12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/41

A.

tā kā Komisija paziņojumā “Kopienas inovāciju politikas pārskatīšana mainīgajā pasaulē” norādījusi, ka ir sagatavojusi pārstrādātu inovāciju stratēģiju rīcības plāna veidā;

B.

tā kā šai inovāciju stratēģijai turpmākajam laika posmam jābūt cieši saistītai ar stratēģiju “ES 2020”;

C.

tā kā Komisija paziņojumā “Informācijas un sakaru tehnoloģiju neskartās zemes stratēģija nākotnes un jauno tehnoloģiju pētniecībai Eiropā” pasludinājusi jaunu stratēģiju attiecībā uz nākotnes pētījumiem un jaunākajām tehnoloģijām, uzsākot vadošās iniciatīvas;

D.

tā kā, izstrādājot Eiropas inovāciju politiku, ir svarīgi ņemt vērā visus trīs zinību triādes principus, ko veido pētniecība, inovācija un izglītība;

E.

tā kā uzņēmumu inovācijas spēja lielā mērā ir atkarīga no pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamības un tā kā nesenās krīzes rezultātā radušās kredītu saņemšanas grūtības draud ievērojami ierobežot uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), inovācijas spēju;

F.

tā kā inovācija ir galvenais elements ES tādu aktuālu nozīmīgu sabiedrības un vides problēmu veiksmīgā atrisināšanā un stratēģisko politikas mērķu sasniegšanā tādās jomās kā, piemēram, uzņēmumi, konkurētspēja, klimata pārmaiņas, nodarbinātība, demogrāfiskās pārmaiņas un integrējoša sabiedrība;

G.

tā kā Eiropas Savienība līdz 2020. gadam vēl nesasniegs noteiktos mērķus enerģētikas un klimata jomā un jo īpaši mērķi par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 20 % un par to, lai vismaz 20 % no ražojamās enerģijas tiktu iegūta no atjaunojamiem avotiem, ja tā nepaātrinās attīstību un nepaplašinās vidi nepiesārņojošas, noturīgas un efektīvas enerģijas izmantošanu; tā kā šī dimensija būtu pilnībā jāintegrē inovāciju stratēģijā turpmākajam laika posmam;

H.

tā kā pētījumi attiecībā uz jaunākajām un nākotnes tehnoloģijām (piemēram, kvantu tehnoloģijas, IKT tehnoloģijas, kuras balstītas uz bioloģiskajām un nanotehnoloģijām) ir pamats inovācijām, jo tās ilgtermiņā ietekmē konkurētspēju, radot pilnīgi jaunas saimnieciskas darbības nozares un vienlaicīgi veicinot jaunas rūpniecības nozares un augsto tehnoloģiju MVU;

I.

tā kā noturīgu tehnoloģiju veicināšana un attīstīšana ir nepieciešama ne vien ES mērķu īstenošanai klimata un enerģētikas jomā, bet tādā veidā ES var ievērojami sekmēt arī ekonomikas izaugsmi un turpmāku darbavietu radīšanu;

J.

tā kā ierobežotu resursu nevienmērīga sadale var kavēt inovāciju; tā kā ES politikai attiecībā uz izejvielām jārisina galvenās problēmas, kas saistītas ar taisnīgas piekļuves nodrošināšanu;

K.

tā kā laikmetā, kad arvien vairāk trūkst resursu, noturīgu un energoefektīvu tehnoloģiju veicināšana palielina ES energoapgādes drošību;

L.

tā kā demogrāfisko pārmaiņu tēma ir viena no būtiskākajām nākotnes problēmām, kuru risināšanai nepieciešami jaunu tehnoloģiski risinājumi;

M.

tā kā rūpniecības nozarēs, kurās ES pašlaik ir lielā mērā konkurētspējīga, tai jāapvieno savi spēki un jānostiprina priekšrocības, kā arī globālā mērogā jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi,

1.

uzskata, ka ir iespējas, lai saikni starp pētniecību un inovāciju Eiropā padarītu ciešāku; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt integrētu pieeju zinātnes un inovāciju jautājumā;

2.

