19.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/55

1.1.1.

Eiropā pašreiz ir smaga ekonomikas un sociālā krīze, kuras sekas skar visus sabiedrības līmeņus.

1.1.2.

Uzņēmumu dzīvotspējas veicināšana ir viens no pasākumiem, ko Eiropas Savienība noteikusi krīzes pārvarēšanai. Bankrota sekas ne tikai negatīvi ietekmē attiecīgos uzņēmumus; tās ir daudz plašākas un skar dalībvalstu ekonomiku kopumā un jo īpaši iedzīvotājus – nodokļu maksātājus, darba ņēmējus un darba devējus.

1.1.3.

EESK atbalsta Komisijas paziņojumā izvirzītos mērķus, tomēr uzskata, ka tajā minētā “otrā iespēja” būtu jādod tiem uzņēmējiem, kuri ir ņēmuši vērā iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi un spēj atjaunot uzņēmējdarbību, balstoties uz pārdomātu uzņēmējdarbības projektu.

1.1.4.

Komiteja atbalsta arī priekšlikumu regulai, bet pauž nožēlu, ka tā nav pietiekami vērienīga.

1.1.5.

Ir vajadzīgs vairāk pārdomu un konkrētu pasākumu, lai aizsargātu kreditoru tiesības, vienlaikus cenšoties nodrošināt uzņēmēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarotību, lai veicinātu uzņēmumu pārstrukturēšanu, novērstu labvēlīgākās tiesas izvēles (forum shopping) iespēju un lai uzlabotu uzņēmumu grupu maksātnespējas procedūru koordinēšanu.

1.2.1.

EESK uzskata, ka iespējamie risinājumi uzņēmumu maksātnespējas tiesību saskaņošanai ir interesanti, tomēr pauž nožēlu, ka paziņojumā trūkst efektīva risinājuma, lai pārvarētu ekonomikas un sociālo krīzi, kas skar ES uzņēmumus un iedzīvotājus.

1.2.2.

Komiteja priekšroku dod jēdzienam “jauns sākums” (Fresh start) saskaņā ar ASV maksātnespējas tiesību galveno koncepciju, nevis Komisijas atbalstītajam “otrās iespējas” jēdzienam. Komiteja aicina pārdomāt šā jēdziena pārņemšanas iespēju ES maksātnespējas tiesībās.

1.2.3.

Komiteja uzskata, ka efektīvāka aizsardzība būtu jāparedz darba ņēmējam un jāatzīst tam priviliģēta kreditora statuss.

1.2.4.

Pārdomās jāiekļauj arī jautājums par neatbilstīgu atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, un šajā sakarā EESK uzsver, ka par nepamatota atbalsta piešķiršanu atbildīgas var būt ne tikai bankas, bet arī citas personas. Tāpēc Komitejai aicina Komisiju pienācīgi izvērtēt šos aspektus.

1.2.5.

Komiteja uzskata, ka maksātnespējas tiesības nav vēlams saistīt ar krimināltiesībām, jo tas palielinātu maksātnespējas procedūru tiesvedību un pagarinātu lietu izskatīšanas termiņus.

1.2.6.

Komiteja uzskata, ka sistemātiska vēršanās tiesu iestādēs nebūtu labākais risinājums. Komiteja aicina Komisiju apsvērt ideju par jaunu struktūru izveidi; piemēram, ar ekonomikas jomu saistītas struktūras, kurām būtu daudzdisciplinārs (ekonomikas, finanšu, juridiskais) sastāvs, varētu labāk izprast situāciju un ātrāk rīkoties, lai uzņēmumiem palīdzētu pārvarēt finansiālās grūtības.

1.2.7.

Visbeidzot, Komiteja aicina Komisiju izvērtēt Eiropas Parlamenta 2011. gada 11. oktobra rezolūcijā (1) iekļautos priekšlikumus par likvidatora statusa saskaņošanu.

1.3.1.

EESK atbalsta priekšlikumu regulai, kaut arī tas attiecas vienīgi uz procedūras noteikumiem, un tā mērķis nav saskaņot valstu tiesības, ko piemēro uzņēmumu maksātnespējas gadījumos.

1.3.2.

Komiteja atzinīgi vērtē dalībvalstīm noteikto obligāto prasību uzlabot noteikumus par pārrobežu maksātnespējas lietās pieņemto tiesas nolēmumu publiskošanu elektroniskā reģistrā, kā arī valstu maksātnespējas reģistru savstarpējo savienojamību.

