Otrdiena, 2011. gada 5. jūlijs
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma izveidotā augsta līmeņa ekspertu grupa J. de Larosière vadībā publicēja 2009. gada 25. februārī, ir secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēma, lai samazinātu turpmāku finanšu krīžu risku un smagumu, un ierosinātas plašas reformas Savienības finanšu nozares uzraudzības struktūrā, tostarp izveidot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, kas sastāvēs no trim Eiropas uzraudzības iestādēm — viena banku nozarei, viena apdrošināšanas un fondēto pensiju jomai un viena vērtspapīru un tirgu jomai, kā arī izveido Eiropas Sistēmisko risku komiteju.

(2)

Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā „Impulsi Eiropas atveseļošanai” ir ierosināts Savienībā nostiprināt finanšu pakalpojumu tiesisko regulējumu. Komisija 2009. gada 3. jūlija paziņojumā „Efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšana” novērtēja atvasinājumu lomu finanšu krīzē un 2009. gada 20. oktobra paziņojumā „Turpmākie pasākumi efektīvu, drošu un stabilu atvasināto finanšu instrumentu tirgu nodrošināšanai” ieskicēja darbības, ko tā iecerējusi veikt, lai mazinātu ar atvasinājumiem saistītos riskus.

(3)

2009. gada 23. septembrī Komisija pieņēma priekšlikumus trim regulām par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas izveidi, paredzot trīs Eiropas uzraudzības iestāžu izveidi, lai veicinātu Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu un kvalitatīvu kopīgo regulēšanas un uzraudzības standartu un prakses iedibināšanu, proti, priekšlikumu par Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi — EBI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (3), Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi — EAAPI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (4), un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi — EVTI), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5). Minētajām iestādēm ir izšķiroša nozīme finanšu nozares stabilitātes nodrošināšanā. Tādēļ ir ļoti svarīgi vienmēr panākt, lai to darbības pilnveidošana tiktu atzīta par nozīmīgu politisku prioritāti un tām būtu pienācīgi resursi.

(4)

Ārpusbiržas atvasinājumiem trūkst pārredzamības, jo tie ir privāti slēgti līgumi un informācija par tiem parasti ir pieejama vienīgi līgumslēdzējām pusēm. Tie rada komplicētu savstarpējas atkarības tīklu, kas apgrūtina ar to saistīto risku rakstura un līmeņa noteikšanu. Finanšu krīze pierādīja, ka tirgus saspringuma brīžos šādas īpašības palielina neskaidrību un tādējādi apdraud finanšu stabilitāti. Šī regula nosaka nosacījumus šo risku mazināšanai un atvasinājumu līgumu pārredzamības uzlabošanai.

(5)

2009. gada 26. septembra sammitā Pitsburgā G20 vadītāji vienojās, ka no 2012. gada beigām visu standartizēto ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērtei būtu jānotiek caur centrāliem darījumu starpniekiem (CDS) un ka būtu jāziņo darījumu reģistriem par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem. 2010. gada jūnijā G20 vadītāji Toronto no jauna apliecināja šādu apņemšanos un arī apņēmās paātrināt stingru pasākumu īstenošanu, lai starptautiski konsekventā un nediskriminējošā veidā uzlabotu ārpusbiržas atvasinājumu pārredzamību un regulatīvo pārraudzību ar mērķi uzlabot ārpusbiržas atvasinājumu tirgu un radīt spējīgākus instrumentus, kas liktu uzņēmumiem būt atbildīgiem par risku, ko tie uzņemas . Komisija centīsies nodrošināt, ka šīs saistības līdzīgā veidā īsteno mūsu starptautiskie partneri.

(6)

Eiropadome 2009. gada 2. decembra secinājumos piekrita, ka ir būtiski jāuzlabo darījumu partneru kredītriska mazināšana un ka ir svarīgi uzlabot atvasinājumu darījumu pārredzamību, efektivitāti un integritāti. Eiropas Parlaments 2010. gada 15. jūnija rezolūcijā „Turpmākie pasākumi attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu tirgiem” aicināja ārpusbiržas atvasinājumu tīrvērti padarīt obligātu un ziņot par tiem.

(7)

EVTI būtu jāstrādā šīs regulas darbības jomā, sargājot finanšu tirgu stabilitāti ārkārtas situācijās, gādājot par to, lai dalībvalstu uzraudzības iestādes konsekventi piemērotu Savienības noteikumus, un risinot šo iestāžu domstarpības. Tai arī uzticēts izstrādāt juridiski saistošus regulatīvos tehniskos standartus, un tai ir vissvarīgākā loma CDS un darījumu reģistru darbības atļaušanā un uzraudzībā.

(8)	Ir vajadzīgi vienoti noteikumi par atvasinājumu līgumiem, kas minēti I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6).

(8a)

Komisija 2011. gada 2. februāra paziņojumā „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgū un izejvielu jomā” identificēja starptautisko izejvielu tirgu palielināto finansializēšanu kā stratēģisku problēmu Savienības valstu ekonomikām. Komisija atkārtoti apstiprināja nepieciešamību pēc labākas pārredzamības izejvielu tirdzniecībā, kā arī pozitīvo potenciālo efektu no pozīciju ierobežojumiem preču tirgus atvasinājumu tirdzniecībā. Lai nodrošinātu pārmērīgi lielā tirdzniecības apjoma efektīvu samazinājumu izejvielu tirgos, Komisijai būtu jo īpaši jānovērtē ietekme, ko izejmateriālu biržās rada tirdzniecības ierobežojumi vienīgi fiziskiem tirgotājiem, izslēdzot finanšu iestādes. Komisijai šie jautājumi būtu jārisina gaidāmajos Direktīvas 2004/39/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (7) pārskatos, kuros Komisijai būtu jo īpaši jāpievēršas cenu nepastāvības problēmai pārtikas un lauksaimniecības tirgos un, lai novērstu sistēmiskos riskus un manipulācijas, jānosaka atbilstošas prasības, tostarp maržas prasības, pozīcijas ierobežojumi un peļņas atdošana soda ietvaros.

(9)	Stimuli CDS izmantošanas sekmēšanai nav izrādījušies pietiekami, lai nodrošinātu, ka standartizētiem ārpusbiržas atvasinājumiem faktiski tiek veikta tīrvērte. Tādēļ ir nepieciešamas prasības par to ārpusbiržas atvasinājumu obligātu tīrvērti, kuriem tīrvērti ir iespējams veikt.

(10)

Domājams, ka dalībvalstis noteiks atšķirīgus iekšzemes pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un kaitēt tirgus dalībniekiem un finansiālajai stabilitātei. Tīrvērtes pienākuma vienota piemērošana Savienībā ir nepieciešama arī tādēļ, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un visiem tirgus dalībniekiem radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

(11)

Lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pienākums mazina sistēmisko risku, ir vajadzīga procedūra, kurā tiktu konstatētas piemērotās atvasinājumu šķiras, uz kurām attiektos minētais pienākums. Šajā procedūrā būtu jāņem vērā, ka ne visus ārpusbiržas atvasinājumus, kam CDS veic tīrvērti, var uzskatīt par piemērotiem obligātai CDS tīrvērtei.

(12)

Šajā regulā ir izklāstīti kritēriji, pēc kuriem noteikt piemērotību tīrvērtes pienākumam. Ņemot vērā EVTI vadošo lomu, tai pēc apspriešanās ar Komisiju un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (8), ir jālemj par to, vai atvasinājumu šķiras atbilst piemērotības kritērijiem , vai tīrvērtes pienākums ir jāpiemēro un no kura brīža tīrvērtes pienākums stājas spēkā , attiecīgos gadījumos ieskaitot jebkādus pakāpeniskas īstenošanas standartus. Tīrvērtes pienākuma pakāpenisku ieviešanu varētu nodrošināt, vai nu nosakot tīrvērtei pakļaujamo šķiru daļu, vai arī nosakot to tirgus dalībnieku veidus, kam jāpilda tīrvērtes pienākums. Divpusējā tīrvērte būtu joprojām jāatļauj tad, ja kādā atvasinājumu šķirā noteiktas atvasinājumu kategorijas neatbilst tīrvērtes prasībām, kā tas var būt nodrošināto obligāciju gadījumā.

(12a)

Nosakot, vai atvasinājumu šķirai jāpiemēro tīrvērtes prasības, EVTI būtu jācenšas mazināt sistēmisko risku un izvairīties no sistēmiskas ietekmes. Tas nozīmē, ka vērtēšanā jāņem vērā faktori, piemēram, vēlāks datums, kad stāsies spēkā tīrvērtes pienākums, savstarpējā saistība starp attiecīgo atvasinājumu šķiru tirgū, līgumu juridiskās un ekonomiskās standartizācijas līmenis, ietekme uz ES uzņēmumu veiktspēju un konkurētspēju globālajos tirgos, CDS darbības un riska pārvaldības spēja veikt šajā direktīvā noteikto darba apjomu un izpildīt pienākumus, norēķinu risks un darījumu partneru kredītrisks un radīto izmaksu ietekme uz reālo ekonomiku un jo īpaši ieguldījumiem.

(12b)

Ārvalstu valūtas maiņas tirgus īpašības (darījumu dienas apjoms, valūtu pāri, trešo valstu darījumu nozīme, norēķinu risks, ko risina ar stabilu esošu mehānismu) liek piemērot režīmu, kas lielā mērā balstītos uz attiecīgās infrastruktūras iepriekšēju starptautisko konverģenci un savstarpēju atzīšanu.

(12c)

Izstrādājot deleģētos tiesību aktus un tehniskos īstenošanas standartus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrību vajadzībām piedāvāt patērētājiem ilgtermiņa ieguldījumu produktus. Šajā sakarā regulai nevajadzētu radīt pārmērīgas izmaksas ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrībām. Viens no līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai ir proporcionalitātes principa pareiza piemērošana.

(12d)

Ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrībām kā alternatīvu naudas iemaksai vajadzētu atļaut valdības un augstas kvalitātes korporatīvo obligāciju iemaksu, lai segtu sākotnējās un papildu drošības iemaksas.

(13)

Lai ārpusbiržas atvasinājumam varētu veikt tīrvērti, ir jāpiekrīt abām līgumslēdzējām pusēm. Tāpēc atbrīvojumiem no tīrvērtes pienākuma vajadzētu būt precīzi izstrādātiem, jo tie mazina pienākuma efektivitāti un labumu no CDS tīrvērtes un var būt par pamatu regulējuma arbitrāžai starp tirgus dalībnieku grupām. Taču Komisijai un EVTI būtu jānodrošina, lai obligātie tīrvērtes veikšanas noteikumi arī aizsargātu ieguldītājus.

(13a)

Vispārīgi vērtējot, pienākumiem, kas izriet no šīs regulas, būtu jāattiecas uz turpmākiem darījumiem, lai varētu nodrošināt iespējami netraucētu pāreju, kas uzlabotu sistēmas stabilitāti un vienlaicīgi samazinātu papildu pielāgošanās vajadzības. Turklāt tīrvērtes un ziņošanas pienākumi jāvērtē atšķirīgi. Lai gan retrospektīvas tīrvērtes pienākumu juridisku iemeslu dēļ ir sarežģīti īstenot, jo tam nepieciešams papildu nodrošinājums, taču uz retrospektīvas ziņošanas pienākumu tas neattiecas. Šajā gadījumā, pamatojoties uz ietekmes pētījuma rezultātiem un izmantojot noteikumus, kas pielāgoti atvasinājumu šķirām, tehniskiem priekšnoteikumiem un dzēšanas termiņiem, varētu noteikt retrospektīvas ziņošanas pienākumu.

(14)	Ārpusbiržas atvasinājumi, kurus neuzskata par piemērotiem CDS tīrvērtei, tomēr var radīt darījuma partnera kredītrisku, tāpēc ir vajadzīgi noteikumi par minētā riska pārvaldību. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem vienīgi tiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums.

(14a)

Ir svarīgi, ka nepieciešamā atšķirīgā pieeja nefinansiāliem darījumu partneriem ir paredzēta ne tikai šajā regulā, bet arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (9) un Direktīvā 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (10). Darījuma partneriem, kam tīrvērte nav obligāti jāveic centralizēti, nevajadzētu būt lielākām kapitālizmaksām par turpinātiem divpusējiem nolīgumiem.

(14b)

Finansiāliem darījumu partneriem, kas nodarbojas ar ārpusbiržas atvasinājumiem, kuriem tiek veikta divpusēja tīrvērte un nevis tīrvērte centrālajā tīrvērtes iestādē, ir jābūt iespējai aprēķināt pašu kapitāla apjomu atkarībā no iespējamā zaudējumu apjoma, kas saistīts ar bankrota risku, ko mēra katram darījumu starpniekam.

(15)

Noteikumi par atvasinājumu tīrvērtes un ziņošanas kārtību un noteikumi par riska mazināšanas metodēm attiecībā uz atvasinājumu līgumiem, kuriem CDS neveic tīrvērti, būtu jāattiecina uz finansiāliem darījumu partneriem, proti, ieguldījumu sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK, apdrošināšanas sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmo Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (11), dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvu 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu (12), pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvu 2005/68/EK par pārapdrošināšanu (13), pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (14), un alternatīvo ieguldījumu fondiem , ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki , kuri saņēmuši atļauju vai reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (15).

(15a)

PVKIU tikai nelielā apmērā veic darījumus ar atvasinājumiem, tādēļ būtu jāizvērtē to darbība, lai precīzi noteiktu, uz kāda pamata tie būtu jāklasificē kā darījumu partneri šīs regulas nozīmē. Turklāt jānovērš konkurences izkropļojumi un jāierobežo ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Tādēļ tīrvērtes slieksni nefinansiāliem darījumu partneriem nevar automātiski piemērot attiecībā uz PVKIU. Tā vietā būtu jāapsver un jāievieš precīzi definēta atkāpe.

(15b)

Šī regula būtu jāattiecina uz PVKIU, jo PVKIU diversificētās ieguldījumu politikas arī ietver atvasinājumu līgumu darījumus. PVKIU pēdējos gados ir piedzīvojuši lielu izaugsmi un veido aptuveni 50 % no Savienības IKP, un, ņemot vērā to ievērojamās ieguldījumu spējas, tiem ir arī globāla sistēmiskā nozīme.

(15c)

Pensiju fondiem, kuri atbilst definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (16) un kuru riska profilam ir raksturīga izvairīšanās no riska, un kuri izmanto atvasinājumus, lai ierobežotu savu pensiju saistību riskus, vajadzētu piemērot ziņošanas pienākumu un riska samazināšanas metodes attiecībā uz ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kam nav veikta CDS tīrvērte, kā noteikts šajā regulā. Taču uz šīm pensijām nevajadzētu attiecināt tīrvērtes pienākumu, lai izvairītos no neproporcionālām izmaksām pensionāriem.

(16)

Piemērotos gadījumos noteikumiem par finansiāliem darījumu partneriem būtu jāattiecas arī uz nefinansiāliem darījumu partneriem. Ir atzīts, ka nefinansiāli darījumu partneri izmanto ārpusbiržas līgumus, lai nodrošinātos pret komerciāliem riskiem, kas tieši saistīti ar to komercdarbību. Tādēļ, nosakot, vai nefinansiālam darījumu partnerim vajadzētu būt pakļautam tīrvērtes pienākumam, būtu jāņem vērā mērķis, kādam šis nefinansiālais darījumu partneris izmanto ārpusbiržas atvasinājumus, un riska pozīciju apjoms, kas tam ir minētajos instrumentos. Nefinansiālajiem darījumu partneriem ikgadējos ziņojumos vai citā piemērotā veidā būtu jāizskaidro atvasinājumu izmantojums. Nosakot tīrvērtes pienākuma slieksni, EVTI būtu jākonsultējas ar visām attiecīgajām iestādēm, piemēram, regulatoriem, kas atbild par preču tirgiem, un nefinansiāliem darījumu partneriem, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas šo nozaru īpatnības. Turklāt līdz 2013. gada 31. decembrim Komisijai būtu jānovērtē nefinansiālo uzņēmumu darījumu sistēmiskā nozīme ārpusbiržas atvasinājumos dažādās nozarēs, ieskaitot enerģētiku. Ja stāsies spēkā atsevišķām nozarēm pielāgoti salīdzināmi ES noteikumi, Komisijai būtu nekavējoties jāapsver, vai attiecīgā nozare ir jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, un jāierosina attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(16a)

Nefinansiālo darījumu partneru tīrvērtes slieksnis ir ļoti nozīmīgs rādītājs visiem tirgus dalībniekiem. Nosakot tīrvērtes slieksni, būtu jāpārbauda un jāizvērtē gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi kritēriji. Turklāt attiecīgos gadījumos būtu jācenšas panākt ārpusbiržas līgumu plaša standartizācija un jāatzīst nefinansiāla darījuma partnera riska samazināšanas nozīme attiecībā uz tā parastajiem darījumiem. Tādu sliekšņu ieviešanu, kuri balstīti uz uzņēmuma nozīmīgumu tirgū kopumā vai ārpusbiržas tirgus segmentā, varētu papildināt, piemēram, izmantojot darbības riska koeficientus.

(16b)

Lai mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) atbrīvotu no tīrvērtes veikšanas pienākuma, būtu jāpārbauda arī tīrvērtes sliekšņus attiecīgajā nozarē, kuru pamatā būtu kāda uzņēmumu līgumu kopējā vērtība. Turklāt EVTI būtu jāpārbauda, vai attiecībā uz MVU varētu ieviest ziņošanas pienākuma de minimis noteikumu.

(16c)

Komisijai būtu jānodrošina, ka turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos attiecībā uz cenu noteikšanu vai pieejamību netiek apdraudēta nefinansiālu darījumu partneru nepieciešamā un piemērotā ārpusbiržas atvasinājumu izmantošana ar mērķi ierobežot tirgus riskus, kas izriet no komercdarbības.

(17)	Līgums, kuru ir noslēdzis fonds, neatkarīgi no tā, vai to pārvalda vai nepārvalda fonda pārvaldnieks, būtu jāuzskata par ietilpstošu šīs regulas darbības jomā.

(18)

Centrālās bankas un citas valstu struktūras ar līdzīgām funkcijām, citas publiskās struktūras, kuru pienākumos ir iejaukšanās publiskā parāda pārvaldībā, un daudzpusējās attīstības bankas, kas uzskaitītas Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 4.2. iedaļā , Starptautisko norēķinu banka un Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 18. punktā definētās dažas publiskā sektora struktūras būtu izslēdzamas no šīs regulas darbības jomas, lai izvairītos no tā, ka tiktu ierobežotas to spējas vajadzības gadījumā un attiecīgā brīdī iejaukties, lai stabilizētu tirgu. Būtu iepriekš jāizskata iespēja, vai no tīrvērtes varētu atbrīvot publiskas struktūras Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 18. punkta nozīmē, kuras pieder centrālām valdībām un kurām ir paredzēta centrālās valdības atbildība, kas pielīdzināma skaidri noteiktai garantijai.

(19)	Tā kā ne visi tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, spēj kļūt par CDS tīrvērtes dalībniekiem (vai tīrvērtes dalībnieku klientiem) , tiem būtu jāspēj piekļūt CDS kā klientiem vai ar tādu ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestāžu starpniecību, kas pašas ir klienti .

(20)

Tīrvērtes pienākumu ieviešot reizē ar procesu, kurā nosaka, kurus CDS var izmantot šā pienākuma izpildei, ārpusbiržas atvasinājumu tirgū var rasties negribēti konkurences traucējumi. Piemēram, kāds CDS var atteikt tīrvērti darījumiem, kurus izpilda konkrētā tirdzniecības vietā, tā iemesla dēļ, ka CDS pieder konkurējošai tirdzniecības vietai. Lai izvairītos no tādas diskriminējošas prakses, CDS ir jāveic tādu darījumu tīrvērte, kas tiek izpildīti dažādās vietās, ciktāl minētās vietas atbilst CDS noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām un neatkarīgi no līgumu dokumentiem, uz kuru pamata līgumslēdzēji noslēguši attiecīgo ārpusbiržas atvasinājumu darījumu, ja attiecīgie dokumenti atbilst tirgus standartiem . Vispār Komisijai būtu jāturpina cieši uzraudzīt ārpusbiržas atvasinājumu tirgus attīstību un vajadzības gadījumā jāiejaucas, lai novērstu tādus konkurences traucējumus iekšējā tirgū.

