22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/63

1.

atgādina, ka Eiropas drošības stratēģijā (EDS) un ziņojumā par tās īstenošanu ir uzsvērti galvenie Eiropas Savienības apdraudējuma iemesli un problēmas:

2.

uzsver, ka, izmantojot kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), Eiropas Savienība tiecas novērst EDS minētās problēmas un apdraudējumus, tādējādi palielinot Eiropas pilsoņu drošību;

3.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāveido sava stratēģiskā autonomija, izmantojot spēcīgu un efektīvu ārlietu, drošības un aizsardzības politiku tā, lai aizsargātu mieru, novērstu konfliktus, stiprinātu starptautisko drošību, nodrošinātu savu pilsoņu drošību un to pilsoņu drošību, kurus skar EDAP misijas, aizstāvētu savas intereses pasaulē un atbalstītu savas pamatvērtības, veicinot efektīvu daudzpusēju attiecību veidošanos kā starptautisko tiesību balstu, uzlabotu cilvēktiesību un demokrātisko vērtību ievērošanu visā pasaulē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 2. punkta e) apakšpunktu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes hartas mērķiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ārējām robežām;

4.

uzsver, ka pirmām kārtām par miera un drošības uzturēšanu pasaulē atbild ANO Drošības padome, un atkārtoti norāda, ka ir nepieciešama ANO reforma, lai uzlabotu tās spējas veikt pienākumus un sniegt efektīvus risinājumus globālo problēmu un apdraudējumu novēršanai;

5.

atzīst, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina strādāt pie savu mērķu sasniegšanas, stiprinot šādu problēmu risināšanai nepieciešamo pašas institucionālo jaudu un izmantojot daudzpusējo sadarbību starptautiskajās organizācijās un ar tām, īpaši ar ANO un reģionālajās organizācijās un ar tām, īpaši ar EDSO un Āfrikas Savienību, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus;

6.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Savienības darbam pie globālas un visaptverošas apdraudējumu novēršanas metodes izveides, kas būtu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rīcībā esošo dažādu — gan militāru, gan civilu — darbības līdzekļu: konfliktu novēršanas un krīžu pārvaldības, finansiāla atbalsta un attīstības sadarbības, sociālās un vides politikas, diplomātisko un tirdzniecības politikas instrumentu un paplašināšanās līdzekļu sinerģija; uzsver, ka šāda civilo un militāro līdzekļu koordinācija Eiropas Savienībai dod patiesu pievienoto vērtību krīžu vadības politikā;

7.

aicina šajā kontekstā dalībvalstis efektīvāk saskaņot nacionālās stratēģijas un līdzekļus ar Eiropas Savienības stratēģijām un līdzekļiem, lai nodrošinātu saskaņu, efektivitāti, lielāku ietekmi un atpazīstamību konkrētos apstākļos;

8.

terorisma apkarošanas pasākumu sakarībā atbalsta arī turpmāku tās pieejas izmantošanu, kas balstīta uz ES terorisma apkarošanas stratēģiju un ES radikalizācijas un vervēšanas apkarošanas stratēģiju, jo īpaši saistībā ar interneta izmantošanu terorisma un radikalizācijas nolūkos; ierosina stimulēt debates par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, īpašu vērību pievēršot upuriem;

9.

atzīst, ka energoapgādes drošība ir ļoti svarīga ES dalībvalstu darbībai un tāpēc mudina dalībvalstis uz ciešu sadarbību šajā drošības politikai tik svarīgajā jomā;

10.

atzinīgi vērtē dalībvalstu darbu kiberdraudu apkarošanas jomā; mudina Padomi un Komisiju veikt kiberproblēmu analīzi un ierosināt pasākumus šāda apdraudējuma efektīvai un koordinētai apkarošanai, kuru pamatā būtu labākā prakse un kuru mērķis būtu nākotnē radīt Eiropas Kiberdrošības stratēģiju;

11.

atkārtoti pauž ieteikumu regulāri, ik pēc pieciem gadiem, sākot jaunu sasaukumu, kā arī pēc atbilstīgas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pārskatīt Eiropas drošības stratēģiju;

12.

uzsver, ka “baltā grāmata”, kas dod iespēju izraisīt plašas debates sabiedrībā, varētu nostiprināt KDAP atpazīstamību un uzlabot sadarbību drošības un aizsardzības jomā, jo būtu precīzāk jādefinē Eiropas Savienības drošība un aizsardzība, ievērojot līdzekļu un resursu pieejamību, un līdz ar to efektīvāka un konkrētāka kļūtu EDS īstenošana un arī Eiropas Savienības krīžu vadības operāciju plānošana un norise;

13.

aicina Padomi 2010. gadā uzsākt padziļinātas debates ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem par Lisabonas līguma jauno noteikumu īstenošanu KDAP jomā, īpaši par:

14.

aicina pēc savstarpējās palīdzības klauzulas ieviešanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir Rietumeiropas Savienības (RES) locekles, apturēt grozītā 1954. gada Briseles līguma un RES parlamentārās asamblejas darbību;

15.

aicina Padomi, gatavojoties solidaritātes klauzulas ieviešanai jaunajā līgumā, atsākt debates par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi, balstoties īpaši uz Barnier 2006. gada maija ziņojumu, kas izlīdzinās dalībvalstu līdzekļus ar mērķi dot efektīvu kolektīvu atbildi dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā; uzskata, ka militārai KDAP ir jāvar rīkoties arī civila apdraudējuma gadījumā;

16.

uzsver, ņemot vērā Lisabonas līguma pavērtās attīstības iespējas KDAP jomā, ka ir likumīgi un lietderīgi Ārlietu padomes ietvaros izveidot Aizsardzības padomi, kuras locekļi būtu aizsardzības ministri un kuru vadītu priekšsēdētāja vietnieks / augstais pārstāvis, un kam būtu īpaša loma sadarbības pilnveidošanā un militāro spēju saskaņošanā un integrēšanā;

