6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/58

1.1

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumus, kas saistīti ar vienota noregulējuma mehānisma (VNM) ieviešanu, kuri kopā ar attiecīgo finansējuma instrumentu un priekšlikumiem par vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), kā arī par banku sanācijas un noregulējuma režīmu veido nozīmīgu papildu elementu banku savienības izveidē.

Eurozonas valstīm un valstīm, kuras brīvprātīgi pievienojas minētajam mehānismam, VNM nodrošina noregulējuma mehānismu Eiropas līmenī, lai iestādes varētu turpināt grūtībās nonākušu banku padziļinātu pārstrukturēšanu un noregulējumu, neradot apdraudējumu ekonomikas stabilitātei. Noregulējuma fondam, kas papildina VNM, jābūt pieejamiem vajadzīgajiem resursiem, lai šo procesu nevajadzētu finansēt no publisko iestāžu līdzekļiem vai piesaistīt tam nodokļu maksātājus.

1.2

Kopš krīzes sākuma un reaģējot uz to, ir izteikts priekšlikums pāriet uz spēcīgāku ekonomisko un monetāro savienību, kuras pamatā būtu integrētas pamatnostādnes finanšu nozarei, budžeta jautājumiem un ekonomikas politikai. Tāpēc integrēta finanšu sistēma jeb “banku savienība” ir galvenais elements politikas pasākumos, kas paredzēti, lai veicinātu Eiropas ekonomikas atlabšanu un izaugsmi.

1.3

EESK uzskata, ka banku savienība ir ārkārtīgi svarīga prioritāte, jo tā var sniegt ieguldījumu gan tik ļoti nepieciešamajā patērētāju un uzņēmumu uzticības atjaunošanā, gan pareizā ekonomikas finansēšanā. Tā samazinātu sadrumstalotību, kas pašlaik dominē vienotajā tirgū, un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, kā arī stiprinātu Eiropas banku sistēmu, vienlaikus samazinot kaitējuma risku.

1.4

Komiteja uzskata, ka ir jāpilnveido dažādie banku savienības elementi (VUM, ESM, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīms, VNM) un to īstenošanā ir jāievēro priekšlikumu loģiskā secība un iekšējā konsekvence. Komiteja arī vērš uzmanību uz patlaban pārskatāmajiem mazo noguldītāju aizsardzības noteikumiem noguldījumu garantiju sistēmā.

1.5

Pašreizējie VNM priekšlikumi jāaplūko kontekstā ar iepriekšējiem priekšlikumiem par banku noregulējumu (sanācijas un noregulējuma režīma direktīva) un Padomes nesen panākto vienošanos, kurā VNM jau ir ņemts vērā. Turklāt sanācijas un noregulējuma režīma direktīva palīdzēs izveidot vienotus noteikumus banku noregulējumam visā iekšējā tirgū, tāpēc tā lielā mērā ir VNM pamatā. Komiteja aicina abus mehānismus savā starpā pēc iespējas saskaņot, lai šajā jomā visā ES izveidotu pēc iespējas plašu telpu ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. VNM ir reāli jāatbalsta ar pilnībā saskaņotu banku sanācijas un noregulējuma sistēmu, un VNM ir tajā jāiekļaujas.

1.6

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka VNM darbība ir plašāka nekā sanācijas un noregulējuma režīmam un ka ir paredzēts izveidot [noregulējuma] struktūru un fondu Eiropas līmenī. Pēc banku uzraudzības (VUM) arī to noregulējums tiks veikts tajā pašā pārvaldības līmenī, tātad būs iespējams piemērot vienotu un saskaņotu pieeju. Komiteja ar gandarījumu konstatē, ka VNM piešķir ES līmenī nodrošinātu finansējumu.