(21)

Lai varētu noteikt ārpusbiržas atvasinājumu attiecīgās šķiras, uz kurām jāattiecina tīrvērtes pienākums, sliekšņus un sistēmiski nozīmīgus nefinansiālos darījumu partnerus, ir vajadzīgi ticami dati. Tālab regulēšanas nolūkos ir svarīgi Savienības līmenī iedibināt vienotu prasību iesniegt datus par ārpusbiržas atvasinājumiem. Turklāt, lai sniegtu EVTI salīdzināmus datus, ir nepieciešams maksimāli plašs retrospektīvas ziņošanas pienākums gan finansiāliem darījumu partneriem, gan nefinansiāliem darījumu partneriem, kas pārsniedz slieksni. Ja kādai ārpusbiržas atvasinājumu šķirai šāda retrospektīva ziņošana nav iespējama, būtu jāiesniedz piemērots pamatojums attiecīgajam darījumu reģistram.

(22)

Ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki piegādātu darījumu reģistriem visus datus par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kurus tie ir noslēguši. Rezultātā informācija par riskiem, kas piemīt ārpusbiržas atvasinājumu tirgiem, tiks uzglabāta centralizēti un būs viegli pieejama EVTI, attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgajām Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) centrālajām bankām. Komisijai un EVTI būtu jāapsver ziņošanas pienākuma piemērojamības paplašināšana, ietverot iegultos atvasinājumus.

(22a)

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) apakšpunktā, vai pensiju shēmām, kas piedāvā sniegt līdzvērtīgu riska mazināšanas līmeni un kas atzītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz papildpensijas uzkrāšanu, izmantojot atvasinājuma līgumus, kuri objektīvi uzskatāmi par tādu risku mazinošiem, kas saistīti ar pensiju shēmu pārvaldošās institūcijas maksātnespēju, būtu jāpiemēro noteikumi par divpusējo nodrošināšanu, kā noteikts minētajā regulā, kas jāpārskata 2014. gadā.

(23)	Lai nodrošinātu visaptverošu pārskatu par tirgu un lai varētu novērtēt sistēmisko risku , ir jāziņo darījumu reģistriem gan par līgumiem, kuriem veikta tīrvērte, gan līgumiem, kuriem tā nav veikta.

(23a)

EVTI, EAAPI un EBI būtu jānodrošina ar pietiekamiem līdzekļiem, lai tās efektīvi veiktu šajā regulā paredzētos uzdevumus.

(24)

Pienākumam ziņot par jebkādiem līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu būtu jāattiecas uz līguma sākotnējiem darījuma partneriem un uz citām struktūrām, kas ziņo sākotnējo darījuma partneru vārdā. Darījuma partneris vai tā darbinieki, kas saskaņā ar šo regulu sniedz darījumu reģistram pilnīgus datus par līgumu cita darījuma partnera vārdā, nav uzskatāmi par izpaušanas ierobežojumu pārkāpējiem.

(25)

Saistībā ar tīrvērtes un ziņošanas pienākumiem ir vajadzīgi iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi. Šie sodi dalībvalstīm būtu jāpiemēro tādā veidā, lai nemazinātos attiecīgo noteikumu efektivitāte. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka uzliktos sodus publiski izziņo un regulāri publicē novērtējuma ziņojumus par spēkā esošo noteikumu efektivitāti.

(26)

Par nosacījumu CDS atļaujas došanai vajadzētu būt minimālajai sākumkapitāla summai. CDS kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm vienmēr ir jābūt samērā ar CDS lielumu un darbību, lai nodrošinātu, ka tas ir pienācīgi nodrošināts ar kapitālu pret darbības riskiem vai atlikušajiem riskiem un ka vajadzības gadījumā tas spēj savas darbības organizēti izbeigt vai pārstrukturēt.

(27)

Tā kā ar šo regulu tiek ieviests juridisks pienākums regulēšanas vajadzībās veikt tīrvērti caur īpašiem CDS, ir būtiski nodrošināt, ka minētie CDS ir droši un stabili un katrā laikā atbilst šīs regulas noteiktām stingrām organizatoriskām, uzņēmējdarbības ētikas un uzraudzības prasībām. Lai nodrošinātu vienotu šīs regulas piemērošanu, prasībām būtu jāattiecas uz visu to finanšu instrumentu tīrvērti, ar kuriem CDS nodarbojas.

(27a)

Attiecīgai kompetentajai iestādei būtu jāpārliecinās, ka CDS ir pietiekami pieejamie finanšu līdzekļi (kam būtu jāietver CDS paša līdzekļu minimālais ieguldījums) saskaņā ar EVTI izdotajām vadlīnijām.

(28)	Tādēļ regulēšanas un saskaņošanas interesēs ir nodrošināt, ka finansiāli darījumu partneri izmanto tikai tos CDS, kuri atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

(29)

No pienākuma veikt ārpusbiržas atvasinājumu tīrvērti izriet tieši noteikumi par CDS darbības atļaušanu un uzraudzīšanu. Kompetentajām iestādēm pienākas saglabāt atbildību par visiem CDS darbības atļaušanas un uzraudzīšanas aspektiem, tostarp pienākumu pārbaudīt, vai pieteikumu iesniegušais CDS atbilst šai regulai un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvai 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (17), ņemot vērā to, ka minētajām valstu kompetentajām iestādēm ir vislabāk iespējams noskaidrot, kā CDS darbojas ikdienā, sniegt regulārus pārskatus un vajadzības gadījumā pieņemt attiecīgus lēmumus.

(30)

Ja CDS draud maksātnespēja, fiskālā atbildība vispirms var būt tai dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību. No tā izriet, ka minētā CDS darbības atļaušana un uzraudzīšana būtu jārealizē minētās dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei. Tomēr, tā kā CDS tīrvērtes dalībnieki var būt reģistrēti dažādās dalībvalstīs un ir pirmie, ko skars CDS saistību neizpilde, ir obligāti, lai atļaušanas un uzraudzīšanas procesā būtu iesaistīta EVTI . Tādā veidā būs iespējams izvairīties no valstu pasākumu un prakses atšķirībām un šķēršļiem iekšējam tirgum. EVTI ieteikumu un lēmumu sagatavošanā būtu jāiesaista citas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

(31)

Jāpastiprina noteikumi par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, un jānostiprina to savstarpējās palīdzības un sadarbības pienākumi. ▐ Informācijas apmaiņai ir vajadzīga profesionālā noslēpuma stingra ievērošana. Ārpusbiržas atvasinājumu līgumu plašās ietekmes dēļ ir būtiski, lai citām regulatīvajām iestādēm ▐ būtu piekļuve informācijai, kas ir nepieciešama to funkciju veikšanai.

(31a)

Nekam šajā regulā nevajadzētu ierobežot vai kavēt kādas jurisdikcijas CDS tāda produkta tīrvērtes veikšanā, kas ir izteikti citas dalībvalsts vai trešās valsts valūtā, vai pieprasīt, lai CDS būtu bankas licence piekļuvei centrālās bankas ikdienas likviditātes nodrošinājumam.

(32)

Ņemot vērā finanšu tirgu globalitāti, ir nepieciešamas vienošanās ar trešās valstīs reģistrētiem CDS par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu Savienībā. Šādu vienošanos tekstos būtu jāparedz, ka trešās valstīs reģistrētiem CDS EVTI un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā attiecīgais CDS paredzējis sniegt tīrvērtes pakalpojumus, piešķir atļauju darbībai Savienībā vai arī Komisija tos atbrīvo no nosacījumu izpildes un atļaujas saņemšanas procedūras ar noteikumu, ka Komisija minētās trešās valsts juridisko un uzraudzības regulējumu ir atzinusi par līdzvērtīgu Savienības regulējumam un ir izpildīti daži citi tam nepieciešami nosacījumi. Šajā sakarā īpaša nozīme būs nolīgumiem ar Savienības lielākajiem starptautiskajiem partneriem, jo ir jānodrošina vienlīdzīga konkurence un finansiālā stabilitāte visā pasaulē.

(32a)

Eiropadome 2010. gada 16. septembrī vienojās par to, ka Savienībai aktīvāk jāpauž savas intereses un vērtības savstarpīguma un kopīga labuma garā Savienības ārējo attiecību kontekstā un jāveic pasākumi, lai cita starpā nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem lielāku piekļuvi tirgum un padziļinātu regulatīvo sadarbību ar galvenajiem tirgus partneriem.

(33)

CDS neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras ir jābūt noturīgai pārvaldības kārtībai, augstākajai vadībai ar labu reputāciju un neatkarīgiem valdes locekļiem. Vismaz vienai trešdaļai un ne mazāk kā diviem valdes locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem locekļiem. Šādiem neatkarīgiem locekļiem nevajadzētu darboties kā neatkarīgiem locekļiem vairāk nekā vienā citā CDS. Viņu atlīdzībai nekādā veidā nevajadzētu būt saistītai ar CDS darbības rezultātiem. Taču pārvaldības kārtības un īpašumtiesību struktūras atšķirības var ietekmēt CDS vēlēšanos vai spēju veikt atsevišķu produktu tīrvērti. Tādēļ ir lietderīgi, lai valdes neatkarīgie locekļi un risku komiteja, kas CDS jāizveido, atrisinātu varbūtējos interešu konfliktus CDS iekšienē. Adekvāti pārstāvētiem ir jābūt tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, jo tos var iespaidot CDS pieņemtie lēmumi.

(34)	CDS var nodot ārpakalpojumu sniedzējiem funkcijas, kas nav riska pārvaldība, bet tikai tad, ja minētās funkcijas neietekmē CDS pareizu darbību un spēju pārvaldīt riskus. Funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem būtu jāapstiprina CDS risku komitejai.

(35)	CDS dalības prasībām tāpēc jābūt pārredzamām, samērīgām un nediskriminējošām un jāpieļauj attālināta piekļuve tādā mērā, cik tā CDS nepakļauj papildu riskiem.

(36)

Ir jāpiešķir augsta līmeņa aizsardzība tīrvērtes dalībnieku klientiem, kuru ārpusbiržas atvasinājumu tīrvērti veic CDS. Faktiskais aizsardzības līmenis ir atkarīgs no klientu izraudzītā nošķīruma līmeņa. Starpniekiem būtu jānošķir savi aktīvi no klientu aktīviem. Šā iemesla dēļ CDS ir jāveic atjaunināta un viegli identificējama uzskaite. Turklāt saistības neizpildījušo dalībnieku kontiem jābūt nododamiem citiem dalībniekiem.

(36a)

Jebkāda juridiskā nenoteiktība, kas saistīta ar kāda CDS noteikumu un procedūru spēkā esamību un īstenošanu un kas attiecas uz tīrvērtes dalībnieku un to klientu aktīvu un saistību norobežošanu, kā arī pozīciju pārnešanu iepriekš paredzētu notikumu gadījumā, satricinātu CDS stabilitāti. Notikumi, kas izraisa minētās sekas, būtu jānosaka iepriekš, lai saņemtu nepieciešamo nodrošinājumu attiecībā uz piešķirtās aizsardzības darbības jomu.

(37)

CDS ir jābūt stabilam risku pārvaldības satvaram kredītrisku, likviditātes risku, darbības un citādu risku pārvaldībai, ieskaitot riskus, kas tam draud vai ko tas rada citām vienībām savstarpējās atkarības dēļ. CDS vajadzētu būt adekvātām procedūrām un mehānismiem rīcībai tīrvērtes dalībnieka saistību nepildīšanas gadījumā. Lai minimizētu šādas saistību neizpildes izplatīšanās risku, CDS vajadzētu būt stingrām dalības prasībām, jāiekasē piemērotas sākotnējās maržas un jāuztur fonds saistību neizpildes gadījumiem un citi finanšu resursi varbūtējo zaudējumu segšanai. Ļoti noturīgas riska pārvaldības izveidei vajadzētu palikt CDS galvenajam mērķim. Taču tas var pielāgot savas īpašības tīrvērtes dalībnieku klientu konkrētajām darbībām un riska profiliem un piemērotos gadījumos to augstas likviditātes aktīvu klāstā, kurus pieņem kā nodrošinājumu, iekļaut vismaz skaidru naudu un valdības obligācijas, kam piemēroti atbilstoši diskonti.

(37a)

CDS riska pārvaldības stratēģijām vajadzētu būt pārliecinošām un nevajadzētu radīt risku nodokļu maksātājiem.

(37b)

Finanšu stabilitātes padome ir identificējusi CDS kā sistēmiski nozīmīgas iestādes. Saistībā ar nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CDS var piekļūt centrālās bankas likviditātes nodrošinājumam vai tie ir jālicenzē kā kredītiestādes, nav vienotas prakses nedz starptautiskā, nedz Savienības līmenī. Šajā regulā paredzētā tīrvērtes pienākuma izpilde var palielināt CDS sistēmisko nozīmi un likviditātes nepieciešamību. Tādēļ Komisija būtu jāaicina ņemt vērā jebkādas pašreizējās centrālo banku sadarbības rezultātus, kopā ar ECBS nosakot iespējamo vajadzību veikt pasākumus, lai veicinātu CDS piekļuvi centrālās bankas likviditātes nodrošinājumam vienā vai vairākās valūtās, un ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38)

Papildu seguma pieprasījumiem un nodrošinājuma diskontiem var būt procikliska iedarbība. CDS , kompetentajām iestādēm un EVTI tādēļ būtu jāpieņem pasākumi, kas novērš un ierobežo varbūtējo prociklisko iedarbību CDS pieņemtajā riska pārvaldības praksē, ciktāl netiek nelabvēlīgi ietekmēta CDS stabilitāte un finansiālā drošība.

(39)

Riska pozīciju pārvaldība ir būtiska tīrvērtes procesa daļa. Būtu jāpiešķir piekļuve attiecīgiem cenu noteikšanas avotiem un to lietošana, lai vispārīgi sniegtu tīrvērtes pakalpojumus. Šādu cenu noteikšanas avotu vidū ir jābūt avotiem, kuri attiecas uz indeksiem, ko izmanto atsaucēm uz atvasinājumiem un citiem finanšu instrumentiem.

(40)

Maržas ir CDS aizsardzības priekšējā līnija. Lai gan CDS saņemtās maržas būtu jāiegulda droši un pārdomāti, tiem īpaši būtu jācenšas nodrošināt maržu pietiekamu aizsardzību, lai garantētu, ka tās tiek laikus nodotas atpakaļ tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, vai sadarbspējīgam CDS, ja CDS, kurš iekasē šīs maržas, nepilda saistības.

(40a)

CDS piekļuve pietiekamiem likviditātes resursiem ir būtiski svarīga. Šādu likviditāti ir iespējams iegūt, izmantojot piekļuvi centrālās bankas vai kredītspējīgas un uzticamas komercbankas, vai abu likviditātei.

(41)

Ar 2006. gada 7. novembra„Eiropas rīcības kodeksu par ieskaitu un norēķiniem” (18) izveidoja brīvprātīgu satvaru CDS un darījumu reģistru sakaru veidošanai. Tomēr pēctirdzniecības nozare paliek sadrumstalota pa valstu robežām, sadārdzinot pārrobežu darījumus un kavējot saskaņošanu. Tādēļ ir nepieciešams noteikt nosacījumus sadarbspējīgu vienošanos starp CDS izveidei, ciktāl tās nepakļauj attiecīgos CDS riskiem, kas nav pienācīgi pārvaldīti.

(42)

Vienošanās par sadarbspēju parasti var būt līdzekļi pēctirdzniecības tirgus lielākai integrācijai Savienībā, un ir jānosaka to regulējums. Taču vienošanās par sadarbspēju var CDS pakļaut papildu riskiem. Tā kā vienošanās par sadarbspēju starp CDS, kuri veic ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērti, ir saistītas ar papildu grūtībām, šajā posmā ir lietderīgi pieprasīt termiņa pagarinājumu uz trim gadiem no atvasinājumu tīrvērtes atļaujas saņemšanas līdz brīdim, kad CDS var pieteikties sadarbspējas atļaujai, kā arī turpmāku vienošanos par sadarbspēju jomu ierobežot līdz naudas vērtspapīriem. Tomēr līdz 2014. gada 30. septembrim EVTI būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums par to, vai un kad būtu piemēroti šo jomu paplašināt, aptverot citus finanšu instrumentus.

(43)	Darījumu reģistri regulēšanas vajadzībām vāc datus, kas ir svarīgi iestādēm visās dalībvalstīs. EVTI būtu jāuzņemas atbildība par darījumu reģistru reģistrāciju, atsaukšanu un pārraudzību.

(44)	Tā kā regulatori, CDS un citi tirgus dalībnieki ir atkarīgi no darījumu reģistru uzturētajiem datiem, ir jānodrošina, ka uz minētajiem darījumu reģistriem attiecas stingras uzskaitvedības un datu pārvaldības prasības.

(45)	Ir nepieciešama ar CDS , to dalībnieku un darījumu reģistru sniegtajiem pakalpojumiem saistīto cenu un maksu pārredzamība, lai tirgus dalībniekiem būtu iespējams izdarīt apzinātu izvēli.

(45a)

Ir finanšu pakalpojumu un atvasinājumu līgumu tirdzniecības jomas, kur var pastāvēt arī komerciālās un intelektuālā īpašuma tiesības. Ja tās ir saistītas ar produktiem vai pakalpojumiem, kas kļuvuši par nozares standartiem vai ietekmē tos, vajadzētu būt prasībai par licenču pieejamību saskaņā ar proporcionāliem, godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.

(46)

EVTI vajadzētu būt iespējai ierosināt Komisijai uzlikt regulārus soda maksājumus. Šo regulāro soda maksājumu mērķim vajadzētu būt EVTI konstatēto pārkāpumu izskaušanai, lai EVTI pēc tās pieprasījuma tiktu sniegta pilnīga un pareiza informācija un lai darījumu reģistri, CDS, to dalībnieki vai citas personas pakļautos izmeklēšanai. Turklāt atturēšanas nolūkos un arī tāpēc, lai piespiestu darījumu reģistrus , CDS un to dalībniekus ievērot šo regulu, arī Komisijai būtu jāspēj pēc EVTI pieprasījuma piemērot naudassodus, ja ar nodomu vai nolaidības dēļ ir pārkāpti konkrēti regulas noteikumi. Naudassodam vajadzētu būt preventīvam un samērīgam ar pārkāpuma veidu un smagumu, pārkāpuma ilgumu un attiecīgā darījumu reģistra , CDS vai dalībnieka saimnieciskās darbības apjomu.

(47)	Lai efektīvi apsekotu darījumu reģistrus, CDS un to dalībniekus, EVTI vajadzētu būt tiesībām veikt izmeklēšanu un inspekciju uz vietas.

(48)	Ir būtiski, lai personas datu apstrādē dalībvalstis un EVTI aizsargātu fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (19).

(49)

Ir svarīgi nodrošināt CDS un darījumu reģistriem izvirzāmo prasību starptautisku konverģenci. Šajā regulā sekots ieteikumiem, ko izstrādājušas CPSS-IOSCO un ESCB-CESR un radīts Savienības regulējums, kurā CDS var droši darboties. EVTI ir jāņem vērā šīs izstrādnes, veidojot regulā paredzētos regulatīvos tehniskos standartus un vadlīnijas un ieteikumus.

(50)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pilnvaras pieņemt aktus , kā arī pilnvaras apstiprināt regulatīvus tehniskos standartus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. – 14. pantam attiecībā uz datiem, kas iekļaujami paziņojumā EVTI par piemērotību tīrvērtes pienākumam, par informācijas un tīrvērtes slieksni, par maksimālo laika distanci attiecībā uz līgumu, par likviditāti, par pārvaldības noteikumu minimālo saturu, par uzskaitvedības datiem, par uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāna minimālo saturu un garantējamajiem pakalpojumiem, par maržas prasību procentiem un laika grafiku, par ārkārtējiem tirgus apstākļiem, par īpaši likvīdu nodrošinājumu un diskontiem, par īpaši likvīdiem finanšu instrumentiem un koncentrācijas robežām, par pārbaužu veikšanas detaļām, par darījuma reģistra pieteikumu reģistrācijai EVTI, par naudassodiem un par informāciju, kas darījumu reģistram ir jāizpauž, kā minēts šajā Regulā būtu jādeleģē Komisijai . Formulējot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāizmanto attiecīgo Eiropas uzraudzības iestāžu (EVTI, EBI un EAAPI) kompetence. Ņemot vērā EVTI kompetenci vērtspapīru un vērtspapīru tirgu jautājumos, EVTI vajadzētu būt galvenajai lomai, konsultējot Komisiju par deleģēto aktu sagatavošanu. Tomēr attiecīgos gadījumos EVTI ir jākonsultē EBI un EAAPI. [Gr. 16]

(50a)

Saistībā ar gatavošanos tehnisko pamatnostādņu un regulatīvo tehnisko standartu un jo īpaši tīrvērtes sliekšņu noteikšanai nefinansiāliem darījumu partneriem saskaņā ar šo regulu, EVTI būtu jāorganizē tirgus dalībnieku publiska uzklausīšana.

