52011DC0022

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 27.1.2011

COM(2011) 22 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

Pašreizējā situācija saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru dalībvalstīsun to pasākumu novērtējums, kurus Kipra, Somija, Bulgārija un Dānija veikusi, reaģējot uz Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumiem par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu SEC(2011) 113 galīgā redakcija SEC(2011) 114 galīgā redakcija SEC(2011) 115 galīgā redakcija SEC(2011) 116 galīgā redakcija

IEVADS UN KONTEKSTS

Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikts, ka Komisijai jāuzsāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra vienmēr, kad kādas dalībvalsts budžeta deficīts pārsniedz Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikto atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP. Vairumā ES dalībvalstu vispārējās valdības budžeta deficīts patlaban pārsniedz 3 % no IKP atsauces vērtību. Uz bieži vien ievērojamo deficīta pieaugumu un parāda palielināšanos, jāraugās nepieredzēti smagās 2008./2009. gada pasaules finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes kontekstā. Atzīstot budžeta politikas svarīgo nozīmi, Komisija savā 2008. gada novembra Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā aicināja īstenot fiskālu stimulēšanu, un 2008. gada decembrī šo plānu apstiprināja Eiropadome.

Pamatojoties uz pirmajām atveseļošanās pazīmēm, 2009. gada oktobrī Eiropadome apstiprināja vērienīgu fiskālās stimulēšanas pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, kas dalībvalstīs koordinējama, konsekventi īstenojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, un kurā iekļaujama fiskālās stimulēšanas savlaicīga un pakāpeniska samazināšana. Ja Komisijas prognozes arī turpmāk rādīs, ka atveseļošanās nostiprinās un tā vairs nav jāstimulē, fiskālo konsolidāciju visās ES dalībvalstīs vajadzētu sākt vēlākais 2011. gadā. Būtu jāņem vērā konkrētā situācija katrā valstī, un vairākās valstīs konsolidācija ir jāveic jau agrāk. Turklāt fiskālās konsolidācijas tempam vajadzētu būt vērienīgam, un vairumā dalībvalstu strukturālā izteiksmē tam būs krietni jāpārsniedz 0,5 % no IKP gadā. Visbeidzot, fiskālo stimulu pakāpeniskas samazināšanas papildpolitika paredzēs stiprināt valstu budžeta sistēmas, lai nostiprinātu konsolidācijas stratēģiju ticamību un veicinātu ilgtermiņa fiskālās ilgtspējības atbalsta pasākumus, kā uzsvērts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Turklāt vajadzētu stiprināt strukturālo reformu centienus, lai veicinātu produktivitāti un atbalstītu ilgtermiņa investīcijas. Šo konsolidācijas procesu stiprina Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada izveidošana un ES notiekošā ekonomikas pārvaldības reforma.

Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognoze apstiprināja, ka reālajā ekonomikā dažos ceturkšņos ir parādījušās uzlabojuma pazīmes, tomēr saglabājoties arī neskaidrībām. Atsākoties izaugsmei, atgūtas uzticēšanās periodi mijas ar lejupslīdi, arī to risku dēļ, kas saistās ar valstu vērtspapīru tirgu. Eiropas ekonomikās jāveic būtiskas korekcijas. Finanšu nozarē situācija vēl nav normalizējusies, un ir vērojama neaizsargātība pret spriedzi un atkarība no valsts atbalsta. Šajā kontekstā Ekonomikas un finanšu padomes 2010. gada 9. maija nolīgums un Eiropas finanšu atbalsta mehānismu izveide ir būtiski soļi, lai nodrošinātu euro zonas un ES dalībvalstu ekonomikas stabilitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija līdz ar gada izaugsmes pētījumu 2011. gada 12. janvārī aizsāka Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropas pusgads radīs satvaru, kurā saskaņot Stabilitātes un konverģences programmas par makroekonomiskajām prognozēm un fiskālajiem plāniem sagatavošanas laikus un novērtēšanu ar valstu reformu programmām par virzību uz "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu. Gada izaugsmes pētījumā galvenā uzmanība pievērsta integrētai pieejai, kas ietver nepieciešamību stingri īstenot fiskālo konsolidāciju, lai veicinātu ekonomisko stabilitāti, un darba tirgus reformas, lai samazinātu bezdarbu un uzlabotu izaugsmes veicināšanas pasākumus. Visām dalībvalstīm, īpaši tām, kurām jāveic pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu stabili jānotur publiskā sektora izdevumu pieauguma līmenis zem vidēja termiņa IKP pieauguma tendenču rādītāja, vienlaikus par prioritāti nosakot ilgtspējīgai izaugsmei labvēlīgus izdevumus tādās jomās kā pētniecība, izglītība un enerģētika. Turklāt dalībvalstīm, kurām jāveic pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, būtu jānosaka izdevumu modelis un to pasākumu kopums, kurus tās plāno veikt, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Visbeidzot, dalībvalstīm, kurām ir ļoti liels strukturālā budžeta deficīts, sevišķi augsts publiskā sektora parāda līmenis vai lielas finansiālās grūtības, pasākumi jāpastiprina jau 2011. gadā. Gadījumā, ja ekonomikas izaugsme ir straujāka vai ieņēmumi ir lielāki, nekā paredzēts, fiskālā konsolidācija būtu jāpaātrina.

PAšREIZēJā SITUāCIJA SAISTīBā AR PāRMēRīGA BUDžETA DEFICīTA NOVēRšANAS PROCEDūRU DALīBVALSTīS

Patlaban visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Luksemburgu un Zviedriju, īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis saņēmušas pozitīvu novērtējumu par veiktajiem pasākumiem, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra deviņpadsmit dalībvalstīs pagaidām ir atcelta[1]. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, vairums valstu ir uz pareizā ceļa, lai samazinātu budžeta deficītu atbilstoši Padomes ieteikumiem. Tomēr, neraugoties uz pašreizējo pozitīvo novērtējumu, Komisija uzskata, ka dažās dalībvalstīs joprojām pastāv vairāki riski.

Attiecībā uz atlikušajām dalībvalstīm Komisija patlaban ir veikusi novērtējumu par Kipras, Somijas, Bulgārijas un Dānijas veiktajām darbībām saskaņā ar 9. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97[2] (sk. 3. iedaļu un pielikumu). Tādu pašu novērtējumu Īrijai, kurai Padome saskaņā ar 126. panta 7. punktu jaunākos ieteikumus adresējusi 7. decembrī, Komisija veiks pēc minētajos ieteikumos noteiktā termiņa, proti, 7. jūnija.

Kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā, Komisija turpina rūpīgi uzraudzīt situācijas attīstību budžeta jomā un vienmēr, kad kāda dalībvalsts nerīkosies vai tās rīcība nebūs adekvāta, saskaņā ar Līgumu un Regulu (EK) Nr. 1467/97 pieņems nepieciešamos ieteikumus Padomei veikt papildu darbības atbilstīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai.

