12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/1

A.

tā kā Komisija 2005. gadā pieņēma Eiropas pārredzamības iniciatīvu un vēlāk 2006. gadā publicēja Zaļo grāmatu, lai uzlabotu ES pārvaldības pārredzamību, atvērtību un atbildību, un tā kā publiskas informācijas sniegšana par ES līdzekļu saņēmējiem ir Eiropas pārredzamības iniciatīvas stūrakmens;

B.

tā kā saskaņā ar dalītās pārvaldības sistēmu informācija par ES līdzekļu saņēmējiem tiek pārvaldīta dalībvalstu līmenī un, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībai šajā jomā nav konkrētu saistību vai Komisija nav īpaši centusies to reglamentēt, tas, cik lielā mērā šāda informācija tiek publiskota, katrā dalībvalstī būtiski atšķiras, apgrūtinot salīdzināšanu ES mērogā;

C.

tā kā informācijas publiskošana par ES līdzekļu saņēmējiem nodrošina sabiedrības līdzdalību saturīgās debatēs par publisko līdzekļu izlietojumu, kas ir būtiskas funkcionējošai demokrātijai;

D.

tā kā nav izveidota saikne starp Eiropas pārredzamības iniciatīvu un stingrāk reglamentēto un saistošo jautājumu par finanšu uzraudzību un revīziju;

E.

tā kā Eiropas pārredzamības iniciatīvai ir būtiska ietekme, nodrošinot pārredzamas partnerības kohēzijas programmas izstrādes cikla sākotnējos un turpmākajos posmos; tā kā noteikumos tomēr nav konkrēti paredzēts nedz tas, cik lielā mērā partneriem vajadzētu iesaistīties dažādajos programmas izstrādes procesos, nedz arī šādas iesaistīšanās kārtība;

F.

tā kā iepriekš netiek sniegta pietiekama informācija par Komisijas lēmumiem attiecībā uz lielu projektu finansēšanu, tādējādi radot pārredzamības trūkumu, un tā kā šī situācija būtu jānovērš;

G.

tā kā pārredzamības nodrošināšanai būtu jānotiek paralēli struktūrfondu ieguves procedūru vienkāršošanas procesam,

1.

uzskata, ka pārredzamība attiecībā uz kohēzijas politiku un tās programmas izstrādes ciklu, izdevumu sadali un struktūrfondu līdzekļu iespējamo saņēmēju piekļuvi informācijai ir galvenie priekšnosacījumi kopējo kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai un tāpēc pārredzamība būtu jānosaka par vadošo starpnozaru principu kohēzijas programmas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos;

2.

ar gandarījumu norāda, ka atbilstīgi Eiropas pārredzamības iniciatīvas prasībām Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ir publicētas interaktīvas kartes ar saitēm uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēju sarakstiem, kas ir pieejami attiecīgo valstu vai reģionu tīmekļa vietnēs; aicina dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, popularizēt Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pieeju minētajai datu bāzei; tomēr norāda, ka ieinteresētajām personām joprojām ir ārkārtīgi grūti sekot līdzi tam, kā tiek izmantoti publiskie līdzekļi; aicina Komisiju plaši apspriesties ar šīm personām par šīs problēmas iespējamajiem risinājumiem;

3.

aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt šīs dalībvalstu datubāzes pilnīgi meklējamas un savietojamas, lai atvieglotu publicēto datu aplūkošanu ES mērogā, tajā pašā laikā saglabājot to vietējo nozīmīgumu; uzskata, ka šajā sakarībā steidzami jāpublicē informācija divās valodās (vietējā(-s) valodā(-s) un Komisijas darba valodās);

4.

uzsver, ka ir jāuzlabo par līdzekļu saņēmējiem sniegto datu lietderība, uzlabojot gan to saturu, gan izklāstu; tāpēc aicina Komisiju detalizētāk un saistošāk noteikt sniedzamās informācijas uzbūvi, formu un saturu; uzskata, ka nepieciešamās informācijas sniegšanai būtu arī jāatvieglo uz kritērijiem balstītas meklēšanas process, lai nekavējoties iegūtu priekšstatu par meklētajiem elementiem;

5.

aicina, publicējot līdzekļu saņēmēju sarakstus un nepieciešamības gadījumā iesaistīto personu sarakstus, sniegt būtisku papildu informāciju; tāpēc iesaka papildus pašreizējām obligātajām prasībām apsvērt iespēju sniegt arī citu informāciju par līdzekļu saņēmējiem, tādu kā atrašanās vieta, apstiprināto projektu kopsavilkumi, atbalsta veida un projekta partneru apraksts; aicina apkopotos datus publicēt un pārvaldīt strukturēti un salīdzināmi, lai nodrošinātu to pilnīgu izmantojamību un patiesu pārredzamību; uzskata, ka to var paveikt, neradot papildu izmaksas;

