15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/34

1.1

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka plašajai finanšu reformu regulatīvajai programmai, kas īstenota līdz tiesību aktu kopuma “Banku savienība” izstrādei, ir būtiska nozīme, bet tā nav pietiekama, lai risinātu krīzes izraisītās problēmas un stabilizētu ekonomikas un monetāro savienību (1), atjaunotu uzticēšanos euro un ES nākotnei, kā arī uzlabotu pārvaldību un mazinātu ES banku tirgu augošo sadrumstalotību. Tāpēc EESK uzskata, ka visi pasākumi, kas apkopoti ceļvedī COM(2012) 510 un divos tiesību aktos, COM(2012) 511 un COM(2012) 512, ir atbilstoši; COM(2012) 512 tiek arī izskatīts šajā atzinumā.

1.2

EESK Komisijas vērienīgo darbu vērtē atzinīgi un atbalsta tās aicinājumu ierosinātos pasākumus pieņemt līdz 2012. gada beigām un tos sagatavot, rūpīgi ņemot vērā to ietekmi uz bankām un valstu ekonomiku. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu valdībām būtu plašs redzējums par to, ka ir jāveido vairāk Eiropas un labāka Eiropa, atsakoties no dažām kompetencēm un atbalstot to piemērošanu augstas kvalitātes uzraudzības un lielākas integrācijas ietvaros, lai izveidotu patiesu Eiropas pārvaldību, kas ir sociāli lietderīga un ekonomiski efektīva.

1.3

Tādu pasākumu steidzamība un nepietiekamība izriet no tā, ka izmaksas ievērojami pārsniedz 4 500 miljardus euro no nodokļu maksātāju naudas, kuri līdz šim izmantoti banku glābšanai Eiropas Savienībā. Finanšu krīze ir izraisījusi smagāko vispasaules krīzi kopš Lielās depresijas, jo īpaši euro zonā, tāpēc uzticības euro un ES iestāžu īstenotajai pārvaldībai atjaunošana ir jo vairāk un nepieciešama un neatliekama. Jauni un stingrāki noteikumi sniegs drošību iedzīvotājiem un tirgiem, vienlaikus spēkā esošo noteikumu apšaubīšana, jauno noteikumu neprecizitāte un kavēšanās ar to piemērošanu var būt iemesls vēl lielākai nenoteiktībai. Tāpēc arī pielāgošanās termiņiem iestādēm, kas balsta euro, jābūt īsākiem un konkrētākiem.

1.4

EESK īpaši aicina ātri vienoties par vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) stāšanos spēkā. Tas nozīmē, ka unifikācija jāsāk jau ar 2013. gadu, šajā posmā nenosakot neskaidrus mērķus, jo galvenais sākotnējais mērķis ir glābt euro, vienlaikus līdz minimumam samazinot nodokļu maksātāju izdevumus iespējamos pārstrukturēšanas vai likvidācijas gadījumos, iepriekš paredzot pietiekami lielus fondus un noregulējuma izmaksas uzņemoties akcionāriem un kreditoriem.

1.5

EESK atzinīgi vērtē to, ka ECB jau no sākuma darbosies Uzraudzības padome, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus ar tas monetāro darbību.

1.6

EESK atbalsta, ka ECB uzņemas atbildību gan par visu banku savienības banku uzraudzību neatkarīgi no to lieluma, īpaši par pārrobežu darbības konsolidēto pārskatu uzraudzību, gan par to, ka tām piemēro spēkā esošo vienoto regulējumu. Komiteja pauž gandarījumu arī par to, ka ECB uzticēti uzdevumi, pilnvaras un resursi, kas nepieciešami, lai atklātu riskus, kuri apdraud banku dzīvotspēju, un lai tām pieprasītu veikt atbilstošus korektīvus pasākumus, vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) aktīvi iesaistoties valstu uzraudzības iestādēm. Tāpat ir pareizi, ka minētās iestādes arī turpmāk būs atbildīgas par patērētāju aizsardzību, lai gan Komisijas priekšlikumā nav izklāstīts, kā risināt iespējamos interešu konfliktus starp Eiropas līmeņa uzraudzību un valstu iestādēm piešķirtajām kompetencēm.