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi vispārējās valdības budžeta deficīts ES samazināsies no 6,8 % no IKP 2010. gadā līdz 5,1 % no IKP 2011. gadā, bet euro zonā — no 6,3 % līdz 4,6 %. Aplēsts, ka dalībvalstu fiskālie pasākumi, izsakot tos kā strukturālā deficīta uzlabojumu (deficīts, neņemot vērā ciklisko ietekmi un politikas pagaidu pasākumus) ES 2011. gadā būs 1 procentpunkts no IKP (1,1 procentpunkts euro zonā). Uzsvars uz strukturāliem (t.i., ilgstošiem) pasākumiem ir svarīgs, ņemot vērā Padomes ieteikumu, ka dalībvalstīm ticamā un ilgtspējīgā veidā būtu jāsamazina vispārējās valdības budžeta deficīts zem 3 % no IKP.

Prognozēts, ka dažas valstis (Vācija, Nīderlande, Somija, Bulgārija un Malta) novērsīs pārmērīgo budžeta deficītu prognozē aplūkotajā laikposmā līdz vai pat pirms Padomes noteiktā attiecīgā termiņa. Vairumā gadījumu fiskālie pasākumi 2011. gadā (ievērojami) pārsniegtu gada vidējo fiskālo pasākumu apmēru, ko Padome ieteikusi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā. Prognozēts, ka Austrijā un Dānijā deficīts būs tuvu atsauces vērtībai jau 2012. gadā, t.i., gadu agrāk, nekā Padomes noteiktais termiņš. Papildu pasākumi decembrī Austrijā vēl vairāk pietuvinātu deficītu atsauces vērtībai.

Vairumā gadījumu strukturālās bilances uzlabojums 2011. gadā kopumā atbilst ieteiktajam fiskālo pasākumu apmēram, kuru, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, parasti noteica, izmantojot gada vidējo rādītāju līdz deficīta novēršanai piešķirtajam termiņam. Prognozēts, ka 2011. gadā strukturālās bilances uzlabojums Portugālē, Spānijā, Francijā un Rumānijā būs lielāks nekā noteiktais gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs. Paredzēts, ka Apvienotajā Karalistē strukturālā bilance uzlabosies atbilstīgi nepieciešamajam gada vidējo fiskālo pasākumu apmēram. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, šķiet, ka atlikušo gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs, kas nepieciešami, lai līdz 2012. gadam Rumānija, līdz 2013. gadam Portugāle, Spānija un Francija un līdz 2014.-15. finanšu gadam Apvienotā Karaliste novērstu pārmērīgo deficītu, ir pietiekami.

Itālijā un Slovēnijā strukturālās bilances uzlabojums gan 2010., gan 2011. gadā nedaudz atpaliek no nepieciešamā gada vidējo fiskālo pasākumu apmēra, un vispārējās valdības deficīts ir lielāks, nekā paredzēts stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājuma (jo īpaši Slovēnijā). Vēl nepieciešamo gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu Itālijā līdz 2012. gadam un Slovēnijā līdz 2013. gadam, ir neliels un sasniedzams. Slovākijas gadījumā budžeta situācijas attīstība 2010. gadā izrādījās daudz sliktāka, nekā tika paredzēts stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājumā. Tomēr 2011. gada budžetā ir ietverts ievērojams konsolidācijas pasākumu kopums, un tiek prognozēts, ka tas atgriezīs fiskālo konsolidāciju pareizajās sliedēs. Čehijas Republikai Padome 2010. gadam ieteica mērķi, izsakot to vispārējās valdības bilances izteiksmē, un saskaņā ar rudens prognozi tas tiks izpildīts. Labāku ciklisko nosacījumu dēļ tam sekos nedaudz ātrāka lejupslīde, nekā paredzēts konverģences programmas jaunākajā atjauninājumā. Lai gan 2011. gadā strukturālās bilances uzlabojums ir mazāks nekā nepieciešamais gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs, papildu gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs, kas vajadzīgs, lai noteiktajā termiņā samazinātu deficītu līdz 3 % no IKP, ir izpildāms.

Pēc 2010. gada rudens prognozes Kipra un Latvija pieņēma papildu pasākumus, kas ļaus panākt budžeta situācijas atbilstību Padomes ieteikumiem. Prognozē par Lietuvu vēl nav ņemta vērā budžetā iekļautās neparedzētu izdevumu klauzulas ietekme, kas nozīmēs papildbudžeta pasākumus gadījumā, ja pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas mērķu izpilde tiktu apdraudēta. Prognozē par Beļģiju (kurā budžeta rezultāts 2010. gadā bija labāks, nekā gaidīts) vēl nav iekļauts 2011. gada budžets, bet Beļģijas iestādes jau ir paziņojušas par apņemšanos 2011. gadā samazināt budžeta deficītu zem 4 %, kas ir labāks rādītājs, nekā paredzēts stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājumā.

Attiecībā uz Grieķiju Padome 2010. gada maijā pieņēma pārskatītu lēmumu sniegt paziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un 136. pantu, par pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņu nosakot 2014. gadu. Grieķijai vajadzētu samazināt budžeta deficītu līdz 8 % no IKP 2010. gadā, līdz 7,6 % 2011. gadā, līdz 6,5 % 2012. gadā, līdz 4,9 % 2013. gadā un 2,6 % 2014. gadā. Šā mērķa īstenošanai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam būs jāpanāk strukturālās bilances uzlabojumi vismaz 10 % apmērā no IKP. Savā 9. decembra paziņojumā Komisija secināja, ka Grieķija Padomes maijā pieņemto lēmumu pilda apmierinoši.

Kopumā, ņemot vērā 2010. gada rudens prognozi un pēc prognozes publicēšanas saņemto informāciju, Komisija neuzskata, ka kādas no iepriekš minēto dalībvalstu īstenotajām darbībām pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai būtu izrādījušās nepiemērotas.

Tām dalībvalstīm, kurās fiskālie pasākumi 2011. gadā (un attiecīgos gadījumos 2010. gadā) būs nepietiekami salīdzinājumā ar nepieciešamo gada vidējo fiskālo pasākumu apmēru, papildu pasākumi konsolidācijas perioda atlikušajai daļai šķiet bez grūtībām izpildāmi. Tomēr jo lielākā apjomā budžets ir jākoriģē, jo svarīgāka ir nepieciešamība izvairīties no novirzēm un laikus sākt īstenot nepieciešamos budžeta pasākumus.

Jo īpaši Komisija aicina tās dalībvalstis, kurās koriģēšanas pasākumi līdz šim ir bijuši mazāki nekā Padomes ieteiktais gada vidējo fiskālo pasākumu apmērs, pastiprināt konsolidācijas pasākumus un, ja nepieciešams, nostiprināt konsolidācijas stratēģiju, paziņojot par pārliecinošiem, konkrētiem un strukturāliem pasākumiem, jo īpaši gatavojoties Padomei un Komisijai jaunajā Eiropas ekonomikas koordinēšanas pusgadā aprīlī iesniegt stabilitātes un konverģences programmas.