6.

prasa programmām, kuras saistītas ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, norādīt to personu sarakstu, kas saņēmušas līdzekļus (un ne tikai lielākos saņēmējus);

7.

uzsver, ka ir pilnīgi jāievēro Eiropas pārredzamības iniciatīvas prasības, ieviešot piemērotu regulējumu, labākus norādījumus, brīdināšanas mehānismu un kā galējo līdzekli — sodus par prasību neizpildi;

8.

aicina Komisiju paskaidrot, kā Eiropas pārredzamības iniciatīvas principi būtu jāīsteno praksē no funkcionālā viedokļa darbības programmu un to komunikācijas plānu līmenī; tādēļ uzsver nepieciešamību ieviest skaidrākus noteikumus par informācijas izpaušanu par līdzekļu saņēmējiem dalītās pārvaldības kontekstā;

9.

uzsver nepieciešamību izstrādāt regulējumu un īstenošanas noteikumus tā, lai procedūras būtu pārredzamas, tās uzlabotu potenciālo atbalsta saņēmēju piekļuvi struktūrfondiem un samazinātu administratīvos slogus dalībniekiem, jo īpaši īstenojot vairākus galvenos pasākumus, piemēram, publicējot Komisijas un dalībvalstu saskaņotus īstenošanas norādījumus; aicina dalībvalstu vadošās iestādes pārredzamā veidā informēt par visiem tādu projektu posmiem, kas finansēti no struktūrfondiem; atkārtoti norāda, ka pārredzamas un skaidras procedūras ir labas pārvaldības priekšnosacījums, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus iesniegt priekšlikumus procedūru vienkāršošanai;

10.

atzīmē, ka dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās administratīvās kultūras, valsts tiesību aktu un valodas dēļ pārrobežu un starptautisko programmu īstenošanā nākas saskarties ar īpašām grūtībām, kas ietekmē ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos šādu iniciatīvu aspektus; tāpēc uzskata, ka vissvarīgāk būtu izstrādāt īpašus noteikumus par pārredzamību darbību koordinācijā un sadarbībā starp dažādām vadošajām iestādēm;

11.

uzsver, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta pētījumam par Eiropas pārredzamības iniciatīvu un tās ietekmi uz kohēzijas politiku neatbilstība Eiropas pārredzamības iniciatīvas obligātajām prasībām ir saistīta ar vadošo iestāžu administratīvās kapacitātes trūkumu un nevis nevēlēšanos sniegt šādus datus; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai papildu datu un informācijas sniegšana neradītu lielāku administratīvo slogu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri jau tā nespēj nodrošināt atbilstību esošajām administratīvajām un finanšu prasībām dotāciju un valsts pasūtījumu saņemšanai;

12.

uzsver, ka Eiropas Komisijai jāpielāgo prasība par papildu informācijas un datu sniegšanu, nodrošinot papildu tehnisko atbalstu (semināri, piedaloties Komisijas pārstāvjiem un vietējam/reģionālajam personālam, kas atbildīgs par struktūrfondu pārvaldību, labākās prakses apmaiņa starp vadošajām iestādēm, konkrētu pamatnostādņu publicēšana) tiem potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, kam nav nepieciešamo tehnisko iespēju; uzskata, ka tikai tādā veidā var garantēt, ka dalībnieku centieni nodrošināt atbilstību papildu prasībām attiecībā uz sniegtajiem datiem un informāciju neradīs līdzekļu novirzi no projektu īstenošanas darbībām kā tādām;

13.

uzsver, cik liela nozīme ir dalībvalstu sniegtai precīzai un savlaicīgai informācijai kontroles sistēmas ietvaros un ka šī iemesla dēļ ir jāizveido saikne starp Eiropas pārredzamības iniciatīvu un finanšu kontroli un revīziju; atkārtoti norāda, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvaros jānodrošina cieša sadarbība ar izslēgšanas gadījumu centrālo datubāzi;

14.

aicina Komisiju uzraudzīt to, kā tiek izmantoti papildu avansa maksājumi, ko dalībvalstis saņēmušas atbilstīgi 2009. gadā veiktajiem vienkāršošanas pasākumiem saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006;

15.