1.7

Saistībā ar makrouzraudzības politikas pasākumiem EESK atbalsta lielākas nozīmes piešķiršanu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) un ECB integrētākas finanšu sistēmas ietvaros un aicina Komisiju konkrētāk izklāstīt, kā īstenojama valstu iestāžu un ECB sadarbība.

1.8

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu sekmēt valstu, kuras nav euro zonas dalībnieces, iesaistīšanos (“opt in”) ar tādām pašām tiesībām kā euro zonas valstīm, šim mērķim paredzot vieglākas un pievilcīgākas procedūras, nepārkāpjot LESD.

1.9

EESK uzskata, ka ir būtiski sekmēt Eiropas Banku iestādes (EBI) un ECB labu sadarbību, zinot, ka sākumā dažas to funkcijas pārklāsies. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu balsošanas kārtības pārskatīšana, grozot EBI reglamentu un paplašinot neatkarīgās komisijas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, vēl būtu jāanalizē un jāapsver, lai iekšējā tirgū līdzsvarotu to dalībvalstu intereses banku jomā, kas nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), vienlaikus novēršot bloķējošas minoritātes radītas euro zonas integrācijas paralīzes risku. Ir svarīgi novērst divlīmeņu finanšu pakalpojumu tirgus pastāvēšanu, tāpēc EESK vērš uzmanību uz šo jautājumu.

1.10

Tāpat ECB, ESRK un Eiropas jaunajām finanšu uzraudzības iestādēm, tostarp to neatkarīgajai komitejai, savā darbā vajadzētu iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, īpaši patērētāju organizācijas un arodbiedrības (2), saglabājot to augsta līmeņa neatkarību, pārredzamību un noturību pret politisku spiedienu.

1.11

Ritms, kādā nodod kredītiestāžu uzraudzību, un attiecīgas izmaiņas Eiropas Banku iestādē (EBI), kuras galvenajam uzdevumam jābūt nodrošināt regulējuma un tehnisko standartu konsekvenci un saskaņotību, lai tie būtu piemērojami visā ES, ir tikpat svarīgi elementi kā stingākas uzraudzības prasības bankām (3), pasākumi noguldījumu garantijas vienotās sistēmas (4) nostiprināšanai un uzlabošanai un integrēta krīžu pārvaldība, izmantojot banku sanācijas un noregulējuma instrumentus (5), lai stiprinātu to Eiropas sektoru un novērstu negatīvu tendenču ietekmi nākotnē, īpaši saistībā ar lielāku risku, ko uzņemas investīciju banku klienti. EESK prasa Komisijai attiecībā uz šo vienoto regulējumu noteikt konkrētus termiņus un funkcionālus mērķus.

1.12

Komiteja mudina Komisiju ierosināt kalendāro grafiku un konkrētus elementus attiecībā uz vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) (6), kā arī citiem svarīgiem posmiem, piemēram, iespējamo krīzes situāciju pārvaldīšanu kopīgas uzraudzības pasākumu ietvaros. Tādējādi uzticēšanās banku savienībai palielinātos un tā kļūtu par kopīgu pamatu visam vienotajam tirgum. Tas ļautu novērst, ka relatīvi mazi bankroti izraisa sistēmiskus pārrobežu traucējumus vai uzticēšanās zudumu, kura dēļ fondi tiek pārnesti uz citām valstīm un vājinātas nacionālās banku sistēmas. Mēs vēlamies, lai VNM vēlāk varētu uzņemties papildu koordinācijas uzdevumus krīzes situāciju pārvaldībā. Tomēr uzraudzībai un noregulējumam jābūt saistītiem, lai novērstu iespējamos Eiropas līmeņa lēmumus likvidēt banku un to ka, ka dalībvalstīm jāizmaksā noguldījumu summas.