Saskaņā ar rudens prognozi Ungārijā 2011. gadam tika paredzēts budžeta deficīts 4,7 % apmērā no IKP. Tomēr pēcāk pieņemto pensijas sistēmas grozījumu vienreizējā ietekme 2011. gadā varētu samazināt nominālo budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Tomēr strukturālā bilance 2011. gadā turpina pasliktināties, kas varētu izraisīt budžeta deficīta pieaugumu līdz 5 % no IKP 2012. gadā, ja netiks īstenoti papildu pasākumi. Sākot ar 2011. gadu, būtu vajadzīgi ievērojami konsolidācijas papildpasākumi, lai līdz 2011. gadam, kas ir Padomes noteiktais termiņš, nodrošinātu pārmērīgā deficīta ilgtspējīgu novēršanu. Prognozēts, ka Polijā budžeta deficīts 2010. gadā būs 7,9 %, kas ir par 1,0 procentpunktu vairāk, nekā tika paredzēts 2010. gada konverģences programmā, turklāt trūkst strukturālu uzlabojumu. Pēc 2010. gada prognozes Polija paziņoja par papildu pasākumiem, ar kuriem, ja tie tiktu pieņemti, varētu panākt, ka 2011. gada fiskālie pasākumi kopumā atbilst ieteikto gada vidējo fiskālo pasākumu apmēram. Laikposmā starp 2011. un 2012. gadu būtu vajadzīgi ievērojami konsolidācijas papildpasākumi, lai 2012. gadā, kas ir Padomes noteiktais termiņš, samazinātu vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP. Ņemot vērā iepriekš minēto, komisārs Rēns Ungārijai un Polijai ir nosūtījis vēstuli, kurā lūdzis apstiprināt apņemšanos pilnībā ievērot Padomes ieteikumus un drīzumā paziņot par pastāvīgiem, konkrētiem un īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami šādas apņemšanās ievērošanai.

KIPRAS, SOMIJAS, BULGāRIJAS UN DāNIJAS VEIKTO PASāKUMU NOVēRTēJUMS

Saskaņā ar 9. panta 3. punktu Padomes Regulā 1467/97, kurā noteikts, ka pēc tam, kad pagājis termiņš, kurā dalībvalstij jāveic pasākumi pēc saņemtajiem ieteikumiem saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu, "… Komisija informē Padomi par to, vai tā uzskata, ka veiktie pasākumi šķiet pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu progresu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu Padomes noteiktajos termiņos, ar nosacījumu, ka pasākumi ir pilnībā īstenoti un ekonomikas attīstība atbilst prognozēm ", šajā iedaļā (un šā paziņojuma pielikumā) ir novērtēti Kipras, Somijas, Bulgārijas un Dānijas veiktie pasākumi nolūkā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju, reaģējot uz Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumu. Šie ieteikumi bija balstīti uz Komisijas dienestu 2010. gada pavasara prognozēm un uz apstiprinātajiem principiem par fiskālo stimulu pakāpenisku samazināšanu. Padome noteica termiņu — 2011. gada 13. janvāri, līdz kuram jāveic efektīvi pasākumi, reaģējot uz minētajiem ieteikumiem.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/972 un pārskatīto rīcības kodeksu[3] ir uzskatāms, ka dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus, ja tā ir rīkojusies saskaņā ar LESD 126. panta 7. punkta ieteikumu. Rīcības kodeksā noteikts, ka pasākumu efektivitātes novērtējumā īpaši jāņem vērā tas, vai attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi Padomes sākotnēji ieteikto cikliski koriģētās bilances gada uzlabojumu, neskaitot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus. Tajā ir noteikts arī, ka, ja korekcija ir mazāka nekā ieteiktā, rūpīgi jāanalizē iemesli, kāpēc mērķis nav sasniegts. Vairāku gadu ilgas korekcijas gadījumā rīcības kodekss nosaka, ka novērtējumam galvenokārt jāattiecas uz pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstīgu fiskālo korekciju tajā gadā, kurš seko gadam, kad konstatēts pārmērīgs budžeta deficīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir izvērtējusi pasākumus, kurus Kipra, Somija, Bulgārija un Dānija ir veikusi, reaģējot uz Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumiem. Pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka Kipra, Somija, Bulgārija un Dānija ir veikusi pasākumus pienācīgai virzībai uz pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu Padomes noteiktajos termiņos. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz šīm dalībvalstīm turpmāka rīcība saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru patlaban nav vajadzīga. Sīkāks šā novērtējuma izklāsts ir iekļauts katrai konkrētajai valstij veltītajā nodaļā šā paziņojuma pielikumā.

Komisija saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem turpinās stingri uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Kiprā, Somijā, Bulgārijā un Dānijā.

PIELIKUMS

KIPRA

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un jaunākie ieteikumi

Saskaņā ar 2010. gada aprīļa paziņojumu par pārmērīga budžeta deficīta procedūru Kipras vispārējās valdības budžeta deficīts 2009. gadā sasniedza 6,1 % no IKP, lai gan 2008. gadā Kiprā bija budžeta pārpalikums 0,9 % apmērā no IKP. Šādu situāciju izraisīja smaga ekonomikas lejupslīde un diskrecionārie pasākumi, kuri tika īstenoti, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi (atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP)), kā arī ieņēmumu struktūras izmaiņām, ņemot vērā tendenci IKP pieaugumā samazināties nodokļu daļai. Vienlaikus vispārējās valdības kopējais parāds bija 56,2 % no IKP, kas ir mazāk nekā atsauces vērtība — 60 % no IKP —, bet ar tendenci pieaugt. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2010. gada 13. jūlijā nolēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu adresēja Kiprai ieteikumus ar mērķi novērst pārmērīga valdības budžeta deficīta situāciju līdz 2012. gadam[4]. Ieteikumos Padome noteica, ka efektīvi pasākumi jāveic ne vēlāk kā līdz 2011. gada 13. janvārim.

Padome Kiprai jo īpaši ieteica ticamā un ilgtspējīgā veidā, īstenojot pasākumus vidējā termiņā, samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu tā, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP. Konkrēti, šā mērķa sasniegšanai Kiprai būtu: a) jāīsteno nepieciešamie pasākumi 2010. gada budžeta deficīta samazināšanai līdz ne vairāk kā 6 % no IKP un jāformulē uz izdevumiem balstīta konsolidācijas stratēģija, lai līdz 2012. gadam samazinātu deficītu zem atsauces vērtības; b) šā mērķa sasniegšanai jānodrošina, ka laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam gada vidējie fiskālie pasākumi būtu vismaz 1½ % apmērā no IKP, kam, atjaunojot pietiekamā līmenī primāro pārpalikumu, būtu arī jāveicina tas, ka valdības kopējā parāda attiecība pret IKP atsāk samazināties, pietiekami ātri pietuvinoties atsauces vērtībai; un c) jāprecizē un stingri jāīsteno pasākumi, kas vajadzīgi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2012. gadam, ja to pieļauj cikliskie nosacījumi, un jāpaātrina deficīta samazināšana, ja ekonomikas vai budžeta stāvoklis izrādītos labvēlīgāks, nekā šobrīd paredzams.

Lai ierobežotu korekciju apdraudošos riskus, tika pieprasīts nostiprināt Kipras vidēja termiņa budžeta programmas saistošo raksturu, kā arī pilnveidot budžeta izpildes uzraudzību visa gada garumā. Turklāt Kipras iestādēm ieteica uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, īstenojot reformu pasākumus attiecībā uz pensiju un veselības aprūpes izdevumu kontroli, tādējādi panākot prognozētā ar novecošanu saistīto izdevumu pieauguma samazināšanu. Visbeidzot, Kiprai ieteica izmantot visas iespējas, kas rodas papildus fiskālajiem pasākumiem, tostarp labāku ekonomisko apstākļu radītās iespējas, lai paātrinātu kopējā parāda attiecības samazināšanos līdz atsauces vērtībai — 60% no IKP.