norāda ES Komisijai, ka turpmākā ES inovāciju politika jāveido, izmantojot plašu pieeju, un tai principiāli jāaptver ne tikai tehnoloģiskas inovācijas (produktu un ražošanas jauninājumi), bet arī administratīvas, organizatoriskas, kā arī sociālas un ar darba procesu saistītas inovācijas, tostarp jauni, inovatīvi komercdarbības modeļi, kā arī inovācijas pakalpojumu jomā, ņemot vērā arī pārējos divus zinību triādes principus (pētniecību un izglītību);

3.

uzsver, ka inovācija pirmām kārtām nozīmē jauninājumus, kuru mērķis ir apmierināt patērētāju un tirgus vajadzības; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt patērētāju vajadzību prioritāšu kā inovāciju virzītājspēka plašāku atzīšanu; norāda — lai nepieļautu jaunu sociālo nevienlīdzību, jauninājumi turpmāk būtu jāvērtē ne tikai atkarībā no to ieguvuma ekoloģiskajā un ekonomiskajā jomā, bet arī no sociālajā jomā radītās pievienotās vērtības;

4.

uzsver to, ka uzņēmēju kā inovāciju virzītāju stiprināšana Eiropā ir obligāts priekšnosacījums tirdzniecības šķēršļu novēršanai un efektīvai konkurētspējīga iekšējā tirgus funkcionēšanai, pamatojoties uz patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un sociālo kohēziju;

5.

aicina Komisiju attiecībā uz inovācijām noteikt vērienīgus kritērijus, koncentrējoties uz nopietnām sabiedriskām problēmām, un novērst dažādu Eiropas iniciatīvu pašreizējo sašķeltību;

6.

nešaubīgi atbalsta Komisijas konstatējumu, ka pamattehnoloģijas un nākotnes pētījumi, un jaunākās tehnoloģijas ir obligāts priekšnosacījums ES globālās konkurētspējas noturīgai nostiprināšanai; pievienojas Komisijas aicinājumam dalībvalstīm panākt vienošanos par pamattehnoloģiju izmantošanas nozīmi ES; šajā sakarībā uzsver, ka i) pamattehnoloģijas kā, piemēram, mikroelektronika un nanoelektronika, fotonika, biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas, ii) jaunas izejvielas, kā arī iii) jaunas un nākotnes tehnoloģijas var piedāvāt lielu potenciālu inovācijām un var veicināt uz zināšanām balstītas un zemas oglekļa emisijas radošas ekonomikas attīstību;

7.

uzsver, ka inovācijām jākoncentrējas uz indivīdu, un atzinīgi vērtē centienus padarīt intensīvāku dialogu starp universitātēm un uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kas būtiski palīdz veicināt pētniecību un inovācijas, kā arī to zināšanu visefektīvāko izmantošanu, kuras universitātēs guvis privātais sektors, un akadēmisko studiju materiālu bagātināšanu, lai tie atbilstu pašreizējām sociālajām un uzņēmējdarbības prasībām;

8.

norāda, ka pamattehnoloģiju un jaunu nākotnes tehnoloģiju identificēšanai jānotiek, sadarbojoties ar rūpniecības uzņēmumiem vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, tostarp MVU, turklāt ņemot vērā arī reģionālus ekonomikas politikas mērķus; aicina ES nodrošināt, ka ierosinātās augsta līmeņa ekspertu grupas ieguldījums vislabākajā veidā veicinās konkrētu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu identificēšanu, apstiprināšanu un īstenošanu, lai sekmētu šādas tehnoloģijas;

9.

atzinīgi vērtē arī inovācijas politikas pasākumus kā papildinājumu valsts rūpniecības stratēģijām kopienas līmenī un starpnozaru mērogā, un stingri prasa, lai ES Komisija turpinātu īstenot šo pieeju;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis apvienot nākamās paaudzes digitālo tīklu un viedo tīklu ieviešanu tirgū ar inovāciju pasākumiem, lai pilnībā izmantotu to priekšrocības; šajā sakarībā uzsver, ka jāparedz pietiekams finansējums, tostarp izmantojot struktūrfondus;

11.

uzsver, ka ieguldījumi ātrgaitas tiešsaistes tīklos un plašāka platjoslas savienojumu ieviešana ir pamatnosacījumi, lai lielākā mērā un efektīvāk izplatītos novatoriski sasniegumi un tādējādi starp ES reģioniem mazinātos atšķirības inovāciju jomā;

