, ka alternatīvo operatoru skaita palielināšanās, lai gan tā ir sekmējusi inovāciju un pazeminājusi cenas patērētājiem, ir arī ievērojami samazinājusi tirgū atzītu publisko un privāto operatoru peļņu, kā arī ierobežojusi un pat iznīcinājusi dažu šādu operatoru iespējas izdarīt ieguldījumus. Pēc Komitejas domām ir vajadzīga jauna Eiropas politika tīklu reglamentēšanai — konkurences pozitīvai mijiedarbībai —, un tas izraisīs Eiropas lielāko operatoru spēcīgu un saskaņotu iesaistīšanos, lai tad, kad Eiropa būs izkļuvusi no krīzes, varētu panākt nokavēto ātrdarbīgas un īpaši ātrdarbīgas platjoslas izstrādē un likvidēt trūkumus pārklājumā.

1.10

EESK izsaka nožēlu par to, ka Padome, Parlaments un Komisija nav spējušas pieņemt vienprātīgu nostāju tik svarīgā jautājumā. Ņemot vērā jaunā finansējuma apmēru, EESK uzskata, ka prioritāte vēl joprojām ir visu iedzīvotāju piekļuve internetam, kā arī ātrdarbīgu platjoslas un Eiropas mēroga pakalpojumu platformu izvēršana.

1.11

EESK izsaka nožēlu, ka pārskatītajā dokumentā Komisija pēc Padomes pieprasījuma, kā liecina Komisijas pārstāvis, ir svītrojusi 8. pantu, kurā bija atsauce uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Reģionu komiteju ļoti vēlas šo ziņojumu saņemt.

1.12

Visbeidzot, EESK atkārtoti uzsver, ka turpmāk universālajā pakalpojumā obligāti būs jāiekļauj piekļuve internetam.

2.1

Digitalizācijas programmas mērķis ir izvērst pārrobežu sabiedriskos tiešsaistes pakalpojumus, lai sekmētu iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti. Vienotā tirgus veidošanai tādēļ ir nepieciešama jauno digitālo pakalpojumu sadarbspēja.

2.2

ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus attiecībā uz platjoslas izvēršanu un izmantošanu līdz 2020. gadam. Komisija 2011. gada 29. jūnijā pieņēma paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) (2014.-2020.), kurā ierosina izveidot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un piešķirt EUR 9,2 miljardus digitālajiem tīkliem un pakalpojumiem.

2.3

Padome 2013. gada 8. februārī jaunās DFS ietvaros tomēr samazināja EISI digitālajiem pakalpojumiem paredzēto budžetu līdz EUR 1 miljardam. Grozītajā priekšlikumā, cik vien iespējams, ņemta vērā jaunākā Padomes un attiecīgās Eiropas Parlamenta komitejas nostāja. Tā mērķis ir pārorientēt EISI intervenci uz mazāku skaitu digitālo pakalpojumu infrastruktūru, kuru prioritātes nosaka atbilstīgi stingru kritēriju kopumam, un platjoslas pakalpojumiem paredzēt finanšu instrumentos pieejamos piešķīrumus ierobežotā apjomā, lai piesaistītu privātus ieguldījumus, kā arī tādus publiskos ieguldījumus, kas nav EISI.

2.4

Lai gan priekšlikumā ar finanšu instrumentiem nodrošinātais piešķīrums platjoslas pakalpojumu jomā paredzēts ierobežotā apjomā, tajā ir izveidots satvars, kas ļauj uzņēmumiem un tādiem institucionālajiem dalībniekiem kā Eiropas Investīciju banka veikt lielākus piešķīrumus.

2.5

Regulas galvenais mērķis ir racionalizēt digitālo pārraidīšanu un novērst nepilnības. Vadlīniju pielikumā ir noteikti kopējas ieinteresētības projekti digitālo pakalpojumu infrastruktūras un platjoslas tīklu izvēršanai. Šie projekti palīdzēs uzlabot Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju, veicinās valstu, reģionālo un vietējo tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, kā arī pieeju šādiem tīkliem un atbalstīs digitālā vienotā tirgus veidošanu.

