EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AE0813

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu” COM(2010) 759 galīgā redakcija – 2010/0364 (COD)

OV C 218, 23.7.2011, p. 122–123 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/122


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu”

COM(2010) 759 galīgā redakcija – 2010/0364 (COD)

2011/C 218/24

Ziņotājs: Richard ADAMS kgs

Padome 2011. gada 27. janvārī un Eiropas Parlaments 2011. gada 18. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

COM(2010) 759 galīgā redakcija – 2010/0364 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 6. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (2011. gada 4. maija sēdē), ar 156 balsīm par, 6 balsīm pret un 10 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi novērtē to, ka Komisija izmanto izdevību pārskatīt minēto regulu, ko ir ietekmējis Lisabonas līgums, lai iekļautu vienkāršošanas pasākumus. Vienkāršošanas pasākumi tomēr galvenokārt attiecas uz administrāciju, lai gan noteikumiem kopumā ir jāvienkāršo bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāju darbība.

1.2.

Komiteja norāda, ka nesenajā atzinumā CESE 357/2011 par tematu “Atbalsts lauku attīstībai no ELFLA” tā ir sniegusi sīkus apsvērumus par Komisijas deleģēto un īstenošanas pilnvaru nošķiršanu, un šajā priekšlikumā atbalsta Komisijas izklāstīto pieeju.

1.3.

Komiteja uzskata, ka būtu jāsaglabā to konsultatīvo grupu loma, ar kurām Komisija apspriežas attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem, jo īpaši NVO un ieinteresēto pušu ieguldījums.

1.4.

Komiteja ierosina, ka ES bioloģiskās lauksaimniecības produktu jauno logotipu, norādot bioloģiskās lauksaimniecības produktu cilmes vietu ārpus ES, vajadzētu noformēt citādā krāsā.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Šajā atzinumā ir izskatīts priekšlikums regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (COM(2010) 759). Priekšlikuma mērķis ir saskaņot īstenošanas pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantā noteikto atšķirību starp deleģētajām un īstenošanas pilnvarām.

2.2.

Ar LESD 290. un 291. pantu paredzēts grozīt Eiropas Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta savstarpējo lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanas nosacījumiem.

2.3.

Lielākā daļa minētās regulas attiecas uz iepriekšējās regulas par bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķēšanu nelieliem grozījumiem, un tajā iekļautas norādes uz septiņiem jauniem pantiem (38.a līdz 38.g pants). Minētajos pantos ir noteiktas “” deleģēto pilnvaru ietvaros.

2.4.

Apskatītie jautājumi ir ražošanas noteikumi, piemēram, prasības tirgus dalībniekiem un produktu un vielu apstiprināšana; ES bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu logotips; jautājumi attiecībā uz kontroles sistēmām, piemēram, kontroles un inspekcijas iestāžu revīzija.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Lai gan izskatāmās regulas darbības joma ir ierobežota un tajā skarti galvenokārt tehniska rakstura jautājumi, bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas kā KLP sastāvdaļas pašreizējā stāvokļa izpratnei nepieciešams īss paskaidrojums. Bioloģiskās lauksaimniecības definīciju izstrādāja tikai tad, kad tradicionālās lauksaimniecības metodes lielā mērā sāka aizstāt ar mūsdienīgām metodēm. Par bioloģisko lauksaimniecību šobrīd uzskata tādu lauksaimniecības veidu, kurā galvenokārt izmanto augseku, zaļmēslojumu, kompostu un kaitēkļu bioloģisku apkarošanu, lai saglabātu augsnes produktivitāti un apkarotu kaitēkļus. Tajā nepieļauj vai arī stingri ierobežo rūpnieciski ražotu mēslošanas līdzekļu, pesticīdu (kuros ietilpst herbicīdi, insekticīdi un fungicīdi), augu augšanas regulatoru, piemēram, hormonu, antibiotiku lopiem, pārtikas piedevu un ģenētiski modificētu organismu izmantošanu.

3.2.

Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas modeļi pamatojas uz ekoloģiskiem principiem, vietējām, reģionālām un nacionālām tradīcijām un, zināmā mērā, arī uz filozofiskām vērtībām. Tāpēc Eiropā ir izveidojušās daudzas atšķirīgas pieejas. Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā, atbildot uz “eiropeizāciju” un pieaugošo interesi un pieprasījumu, daudzās valstu un brīvprātīgās bioloģiskās lauksaimniecības kontroles organizācijas sāka meklēt “kopēju valodu”. Pagājušā gadsimta 80. gados, atbildot uz patērētāju, audzētāju, pārstrādātāju un mazumtirgotāju prasībām, Komisija uzsāka darbu, lai saskaņotu noteikumus par bioloģisko lauksaimniecību KLP ietvaros. Rezultātā tika izstrādāta regula par augkopības produktiem (1991) (1) un regula par lopkopības produktiem (1999) (2).

3.3.

Nepārtrauktās izmaiņas bioloģiskās lauksaimniecības filozofijā un pieejā līdz ar globālo ražotāju ienākšanu tirgū tomēr ir prasījušas ES regulu pastāvīgu pielāgošanu, grozījumus un pilnveidošanu. (3) Nesenākais šādas pilnveidošanas piemērs ir Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības jauna logotipa un atbalsta regulas pieņemšana 2010. gadā (4).

3.4.

Pašlaik regulas par bioloģisko lauksaimniecību nodrošina vienotu bāzes līnijas standartu visiem tirgus dalībniekiem. Bioloģiskā lauksaimniecība, uz ko attiecināmi gandrīz 5 % ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes un produktu ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu noiets 18 miljardu euro apmērā (5), veido nozīmīgu tirgus daļu. Līdz ar produktiem, kam ir ES marķējums, iespējams laist tirgū produktus ar kompetentu attiecīgās valsts kontroles iestāžu reģistrētiem privātiem marķējumiem, tādējādi norādot patērētājiem, ka produktiem ir piemēroti papildu kritēriji. Komiteja atzīmē, ka izskatāmajā regulā ierosināto grozījumu, kuru mērķis ir tiesību aktu vienkāršošana, darbības joma ir ierobežota un tie ir tehniska rakstura.

3.5.

Komiteja ir paudusi sīki izstrādātu viedokli par 290. un 291. panta plašāku ietekmi nesenajā atzinumā par tematu “Atbalsts lauku attīstībai no ELFLA” (CESE 357/2011).

3.6.

Šajā gadījumā un nepārtraukti cenšoties veicināt bioloģiskās lauksaimniecības produktu regulējuma nostiprināšanu, Komiteja atzinīgi vērtē to pieeju deleģētajām un īstenošanas pilnvarām, kādu ir izklāstījusi Komisija ierosinātajā regulā. Komiteja tomēr vēlētos izteikt šādas piezīmes.

3.7.

Būtu jāsaglabā to konsultatīvo grupu loma, ar kurām Komisija apspriežas attiecībā uz īstenošanas tiesību aktiem, jo īpaši NVO un ieinteresēto pušu ieguldījums. Bioloģiskā lauksaimniecība un tās produktu laišana tirgū joprojām ir sarežģīta joma, kurā jāizmanto interešu plaša pārstāvība.

3.8.

ES bioloģiskās lauksaimniecības jaunā logotipa izmantošana nākamajā gadā būs obligāta. Būtu jāpārskata priekšlikums kontrolētos apstākļos attiecināt tā piemērošanu arī uz trešo valstu produktiem, un būtu jāapsver iespēja diferencēt minēto logotipu (varbūt citādā krāsā), lai norādītu, ka attiecīgais produkts ražots trešā valstī.

Briselē, 2011. gada 4. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  Regula (EEK) Nr. 2092/91.

(2)  Regula (EEK) Nr. 1804/99.

(3)  Starptautiskajā bioloģiskās lauksaimniecības kustību asociācijā (IFOAM) ir vairāk nekā 750 locekļu no 115 valstīm.

(4)  Komisijas Regula (ES) Nr. 271/2010.

(5)  Dati par 2009. gadu.


Top