(51)

Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas pasākumu vienotu piemērošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (20). [Gr. 17]

(52)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, noteikt vienotas prasības ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem un noteikt vienotas prasības CDS un darījumu reģistru darbību veikšanai, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis un tādēļ pasākumu mēroga dēļ tos labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka vienīgi pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(53)	Attiecībā uz noteikumiem par sadarbspējīgām sistēmām tika atzīts par lietderīgu grozīt Direktīvu 98/26/EK, lai aizsargātu sistēmas operatora tiesības, kurš dod nodrošinājumu saņēmējas sistēmas operatoram gadījumā, ja notiek maksātnespējas procedūra pret šo saņēmējas sistēmas operatoru,

(53a)

Lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņu un efektivitāti un tā kā starp tirdzniecību un pēctirdzniecību pastāv cieša saikne, šī regula būtu jāsaskaņo ar Direktīvu 2004/39/EK, nosakot atbilstošās tirdzniecības vietas prasības, kas jāpiemēro vietām, kur tiek veikti darījumi ar ārpusbiržas atvasinājumiem, kā definēts Eiropas tirgus infrastruktūras regulā (ETIR). Šīs prasības var ietvert pārredzamības, piekļuves, pasūtījumu izpildes, uzraudzības, stabilitātes un sistēmas drošības, kā arī citas nepieciešamas prasības.

(53b)

Īpaša uzmanība jāpievērš kompleksu atvasinājumu produktu pārdošanai vietējām valsts iestādēm. Komisijai būtu jāiekļauj konkrēti šīs problēmas risināšanas priekšlikumi gaidāmajā Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanā. Šie priekšlikumi ietvers konkrētas padziļinātas izpētes, informācijas un izziņošanas prasības.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   sadaļa

Priekšmets, piemērošanas joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka vienotas prasības atvasinājumu līgumiem , īpašus noteikumus, kas palielinātu pārredzamību un risku pārvaldību ārpusbiržas atvasinājumu tirgū, kā arī vienotas prasības CDS un darījumu reģistru darbībai.

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot pamatnostādnes Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C. sadaļas 4. līdz 10. punkta interpretēšanai un piemērošanai šīs regulas vajadzībām.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 18]

2.   Šī regula attiecas uz CDS un tīrvērtes dalībniekiem , finansiāliem darījumu partneriem un darījumu reģistriem. Tā attiecas uz nefinansiāliem darījumu partneriem, ja tā noteikts.

3.   Regulas V sadaļa attiecas tikai uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas definēti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18) apakšpunkta a) un b) daļā un 19) apakšpunktā.

4.   Šajā regulā paredzētie tīrvērtes pienākumi neattiecas uz:

a)	Eiropas Centrālo banku sistēmas locekļiem un citām valsts struktūrām, kuru funkcijas ir līdzīgas, kā arī citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties valsts parāda pārvaldībā;

b)	daudzpusējas attīstības bankām, kas uzskaitītas Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 4.2. iedaļas 1. daļā ;

ba)	Starptautisko norēķinu banku .

4.a     Lai noteiktu papildu atkāpes no šīs regulas, ir nepieciešama atsevišķa Eiropas Parlamenta un Padomes regula, kura balstīta uz starptautiskiem standartiem un līdzvērtīgiem Savienības nozaru noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā:

(1)	„centrālais darījumu starpnieks” jeb „CDS” ir vienība, kas tiesiski ir starpnieks starp darījumu partneriem līgumos, kuri tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūdams par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam, un kas atbild par tīrvērtes sistēmas darbību;

(2)	„darījumu reģistrs” ir vienība, kas centralizēti vāc un uztur datus par atvasinājumiem;

(3)	„tīrvērte” ir process, kurā trešā puse tieši vai netieši kļūst par darījumā iesaistīto pušu starpnieku, lai uzņemtos to tiesības un pienākumus ;

(4)	„atvasinājumu šķira” ir atvasinājumu apakškopums ar vienādām vispārīgām un būtiskām īpašībām , kuras ietver vismaz saikni ar pamatā esošo aktīvu, pamatā esošā aktīva veidu, ienākumu profilu un nominālās summas valūtu. Tās pašas šķiras atvasinājumiem var būt atšķirīgs dzēšanas termiņš ;

(5)

„ārpusbiržas atvasinājumi” ir atvasinājumu līgumi, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, kas ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, vai jebkurā citā organizētā tirdzniecības vietā, kura noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (21), un kurā notiek šādu līgumu tīrvērte, izmantojot CDS ;

(5a)	„regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;

(5b)	„daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb „DTS” ir daudzpusēja sistēma, kā noteikts Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

(6)

„finansiāls darījumu partneris” ir Savienībā reģistrēts uzņēmums, kas ir atļauju saņēmusi ieguldījumu sabiedrība , kā noteikts Direktīvā 2004/39/EK, atļauju saņēmusi kredītiestāde , kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK, atļauju saņēmusi apdrošināšanas sabiedrība , kā noteikts Direktīvā 73/239/EEK, atļauju saņēmusi dzīvības apdrošināšanas sabiedrība , kā noteikts Direktīvā 2002/83/EK, atļauju saņēmis pārapdrošināšanas uzņēmums , kā noteikts Direktīvā 2005/68/EK, atļauju saņēmis PVKIU, kā noteikts Direktīvā 2009/65/EK, atļauju saņēmusi papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija , kā noteikts Direktīvā 2003/41/EK, vai atļauju saņēmis alternatīvo ieguldījumu fonds, kā noteikts Direktīvā 2011/61/ES;

(7)	„nefinansiāls darījumu partneris” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas nav neviena no 1. līdz 6. apakšpunktā minētajām vienībām;

(7a)

„aroda pensiju shēma” ir pensiju shēma, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK un kas iekļauj tās pašas direktīvas 2. panta 1. punktā minēto pilnvaroto struktūru, kura atbild par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas pārvaldību un rīkojas tās vārdā, vai tās pašas direktīvas 19. panta 1. punktā minētos ieguldījumu pārvaldniekus, vai jebkādu citu kārtību, kas atzīta valsts tiesību aktos kā shēma, kura izveidota papildpensijas uzkrāšanai;

(8)	„darījuma partnera kredītrisks” ir risks, kas ir darījuma partnerim pirms darījuma naudas plūsmu galīgā norēķina;

(9)	„vienošanās par sadarbspēju” ir divu vai vairāku CDS vienošanās, kas saistīta ar darījumu izpildi sistēmu starpā;

(10)	„kompetentā iestāde” ir iestāde, ko katra dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 18. pantu , vai viena vai vairākas EUI ; [Gr. 5]

(11)	„tīrvērtes dalībnieks” ir uzņēmums, kurš piedalās kāda CDS veiktajā tīrvērtē un atbild par to finansiālo pienākumu izpildi, kas rodas no tādas dalības;

(12)	„klients” ir uzņēmums, kam ir tiešas vai netiešas līgumattiecības ar CDS tīrvērtes dalībnieku vai kādu no tā saistītajiem uzņēmumiem , kas ļauj šim uzņēmumam veikt darījumu tīrvērti, attiecīgajam tīrvērtes dalībniekam izmantojot CDS ;

(13)

„būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība CDS vai darījumu reģistrā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Direktīvas 2004/109/EK 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punkta nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tā CDS vai darījumu reģistra pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

(14)	„mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Padomes Septītās Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, pamatojoties uz Līguma par konsolidētajiem pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu (22);

(15)	„meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, kā arī jebkurš galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmums;

(16)	„kontrole” ir kontrole, kas definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā;

(17)

„cieša saistība” ir situācija, kurā divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista: a) līdzdalība, kas ir vismaz 20 % vai vairāk uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla tiešs vai kontrolēts turējums, b) kontrole, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, vai jebkādu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda šos uzņēmumus. Uzskata, ka situācijā, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu, proti, tām ir kontroles saistības, ir arī cieša saistība starp šādām personām;

(18)

„kapitāls” ir kapitāls 1986. gada 8. decembra Direktīvas 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, pieskaitot saistītos akciju emisijas uzcenojuma kontus; tas pilnībā sedz zaudējumus parastās situācijās un ierindojams aiz visām citām prasībām bankrota vai likvidācijas gadījumā;

(19)	„rezerves” ir rezerves tādā nozīmē kā 9. pantā Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (23), kā arī peļņa un zaudējumi, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem;

(20)	„valde” ir administratīvā valde vai uzraudzības padome vai abas saskaņā ar valsts likumiem par uzņēmējdarbību;

(21)	„neatkarīgs valdes loceklis” ir valdes loceklis, kam nav iepriekšēju vai pašreizēju darba, ģimenes vai citādu attiecību, kuras rada interešu konfliktu ar CDS, tā kontrolējošajiem akcionāriem vai vadību vai tā tīrvērtes dalībniekiem vai vadību;

(22)	„augstākā vadība” ir persona vai personas, kas faktiski vada CDS darbību, un valdes izpildloceklis vai locekļi;

(22a)

„trešo valstu tīrvērtes darījumu dalībnieki” ir trešās valstīs reģistrēti uzņēmumi, kas ir pielīdzināmi finansiāliem darījumu partneriem vai 7. panta 2. punktā norādītajiem nefinansiāliem darījumu partneriem; tas tā ir, ja trešā valstī reģistrēts uzņēmums, ja tas būtu reģistrēts Savienībā, tiktu klasificēts kā finansiāls darījumu partneris vai 7. panta 2. punktā norādīts nefinansiāls darījumu partneris;

(22b)

„nošķiršana” ir vienas personas aktīvu un pozīciju neizmantošana, lai pildītu pienākumus vai vērstu prasības pret citu personu, no kuras ir paredzēta nošķiršana, un tā nav pieejama šādiem nolūkiem, īpaši tīrvērtes dalībnieka maksātnespējas gadījumā;

(22c)

„darījuma konsolidācija” ir noteikta atvasinājumu līgumu kopuma aizvietošana ar citu līgumu kopumu, kuram katrs procesa dalībnieks ir noteicis šādas īpašības: a) mazāks līgumu skaits un kopējā nosacītā vērtība; un b) tāds pats vai līdzīgs riska profils kā sākotnējam atvasinājumu līgumu kopumam;

(22d)

„saskaņota rīcība” ir rīcības saskaņošana, kā noteikts Direktīvas 2004/109/EK 10. panta a) apakšpunktā.

2.     Lai nodrošinātu (22.a) punkta pirmās daļas konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precīzāk nosakot kritērijus, kas jāizmanto tam, lai trešo valstu uzņēmumus varētu klasificēt kā trešo valstu tīrvērtes darījumu dalībniekus.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

II   sadaļa

Ārpusbiržas atvasinājumu tīrvērte, ziņošana un riska mazināšana

3. pants

Tīrvērtes pienākums

1.   Finansiāls darījumu partneris vai 7. panta 2. punktā norādītais nefinansiālais darījumu partneris visiem ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kas tiek uzskatīti par piemērotiem saskaņā ar 4. pantu un ir noslēgti ar citiem finansiāliem darījumu partneriem vai ar 7. panta 2. punktā norādītajiem nefinansiālajiem darījumu partneriem , veic tīrvērti caur attiecīgajiem CDS, kuri ir uzskaitīti 4. panta 4. punktā minētajā reģistrā.

Minētais tīrvērtes pienākums attiecas arī uz finansiāliem darījumu partneriem un pirmajā apakšpunktā minētajiem nefinansiālajiem darījumu partneriem, kuri ir noslēguši piemērotus atvasinājumu līgumus ar trešo valstu tīrvērtes darījumu partneriem .

Ārpusbiržas atvasinājumu līgumi, kas noslēgti pirms dienas, kad stājas spēkā tīrvērtes pienākums attiecīgajai atvasinājumu šķirai, ir atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma.

Šis tīrvērtes pienākums attiecas uz visiem ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kurus pēc EVTI lēmuma publiskošanas saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu klasificē kā atvasinājumus, kas ir piemēroti tīrvērtes pienākumam.

(1a)     Tīrvērtes pienākums netiek noteikts atvasinājumu līgumiem, ko noslēdz starp meitasuzņēmumiem, kas pieder vienam mātesuzņēmumam, vai starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu. Šajā noteikumā „mātesuzņēmums” un „meitasuzņēmums” ir attiecīgajos Savienības tiesību aktos atbilstoši definēti uzņēmumi. Šis izņēmums neskar ziņošanas pienākumu saskaņā ar 6. pantu, kā arī pienākumus attiecībā uz riska mazināšanas metodēm saskaņā ar 8. pantu.

Izņēmumi ir attiecināmi tikai gadījumā, ja attiecīgais mātesuzņēmums pirmais ir rakstiski paziņojis mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka ir paredzējis pielietot šo atbrīvojumu. Paziņojums ir jāsniedz ne mazāk kā trīsdesmit kalendārās dienas pirms atbrīvojuma pielietošanas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka atbrīvojumu attiecina tikai uz atvasinājumu līgumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	atvasinājumu līgumi starp viena un tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu ir noslēgti ekonomisku apsvērumu dēļ;

b)	atbrīvojuma pielietošana nepalielina sistēmisko risku finanšu sistēmā;

c)	starp viena un tā paša mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu nepastāv tiesiski kapitāla plūsmas ierobežojumi.

2.   Lai izpildītu 1. punktā noteikto tīrvērtes pienākumu, finansiālie darījumu partneri un 7. panta 2. punktā minētie nefinansiālie darījumu partneri kļūst vai nu par tīrvērtes dalībniekiem, vai veic savu darījumu tīrvērti CDS, izmantojot ieguldījumu sabiedrību vai kredītiestādi, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/39/EK prasības .

4. pants

Piemērotība tīrvērtes pienākumam

1.   Ja kompetentā iestāde ir atļāvusi CDS veikt tīrvērti kādai atvasinājumu šķirai atbilstīgi 10. vai 11. pantam, tā par šo atļauju tūlīt informē EVTI un pieprasa lēmumu par piemērotību 3. pantā minētajam tīrvērtes pienākumam.

1.a     Ja trešā valstī reģistrēts CDS ir atzīts saskaņā ar 23. pantu, attiecīgā trešās valsts kompetentā iestāde, piemērojot 23. panta 4. punktā minētās vienošanās par sadarbību, padara pieejamas EVTI atvasinājumu līgumu šķiras, attiecībā uz kurām šim CDS ir atļauts sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai klientiem, kas reģistrēti Savienībā.

2.   Saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu un pieprasījumu, EVTI sešu mēnešu laikā pieprasītājai kompetentajai iestādei adresē lēmumu, kurā nosaka:

a)	vai minētā atvasinājumu šķira ir piemērota tīrvērtes pienākumam saskaņā ar 3. pantu;

b)	vēlāku datumu, no kura stājas spēkā tīrvērtes pienākums , tostarp laika periodu, kurā darījumu partneriem vai darījumu partneru kategorijām ir jāpiemēro tīrvērtes pienākums . Minētais datums nedrīkst būt pirms datuma, kurā ir noteikts tīrvērtes pienākums;

ba)	vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem ir spēkā tīrvērtes pienākums attiecībā uz līgumiem ar personām trešās valstīs.

Pirms lēmuma pieņemšanas EVTI organizē sabiedrisku apspriešanos ar tirgus dalībniekiem un tiem dalībniekiem ārpus tirgus, kuriem ir specializētas zināšanas par attiecīgo jautājumu vai interese par to, un sazinās ar ESRK un trešo valstu kompetentajām iestādēm. Šīs apspriešanās kopsavilkumu publicē mēneša laikā, un papildu informāciju par publisko apspriešanos, kā arī citām konsultācijām dara pieejamu pēc pieprasījuma [Gr. 21]

2.a     EVTI pēc savas ierosmes, ievērojot 3. punktā noteiktos kritērijus, pēc sabiedriskās apspriešanas un konsultējoties ar ESRK un — attiecīgajā gadījumā — ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, nosaka un paziņo Komisijai tās atvasinājumu līgumu šķiras, kuras būtu uzskatāmas par piemērotām tīrvērtes pienākumam, bet attiecībā uz kurām neviens CDS vēl nav saņēmis atļauju.

Pēc šādas atvasinājumu līgumu šķiras noteikšanas EVTI publicē uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šīs atvasinājumu līgumu šķiras tīrvērtei.

3.   EVTI pieņem lēmumu pēc šādiem kritērijiem:

a)	sistēmiskā riska samazinājums finanšu sistēmā , tostarp iespēja, ka savstarpēji cieši saistīti partneri varētu nespēt pildīt maksājumu saistības, un pozīciju pārredzamības trūkums;

b)	līgumu likviditāte;

c)	godīgu, uzticamu un vispārpieņemtu avotu par cenām pieejamība;

▐

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, EVTI ņem vērā arī to, ka ir vēlams panākt starptautisku vienošanos.

Pirms lēmuma pieņemšanas EVTI sarīko publisku apspriešanu un attiecīgā gadījumā konsultējas ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

4.   Jebkuru lēmumu saskaņā ar 2. punktu EVTI nevilcinoties iekļauj reģistrā. Reģistrā iekļauj piemērotās atvasinājumu šķiras un CDS, kam atļauts veikt to tīrvērti. EVTI reģistru regulāri atjaunina.

EVTI regulāri pārskata savus lēmumus un vajadzības gadījumā tos groza.

5.   EVTI pēc savas ierosmes, konsultējoties ar ESRK, nosaka un paziņo Komisijai to atvasinājumu līgumu šķiru , kas ir iekļaujama tās publiskajā reģistrā un jāuzskata par atbilstošu tīrvērtei , bet par kuru neviens CDS vēl nav saņēmis atļauju. Pēc tam, kad attiecīgā atvasinājumu šķiras kategorija ir noteikta, EVTI publicē aicinājumu CDS izstrādāt priekšlikumus to tīrvērtei un publicēt sarakstu, kam šis aicinājums ir izteikts.

5.a     Atvasinājumu šķira vairs nav uzskatāma par piemērotu tīrvērtes pienākumam, ja vairs nav CDS, kuru EVTI ir pilnvarojusi vai atzinusi par pilnvarotu veikt to tīrvērti saskaņā ar šo regulu, vai ja neviens CDS nevēlas veikt attiecīgās atvasinājumu šķiras tīrvērti.

6.    Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus , kuros nosaka:

a)	kādi dati jāiekļauj 1. punktā minētajā paziņojumā;

b)	šā panta 3. punktā minētos kritērijus;

c)	kādi dati jāiekļauj 4. punktā minētajā reģistrā.

Dati, kas minēti 4. punktā, vismaz korekti un nepārprotami nosaka tīrvērtes pienākumam pakļauto atvasinājumu šķiru.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu .

Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar pirmo daļu EVTI organizē sabiedrisku apspriešanu, kurā iesaistīti tirgus dalībnieki . [Gr. 20]

4.a pants

Lai veicinātu efektīvu un konsekventu vispārējo atvasinājumu līgumu regulējumu, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus par attiecīgu pilnvarojumu risināt pārrunas ar mērķi panākt vienošanos par efektīviem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, kas piemērojami darījumiem trešā valstī, kurus veic finansiālie darījumu partneri un 7. pantā minētie nefinansiālie darījumu partneri.

4.b pants

Publiskais reģistrs

1.     Tīrvērtes pienākuma pildīšanai EVTI izveido un pārvalda publisku reģistru. Minētais reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē.

2.     Reģistrā norāda vismaz šādu informāciju:

a)	atvasinājumu līgumu šķiras, kurām ir piemērojams tīrvērtes pienākums saskaņā ar 3. pantu;

b)	CDS, kurus var izmantot tīrvērtes pienākuma izpildei;

c)	datumus, no kuriem tīrvērtes pienākums stājas spēkā, tostarp pakāpeniskas ieviešanas gadījumā;

d)	atvasinājumu šķiras, kuras EVTI ir noteikusi saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

3.     Ja kompetentā iestāde vai trešās valsts attiecīgā kompetentā iestāde ir atsaukusi atļauju noteiktas atvasinājumu līgumu šķiras tīrvērtes veikšanai, EVTI nekavējoties dzēš šo CDS no reģistra attiecībā uz konkrēto atvasinājumu šķiru.

4.     EVTI regulāri atjaunina reģistru.

5.     Lai nodrošinātu vienotus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai detalizēti noteiktu 1. punktā minētajā publiskajā reģistrā iekļaujamo informāciju.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

5. pants

Piekļuve CDS

1.    Ja CDS ir atļauts veikt piemērotu ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērti, tas šādus līgumus pieņem tīrvērtei pārredzami, taisnīgi un bez diskriminācijas, neatkarīgi no izpildes vietas , un, ja iespējams, ievērojot starptautiskos atvērtos nozares standartus, ciktāl tas neietekmē riska mazināšanu. Lai izvairītos no diskriminējošas prakses, CDS ir jāpieņem tīrvērtei darījumi, kas tiek izpildīti dažādās vietās, ciktāl minētās vietas atbilst CDS noteiktajām vai tiem piemērojamām darbības, tehniskajām un juridiskajām prasībām, kā arī tā piekļuves un riska pārvaldības prasībām, neatkarīgi no līgumu dokumentiem, uz kuru pamata darījuma partneri noslēguši attiecīgo ārpusbiržas atvasinājumu darījumu.