2.6

Tā kā stāvoklis tirgū ir sarežģīts, saimnieciskā vērtība, kas piemīt ieguldījumiem platjoslas tīklos un vispārējas intereses pakalpojumu sniegšanai ir ierobežota, lai arī vienotajam digitālajam tirgum ir ievērojams izaugsmes potenciāls.

2.7

Digitālo pakalpojumu infrastruktūrām ir paredzētas tiešas subsīdijas, lai likvidētu problēmas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu sadarbspējīgās sistēmās. Vairumā gadījumu šādas platformas tiek finansētas ES līmenī, jo sadarbspējīgai Eiropas pakalpojumu infrastruktūrai nav pašsaprotamu īpašnieku.

2.8

Tagad ir skaidrs, ka neviena dalībvalsts un neviens investors nav gatavs finansēt pārrobežu pakalpojumus. Tādējādi ES pievienotā vērtība ir augsta.

2.9

Katru gadu atbilstoši pieejamajam finansējumam un noteiktajām prioritātēm tiks precizētas digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kuras paredzēts izvērst. Ņemot vērā ES budžetu, publiskais finansējums būs jāpiešķir no citiem avotiem, nevis no EISI, un jo īpaši no valstu līdzekļiem, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Ar EISI būs iespējams finansēt tikai dažus platjoslas projektus, taču tas sekmēs resursu, piemēram, ESI fondu, efektīvu sadali, izmantojot darbības programmām paredzēto finansējumu. Šādi piešķīrumi būs atsevišķi nodalīti izmantošanai attiecīgajā dalībvalstī. Attiecībā uz platjoslu priekšlikumā ir noteikti vienīgi mehānismi struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai.

2.10

Ir saglabāts tehnoloģiskās neitralitātes princips.

3.1

Nav saglabāti pakalpojumi: “Eiropas ātrgaitas pamatstruktūra valsts pārvaldei” un “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi viedajiem energotīkliem un viedo energopakalpojumu nodrošināšanai”.

3.2

Tika pārtraukta jaunu digitālo pakalpojumu infrastruktūru attīstība, kuras atvieglo pārvietošanos no vienas Eiropas valsts uz citu, un svītrota “Eiropas platforma nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas pakalpojumu sasaistei” un “Platforma administratīvajai sadarbībai tiešsaistē”.

3.3

Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pievienoja papildu digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas saistītas ar “infrastruktūru izvēršanu sabiedriskā transporta līdzekļos, kas rada iespēju izmantot drošus un sadarbspējīgus mobilos tiešos pakalpojumus”, “platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē”, “Eiropas Izglītojošo resursu ieguves platformu” un “sadarbspējīgus pārrobežu elektronisko rēķinu pakalpojumus”.

3.4

Parlaments tomēr izvirzīja jaunu ļoti vērienīgu pārraides ātruma mērķi (“ja iespējams, 1 Gb/s vai vairāk”).

3.5

Lai īstenotu Eiropas digitalizācijas programmas mērķi, proti, platjoslas (ātrdarbīgas) digitālās infrastruktūras ieviešanu, kurā izmantotas gan vadu, gan bezvadu tehnoloģijas, būs vajadzīgi pasākumi digitalizācijas nepilnību likvidēšanai. Ņemot vērā sākotnēji paredzētā attiecīgā budžeta (EUR 9,2 miljardi) ļoti lielo samazinājumu līdz EUR 1 miljardam, Komisija ir bijusi spiesta ievērojami izmainīt kopējas ieinteresētības projektus, kuru mērķis ir platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība.

3.6

Kā jau norādīts daudzos atzinumos, EESK ir stingri pārliecināta, ka vispārēja piekļuve platjoslai ir mūsdienu ekonomikas attīstības galvenais faktors un ka tā ir kļuvusi par nozīmīgu aspektu arī darbvietu radīšanā, kohēzijas un labklājības palielināšanā, kā arī iedzīvotāju un visu saimnieciskā un kultūras ziņā atpalikušu apgabalu e-iekļaušanā.