1.3.3.

Vienlaikus Komiteja aicina Komisiju raudzīties, lai tulkošanas apjoms, izmaksas un termiņi nepalēninātu maksātnespējas procedūras, jo tās būs veiksmīgas tikai tad, ja šīs procedūras īstenos ātri.

1.3.4.

Komiteja atbalsta pārmērīgu parādsaistību civiltiesisko procedūru integrēšanu, taču vienlaikus jānodrošina, ka tas nekaitē individuālajiem parādniekiem. Uzņēmumu tiesībām, kas paredzētas tirdzniecības prasību apmierināšanai, pēc būtības ir zemāks aizsardzības līmenis nekā patērētāju tiesībām. Komiteja iesaka Komisijai būt ļoti uzmanīgai šā jautājuma risināšanā.

1.3.5.

Visbeidzot, Komiteja aicina Komisiju raudzīties, lai deleģēšanas procedūrā, ko izmanto regulas pielikumu grozīšanas nolūkā, tiktu ņemts vērā LESD 290. pants un tiesu prakse saistībā ar jēdzienu “galvenie pasākumi”.

2.1.1.

Tiesību aktu kopumā ietvertās iniciatīvas ir daļa no pasākumiem, ko ES paredzējusi īstenot, lai pārvarētu ekonomikas un sociālo krīzi, kas skar ES uzņēmumus un iedzīvotājus. Šo iniciatīvu mērķis ir veicināt uzņēmumu dzīvotspēju un uzņēmējiem maksātnespējas gadījumā sniegt otru iespēju.

2.1.2.

Eiropas Komisija izvēlējusies metodi, ar kuru paredzēts grozīt Padomes 2000. gada 29. maija Regulu (EK) Nr.1346/2000 (2) – tā dēvēto “Maksātnespējas regulu”, kas galvenokārt attiecas uz starptautisko privāttiesību noteikumiem, ko piemēro maksātnespējas pārrobežu procedūrām, un sākt apspriešanos, balstoties uz paziņojumu “Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai”.

2.1.3.

EESK ir nolēmusi paust savu nostāju par abiem dokumentiem vienā atzinumā.

2.2.1.

Pamatojoties uz secinājumu, ka 2000. gada 29. maija“Maksātnespējas regula” ir novecojusi, un ņemot vērā, ka šajā regulā apzināti pieci būtiski trūkumi (4), Komisija ierosina to pārskatīt.

2.3.1.

Komisija pamatoti secina, ka tās 2012. gada 12. decembra priekšlikums regulai tikai aktualizē 2000. gada 29. maija“Maksātnespējas regulu”, un tajā vienīgi apskatīti jautājumi, kas saistīti ar procedūru noteikumu atzīšanu un saskaņošanu koordinēšanu attiecībā uz maksātnespējas gadījumiem vienas valsts ietvaros, neparedzot to valstu tiesību saskaņošanu pēc būtības, ko uzņēmumiem piemēro maksātnespējas gadījumos.

2.3.2.

Lai mēģinātu šo trūkumu novērst, Komisijas paziņojumā ierosinātas iespējas, kā efektīvāk saskaņot uzņēmumu maksātnespējas tiesības, ņemot vērā, ka tās attiecas vienīgi uz pārrobežu maksātnespējas gadījumiem.

3.1.1.

Tās pamatā ir nepieciešamība sniegt otro iespēju uzņēmējiem un saglabāt darba vietas.

3.1.2.

EESK uzskata, ka uzņēmumu bankrots un uzņēmumu dibināšana citur ir ekonomikas aprites cikla un tirgus dinamikas sastāvdaļa. Tāpēc būtu nepareizi to uzskatīt par negatīvu parādību, kas noteikti ir jānovērš.

3.1.3.

No šāda viedokļa EESK uzskata, ka Komisijas minētā “otrā iespēja” būtu jādod tiem uzņēmējiem, kuri ir ņēmuši vērā iepriekšējo neveiksmīgo pieredzi un spēj atjaunot uzņēmējdarbību, balstoties uz pārdomātu uzņēmējdarbības projektu.

3.1.4.