Padome Kiprai noteica termiņu — 2011. gada 13. janvāri, līdz kuram tai jāveic efektīvi pasākumi 2010. gada budžeta deficīta samazināšanai tā, lai tas nepārsniegtu 6 % no IKP, un jāformulē uz izdevumiem balstīta konsolidācijas stratēģija deficīta samazināšanai zem atsauces vērtības līdz 2012. gadam, nodrošinot gada vidējos fiskālos pasākumus 2011.–2012. gadā vismaz 1½ % apmērā no IKP.

Komisija novērtē pasākumus, kas veikti pēc tam, kad valdība 16. decembrī pieņēma 2011. gada budžetu un fiskālās konsolidācijas pasākumu paketi, un novērtējums pamatojas uz Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi, kurā bija ņemts vērā budžeta projekts.

Veikto pasākumu novērtējums

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozēm, kurās tika ņemta vērā šajā laikā pieejamā informācija, tostarp budžeta projekts, tika lēsts, ka budžeta deficīts 2010. gadā būs stabilizējies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā, proti, 5,9 % apmērā no IKP, jo ieņēmumu nelielo pieaugumu pilnīgi līdzsvaros izdevumu pieaugums. Tomēr nesen publiskotie centrālās valdības konsolidēto pārskatu un administrēto fondu skaidras naudas dati par laikposmu no 2010. gada janvāra līdz novembrim, šķiet, liecina par labu tam, ka budžeta deficīts varētu būt mazāks, nekā paredzēts, jo tie rāda, ka deficīts salīdzinājumā ar 2009. gada to pašu periodu ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Tāpēc Komisija secina, ka sagaidāms, ka 2010. gada budžeta izpilde atbildīs Padomes ieteikumam samazināt 2010. gada budžeta deficītu tiktāl, lai tas nepārsniegtu 6 % no IKP. Turklāt, tā kā ekonomiskā situācija ir labāka, nekā tika prognozēts laikā, kad Padome izdeva savus ieteikumus, deficīts ir samazinājies nedaudz straujāk.

Pamatojoties uz tolaik pieejamo 2011. gada budžeta projektu, Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozē[5] paredzēts, ka 2011. gadā deficīts būs 5,7 % no IKP.

Pamatojoties uz aplēsēm, ka 2010. gada budžeta deficīts būs nedaudz zem 6 % no IKP, 2011. gadam budžeta likumā[6] noteiktais mērķis ir 5,4 % no IKP. Attiecībā uz ieņēmumiem budžetā nav ietveri nekādi papildu pasākumi, izņemot nodokļu atvieglojumu pakāpenisku pārtraukšanu, kuri bija daļa no stimulēšanas pasākumiem, un akcīzes nodokļu saskaņošanu naftas produktiem, kas ir spēkā no iepriekšējā gada jūlija. Tomēr šos pasākumus daļēji līdzsvaro citu tekošo ieņēmumu samazinājums. Attiecībā uz izdevumiem budžetā paredzēts gūt ietaupījumus, samazinot darbības izdevumus, kā arī ierobežojot publiskā sektora ieguldījumus un nodarbināto skaitu. Tomēr šos elementus pilnībā neitralizē publiskā sektora atalgojuma pieaugums, procentu maksājumi un sociālie izdevumi.

Nolūkā samazināt budžeta deficītu līdz 4,5 % no IKP atbilstoši Padomes pagājušā gada jūlija ieteikumiem par pārmērīga valdības budžeta deficīta novēršanu ( EDP 126.7) Kipras iestādes līdz ar budžeta apstiprināšanu pieņēma arī fiskālās konsolidācijas pasākumu paketi. Kā 2011. gada 7. janvāra vēstulē komisāram Rēnam skaidro finanšu ministrs Stavrakis, Kipras iestādes lēš, ka šī pakete nodrošinās konsolidāciju 1 procentpunkta (pp.) apmērā no IKP, no kuras 0,6 pp. no IKP nodrošinās ieņēmumi un pastāvīga rakstura pasākumi. Turklāt koalīcijas partijas ir vienojušās par papildu pasākumu kopumu, ko 2011. gada februārī iesniegs apstiprināšanai parlamentā. Kipras iestādes lēš, ka tas ar ieņēmumus stiprinošiem un izdevumus ierobežojošiem pasākumiem 2011. gadā ļaus konsolidēt budžetu vēl par 0,6 pp. no IKP.

Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozē nesen pieņemtā konsolidācijas pasākumu pakete nav ņemta vērā, jo prognozes sagatavošanas laikā šie dati vēl nebija pieejami. Šajā prognozē paredzēta strukturālās bilances uzlabošanās (cikliski koriģēta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) par ¾ pp. no IKP 2011. gadā pēc neitrālas ietekmes 2010. gadā. Iepriekš minētās fiskālās konsolidācijas pasākumu paketes pieņemšana nominālā izteiksmē uzlabotu gan pamatbilanci, gan strukturālo bilanci par 1 procentpunktu no IKP. Sagaidāms, ka līdzīga ietekme būs arī papildu īstenojamu pasākumu kopuma 0,6 pp. apmērā no IKP pieņemšanai. Kopumā pamatbilances un strukturālās bilances uzlabojums 2011. gadā būtu ap 2¼ pp. no IKP. Pateicoties 2010. gada deficīta rezultāta bāzes efektam, kas ir zemāks, nekā paredzēts (par 0,4 procentpunktiem no IKP), būtu sagaidāms, ka pamatbilance 2011. gadā būs 3¾ % no IKP.

Tomēr pastāv riski, ka deficīta samazināšanas mērķus varētu neizdoties sasniegt, un galvenais šāda veida apdraudējums ir parastā prakse gada laikā pieņemt papildbudžetus. Ievērojamu budžeta izpildes apdraudējumu rada arī iespējams sociālo transfertu pārtēriņš, ko rada spiediens pieņemt pasākumus, lai mazinātu netiešo nodokļu pieauguma ietekmi un publiskā sektora algu indeksācijas ( COLA ) ietekmi gadījumā, ja inflācija pieaugtu vairāk, nekā paredzēts. Turklāt pastāv risks, ka budžetu varētu ietekmēt arī paziņotie, bet vēl nepieņemtie konsolidācijas pasākumi, jo spiedienu izdarītu iesaistītās personas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Kipra ir nodrošinājusi fiskālos pasākumus vismaz 1½ procentpunkta apmērā no IKP 2011. gadā un efektīvi rīkojusies, lai līdz 2012. gadam novērstu pašreizējo pārmērīgo budžeta deficītu. Tomēr vairums Kipras pieņemto fiskālās konsolidācijas pasākumu attiecas uz ieņēmumiem nevis uz izdevumiem, kā to ieteica Padome.

