6.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 67/150

1.1

EESK uzskata, ka ES akvakultūras nozarei ir iespējas sniegt, un tai ir jāsniedz efektīvs ieguldījums, lai samazinātu Eiropas aizvien lielāko atkarību no akvakultūras produktu importa.

1.2

EESK rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sekmēt tālejošus pasākumus ar mērķi atjaunot Eiropas akvakultūras uzņēmumu konkurētspēju.

1.3

Komiteja uzskata, ka pašreizējie termiņi licences piešķiršanai akvakultūras saimniecībām nav pieļaujami; daudzās dalībvalstīs šis process var ilgt divus līdz trīs gadus. EESK uzskata, ka Eiropas akvakultūras ilgtspējības nodrošināšanas labad ir jāsaskaņo administratīvās procedūras un jāsamazina to izmaksas.

1.4

Tiek lēsts, ka katrs pieauguma procentpunkts, par kuru palielinātos ES akvakultūras nozarē saražoto ūdens cilmes produktu patēriņš, palīdzētu radīt 3000 līdz 4000 pilna laika darbvietu, un Komiteja to uzskata par īpaši nozīmīgu, jo darbs būtu kvalificēts, un darbvietas veidotu teritorijās, kurās trūkst alternatīvas nodarbinātības iespēju.

1.5

EESK pauž bažas par akvakultūras produktu marķēšanas noteikumu nepietiekamu īstenošanu. Tas īpaši attiecas uz neiepakotiem produktiem, par kuriem informācija patērētājiem tiek sniegta tirdzniecības vietās, un šajā gadījumā jāņem vērā ne tikai krāpšanas aspekts, bet arī netaisnīga konkurence attiecībā uz Eiropas ražotājiem. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis stratēģiskajos plānos iekļaut efektīvus pasākumus šo nepilnību novēršanai.

1.6

EESK uzskata, ka būtu jāizstrādā komunikācijas kampaņas, lai Eiropas patērētājus informētu par augstajiem ražošanas standartiem un akvakultūras produktu kvalitāti Eiropas Savienībā. Jārod iespēja finansēt minētās kampaņas no jaunā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

1.7

EESK vēlreiz stingri aicina pastiprināt Eiropas Savienībā importēto akvakultūras produktu kontroli, lai nodrošinātu augstu izsekojamības līmeni un atbilstību standartiem.

1.8

EESK uzskata, ka prioritāri ir jāpalielina finansējums pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem akvakultūras jomā, un aicina gan dalībvalstis, gan Komisiju akvakultūras pētniecībai un inovācijai paredzētos ieguldījumu plānus un programmas orientēt uz Eiropas akvakultūras tehnoloģiju un inovāciju platformas (EATIP) 2012. gada publicētajā dokumentā izvirzītajiem mērķiem.

1.9

Akvakultūras saimniecisko darbību dažādošana (piemēram, piedāvājot tūrisma pakalpojumus) jāatbalsta kā iespēja akvakultūras ražotājiem gan piekrastē, gan iekšzemē, īpaši MVU.

1.10

EESK uzsver, ka ir jāatzīst Akvakultūras konsultatīvās padomes darba Eiropas līmeņa nozīme, salīdzinot ar reģionālā mēroga vai cita veida konsultatīvajam padomēm. Tādēļ Komiteja uzskata, ka minētajā padomē jābūt iekļautām Eiropas vai vismaz pārvalstiska līmeņa organizācijām (kuras tieši saistītas ar akvakultūru). Tas jāatspoguļo padomes struktūrā un finansējumā.

1.11

Komiteja norāda: ņemot vērā akvakultūras daudznozaru raksturu, Eiropas Komisijai jānodrošina, lai konsultatīvā padome saglabātu tiešu un prioritāru saikni ar EK dažādajiem ģenerāldirektorātiem.

1.12

Tā kā Eiropas Komisijas stratēģiskajās pamatnostādnēs pirmie Akvakultūras konsultatīvajai padomei uzticētie uzdevumi jāpaveic 2014. gada sākumā, EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nekavēties ar tās izveidi un darbības uzsākšanu.

2.1

Pašreizējā kopējās zivsaimniecības politikas reformā akvakultūrai veltīta īpaša uzmanība, un akvakultūras attīstība noteikta par vienu no tās prioritātēm.