1.13

EESK aicina citas ES iestādes, lai tās pamatprincipus, kam jābūt ietvertiem visos atvasinātajos tiesību aktos un citos aquis, ievērotu, pamatojoties uz tiesību, nevis varas spēku. Panākt noteikumu ievērošanu euro zonā kļūst arvien svarīgāk, lai banku savienību atbalstītu budžeta savienība, izmantojot parāda vērtspapīru emitēšanas vienoto mehānismu un vēl citu mehānismu budžeta līdzekļu pārskaitījumiem, lai novērstu ciklus, kuri izraisa asimetriskus satricinājumus, piemēram, tādus, kas pēdējos gados vissmagāk skāruši euro zonas valstis. VUM varētu finansēt, izmantojot bankām piemērojamos uzraudzības maksājumus, ņemot vērā uzraugāmo iestāžu riska profilu. EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu publicēt zaļo vai balto grāmatu par to, kā saskaņoti finansēt banku savienību, lai varētu lemt par nodokļiem un nodevām attiecībā uz finansiālu un banku darbību, kuri ir nepieciešami, bet patlaban izraisa sadrumstalotību.

1.14

Banku savienība būs pirmais solis uz to, lai euro zonā un visā ES sāktos labvēlīgs cikls, kurā tiek pārvarēti konceptuālie trūkumi un kurā vienotais tirgus var atgūt konkurētspēju, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tā varētu izvairīties no daudzajām finanšu inovācijām, kuras pēc “Bāzeles III” radījusi paralēlā banku sistēma, kā norādīts SVF pēdējos ziņojumos. EESK aicina Komisiju steidzamāk izvirzīt ieguldījumu bankas un komercbankas jaunos modeļus, jo daudzās valstīs vērojama tendence paralēlajai banku sistēmai kļūt par nozīmīgāku nekā parastā un regulētā banku sistēma.

1.15

EESK iesaka Komisijai un Eiropas likumdevējiem šo projektu padarīt par finansiālās un digitālās iekļaušanas instrumentu. VUM izpilddarbiniekiem jārīkojas atbildīgi un viņi demokrātiski jākontrolē, viņiem regulāri vai vienmēr pēc pieprasījumu jāatskaitās Eiropas Parlamentam par veikto pārvaldību. Tas palielinātu veicamo uzdevumu politisko atpazīstamību un palīdzētu palielināt iedzīvotāju atbalstu Eiropas iestādēm.

1.16

Visbeidzot banku savienības darbībai nav jābūt ierobežotai tikai euro zona un visu ES, bet tai noteiktie sadarbības un konkurētspējas mērķi jāattiecina arī īpaši uz euro ārējās ietekmes zonām un pārējo pasauli.

2.1

2011. gada 1. janvārī sāka darboties banku iestāde, kas, pamatojoties uz Larosière ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, izveidota ar Regulu (ES) 1093/2010, lai reformētu uzraudzības struktūru un izveidotu integrētu Eiropas sistēmu, kurā ir trīs iestādes (banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un pensiju fondu nozarē), kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK).

2.2

Vienlaikus, kopš 2010. gada jūlija, ar garantiju sistēmām banku noguldījumiem MEMO/10/318), ieguldītājiem (MEMO/10/319) un apdrošināšanas sabiedrībām ir nostiprināta patērētāju aizsardzība un uzticēšanās finanšu pakalpojumiem, turklāt 2012. gada 6. jūnijā Komisija paziņoja par jauniem krīzes pārvaldības pasākumiem, kuru mērķis ir novērst turpmākas banku glābšanas operācijas. Komisija šo uzraudzības pasākumu kopumu ierosināja 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” un drīz pēc tam 2009. gada 27. maija paziņojumā “Finanšu uzraudzība Eiropā” jauno sistēmu izklāstīja detalizētāk. Eiropadome abus dokumentus apstiprināja 2009. gada 19. jūnijā, uzskatot, ka sistēmai jābūt virzītai uz valsts līmenī veiktās uzraudzības kvalitātes un konsekvences uzlabošanu, pastiprinātu pārrobežu grupu uzraudzību un tādu vienotu noteikumu kopumu, kas piemērojams visām finanšu iestādēm vienotajā tirgū. Tika uzsvērts arī, ka jaunajām uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir kompetences attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām (tāpēc ar Regulu (ES) 513/2011 tika grozīta Regula (EK) 1060/2009).