2010. gada rudens prognozē Komisijas dienesti paredzēja, ka augstāka primārā deficīta dēļ Kipras kopējā parāda attiecība pret IKP līdz 2011. gadam pieaugs līdz 65,2 %. Kipras iestādes paredz, ka vispārējās valdības parāds 2010. gada pieaugs līdz gandrīz 62 % no IKP salīdzinājumā ar 58 % 2009. gadā, un galvenais šāda pieauguma iemesls ir primārā deficīta negatīvā ietekme. Kipras iestādes prognozē, ka arī 2011. gadā primārā deficīta ietekmē parāda attiecība pret IKP nedaudz pieaugs, sasniedzot 63,8 %. Tomēr sagaidāms, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu paketes pieņemšana, kas ierobežos primāro deficītu, 2011. gadā stabilizēs parāda attiecību pret IKP 2010. gadam līdzvērtīgā līmenī. Konsolidācijas pasākumu turpināšanai 2012. gadā līdz ar izaugsmes paātrināšanos būtu jāveicina tas, ka parāds atsāk samazināties.

Ņemot vērā Komisijas dienestu prognozes un pēc prognozes sagatavošanas veiktos pasākumus, sagaidāms, ka prognožu periodā vispārējās valdības kopējā parāda attiecība Kiprā atsāks samazināties.

Visbeidzot, nav ziņu par progresu fiskālās pārvaldības jomā, piemēram, par Kipras trīs gadu vidēja termiņa budžeta programmas ( MTBF ) īstenošanas un nostiprināšanas paātrināšanu. Joprojām tiek apspriestas pensiju sistēmas turpmākas reformas.

Secinājumi

Ņemot vērā patlaban pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka Kipra ir veikusi pasākumus, kas ļauj tai pienācīgi virzīties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Padomes noteiktajos termiņos. It sevišķi Kipra ir veikusi pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2012. gadam, līdztekus 2011. gadā nodrošinot piemērotus fiskālos pasākumus saskaņā ar Padomes ieteikumiem.

Tomēr pastāv draudi budžeta deficīta mērķu sasniegšanai, un tie galvenokārt saistīti ar parasto praksi gada laikā pieņemt papildbudžetus, kā arī ar iespējamajiem pārtēriņiem sociālo pārskaitījumu jomā un publiskā sektora algu indeksācijas ( COLA ) ietekmi. Ņemot vērā šos apdraudējumus, Kipras iestādēm rūpīgi jāuzrauga budžeta situācijas attīstība un jābūt gatavām veikt korektīvus pasākumus, ja kāds no apdraudējumiem īstenotos.

Turklāt Komisija uzskata, ka Kiprai efektīvāk jārīkojas, lai piešķirtu vidējā termiņa budžeta programmai saistošāku raksturu un ieviestu pasākumus, kuru mērķis ir risināt Kipras publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējības jautājumu saskaņā ar Padomes ieteikumiem.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešami turpmāki pasākumi saistībā ar Kipras pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru. Komisija saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem turpinās stingri uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Kiprā.

Tabula. Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

2008 | 2009 | 2010 | 2011 |

Reālais IKP (izmaiņas %) | COM | 3,6 | -1,7 | 0,5 | 1,5 |

CY | 3,6 | -1,7 | 0,6 | 1,5 |

SP | 3,6 | -1,7 | 0,5 | 1,5 |

Ražošanas apjoma starpība (% no potenciālā IKP) | COM2 | 3,1 | -1,2 | -2,2 | -1,8 |

CY | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

SP1 | 2,9 | -1,3 | -2,4 | -2,5 |

Vispārējās valdības bilance (% no IKP) | COM | 0,9 | -6,0 | -5,9 | -5,7 |

CY | 0,9 | -6,0 | -5,9 | -5,4 |

SP | 0,9 | -6,1 | -6,0 | -4,5 |

Primārā bilance (% no IKP) | COM | 3,7 | -3,4 | -3,6 | -3,3 |

CY | 3,7 | -3,4 | -3,6 | -3,0 |

SP | 3,7 | -3,6 | -3,7 | -2,1 |

Cikliski koriģētā bilance (% no IKP) | COM | -0,3 | -5,5 | -5,1 | -5,0 |

CY | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

SP1 | -0,2 | -5,6 | -5,1 | -3,5 |

Strukturālā bilance3 (% no IKP) | COM | -0,3 | -5,7 | -5,7 | -5,0 |

CY | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

SP | -0,2 | -5,6 | -5,2 | -3,6 |

Valdības kopējais parāds (% no IKP) | COM | 48,3 | 58,0 | 62,2 | 65,2 |

CY | 48,3 | 58,0 | 61,9 | 63,8 |

SP | 48,4 | 56,2 | 61,0 | 63,2 |

Piezīmes. |

1 Komisijas dienestu veikts programmās norādīto ražošanas apjomu starpības un cikliski koriģēto bilanču pārrēķins, pamatojoties uz programmās sniegto informāciju. |

2 Pamatojoties uz paredzēto potenciālo izaugsmi 2,5 %, 1,5 %, 1,1 % un 1,1 % apmērā attiecīgi laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam. |

3 Cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus. Vienreizējie un citi pagaidu pasākumi ir 0,3 % no IKP 2009. gadā un 0,7 % no IKP 2010. gadā. Visi pasākumi ir budžeta deficītu samazinoši. |

Avots. |

Stabilitātes programmas (SP) 2010. gada aprīļa atjauninājums; Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognoze (COM); Komisijas dienestu aprēķini. |

SOMIJA

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un jaunākie ieteikumi

Ekonomikas lejupslīdes ietekme un diskrecionāri fiskālie stimulēšanas pasākumi izraisīja Somijas publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2010. gada aprīlī iesniegto paziņojumu par pārmērīga budžeta deficīta procedūru Somijas iestāžu mērķis 2010. gadam bija vispārējās valdības budžeta deficīts 4,1 % apmērā no IKP. Komisijas dienestu pavasara prognozē lēsts, ka budžeta deficīts 2010. gadā būs mazliet mazāks – 3,8 % no IKP. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2010. gada 13. jūlijā nolēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu adresēja Somijai ieteikumus ar mērķi novērst šādu situāciju līdz 2011. gadam[7]. Ieteikumos Padome noteica, ka efektīvi pasākumi jāveic ne vēlāk kā līdz 2011. gada 13. janvārim.

Padome ieteica Somijai ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu tā, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP. Konkrēti, šajā nolūkā Somijas iestādēm būtu: a) 2010. gadā jāīsteno fiskālie pasākumi, kā paredzēts stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājumā, vienlaikus nodrošinot, ka plānotais atsauces vērtības — 3 % no IKP —pārsniegums nepieaug un ir īslaicīgs; b) 2011. gadā jāīsteno fiskālie pasākumi vismaz 0,5 % apmērā no IKP; un c) jānorāda konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu plānoto pārmērīga budžeta deficīta novēršanu 2011. gadā.

Turklāt Padome aicināja Somiju pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas turpināt budžeta konsolidāciju, lai tuvinātos budžeta vidēja termiņa mērķim — strukturālajam pārpalikumam ½ % apmērā no IKP.

Komisija novērtē pasākumus, kas veikti, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi, kurā ņemti vērā 2011. gada budžeta pasākumi, kā arī Finanšu ministrijas 2010. gada 20. decembra atjauninātās prognozes.