12.

aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt inovāciju konverģences politiku, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm;

13.

atbalsta to, ka Komisija gatavo Eiropas inovāciju aktu, lai izstrādātu saskaņotāku inovāciju stratēģiju;

14.

uzsver, cik nozīmīgi ir ekoloģiskie jauninājumi un videi nekaitīgi uzņēmumi, kam var būt galvenā loma, lai saistītu inovācijas ar ES nozīmīgākajām nozarēm, kā rezultātā Eiropas ekonomika gūtu salīdzinošas priekšrocības;

15.

uzsver, cik nozīmīga loma ir ekoloģiskajām inovācijām, jo īpaši sakarā ar vajadzību palielināt resursu efektivitāti;

16.

uzsver, cik svarīga nozīme turpmākajā ES inovāciju politikā ir inovāciju klasteriem, kā arī vērš uzmanību uz to potenciālu, ko jo īpaši piedāvā zinību klasteri; atzinīgi vērtē īpašu inovāciju zonu izveidošanu ap universitātēm, pētniecības institūtiem un zinātnes un tehnoloģiju parkiem; aicina apsvērt iespējas izveidot vienotu vienkāršotas finansējuma piešķiršanas un darbības sistēmu jaunajām inovāciju zonām;

17.

uzsver, ka pašreizējie klasteri jāturpina attīstīt ar ES, dalībvalstu un reģionu saskaņotas rīcības starpniecību, lai šie klasteri varētu saglabāt un paplašināt savu daļēji vadošo lomu visā pasaulē;

18.

šajā sakarībā uzsver, ka jebkuru politikas pasākumu pamatā klasteru jomā vajadzētu būt uzņēmumu, arī MVU un jo īpaši novatorisku MVU vajadzībām, ņemot vērā to, ka inovācijām ir galvenā loma uzņēmumu darbības veicināšanā;

19.

prasa, lai attiecīgās dalībvalstis un tirgus dalībnieki Kopienas līmenī uzlabotu pamatnoteikumus, kas reglamentē apvienību pārrobežu sadarbību;

20.

uzsver, ka VMU ir galvenā loma kā partneriem gan vērtību radīšanas ķēdēs, gan arī kā patstāvīgiem inovatīvu ražojumu piedāvātājiem;

21.

aicina izstrādāt pārliecinošu Eiropas pieeju inovāciju finansēšanai, lai novērstu pašreiz vērojamo sašķelšanos un plānošanu tikai īstermiņā; uzskata, ka inovāciju attīstības obligāta sastāvdaļa ir finanšu līdzekļu nodrošināšana pietiekamā apmērā un ka tālab būtu ievērojami jāpalielina ES budžets, kas paredzēts inovācijām; aicina atspoguļot to, veicot pašreizējās finanšu shēmas paredzamo pārskatīšanu, kā arī gatavojot finanšu plānu laika periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam; šajā sakarībā norāda, ka vienlaicīgi būtu jāpārskata noteikumi par tiesībām saņemt finansējumu pētniecības un izstrādes pasākumiem attiecībā uz pētniecību un izstrādi pirmsrūpniecības un/vai eksperimentālajā stadijā; aicina dalībvalstis palielināt savu finansējumu pētniecībai un attīstībai, lai panāktu Barselonā 2002. gadā noteikto mērķi līdz 2010. gadam pētniecībai un attīstībai izdot 3 % no IKP; uzsver pētniecības un attīstības finansējuma nozīmi ekonomikas krīzes laikā, jo tas ilgtermiņā uzlabos darbavietu radīšanu; uzsver, ka nepieciešams lielāku daļu no pētniecības un izstrādes programmu līdzekļiem paredzēt inovācijām;

22.

uzskata, ka ES izdevumiem pētniecības un inovāciju jomā jākoncentrējas uz mērķiem kā, piemēram, nodrošināt stimulus pētniecības rezultātu komerciālajam pielietojumam, kā arī uz vispusīgākas informācijas iegūšanu par finansēšanas avotiem un iespējām; uzsver, cik svarīgi ir saglabāt pārredzamību un iespēju vienlīdzību attiecībā uz piekļuvi finansējumam, kura pamatā ir atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus pētījumu veikšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot struktūrfondus, lai stimulētu liela apjoma inovācijas; uzsver, ka nepieciešams izstrādāt sociālo inovāciju finansēšanas sistēmas, īpašu uzmanību pievēršot peļņai no sociālajiem noguldījumiem;