17.

uzskata, ka priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ir nekavējoties jārūpējas par dažādu Eiropas Savienības ārpolitikas nostādņu saskaņotības uzlabošanu un ka šī saskaņotība konkrētos apstākļos ir jāapliecina viņas pakļautībā esošajiem īpašajiem pārstāvjiem / delegāciju vadītājiem, kuriem ir nepieciešamā autoritāte iesaistīto pušu un starptautiskās sabiedrības priekšā;

18.

atbalsta krīžu vadības un civili militārās plānošanas direktorāta (Crisis Management and Planning Directorate - CMPD) izveidi krīžu vadībai ar mērķi stratēģiskā līmenī plānot Eiropas Savienības civilās un militārās operācijas, kā arī piedalīties KDAP attīstīšanā īpaši civilo un militāro spēju sakarībā; tomēr pauž nožēlu par šīs jaunās struktūras izveides ievērojamo aizkavēšanos; aicina veidot ciešu sadarbību EĀDD starp, no vienas puses, krīžu vadības un civili militārās plānošanas direktorātu un citām KDAP struktūrām un, no otras puses, krīžu platformu un citiem Komisijas attiecīgajiem dienestiem, kas būtu jāiekļauj EĀDD, lai veidotos saskanīga stratēģiskās plānošanas spēja un līdz ar to — visaptveroša Eiropas pieeja;

19.

aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci novērst civilo un militāro plānošanas spēju līdzsvara nepilnības un nodrošināt, lai Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijām būtu pieejamas atbilstīgas un pietiekamas ekspertu zināšanas tieslietu, civilās administrācijas, muitas un starpniecības jomās;

20.

atkārtoti pauž atbalstu pastāvīga Eiropas Savienības operāciju centra izveidei, kuru vadītu priekšsēdētāja vietnieks / augstais pārstāvis un kura uzdevums būtu operatīvā plānošana un militāro operāciju vadība; aicina šo operāciju centru pievienot EĀDD; uzsver, ka pašreizējā sistēma ar septiņiem štābiem rada efektivitātes, reaktivitātes zudumu un būtiskas izmaksas un ka militārajā jomā ir vajadzīga pastāvīga kontaktstruktūra civilai un militārai koordinācijai konkrētos apstākļos; uzskata, ka pastāvīgais operāciju centrs tādējādi varētu tikt kvalificēts kā tāds, kam piemīt militārā plānošanas un vadības spēja un tas varētu atrasties turpat, kur Civilās plānošanas un īstenošanas centrs (CPĪC), kas ļautu nodrošināt efektīvai civilai un militārai koordinācijai nepieciešamo sinerģiju; atgādina, ka ES operāciju centrs vienkāršos sadarbību ar NATO, neierobežojot abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju;

21.

uzsver nepieciešamību steidzami izveidot pastāvīgu strukturētu sadarbību, balstoties uz pēc iespējas iekļaujošākiem kritērijiem, kam būtu jāizraisa palielināta dalībvalstu iesaistīšanās KDAP;

22.

uzsver, ka, pilnveidojot un attīstot KDAP, pilnībā jāievēro un nedrīkst tikt apdraudēta dažu ES dalībvalstu neitralitāte un nepievienošanās;

23.

uzsver šo dažādo reformu nozīmi, lai sasniegtu KDAP paredzēto līmeni, kas tika atjaunots 2008. gada decembrī un ko apstiprināja Eiropadome, un lai palielinātu KDAP pievienoto vērtību apstākļos, kuros šis līdzeklis tiek arvien vairāk pieprasīts;

24.

atzinīgi vērtē EDAP/KDAP sasniegumus tā divdesmitajā gadadienā, un norāda, ka Eiropas Savienība veic civilas un militāras operācijas KDAP ietvaros, lai novērstu starptautiskās drošības vai Eiropas iedzīvotāju apdraudējumu; atzīmē, ka lielākā daļa šo misiju ir īstenotas civilo krīžu vadības jomā; izsaka pateicību tiem 70 000 personāla locekļiem, kuri jau ir piedalījušies un arī tagad piedalās EDAP 23 misijās un operācijās (pašlaik notiekošajās un pabeigtajās); izsaka pateicību Padomes ģenerālsekretāram / augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Javier Solana par darbu, ko viņš ir ieguldījis EDAP attīstības labā; atkārtoti aicina dalībvalstis definēt EDAP misiju nosūtīšanas kritērijus un apspriest ierobežojošo nacionālo klauzulu jautājumu;

25.

atzinīgi vērtē veiksmīgo Eiropas Savienības piedalīšanos jūras operācijā Somālijā EUNAVFOR Somālija — operācija Atlanta pirātisma apkarošanai Adenas līcī un pie Somālijas krastiem, rūpējoties par to, lai humanitāro palīdzību būtu iespējams nogādāt visiem tiem šīs valsts iedzīvotājiem, kam tā ir vajadzīga; uzsver, ka misija Atlanta ir kļuvusi par centrālo pirātisma apkarošanas elementu, īpaši pateicoties Kuģniecības drošības centram (Āfrikas rags); atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pagarināt šo misiju par vēl vienu gadu līdz 2010. gada decembrim un atzīmē šīs operācijas pilnvaru paplašināšanu, jo tā atbilst Eiropas Savienības tiešām drošības interesēm (pilsoņu, piegādes drošība, mazaizsargātu kuģu aizsardzība) un ir nepieciešama, jo pastāv humanitārā krīze un ir jāveic ārkārtas operācijas (ir jāpavada Pasaules pārtikas programmas nofraktētie kuģi, kuri piegādā pārtiku Somālijas iedzīvotājiem, un kuģi, kuru uzdevums ir sniegt loģistikas palīdzību Āfrikas Savienības militārās novērošanas misijai Somālijā (AMISOM)); atzinīgi vērtē tās ieguldījumu ar mērķi veicināt sadarbību jūrniecības jomā Eiropā un tālākajā KDAP jūras dimensijas attīstībā; atzinīgi vērtē arī trešo valstu (Norvēģijas, Horvātijas un Melnkalnes) piedalīšanos operācijā un labo sadarbību ar citiem šajā reģionā esošajiem jūras spēkiem, īpaši SHADE procesā (Kopīga informētība un konfliktu novēršana); pauž nožēlu par nepārtrauktajām problēmām, kas rodas, veicot par pirātismu un bruņotu laupīšanu aizdomās turēto kriminālvajāšanu, kuri tika notverti operāciju zonā, jo tas mazina starptautiskā pirātisma apkarošanas darba ticamību;