1.a     CDS trīs mēnešos izskata pieprasījumu un sniedz skaidru negatīvu vai pozitīvu atbildi tirdzniecības vietai, kas prasījusi ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērtes atļauju.

Ja CDS atsakās veikt tirdzniecības vietas ārpusbiržas atvasinājuma līguma tīrvērti, tas sniedz tirdzniecības vietai pilnībā pamatotu un izskaidrotu atbildi.

Ja pieteikums noraidīts, tirdzniecības vieta, ievērojot vismaz trīs mēnešus ilgu nogaidīšanas periodu, var iesniegt jaunu piekļuves pieprasījumu.

Domstarpību gadījumā EVTI visus kompetento iestāžu konfliktus risina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

1.b     Lai sagatavotu 68. pantā noteiktos ziņojumus Komisijai un Parlamentam, EVTI uzrauga piekļuvi CDS un atsevišķu darbību, tostarp ekskluzīvas licencēšanas prakses izmantošanas, ietekmi uz konkurētspēju.

6. pants

Ziņošanas pienākums

1.    Par visiem atvasinājumu līgumiem tiek paziņots darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 51. pantu . Darījumu partneri ziņo datus par katru atvasinājumu līgumu, kuru tie noslēguši, un par katru līguma grozīšanu pēc būtības, pārjaunošanu vai izbeigšanu. Datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc līguma noslēgšanas , grozīšanas pārjaunošanas vai izbeigšanas, izņemot gadījumus, kas noteikti saskaņā ar 5. punktu pieņemtajos standartos. Turklāt vienošanos par līguma vai darījuma izbeigšanu atšķirībā no izbeigšanas pirms noteiktā termiņa neuzskata par grozījumu. Informāciju par ārpusbiržas atvasinājumu darījumu paziņo ne vēlāk kā vienu darījuma dienu pēc darījuma īstenošanas vai veiktajām izmaiņām. Par „darījumu dienām” tiek uzskatītas dienas, kuras par tādām atzīst līgumslēdzēji un — tādu līgumu gadījumā, kuriem piemēro CDS tīrvērti, — arī attiecīgais CDS. Tie arī piecus gadus uzglabā visu uzskaites dokumentos iekļauto informāciju, kas vajadzīga ziņojumam.

Trešās personas ir tiesīgas ziņot 1. apakšpunktā noteikto informāciju sākotnējo darījuma partneru vietā, ja tiek nodrošināts, ka līguma dati netiek paziņoti vairākkārt.

Pēc tīrvērtējamo atvasinājumu līgumu tīrvērtes centrālais darījumu starpnieks pilda pirmajā daļā noteikto ziņošanas pienākumu. Ja atvasinājumu līgumi iekļauti darījumu koncentrācijas procesā, šā punkta pirmajā daļā noteikto ziņošanas pienākumu pilda darījumu koncentrācijas pakalpojuma sniedzējs.

EVTI piešķir pilnvaras pārbaudīt, vai attiecībā uz ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem var noteikt retrospektīvas ziņošanas pienākumu, ja šī informācija uzraudzības iestādēm ir obligāti nepieciešama. Pieņemot lēmumu, EVTI ievēro šādus kritērijus:

a)	paziņojuma tehniskos priekšnosacījumus (jo īpaši to, vai darījumi tiek elektroniski reģistrēti);

b)	nepabeigto darījumu atlikušo termiņu.

Pirms lēmuma pieņemšanas EVTI organizē sabiedrisku apspriešanu, kurā iesaistīti tirgus dalībnieki [Gr. 14 un 15]

2.    Ziņošanu, ja iespējams, veic saskaņā ar starptautiskiem atvērtiem nozares standartiem.

3.   Darījuma partneris, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt atvasinājuma līguma datu ziņošanu otram darījuma partnerim vai trešai pusei .

Ja darījuma partneris paziņo visus datus par līgumu darījumu reģistram cita darījuma partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam uzliek līgums vai kāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.

Ziņotājai vienībai vai tās direktoriem vai darbiniekiem , vai citām personām, kas rīkojas tās vārdā, nav nekādas atbildības šādas izpaušanas dēļ.

4.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI sadarbībā ar EBI, ECBS un ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu šā panta 1. un 2. punktā minēto ziņojumu datus un veidu dažādām atvasinājumu šķirām , grupām vai kategorijām un jebkādai retrospektīvai ietekmei, tostarp rezervju izveidošanas un ziņošanas par elektroniski reģistrētiem darījumiem ar visiem atvasinājumiem kārtību, kā arī kritērijus un noteikumus retrospektīvai ziņošanai par neizpildītiem atvasinājumu līgumiem, kas noslēgti pirms regulas stāšanās spēkā.

Šajos ziņojumos iekļauj vismaz:

a)	līguma puses un pienācīgi identificē no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tas atšķiras;

b)	līguma galvenās īpašības, tostarp veidu, pamatā esošo instrumentu, dzēšanas termiņu , izpildi, izpildes datumu, cenu datus un nosacīto vērtību ▐;

ba)	nestandarta atvasinājumiem paredz alternatīvu formātu, kas kompetentajām iestādēm ļauj šādu darījumu konstatēt un veikt vajadzīgos regulatīvos pasākumus;

bb)	unikālu līguma identifikatoru.

EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ESRK šo projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam .

Ja regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem Eiropas Parlamenta un Padomes. gada. Regulas (ES) Nr …/2011 [par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību] (24)  (25) nozīmē, EVTI apspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ESA).

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

4.a     Izstrādājot regulatīvos tehniskos standartus, EVTI cita starpā vadās pēc I pielikuma 1. tabulas „Sadaļu saraksts paziņojumu sniegšanas vajadzībām” Komisijas Regulā (EK) Nr. 1287/2006.

5.   Lai nodrošinātu vienotus 1. un 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI sadarbībā ar EBI, EAAPI un ESRK izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 1. un 2. punktā minēto ziņojumu formu un biežumu dažādām atvasinājumu šķirām.

Šādu īstenošanas tehnisko standartu projektu ▐ EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Ja regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem Regulas (ES) Nr …/2011 [par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību] (26) nozīmē, EVTI apspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ESA).

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu .

7. pants

Nefinansiālie darījumu partneri

1.   Uz nefinansiālu darījuma partneri attiecas 6. panta 1. punktā noteiktais ziņošanas pienākums.

2.   Ja nefinansiāls darījuma partneris ārpusbiržas atvasinājumu līgumos ieņem tādas vidējās pozīcijas, kas ilgāk nekā 50 darījuma dienas pārsniedz tīrvērtes slieksni, kuru nosaka atbilstīgi 3. punkta b) apakšpunktam, uz to attiecas 3. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums ▐.

Tīrvērtes pienākums ir spēkā tik ilgi, kamēr nefinansiāla darījuma partnera neto pozīcijas un riska pozīcijas ārpusbiržas atvasinājumu līgumos pārsniedz tīrvērtes slieksni, un tas beidzas, tiklīdz neto un riska pozīcijas noteiktu laikposmu nepārsniedz tīrvērtes slieksni.

Kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 48. pantu, nodrošina pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi.

Šā punkta pirmajā daļā minēto tīrvērtes pienākumu izpilda 6 mēnešu laikā.

2.a     Aprēķinot 2. punktā minētās pozīcijas, neņem vērā ārpusbiržas atvasinājumu līgumus, kurus noslēguši nefinansiālie darījuma partneri un kuri ir objektīvi izmērāmi kā tieši saistīti ar minētā darījuma partnera komercdarbības vai uzņēmuma finansēšanas riska ierobežošanu.

3.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, apspriežoties ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

▐

b)	tīrvērtes slieksni;

ba)	kritērijus, kas ļauj objektīvi un izmērāmi noteikt, kuri ārpusbiržas atvasinājumu līgumi ir tieši saistīti ar komercdarbību vai uzņēmuma finansēšanu.

Tīrvērtes sliekšņus nosaka, ņemot vērā katra darījuma partnera visu tīro pozīciju un riska pozīciju summas sistēmisko nozīmību katrai atvasinājumu šķirai.

EVTI, konsultējoties ar EBI, ESRK un citām attiecīgām iestādēm, ne vēlāk kā 2012. gada 30. jūnijā iesniedz Komisijai minēto regulatīvo standartu projektus.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

▐

Gatavojoties pieņemt sliekšņus un kritērijus, lai noteiktu kuri atvasinājumu līgumi ir objektīvi izmērāmi kā tieši saistīti ar komercdarbību vai uzņēmuma finansēšanu, EVTI rīko sabiedrisku apspriešanu un nefinansiāliem darījumu partneriem dod iespēju paust viedokli;

▐

5.   Komisija, konsultējoties ar Eiropas uzraudzības iestādēm un citām attiecīgām iestādēm regulāri pārskata 3. punktā noteiktos sliekšņus un vajadzības gadījumā tos groza.

8. pants

Ārpusbiržas atvasinājumu līgumu, kuriem CDS neveic tīrvērti, riska mazināšanas metodes

1.   Finansiālie darījuma partneri vai 7. panta 2. punktā minētie nefinansiālie darījuma partneri, kas iesaistās tādā ārpusbiržas atvasinājumu līgumā, kura tīrvērti CDS neveic, ar pienācīgu rūpību nodrošina, ka tiek ieviestas piemērotas prudenciālās procedūras un kārtība darbības riska , tirgus riska un kredītriska mērīšanai, uzraudzībai un mazināšanai, kur ietilpst vismaz:

a)	piemēroti elektroniski līdzekļi, kas nodrošina ārpusbiržas atvasinājumu līguma noteikumu laicīgu apstiprināšanu;

b)	standartizēti procesi, kas ir noturīgi, elastīgi un revīzijā kontrolējami un kas ļauj saskaņot portfeļus, pārvaldīt saistīto risku un agrīni konstatēt pušu strīdus un tos atrisināt, un uzraudzīt neizpildīto līgumu vērtību.

Lai izpildītu b) apakšpunkta prasības, neizpildīto līgumu vērtība ik dienas tiek pieskaņota tirgum un riska pārvaldības procedūras prasa laicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma nomaiņu vai riskam atbilstošu kapitāla maksājumu saskaņā ar uzraudzības iestāžu noteiktajām kapitāla prasībām attiecībā uz finansiāliem darījumu partneriem .

Finansiāli darījumu partneri un 7. panta 2. punktā minētie nefinansiāli darījuma partneri, jau līgumu noslēdzot, piedāvā darījumu partneriem iespēju nošķirt sākotnējās maržas.

EVTI regulāri uzrauga darbības ar tīrvērtei nepiemērotiem atvasinājumiem, lai konstatētu gadījumus, kad attiecīgā līgumu šķira var radīt sistēmisku risku. EVTI pēc apspriešanās ar ESRK rīkojas, lai novērstu šādas šķiras līgumu turpmāku uzkrāšanu.

Kompetentā iestāde un EVTI nodrošina, ka prudenciālo procedūru un pasākumu mērķis ir novērst regulējuma arbitrāžu starp tiem atvasinājumu darījumiem, kuriem tīrvērte ir veikta, un tiem, kuriem tīrvērte nav veikta, un atspoguļot atvasinājumu līgumu radītu risku pārnešanu.

EVTI un kompetentās iestādes pārskata maržas standartus, lai atbilstīgi 37. panta noteikumiem novērstu regulējuma arbitrāžu.

1.b     Saistībā ar ieguldījumiem pensiju shēmās saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK vai shēmā, kura dalībvalsts tiesību aktos atzīta par pensiju uzkrāšanas shēmu, elastīgos atvasinājumu nodrošinājuma pasākumos, ko izmanto riska mazināšanai, ņem vērā darījumu partneru maksātspēju. Prudenciālā uzraudzības regulējumā noteiktās kapitāla prasības atbilst tām, kas noteiktas līgumos, kuriem tīrvērti veic centralizēti.

2.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, kuros nosaka piemērotu prudenciālo procedūru un pasākumu pamatnostādnes un 1. punktā minētos maržas standartus, kā arī maksimālo laika starpību no ārpusbiržas atvasinājuma līguma noslēgšanas līdz 1. punkta a) apakšpunktā minētajai apstiprināšanai.

EVTI līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/ 2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

3.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu , Eiropas uzraudzības iestādes izstrādā vienotu regulatīvu tehnisko standartu projektu , kas nosaka ar nodrošinājumu un kapitālu saistīto kārtību un līmeņus, kas vajadzīgi 1. punkta b) apakšpunkta un 1. punkta otrās daļas izpildei.

Šo vienotu regulatīvo tehnisko standartu projektu Eiropas uzraudzības iestādes iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Atkarībā no darījuma partnera juridiskā rakstura Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 . [Gr. 19]

▐

9. pants

Sankcijas

1.    Ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu par sankciju režīmu stiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē un apspriežoties ar EVTI, dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs sadaļas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Tajās ietilpst vismaz administratīvi naudas sodi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas atbild par finansiālo un attiecīgos gadījumos nefinansiālo darījuma partneru uzraudzību, nodod atklātībai visas sankcijas, kas uzliktas par 3.–8. panta pārkāpumiem, ja vien tāda nodošana atklātībai nopietni neapdraud finanšu tirgus vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Dalībvalstis regulāri publisko uzlikto sodu efektivitātes vērtējuma ziņojumus.

Līdz 2012. gada 30. jūnijam dalībvalstis Komisijai dara zināmus 1. punktā minētos noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par jebkuriem sekojošiem minēto noteikumu grozījumiem.

3.   Komisija ar EVTI palīdzību pārbauda, vai 1. punktā minētie administratīvie sodi un 7. panta 1. un 2. punktā minētie sliekšņi tiek efektīvi un konsekventi piemēroti.

3.a     Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums neskar ārpusbiržas atvasinājumu līgumu spēkā esamību vai iespēju partneriem īstenot ārpusbiržas atvasinājumu līguma noteikumus. Šīs sadaļas noteikumu pārkāpums nerada tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību no ārpusbiržas atvasinājumu līguma partnera.

III   sadaļa

CDS atļauju došana un uzraudzība

1.   nodaļa

CDS atļaujas došanas nosacījumi un procedūra

10. pants

CDS darbības atļauja

1.   Ja CDS, kas ir Savienībā reģistrēta juridiska persona un kam ir piekļuve piemērotai likviditātei, ir nodoms veikt pakalpojumus un darbības, tas iesniedz atļaujas pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir reģistrēts.

Šādu likviditāti var dot piekļuve centrālās bankas vai kredītspējīgas un uzticamas komercbankas, vai abu likviditātei. Piekļuvi likviditātei var dot atļauja, kas piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 6. pantu, vai citādas piemērotas vienošanās.

2.   Atļauja ir spēkā visā Savienības teritorijā.

3.    CDS piešķir atļauju tikai ar tīrvērti saistītām darbībām, un tajā min pakalpojumus vai darbības, ko CDS ir atļauts sniegt vai veikt, kā arī finanšu instrumentu šķiras, uz kurām atļauja attiecas.

4.   CDS katrā laikā ir jāatbilst nosacījumiem, kas bijuši nepieciešami sākotnējās atļaujas saņemšanai.

CDS bez nepamatotas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par būtiskām izmaiņām, kas iespaido sākotnējās atļaujas nosacījumus.

5.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu , nosakot 1. punktā minētās pietiekamās likviditātes kritērijus.

EVTI pēc apspriešanās ar EBI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

11. pants

Darbības un pakalpojumu klāsta paplašināšana

1.   Ja CDS vēlas paplašināt darbību ar papildu pakalpojumiem vai darbības veidiem, kas nav ietverti sākotnējā atļaujā, tas iesniedz paplašināšanas pieteikumu. Par atļaujas paplašināšanu uzskata tīrvērtes pakalpojumu piedāvāšanu citā valūtā vai finanšu instrumentos, kas pēc riska īpašībām būtiski atšķiras no tiem, kuriem CDS jau saņēmis atļauju.

Paplašinot atļauju, ievēro 13. pantā izklāstīto procedūru.

2.   Ja CDS vēlas paplašināt darbību, aptverot dalībvalsti, kurā tas nav reģistrēts, reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde to tūlīt paziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

12. pants

Kapitāla prasības

1.   Lai CDS saņemtu atļauju saskaņā 10. pantu, tā rīcībā ir pastāvīgs un pieejams sākumkapitāls vismaz EUR 10 miljoni .

2.   CDS kapitālam kopā ar nesadalīto peļņu un rezervēm jābūt samērīgam ar CDS komercdarbības apmēru un radīto risku. Tam katrā laikā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu organizētu darbības izbeigšanu vai pārstrukturēšanu piemērotā laika sprīdī un CDS adekvātu aizsardzību pret darbības un atlikušajiem riskiem.

3.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot 2. punktā minētās prasības attiecībā uz CDS kapitālu, nesadalīto peļņu un rezervēm, kā arī nosakot šo datu atjaunināšanas biežumu vai laiku .

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

13. pants

Atļaujas piešķiršanas un atteikšanas procedūra

1.   Atļauju kompetentā iestāde piešķir tikai tad, ja tā ir pilnīgi pārliecinājusies, ka pieteikumu iesniegušais CDS atbilst visām šīs regulas izvirzītajām prasībām un prasībām, kas pieņemtas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvai 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās  (27), un tad, kad no EVTI saņemts pozitīvs 15. pantā minētais atzinums.

2.    Lai saņemtu sākotnējo atļauju, pieteikumu iesniegušais CDS sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikumu iesniegušais CDS līdz sākotnējās atļaujas izdošanas brīdim ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus, kas izklāstīti šajā regulā. Kompetentā iestāde nekavējoties sniedz EVTI un kolēģijai, kas minēta 14. panta 1. punktā, visu no CDS saņemto informāciju.

3.    Lai piešķirtu sākotnējo atļauju, četru mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde rakstveidā informē pieteikumu iesniegušo CDS, vai atļauja piešķirta.

Lai piešķirtu darbību un pakalpojumu klāsta paplašināšanas atļauju, divu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju CDS par lēmumu, vai atļauja piešķirta.

14. pants

Sadarbība

1.   Lai atvieglotu 10., 11., 46. un 48. pantā minēto uzdevumu izpildi, CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde sadarbībā ar EVTI izveido kolēģiju.

Kolēģiju vada EVTI un tās sastāvā ir ne vairāk kā septiņi locekļi, tostarp no CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes un kompetentās iestādes, kas pārrauga CDS un centrālās bankas, kuras emitē tīrvērtei pakļauto finanšu instrumentu būtiskākās valūtas , kā arī no kompetentās iestādes, kuras pienākums ir uzraudzīt CDS tīrvērtes dalībniekus, kuri ir reģistrēti trīs dalībvalstīs ar lielāko kopējo ieguldījumu 40. pantā minētajā CDS saistību neizpildes fondā.

2.   Kolēģija neatkarīgi no kompetento iestāžu pienākumiem saskaņā ar šo regulu nodrošina:

a)	šīs regulas 15. pantā minētā ▐ atzinuma sagatavošanu;

b)	informācijas apmaiņu, ieskaitot informācijas pieprasījumus atbilstīgi 21. pantam; ▐

d)	uzraudzības iestādes izmeklēšanas programmu saskaņošanu, balstoties uz CDS riska novērtējumu;

e)	uzraudzības efektivitātes uzlabošanos, likvidējot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos;

f)	uzraudzības prakses piemērošanas konsekvenci;

g)	procedūru un avārijas plānu noteikšanu ārkārtas stāvokļu pārvarēšanai, kā minēts 22. pantā.

3.   Kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstveida savstarpēja vienošanās.

Minētajā vienošanās jo īpaši nosaka sadarbības praktisko ▐ kārtību starp kompetento iestādi un EVTI un var noteikt uzdevumus, kurus uztic CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai EVTI .

Ja kolēģijas locekļu vairākums uzskata, ka CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde pienācīgi nepilda savus pienākumus un ka šāda rīcība var apdraudēt finanšu stabilitāti, EVTI pieņem lēmumu, kurā konstatē, vai CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde darbojas pienācīgi un vai tā apdraud finanšu stabilitāti.

Ja EVTI uzskata, ka uzraudzība ir neatbilstīga, EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 pret kompetentajām iestādēm var noteikt korektīvus pasākumus.

3.a     Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, izstrādā regulatīvu tehniskā standarta projektu, kurā ir precizēta riska novērtēšana, kas minēta 14. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā.

EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

15. pants

Kolēģijas atzinums

1.    Lai piešķirtu sākotnējo atļauju, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā CDS ir reģistrēts, veic CDS riska novērtējumu un četru mēnešu laikā no dienas, kad CDS iesniedzis pilnīgu pieteikumu, iesniedz ziņojumu EVTI .

1.a     Lai piešķirtu darbību un pakalpojumu klāsta paplašināšanas atļauju, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā CDS ir reģistrēts, veic CDS darbību un pakalpojumu klāsta paplašināšanas riska novērtējumu un viena mēneša laikā iesniedz ziņojumu kolēģijai.

Kolēģija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas pieņem atzinumu par to, vai novērtēto risku līmenis novedīs pie stabilas CDS darbības.

2.    Pozitīvu vai negatīvu atzinumu kolēģija pieņem ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu, piedaloties CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar novērtējumu. Kavēšanās vai domstarpību gadījumā EVTI veicina ▐ atzinuma pieņemšanu saskaņā ar tās domstarpību novēršanas pilnvarām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantam un tās vispārīgo koordinācijas funkciju atbilstīgi tās pašas regulas 21. pantam. ▐

16. pants

Atļaujas anulēšana

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, anulē atļauju, ja ir kāds no šiem apstākļiem:

a)	CDS nav izmantojis atļauju 12 mēnešus, nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav sniedzis pakalpojumus vai veicis darbību pēdējos sešus mēnešus;

b)	CDS ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c)	CDS vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem atļauja piešķirta;

d)	CDS ir smagi un sistemātiski pārkāpis šajā regulā noteiktās prasības.

1.a     Procedūrā, kuras rezultātā pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu, ir pieprasīts tās pašas kolēģijas pozitīvs atzinums, kura minēta saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī EVTI pozitīvs atzinums.

2.   EVTI katrā laikā var pieprasīt, lai CDS reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai CDS joprojām atbilst nosacījumiem, ar kuriem atļauja piešķirta.

3.   Kompetentā iestāde var atļauju anulēt tikai attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu, darbību vai finanšu instrumentu. Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā visā Savienības teritorijā.

17. pants

Pārskatīšana un izvērtēšana

Kompetentās iestādes vismaz vienreiz gadā pārskata CDS īstenotās vienošanās, stratēģiju, procesus un mehānismus saistībā ar atbilstību šai regulai un izvērtē tirgus, operacionālos un likviditātes riskus, kuriem CDS ir vai var tikt pakļauts.

Pārskatīšanā un izvērtēšanā aplūko CDS darbību apjomu, sistēmisko nozīmību, raksturu, apmēru un sarežģītību , kā arī 4. panta 3. punktā noteikto kritēriju izpildi .

Kompetentā iestāde pieprasa, lai CDS, kurš nepilda šajā regulā noteiktās prasības, veiktu nepieciešamos pasākumus.

EVTI veic pārbaudes CDS darbības vietā.

2.   nodaļa

CDS uzraudzība un pārzināšana

18. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts norīko kompetento iestādi, kas atbild par to pienākumu izpildi, kuri izriet no šīs regulas attiecībā uz tās teritorijā reģistrēto CDS darbības atļaušanu, pārraudzību un pārzināšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.

▐

2.   Katra dalībvalsts gādā, lai kompetentajai iestādei būtu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas funkciju izpildei.

3.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka gadījumos, kad nav ievēroti šīs regulas noteikumi, saskaņā ar valsts likumiem var tikt noteikti vai atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām piemēroti pienācīgi administratīvi pasākumi.

Šie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi.

4.   EVTI publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 1. punktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

18.a pants

Dienesta noslēpums

1.     Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas saskaņā ar 18. pantu norīkotajās kompetentajās iestādēs, EVTI, un revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI. Konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt pienākumu izpildes gaitā, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķu CDS, darījumu reģistru vai kādu citu personu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības vai nodokļu likumi, vai pārējie šīs direktīvas noteikumi.

2.     Ja CDS ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, tad konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerclietās, ja tas vajadzīgs tiesvedībai.

3.     Neskarot gadījumus, uz ko attiecas krimināltiesības un nodokļu likumi, kompetentās iestādes, EVTI, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai regulai, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, vai citu iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu gadījumā — tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir īpaši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.

4.     Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 1., 2. un 3. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi neliedz EVTI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, AIFP, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, regulētiem tirgiem vai tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes, vai struktūras, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5.     Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   nodaļa

Sadarbība

19. pants

Iestāžu sadarbība

1.   Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā, EVTI , kā arī — vajadzības gadījumā — ar ECBS . ES iestādes piešķir EVTI atbilstīgus resursus, lai tā varētu efektīvi pildīt šajā regulā noteiktos pienākumus.

2.   Balstoties uz konkrētā laikā pieejamo informāciju, kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti visās citās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās, kas minētas 22. pantā.

▐

21. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Kompetentās iestādes sniedz EVTI un cita citai informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei saskaņā ar šo regulu.

2.   Kompetentās iestādes un citas iestādes vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, to izmanto tikai savu pienākumu izpildē un šo konfidenciālo informāciju nedrīkst ne publicēt, ne citādā veidā publiskot, izņemot šajā regulā skaidri noteiktos gadījumos .

3.   EVTI pārsūta par CDS uzraudzību atbildīgajām kompetentajām iestādēm konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz CDS pienākumu izpildi. Kompetentās iestādes un citas attiecīgas iestādes nodod EVTI un citām kompetentajām iestādēm informāciju, kas tām nepieciešama šajā regulā noteikto pienākumu izpildei.

4.   Kompetentās iestādes nodod informāciju ECBS centrālajām bankām, ja šāda informācija attiecas uz to pienākumu izpildi.

22. pants

Ārkārtas situācijas

Kompetentā iestāde vai kāda cita iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI un citas attiecīgās iestādes par katru ar CDS saistītu ārkārtas situāciju, ieskaitot pārmaiņas finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur ir reģistrēts CDS vai kāds no tā tīrvērtes dalībniekiem.

4.   nodaļa

Attiecības ar trešām valstīm

23. pants

Trešās valstis

1.   Trešā valstī reģistrēts CDS var sniegt tīrvērtes pakalpojumus Savienībā reģistrētām vienībām tikai tad, ja šo CDS ir atzinusi EVTI.

Atļaujas piešķiršana, pagarināšana vai anulēšana notiek atbilstoši šīs regulas 10.–16. pantā minētajiem nosacījumiem un procedūrām.

Trešo valstu CDS atļaujas pārskata tikpat stingri kā ES CDS atļaujas.

Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru tā pilnībā vai daļēji atbrīvo CDS no atļaujas piešķiršanas nosacījumu un procedūru ievērošanas, ja ir nodrošināts savstarpīgums un ievēroti šādi nosacījumi:

a)	Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 3. punktu, un

b)	attiecīgajā trešā valstī tiek piešķirti līdzvērtīgi atbrīvojumi Savienībā reģistrētiem CDS.

2.   EVTI , apspriežoties ar kompetentajām iestādēm Savienībā, EBI, attiecīgajiem to dalībvalstu ECBS dalībniekiem, kurās CDS sniedz vai plāno tīrvērtes pakalpojumus, un ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem, kuri ir atbildīgi par to CDS uzraudzību, ar kuriem ir panākta vienošanās par sadarbspēju, atzīst trešās valsts CDS, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu saskaņā ar 3. punktu; vai

b)	CDS ir saņēmis atļauju un tiek efektīvi uzraudzīts minētajā trešā valstī;

ba)

uz trešo valsti attiecas Komisijas lēmums, kurā ir noteikts, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas standarti atbilst Finanšu darījumu darba grupas prasībām un ir līdzvērtīgi prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (28);

bb)

trešā valsts ir parakstījusi nolīgumu ar tā CDS mītnes dalībvalsti, kurš ir saņēmis atļauju un kurš pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem, un kurš nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp par daudzpusējiem nolīgumiem nodokļu jomā, ja tādi ir;

bc)	EVTI ir pārskatījusi CDS riska pārvaldības standartus un atzinusi, ka tie atbilst šīs regulas IV sadaļā noteiktajiem standartiem;

bd)	tam ir pietiekami daudz elementu, lai uzskatītu, ka trešās valsts tiesiskais regulējums nediskriminē ES juridiskās personas;

be)	trešā valsts piemēro līdzvērtīgus piekļuves nosacījumus tiem CDS, kuri darbojas ES, un šajā trešā valstī ir ieviesta savstarpējās atzīšanas kārtība;

bf)	ar nosacījumiem, kurus attiecina uz trešās valsts CDS, saglabā līdzvērtīgus konkurences apstākļus starp ES CDS un šīs trešās valsts CDS.

3.   Komisija pieņem deleģētus aktus, saskaņā ar -68. pantu un pamatojoties uz kopīgu atzinumu, ko sniegušas EVTI, EBI, ECBS un kompetentās iestādes, kas uzrauga dalībvalstīs reģistrētus trīs tīrvērtes dalībniekus, kuri veic vislielākās iemaksas CDS rezerves fondā , norādot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušie CDS atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas no šīs regulas izrietošajām prasībām, un ka šie CDS šajā trešā valstī tiek pastāvīgi efektīvi uzraudzīti un ka tiek nodrošināta prasību izpilde.

4.   EVTI , EBI, ECBS un kompetentās iestādes, kas uzrauga ES dalībvalstīs reģistrētus trīs tīrvērtes dalībniekus, kuri veic vislielākās iemaksas CDS rezerves fondā, noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 3. punktu ir atzīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādās vienošanās nosaka vismaz:

a)	mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI, kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm;

b)	uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras ;

ba)	CDS izsniegtās atļaujas anulēšanas procedūras.

IV   sadaļa

Prasības CDS

1.   nodaļa

Organizatoriskās prasības

24. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   CDS ir noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2.   CDS pieņem politiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp tā vadītāju un darbinieku atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem.

3.   CDS uztur un apkalpo organizatorisko struktūru, kas nodrošina tā pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

4.   CDS skaidri nošķir riska pārvaldības un citu CDS darbību ziņošanas kārtību.

5.   CDS pieņem, īsteno un uztur atlīdzības politiku, kas sekmē stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

6.   CDS uztur informācijas tehnoloģijas sistēmas, kas ir adekvātas, lai tiktu galā ar veikto pakalpojumu un darbību sarežģītību, daudzveidību un veidu un nodrošinātu augstus drošības standartus un saglabātās informācijas neskartību un slepenumu.

6.a     CDS nodrošina, ka informācija, kas saņemta par darījumu vai klientu saistībā ar ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kuri veic tīrvērti atbilstīgi šajā regulā noteiktajām prasībām, tiks izmantota tikai, lai pildītu tajā noteiktās prasības, un bez attiecīgā klienta iepriekšējas rakstiskas piekrišanas netiks izmantota komerciālā nolūkā.

7.   CDS savu pārvaldības kārtību un vadības noteikumus , tostarp tīrvērtes dalības kritērijus, publisko bez maksas .

8.   CDS tiek pakļauts biežām un neatkarīgām revīzijām. Šo revīziju rezultātus paziņo valdei un dara zināmus kompetentajai iestādei.

9.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kur nosaka 1.–8. punktā minēto noteikumu un pārvaldības kārtības minimālo saturu.

EVTI iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

25. pants

Augstākā vadība un valde

1.   Augstākajai vadībai ir jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu CDS vadību.

2.   CDS ir valde, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi, ir neatkarīgi. Valdē ir pārstāvēti tīrvērtes dalībnieku klienti. Atlīdzība neatkarīgajiem un citiem valdes locekļiem, kas nav izpildlocekļi, nav saistīta ar CDS uzņēmējdarbības rezultātiem.

Valdes locekļiem, tostarp neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem.

3.   CDS skaidri nosaka valdes lomu un pienākumus un valdes sēžu protokolus dara pieejamus kompetentajai iestādei un revidentiem .

26. pants

Riska komiteja

1.   CDS izveido riska komiteju, kas sastāv no dažādām pārstāvju grupām, tostarp tīrvērtes dalībnieku pārstāvjiem , tīrvērtes dalībnieku klientiem, neatkarīgiem ekspertiem un CDS kompetentās iestādes pārstāvjiem ar noteikumu, ka klienta pārstāvji nav tīrvērtes dalībnieka pārstāvji . Riska komitejā nevienai pārstāvju grupai nav balsu vairākuma. Riska komiteja var aicināt CDS darbiniekus piedalīties riska komitejas sēdēs bez balsstiesībām. Riska komitejas ieteikumi ir neatkarīgi no CDS vadības tiešas ietekmes.

2.   CDS skaidri nosaka riska komitejas locekļu darba uzdevumu, pārvaldības kārtību, lai nodrošinātu tās neatkarību, darbības procedūras, pieņemšanas kritērijus un ievēlēšanas mehānismu. Pārvaldības kārtība ir publiski pieejama kompetentajām iestādēm , un tajā ir noteikts vismaz tas, ka riska komitejas priekšsēdētājs ir neatkarīgs eksperts un ka riska komiteja ir nepastarpināti atbildīga valdei vai — gadījumā, ja tai ir duāla pārvaldības struktūra, — izpildvaldei, un rīko regulāras sanāksmes.

3.   Riska komiteja konsultē valdi vai —gadījumā, ja tai ir divējāda pārvaldības struktūra, — izpildvaldi, par pasākumiem, kas var iespaidot CDS riska pārvaldību, piemēram, bet ne tikai, par būtiskām izmaiņām tā riska modelī, saistību neizpildes procedūrām, kritērijiem tīrvērtes dalībnieku akceptēšanai , jaunu instrumentu šķiru tīrvērti vai funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem . Riska komitejas ieteikumi nav vajadzīgi par CDS ikdienas darbībām. Ir jāmēģina darīt viss iespējamais, lai ar riska komiteju konsultētos ārkārtas situācijās.

4.   Neskarot kompetento iestāžu tiesības saņemt pienācīgu informāciju, uz riska komitejas locekļiem attiecas konfidencialitāte. Ja riska komitejas priekšsēdētājs konstatē, ka kādam no locekļiem kādā jautājumā ir faktisks vai varbūtējs interešu konflikts, attiecīgajam loceklim nav atļauts balsot par šo jautājumu.

5.   CDS nekavējoties informē kompetento iestādi par katru lēmumu, kurā valde nolemj neievērot riska komitejas atzinumus.

6.   CDS ļauj tīrvērtes dalībnieku klientiem būt par riska komitejas locekļiem vai arī ievieš piemērotus konsultēšanās mehānismus, kas nodrošina, ka tiek pietiekami pārstāvētas tīrvērtes dalībnieku klientu intereses.

27. pants

Datu glabāšana

1.   CDS vismaz piecus gadus glabā visus datus par pakalpojumiem un darbību, lai kompetentajai iestādei būtu iespējams uzraudzīt CDS atbilstību šīs regulas prasībām.

2.   CDS vismaz piecus gadus pēc līguma izbeigšanas glabā visu informāciju par visiem līgumiem, ko tas apstrādājis. Šī informācija ļauj vismaz konstatēt darījuma sākotnējos noteikumus pirms attiecīgais CDS ir veicis tīrvērti.

3.   Neatkarīgi no vietas, kur darījumi izpildīti, CDS pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajai iestādei un EVTI 1. un 2. punktā minētos datus un informāciju un visu informāciju par pozīcijām līgumos, kuriem veikta tīrvērte.

4.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka 1. un 2. punktā minēto uzglabājamo datu un informācijas sīkāku raksturojumu un vajadzības gadījumā ilgāku datu saglabāšanas laiku .

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

▐

5.   Lai nodrošinātu vienotus 1. un 2. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, nosakot uzglabājamo datu un informācijas formātu. Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu .

▐

28. pants

Akcionāri un dalībnieki ar būtisku līdzdalību

1.   Kompetentā iestāde nedod CDS darbības atļauju, kamēr tā nav saņēmusi informāciju par to tiešo vai netiešo akcionāru vai biedru, fizisko vai juridisko personu identitāti, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šās līdzdalības apjomu.

2.   Kompetentā iestāde atsaka CDS atļauju, ja tā nav pārliecināta par to akcionāru vai biedru piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība CDS, ņemot vērā vajadzību nodrošināt stabilu un pārdomātu CDS pārvaldību.

3.   Ja CDS ir cieša saistība ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šī saistība kompetentajai iestādei netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkciju.

4.   Ja 1. punktā minētajām personām ir ietekme, kas varētu kaitēt stabilai un pārdomātai CDS pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, lai tādu stāvokli izbeigtu , vai anulē CDS izsniegto atļauju .

5.   Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām CDS ir cieša saistība, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē efektīvi īstenot kompetentās iestādes uzraudzības funkcijas.

29. pants

Informācija kompetentajām iestādēm

1.   CDS paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei , kurā CDS ir reģistrēts, par visām izmaiņām tā pārvaldībā un piegādā kompetentajai iestādei visu informāciju, kas tai nepieciešama, lai novērtētu, vai valdes locekļiem ir pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze.

Ja valdes locekļa rīcība varētu kaitēt stabilai un pārdomātai CDS pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, tostarp šā locekļa izslēgšanu no valdes.

2.   Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (turpmāk „potenciālais būtiskas līdzdalības ieguvējs”), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā CDS vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai CDS kļūtu par to meitasuzņēmumu (turpmāk — „plānotā būtiskas līdzdalības iegūšana”), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā CDS tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 30. panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CDS (turpmāk — „potenciālais atsavinātājs”), vispirms rakstveidā paziņo par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos zem 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai tā, ka CDS vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, kā minēts 2. punktā, kā arī pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai atsavinātājam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 30. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darba dienas (turpmāk — „vērtēšanas periods”), lai veiktu 30. panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (turpmāk — „vērtēšana”).

Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai atsavinātājam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu datumu.

3.   Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darba dienā, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

No dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai vērtēšanas periods tiek pārtraukts. Pārtraukums nepārsniedz divdesmit darbdienas. Kompetentā iestāde ir tiesīga atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šā iemesla dēļ vērtēšanas periodu nedrīkst pārtraukt.

4.   Kompetentā iestāde drīkst pagarināt 3. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz 30 darba dienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs vai atsavinātājs:

a)	vai nu atrodas, vai tiek regulēts ārpus Savienības;

b)

ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru neattiecas uzraudzība saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 73/239/EEK, Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (29), Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (30), vai Direktīvām 2002/83/EK, 2003/41/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK, 2006/48/EK, 2009/65/EK vai 2011/61/ES.

5.   Ja kompetentā iestāde pēc vērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tā divu darba dienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja lūguma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tomēr dalībvalstis var ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

6.   Ja kompetentā iestāde vērtēšanas perioda laikā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

7.   Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

8.   Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības, nekā noteikts šajā regulā.

30. pants

Vērtēšana

1.   Izvērtējot 29. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 29. panta 3. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CDS, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un pārdomātu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CDS, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc šādiem kritērijiem:

a)	potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija un finansiālā stabilitāte;

b)	personas, kas plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs CDS darbību, reputācija un pieredze;

c)	vai CDS spēs izpildīt un arī turpmāk pildīs šajā regulā izklāstītos noteikumus;

d)	vai nav pamata domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts izdarīt tādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību piegriež notiekošajam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam CDS, kurā tiek ierosināta pārņemšana.

Novērtējot CDS spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību piegriež tam, vai grupai, par kuras sastāvdaļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt uzdevumu sadalījumu pa kompetentajām iestādēm.

2.   Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties tāpēc, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3.   Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.   Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga vērtējuma veikšanai un ko kompetentās iestādes saņem, kad tām iesniedz 29. panta 2. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska prudenciāla vērtējuma veikšanai.

5.   Neatkarīgi no 29. panta 2., 3. un 4. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tajā pašā CDS, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

6.   Veicot novērtēšanu, attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir viens no šiem:

a)	citā dalībvalstī atļauju saņēmis cits CDS , kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, tirgus dalībnieks, vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, PVKIU pārvaldības sabiedrība vai AIFP;

b)	citā dalībvalstī atļauju saņēmuša cita CDS , kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas uzņēmuma, ieguldījumu sabiedrības, tirgus dalībnieka, vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieka, PVKIU pārvaldības sabiedrības vai AIFP mātesuzņēmums;

c)

fiziska vai juridiska persona, kuras kontrolē ir citā dalībvalstī atļauju saņēmis cits CDS , kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, tirgus dalībnieks, vērtspapīru norēķinu sistēmas dalībnieks, PVKIU pārvaldības sabiedrība vai AIFP.