atkārtoti prasa, ievērojot Eiropas pārredzamības iniciatīvu, sniegt informāciju par līdzekļu atgūšanu un atsaukšanu; mudina dalībvalstis sniegt šo informāciju pilnībā un Komisiju darīt to pieejamu — kopā ar informāciju par finanšu korekcijām pēc apstiprināta krāpšanas gadījuma — budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai, tādējādi nodrošinot augstus uzticamības un atbildības standartus attiecībā uz Eiropas sabiedrību;

16.

mudina revidentus ieņemt stingrāku nostāju attiecībā uz saziņas un informācijas sniegšanas prasībām, tostarp nosaucot vārdā saistību nepildītājus un paužot nosodījumu tiem, jo īpaši tad, ja ir iesaistītas valstiskas organizācijas, kā arī apstiprinātos krāpšanas gadījumos izmantojot finanšu korekcijas;

17.

atzinīgi vērtē Komisijas un Revīzijas palātas centienus savstarpēji saskaņot revīzijas metodes;

18.

uzsver, ka obligāti apspriešanās standarti ir Eiropas pārredzamības iniciatīvas sastāvdaļa, un atzinīgi vērtē to, ka Komisija šos standartus ir atbalstījusi un piemērojusi attiecībā uz kohēzijas politiku; tomēr aicina Komisiju ļaut ieinteresētajām personām sniegt atbilstošu novērtējumu par paša apspriešanās procesa kvalitāti; aicina reģionus un dalībvalstis, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, izmantot pašreizējo ES pieredzi;

19.

atgādina, ka partnerība var veicināt pārredzamību, atsaucību, efektivitāti un leģitimitāti visos kohēzijas programmas izstrādes un īstenošanas posmos, kā arī var palielināt apņemšanos nodrošināt labus programmu rezultātus un sabiedrības līdzdalību tajā; tāpēc aicina dalībvalstis un vadošās iestādes visos kohēzijas programmas izstrādes un īstenošanas posmos ciešāk iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un citus attiecīgos partnerus, tostarp dalībvalstu līmenī izmantojot interneta platformu, kas nodrošina pārredzamību attiecībā uz esošajiem fondiem un darbības programmām, kā arī citā veidā veicinot labu praksi, un nodrošināt tiem pilnīgu piekļuvi visai projekta dokumentācijai, lai tādējādi labāk izmantotu to pieredzi, zināšanas un labāko praksi;

20.

aicina Komisiju sniegt vairāk norādījumus par to, kā pašreizējo programmu ietvaros praksē būtu jāīsteno partnerības klauzula, un par to, kādi pietiekami saistoši partnerības noteikumi būtu jāietver turpmākajos reglamentējošos dokumentos, jo īpaši attiecībā uz reģionālo un vietējo iestāžu, proti, vēlētu institūciju, kas ir svarīgi partneri visa procesa laikā, iesaistīšanu;

21.

aicina regulāri un laicīgi sniegt mērķtiecīgāku informāciju partnerorganizācijām, jo īpaši tām, kas ir vadības struktūru dalībnieces, un efektīvāk izmantot tehnisko palīdzību partnerības atbalstīšanai, cita starpā nodrošinot partnerorganizācijām iespēju piedalīties apmācības pasākumos, ko organizē par programmu ieviešanu atbildīgajām iestādēm; aicina nodrošināt, ka šie apmācību pasākumi ir pieejami multimediju versijās, lai paplašinātu mērķauditoriju un sekmētu ex-post apspriešanos ar partnerorganizācijām; uzsver šāda pasākuma lietderīgumu partneriem, kas atrodas vistālākajos Eiropas Savienības reģionos, piemēram, attālākajos reģionos;

22.

aicina Komisiju savlaicīgi tiešsaistē publicēt informāciju un nodrošināt tiešu piekļuvi, pēc iespējas drīzāk nodrošinot tiešu piekļuvi lielu projektu, tostarp JASPERS projektu, dokumentācijai (pieteikumam, priekšizpētei, izmaksu un ieguvumu analīzei, ietekmes uz vidi novērtējumam utt.), līdzko Komisija ir saņēmusi dalībvalsts pieteikumu finansējuma saņemšanai un kamēr tā vēl nav pieņēmusi lēmumu par finansējuma piešķiršanu; uzskata, ka šajā Komisijas tīmekļa vietnē būtu jānodrošina iespēja sniegt komentārus par šiem projektiem;

23.

aicina nodrošināt, ka internetā ar atpakaļejošu spēku tiek publicēta informācija par lieliem projektiem, kas apstiprināti vai iesniegti apstiprināšanai 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

24.

ierosina noteikt apstākļus, kuros neizlietoto finansējumu var izmantot atkārtoti, kā arī definēt tādas iestādes atbildību, kas pieņem lēmumu par šādu līdzekļu pārdali;

25.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.