Komiteja arī norāda, ka uzņēmuma bankrotam var būt gan iekšēji iemesli, piemēram, slikta vadība, gan ārēji iemesli, kas saistīti ar pārmērīgu un neatbilstīgu regulējumu. Tāpēc zināmā mērā par bankrotu atbildīga ir arī valsts, jo tai ir gan likumdevēja funkcija, gan līgumslēdzējas pilnvaras publiskā iepirkuma jomā (5).

3.1.5.

Komiteja priekšroku dod jēdzienam “jauns sākums” (Fresh start) saskaņā ar ASV maksātnespējas tiesību galveno koncepciju (6), nevis Komisijas atbalstītajam “otrās iespējas” jēdzienam. Fresh start – pēc savas būtības kultūras, nevis juridiska koncepcija – paredz, ka zināmos apstākļos parādnieks tiek atbrīvots no personīgas atbildības par saviem parādiem. Tas ļauj izvairīties no procedūras, kurā tiesa pieņem nolēmumu par uzņēmuma bankrotu, un parādnieks tādējādi var sākt jauna projekta īstenošanu un netiek uzskatīts par bankrotējušu.

3.1.6.

No paziņojuma savukārt var saprast, ka “otrā iespēja” nozīmē darbības turpināšanu. Taču, pēc EESK domām, nebūtu lietderīgi mākslīgi uzturēt ekonomikas struktūrā uzņēmumus, kādi tie ir, dodot tiem “otro iespēju”, ja pieredze liecina, ka izvēlētais modelis nav piemērots.

3.1.7.

Šāds pasākums negatīvi ietekmētu arī kreditoru un piegādātāju uzticēšanos un galarezultātā kaitētu ekonomikas dalībnieku godīgai konkurencei.

4.1.1.

Valstu tiesību atšķirības maksātnespējas jomā rada neizdevīgus konkurences apstākļus, īpaši uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību, un tas varētu kavēt ekonomikas atveseļošanu.

4.1.2.

Šāda noteikumu daudzveidība rosina izvēlēties labvēlīgāko tiesu un līdz ar to vājina iekšējā tirgus stāvokli.

4.1.3.

EESK pievienojas Eiropas Parlamenta aicinājumam (7) saskaņot atsevišķas maksātnespējas tiesību jomas.

4.1.4.

Arī EESK prasa, lai Komisija saskaņā ar LESD 50. pantu, 81. panta 2. daļu vai 114. pantu iesniegtu vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus efektīvam ES uzņēmumu maksātnespējas regulējumam, neaprobežojoties vienīgi ar privāto starptautisko tiesību procesuālajiem noteikumiem.

4.1.5.

Maksātnespējas sekas ne tikai negatīvi ietekmē attiecīgos uzņēmumus; tās ir daudz plašākas un skar dalībvalstu ekonomiku kopumā un jo īpaši iedzīvotājus – nodokļu maksātājus, darba ņēmējus un darba devējus.

4.2.1.

Kolektīvo procedūru sākotnējais mērķis neiespaidot kreditoru prasījumu izpildi pakāpeniski pārorientēts uz mērķi nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, darba vietu saglabāšanu un parādu nomaksu. Jaunākā tendence Eiropas likumdošanā ir novērst problēmas uzņēmumos pirms tie pārtrauc maksājumus.

4.2.2.

Kolektīvās procedūras uzsākšana pret parādnieku rada bažas kreditoram, jo viņš nezin, vai izdosies atgūt parādu. Pirmā problēma saistīta ar to, ka kolektīvās procedūras uzsākšana nereti nozīmē, ka pret parādnieku nevar celt prasību par parādsaistībām, kas radušās pirms nolēmuma par procedūras sākšanu, un ka tiek apturēta uzsāktā tiesvedība. Katram kreditoram likumā noteiktā termiņā ir jādeklarē pieprasītā parāda summa (8).

4.2.3.

Otrā problēma kreditoram rodas gadījumos, kad aktīvu apjoms nav pietiekams. Praksē kolektīvās procedūras laikā kreditoriem bieži vien ierosina izvēlēties vai nu tūlītēju maksājumu, atsakoties no nozīmīgas parāda summas daļas, vai parāda pakāpenisku nomaksu noteiktā laika periodā.

4.2.4.