2.3

Noslēdzot smago regulatīvo procesu Komisija paziņojumā “Ceļvedis virzībā uz banku savienību” iesaka vienotā ES regulējumā apvienojot uzraudzības, noregulējuma un noguldījumu garantijas mehānismus, izveidot pamatus augsta līmeņa vienotiem uzraudzības noteikumiem, kas piemērojami visām bankām un citām finanšu iestādēm visā ES.

2.4

Lai to paveiktu, Komisija prasa pirms 2012. gada beigām vienoties par pieciem galvenajiem pasākumiem. Trīs no tiem ir tiesību aktu projekti, par kuriem EESK jau ir izstrādājusi vai izstrādā atzinumus: kapitāla prasību piemērošanas bankām nodrošināšana (KPD IV) (7), direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām un direktīva par kredītiestāžu sanācijas un noregulējuma režīmu. Otri divi kopā ar ceļvedi tiek skatīti šajā atzinumā: jauna regula, lai ECB varētu uzticēt banku uzraudzības funkcijas, un Regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi, grozīšana, kas nepieciešama minētās iestādes un turpmākās vienīgās uzraudzības struktūras darba labākai saskaņošanai, kā arī tādēļ, lai ar nolūku sglabāt vienotā tirgus integritāti līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu starp valstīm, kas iekļautas VUM un tajā neiekļautajām valstīm. Papildus minētajiem pieciem pasākumiem Komisija paziņo par vienota noregulējuma mehānisma (VNM) izveidi un norogulējuma instrumentu saskaņošanu.

2.5

Ceļvedis tiek publicēts, brīdī, kad uz euro balstītais finanšu integrācijas modelis 2007. gadā sākušās krīzes dēļ ir apdraudēts. Progress akciju un obligāciju tirgu ātrā integrācijā Eiropā banku jomās ir bijis lēns — lielāks vairumtirdzniecības tirgos (starpbanku, vērtspapīru u.c.) nekā aizņēmumu un noguldījumu mazumtirdzniecības tirgos. Tomēr krīzes dēļ mazumtirdzniecības tirgus ietekmē pašreiz vērojamās fragmentācijas tendences un līdz ar tām vairumtirdzniecības tirgu atjaunota nodošana valstu kompetencē, kuru sekmē tas, ka uzraudzības iestādes pēc sava rakstura joprojām ir valsts līmeņa iestādes, kā arī noregulējuma noteikumi un noguldījumu garantijas (8). Īpaši ātri noris parāda vērtspapīru tirgu nodošana valstu kompetencē.

2.6

Euro zonā krīzes dēļ veikti pielāgojumi un taupības pasākumi, kā arī ar tiem saistītā IKP un nodarbinātības samazināšanās ir bijuši daudz ievērojamāki. Arī Komisijas priekšsēdētājs 2011. gada 23. oktobrī Eiropas valstu vadītājiem paziņoja, ka ES laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam ekonomiskās izaugsmes ziņā zaudējusi 2 000 miljardus euro  (9).

2.7

Saskaņā ar SVF datiem 2010. gada beigās ASV un septiņās Eiropas valstīs kopš krīzes sākuma bija atgūta gandrīz trešā daļa (1 800 no 5 200 miljardiem dolāru) publisko izdevumu par banku sanāciju. Pārējo tuvākajos gados varētu atgūt gandrīz pilnīgi, izmantojot nodokļus un citas iniciatīvas, ja vien to netraucēs ar parādu saistītas banku krīzes izraisīta jauna recesija.