Veikto pasākumu novērtējums

Pēc publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanās (iepriekšējos gados vispārējās valdības budžets bija ar ievērojamu pārpalikumu) līdz 2009. gadā fiksētajam deficītam 2,5 % apmērā 2010. gada aprīļa paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta procedūru tika prognozēts, ka budžeta deficīts pieaugs vēl vairāk, 2010. gadā sasniedzot 4,1 % no IKP. Tomēr jaunākajās Komisijas un Somijas iestāžu prognozēs paredzēts, ka deficīta palielināšanās 2010. gadā notiks daudz mazākā apmērā. Ņemot vērā kopš 2010. gada otrā ceturkšņa fiksēto ekonomiskās aktivitātes stabilo atjaunošanos, turpmākajās prognozēs Komisijas dienesti un Somijas iestādes ir pārskatījušas un paaugstinājušas ekonomiskās un fiskālās perspektīvas 2010. gadam, kā arī turpmākajiem gadiem. Lai gan kopš pārmērīga budžeta deficīta procedūras uzsākšanas netika paziņots par jauniem nodokļu vai izdevumu pasākumiem konkrēti 2010. gadam, ekonomikas vides uzlabošanās ir automātiski palielinājusi nodokļu ieņēmumus. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi 2010. gadā parāda attiecība būs 3,1 % no IKP, kas, savukārt, uzlabos perspektīvas turpmākajiem gadiem salīdzinājumā ar to, kas bija sagaidāms 2010. gada pavasarī. Tas ir ievērojami labāks rezultāts nekā deficīts 4,1 % apmērā no IKP, kas bija noteikts kā mērķvērtība iestāžu 2010. gada aprīļa paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, uz ko pamatojās arī Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumi. Tāpat arī Finanšu ministrijas jaunākajā prognožu atjauninājumā, kas sagatavots 2010. gada decembrī, paredzēts, ka deficīts 2010. gadā sasniegs 3,2 % no IKP (2010. gada oktobra paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu deficīts prognozēts 3,3 % apmērā no IKP).

Kopumā 2010. gadā fiskālā politika ir bijusi ekspansīva. Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozē lēsts, ka 2010. gadā strukturālā bilance būs samazinājusies par 1 pp., kas atspoguļo minētajā gadā īstenotās fiskālās stimulēšanas programmas devumu. Stimulēšanas programma tika īstenota, kā paredzēts Stabilitātes programmas jaunākajā atjauninājumā 2010. gada februārī, kā arī atbilstoši Padomes ieteikumiem.

Tāpēc Komisija secina, ka Somija ir ievērojusi Padomes ieteikumus, nodrošinot, ka plānotais atsauces vērtības — 3 % no IKP — pārsniegums nepalielinās un ka tam ir pagaidu raksturs.

Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmas 2010. gada februāra atjauninājumu, kurā minētajam gadam deficīts tika prognozēts 3,0 % apmērā no IKP, deficīta perspektīvas 2011. gadam ir ievērojami uzlabojušās. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi deficīts 2011. gadā būs 1,6 % no IKP. Jaunākajā — 2010. gada 20. decembra — prognozē Somijas iestādes lēš, ka deficīta attiecība pret IKP būs 1,3 % (2010. gada oktobra paziņojumā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru par deficīta mērķvērtību tika noteikti 1,4 %). Salīdzinājumā ar 2010. gada pavasara prognozēm uzlabojuma lielākā daļa ir izskaidrojama ar 2010. gada ekonomikas un finanšu rezultātu, kas bijis labāks par gaidīto un turpināsies arī 2011. gadā. Tomēr 2010. gada laikā ir veikti daži diskrecionāri nodokļu paaugstinājumi, 2011. gadā uzlabojot vispārējās valdības bilanci par aptuveni 0,6 % no IKP. Lai gan nav ticis paziņots par ārkārtējiem budžeta samazinājumiem, sagaidāms arī, ka izdevumu pieaugums kļūs mazāk straujš, jo daži no iepriekšējās stimulēšanas paketes investīciju projektiem tiek pamazām izbeigti un vietējās pašvaldības, visticamāk, reaģēs uz finansējuma ierobežojumiem, veicot ietaupījumus savos budžetos. Gan centrālā valdība, gan pašvaldības turpina īstenot ilgtermiņa programmas, lai veicinātu publiskā sektora produktivitāti, kam vajadzētu arī nedaudz samazināt personāla izmaksas.

Saskaņā ar Komisijas prognozi strukturālā bilance 2011. gadā uzlabosies par nedaudz mazāk nekā 1 procentpunktu. Šāda aplēse kopumā atbilst 2011. gada diskrecionāro fiskālo pasākumu apjoma augšupējam mērījumam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Somija 2011. gadā ir nodrošinājusi fiskālos pasākumus vismaz ½ procentpunkta apmērā no IKP un efektīvi rīkojusies, lai līdz 2011. gadam novērstu pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta situāciju.

Secinājumi

Ņemot vērā patlaban pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka Somija ir veikusi pasākumus, kas ļauj tai pienācīgi virzīties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Padomes noteiktajos termiņos. It sevišķi Somija ir veikusi pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2011. gadam, līdztekus 2011. gadā nodrošinot attiecīgus fiskālos pasākumus saskaņā ar Padomes ieteikumiem.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešami turpmāki pasākumi saistībā ar Somijas pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru. Komisija saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu turpinās stingri uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Somijā.

Tabula. Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

BULGāRIJA

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un jaunākie ieteikumi

Publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos Bulgārijā izraisīja ekonomikas lejupslīdes ietekme un izdevumu pieaugums, ko izraisīja aizejošās valdības uzņemtās saistības pirms parlamenta vēlēšanām 2009. gada vidū. Apvienojumā ar pārorientēšanos uz izaugsmes struktūru ar mazākiem nodokļu ieņēmumiem 2009. gadā tas Bulgārijā radīja vispārējās valdības budžeta deficītu 3,9 % apmērā no IKP salīdzinājumā ar budžeta pārpalikumu 2008. gadā[8] 1,8 % apmērā no IKP. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2010. gada 13. jūlijā nolēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu adresēja Bulgārijai ieteikumus ar mērķi novērst šādu situāciju līdz 2011. gadam[9]. Ieteikumos Padome noteica, ka efektīvi pasākumi jāveic ne vēlāk kā līdz 2011. gada 13. janvārim.

Jo īpaši Bulgārijai tika ieteikts vēlākais līdz 2011. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu tā, lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP. Konkrēti, šajā nolūkā Bulgārijas iestādes tika aicinātas: a) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka 2010. gada budžeta deficīts pārsniedz plānotos 3,8 % no IKP; b) 2011. gadā īstenot fiskālos pasākumus vismaz ¾ % apmērā no IKP; un c) norādīt un īstenot konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai līdz 2011. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Lai ierobežotu korekciju apdraudošos riskus, Bulgārijas iestādēm tika ieteikts stiprināt fiskālo pārvaldību un pārskatāmību, uzlabojot Finanšu ministrijas iespējas kontrolēt izdevumus, stiprinot vidējā termiņa budžeta programmas saistošo raksturu, kā arī uzlabojot budžeta izpildes uzraudzību visa gada laikā.

Padome Bulgārijas valdībai noteica termiņu līdz 2011. gada 13. janvārim, lai tā efektīvi rīkotos un precizētu pasākumus, kas būs vajadzīgi, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu.

Komisija novērtē pasākumus, kas veikti, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi, novērtējumā ņemot vērā 2011. gada budžetā paredzētos pasākumus, kā arī ņemot vērā papildu informāciju, ko Bulgārijas iestādes sniegušas 2010. gada decembra beigās un 2011. gada janvārī.