23.

uzsver, ka papildus naudas līdzekļu palielināšanai ir izšķiroši panākt, lai ar iegūtajiem līdzekļiem inovāciju projektu īstenošanas rezultātā varētu turpināt to finansēšanu; iesaka šim mērķim izmantot publisko iepirkumu un īpaši uzsver, ka līdzekļi jānovirza tiem projektiem, kurus īstenojot, tiek gūts vislielākais labums ar mazākiem ieguldījumiem, lai Eiropas mērogā radītu vislielāko pievienoto vērtību, piemēram, galvenās pamattehnoloģijas un parauginiciatīvas pamattehnoloģijām un nākotnes tehnoloģijām; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību maksimāli izmantot sinerģiju starp pētniecības un inovāciju pamatprogrammām un struktūrfondiem; šajā sakarībā uzsver, ka dažādajām struktūrvienībām, kas pārvalda 7. pamatprogrammu, konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu un struktūrfondus, jābūt informētām par iespējām, ko piedāvā katrs no šiem instrumentiem; izsaka nožēlu, ka vēl arvien nav pietiekami apzinātas pieejamā finansējuma sinerģijas iespējas; aicina reģionus un dalībvalstis pastiprināt centienus šajā sakarībā, lai uzlabotu saziņu;

24.

atzinīgi vērtē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju (EIT) institūtu izveidošanu, lai stimulētu un radītu pasaulē vadošas inovācijas, kopējam mērķim apvienojot augstāko izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību; uzsver, ka galveno ieguldījumu, lai nodrošinātu stimulus inovāciju programmām, var sniegt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts, un to, cik nozīmīga loma tam šajā sakarībā var būt; mudina Komisiju izveidot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta budžetu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums kopā ar līdzekļiem no citiem avotiem var ar vismazākajiem ieguldījumiem nodrošināt vislabākos rezultātus to būtisko problēmu risināšanai un pilnīgai izpētei, ar kurām sastopas visas ES sabiedrības;

25.

uzsver nepieciešamību pieņemt vadlīnijas, lai garantētu finansējuma konkurētspējīgu piešķiršanu un tādas līdzekļu piešķiršanas sistēmas ieviešanu projektiem, kurai būtu nozīmīga tūlītēja iedarbība;

26.

uzsver, ka Eiropai jābūt vadošajās pozīcijas interneta tehnoloģiju attīstībā un zemas oglekļa emisijas IKT izmantošanā; ierosina nākamajā finanšu plānā dubultot ES IKT pētniecības budžetu;

27.

uzsver to, ka inovāciju politika ir jāsaskaņo ar citām ES un valstu politikām (tostarp rūpniecības, vides un patērētāju aizsardzības politiku), ņemot vērā, ka iegūtajām pieejām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās pielāgotu dažādiem valstu un reģionālajiem apstākļiem;

28.

izsaka nožēlu par to, ka centieni vienkāršot ES tiesību aktus pētniecības un inovācijas jomā nav guvuši panākumus un ka procedūras vēl joprojām ir pārāk sarežģītas un laikietilpīgas, kas ir galvenais šķērslis, kas traucē MVU dalību šajās programmās;

29.

uzskata, ka lietotājdraudzīguma un pārredzamības interesēs jānovērš veicināšanas programmu dubultošanās un pārklāšanās, ko rada nepietiekama koordinācija dažādos rīcības līmeņos; aicina Komisiju izpētīt, vai MVU atbalsta veidus ES turpmāk varētu vienoti pārvaldīt vienā ģenerāldirektorātā, piemēram, uzņēmumu ģenerāldirektorātā; uzskata, ka tādā veidā tos būtu vieglāk plānot un potenciālajiem ieguvējiem tas piedāvātu vienas iestādes apstiprinājuma iespēju;

30.