2.8

Ceļvedī minēti konkrēti termiņi, kad stājas spēkā uzraudzība euro zonā (10), bet tādi termiņi nav noteikti attiecībā uz VUM un VNM, lai gan Komisija pirmo minēto mehānismu uzskata par īpašu svarīgu stāvokļa stabilizēšanas elementu un nosacījumu kādas bankas tiešai kapitalizācijai ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) starpniecību.

2.9

Visbeidzot, lai pabeigtu banku savienības izveidi, nepieciešams ātrāk īstenot un pastiprināt Komisijas iniciatīvas: reglamentēt paralēlo banku sistēmu (IP/12/253); stiprināt kredītreitingu uzticamību (IP/11/1355); padarīt stingrākus noteikumus par ieguldījumu fondiem (IP/10/1126), īso pārdošanu (IP/10/1126) un atvasinātajiem instrumentiem (IP/10/1125); bremzēt bezatbildīgu praksi atalgojuma jomā banku nozarē (IP/09/1120); kā arī reformēt revīziju (IP/11/1480) un grāmatvedību (IP/11/1238). Tāpat nepieciešams ņemt vērā EESK ieteikumus par nodokļu oāžu izskaušanu (11).

3.1

Eiropas Savienību skārušās krīzes (12) lielās izmaksas ir pastiprinājušas nelīdzsvarotību un asimetriju starp valstīm, zūdot dažu ļoti svarīgu un līgumos nostiprinātu politikas pasākumu efektivitātei. Tādi pasākumi ir monetārā, tirdzniecības, kohēzijas un ilgtspējas politika, un līdz ar to efektivitātes zudumu ir notikusi finanšu un banku tirgu sadrumstalošanās un attālināšanās no stratēģijā “Eiropa 2020“ noteiktajiem gudras, ilgstpējīgas, integrējošas izaugsmes un labākas pārvaldības mērķiem (13). Laikā, kad nedaudzas valstis procentu slogu samazināja, valstis, kuras finanšu krīze un parāda krīze skāra visvairāk, ievērojami palielināja publiskos izdevumus par procentu maksājumiem un bija spiestas samazināt valsts ierēdņu algas, pensijas, izglītības un veselības aprūpes izdevumus, kā arī ieguldījumus tehniskajā un sociālajā infrastruktūrā (14).

3.2

Vajadzīgajai demokrātisko procedūru sekmēšanai jābūt savienojamai ar banku savienības mērķi un tai jāuzlabo starpniecība starp uzkrājumiem un ieguldījumiem, jo tā ir banku galvenā funkcija, kas ietver tehniskās efektivitātes kontroli un resursu piešķiršanas lietderīgumu. Minētie principi ir saskaņā ar ES tiesībām un skar visu iedzīvotāju brīvības un intereses.

3.3

Lai gan kopš krīzes sākuma ir veikti daudzi pasākumi, lai neuzticēšanās finanšu iestādēm neskartu arī euro zonas valstu publisko parādu, nelabvēlīgais cikls nav noslēdzies. Tomēr, lai finanšu iestādes atkal varētu pildīt savu starpnieka funkciju attiecībā uz uzkrājumiem un ieguldījumiem, ekonomikas teorija iesaka izmantot pozitīvu, nevis negatīvu pārdales politiku, piemēram, parastos parāda vērtspapīru emitēšanas mehānismus un budžeta pārskaitījumus ar mērķi novērst ciklus, kas rada asimetriskus satricinājumus (15).

3.4

Saskaņā ar ieteikumiem SVF un Pasaules bankas ziņojumos uzdevumi, kuru mērķis ir sekmēt pārredzamību un samazināt riskus, kas skar finanšu sistēmu, ir pilnīgi savienojami ar finansiālās un digitālās iekļaušanas politiku, kā arī ar patērētāju tiesībām, kuras ES aizstāv un kuras nostiprinātas ar stratēģiju “Eiropa 2020”.