Veikto pasākumu novērtējums

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība 2010. gadā samazināsies līdz 3,8 % no IKP salīdzinājumā ar 4,7 % no IKP 2009. gadā, un tas atbilst mērķim, kas noteikts pārskatītajā 2010. gada budžetā, uz ko ir balstīti Padomes ieteikumi. Šī prognoze pamatojas uz ekonomikas perspektīvu, kas kopumā nav mainījusies kopš Komisijas dienestu 2010. gada pavasara prognozes, uz kuru balstījās Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumi. Turklāt tajā ir ietverts vienreizējs deficītu palielinošs pasākums, ko izraisa trešo valstu parāda dzēšana (0,1 % no IKP), un tajā ir ņemts vērā kārtējo nodokļu ieņēmumu samazinājums un kapitāla izdevumu ietaupījumi salīdzinājumā ar plāniem, kas noteikti pārskatītajā 2010. gada budžetā. Saskaņā ar iestāžu jaunāko prognozi deficīta attiecība pret IKP 2010. gadā būs nedaudz labāka, proti, 3,6 % no IKP. Komisijas dienestu prognoze norāda uz strukturālās bilances uzlabojumu 2010. gadā par 1½ % no IKP.

Tādējādi Komisija secina, ka sagaidāms, ka 2010. gada budžeta rezultāts būs saskaņā ar Padomes ieteikumu sasniegt 2010. gada deficīta mērķvērtību 3,8 % apmērā no IKP, kas tika noteikta pārskatītajā 2010. gada budžetā.

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi 2011. gadā deficīts būs 2,9 % no IKP, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz pieņēmumu par politikas nemainīgumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu deficīts samazināsies par 0,9 % no IKP, uzlabosies ekonomikas perspektīvas un tiks piesardzīgi novērtēti 2011. gada budžetā paredzētie fiskālās konsolidācijas pasākumi. Bulgārijas iestādes paredz, ka deficīts būs nedaudz zemāks, proti, 2,5 % no IKP, un atšķirība skaidrojama galvenokārt ar optimistiskākām prognozēm par ekonomisko aktivitāti. To mērķis būs sasniegt šo fiskālo mērķi, palielinot vispārējās valdības ieņēmumus, ko veicinās sagaidāmā ekonomiskā atveseļošanās un ieņēmumus palielinoši pasākumi, kā arī izdevumu pieauguma ierobežošana un tēriņu lietderīguma uzlabošana. Strukturālā izteiksmē Komisijas dienestu prognoze norāda uz strukturālās bilances uzlabošanos 2011. gadā par ¾ % no IKP.

Riski, kas apdraud 2011. gada deficīta mērķu sasniegšanu, galvenokārt ir saistīti ar makroekonomikas scenāriju, uz kuru pamatojas 2011. gada budžeta prognozes. Ekonomikas gausāka atveseļošanās un izaugsmes struktūra ar mazākiem ieņēmumiem var izraisīt neparedzētus ieņēmumu iztrūkumus, neraugoties uz konservatīvajām budžeta ieņēmumu aplēsēm. Attiecībā uz izdevumiem, 2011. gadā paredzētās pašvaldību un prezidenta vēlēšanas var radīt papildu spiedienu izdevumu pieaugumam. Ņemot vērā šos riskus, Bulgārijas iestādēm uzmanīgi jāseko budžeta situācijas attīstībai un jābūt gatavām veikt korektīvus pasākumus, ja kāds no šādiem apdraudējumiem īstenotos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Bulgārija ir nodrošinājusi fiskālos pasākumus ¾ pp. apmērā no IKP un efektīvi rīkojusies, lai līdz 2011. gadam novērstu pašreizējo pārmērīga deficīta situāciju.

Ir gūti zināmi panākumi fiskālās pārvaldības jomā un ir īstenotas dažas iniciatīvas, lai uzlabotu publisko tēriņu lietderīgumu. Ar sociālajiem partneriem ir panākta vienošanās par pensiju sistēmas turpmāku reformu vidējā termiņā un ilgtermiņā, un šādas reformas īstenošanai būs vajadzīga turpmāka rīcība likumdošanas jomā.

Secinājumi

Ņemot vērā patlaban pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka Bulgārija ir veikusi pasākumus, kas ļauj tai pienācīgi virzīties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Padomes noteiktajos termiņos. Bulgārija ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2011. gadam novērstu pārmērīgo deficītu, proti, neļaujot 2010. gada deficītam pārsniegt plānotos 3,8 % no IKP un 2011. gada budžetā iekļaujot piemērotus fiskālos pasākumus atbilstoši Padomes ieteikumiem.

Tomēr Komisija uzskata, ka Bulgārijai ir efektīvāk jārīkojas, lai atbilstoši Padomes ieteikumiem nostiprinātu vidēja termiņa budžeta programmas saistošo raksturu.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešami turpmāki pasākumi saistībā ar Bulgārijas pārmērīgā deficīta novēršanas procedūru. Komisija saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu turpinās stingri uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Bulgārijā.

Tabula. Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

DāNIJA

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un jaunākie ieteikumi

Ekonomikas lejupslīdes un diskrecionāro fiskālo stimulu ietekme izraisīja Dānijas publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Vispārējās valdības bilances pārpalikums 2008. gadā bija 3,2 % no IKP, bet 2009. gadā tas pārtapa deficītā 2,7 % apmērā no IKP, un sagaidāms, ka 2010. gadā deficīts sasniegs 5,5 % no IKP. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2010. gada 13. jūlijā lēma, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts un saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu adresēja Dānijai ieteikumus nolūkā līdz 2013. gadam novērst pārmērīgā valdības budžeta deficīta situāciju[10]. Ieteikumos Padome noteica, ka efektīvi pasākumi jāveic līdz 2011. gada 13. janvārim.

Padome Dānijai ieteica ticamā un ilgtspējīgā veidā samazināt vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP, veicot pasākumus vidējā termiņā. Konkrēti, šajā nolūkā Dānijas iestādēm būtu: a) 2010. gadā jāīsteno fiskālie pasākumi, kā paredzēts konverģences programmas jaunākajā atjauninājumā, un 2011. gadā jāuzsāk konsolidācija, lai līdz 2013. gadam deficītu samazinātu zem atsauces vērtības; b) jānodrošina gada vidējie fiskālie pasākumi vismaz 0,5 % apmērā no IKP laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam; c) jānorāda un stingri jāīsteno pasākumi, kas nepieciešami, lai līdz 2013. gadam panāktu pārmērīgā deficīta novēršanu, ja to atļauj cikliskie nosacījumi, un jāpaātrina deficīta samazināšana, ja ekonomikas vai budžeta apstākļi izrādās labāki, nekā patlaban tiek prognozēts.

Komisija novērtē pasākumus, kas veikti, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozi, kā arī ņemot vērā 2011. gada budžetu, valdības decembra prognozi un valdības 25. maijā iesniegtos konsolidācijas pasākumus. Novērtējumā ņemta vērā arī informācija par efektīviem pasākumiem, kurus Dānijas Finanšu ministrija Komisijai sniedza 2011. gada 13. janvārī.