3.7

Šajā nolūkā izstrādāto kopējas ieinteresētības projektu mērķi un prioritātes ir noteikti atbilstoši šādai pamatprasībai: finanšu resursi ir jāizmanto optimāli un jāizpilda precīzi noteikti uzdevumi, izvairoties no līdzekļu izkliedēšanas.

3.8

EESK atzinīgi vērtē to, ka atkārtoti ir apstiprināts tehnoloģiskās neitralitātes princips, kam ir būtiska nozīme atvērta interneta darbības nodrošināšanā.

3.9

Komiteja uzsver, ka līdzekļi jāizmanto atvērtiem tīklu risinājumiem, kas pieejami nediskriminējošā veidā un ir finansiāli pieņemami iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vienlaikus Komiteja uzsver milzīgās grūtības, ar ko saskaras Komisija, lai efektīvi un taisnīgi piešķirtu regulā paredzētos līdzekļus, ņemot vērā sākotnējā finansējuma kraso samazinājumu.

3.10

Tagad ir skaidrs, ka neviena dalībvalsts un neviens investors nav gatavs finansēt pārrobežu pakalpojumus. Tāpēc ES pievienotā vērtība ir augsta. EESK atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas, valstu un reģionu kartes, kurās būtu norādītas pārklājuma “baltās zonas”, un veicināt jaunas publiskās un privātās iniciatīvas. Svarīgi ir arī uzsākt sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai stiprinātu attiecīgo telekomunikāciju tīklu sadarbspēju.

3.11

EESK uzskata, ka alternatīvo operatoru skaita palielināšanās, lai gan tā ir sekmējusi inovāciju un pazeminājusi cenas patērētājiem, ir arī ievērojami samazinājusi tirgū atzītu publisko un privāto operatoru peļņu, kā arī ierobežojusi un pat iznīcinājusi dažu šādu operatoru iespējas izdarīt ieguldījumus. Tāpēc svarīgi ir diskutēt par jaunu Eiropas tīklu reglamentēšanas politiku, kas ļautu cieši un koordinēti iesaistīt visus Eiropas nozares dalībniekus, lai tad, kad Eiropa būs izkļuvusi no krīzes, varētu panākt nokavēto ātrdarbīgas un īpaši ātrdarbīgas platjoslas izstrādē.

4.1

EESK pauž nožēlu par Padomes, Parlamenta un Komisijas lielajām domstarpībām tik svarīgā jautājumā.

4.2

Uzdevums nebija vienkāršs, kad telekomunikāciju budžetā vēl bija 9 miljardi euro, kurus varēja paredzēt platjoslai un pakalpojumu platformām. Ņemot vērā jauno finansējuma apmēru, ir pamatoti to paredzēt to projektu finansēšanai, kas veidos pamatu nākotnes projektiem, kuri pašlaik tiek atlikti finansiālu apsvērumu dēļ.

4.3

Digitālā vienotā tirgus izveides priekšnoteikums ir valstu tīklu savstarpēji savienojumi un sadarbspēja. Jaunajos samazināta budžeta apstākļos Komisijai jānosaka stingri projektu atlases kritēriji, tos pastāvīgi pārraugot un vērtējot.

4.4

EESK vēlētos uzsvērt, ka minētie projekti var palīdzēt MVU gūt piekļuvi digitālajai ekonomikai un ilgtermiņā radīt stabilas darbvietas. EESK lūdz regulāri publicēt ziņojumu par minētā finansējuma izmantošanu.

4.5

Visbeidzot, EESK atkārtoti uzsver, ka turpmāk universālajā pakalpojumā obligāti būs jāiekļauj piekļuve internetam.

4.6

Ņemot vērā iestāžu attiecības, EESK ar pārsteigumu konstatēja, ka Komisija pārskatītajā tekstā ir svītrojusi 8. pantu — atsauci uz EESK un RK. Gan debašu laikā, gan tieši Komitejai Komisijas pārstāvis sniedza paskaidrojumus un apliecināja, ka tas darīts pēc Padomes pieprasījuma.

Varbūt, ka problēmas ir radījis vārds “iesniedz”? Tomēr Komiteja uzstāj, ka tā noteikti vēlas saņemt šo ziņojumu.