šajā sakarībā aicina ES Komisiju arī nodrošināt, ka ES regulējošie noteikumi sekmē inovācijas, nevis rada šķēršļus pārmaiņām un ka iesaistītie ES Komisijas ģenerāldirektorāti un iekšējie dienesti savstarpēji efektīvi sadarbojas ar tādas struktūras palīdzību kā paredzētā īpašo uzdevumu grupa, lai saskaņotu un vispusīgu ar inovācijām saistīto jautājumu izskatīšanu; uzstāj, ka tā rezultāta vajadzētu mazināties ES tiesību aktu sašķeltībai inovāciju politikas jomā;

31.

aicina arī dalībvalstis efektīvi koordinēt iniciatīvas, ko īsteno valsts struktūrvienības;

32.

konstatē, ka tirgus dalībnieku kopīgie centieni ES līmenī būtu jāvērš uz to, lai panāktu pētījumu rezultātu pārvēršanu inovatīvus ražojumos, kā arī nodrošinātu to pielāgošanu tirgus apstākļiem un komercializāciju; uzsver, ka pamatprogrammām vajadzīga savstarpēja sadarbība vai starpprogrammu savienojamība starp pasākumiem, kas saistīti ar pētījumiem un inovācijām;

33.

aicina Komisiju izstrādāt jaunus rādītājus, kuri būtu labāk piemēroti arvien vairāk uz zināšanām balstītu tautsaimniecību novērtēšanai, kā arī pielāgot esošos kritērijus, lai tos izmantotu Eiropas inovāciju rezultātu apkopošanai tā, ka tie ne tikai sniedz dalībvalstu inovācijas spēju salīdzinošu analīzi, bet ar to palīdzību var arī labāk identificēt gan ES un inovāciju pasākumu priekšrocības, gan trūkumus;

34.

uzsver, cik svarīga ir vispusīgāka informācija par piemērotiem finansēšanas veidiem un avotiem, kā arī vispusīgi dati attiecībā uz alternatīviem finansējuma veidiem, piemēram, licences līgumiem, lai pastiprinātu uzņēmumu vēlmi veikt ieguldījumus;

35.

uzsver, ka papildus publiskajam finansējumam vairāk jāveicina privātais finansējums;

36.

uzsver, cik svarīgi ir labāk saskaņot visu dalībnieku piekļuvi ES līdzekļiem, lai palielinātu MVU līdzdalību pārvaldības struktūrās un kopīgās tehnoloģiju ierosmēs;

37.

aicina ES Komisiju saistībā ar inovāciju rīcības plānu izstrādāt konkrētus tiesību aktus, kas uzlabotu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam; šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešams ņemt vērā atšķirīgās finansēšanas prasības un uzņēmumu inovāciju intensitāti dažādajās darbības sākuma un izaugsmes fāzēs;

38.

uzsver, ka nepieciešams radīt priekšnosacījumus, kas radītu tāda kapitāla pieejamību, kuru ar ievērojamu risku iegulda jaunos uzņēmumos, ņemot vērā MVU vajadzības un sagaidot lielu atdevi, kā arī turpinātu attīstīt EIB riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM); aicina Komisiju izpētīt, kādus pasākumus var veikt, lai panāktu vienošanos par riska sadalīšanu, kas ir pieņemama visām iesaistītajām pusēm un tādējādi sekmē privātos ieguldījumus inovāciju jomā;

39.

aicina, lai attiecīgās dalībvalstis un ES struktūrvienības attīstītu sevi jau attaisnojušus MVU finansēšanas instrumentu pielietošanu kā, piemēram, mikrokredīti, riska kapitāli jauniešiem, cenšoties veikt ieguldījumus inovatīvos uzņēmumos, uzņēmējdarbības mecenāti, kas sponsorētu uzņēmējdarbības projektus, kurus izstrādājuši gados jauni pētnieki, aizdevumi un galvojumi, kuri sevi praksē jau attaisnojuši, un noteiktu nodokļu atvieglojumus ieguldījumiem, jo tādējādi mazinātos uzņēmumu pārvietošanas risks nelabvēlīgu pamatnosacījumu dēļ valsts atbalsta saņemšanai un uzņēmumi tiktu motivēti nodarbināt cilvēkresursus pētniecības un inovāciju mērķiem, kas veicinātu jaunu ražojumu un pakalpojumu izstrādi;