1.7

Jebkurā gadījumā noregulējuma procedūrām, kas paredzētas VNM, ir jābūt efektīvām un iedarbīgām, kā arī, ja nepieciešams un jo īpaši sarežģījumu situācijās, jānodrošina iespēja paredzētos instrumentus mobilizēt tik strauji, cik nepieciešams, gan valstu, gan pārrobežu līmenī. Jāraugās arī, lai minētie instrumenti kopā ar sanācijas un noregulējuma režīma direktīvas noteikumiem veidotu pilnīgu un efektīvu kopumu un lai attiecīgā gadījumā noteikumi tiktu piemēroti konsekventi. Kad vien iespējams, jātiecas uz vienkāršību. Pienācīgi jāatrisina arī visi tiesiskie un citi jautājumi.

1.8

Attiecībā uz vienotā noregulējuma padomi, kurai saistībā ar VNM ir būtiska nozīme, noteicošs faktors ir tas, lai tās locekļi būtu maksimāli neatkarīgi un kompetenti un lai viņu lēmumi tiktu demokrātiski uzraudzīti. Padomes locekļu atlase jāveic īpaši rūpīgi, un padomes pilnvarām jābūt skaidri un precīzi noteiktām.

1.9

Komiteja atzinīgi vērtē vienota banku noregulējuma fonda izveidi, kas galvenokārt garantē finanšu stabilitāti, nodrošina noregulējuma lēmumu efektivitāti un pārrauj saiti starp publiskām iestādēm un banku nozari. Komiteja aicina pēc iespējas drīzāk precizēt fonda juridisko pamatu un, lai nepieļautu nevēlamas sekas, visus fonda problemātiskos jautājumus, piemēram, par bezrūpīgas rīcības risku, risināt pirms tā izveides.

1.10

Lai arī minēto noregulējuma fondu paredzēts izmantot tikai vēlākā procedūras posmā un tikai konkrētiem mērķiem — nodrošināt noregulējuma noteikumu efektivitāti —, Komiteja tomēr uzskata, ka fondam ir jābūt pieejamiem pietiekamiem finanšu resursiem, lai tas pienācīgi veiktu savus uzdevumus. Nosakot iejaukšanās līmeni šim mehānismam, kura darbību nodrošina banku iemaksas, būtu jāņem vērā dažādie finanšu nozares sanācijas noteikumi, kas ir piemērojami dažādās jomās. Šajā nolūkā Komiteja atkārtoti pauž savu nostāju, ko tā pieņēma attiecībā uz sanācijas un noregulējuma režīmu, t. i., ka pēc noteikta laika posma būtu jāpārskata kritēriji, kas tika paredzēti, lai iepriekš noteiktu banku iemaksas. Turklāt būtu jāvērš uzmanība uz iespējamo izmaksu dublēšanos, ko varētu izraisīt dalībvalstu un ES noteikumu pārklāšanās.

2.1

Komisijas priekšlikums izveidot vienota noregulējuma mehānismu (VNM) un vienotu banku noregulējuma fondu  (1) norāda uz jaunu posmu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības, it īpaši banku savienības, izveidē. Priekšlikums pamatots ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kas ļauj pieņemt pasākumus attiecībā uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

2.2

Šāda banku savienība, kas aptver visas eurozonas dalībvalstis, kā arī dalībvalstis, kuras nav eurozonā, taču vēlas pievienoties šim mehānismam, tiks izveidota atsevišķos turpmāk aplūkotos posmos.

2.3

Komiteja vērš uzmanību arī uz priekšlikumiem par valstu noguldījumu garantiju sistēmu saskaņošanu, kurus Komisija izklāstīja 2010. gadā. Noguldījumu garantiju sistēmas mehānisms paredz mazo noguldītāju imunitāti pret bankrotu ietekmi un attiecas uz noguldījumiem līdz EUR 100 000.

2.4

VNM darbotos šādi:

2.5

Plānotais vienotais banku noregulējuma fonds ir pakļauts Vienotā noregulējuma valdei. Tam ir jānodrošina, ka bankas pārstrukturēšanas laikā ir pieejams finansiāls atbalsts.

2.5.1

Tas ir kopīgs visām VNM iesaistītajām valstīm, un tā finansējumu nodrošina visas iesaistīto valstu finanšu iestādes, kuras katru gadu fondā veic iepriekšēju iemaksu, kas nav atkarīga no noregulējuma pasākumu esamības vai neesamības.