2.2

Priekšlikumā par kopējo zivsaimniecības politiku Eiropas Komisija ierosina akvakultūras jomā izmantot atvērto koordinācijas metodi pasākumu saskaņošanai ar dalībvalstīm. Minētā sistēma ietvertu uz stratēģiskām vadlīnijām un valstu stratēģiskajiem daudzgadu plāniem balstītu brīvprātīgu sadarbības procesu atbilstoši subsidiaritātes principam.

3.1

Eiropas Komisija 2013. gada 29. aprīlī publicēja stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai (COM(2013) 229 final). Tās nav saistošas, bet būs valstu stratēģisko daudzgadu plānu pamatā. Šo stratēģisko vadlīniju mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm noteikt pašām savus valsts līmeņa mērķus atbilstoši katras valsts sākotnējai situācijai, apstākļiem un institucionālajai kārtībai.

3.2

Stratēģiskajās vadlīnijās iekļautas četras prioritāras jomas:

3.3

Valstu stratēģiskajos daudzgadu plānos, kas jāizstrādā katrai dalībvalstij, kas ieinteresēta akvakultūras nozarē, būtu jānorāda kopīgi mērķi un rādītāji progresa izvērtēšanai. Dalībvalstīm stratēģiskie plāni jāiesniedz Komisijai līdz 2013. gada beigām.

3.4

Šiem plāniem būtu jāsekmē konkurētspēja akvakultūras nozarē, jāatbalsta nozares attīstība un inovācija, jāstimulē uzņēmējdarbība, jāveicina dažādošana un jāuzlabo dzīves kvalitāte piekrastes un lauku reģionos, kā arī jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi akvakultūras operatoriem saistībā ar ūdens un zemes platību pieejamību.

3.5

Priekšlikumā par kopējās zivsaimniecības politikas reformu ierosināts izveidot Akvakultūras konsultatīvo padomi, kas būs atbildīga par ieteikumiem un ierosinājumiem Eiropas iestādēm ar akvakultūras pārvaldību saistītos jautājumos, kā arī informēs tās par problēmām nozarē.

4.1

ES tirgus ik gadu patērē apmēram 13,2 miljonus tonnu jūras produktu, no kuriem 65 % importē, 25 % piegādā ES zvejniecības nozare, un tikai 10 % nodrošina Eiropas akvakultūra. Komiteja atbalsta viedokli, ka šāda nelīdzsvarotība nav ilgtspējīga ne no ekonomikas viedokļa tirdzniecības deficīta dēļ, ne sociāli, jo netiek izmantotas nodarbinātības iespējas.

4.2

EESK atzinīgi vērtē Komisijas norādi, proti, katrs patēriņa pieauguma procentpunkts, kuram vajadzīgie produkti tiktu saražoti iekšēji ES akvakultūras nozarē, palīdzētu radīt 3000 līdz 4000 pilna laika darbvietu.

4.3

Tādēļ EESK ir vienisprātis ar Padomi, Parlamentu un Eiropas Komisiju, ka akvakultūrai jābūt vienam no Eiropas Savienības “zilās izaugsmes” stratēģijas pīlāriem, un tās attīstība var sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu. Akvakultūra sniedz attīstības un darba vietu izveides iespējas Eiropas Savienības piekrastes un upju baseinu teritorijās, kur nav daudz ekonomikas alternatīvu.

4.4

Eiropas patērētājs pieprasa aizvien vairāk akvakultūras produktu. Eiropas akvakultūra piedāvā kvalitatīvus produktus, ievērojot atbilstību visstingrākajiem vides ilgtspējas, dzīvnieku veselības un patērētāju tiesību aizsardzības standartiem. EESK uzskata, ka drošu, veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas produktu nodrošināšana Eiropas Savienībā uzskatāma par būtisku izaicinājumu turpmākajās desmitgadēs.

4.5

Neraugoties uz acīmredzamajām priekšrocībām, kopš 2000. gada ražošana Eiropas Savienības akvakultūras nozarē stagnē. Savukārt būtiska izaugsme akvakultūras nozarē vērojama citos pasaules reģionos, kuri daļu produkcijas eksportē uz Eiropas Savienību.

4.6

EESK atzīst, ka ES tiesību akti sabiedrības veselības, patērētāju tiesību aizsardzības un vides jomā ir daļa no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tomēr šie tiesību akti būtiski ietekmē Eiropas akvakultūras ražotāju izmaksas, turklāt papildizmaksas tikai retos gadījumos var iekļaut cenā produktiem, kuriem tirgū jākonkurē ar importētajiem produktiem, uz kuriem neattiecas šādas prasības.