26.

uzsver nepieciešamību vērsties pret pirātisma fenomena cēloņiem, kuru saknes meklējamas Somālijas reģionā pastāvošajā nestabilitātē un nabadzībā, un tāpēc uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Pārejas laika federālā valdība ar pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot drošību, politisku stabilitāti un tiesiskumu un veicināt ilgtspējīgu attīstību, sadarbojoties ar Āfrikas Savienību un ANO, un jāveido kopēja stratēģija ar mērķi uzsākt reģionālu miera procesu;

27.

aicina Somālijas gadījumā izmantot ES pieeju, ievērojot, ka tikai plaša mēroga un ilgtermiņa valsts veidošanas pasākumi, kas ir plašāki par Pārejas laika federālās valdības drošības svētku veidošanas pasākumiem, ilgtspējīgi veicinās mieru un drošību šajā valstī; tāpēc aicina Padomi un Komisiju piedāvāt vērienīgu, kopīgu, visaptverošu ES stratēģiju Somālijai;

28.

uzsver, ka īpaši svarīgi ir steidzami rīkoties, lai varētu saglabāt Pārejas laika federālo valdību un paplašināt tās kontroli Somālijas teritorijā; ar šādu mērķi atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 25. janvāra lēmumu izveidot KDAP militāro misiju (ES mācību misija, EUTM Somalia), lai veicinātu Somālijas drošības spēku sagatavošanu Ugandā, cieši sadarbojoties ar ES partneriem, tostarp Pārejas laika federālo valdību, Ugandu, Āfrikas Savienību, ANO un ASV; aicina augsto pārstāvi atbilstīgi informēt Eiropas Parlamentu un sniegt tam konsultācijas;

29.

uzsver arī to, cik svarīgi ir stiprināt kuģošanas uzraudzības spēju šajā reģionā, īpaši sagatavojot šā reģiona krasta apsargus un veidojot viņu tīklu, un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāiesaistās šajā darbā, apliecinot atbalstu reģiona valstu pieņemtajam Džibuti rīcības kodeksam un tā īstenošanas plānam, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (Jemenas informācijas apmaiņas centrs un Džibuti kuģojošā personāla sagatavošanas centrs);

30.

Jemenā pastāvošā stāvokļa sakarībā atgādina 2010. gada 10. februāra rezolūciju un aicina Komisiju un Padomi kopā ar starptautiskajiem partneriem, tostarp Jemenas kaimiņiem, atbalstīt valdību, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ietver drošības jomas reformu, terorisma apkarošanu, kā arī politisko dialogu, humanitāro un ekonomisko atbalstu un izglītību;

31.

atgādina to, cik svarīgi ir stabilizēt drošību un politisko stāvokli Afganistānā un Pakistānā, lai novērstu globālo apdraudējumu, kas tieši ietekmē Eiropas iedzīvotāju drošību (terorisms, narkotiku tirdzniecība, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana), un tāpēc atzinīgi vērtē Padomes 2009. gada 27. oktobrī pieņemto Eiropas Savienības rīcības plānu Afganistānai un Pakistānai; atgādina par visaptverošas pieejas nepieciešamību šo jautājumu risināšanai, ciešāk saistot drošību ar attīstību, tiesiskumu un cilvēktiesību, kā arī ar dzimumu aspektu ievērošanu; aicina tāpēc Padomi un Komisiju uzņemties konkrētāku iniciatīvu ar šo mērķi, īpaši stiprinot Eiropas Savienības ieguldījumu un palielinot šo iniciatīvu savstarpējo saskaņu un to saskaņu ar Eiropas Savienības, dalībvalstu un starptautiskajiem pasākumiem;

32.

uzskata, ka Afganistānas valsts institucionālo un administratīvo spēju stiprināšana, īpaši tieslietu sistēmas un tiesībaizsardzības aģentūru — ārpus policijas — stiprināšanai, ir jābūt prioritātei jaunās Eiropas stratēģijas ieviešanā;

33.

mudina Padomi un Komisiju būtiski palielināt civilajām misijām paredzēto resursu apjomu Afganistānā, lai ES civilai prioritātei uzticētos gan Afganistānas iedzīvotāji, gan starptautiskie partneri; tiesiskas valsts izveides mērķa sasniegšanas kontekstā priekšplānā izvirza efektīvas un uzticamas civilās policijas izveides nozīmi un atzinīgi vērtē EUPOL misijas darbu Afganistānā; aicina Padomi steidzami novērst EUPOL misijas personāla jomā pastāvošās nepilnības un atvieglot tās izvietošanu reģionos, nodrošinot mitekļus un piemērotu loģistikas atbalstu misijām; aicina NATO aktīvāk sadarboties ar šo misiju un koordinēt tās darbību policijas jomā ar EUPOL Starptautiskās Policijas koordinācijas valdes (IPCB) vadībā;

34.

atbalsta Padomes priekšlikumu izskatīt iespēju nosūtīt atbalsta misiju uz Pakistānu drošības jomas reformai un terorisma apkarošanas spējas veidošanai, lai palīdzētu šai valstij definēt terorisma apkarošanas stratēģiju, ietverot dialogu par tiesisku valsti un cilvēktiesībām;

35.