2.5.2

Fonda galvenais uzdevums ir nodrošināt finanšu stabilitāti, nevis segt zaudējumus vai nodrošināt kapitālu iestādēm, kurām piemērota noregulējuma procedūra, tāpēc to nevar uzskatīt par glābšanas fondu. Tas arī nav noguldījumu garantiju fonds un neaizstāj esošos noguldījumu garantiju fondus. Tas ir veidots, lai nodrošinātu noregulējuma pasākumu efektivitāti.

3.1

Kā kopš 2012. gada jau vairākkārt ir uzsvērts, integrēta finanšu shēma vai “banku savienība” ir galvenais elements politikas pasākumos, kas paredzēti, lai veicinātu Eiropas ekonomikas atlabšanu un izaugsmi. (4) Ar šādu mērķi izmantojami arī citi pasākumi, piemēram, plašāka ekonomikas koordinācija.

3.2

Komiteja iepriekš jau ir vērsusi uzmanību uz banku savienības nozīmi un norāda, ka nav iespējams ilgstoši saglabāt vienotas valūtas zonu, kuru veido 17 finanšu un obligāciju tirgi, īpaši tagad, kad krīze ļāvusi konstatēt valstu tirgu sadrumstalotību. Tāpēc banku savienība kļūst par neaizstājamu un prioritāru faktoru, ar ko izlīdzināt risku, aizsargāt noguldītājus, tostarp izmantojot likvidācijas procedūru, atjaunot uzticību sistēmai un atsākt uzņēmumu finansēšanu visās dalībvalstīs. (5)

3.3

Tāpat arī EESK jau ir norādījusi, ka Komisijai vajadzētu, tiklīdz iespējams, precizēt VNM elementus un laika grafiku, turklāt šī piezīme attiecas arī uz citiem saistītajiem mērķiem, piemēram, uz iespējamu krīzes situāciju pārvaldību kopīgu uzraudzības darbību ietvaros. Tādējādi banku savienība gūtu uzticamību un kļūtu par kopēju pamatu visam vienotajam tirgum.

Vienlaikus ir kļuvis skaidrs, ka VUM, tāpat kā Kapitāla prasību regulai un Kapitāla prasību direktīvai (CRD IV / CRR), būtu jāstājas spēkā 2014. gadā, savukārt sanācijas un noregulējuma režīmam un VNM — no 2015. gada. Tāpēc būtu vēlams, lai Padome savlaicīgi pieņemtu visu dokumentu kopumu.

3.4

Turklāt Komiteja ir paudusi pārliecību par to, ka VNM vēlāk var uzņemties kādu papildu uzdevumu un kalpot saskaņotai krīzes situāciju pārvaldībai. Uzraudzībai un noregulējumam tomēr būtu jāiet roku rokā, jo mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstīm nebūtu, pirmkārt, jācieš no Eiropas līmenī pieņemta lēmuma par bankas likvidēšanu un, otrkārt, jāuzņemas ar noguldījumu atmaksu saistītās izmaksas. (6)

3.5

Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas projektā, kas publicēts 2012. gada vidū, ir noteikts satvars preventīvas banku krīžu pārvaldības nodrošināšanai dalībvalstīs, finanšu stabilitātes garantēšanai un spiediena mazināšanai uz publiskajām finansēm.

3.6

Pēc stāšanās spēkā sanācijas un noregulējuma direktīva radīs zināmu saskaņu starp valstu tiesību aktiem par banku noregulējumu un sadarbību starp atbildīgajām iestādēm, lai pārvaldītu banku, it īpaši starptautisku banku, bankrota situācijas.

3.7

VNM vēriens ir plašāks: pretēji sanācijas un noregulējuma direktīvai VNM nodrošina gan vienotus noregulējuma lēmumus, gan arī ES līmeņa fondu izmantošanu eurozonas dalībvalstīs un valstīs, kuras nav eurozonā, taču pievienojas šim mehānismam.

3.8

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ar VNM paredzēts izveidot Eiropas struktūru un fondu, kas loģiski un pozitīvi papildina sanācijas un noregulējuma režīmu un VUM. Banku uzraudzība un noregulējums tādējādi tiks veikts vienā un tajā pašā pārvaldības līmenī.