3.5

Demokrātiskās kontroles nostiprināšanai noteikti jāpalīdz ne tikai sekmēt atbilstību līgumiem un principiem, bet arī banku savienības izveidi saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kas ir būtiska jaunajam politiskajam projektam.

4.1

EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātais ceļvedis ir atbilstošs ieguldījums Eiropas pārvaldībā, un atbalsta abu jauno tiesību aktu pieņemšanas nepieciešamību un steidzamību, kā arī turpmākos izsludinātos pasākumus, kas visi ir vajadzīgi, lai pārvarētu uzticēšanās trūkumu euro un ES nākotnei.

4.2

Īstenojot galveno mērķi izveidot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), jāpanāk banku iestāžu centralizēta uzraudzība, kas ir efektīvāka nekā tā, ko veic pašreizējais valstu iestāžu tīkls, kā arī tā īstenošanas saskaņošana ar vienoto noregulējuma mehānismu (VNM), izvairoties no politiskiem apsvērumiem lēmuma par kādas bankas likvidāciju pieņemšanā.

4.3

Vieni no daudzajiem iemesliem, kādēļ ECB ir vispiemērotākā struktūra centralizētai uzraudzībai, ir tās rīcībā esošais tīkls, tās neatkarība un tas, ka tās darbība ir paredzēta LESD, kurš tātad nav jāpārskata, lai varētu īstenot kvalitatīvu uzraudzību.

4.4

EESK piekrīt, ka jāsaglabā valstu iestāžu kompetence nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma jomā saskaņā ar Direktīvu Nr. 2005/60/EK (16) un attiecībā uz trešo valstu kredītiestāžu uzraudzību. Tomēr Komiteja aicina no vienotā noregulējuma mehānisma izslēgt valstis, kuras dažādu iemeslu dēļ precīzi neīsteno direktīvu. Tāpat, lai atvieglotu centralizētu uzraudzību, vajadzētu bez kavēšanās pieņemt valstu attiecīgo centrālo banku statūtus ar nolūku nodrošināt informācijas apriti bez iejaukšanās.

4.5

Attiecībā un jaunizveidotajām struktūrām jāpielāgo balsošanas kārtība, lai no balsošanas izslēgtu locekļus, kam varētu būt interešu konflikts. Uzraudzības iestāžu augstu amatpersonu neatkarība un atbildība jānostiprina, paredzot sankcijas tiem, kuri nepilda savus pienākumus, jo viņu neatbilstoša darbība kaitē bankām un finanšu sistēmas pareizai darbībai, kā arī ekonomikai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

4.6

Finanšu nozare uz jauno regulējumu reaģē, izstrādājot inovatīvus produktus, kam jaunie noteikumi nav piemērojami. SVF nesenajos ziņojumos brīdina par daudzām jaunām finanšu inovācijām, kas dažkārt ir līdzīgas tām, kuras izraisīja pašreizējo krīzi.Tāpēc centralizētās uzraudzības izmaksās jāņem vērā dažādu operatoru riska profils, lai neapgrūtinātu iestādes, kas no šādas prakses atturas.

4.7

Minētā iemesla dēļ EESK brīdina par reālu risku, ka ES var izplatīties paralēlo banku darbība, kas atkal būtu pretrunā gan ar finanšu nozares uzdevumiem, gan ar ES sabiedrībā valdošajiem principiem, vērtībām un iedzīvotāju tiesībām.

4.8

Lai palielinātu savas iespējas, jaunajai Eiropas banku savienībai vajadzētu ciešāk sadarboties ar citām pastāvošajām savienībām, pēc iespējas labāk izmantojot tās finanšu iestāžu, īpaši visvairāk globalizēto, potenciālu, sevišķi teritorijās, kas ir vistuvāk euro un jau ir ar to saistītas vai no tā atkarīgas (tieši vai netieši, euro jau ir vairāk nekā 50 valstu valūta).