Kreditoram ideālais risinājums ir novērst jebkuru maksātnespējas iespēju, piemēram, līgumu slēdzot, atsevišķiem darījumiem paredzēt nodrošinājumu, pieprasot garantijas no trešās puses (9), pieprasot depozītus, ķīlas vai hipotēkas attiecībā uz uzņēmuma aktīviem (10).

4.3.1.

Uzņēmuma bankrots pirmām kārtām skar tā darbiniekus. Ne vienmēr viņu darba alga ir izmaksāta pirms maksātnespējas pieteikšanas, un šādā nestabilā situācijā viņu personīgais finansiālais stāvoklis ir sarežģīts.

4.3.2.

Uzsākot kolektīvo procedūru, parasti ievēlē darba ņēmēju pārstāvi, kura uzdevums ir pārbaudīt informāciju par neizmaksātajām darba algām. Līdzās tradicionālajām darba ņēmēju pārstāvības struktūrām uzņēmumā šis pārstāvis ir starpnieks informācijas apmaiņā starp personālu, tiesu un procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem.

4.3.3.

Pirms kolektīvās procedūras uzsākšanas darba ņēmējiem neizmaksātās summas jāiekļauj uzņēmuma pasīvos. Taču valstu likumdošanas un prakses atšķirību dēļ šis vispārējais pasākums netiek pienācīgi īstenots. Tā kā nav saskaņoti noteikumi par kreditoru prasījumu apmierināšanas secību, darba ņēmēji nav droši par kolektīvo procedūru rezultātu.

4.3.4.

Pēc EESK domām, darba ņēmējiem vajadzīga efektīvāka aizsardzība un ir jāatzīst, ka tiem ir priviliģēta kreditora statuss; tāpēc Komiteja uzskata, ka būtu vēlams saskaņot darba ņēmēju aizsardzību.

4.4.1.

Atsevišķu finanšu iestāžu komercprakse var veicināt atbalstu uzņēmumiem, kuru stāvokli nav iespējams uzlabot. Tādējādi tiek radīts priekšstats, ka uzņēmums ir maksātspējīgs; tas kaitē godīgai konkurencei tirgū un negatīvi ietekmē banku nozares tēlu.

4.4.2.

EESK uzsver, ka par nepamatota atbalsta piešķiršanu var būt atbildīgas ne tikai bankas, bet arī citas personas, to skaitā valsts. Piemēram, valstu tiesneši uzskata, ka daļa vainas jāuzņemas arī dažiem piegādātājiem vai uzņēmuma klientiem, jo ar savu attieksmi tie nepamatoti atbalsta uzņēmuma darbību, labi zinādami, ka tā stāvokli nav iespējams uzlabot.

4.4.3.

Uzņēmumu maksātnespējas tiesību saskaņošanā pienācīgi jāņem vērā arī iepriekšminētie faktori.

4.5.1.

Lielākajai daļai uzņēmumu bankrotu ir objektīvi iemesli, kas nekādi nav saistīti ar to vadītāju krāpniecisku darbību.

4.5.2.

Tomēr krāpnieciska bankrota gadījumus nedrīkst ignorēt. Komisija paziņojumā (11), pievēršas jautājumu par krāpniecisku bankrotu un iesaka nošķirt godīgus un negodīgus bankrotus. Komisija uzskata, ka gadījumā, ja parādnieks tīši nepilda vai bezatbildīgi pilda savas juridiskās saistības, viņam piemēro civiltiesiskas vai kriminālsankcijas. Šajā saistībā vajadzētu paātrināt likvidācijas procedūras godīga bankrota gadījumā.

4.5.3.

EESK ir pārliecināta, ka sanācijas termiņa saskaņošana un pietiekami īss termiņš būtu piemērots risinājums, jo īpaši darba ņēmēju interesēs, taču atturīgi vērtē likvidācijas procedūru sadalījumu atkarībā no uzņēmumu vadītāju godīguma pakāpes, jo tas palielinātu maksātnespējas procedūru tiesvedību, padarītu tās krimināltiesiskas un pagarinātu lietu izskatīšanas termiņus.

4.5.4.

Šāda maksātnespējas tiesību sasaiste ar krimināltiesībām nav vēlama. Pēc EESK domām, atsevišķā maksātnespējas procedūras posmā jānosaka, vai konkrētais bankrota gadījums ir negodīgs vai ne.

5.1.