Veikto pasākumu novērtējums

Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognoze norāda uz vispārējās valdības budžeta bilances uzlabojumu 1,6 procentpunktu apmērā laikposmā starp 2010. un 2012. gadu (no -5,1 % no IKP 2010. gadā līdz -3,5 % no IKP 2012. gadā). Jaunākajā prognožu atjauninājumā par makroekonomikas situāciju (2010. gada decembris) Dānijas iestādes prognozē, ka budžeta deficīts 2010. gadā būs 3,6 % no IKP[11] un ka 2011. gadā tas palielināsies līdz 4,7 % no IKP, bet 2012. gadā samazināsies līdz 3,4 % no IKP, kas nozīmētu, ka atsauces vērtība gandrīz būtu sasniegta gadu pirms Padomes noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa.

2010. gada maijā Dānijas valdība guva parlamenta atbalstu konsolidācijas pasākumu kopumam, kuru mērķis bija izpildīt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasības. Minētajos pasākumos ietilpst iepriekš plānota nodokļu samazinājumu atlikšana un dažādu nodokļu robežvērtību (tā sauktais §20 regulējums ) automātiskas indeksēšanas atlikšana līdz 2014. gadam, bezdarbnieka pabalsta perioda reformēšana un saīsināšana no četriem uz diviem gadiem un griestu noteikšana atvilkumiem arodbiedrību dalības maksai. Turklāt valdības patēriņa izaugsme ir ierobežota laikposmā starp 2011. un 2013. gadu. Maijā pieņemtās konsolidācijas paketes pasākumi jau ir iestrādāti likumdošanā atbilstīgi Padomes ieteikumiem. Turklāt 2011. gada budžets apstiprina valdības nolūku ierobežot valdības patēriņa pieaugumu. Izdevumu pārtēriņu risku vajadzētu ierobežot grozījumiem attiecībā uz to, kā tiek finansētas pašvaldības un kā tiek kontrolēti to izdevumi[12].

Tādējādi Komisija secina, ka Dānija ir ievērojusi Padomes ieteikumus 2010. gadā īstenot fiskālos pasākumus, kā paredzēts konverģences programmas jaunākajā atjauninājumā, un sākt konsolidāciju 2011. gadā.

Paredzams, ka vidējais ikgadējais konsolidācijas apjoms, ko šie pasākumi nodrošinās laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, būs aptuveni ½ % no IKP, kas atbilstu Padomes ieteikumam. Tomēr, lai gan ir prognozēts, ka līdz 2012. gadam budžeta bilance ievērojami uzlabosies, ir aplēsts, ka strukturālā bilance minētajā periodā nedaudz pasliktināsies. Potenciālais IKP pieaugums 2010. – 2013. gadā, kas aplēsts, izmantojot kopīgi apstiprinātu metodoloģiju, būtu ļoti neliels, kas ir neparasti un varētu norādīt uz neskaidrībām Dānijas potenciālā IKP apjoma aprēķināšanā pašreizējā periodā.

Ņemot vērā iepriekš minētos konsolidācijas pasākumus, Komisijai patlaban nav nekādas informācijas, ka ieteicamie fiskālie pasākumi ikgadējās vidējās strukturālās bilances izteiksmē varētu netikt izpildīti vidējā termiņā laikposmā starp 2011. un 2013. gadu. Tāpēc, pamatojoties uz patlaban pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka Dānija ir veikusi efektīvus pasākumus, lai līdz 2013. gadam novērstu pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta situāciju.

Secinājumi

Pamatojoties uz pašreizējo informāciju, var uzskatīt, ka Dānija ir veikusi pasākumus, kas ļauj tai pienācīgi virzīties uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Padomes noteiktajos termiņos. Jo īpaši Dānija 2010. gadā ir īstenojusi fiskālos pasākumus, kas paredzēti konverģences programmas jaunākajā atjauninājumā, un uzsākusi konsolidāciju 2011. gadā atbilstīgi Padomes ieteikumiem.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, Komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešami turpmāki pasākumi saistībā ar Dānijas pārmērīgā deficīta novēršanas procedūru. Komisija saskaņā ar Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu turpinās stingri uzraudzīt budžeta situācijas attīstību Dānijā.

1. tabula. Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

[1] Padomei tika paziņots novērtējums par katras dalībvalsts veiktajiem pasākumiem pēc ieteikumos noteiktā 6 mēnešu termiņa. Visi Komisijas paziņojumi, kā arī citi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistīti dokumenti par katru valsti ir pieejami http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/index_en.htm .

[2] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[3] "Specifikācijas, kā īstenot Stabilitātes un izaugsmes paktu, un pamatnostādnes par stabilitātes un konverģences programmu formu un saturu”, ko Ekonomikas un finanšu padome pieņēma 2009. gada 10. novembrī, ir pieejamas: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/legal_texts/index_en.htm .

[4] Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Kipru, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/cyprus_en.htm

[5] Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozes tika publicētas 2010. gada 29. novembrī. Jaunākie prognozēs izmantotie dati ir dati, kas bija pieejami 2010. gada 15. novembrī.

[6] Parlaments 2011. gada budžeta likumu pieņēma 2010. gada 16. decembrī.

[7] Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Somiju, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/finland_en.htm

[8] Līdz ar 2010. gada oktobra paziņojumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vispārējās valdības bilances rezultāti 2008. un 2009. gadam tika pārskatīti uz attiecīgi pārpalikumu 1,7 % apmērā no IKP un deficītu 4,7 % apmērā no IKP. Šādas pārskatīšanas galvenie iemesli bija metodoloģijas izmaiņas attiecībā uz laika gaitā koriģētu noteiktu nodokļu ieņēmumu skaidras naudas reģistrēšanu, kā arī valdības vairākas papildu saistības, par kuram tika paziņots 2010. gada otrajā pusē.

[9] Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Bulgāriju, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/bulgaria_en.htm

[10] Visi ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti, kas attiecas uz Dāniju, atrodami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/denmark_en.htm

[11] Dānijas valdības budžeta bilance 2010. gadam ir zemāka, nekā paredzēts Komisijas dienestu 2010. gada rudens prognozē, galvenokārt tāpēc, ka pensiju ienākumu aplikšanas ar nodokli ieņēmumi deva pagaidu un neparedzētu ieguldījumu, kas nebija iekļauts Komisijas dienestu prognozē.

[12] Turpmākajos gados ietekme uz budžetu, visticamāk, būs divām turpmākām pašlaik īstenojamām iniciatīvām. Pirmā no tām ir studentu stipendiju reforma, par kuru pašlaik tiek risinātas sarunas un kuras rezultātā studentu stipendiju saņemšanas ilgums varētu saīsināties. Tādējādi varētu būt sagaidāms, ka šī reforma vēl vairāk samazinās valdības izdevumus. Otrkārt, valdība ir ierosinājusi pakāpeniski līdz 2034. gadam izbeigt priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu, kam varētu būt pozitīva ietekme uz ilgtermiņa ilgtspējību, bet kas īstermiņā budžetā radītu izmaksas. Jo īpaši šai reformai varētu būt ievērojama vienreizēja ietekme uz valdības budžeta bilanci 2012. gadā. Šīs vienreizējās izmaksas neietekmētu pārmērīgā deficīta novēršanu līdz 2013. gadam. Patlaban nav iespējams precīzi kvantitatīvi noteikt šo divu iniciatīvu ietekmi uz budžetu.