40.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt zināma līdzekļu minimuma piešķiršanu MVU, publicējot atklātus aicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar pētniecības un inovāciju iniciatīvām, kas atbilstu saistībām, kas pieņemtas sakarā ar 7. pamatprogrammu (15 % no resursiem sadarbības programmā);

41.

aicina ES Komisiju pielāgot spēkā esošos Kopienas noteikumus par valsts atbalstu saskaņā ar iekšējā tirgus principiem tādējādi, lai varētu atbalstīt ieguldījumus ārkārtīgi nepieciešamās jaunās tehnoloģijās, nodrošinot ES ilgtermiņa konkurētspēju un līdzvērtīgus konkurences apstākļus globālā mērogā; jo īpaši mudina Padomi un Komisiju apsvērt galveno pamattehnoloģiju iniciatīvu, pārskatot ES noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu un tādējādi ļaujot dalībvalstīm izveidot valsts stimulēšanas sistēmas galveno pamattehnoloģiju veicināšanai;

42.

uzsver, cik svarīgi ir daži konkrēti apmierinoši kritēriji kopīgām tehnoloģiju ierosmēm saistībā ar apmēru un attiecībā uz pārvaldības struktūrām, kā arī īstenot periodisku ietekmes novērtējumu par apstiprinātajām kopīgu tehnoloģiju ierosmju programmām, analizējot to, kā tas veicina Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

43.

šajā sakarība atzinīgi vērtē, ka 2010. gadā tiks pārskatīti Kopienas pamatnosacījumi attiecībā uz valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

44.

uzskata, ka, uzlabojot inovāciju veicināšanu, jāparedz arī birokrātijas sloga samazināšana pieteikuma iesniedzējiem; aicina Komisiju atmest birokrātiskos šķēršļus, atjaunot tehnisko pētījumu pamatprogrammas procesus un izveidot lietotāju struktūru;

45.

aicina ES likumdevējus — tieši attiecībā uz MVU — uzlabot pamatnosacījumus attiecībā uz intelektuālo īpašumu, it īpaši patentiem, jo to izmaksas, kā arī kvalitāte tiek uzskatīta par galvenajiem inovāciju elementiem;

46.

šajā sakarībā izsaka nožēlu, ka ES vēl nav pabeigta iekšēja tirgus izveide inovāciju jomā, un aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot centienus šajā jomā, jo īpaši, ja tas attiecas uz laikmetīgu vienošanos par Kopienas patentu un vienotu patentu un tiesvedības sistēmu, un uzsver, cik liela nozīme novatorisku projektu izstrādāšanā ir standartizācijai;

47.

ierosina veicināt inovācijas sekmējošu modernu IP politiku — patentu koplietošanu, kopējas patentu platformas un licences visu tiesību izmantošanai;

48.

turklāt uzsver Kopienas tāda patenta izstrādāšanas nozīmi Eiropas ekonomikā, kas īpaši atbalstītu MVU, tādējādi īstenojot Savienības politiku par inovācijām;

49.

norāda, ka pieaug patentu kā vērtspapīru izmantošana, kas tiek iesniegti bankas finansējuma nodrošināšanai, bet bankām savukārt bieži pietrūkst tehniskās zināšanas, lai, piešķirot aizdevumu, pareizi novērtētu patentu vērtību; tādēļ aicina Komisiju izpētīt, vai ES būtu jāsniedz atbalsts vērtējuma standartu izstrādāšanai;

50.

uzsver, cik svarīgas ir programmas, kas veicina, lai MVU izmantotu tehnoloģiju sasniegumus un pētniecībā iesaistītu personālu;

51.

uzsver, ka nedrīkst atteikties no zinību triādes principa, ko veido pētniecība, inovācija un izglītība; šajā sakarībā norāda, ka nedrīkst samazināt ieguldījumus kvalificēta personāla apmācībā un kvalifikācijas celšanā, jo šie ieguldījumi ir būtiski svarīgi, ņemot vērā, kā inovāciju jauda ietekmē ES konkurētspēju; uzsver nepieciešamību padarīt pēc iespējas pievilcīgāku darba vidi pētniekiem un speciālistiem ES, arī attiecībā uz viņu mobilitāti, tā lai ES var saglabāt savu pozīciju vispārējā konkurencē; uzsver, ka šis process ir saistīts ar pētnieču darba apstākļu uzlabošanu;

52.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.