4.7

EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums par vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanu starp ES un trešo valstu operatoriem ir neatbilstošs. Lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, neapšaubāmi nevar paļauties vienīgi uz ES akvakultūras produktu drošuma un ilgtspējības apstiprināšanu un sabiedrības informēšanu; valsts iestādēm būtu jāpieprasa tādas pašas drošības garantijas arī attiecībā uz importētajiem produktiem, ar pilnīgu izsekojamību “no jūras līdz galdam”.

4.8

EESK uzskata, ka nelīdzsvarotība Eiropas Savienības tirgū attiecībā uz akvakultūras produktu ražošanas nosacījumiem Eiropā un to akvakultūras produktu ražošanas nosacījumiem trešās valstīs, kurus pēc tam eksportē uz Eiropas Savienību, ir daudz sarežģītāks jautājums nekā patērētāju informēšana un viņu pieņemtie lēmumi. Jāņem vērā citi aspekti, piemēram, nevajadzīgas birokrātijas samazināšana, teritoriju pieejamība vai nepilnības izsekojamības sistēmās.

4.9

Praksē tas nozīmē, ka obligātā informācija, kurai vienmēr tirdzniecības vietā jābūt patērētājiem pieejamai, bieži vien ir nepilnīga vai neskaidra, un rezultātā, piemēram, svaigus Eiropas produktus var aizstāt ar atkausētiem importētiem produktiem, patērētājiem to nezinot. Šāda situācija ierobežo patērētāju iespējas atbildīgi iepirkties un rada arī negodīgu konkurenci attiecībā uz ES ražotājiem.

5.1

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka akvakultūras un apstrādes uzņēmumu plašāka sadarbība var uzlabot stāvokli darba vietu izveides jomā un konkurētspēju abās ekonomikas nozarēs.

5.2

EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka jāuzlabo informācija par administratīvajām procedūrām, tostarp par termiņiem un izmaksām saistībā ar licenču izsniegšanu jaunām akvakultūras saimniecībām dalībvalstīs.

5.3

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka telpiskās plānošanas ieviešana var mazināt neskaidrības, sekmēt ieguldījumus, veicināt uzņēmējdarbības attīstību un darbvietu izveidi akvakultūras nozarē.

5.4

EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā netiek pievērsta pietiekama uzmanība iekšzemes akvakultūrai, īpaši saistībā ar telpisko plānošanu.

5.4.1

EESK ierosina Eiropas Komisijai paplašināt 2014. gada vasarā plānotā, paraugprakses apmaiņas jautājumiem veltītā semināra tematiku, iekļaujot jautājumu par upju teritoriju saskaņotu plānošanu (papildus jūras teritoriālajai plānošanai), lai dalībvalstīm sniegtu atbalstu šajā jomā.

5.5

EESK atzīst, ka atbilstoša plānošana un akvakultūras ražošanas kontrole ir ļoti svarīga, lai novērstu nevēlamu ietekmi uz vidi. Komiteja arī uzskata, ka akvakultūras nozares pārvaldībā ir jāizmanto uz ekosistēmu balstīta pieeja.

5.6

EESK atzīst, ka akvakultūras attīstībā stingri jābalstās uz pētniecību un zinātni.

5.7

Komiteja atbalsta Komisijas nostāju jautājumā par vides pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti, akvakultūras mērķiem plašā apjomā izmantojot dīķus, un tas ir tādas saimnieciskās darbības piemērs, kurā ņemta vērā nepieciešamība saglabāt biotopus un sugas.

5.8

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu izstrādāt vadlīnijas, lai valsts un reģionālajām iestādēm palīdzētu efektīvāk un vienotā formā īstenot ES tiesību aktus (piemēram, vides jomā).

5.9

EESK atzinīgi vērtē Akvakultūras konsultatīvas padomes lomu un uzskata, ka minētā struktūra var palīdzēt valstu stratēģiskajos plānos izvirzīto mērķu sasniegšanā un pārbaudīt to atbilstošu īstenošanu. Tomēr EESK vēlas norādīt, ka minētā struktūra pēc būtības atšķiras no citām konsultatīvajām padomēm, jo, pirmkārt, tās darbības joma attiecas uz privātajiem resursiem, kas pieder akvakultūras uzņēmumiem, atšķirībā no zivsaimniecības, kur zivju krājumi ir sabiedrībai pieejams dabas resurss, un otrkārt, tās darbības joma neattiecas uz reģioniem, bet gan uz visu Eiropas Savienību.