EESK atzinīgi vērtē regulas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā jaukta tipa procedūras, procedūras pirms maksātnespējas, parāda dzēšanas procedūras, kā arī citas ar privātpersonu maksātnespēju saistītas procedūras.

5.2.

Komiteja pauž gandarījumu, ka tajā precizēti apstākļi, kad var atspēkot pieņēmumu, ka galvenais interešu centrs atbilst juridiskajai adresei.

5.3.

Pozitīvi vērtējama arī procedūras uzlabotā kārtība, kurā precizēts, ka tiesu, kas sāk maksātnespējas procedūras, piekritībā ir izskatīt prasības, kas tieši izriet no maksātnespējas procedūrām vai ir cieši saistītas ar tām, piemēram, atcelšanas prasības.

5.4.

Par uzlabojumiem regulā uzskatāmi arī šādi aspekti: sekundārās procedūras ne vienmēr ir likvidācijas procedūras; šo procedūru sākšanu ir iespējams atteikt, ja tās nav nepieciešamas vietējo kreditoru interešu aizsardzībai; ciešāka sadarbība starp galvenajām un sekundārajām procedūrām.

5.5.

Komiteja par noderīgiem uzskata arī ierosinājumus par dalībvalstīm noteikto obligāto prasību uzlabot noteikumus par pārrobežu maksātnespējas lietās pieņemto tiesas nolēmumu publiskošanu visiem pieejamā elektroniskā reģistrā, kā arī valstu maksātnespējas reģistru savstarpējo savienojamību.

5.6.

Tomēr EESK pauž bažas par tulkošanas apjomu, izmaksām un termiņiem un atgādina, ka maksātnespējas procedūras varēs veiksmīgi īstenot tikai tad, ja tās īstenos ātri.

5.7.

Visbeidzot, Komiteja atzinīgi vērtē pienākumu vienas uzņēmumu grupas pārstāvju maksātnespējas procedūrās iesaistītajiem likvidatoriem un tiesām sadarboties, jo tādējādi likvidatoriem tiek dota iespēja efektīvāk veikt savus pienākumus.

6.1.

EESK vēlas noskaidrot, kā tiks koordinēta 2012. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1215/2012 (12), ar kuru paredzēts aizstāt Regulu (EK) Nr. 44/2001 par valsts tiesu jurisdikciju, t. s., regulu “Brisele I”, un spriedumu ietekme Eiropas Savienībā. Komiteja vēlas noskaidrot, vai Maksātnespējas regulas priekšlikuma 6. apsvērumā pietiekami paskaidrots kompetences sadalījuma kritērijs, kas izriet no judikatūras Gourdain lietā (13). Šķiet, ka šajā judikatūrā sniegts pārāk ierobežots skaidrojums, jo dažām darbībām, uz kurām attiecas regula “Brisele I”, maksātnespējas procedūrā ir izšķiroša nozīme. Piemēram, lai noteiktu parādnieka aktīvu apmēru, noteicošais faktors ir tas, vai tiek piemērota īpašumtiesību saglabāšanas klauzula vai ne. Ņemot vērā izvirzīto mērķi glābt grūtībās nonākušus uzņēmumus, šis ir svarīgs jautājums, jo aktīvu atjaunošana ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi īstenotu grūtībās nonākušu uzņēmumu sanāciju.

6.2.

Attiecībā uz likvidatoru sadarbību Komisija būtu varējusi ierosināt izmaiņas 31. pantā, aktīvāk rosinot pieņemt likvidatoru vienošanās protokolus. Likvidatoru statusa atšķirības dalībvalstīs ir šķērslis viņu profesionālajai sadarbībai.

6.3.

Likvidatoru un tiesu iestāžu savstarpējā saziņa galvenokārt jāorientē uz inventāru, parādnieka pasīviem, prasījumu iesniegšanu un pārbaudi, kā arī saskaņotu kolektīvo procedūru kreditoriem, kuri iekļauti sarunu rezultātā pieņemtajos plānos.

6.4.

Visbeidzot, EESK norāda, ka Komisija paredz izmantot deleģēšanas procedūru, lai grozītu regulas pielikumus, lai gan tajos, šķiet, ietverti “galvenie pasākumi”, piemēram, kolektīvā procedūra un to personu saraksts, kas veic likvidatora funkcijas.

7.1.