3.9

Sanācijas un noregulējuma direktīva palīdzēs noteikt vienotus noteikumus banku noregulējumam visā iekšējā tirgū, tāpēc regulas pamatā lielā mērā ir izmantota minētā direktīva. Tā kā izskatāmā regula ir sanācijas un noregulējuma režīma papildinājums, ir jānodrošina abu regulējumu saskaņa un jānovērš neatbilstības starp tiem.

3.10

Komiteja uzskata, ka arī nolūkā pabeigt vienotā tirgus izveidi ir būtiski svarīgi, lai sanācijas un noregulējuma direktīva un VNM regula būtu pēc iespējas saskaņotas. Ir jātiecas uz maksimālu minētās direktīvas konsekvenci. Cenšoties izveidot visvienlīdzīgākos iespējamos konkurences apstākļus un konsekventi piemērot noteikumus, ir svarīgi, lai sanācijas un noregulējuma direktīva tiktu īstenota vienoti visās dalībvalstīs. Vēlākā VNM īstenošanā pēc iespējas jāņem vērā arī sarunu rezultāti saistībā ar sanācijas un noregulējuma režīmu.

3.11

Ciktāl VNM regulas priekšlikumi ir saskaņā ar sanācijas un noregulējuma direktīvas projekta nostādnēm, Komiteja vēlas arī atgādināt jautājumus, kuri tai radās saistībā ar direktīvu, it īpaši, kad tā prasīja papildu precizējumus par dažiem jauniem instrumentiem, kuru darbība vēl nav apliecināta sistēmiskās krīzēs. (7) Turklāt ir svarīgi pievērst uzmanību saskaņai starp regulu un esošo regulējumu, lai nodrošinātu pilnīgu juridisko noteiktību.

4.1

Būtu vēlams strauji virzīties uz banku savienības vispārējo sistēmu, lai varētu pārvarēt pašreizējo sadrumstalotību finanšu tirgos un veicināt saites pārraušanu starp publiskajām finansēm un banku nozari.

4.2

Komiteja atkārtoti norāda, ka pēc iespējas drīzāk ir jāizveido saskaņota banku sanācijas un noregulējuma sistēma. Tajā būtu jāiekļauj stingri pārrobežu noteikumi, lai saglabātu vienotā tirgus integritāti. VNM ir neatņemams tās papildinājums, un atzinīgi ir vērtējami arī jaunie dokumenti.

4.3

VNM īstenošana būtu jābalsta pilnībā saskaņotā sistēmā, ar ko pārvalda banku sanāciju un noregulējumu un kas sniedz pamatnostādnes banku grūtību risināšanai visā ES.

4.4

VNM ir ne tikai vienota sistēma grūtībās nonākušu banku noregulējumam banku savienībā, kas līdz ar to palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā jomā; VNM ir jābūt arī pēc iespējas vienkāršam, efektīvam un iedarbīgam instrumentam, ko vajadzības gadījumā un jo īpaši ārkārtas situācijās var visīsākajā laikā mobilizēt gan valstu, gan starptautiskā līmenī.

4.5

Attiecībā uz Vienotā noregulējuma valdi noteicošie faktori ir tās neatkarība, kompetence un demokrātiskā kontrole. Tai jābūt balstītai uz stabila juridiskā pamata, un tai jānosaka arī pienākums pamatot savus lēmumus, lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli un aizsargātu Savienības iestāžu tiesības. Valdes pilnvarām attiecībā uz uzraudzības iestādēm ir jābūt precīzi noteiktām, turklāt tās sastāvā būtu rūpīgi jāatspoguļo līdzsvars starp valstu pārstāvjiem un Eiropas līmeņa iesaistītajām pusēm. Valdei un tās locekļiem ir jābūt nepieciešamajām zināšanām attiecīgajās jomās.