7.   Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma nodod visu attiecīgo informāciju un — pēc savas ierosmes — visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju CDS, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

31. pants

Interešu konflikti

1.   CDS uztur spēkā un īsteno efektīvus rakstveida organizatoriskos un administratīvos noteikumus, lai atklātu un novērstu potenciālus interešu konfliktus starp sevi, ieskaitot tā vadītājus, darbiniekus vai jebkuru personu, kas tieši vai netieši ar viņiem saistīta kontroles vai ciešas saistības dēļ, un tā tīrvērtes dalībniekiem vai to klientiem vai starp tiem. Tas uztur spēkā un īsteno risinājumu procedūras ▐ interešu konfliktu novēršanai .

2.   Ja CDS organizatoriskie vai administratīvie noteikumi par interešu konflikta pārvaldību nav pietiekami, lai ticami nodrošinātu, ka tiks novērsts risks nodarīt kaitējumu tīrvērtes dalībnieka vai klienta interesēm, tas nepārprotami atklāj interešu konfliktu vispārējo raksturu vai avotus tīrvērtes dalībniekam pirms jaunu darījumu pieņemšanas no šā tīrvērtes dalībnieka. ▐

3.   Ja CDS ir mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, rakstveida noteikumos ņem vērā visus apstākļus, kas CDS ir zināmi vai būtu jāzina, kuri var izraisīt interešu konfliktu, kas rodas tādu citu uzņēmumu struktūras un darbības veidu dēļ, ar kuriem tas ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecībās.

4.   Rakstveida noteikumos, kas ieviesti saskaņā ar 1. punktu, ir:

a)	raksturoti apstākļi, kas veido vai var izraisīt interešu konfliktu, kura dēļ ir būtisks risks nodarīt kaitējumu viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku vai klientu interesēm;

b)	izklāstītas procedūras, kas jāievēro, un pasākumi, kas jāveic, lai likvidētu šādus konfliktus.

5.   CDS dara visu praktiski iespējamo, lai novērstu tā sistēmās uzturētās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, un novērš minētās informācijas izmantošanu cita veida uzņēmējdarbības veikšanai. Viena CDS reģistrēto komerciāli jutīgo informāciju komerciālām vajadzībām neizmanto citas fiziskas vai juridiskas personas, kas ar CDS ir mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma attiecībās.

32. pants

Darbības nepārtrauktība

1.   CDS iedibina, īsteno un iztur piemērotu uzņēmējdarbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu ar mērķi nodrošināt tā funkciju saglabāšanos, darbību laicīgu atjaunošanu un centrālā darījumu starpnieka pienākumu izpildi. Šāds plāns vismaz atļauj atjaunot visus darījumus kopš pārtraukšanas brīža, lai CDS varētu turpināt droši darboties un pabeigt norēķinus paredzētajos datumos.

1.a     CDS iedibina, īsteno un uztur piemērotu procedūru, kas nodrošina savlaicīgus un organizētus norēķinus vai klienta aktīvu pārvešanu, ja atļauja tiek anulēta, pamatojoties uz lēmumu saskaņā ar 16. pantu.

2.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā nosaka uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāna minimālo saturu un minimālo pakalpojumu līmeni, kas jāgarantē negadījuma seku novēršanas plānam.

Regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

32.a pants

Maksājumu apstrādes automatizācija

1.     Lai visā darījumu plūsmā veicinātu maksājumu apstrādes automatizāciju, CDS savās sistēmās sadarbībai ar dalībniekiem un darbībai tirgus infrastruktūrās, ar kurām tie saskaras, un savās saziņas procedūrās ar dalībniekiem un tirgus infrastruktūrām, ar kurām tie saskaras, izmanto un integrē attiecīgās starptautiskās saziņas procedūras un standartus ziņojumapmaiņas un atsauces datņu jomā, veicinot efektīvu tīrvērti un norēķinus sistēmās.

2.     Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda kārtību, kā noteikt, kuras starptautiskās saziņas procedūras un kuri ziņojumapmaiņas un atsauces datu standarti uzskatāmi par atbilstošiem šā panta 1. punkta izpratnē.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

33. pants

Ārpakalpojumi

1.   Ja CDS nodod ārpakalpojumiem operatīvās funkcijas, pakalpojumus vai darbības, tas turpina pilnībā atbildēt par visu savu pienākumu izpildi atbilstīgi šai regulai un visu laiku izpilda šādus nosacījumus:

a)	ārpakalpojumu rezultātā nerodas atbildības deleģējums;

b)	nemainās CDS attiecības un pienākumi pret tā tīrvērtes dalībniekiem un — attiecīgā gadījumā — to klientiem;

c)	faktiski nemainās CDS darbības atļaujas nosacījumi;

d)	ārpakalpojumi nekavē uzraudzības un pārzināšanas funkciju īstenošanu , tostarp piekļuvi attiecīgajai informācijai pakalpojumu sniedzēja telpās ;

e)	ārpakalpojumu rezultātā CDS nezaudē tā risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles līdzekļus;

ea)	pakalpojumu sniedzējs īsteno uzņēmējdarbības nepārtrauktības prasības, kas ir līdzvērtīgas tām prasībām, kuras būtu jāizpilda CDS saskaņā ar tā valstī spēkā esošo uzraudzības regulējumu;

f)

CDS saglabā speciālās zināšanas un resursus , kas vajadzīgi , lai novērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu kvalitāti un organizatorisko un kapitāla pietiekamību, efektīvi pārraudzītu ārpakalpojumiem nodotās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumiem saistītos riskus, un tas pastāvīgi uzrauga minētās funkcijas un pārvalda minētos riskus;

g)	CDS ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai par ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām funkcijām;

h)	vajadzības gadījumā un neierobežojot CDS pienākumu nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām, pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetento iestādi saistībā ar ārpakalpojumu darbībām;

i)

pakalpojumu sniedzējs aizsargā komerciāli konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz CDS un tā tīrvērtes dalībniekiem un klientiem. Ja pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts trešā valstī, šīs trešās valsts datu aizsardzības standarti ir līdzvērtīgi Savienībā spēkā esošajiem datu aizsardzības standartiem;

ia)	pakalpojumu sniedzējam savā valstī attiecībā uz darbības nepārtrauktību un datu aizsardzību piemēro tādu pašu tiesisko regulējumu, kādu piemēro CDS;

ib)	ārpakalpojumu sniedzējiem nenodod ar risku pārvaldību saistītas darbības.

2.   Kompetentā iestāde liek CDS skaidri nodalīt un izklāstīt savus un pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus rakstveida līgumā.

3.   Pēc pieprasījuma CDS ļauj piekļūt visai informācijai, kas ļauj kompetentajai iestādei novērtēt ārpakalpojumu darbību izpildes atbilstību šīs regulas prasībām.

2.   nodaļa

Uzņēmējdarbības ētikas normas

34. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Sniedzot pakalpojumus saviem tīrvērtes dalībniekiem un — attiecīgā gadījumā — to klientiem, CDS rīkojas godīgi un profesionāli, maksimāli ievērojot šo tīrvērtes dalībnieku un klientu intereses, un īsteno pārdomātu riska pārvaldību.

2.   CDS ir pieejami, pārredzami un taisnīgi noteikumi par sūdzību ātru izskatīšanu.

35. pants

Prasības dalībai

1.   CDS nosaka pieņemamo tīrvērtes dalībnieku kategorijas un pieņemšanas kritērijus. Kritēriji ir nediskriminējoši, pārredzami un objektīvi, lai nodrošinātu taisnīgu un atklātu piekļuvi CDS, un nodrošina, ka tīrvērtes dalībniekiem ir pietiekami finanšu resursi un operatīvās jaudas, lai izpildītu pienākumus, ko uzliek dalība CDS. Kritēriji, kas ierobežo piekļuvi, ir pieļaujami tādā mērā, cik to mērķis ir kontrolēt CDS risku. Finanšu iestādēm neliedz kļūt par tīrvērtes dalībniekiem konkurenci ierobežojošu vai nepamatotu iemeslu dēļ.

2.   CDS nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievērota 1. punktā minēto kritēriju piemērošana, un tam ir iespējams laikus piekļūt informācijai, kas attiecas uz novērtēšanu. Vismaz vienreiz gadā CDS veic vispārēju pārbaudi par tā tīrvērtes dalībnieku atbilstību šā panta noteikumiem.

3.   Tīrvērtes dalībniekiem, kuru darījumiem tiek veikta tīrvērte to klientu uzdevumā, ir šīs darbības izpildei nepieciešamie papildu finanšu resursi un operatīvā jauda. CDS noteikumi par tīrvērtes dalībniekiem ļauj iegūt pamatinformāciju, lai noteiktu, uzraudzītu un pārvaldītu būtisku risku koncentrāciju saistībā ar pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tīrvērtes dalībnieki pēc pieprasījuma informē CDS par kritērijiem un kārtību, ko tie pieņem, lai ļautu to klientiem piekļūt CDS pakalpojumiem. Tīrvērtes dalībnieki atbild par klientu uzraudzību un saistībām. Šie kritēriji nedrīkst būt diskriminējoši.

4.   CDS ir objektīvas un pārredzamas procedūras, lai tādi tīrvērtes dalībnieki, kas vairs neatbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, varētu tikt atstādināti un lai tie varētu izstāties pareizā veidā.

5.   Tīrvērtes dalībniekiem, kuri atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem, CDS drīkst liegt piekļuvi tikai gadījumos, kad tam ir pietiekams rakstveida attaisnojums, balstoties uz vispārēju riska analīzi.

6.   CDS var uzlikt tīrvērtes dalībniekiem īpašus papildu pienākumus, piemēram, bet ne tikai, piedalīšanos tīrvērtes dalībnieka, kurš nepilda saistības, pozīcijas izsolēs. Tādi papildu pienākumi ir samērā ar tīrvērtes dalībnieka radīto risku un neierobežo dalību ar atsevišķu kategoriju tīrvērtes dalībniekiem.

36. pants

Pārredzamība

1.   CDS publisko ar sniedzamajiem pakalpojumiem saistītās cenas un maksu. Tas publisko katra atsevišķi sniegtā pakalpojuma un funkcijas cenu un maksu, ieskaitot atlaides un rabatus, un nosacījumus, ar kuriem var iegūt minētos samazinājumus. Tas ļauj saviem tīrvērtes dalībniekiem un — attiecīgā gadījumā — to klientiem atsevišķi piekļūt konkrētiem pakalpojumiem.

2.   CDS izpauž tīrvērtes dalībniekiem un klientiem saimnieciskos riskus, kas saistīti ar sniedzamajiem pakalpojumiem.

3.   CDS atklāj saviem tīrvērtes dalībniekiem un kompetentajai iestādei cenu informāciju, ko izmanto, lai aprēķinātu dienas noslēguma riska pozīcijas tā tīrvērtes dalībniekiem.

CDS publisko informāciju par darījumu, kam tas veicis tīrvērti, kopējiem apjomiem katrai instrumentu šķirai.

3.a     CDS publisko darbības un tehniskās prasības attiecībā uz saziņas protokoliem, norādot saturu un ziņojumu formātus, ko tas izmanto saziņai ar trešām personām, tostarp tos, kas minēti 5. pantā.

3.b     CDS publisko informāciju par jebkuru 35. panta 1. un 2. punktā minēto kritēriju pārkāpumu, ko veic tīrvērtes dalībnieki, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar EVTI uzskata, ka šādas informācijas publiskošana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti vai graut uzticību tirgum.

37. pants

Nošķiršana un pārnesamība

1.   CDS saglabā datus un kontus, kas tam ļauj katrā laikā bez kavēšanās identificēt un nošķirt viena tīrvērtes dalībnieka aktīvus un pozīcijas no jebkura cita tīrvērtes dalībnieka aktīviem un pozīcijām un no saviem aktīviem. Ja CDS izvieto aktīvus un fondus trešās personas kontos, tas nodrošina, ka tīrvērtes dalībnieka aktīvi un fondi tiek nošķirti no CDS un citu tīrvērtes dalībnieku aktīviem un fondiem un šīs trešās personas aktīviem un fondiem.

2.    Tīrvērtes dalībnieks CDS atsevišķos kontos atdala tīrvērtes dalībnieka pozīcijas no savu klientu pozīcijām.

2.a     Tīrvērtes dalībnieki atsevišķos CDS kontos nošķir katra klienta pozīcijas (pilnīga nošķiršana). Tīrvērtes dalībnieki piedāvā klientiem iespēju izvietot savas pozīcijas CDS vispārējos kontos, un klienti iesniedz rakstisku pieprasījumu, ja viņi vēlas izmantot šo iespēju.

3.     CDS un tīrvērtes dalībnieki publisko informāciju par viņu piedāvātajiem aizsardzības līmeņiem un izmaksām, kas saistītas ar dažādajiem nošķīruma līmeņiem. Informācija par dažādajiem nošķīruma līmeņiem ietver attiecīgā piedāvātā nošķīruma līmeņa juridiskās ietekmes aprakstu, tostarp informāciju par attiecīgajās jurisdikcijās piemērotajiem maksātnespējas tiesību aktiem. CDS pieprasa tīrvērtes dalībniekiem informēt savus klientus par šiem riskiem un izmaksām.

3.a     CDS glabā datus, kas tam ļauj katrā laikā un bez kavēšanās identificēt izvietotos aktīvus saistībā ar katru kontu, kas izveidots saskaņā ar šo pantu.

3.b     CDS strukturē savus pasākumus tā, lai nodrošinātu, ka, ja izvēle tiek izdarīta par labu pilnīgai nošķiršanai, viņš var sekmēt saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klientu pozīciju un nodrošinājumu pārvešanu vienam vai vairākiem citiem tīrvērtes dalībniekiem.

4.   Ja klients ir izvēlējies pilnīgu nošķiršanu , piemēro Direktīvas 2006/48/EK III pielikuma 2. daļas 6. punktu.

5 .     Lai CDS varētu sasniegt šo noteikumu mērķus un izpildīt tajos ietvertās prasības, dalībvalstis savos maksātnespējas likumos paredz atbilstīgus izņēmumus.

Attiecīgie notikumi, kas izraisa sekas, ir tīrvērtes dalībnieka maksātnespēja un ar to saistīti notikumi, kā arī spēkā esošo pienākumu neizpilde.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā tehnisko standartu projektu, plašāk izklāstot attiecīgos notikumus.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

3.   nodaļa

Prudenciālās prasības

38. pants

Riska pozīciju pārvaldība

CDS pēc iespējas reāllaikā mēra un novērtē savu likviditāti un kredītriskus ar katru tīrvērtes dalībnieku un attiecīgā gadījumā ar citu CDS, ar kuru tas noslēdzis vienošanos par sadarbspēju. Cik vien iespējams, CDS ir jāidentificē, jāuzrauga un jāpārvalda iespējamie riski, kurus rada tīrvērtes dalībnieku klientu vārdā veikti tīrvērtes darījumi. CDS laikus un nediskriminējot ir pieejami attiecīgie cenu noteikšanas avoti, lai efektīvāk novērtētu savas riska pozīcijas. Tas darāms, ievērojot izmaksu pamatotības principu un ievērojot starptautiskās īpašuma tiesības.

39. pants

Maržu prasības

1.   Lai ierobežotu savu kredītrisku, CDS nosaka, pieprasa un iekasē maržas, no tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā arī no tiem CDS, kuri noslēguši vienošanos par sadarbspēju. Kompetentās iestādes nodrošina, ka CDS ievēro 5. punktā noteiktos minimālos maržu standartus. Šos minimālos standartus pielāgo atbilstīgi riska līmenim un regulāri pārskata, lai ņemtu vērā pastāvošos tirgus nosacījumus un it īpaši lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, ja tiek konstatēts, ka šādi pasākumi var mazināt sistēmiskos riskus. Šādas maržas ir pietiekamas, lai nodrošinātos pret potenciālo risku, kas pēc CDS novērtējuma ir sagaidāms līdz attiecīgo pozīciju likvidācijai. Šīs maržas ir pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas rodas no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laika posmā, un tās nodrošina, ka CDS pilnībā nodrošina (sedz) savus riska darījumus ar visiem tā tīrvērtes dalībniekiem, un attiecīgā gadījumā ar tiem CDS, kuri slēdz vienošanos par sadarbspēju, vismaz reizi dienā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu EVTI var pielāgot maržu prasības ārkārtas situācijās, ja šāds pasākums mazina sistēmisko risku.

2.   CDS pieņem modeļus un parametrus, nosakot tā maržas prasības, kas ietver to produktu riska rādītājus (īpašības), kuriem veikta tīrvērte, un ņem vērā intervālu starp maržas iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamām izmaiņām darījuma veikšanas laikā. Modeļus un parametrus apstiprina kompetentā iestāde un sniedz par tiem atzinumu saskaņā ar 15. pantu .

3.   CDS pieprasa un iekasē maržas dienas laikā, vismaz tad, kad tiek pārkāpti iepriekš noteiktie sliekšņi.

3.a     CDS pieprasa un iekasē maržas, kas ir atbilstīgas, lai segtu reģistrētās pozīcijas visos kontos, kurus kārto īpašiem finanšu instrumentiem saskaņā ar 37. pantu. CDS var aprēķināt maržas finanšu instrumentu portfelim tikai tādā gadījumā, ja portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu korelācija ir augsta un stabila.

▐

5.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, konsultējoties ar EBI, izstrādā to regulatīvo tehnisko standartu projektu , kuri jāņem vērā attiecībā uz dažādām finanšu instrumentu šķirām un šā panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem un kuri nosaka attiecīgo procentuālo daļu un laika posmu, kā minēts 1. punktā.

EVTI, konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

40. pants

Fonds saistību neizpildes gadījumiem

1.    Lai vēl vairāk ierobežotu savu kredītrisku ietekmi uz tā tīrvērtes dalībniekiem, CDS uztur fondu saistību neizpildes gadījumiem, lai segtu zaudējumus , kas pārsniedz to apjomu, ko sedz, izmantojot maržas, kas minētas 39. pantā, un kas rodas saistību neizpildes gadījumā, tostarp uzsākot viena vai vairāku tīrvērtes dalībnieku maksātnespējas procesu.

2.   CDS nosaka minimālos ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem un kritērijus, lai aprēķinātu katra tīrvērtes dalībnieka ieguldījumu apjomu. Ieguldījumi ir proporcionāli atbilstoši katra tīrvērtes dalībnieka riska darījumiem, lai nodrošinātu to, ka ieguldījumi fondā saistību neizpildes gadījumiem vismaz ļautu CDS izturēt divu tīrvērtes dalībnieku , ar kuriem tam ir lielākie riska darījumi , saistību neizpildes sekas.

2.a     CDS izstrādā scenārijus ārkārtējiem, taču iespējamiem tirgus apstākļiem. Scenāriji ietver visnepastāvīgākos periodus, ko piedzīvojuši tie tirgi, kuros CDS sniedz pakalpojumus, kā arī vairākus iespējamos nākotnes scenārijus. Scenārijos ņem vērā pēkšņu finanšu resursu pārdošanu un strauju tirgus likviditātes pazemināšanos. Fonds saistību neizpildes gadījumiem ietver saskaņā ar 39. pantu aprēķinātās maržas pozīcijām, kas paredzētas hipotētiskajos scenārijos.

Aprēķinot tīrvērtes dalībnieku kredītriskus, CDS ņem vērā:

a)	katra tīrvērtes dalībnieka riska pozīcijas, kas reģistrētas visos kontos, kuri tiek turēti saskaņā ar 37. pantu, un

b)	iespējas izmantot peļņu no īpašuma pozīcijām, lai segtu klientu pozīciju zaudējumus.

3.   CDS var izveidot vairāk nekā vienu fondu saistību neizpildes gadījumiem dažādām finanšu instrumentu šķirām, kam tas veic tīrvērti.

3.a     Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot 1. un 3. punktā minētos nosacījumus attiecībā uz fondiem saistību neizpildes gadījumiem.

EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. [Gr. 19]

41. pants

Citu risku kontroles

1.   Papildus kapitālam, kas noteikts 12. pantā, CDS uztur pietiekamu pieejamo finanšu resursu apjomu, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas pārsniedz to apjomu, ko sedz, izmantojot resursus, kuri paredzēti maržas un fonda saistību neizpildes gadījumiem. Šādi resursi var ietvert citu tīrvērtes dalībnieku vai citu pušu izveidotu tīrvērtes fondu, zaudējumu sadales nolīgumus, apdrošināšanas nolīgumus, CDS pašu kapitālu, mātesuzņēmuma garantijas vai līdzīgas rezerves. Šādi resursi ir brīvi pieejami CDS, un tos nevar izmantot, lai segtu pamatdarbības zaudējumus.

2.   ▐ Fonds saistību neizpildes gadījumiem, kas minēts 40. pantā, un citi finanšu resursi, kas minēti šā panta 1. punktā, vienmēr dod iespēju CDS izturēt iespējamos zaudējumus ekstremālos, bet iespējamos tirgus apstākļos. CDS izstrādā attīstības modeļus attiecībā uz šādiem ekstrēmiem, bet iespējamiem tirgus apstākļiem.