Maksātnespējas kritēriji ir jāsaskaņo. Dažās dalībvalstīs maksātnespējas procedūru uzsāk tikai tad, ja parādnieks atzīts par maksātnespējīgu, savukārt citās valstīs “tuvākajā laikā iespējamā” maksātnespēja ir pietiekams kritērijs.

7.2.

Šādas atšķirības veicina labvēlīgākās tiesas izvēles iespēju, un tāpēc tās ir jānovērš.

7.3.

Tiesiskās noteiktības labad ir jāsaskaņo arī noteikumi par prasījumu iesniegšanu.

8.1.

Komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu par jaunu 9. apsvērumu (14).

8.2.

2000. gada 29. maija“Maksātnespējas regulas” 9. un 10. apsvēruma formulējums ir piemērots šim mērķim (15).

8.3.

Taču jānodrošina, lai šī integrēšana nekaitētu individuālajiem parādniekiem. Uzņēmumu tiesībām, kas paredzētas tirdzniecības prasību apmierināšanai, pēc būtības ir zemāks aizsardzības līmenis nekā patērētāju tiesībām. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju būt ļoti uzmanīgai šā jautājuma risināšanā.

8.4.

Komiteja aicina Komisiju apsvērt arī privātpersonu maksātnespējas tiesību saskaņošanas iespēju, ņemot vērā patērētāju intereses.

9.1.

Likvidatora statusa un pilnvaru atšķirības dažādās valstīs traucē iekšējā tirgus efektīvai darbībai, radot nevajadzīgus sarežģījumus maksātnespējas pārrobežu procedūrās (16).

9.2.

Uzņēmumu interesēs un ekonomikas atveseļošanas nolūkā nekavējoties jāsaskaņo likvidatora pilnvaru un pienākumu vispārējie aspekti. EESK atbalsta Eiropas Parlamenta ieteikumus (17) šādiem iespējamiem risinājumiem:

9.3.

Tāpēc Komisijai būtu jāpaplašina priekšlikuma regulai 31. pantā paredzēto pasākumu klāsts, kas aprobežojas ar procedūras apturēšanu un sadarbību starp likvidatoru galvenajā procedūrā un likvidatoru sekundārajā procedūrā.

10.1.

Plašāk izmantojot sarunu procedūras, varētu ātrāk un efektīvāk īstenot uzņēmumu pārstrukturēšanas plānus.

10.2.

Eiropas Savienībā parasti vērojamais ārpustiesas izlīgumu procedūras vidējais ilgums un to veiksmīgas atrisināšanas gadījumu skaits liecina par labu šādas pieejas izvēlei.

10.3.

Turklāt EESK uzskata, ka sistemātiska vēršanās tiesu iestādēs ne vienmēr ir labākais risinājums.

Komiteja atbalsta ideju par jaunu struktūru izveidi, piemēram, ar ekonomikas jomu saistītas struktūras, kuru daudzdisciplinārais (ekonomikas, finanšu, juridiskais) sastāvs labāk izprastu situāciju un ātrāk rīkotos, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt finansiālās grūtības.

10.4.

Šāda sistēma jau darbojas vairākās valstīs un to varētu piemērot visās dalībvalstīs.

10.5.

Visbeidzot, būtu vēlams, ka Komisija periodiski publicē statistikas datus par maksātnespējas gadījumiem, uz kuriem attiecas Maksātnespējas regula, lai tādējādi novērtētu ieviestās sistēmas efektivitāti.

—

pārāk ierobežota darbības joma;

—

“parādnieka galveno interešu centra” jēdziena nekonsekventas piemērošanas dēļ joprojām ir iespējams izvēlēties labvēlīgāko tiesu;

—

galvenās un sekundārās maksātnespējas procedūras saskaņotības trūkums;

—

maksātnespējas procedūru nepietiekama publiskošana;

—

juridiskais vakuums attiecībā uz starptautisko uzņēmumu maksātnespēju;

—

Lai priekšlikumā Padomes regulai par maksātnespējas procedūrām ierosinātu novērst piecus iepriekšminētos trūkumus, Komisija izmantojusi 2012. gada 29. martā uzsāktās publiskās apspriešanās laikā saņemtās 134 atbildes, Haidelbergas un Vīnes universitāšu veiktā salīdzinošo tiesību pētījuma secinājumus un ietekmes novērtējumu par dažādām reformas iespējām.