atzinīgi vērtē veiksmīgo EULEX misijas izvietošanu Kosovā visā tās teritorijā un uzsver to, cik svarīgi ir, lai visas šīs misijas komponentes (policija, tiesa, muita) varētu bez šķēršļiem turpināt darbību visā Kosovas teritorijā, tostarp tās ziemeļos;

36.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē policijas sadarbības protokola parakstīšanu starp EULEX Kosovo un Serbiju, un atgādina, ka šim protokolam ir tīri tehnisks raksturs un tā mērķis ir veicināt organizētās noziedzības apkarošanu;

37.

nosoda visus naidīgos pasākumus, kas vērsti pret EULEX Kosovo, kuras uzdevums ir sadarbībā ar Kosovas pārvaldes iestādēm veidot un stiprināt tiesiskumu visu Kosovas kopienu labā;

38.

aicina Padomi apsvērt iespēju veikt militāru KDAP operāciju, lai nomainītu KFOR;

39.

atgādina, ka Bosnijā un Hercegovinā, lai gan joprojām pastāv politiskas grūtības, stāvoklis drošības ziņā ir salīdzinoši mierīgs un stabils, un uzsver Eiropas Savienības militārās operācijas (Althea) nozīmi šajā jomā; atbalsta Padomes lēmumu koncentrēt Eiropas Savienības Policijas misijas (EUPOL) darbību uz organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu un uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas tiesiskuma jomā (policijā, tiesu iestādēs, cietumos); mudina Padomi steidzami pieņemt lēmumu par labu militārās operācijas Althea veikšanai, kas vērsta uz Bosnijas bruņoto spēku sagatavošanu; nožēlo saskaņota politiska lēmuma neesamību par starptautiskās operācijas nākotni Bosnijā un Hercegovinā, kas izraisa dažu iesaistīto valstu vienpusēju aiziešanu no šiem spēkiem un kas var negatīvi ietekmēt Eiropas pasākumu ticamību un saskaņu Bosnijā un Hercegovinā; atgādina Padomei, ka jāatbalsta izredzes pievienoties ES, par ko 2003. gadā Salonikos tika panākta vienošanās;

40.

atgādina Eiropas Savienības noteicošo lomu Gruzijas un Krievijas konflikta eskalācijas novēršanā, īpaši pateicoties ātrai novērošanas misijas izvietošanai ar mērķi uzraudzīt 2008. gada 12. augusta un 8. septembra līgumu īstenošanu; pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija līdz šim vēl nav izpildījusi šo līgumu saistības; uzsver, ka Eiropas Savienības novērošanas misijas loma Gruzijā ir kļuvusi vēl nozīmīgāka pēc EDSO un ANO misiju aiziešanas;

41.

atbalsta misijas pagarināšanu par vienu gadu un prasa stiprināt tās novērošanas iespējas, kā arī uzlabot tehnisko aprīkojumu; nožēlo, ka Krievijas un vietējie spēki ir lieguši misijas locekļiem iespēju apmeklēt Dienvidosetijas un Abhāzijas separātiskos reģionus;

42.

uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāuzlabo darbība Palestīnas teritorijās; atzinīgi vērtē policijas misijas EUPOL COPPS paveikto darbu un aicina Padomi apsvērt šīs misijas pastiprināšanas iespēju un piedāvāt jaunu formātu atbalsta misijas uzturēšanai un tās efektivitātes pastiprināšanai Rafas robežkontroles punktā (EUBAM Rafah), mazinot dramatisko humanitāro krīzi Gazas joslā;

43.

EUJUST LEX misijas sakarībā Irākā atbalsta pakāpenisku pasākumu uzsākšanu Irākas teritorijā atkarībā no drošības līmeņa uz vietas;

44.

atzīst, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības iesaistīšanās drošības nozaru reformā vairākās Āfrikas valstīs, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Gvinejā-Bisavā, un aicina Padomi, veicot drošības nozares reformu, pamatot savu darbību uz holistisku pieeju un regulāri novērtēt šo misiju efektivitāti un ietekmi;

45.

saistībā ar stāvokli Haiti uzsver, ka ir svarīgi koordinēt Eiropas atbalsta pasākumus; atzinīgi šajā kontekstā vērtē ES kolektīvo ieguldījumu — 300 policijas darbinieki nodrošināja policijas spēju pagaidu pastiprinājumu ANO Stabilizācijas misijai Haiti (MINUSTAH), kā arī Padomes lēmumu Briselē izveidot nodaļu (EUCO Haiti), kas koordinēs dalībvalstu militāro un drošības līdzekļu ieguldījumu atbilstoši ANO konstatētajām vajadzībām, tādējādi papildinot Uzraudzības un Informācijas centra darbību; tomēr pauž nožēlu par nepilnīgo koordināciju Haiti jomā starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci vadīt Eiropas darbu šajā jomā;

46.

uzsver, cik svarīga ES operāciju laikā gūtā pieredze, un aicina Padomi pārdomāt, ar kādu mehānismu tā varētu iesaistīties šajos procesos; vēlas šajā sakarībā saņemt informāciju par pirmo gada ziņojumu par civilo misiju pieredzes identifikāciju un apmaiņu; mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci uzsākt padziļinātu un pārredzamu bijušo un pašreizējo EDAP/KDAP misiju revīziju, lai noteiktu to stiprās un vājās puses;

47.

atzinīgi vērtē veiksmīgo Eiropas Savienības operācijas Čadā un Centrālāfrikas Republikā (operācija EUFOR Tchad/RCA) pāreju ANO misijai Centrālāfrikas Republikā un Čadā (MINURCAT) un vēlas tagad saņemt informāciju par notiekošo pieredzes apmaiņu, jo īpaši lai nepieļautu pašreiz reālos apstākļos sadarbībā ar Āfrikas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju konstatēto trūkumu un problēmu atkārtošanos turpmākajās misijās;

48.

uzsver, ka ES mācību plānošana un vadība KDAP jomā plašākā ES mācību politikas kontekstā, kas ietver ES iespēju veikt mācības reālos apstākļos (LIVEX), varētu būtiski uzlabot dalībvalstu spēju koordināciju, nodrošinot savietojamības uzlabošanos un pieredzes apmaiņu;

49.

atgādina par to, cik svarīgi ir visos Kopējās drošības un aizsardzības politikas operāciju posmos — gan plānošanas, gan īstenošanas laikā – ievērot cilvēktiesību un dzimumu aspektus; aicina ņemt vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 (2000) un 1889 (2009) par sievietēm, mieru un drošību gan personāla apmācību, gan operāciju laikā, un operācijās iesaistīt lielāku sieviešu īpatsvaru; iesaka pastiprināt personāla apmācību cilvēktiesību jomā un uzlabot zināšanas par pilsonisko sabiedrību;

50.

atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1887 (2009) un pilnībā atbalsta tajā paustās prasības par kodolieroču izplatīšanas pārtraukšanu un par centienu pastiprināšanu, lai panāktu atbruņošanos saskaņā ar stingru un efektīvu starptautisko kontroli; aicina dalībvalstis formulēt stingru kopējo nostāju, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferencei 2010. gadā, un atgādina par Padomei 2009. gada 24. aprīlī adresēto ieteikumu par kodolieroču neizplatīšanu un Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni (8), uzsverot nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt visus trīs KNL pīlārus, proti, neizplatīšanu, atbruņošanos un sadarbību attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām; turklāt prasa, lai tiktu ratificēts un stātos spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT);

51.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt starptautisku sistēmu kodoldegvielas drošai un garantētai piegādei (t. i., starptautisku degvielas bankas sistēmu, kuru uzraudzīs Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA)), un mehānismus, lai sekmīgāk īstenotu tā saukto masu iznīcināšanas ieroču klauzulu, kas veido daļu no sadarbības līgumiem, kurus ES noslēgusi ar trešām valstīm;

52.

atzinīgi vērtē ASV jaunās administrācijas paziņojumus, paustos mērķus un apņemšanos turpināt kodolatbruņošanos un prasa ES un ASV cieši sadarboties, lai veicinātu kodolieroču neizplatīšanu; aicina abas Eiropas kodollielvalstis nepārprotami atbalstīt šo apņemšanos un iesniegt priekšlikumus par jauniem pasākumiem, lai to īstenotu; vienlaikus atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos turpināt sarunas par jauna, visaptveroša un juridiski saistoša līguma noslēgšanu, lai aizstātu Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START I), kurš zaudēja spēku 2009. gada decembrī; šajā sakarībā iespējami drīz cer sagaidīt taustāmus rezultātus;

53.

atzīmē Vācijas koalīcijas 2009. gada 24. oktobrī panākto vienošanos par ASV kodolieroču izvešanu no Vācijas, ņemot vērā tās atbalstu ASV prezidenta B. Obamas politikai par pasauli bez kodolieročiem, kā arī vēlmi īstenot pagaidu pasākumus šā mērķa sasniegšanai un nepieciešamību KNL pārskatīšanas 2010. gada konferencē izskatīt jautājumu par jaunas dinamikas ieviešanu attiecībā uz ieroču kontroli un atbruņošanos; mudina citas dalībvalstis, kuru teritorijā ir izvietoti ASV kodolieroči, paust līdzīgu, nepārprotamu apņemšanos; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Luksemburgas un Norvēģijas ārlietu ministru 2010. gada 26. februāra vēstuli NATO ģenerālsekretāram, kurā pausts aicinājums uzsākt visaptverošu diskusiju Aliansē par to, kā tuvoties vispārējam politiskajam mērķim – pasaulei bez kodolieročiem;

54.

atkārtoti apliecina raizes par stāvokli Irānā un Ziemeļkorejā, norādot, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu, ierobežotu, pārtrauktu un, ja iespējams, likvidētu kodolieroču izplatīšanas programmas, kas rada bažas pasaulē; tomēr atgādina, ka dažu valstu uzsāktā atbruņošanās tieši neietekmē citu valstu vēlmi pārtraukt vai turpināt savas izplatīšanas programmas, un tādēļ būtu jāietur stingra politiska nostāja pret valstīm un organizācijām, kuras ir gatavas uzsākt vai jau ir uzsākušas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas programmas; uzsver, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis attiecīgi rīkotos saskaņā ar Eiropas Savienības pieeju šajā jautājumā;

55.

norāda, ka saistībā ar parasto ieroču atbruņošanos īpaša uzmanība būtu jāpievērš apspriežu turpināšanai par starptautisku nolīgumu, kurš reglamentē tirdzniecību ar ieročiem;

56.

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu plašākai atbruņošanai un pilnīgam tādu ieroču aizliegumam kā ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, pretkājnieku mīnas, kasešu bumbas un vājināta urāna munīcija, kas civiliedzīvotājiem izraisa lielas ciešanas; tādēļ prasa pastiprināt daudzpusējus centienus, lai nodrošinātu Konvencijas par ķīmiskajiem ieročiem, Konvencijas par bioloģiskajiem un toksīnu ieročiem, Konvencijas par kasešu munīciju un Konvencijas par pretkājinieku mīnām pilnīgu īstenošanu, un turpināt izstrādāt starptautisku sistēmu, kas vērsta pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visu ES dalībvalstu apņemšanos, pieņemot ES kopējo nostāju par ieroču eksportu, kā arī Lisabonas līguma 28.B panta 1. punktu, ar ko Eiropas Savienībai tiek uzticētas kopīgas atbruņošanās operācijas;

57.

atgādina, ka, pieaugot operatīvajām prasībām un nepieciešamībai padarīt profesionālāku krīžu vadību, Eiropas Savienībai ir jāpalielina savas civilās un militārās spējas; aicina Padomi noteikt jaunu globālu civilo un militāro darbību mērķi un pievērsties pirmām kārtām efektīvu spēju veidošanai;

58.

uzsver nepieciešamību nodrošināt sinerģiju starp civilajām un militārajām spējām un noteikt jomas, kurās dalībvalstis var apvienot centienus un spējas ES līmenī sarežģītos ekonomiskos apstākļos, un tas ir īpaši svarīgi, lai pārvarētu aizsardzības aprīkojuma cenu pieauguma un aizsardzības izdevumiem noteikto ierobežojumu radītās kopīgās sekas, izmantojot arī iespēju, ko sniedz EĀDD izveidošana, kurā būtu jābūt atsevišķai nodaļai, kas pārraudzīs civilo un militāro darbību iespēju pilnveidošanu;

59.

atkārtoti pauž atbalstu vērienīgajiem civilo un militāro spēju stiprināšanas mērķiem, kas tika noteikti 2008. gada decembra Eiropadomē; aicina Padomi turpināt šajā sakarībā piedāvāto projektu īstenošanu, neskatoties uz pašreizējo ekonomisko krīzi; aicina Padomi regulāri sniegt Parlamentam informāciju par dalībvalstu panākumiem šo mērķu sasniegšanā;

60.

uzsver daudzos konstatētos civilo misiju izvietošanas šķēršļus; aicina dalībvalstis mobilizēt savas tieslietu un iekšlietu ministrijas, lai tās uzņemtos atbildību šajā jomā; atbalsta Padomes darbu, kura mērķis ir atvieglot kvalificēta, pienācīgi apmācīta un dzimumlīdzsvarota civilā personāla norīkošanu un izvietošanu (valsts stratēģiju un kopīgu standartu pieņemšana, spēku veidošanas procesa uzlabošana un pirmsizvietošanas sagatavošana, civilās reaģēšanas vienību (CRV) koncepcijas pārskatīšana), kā arī jaunajām civilajām misijām paredzēta aprīkojuma ātru sagādāšanu (pamatlīgumu sagatavošana un pastāvīgas noliktavas projekts); šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu izveidot pagaidu aprīkojuma noliktavu ES policijas misijā Bosnijā un Hercegovinā;

61.

uzsver, ka civilajām misijām ir nepieciešami integrēti, droši un ar militārajām saziņas sistēmām savietojami saziņas līdzekļi;

62.

aicina Padomi nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienestam pastāvīgu struktūru, kas paredzēta civilo misiju un militāro operāciju kopējām atbalsta funkcijām (tostarp personāla komplektēšanas procedūras un iepirkums), lai tās varētu pievērsties saviem primārajiem uzdevumiem;

63.

uzsver nepieciešamību stingri saskaņot KDAP civilās misijas un citus Eiropas Savienības instrumentus, lai racionalizētu resursu izmantošanu; aicina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieku saskaņot darbības ar Komisiju un plānot kopā ar EĀDD pasākumus, kurus tā veic līdzīgās jomās; aicina pastāvīgi apmainīties ar informāciju starp KDAP civilajām misijām un instancēm, kuru uzdevums ir policijas un tiesu iestāžu sadarbība Eiropā, īpaši Eiropolu, tieši par organizētās noziedzības apkarošanu;

64.

atzīmē, ka kaujas vienības, neskatoties uz to izmaksām, joprojām nav tikušas izmantotas gan politisku iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka to izvietošanas nosacījumi ir ļoti stingri; atbalsta kaujas vienību efektīvāku un elastīgāku izmantošanu, lai tās būtu iespējams izmantot arī kā rezerves spēkus vai kā daļējas aizstājējas, ja spēku veidošana ir neapmierinoša, pienācīgi ņemot vērā to valstu vēlmes, kuras kopīgi ir izveidojušas attiecīgās vienības; aicina pagarināt pagaidu līgumu, kura mērķis ir segt kaujas vienību stratēģiskās izvietošanas izmaksas, kā arī segt kopējo izmaksu palielināšanos saistībā ar šo kaujas vienību izmantošanu; aicina Padomi tās izvietot dabiska mēroga militārajās mācībās; atzinīgi vērtē Zviedrijas prezidentūras vadībā veikto darbu pie kaujas vienību elastīgas izmantošanas, un, pamatojoties uz to, aicina dalībvalstis īstenot pieņemtos ieteikumus;

65.

atzinīgi vērtē progresu militāro un civilo spēju jomā un aicina steidzami strādāt pie:

66.

atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras izšķirīgo lomu šo īpaši nozīmīgo aizsardzības spēju attīstīšanā, tostarp izveidojot kopējas programmas; aicina dalībvalstis pilnīgāk izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras potenciālu saskaņā ar jauno līgumu, tai nodrošināt paredzētajiem mērķiem atbilstošu budžetu un vienkāršot plānošanu, pieņemot trīs gadu finanšu shēmu un darba programmu; aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk noslēgt administratīvo vienošanos starp Eiropas Aizsardzības aģentūru un Organizāciju kopīgai sadarbībai bruņojuma jomā (OCCAR), kā arī drošības līgumu starp Eiropas Savienību un OCCAR, lai panāktu efektīvu to sadarbību bruņojuma jomā;

67.

atbalsta konkurētspējīgas Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes un atvērta un pārredzama Eiropas aizsardzības iekārtu tirgus izveidi; aicina dalībvalstis šajā sakarībā turpināt pētniecības un attīstības darbu, ievērojot apņemšanos tam veltīt 2 % aizsardzības izdevumu, kā arī saskaņoti transponēt aizsardzības paketes direktīvas;

68.

aicina Eiropas aizsardzības iepirkumu valsts aģentūras ar Eiropas Aizsardzības aģentūras atbalstu veikt konkrētus pasākumus, lai arvien vairāk iepirkumu Eiropā notiktu, brīvprātīgi parakstot rīcības kodeksu, ar ko dažās tādās aizsardzības aprīkojuma jomās, kurās, raugoties no Eiropas viedokļa, ir svarīgi saglabāt stratēģisku autonomiju un operatīvo suverenitāti, kā arī atbalstīt Eiropas rūpniecības un tehnoloģiju pārākumu, tiktu ieviests princips “Eiropas precei priekšroka”;

69.

stingri atbalsta civilo un militāro spēju sinerģijas izveidi; pauž cerību, ka Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMPD) un Eiropas Aizsardzības aģentūra spēs ātri uzņemties savas papildu lomas - saskaņā ar augstā pārstāvja / priekšsēdētāja vietnieka pilnvarām EĀDD struktūrā esošajam CMPD tā ir stratēģiska loma darbu virzīšanā un koordinācijā, īpaši kopējo vajadzību noteikšanas jomā, un Eiropas Aizsardzības aģentūrai tā ir operatīva loma duālu tehnoloģiju un civilo un militāro spēju attīstīšanas jomā; uzskata, ka šīs sinerģijas cita starpā būs iespējams attīstīt, balstoties uz Pētniecības un attīstības pamatprogrammas drošības sadaļu;

70.

atzinīgi vērtē darbu, kas Zviedrijas prezidentūras laikā paveikts civilo un militāro ekspertu grupas izveides jomā, kuri varētu strādāt pie drošības jomas reformas, bet pauž nožēlu par 2008. gada rudenī ierosinātā pasākuma īstenošanas kavēšanos un izsaka cerību, ka šāda grupa tiks izveidota nekavējoties;

71.

atbalsta mācību projektus, lai vienkāršotu Eiropas personāla kopīgu darbu, un jo īpaši:

72.

uzskata, ka ir jāizveido sistemātiskāka saikne starp personālu, kas piedalās apmācībā, un personālu, kas piedalās misijās, lai varētu uzlabot dislocētā personāla apmācību un lietderīgāk izmantot apmācības līdzekļus; aicina Padomi sagatavot dislocētajam personālam kopīgus Eiropas statūtus, kuros ir noteikti mācību standarti, pieaicināšanas vai dislocēšanas noteikumi, rīcības brīvības pakāpes, tiesības un pienākumi, aprīkojuma kvalitāte, medicīniskās aprūpes un sociālās drošības pasākumi nāves, ievainojuma vai invaliditātes gadījumā;

73.

atzinīgi vērtē 2009. gada 26. februārī notikušo Strasbūras līguma parakstīšanu, ar ko Eiropas armijas korpusam tika piešķirts juridisks statuss; aicina Savienību attiecīgā gadījumā izmantot šos starptautiskos spēkus;

74.

atgādina, ka ar Lisabonas līgumu nav būtiski mainīts KDAP ietvaros veikto misiju un operāciju finansējums, t.i.,:

75.

atgādina Lisabonas līguma noteikumu par priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja rīcībā esošo sākumfondu, ar ko ir jāfinansē tie KDAP misiju sagatavošanas pasākumi, kuri dažādu iemeslu dēļ netiek segti no ES budžeta; uzsver šā fonda pievienoto vērtību, kurai būtu jāstiprina priekšsēdētāja vietnieka / augstā pārstāvja iespējas efektīvi un ātri sagatavot KDAP pasākumus; šajā sakarībā mudina dalībvalstis tuvākajā nākotne uzsākt darbu pie īstenošanas;

76.

aicina dalībvalstis paplašināt kopējo izmaksu sarakstu, kuras finansē ar Athena mehānismu, lai panāktu lielāku dalībvalstu savstarpējo solidaritāti un veicinātu arī citu dalībvalstu iesaistīšanos Eiropas Savienības militārajās operācijās;

77.

iesaka finanšu regulas pārskatīšanas sakarībā padarīt elastīgākus krīžu vadības noteikumus un procedūras, jo šajā jomā ir jāievēro īpašas prasības (izvietošanas ātrums, drošības apsvērumi);

78.

atgādina, ka Komisijas pārvaldītajiem finanšu instrumentiem, jo īpaši stabilitātes instrumentam un Eiropas Attīstības fondam (tostarp Āfrikas miera instrumentam), ir būtiska nozīme krīžu vadībā; uzsver nepieciešamību saskaņot šos dažādos instrumentus;

79.

atgādina, ka ir jākonsolidē ES un NATO partnerattiecības un jānodrošina konstruktīva sadarbība starp abām organizācijām; iesaka nepieļaut blokādes un aicina pārskatīt pašreizējo ES un NATO operatīvās sadarbības kārtību (“Berlīne plus” nolīgums), kā arī izstrādāt jaunu funkcionālu sistēmu, kas veicinātu plašāku sadarbību, ja šīs abas organizācijas darbojas vienā operāciju zonā;

80.

uzstāj, ka priekšsēdētāja vietniekam / augstajam pārstāvim būtu jāuzsāk nopietns dialogs ar NATO ģenerālsekretāru attiecībā uz NATO stratēģiskās koncepcijas pašreizējo pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka NATO pilnībā ņem vērā ES kopējo drošības un aizsardzības politiku, tostarp pastāvīgu strukturētu sadarbību aizsardzības jomā;

81.

pauž nožēlu par to, ka tehniskie līgumi starp NATO un ES operācijām Afganistānā un Kosovā joprojām nav parakstīti; aicina Padomi un dalībvalstis politiski ietekmēt attiecīgās ES un NATO iestādes, lai nodrošinātu īstenošanu;

82.

uzsver konstruktīvo sadarbību starp abām organizācijām pirātisma apkarošanas jomā (operācija Atalanta un NATO operācija Ocean Shield);

83.

atzinīgi vērtē NATO ģenerālsekretāra vēlmi iesaistīt ES, tostarp Eiropas Parlamentu, sarunās par šīs organizācijas stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanu; pauž cerību, ka izrādītā vēlme drīz pārtaps konkrētās iniciatīvās;

84.

atzinīgi vērtē ES un NATO sadarbību militāro spēju jomā, piemēram, centienus uzlabot helikopteru operatīvo spēju;

85.

atgādina, cik svarīga ir ES un ANO cieša sadarbība krīžu vadības jomā, īpaši tajās operāciju zonās, kurās atrodas abas organizācijas un/vai kur tās pārņem vadību viena no otras; aicina šo sadarbību pastiprināt krīzes sākumposmā, jo īpaši plānošanas jomā;

86.

uzsver to, cik svarīga ir konstruktīva Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības sadarbība atbilstoši saistībām, kas noteiktas miera un drošības partnerattiecībās saistībā ar Āfrikas un ES stratēģiju; uzskata, ka Eiropas Savienībai pēc iespējas vairāk būtu jāatbalsta Āfrikas Savienība, jo īpaši tādās operāciju zonās, kurās, līdzīgi kā Somālijā, tā ir vienīgā organizācija, kas atrodas uz vietas, un aicina Āfrikas Savienību censties attīstīt Āfrikas valstu reaģēšanas iespējas krīžu gadījumos, kā arī nodrošināt, lai lietderīgāk tiktu izmantota starptautisko partneru sniegtā palīdzība; aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši pievērst uzmanību kājnieku ieroču un vieglo ieroču nekontrolētas izplatīšanas problēmai jo īpaši Āfrikā un šajā sakarībā vairāk pievērsties jautājumam par to, lai visas dalībvalstis ievērotu noteikumus, kuri ir spēkā konfliktu skartajās teritorijās;

87.

aicina Padomi veidot attiecības starp Eiropas Savienību un ASV miera veidošanas un krīžu vadības, kā arī militāro jautājumu un dabas katastrofu jomā; šī sadarbība ir īpaši svarīga attiecībā uz pirātisma apkarošanas misijām Somālijā, centieniem stiprināt Āfrikas valstu miera uzturēšanas spējas, kā arī operācijām Kosovā un Afganistānā; īpaši atzinīgi vērtē ASV piedalīšanos Eiropas komandķēdes pakļautībā EULEX misijā Kosovā;

88.

uzskata, ka ASV administrācijas paredzētā jaunā pretraķešu vairoga versija būtu padziļināti jāizpēta un jāpārbauda, un, ja šāda sistēma tiktu izveidota, būtu jāņem vērā kopēja Eiropas pieeja, lai aizsargātu Eiropu pret ballistisko raķešu apdraudējumu, īstenojot kontinentāla mēroga dialogu un veicinot Eiropas aizsardzības nozares iesaistīšanos šā vairoga izveidē;

89.

atgādina, ka līdz šim 24 valstis no pieciem kontinentiem ir piedalījušās 16 civilajās un militārajās Eiropas Savienības operācijās; uzsver, ka trešo valstu iesaistīšanās Eiropas Savienības operācijām piešķir būtisku politisko un operatīvo pievienoto vērtību; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina šis ceļš un jāmeklē iespējas iesaistīt šīs trešās valstis, neskarot savu lēmumu pieņemšanas autonomiju;

90.

atzinīgi vērtē pastiprināto Padomes iesaistīšanos Eiropas Parlamenta darbā drošības un aizsardzības jomā, īpaši specializētajā apakškomitejā; atzinīgi vērtē sadaļas par attiecībām ar Parlamentu iekļaušanu pēdējos EDAP Padomes secinājumos; mudina priekšsēdētāja vietnieku / augsto pārstāvi Lisabonas līguma ietvaros turpināt šo ceļu, lai nodrošinātu KDAP spēcīgu demokrātisko leģitimitāti;

91.

atgādina, ka Eiropas Parlaments ir vienīgā pārvalstiskā iestāde, kas var likumīgi uzņemties Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas uzraudzību, un ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, šī loma ir nostiprināta; tāpēc uzskata, ka RES asambleja, kuras pastāvēšanas pamatā ir grozītais Briseles līgums, ko nav parakstījušas visas ES dalībvalstis, nav ne politiski piemērota, ne juridiski tiesīga īstenot KDAP parlamentāro uzraudzību;

92.

tādēļ mudina Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus, ņemot vērā Lisabonas līguma sniegtās iespējas, pilnībā izmantot šā līguma 1. protokolu, lai stiprinātu sadarbību KĀDP un KDAP jomā, veidojot ciešākas un strukturētākas darba attiecības starp attiecīgajām komitejām, kas atbild par drošības un aizsardzības jautājumiem; uzsver, ka šī ciešākā sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem aizstās tās prerogatīvas, kuras RES asambleja ir nelikumīgi uzņēmusies; uzsver arī nepieciešamību pielāgot savas struktūras, lai efektīvāk nodrošinātu KDAP uzraudzību; prasa, lai Padome un augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks rastu veidu, kā iesaistīt Eiropas Parlamentu un tā atbildīgo komiteju civilo krīžu vadības koncepciju un operatīvās darbības plānu izstrādes sākumposmā;

93.

lūdz, lai Padome laikus informētu Parlamentu par sagatavošanā esošajām misijām un operācijām, kā arī par to norisi; iesaka Padomei pārredzamības nolūkā to regulāri informēt par Athena mehānisma un sākumfonda izmantošanu, kā tā jau agrāk ir darījusi, izmantojot KĀDP apropriācijas civilām misijām; uzskata, ka budžeta skaidrības labad militāriem mērķiem neparedzēto pirmo izdevumu kopsumma būtu jānorāda ES budžetā un ka pēc nepieciešamajiem Līguma grozījumiem ES budžetā papildus būtu jānorāda arī izdevumi militāriem mērķiem;

94.

lūdz pārskatīt 2002. gada iestāžu nolīgumus starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Eiropas Parlamenta piekļuvi jutīgai Padomes informācijai EDAP un KDAP jomā, lai atbildīgie deputāti, īpaši Drošības un aizsardzības un Cilvēktiesību apakškomiteju priekšsēdētāji varētu iegūt informāciju, kas viņiem nepieciešama pilnvaru īstenošanai, pamatojoties uz pilnīgu informāciju;

95.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un NATO Parlamentārai asamblejai, kā arī ANO un NATO ģenerālsekretāriem.