3.    CDS novērtē ar likviditāti saistītās iespējamās vajadzības. CDS katrā laikā ir pieeja atbilstīgai likviditātei tā pakalpojumu sniegšanai un darbību veikšanai. Tālab CDS iegūst nepieciešamās kredītlīnijas vai līdzīgas vienošanās, lai apmierinātu tā likviditātes vajadzības gadījumā, ja tā rīcībā esošie finanšu resursi nav nekavējoties pieejami. Katrs tīrvērtes dalībnieks, tā mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums nedrīkst sniegt vairāk kā 25 % no kredītlīnijām, kas nepieciešamas CDS.

4.   CDS var pieprasīt tiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, sniegt papildu līdzekļus, ja cits tīrvērtes dalībnieks nepilda savas saistības. CDS tīrvērtes dalībnieku riska pozīcijas attiecībā uz CDS ir ierobežotas.

5.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, konsultējoties ar EBI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu , nosakot 2. punktā minētos ārkārtējos apstākļus, kuru sekas jāiztur CDS.

EVTI, konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

42. pants

Saistību neizpildes „ūdenskritums”

1.   Pirms citu finanšu resursu izmantošanas zaudējumu segšanai CDS izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas.

2.   Ja saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka maržas nav pietiekamas, lai segtu CDS zaudējumus, tas zaudējumu segšanai izmanto saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem.

3.   CDS izmanto saistības pildījušo tīrvērtes dalībnieku ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem, kā arī citus to ieguldījumus tikai pēc tam, kad izmantoti visi saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka ieguldījumi un ▐ CDS pašu kapitāls, kas minēts 41. panta 1. punktā.

4.   CDS nav atļauts izmantot saistības izpildījušu tīrvērtes dalībnieku maržas, lai segtu zaudējumus, kas radušies cita tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes dēļ.

43. pants

Nodrošinājuma prasības

1.   Lai nodrošinātu CDS sākotnējās un esošās riska pozīcijas ar tā tīrvērtes dalībniekiem, tas pieņem vienīgi augsti likvīdu nodrošinājumu, piemēram, naudas līdzekļus, zeltu, valsts parādzīmes vai augstas kvalitātes korporatīvās parādzīmes, ar kuru saistīts minimāls kredītrisks un tirgus risks. Attiecībā uz nefinansiāliem darījumu partneriem CDS var pieņemt bankas garantijas, ņemot šādas garantijas vērā riska pozīcijās ar banku, kas ir tīrvērtes dalībniece. Tas piemēro atbilstošus diskontus aktīvu vērtībām, kas var samazināt to vērtību laikposmā no pēdējās pārvērtēšanas līdz tam brīdim, kad tās var pamatoti uzskatīt par likvidējamām. Tas ņem vērā likviditātes risku, ko rada tirgus dalībnieka saistību neizpilde, un koncentrācijas risku saistībā ar atsevišķiem aktīviem, kas var radīt nepieciešamību izveidot pieņemamu nodrošinājumu un ieviest attiecīgus diskontus. Šos minimālos standartus pielāgo atbilstīgi riska līmenim un regulāri pārskata, lai ņemtu vērā tirgus nosacījumus un it īpaši lai reaģētu uz ārkārtas situācijām, ja tiek konstatēts, ka šādi pasākumi var mazināt sistēmisko risku.

2.   Ja nepieciešams un ja tā ir pietiekami piesardzīga rīcība, CDS kā maržu nodrošinājumu var pieņemt ar atvasinājumu līgumu vai finanšu instrumentu saistīto pamatinstrumentu, kas rada CDS risku.

3.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, konsultējoties ar EBI un ESRK, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, nosakot nodrošinājuma veidu, ko var uzskatīt par augsti likvīdu, un diskontus, kas minēti 1. punktā.

EVTI, konsultējoties ar EBI un ESRK, iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

44. pants

Ieguldījumu politika

1.   CDS iegulda savus finanšu resursus vienīgi augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku un kredītrisku , piemēram, ES centrālo bankas rezervēs . Ieguldījumiem ir jābūt ātri likvidējamiem ar minimālu iespējamo negatīvo ietekmi uz cenu.

1.a     CDS kapitāla summu kopā ar peļņu un rezervēm, kas nav ieguldītas saskaņā ar 1. punktu, neuzskata par 12. panta 2. punktā minēto kapitālu.

2.   Finanšu instrumentus, kas izvietoti kā maržas, deponē pie vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoriem, kas nodrošina nediskriminējošu piekļuvi CDS un pilnīgu šo instrumentu aizsardzību. Vajadzības gadījumā CDS jābūt tūlītējai piekļuvei finanšu instrumentiem. CDS stingri kontrolē tīrvērtes dalībnieku nodrošinājuma atkārtotu ieķīlāšanu, un to pārskata EVTI.

3.   CDS nedrīkst ieguldīt savu kapitālu vai summas, kas saistītas ar 39., 40. un 41. pantā minētajām prasībām, savos vērtspapīros vai tā mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma vērtspapīros.

4.   Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, CDS ņem vērā tā kredītriska pozīcijas ar atsevišķiem debitoriem un nodrošina, ka tā vispārējo riska pozīciju attiecībā uz katru atsevišķu debitoru riska koncentrācija saglabājas pieņemamās robežās.

5.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, konsultējoties ar EBI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu , nosakot 1. punktā minētos augsti likvīdos finanšu instrumentus un 4. punktā minētās riska koncentrācijas pieņemamās robežas.

EVTI, konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

45. pants

Procedūras saistību neizpildes gadījumā

1.   CDS ir jānosaka sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, ja tīrvērtes dalībnieks laikus nerīkojas atbilstoši 35. pantā noteiktajām prasībām un saskaņā ar CDS noteiktajām procedūrām. CDS sīki izklāsta procedūras, kas jāievēro, ja tīrvērtes dalībnieka maksātnespēju nav izraisījis pats CDS. Šīs procedūras pārskata reizi gadā.

2.   CDS tūlīt atbilstoši rīkojas, lai ierobežotu zaudējumus un novērstu likviditātes problēmas, kas izriet no saistību neizpildes, kā arī nodrošina, ka kāda tīrvērtes dalībnieka pozīciju slēgšana netraucē tā darbību, un nerada saistības pildījušajiem tīrvērtes dalībniekiem tādus zaudējumus, ko tie nevar paredzēt vai kontrolēt.

3.   CDS nekavējoties informē kompetento iestādi. Ja CDS uzskata, ka tīrvērtes dalībnieks nespēs izpildīt savas saistības nākotnē un ja CDS plāno paziņot par tā saistību neizpildi, minētā kompetentā iestāde nekavējoties informē iestādi, kas atbild par saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka uzraudzību.

4.   CDS nosaka, ka tā procedūras saistību neizpildes gadījumā ir jāpilda obligāti. CDS veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tam ir nepieciešamās juridiskās pilnvaras, lai likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka īpašuma pozīcijas un nodotu vai likvidētu saistības nepildījušā tīrvērtes dalībnieka klienta pozīcijas.

46. pants

Pārskats par modeļiem, stresa testiem un atpakaļejošām pārbaudēm

1.   CDS regulāri pārskata modeļus un parametrus, kas pieņemti, lai noteiktu tā prasības attiecībā uz maržām, ieguldījumiem fondā saistību neizpildes gadījumiem, nodrošinājumu un citiem riska kontroles mehānismiem. CDS veic modeļiem stingru un biežu stresa testēšanu, lai novērtētu to izturību ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, kā arī veic atpakaļejošas pārbaudes, lai novērtētu pieņemtās metodoloģijas ticamību. CDS informē kompetento iestādi par veikto pārbaužu rezultātiem un saņem no tās apstiprinājumu, pirms tas drīkst veikt jebkādas izmaiņas ieviešanas modeļos un parametros.

2.   CDS regulāri pārbauda saistību neizpildes gadījumā piemērojamo procedūru galvenos aspektus un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tīrvērtes dalībnieki tos saprot un var veikt atbilstošus pasākumus, lai attiecīgi rīkotos saistību neizpildes gadījumā.

2.a     EVTI sniedz Eiropas uzraudzības iestādēm informāciju par 1. punktā minēto stresa testu rezultātiem, lai tās spētu novērtēt finanšu uzņēmumu apdraudējumu, ko izraisa CDS saistību neizpilde.

3.   CDS publisko galveno informāciju par tā riska pārvaldības modeļiem un pieņēmumiem, lai veiktu 1. punktā minētos stresa testus , un stresa testu rezultātus, izņemot gadījumā, ja kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar EVTI uzskata, ka šādas informācijas publiskošana varētu apdraudēt finanšu stabilitāti.

4.    Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu , kurā nosaka:

a)	to pārbaužu veidu, kas jāveic dažādām finanšu instrumentu šķirām un portfeļiem,

b)	tīrvērtes dalībnieku vai citu ieinteresēto personu iesaistīšanu pārbaudēs,

c)	pārbaužu biežumu,

d)	laikposmu, kurā veic pārbaudes,

e)	būtisko informāciju, kas izklāstīta 3. punktā.

EVTI, konsultējoties ar EBI, iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

47. pants

Norēķini

1.   Lai norēķinātos par saviem darījumiem, CDS , ja tas ir praktiski izdarāms, pēc iespējas cenšas izmantot centrālās bankas naudu. Ja centrālās bankas nauda netiek izmantota , veic atbilstošus pasākumus, lai stingri ierobežotu skaidras naudas norēķinu risku.

2.   CDS skaidri norāda savas saistības attiecībā uz finanšu instrumentu piegādēm, tostarp norādot, vai tam ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes, vai arī tas atlīdzina dalībniekiem piegādes procesā radušos zaudējumus.

3.   Ja CDS ir pienākums nosūtīt vai saņemt finanšu instrumentu piegādes, tam jānovērš pamatrisks, pēc iespējas izmantojot principu „piegāde pret norēķinu”.

48. pants

Vienošanās par sadarbspēju

1.   Ja ir izpildītas 49. un 50. pantā ietvertās prasības, CDS var noslēgt vienošanos par sadarbspēju ar citu CDS.

1.a     Lai CDS nepakļautu papildu riskam, sadarbspējas pasākumus attiecina tikai uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, kas šīs regulas mērķiem noteikti Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkta a) un b) daļā un 19. apakšpunktā. Tomēr līdz 2014. gada 30. septembrim EVTI ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par to, vai būtu lietderīgi šo jomu paplašināt, aptverot citus finanšu instrumentus.

2.   Slēdzot vienošanos par sadarbspēju ar citu CDS, lai sniegtu noteiktus pakalpojumus konkrētā tirdzniecības vietā, CDS ir nediskriminējoša piekļuve attiecīgajai norēķinu sistēmai un datiem, kas nepieciešami tā funkciju pildīšanai konkrētajā tirdzniecības vietā.

3.   Vienošanos par sadarbspēju vai piekļuvi datiem vai norēķinu sistēmai, kas minēta 1. un 2. punktā, tieši vai netieši ierobežo tikai tālab, lai novērstu risku, ko rada šī vienošanās vai piekļuve.

48.a pants

CDS piekļuve datiem

1.     CDS ir nediskriminējoša piekļuve jebkuras atsevišķas tirdzniecības vietas datiem, kā arī jebkurai attiecīgajai norēķinu sistēmai, kas tam vajadzīga savu pienākumu izpildei.

2.     Lai sagatavotu 68. pantā noteiktos ziņojumus Komisijai un Eiropas Parlamentam, EVTI uzrauga piekļuvi CDS un atsevišķu darbību, tostarp ekskluzīvas licencēšanas prakses izmantošanas, ietekmi uz konkurētspēju.

49. pants

Riska pārvaldība

1.   Tie CDS, kuri noslēdz vienošanos par sadarbspēju, ievēro šādas prasības:

a)	ieviest atbilstīgas politikas, procedūras un sistēmas tāda papildu riska efektīvai identificēšanai, uzraudzībai un pārvaldībai, kas izriet no vienošanās, lai tie varētu laikus izpildīt savas saistības,

b)	vienoties par to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem, tostarp par piemērojamiem tiesību aktiem, kas reglamentē viņu attiecības;

c)	identificēt, pārraudzīt un efektīvi pārvaldīt kredītrisku un likviditātes risku tā, lai viena CDS tīrvērtes dalībnieka saistību neizpilde neietekmētu otru CDS, ar ko noslēgta vienošanās par sadarbspēju,

d)	identificēt, pārraudzīt un rast risinājumu iespējamajām savstarpējām atkarībām un korelācijām, kas rodas noslēdzot vienošanos par sadarbspēju un kas varētu ietekmēt kredītrisku un likviditātes risku saistībā ar tīrvērtes dalībnieka koncentrāciju limitiem un apvienotajiem finanšu resursiem.

Lai izpildītu 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, CDS attiecīgā gadījumā ņem vērā tos pašus noteikumus par pārveduma rīkojumu ievadīšanas brīdi attiecīgajās sistēmās un neatsaucamību, kas noteikti Direktīvā 98/26/EK.

Lai izpildītu 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, vienošanās noteikumos izklāsta procesu, ko piemēro novēršot saistību neizpildes sekas, ja viens no CDS, ar kuru noslēgta vienošanās par sadarbspēju, nav pildījis saistības.

Lai izpildītu 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, CDS, ja to pieļauj attiecīgās kompetentās iestādes, veic stingru tīrvērtes dalībnieku nodrošinājuma atkārtotas hipotēkas kontroli saskaņā ar noteiktu kārtību. Vienošanās tekstā norāda, kā rīkojas riska situācijā, ņemot vērā pietiekamu segumu un nepieciešamību ierobežot riska negatīvo ietekmi.

2.   Ja pārvaldības modeļi, ko CDS izmanto, lai segtu savas riska pozīcijas ar to tīrvērtes dalībniekiem, kā arī to savstarpējo risku, ir atšķirīgi, CDS nosaka šīs atšķirības, novērtē riskus, kas var rasties, un veic pasākumus, tostarp nodrošinot papildu finanšu resursus, kas ierobežo to ietekmi uz vienošanos par sadarbspēju, kā arī to iespējamās savstarpējās negatīvās ietekmes risku, kā arī nodrošina, ka šīs atšķirības neietekmē katra CDS spēju pārvaldīt tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes sekas.

49.a pants

Maržu noteikšana CDS

1.     CDS nošķir nodrošinājumu, ko saņēmuši tie CDS, ar kuriem tam noslēgta vienošanās par sadarbspēju.

2.     Skaidrā naudā saņemtu nodrošinājumu tur nošķirtos kontos.

3.     Finanšu instrumentu veidā saņemtu nodrošinājumu tur nošķirtos vērtspapīru norēķinu sistēmu operatoru kontos, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

4.     Saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu nošķirts nodrošinājums ir pieejams tam CDS, kas saņem nodrošinājumu, tikai tad, ja CDS, kas sniedzis nodrošinājumu saskaņā ar vienošanos par sadarbspēju, nepilda saistības.

5.     Ja saistības nav izpildījis tāds CDS, kas saņēmis nodrošinājumu saskaņā ar vienošanos par sadarbspēju, saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu nošķirtais nodrošinājums tiek bez sarežģījumiem atgriezts nodrošinājumu sniegušajam CDS.

50. pants

Vienošanās par sadarbspēju apstiprināšana

1.   Vienošanās par sadarbspēju saņem iepriekšēju apstiprinājumu no iesaistīto CDS kompetentās iestādes. Piemēro 13. pantā paredzēto procedūru.

2.   Kompetentās iestādes apstiprina vienošanos par sadarbspēju tikai tad, ja iesaistītajiem CDS ir atļauts veikt tīrvērti, ievērojot 13. pantā izklāstīto procedūru, un tie ilgstoši — vismaz trīs gadus — ir pildījuši savu uzdevumu, veicot šajā atļaujā paredzēto atvasināto līgumu tīrvērti saskaņā ar uzraudzības prasībām; ja ir izpildītas 49. pantā noteiktās prasības; ja tīrvērtes darījumu tehniskie nosacījumi saskaņā ar pieņemto kārtību nodrošina vienmērīgu un sakārtotu finanšu tirgu darbību un ja vienošanās neapdraud uzraudzības efektivitāti.

3.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka nav izpildītas 2. punktā noteiktās prasības, tā rakstiski sniedz skaidrojumus par tās riska apsvērumiem citām kompetentajām iestādēm, kā arī iesaistītajiem CDS. Tā arī informē EVTI, kas novērtē, vai riska apsvērumi faktiski var būt par iemeslu vienošanās par sadarbspēju atteikumam. EVTI atzinumu dara pieejamu visiem iesaistītajiem CDS. Ja EVTI novērtējums atšķiras no attiecīgās kompetentā iestādes novērtējuma, šī iestāde pārskata savu nostāju, ņemot vērā EVTI atzinumu.

4.   Līdz 2012. gada 30. jūnijam EVTI izdod pamatnostādnes vai ieteikumus, lai izveidotu konsekventu, efektīvu un lietderīgu vienošanos par sadarbspēju novērtējumus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 8. pantā.

VI   sadaļa

Darījumu reģistru reģistrācija un uzraudzība

1.   nodaļa

Darījumu reģistra reģistrācijas nosacījumi un procedūra

51. pants

Darījumu reģistru reģistrācija

1.   Šīs regulas 6. panta vajadzībām darījumu reģistru reģistrē EVTI.

2.   Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas reģistrēta Savienībā un atbilst VII sadaļas prasībām.

3.   Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.

4.   Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro sākotnējās reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.

52. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Darījumu reģistrs iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI.

2.   Desmit darbadienās no pieteikuma saņemšanas brīža EVTI izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.

3.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu , nosakot 1. punktā minēto sīkāko informāciju par reģistrācijas pieteikumu EVTI.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

4.   Lai nodrošinātu vienotu 1. punkta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu , kurā nosaka reģistrācijas pieteikuma EVTI formātu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu .

▐

53. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.   EVTI 40 darbadienu laikā pēc 52. panta 2. punkta trešajā daļā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību prasībām, kas izklāstītas 64.–67. pantā, pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai tās atteikumu.

2.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi šā panta 1. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

54. pants

Lēmuma paziņošana

1.   Ja EVTI pieņem lēmumu reģistrēt, atteikt reģistrāciju vai anulēt reģistrāciju, tā par to paziņo darījumu reģistram piecu darbadienu laikā, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

2.   EVTI dara Komisijai zināmu jebkādu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.

3.   EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecu darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.

55. pants

Naudassodi

1.   ▐ EVTI ▐ ar attiecīgu lēmumu var uzlikt darījumu reģistram naudassodu, ja tas, tīši vai nolaidības dēļ, ir pārkāpis šīs regulas 63. panta 1. punkta, 64., 65., 66. panta un 67. panta 1.un 2. punkta noteikumus.

2.   Naudassodi, kas minēti 1. punktā, ir preventīvi un samērīgi ar pārkāpuma veidu un smagumu, pārkāpuma ilgumu un attiecīgā darījumu reģistra ekonomiskajām spējām. ▐

3.   Neatkarīgi no 2. punkta, ja darījumu reģistrs no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvis kvantitatīvi nosakāmu finansiālu labumu, naudassoda summai jābūt vismaz vienādai ar šo labumu.

4.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā tādu regulatīvo tehnisko standartu projektu , ar kuriem nosaka:

a)	sīki izstrādātus kritērijus naudassoda summas noteikšanai,

b)

procedūras attiecībā uz izmeklēšanu, saistītajiem pasākumiem un ziņojumu sniegšanu, kā arī noteikumus par lēmumu pieņemšanas procedūru, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi lietas materiāliem, juridisko pārstāvību, konfidencialitāti un pagaidu noteikumiem, kā arī par naudassodu apmēra noteikšanu un to iekasēšanu.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulējošos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 6]

▐

56. pants

Periodiski soda maksājumi

1.    EVTI Uzraudzības padome ar lēmumu var uzlikt periodiskus soda maksājumus, lai piespiestu:

a)	darījumu reģistru izbeigt pārkāpumu,

b)	personas, kas iesaistītas darījumu reģistros, vai ar tiem saistītas trešās personas sniegt pilnīgu pieprasīto informāciju,

c)	personas, kas iesaistītas tirdzniecības reģistros, vai ar tiem saistītas trešās personas pakļauties izmeklēšanai un jo īpaši uzrādīt visu uzskaiti, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildināt un izlabot citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanā,

d)	personas, kas iesaistītas tirdzniecības reģistros, vai ar tiem saistītas trešās personas pakļauties pārbaudei uz vietas.