4.6

Var uzskatīt, ka šādas valdes izveide apliecina būtiski svarīgu posmu banku savienības un VNM tapšanas procesā. Tomēr nevajadzētu zaudēt arī plašāku perspektīvu attiecībā uz VUM un sanācijas un noregulējuma režīma ieviešanu, un šķiet, ka šajā jomā vēl nevajadzētu prognozēt sasniegumus.

5.1

Vienotajam banku noregulējuma fondam ir jāgarantē, ka bankas pārstrukturēšanas laikā ir pieejams finanšu atbalsts. Komiteja atkārtoti apliecina savu atbalstu Komisijas centieniem izveidot Eiropas mehānismu finanšu regulējumiem, starp kuriem ir arī VNM. Šāda sistēma nodrošina, ka visu dalībvalstu iestādēm piemēro vienlīdz efektīvus noteikumus par noregulējuma finansēšanu. Vienlīdzīgi nosacījumi šajā jomā ir visu dalībvalstu un vienotā finanšu tirgus interesēs, jo tiek veicināta stabilitāte un vienlīdzīgi konkurences apstākļi. (8) Tāpat uzmanību šķiet pelnījusi arī mazo noguldītāju aizsardzība ar noguldījumu garantiju sistēmu.

5.2

Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē to, ka vienotā noregulējuma mehānisms tiek atbalstīts ar īpašu finansēšanas instrumentu. Ja banku noregulējumu sākotnēji finansē, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu (lai nodrošinātu, ka akcionāri un citi kreditori sedz pirmās kārtas zaudējumus), kā arī citus regulā noteiktos instrumentus, vienotā noregulējuma mehānismu vajadzētu papildināt ar vienotu fondu, kura mērķis būtu pārraut saiti starp publiskajām iestādēm un banku nozari.

5.3

Komiteja aicina pēc iespējas drīzāk noskaidrot fonda juridiskā pamata jautājumus, tostarp neskaidrības attiecībā uz iespējamo vajadzību veikt izmaiņas Līgumā.

5.4

Tiklīdz ir pieejami minēto aspektu precizējumi, būtu jāuzsāk fonda izveide, vienlaikus tomēr neprognozējot VUM un sanācijas un noregulējuma režīma attīstību un īstenošanu.

5.5

Vienota mehānisma izveide rada arī ievērojamas grūtības, un jau sākumā ir jācenšas pēc iespējas novērst vai ierobežot nevēlamu ietekmi, kā arī iepriekš atrisināt visus sarežģījumus, piemēram, saistībā ar bezrūpīgas rīcības risku.

5.6

Lai arī fonds tiek iesaistīts tikai vēlākā posmā, starp abiem mehānismiem un jo īpaši pēc rekapitalizācijas pasākumiem, un tā resursus var izmantot tikai konkrētiem mērķiem, tomēr ir svarīgi, lai fonda līdzekļu apmērs būtu pietiekams un visām finanšu iestādēm būtu pienākums tajā veikt iemaksas.

5.7

Nosakot fonda iejaukšanās līmeni, būtu jāņem vērā jau ieviestās pastiprinātās uzraudzības pamatnostādnes, preventīvie pasākumi un krīžu novēršanai paredzēto sanācijas un noregulējuma plānu nozīme, pieaugošās prasības attiecībā uz pašu kapitālu un jaunie noregulējuma mehānismi, tostarp rekapitalizācijas instruments un citi finanšu nozares sanācijas noteikumi. Minēto pasākumu un rīku mērķis jau ir samazināt banku sabrukuma iespējamību. Tāpēc attiecībā uz VNM Komiteja atkārtoti pauž savu nostāju, ko tā pieņēma saistībā ar sanācijas un noregulējuma režīmu, it īpaši par nepieciešamību nodrošināt iespēju pēc noteikta laika pārskatīt kritērijus, kas izveidoti, lai iepriekš noteiktu banku iemaksas. (9)

5.8

To pašu iemeslu dēļ, kā arī lai novērstu kaitīgu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, būtu jāpievērš pienācīga uzmanība iespējamiem banku izmaksu dublēšanās gadījumiem, kas varētu rasties valstu un Eiropas līmeņa noregulējuma iestāžu darbības pārklāšanās dēļ.