2.   Paredzētie periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu summu piemēro par katru kavējuma dienu. ▐

2.a     Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa nepārsniedz 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā. To aprēķina no datuma, kas noteikts lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

2.b     Periodisku soda maksājumu uzliek ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Pēc sešiem mēnešiem EVTI izvērtē šos pasākumus. [Gr. 7]

57. pants

Attiecīgo personu uzklausīšana

1.   Pirms pieņemt lēmumu par 55. un 56. pantā paredzētā naudassoda vai periodiska soda maksājuma piemērošanu, EVTI dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, iespēju tikt uzklausītām par tiem jautājumiem, ar kuriem saistībā Komisija ir cēlusi iebildumus.

EVTI balsta savus lēmumus vienīgi uz iebildumiem, par kuriem attiecīgajām personām bijusi iespēja sniegt paskaidrojumu.

2.   Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

Šīm personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem dokumentiem. [Gr. 8]

58. pants

Kopīgi noteikumi par naudassodiem un periodiskiem soda maksājumiem

1.    EVTI dara zināmu atklātībai informāciju par visiem naudassodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 55. un 56. pantu.

2.   Naudassodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 55. un 56. pantu, ir administratīvs raksturs.

2.a     Ja EVTI nolemj nenoteikt naudassodu vai soda maksājumu, tā informē Komisiju, dalībvalsts kompetentās iestādes, Eiropas Parlamentu un Padomi un norāda šāda lēmuma pieņemšanas iemeslus. [Gr. 9 Rev]

59. pants

Izskatīšana Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir uzlikusi naudassodu vai periodisku soda maksājumu. Tiesa var anulēt, samazināt vai palielināt uzlikto naudassodu vai periodisko soda maksājumu. [Gr. 10]

60. pants

Izslēgšana no reģistra

1.   EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju šādos gadījumos:

a)	darījumu reģistrs nepārprotami atsakās veikt reģistrāciju vai sešus mēnešus pēc kārtas nav sniedzis nevienu pakalpojumu;

b)	darījumu reģistrs ir reģistrēts, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)	darījumu reģistrs vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā to reģistrēja;

d)	darījumu reģistrs ir smagi un sistemātiski pārkāpis šajā regulā noteiktās prasības.

2.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var pieprasīt, lai EVTI pārbauda, vai nosacījumi attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanai ir izpildīti. Ja EVTI nolemj neatsaukt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šā lēmuma pamatojumu.

2.a     EVTI veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu darījumu reģistra, kuram anulēta reģistrācija, organizētu aizstāšanu, tostarp datu nodošanu citiem darījumu reģistriem un datu plūsmu novirzīšanu uz citiem darījumu reģistriem.

61. pants

Darījumu reģistra uzraudzība

1.   EVTI uzrauga 64.–67. panta piemērošanu.

2.   Lai EVTI varētu pildīt 51.–60., 62. un 63. pantā noteiktos pienākumus, tai ir pilnvaras:

a)	piekļūt jebkādam dokumentam jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot tā kopiju;

b)	pieprasīt informāciju no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt attiecīgo personu, lai iegūtu informāciju;

c)	veikt pārbaudes uz vietas, iepriekš paziņojot vai nepaziņojot;

d)	pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentācijas.

2.   nodaļa

Attiecības ar trešām valstīm

62. pants

Starptautiski nolīgumi

Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Padomei priekšlikumus sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm par savstarpēju piekļuvi un informācijas apmaiņu par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kas glabājas trešās valstīs izveidotos darījumu reģistros, ja šī informācija ir būtiska, lai kompetentās iestādes varētu veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

63. pants

Līdzvērtība un atzīšana

1.   Trešā valstī reģistrēts darījumu reģistrs var sniegt savus pakalpojumus un veikt darbības saistībā ar uzņēmumiem, kas saskaņā ar 6. pantu reģistrēti Savienībā, tikai tad, ja šis darījumu reģistrs ir atsevišķi reģistrēts Savienībā un ja to atzīst EVTI.

2.   EVTI atzīst trešās valsts darījumu reģistru tikai tad , ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un tiek efektīvi uzraudzīts minētajā trešā valstī;

b)	Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā 3. punktu;

c)	Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar šo trešo valsti, kā minēts 62. pantā;

d)	saskaņā ar 4. punktu ir noteikti sadarbības pasākumi, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes var nekavējoties un pastāvīgi saņemt visu nepieciešamo informāciju;

da)	uz trešo valsti attiecas Komisijas lēmums, kurā noteikts, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas standarti atbilst Finanšu darījumu darba grupas prasībām un tie ir līdzvērtīgi Direktīvā 2005/60/EK noteiktajām prasībām;

db)

trešā valsts ir noslēgusi nolīgumu ar reģistrētā CDS mītnes dalībvalsti, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp par daudzpusējiem nolīgumiem nodokļu jomā, ja tādi ir;

dc)	trešās valsts attiecīgās iestādes ir noslēgušas starptautisku nolīgumu ar Savienību, kā minēts 62. pantā, nosakot, ka tās piekrīt atlīdzināt darījumu reģistram un Eiropas Savienības iestādēm visas tādas tiesvedības izmaksas, kas saistīta ar darījumu reģistra sniegtu informāciju;

dd)	trešā valsts ES izveidotiem darījumu reģistriem piemēro līdzvērtīgus piekļuves nosacījumus, un šajā trešā valstī ir ieviesta līdzvērtīga savstarpējās atzīšanas kārtība.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar -68. pantu , nosakot, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušie darījumu reģistri atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šajā regulā izklāstītajām prasībām, un ka šiem darījumu reģistriem šajā trešā valstī pastāvīgi tiek piemērota efektīva uzraudzība un pārbaudīta prasību izpilde.

4.   EVTI slēdz sadarbības nolīgumus ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar 3. punktu tiek uzskatīta par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Šādi nolīgumi nodrošina, ka Savienības iestādes var nekavējoties un nepārtraukti piekļūt visai informācijai, kas nepieciešama, lai tās pildītu savus pienākumus , un ka tām ir tieša piekļuve darījumu reģistriem, uz kuriem attiecas trešās valsts jurisdikcija . Ar šādiem nolīgumiem paredz vismaz:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI, citām Savienības iestādēm, kuras pilda pienākumus saskaņā ar šo regulu, ▐ attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgo trešo valstu darījumu reģistriem; šajā mehānismā ietver trešo valstu darījumu reģistru pārbaudes uz vietas, un šīs pārbaudes veic EVTI;

b)	uzraudzības darbību koordinēšanas procedūras.

VII   sadaļa

Darījumu reģistriem izvirzāmās prasības

64. pants

Vispārīgas prasības

1.   Katram darījumu reģistram ir noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, kas nepieļauj nekādas konfidenciālas informācijas izpaušanu.

2.   Darījumu reģistrs izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu tā atbilstību, tostarp tā vadītāju un darbinieku atbilstību, visiem šīs regulas noteikumiem.

3.   Darījumu reģistrs uztur un apkalpo attiecīgu organizatorisko struktūru, lai nodrošinātu darījumu reģistra pakalpojumu un darbību veikšanas nepārtrauktību un pareizu funkcionēšanu. Tas izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

4.   Darījumu reģistra augstākajai vadībai un valdes locekļiem ir jābūt pietiekami labai reputācijai un pieredzei, lai nodrošinātu tā stabilu un pārdomātu vadību.

5.   Darījumu reģistrs objektīvi, nediskriminējoši un publiski dara zināmas prasības attiecībā uz piekļuvi un līdzdalību. Piekļuvi ierobežojošie kritēriji ir atļauti tikai tiktāl, ciktāl to mērķis ir kontrolēt risku, kas saistīts ar darījumu reģistrā uzturēto datu drošību.

6.   Darījumu reģistrs publiski izpauž cenas un maksas saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem. Tas izpauž cenas un maksas par katru sniegto pakalpojumu un funkciju atsevišķi, tostarp atlaides un rabatus, kā arī nosacījumus šo atlaižu saņemšanai. Tas ļauj ziņošanas struktūrām piekļūt katram noteiktam pakalpojumam atsevišķi. Darījumu reģistra iekasētās cenas un maksas nepārsniedz darījumu reģistra izmaksas .

65. pants

Funkcionālā uzticamība

1.   Darījumu reģistrs identificē operacionālā riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstošas sistēmas, pārbaudes un procedūras. Šādas sistēmas ir uzticamas un drošas, un tām ir atbilstoši resursi, lai attiecīgi apstrādātu saņemto informāciju.

2.   Darījumu reģistrs izstrādā, īsteno un uztur atbilstošu darbības nepārtrauktības politiku un negadījuma seku novēršanas plānu, kura mērķis ir nodrošināt savu funkciju uzturēšanu, laicīgu darbības atsākšanu un darījumu reģistra pienākumi turpmāku izpildi. Šādā plānā ir vismaz jāparedz rezerves iekārtas izveidošana.

66. pants

Informācijas aizsardzība un reģistrēšana

1.   Saskaņā ar 6. panta noteikumiem darījumu reģistrs nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību. Informāciju nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem bez atvasinājumu līguma abu pušu piekrišanas.

2.   Darījumu reģistrs nekavējoties reģistrē informāciju, kas saņemta saskaņā ar 6. pantu, un glabā to vismaz desmit gadus pēc attiecīgo līgumu spēkā esības izbeigšanās. Tas nodrošina laicīgas un efektīvas uzskaites procedūras, lai ieviestu attiecīgas izmaiņas reģistrētajā informācijā.

3.   Darījumu reģistrs aprēķina pozīcijas pēc atvasinājumu šķirām un pēc attiecīgās ziņošanas vienības, pamatojoties uz atvasinājumu līgumu datiem, kas paziņoti saskaņā ar 6. pantu.

4.   Darījumu reģistrs ļauj līgumslēdzējām pusēm jebkurā laikā piekļūt informācijai saistībā ar minēto līgumu un labot šo informāciju.

5.   Darījumu reģistrs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu tā sistēmās glabātās informācijas izmantošanu un liedz šīs informācijas izmantošanu citas uzņēmējdarbības mērķiem.

Konfidenciālu informāciju, kas reģistrēta vienā darījumu reģistrā, nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos cita fiziska vai juridiska persona, kura ir šā darījumu reģistra mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums.

67. pants

Pārredzamība un datu pieejamība

1.   Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa atvasinājumu šķirām par tam paziņotajiem līgumiem , un, sniedzot šādus paziņojumus, pēc iespējas tiek piemēroti starptautiski atvērti nozares standarti .

Darījumu reģistri nodrošina, ka visām kompetentajām iestādēm ir tieša piekļuve šādai informācijai par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem, kas tiem vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus.

2.   Darījumu reģistrs dara pieejamu nepieciešamo informāciju šādām iestādēm ar nosacījumu, ka piekļuve šādai informācijai ir noteikti nepieciešama, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras :

a)

EVTI;

aa)

ESRK;

b)	kompetentajām iestādēm, kas uzrauga uzņēmumus, uz kuriem attiecas pienākums ziņot saskaņā ar 6. pantu;

c)	kompetentajai iestādei, kas uzrauga tos CDS, kuriem ir piekļuve darījumu reģistram;

ca)	kompetentajām iestādēm, kas uzrauga paziņoto līgumu izpildes vietas;

d)	attiecīgajām ECBS centrālajām bankām;

da)

katru nedēļu sabiedrībai kopsavilkuma veidā saprotamā formātā, lai personas, kas nav tirgus dalībnieki, tiktu pienācīgi informētas par apjoma, pozīciju, cenu un vērtības attiecīgajiem rādītājiem, kā arī par tendencēm, riskiem un citiem būtiskiem datiem, tādējādi uzlabojot ārpusbiržas atvasinājumu tirgu pārredzamību.

EVTI tiek deleģētas pilnvaras noteikt un pārskatīt publicēšanas formāta kritērijus un lemt par to, vai šādu publicēšanu labāk var veikt attiecīgās dalībvalstu vai Eiropas iestādes.

3.   EVTI apmainās ar informāciju, kas nepieciešama citām attiecīgajām kompetentajām iestādēm to pienākumu veikšanai.

4.    Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk raksturojot 1. un 2. punktā minēto informāciju , kā arī darbības standartus, kuri nepieciešami, lai apkopotu un salīdzinātu datus par reģistriem, un kuri jāizmanto gadījumos, kad 2. punktā iestādēm ir nepieciešams piekļūt šai informācijai. Šo regulatīvo tehnisko standartu projekta mērķis ir nodrošināt, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, būtu tāda, kas neļauj identificēt neviena līguma puses.

Šo regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu . [Gr. 19]

▐

67.a pants

Lai nodrošinātu iespēju darījumu reģistriem veikt savu uzdevumu, tie tiek atbilstīgi organizēti, lai EVTI un attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu tieša un tūlītēja piekļuve informācijai par atvasinājumu līgumiem, kā noteikts 6. pantā.

VIII   sadaļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

- 68. pants

Deleģētie akti

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.     Šīs regulas 23. un 63. pantā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.     Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisijas cenšas apspriesties ar EVTI.

4.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 63. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.     Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.     Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 23. un 63. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteikts. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

68. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim saskaņā ar III sadaļu pārskata iestāžu un uzraudzības kārtību un ziņo par to, it īpaši saistībā ar EVTI lomu un atbildību. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

Līdz minētajai dienai Komisija, saskaņojot savu darbību ar EVTI un attiecīgās nozares iestādēm, novērtē nefinansiālo uzņēmumu ārpusbiržas atvasinājumu līgumu sistēmisko nozīmi.

2.    EVTI iesniedz ziņojumus Komisijai par tīrvērtes veikšanu saskaņā ar II sadaļu un par iespējamiem turpmākiem nosacījumiem saistībā ar vienošanos par sadarbspēju.

Šos ziņojumu iesniedz Komisijai līdz 2014. gada 30. septembrim.

3.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un EVTI un pēc ECBS novērtējuma pieprasīšanas sagatavo gada pārskatu, kurā novērtē vienošanos par sadarbspēju iespējamo sistēmisko risku un ietekmi uz izmaksām.

Šajā ziņojumā uzmanība jāvērš vismaz uz šādu vienošanos skaitu un sarežģītības pakāpi, kā arī riska pārvaldības sistēmu un modeļu piemērotību. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.

ECBS sniedz Komisijai savu vērtējumu par vienošanos par sadarbspēju iespējamo sistēmisko risku un ietekmi uz izmaksām.

3.a     Līdz …  (31) Komisija sadarbībā ar EVTI sagatavo pirmo vispārējo ziņojumu un pirmo ziņojumu par konkrētiem elementiem attiecībā uz šīs regulas īstenošanu.

Komisija sadarbībā ar EVTI jo īpaši izvērtē CDS politikas attīstību attiecībā uz nodrošinājuma maržas un garantēšanas prasībām un tās pielāgošanu lietotāju konkrētajām darbībām un risku profiliem.

68.a pants

EVTI saņem atbilstīgu papildfinansējumu, lai efektīvi pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus reglamentēšanas un uzraudzības jomā.

69. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (32) izveidotā Eiropas Vērtspapīru komiteja. Šī komiteja ir tāda komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (33).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu , ievērojot tās 8. panta noteikumus.

▐

70. pants

Direktīvas 98/26/EK grozījums

Direktīvas 98/26/EK 9. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

70.a pants

EVTI tīmekļa vietnes uzturēšana

1.     EVTI uztur tīmekļa vietni, kurā tā sniedz informāciju par:

a)	līgumiem, kas ir piemēroti tīrvērtes pienākumam saskaņā ar 4. pantu;

b)	sankcijām, kas noteiktas par 3.–8. panta noteikumu pārkāpumiem;

c)

CDS, kuriem atļauts sniegt pakalpojumus vai veikt darbību Eiropas Savienībā un kuri ir Savienībā reģistrētas juridiskas personas, un par pakalpojumiem, kurus tiem atļauts sniegt, vai darbībām, kuras tiem atļauts veikt, tostarp par finanšu instrumentu šķirām, uz kurām attiecas viņiem izsniegtā atļauja;

d)	sankcijām, kas noteiktas par šīs regulas noteikumu neievērošanu;

e)	CDS, kuriem atļauts sniegt pakalpojumus vai veikt darbību uzņēmumos, kas reģistrēti trešā valstī, un par pakalpojumiem, kurus tiem atļauts sniegt, vai darbībām, kuras tiem atļauts veikt, tostarp par finanšu instrumentu šķirām, uz kurām attiecas viņiem izsniegtā atļauja;

f)	darījumu reģistriem, kuriem atļauts sniegt pakalpojumu vai veikt darbību Eiropas Savienībā;

g)	sankcijām un naudassodiem, kas uzlikti saskaņā ar 55. un 56. pantu;

h)	4.b pantā minēto publisko reģistru.

2.     Lai īstenotu šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta noteikumus, dalībvalstu kompetentās iestādes uztur tīmekļa vietnes, kas saistītas ar EVTI tīmekļa vietni.

3.     Visas tīmekļa vietnes, kas minētas šajā pantā, ir publiski pieejamas un tiek regulāri atjauninātas, un informācija tajās ir viegli saprotama.

71. pants

Pārejas noteikumi

1.    Saskaņā ar šo regulu CDS, kas pirms šīs regulas stāšanās spēkā savā reģistrācijas dalībvalstī ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus, vai trešās valsts CDS, kas saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus kādā dalībvalstī saskaņā šīs dalībvalsts noteikumiem, līdz …  (34) ir jācenšas saņemt 10. pantā minēto atļauju vai 23. pantā minēto atzīšanu .

1.a     Darījumu reģistrs, kas tā reģistrācijas dalībvalstī pirms šīs regulas stāšanās spēkā ir bijis pilnvarots vākt un glabāt datus par ārpusbiržas atvasinājumiem, vai trešā valstī reģistrēts darījumu reģistrs, kuram ir bijis atļauts vākt un glabāt datus par ārpusbiržas atvasinājumiem, ar kuriem atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem pirms šīs regulas stāšanās spēkā šajā dalībvalstī veikti darījumi, lūdz to reģistrēt saskaņā ar 51. pantu vai atzīt saskaņā ar 63. pantu līdz … (35).

2.   Par atvasinājumu līgumiem, kas noslēgti līdz dienai, kad šo regulu piemēro darījuma reģistra reģistrācijai attiecībā uz šo līguma veidu, ziņo darījumu reģistram 120 dienu laikā no dienas, kad EVTI veikusi šā darījumu reģistra reģistrāciju.

2.a     Atvasinājumu līgumus, kas ir objektīvi novērtējami kā tādu risku mazinoši līgumi, kuri ir tieši saistīti ar maksātspēju attiecībā uz ieguldījumiem pensiju shēmā saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK vai shēmā, kura dalībvalsts tiesību aktos atzīta par pensiju uzkrāšanas shēmu, atbrīvo no 3. pantā noteiktā tīrvērtes pienākuma uz trīs gadu laikposmu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja likvīda nodrošinājuma iemaksa radītu nepienācīgu slogu ieguldītājam aktīvu konvertēšanas prasību dēļ. Ja 68. pantā norādītajā ziņojumā ir atzīts, ka šādiem darījumu starpniekiem šis slogs joprojām ir nesamērīgs, Komisijai ir tiesības pagarināt atbrīvojumu, lai nodrošinātu atlikušo problēmu atrisināšanu.

Šī atkāpe neskar ne 6. pantā noteikto ziņošanas pienākumu, ne arī pienākumus attiecībā uz riska mazināšanas metodēm saskaņā ar 8. panta 1.b punktu.

2.b     Darījumu starpnieku pienākumi saskaņā ar 3., 6. un 8. pantu stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad tiek publicēti regulatīvie tehniskie standarti, īstenošanas tehniskie standarti, kā arī pamatnostādnes, kuras atbilstoši šai regulai izstrādājusi EVTI un pieņēmusi Komisija.

71.a pants

EVTI personāls un resursi

EVTI līdz 2011. gada 15. septembrim izvērtē personāla un resursu vajadzības, kas radušās, uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šo regulu, un par to iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

72. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 54, 19.2.2011., 44. lpp.

(2)  OV C 57, 23.2.2011., 1. lpp.

(3)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(4)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(5)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(6)  OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(7)   OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

(8)   OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(9)   OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(10)   OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(11)  OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

(12)  OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.

(13)  OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

(14)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

(15)   OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.

(16)   OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

(17)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(18)  http://ec.europa.eu/internal_market/financial-markets/docs/code/code_en.pdf.

(19)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(20)   OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(21)   OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(22)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(23)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

(24)  

+	Regulas numurs, datums un nosaukums (COM(2010)0726).

(25)   OV L …

(26)  

++	Regulas numurs (COM(2010)0726).

(27)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(28)   OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

(29)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.

(30)  OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.

(31)  

+	Ttrīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(32)  OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.

(33)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(34)  

+	D ivi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(35)  

++	Viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā.