22.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 349/37

A.

tā kā 2010. gada 15. februārī Baltkrievijā apcietināja 40 aktīvistus, galvenokārt Baltkrievijas Poļu savienības (BPS) biedrus, viņu vidū Angelika Borys (BPS priekšsēdētāju), Igor Bancer (BPS preses pārstāvi), Mieczyslaw Jaskiewicz (priekšsēdētājas vietnieku), Andrzej Poczobut (BPS padomes priekšsēdētāju) un Anatol Lebedzka, opozīcijā esošās Baltkrievijas Apvienotās pilsoņu partijas vadītāju, lai nepieļautu viņu piedalīšanos tiesā, kas izskata lietu par poļu kopienas ēku Ivjaņecā; tā kā līdz 20. februārim visi aktīvisti bija atbrīvoti;

B.

tā kā valsts iestādes neatzīst BPS, ko vada 2005. un 2009. gadā demokrātiski ievēlētā Angelika Borys, un kopš 2005. gada pastāvīgi vērš pret organizāciju iebiedēšanu un vajāšanu un tā kā tās biedri atkārtoti vainoti nelegālā darbībā un viņiem draudēts ar kriminālvajāšanu;

C.

tā kā Baltkrievijas iestādes 2005. gadā Grodņā un 2010. gadā Ivjaņecā ir lietojušas policijas spēkus pret BPS biedriem;

D.

tā kā Baltkrievijas iestādes nav ļāvušas tiesas sēdē piedalīties BPS pārstāvjiem, kuri bija uzaicināti uz to ierasties kā BPS Ivjaņecas vietējās nodaļas priekšsēdētājas Teresa Sobol liecinieki;

E.

tā kā Angelika Borys vadītās Poļu savienības kā lielākās Baltkrievijas nevalstiskās organizācijas diskriminācija demonstrē kopējo attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Baltkrievijā;

F.

tā kā Angelika Borys vadītais Grodņas uzņēmums “Polonica” ir vienīgais BPS finansētājs, taču tagad tam uzlikts 71 miljonu rubļu liels naudassods par it kā pieļautiem nodokļu noteikumu pārkāpumiem, un nu uzņēmumam draud bankrots;

G.

tā kā Baltkrievijas iestādes par Poļu savienības likumīgo vadītāju uzskata Stanislaw Siemaszko un apliecinājušas atbalstu viņa vadītajai organizācijai, ko par nelikumīgu atzīst poļu kopiena;

H.

tā kā Eiropas iestāžu pārstāvji, tostarp Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jerzy Buzek, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jomā baronese Ashton un iekšlietu komisāre Cecilia Malmström, kā arī Polijas parlaments un Francijas Ārlietu ministrija, ir pauduši bažas par neseno Baltkrievijas iestāžu rīcību pret BPS un ir nosodījuši policijas izmantošanu pret šīs organizācijas biedriem;

I.

tā kā šāda Baltkrievijas iestāžu rīcība ir pretrunā starptautiskajām mazākumtautību aizsardzības normām, tostarp Eiropas Padomes 1995. gada 1. februāra Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijā noteiktajām, un tā kā Baltkrievija pat ir sākusi aktīvāk vērsties pret šīs organizācijas biedriem;

J.

tā kā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes kopīgās deklarācijas, ko parakstījis arī Baltkrievijas Republikas premjerministra pirmais vietnieks, 1. punktā ir teikts: “Prāgas augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki ir vienisprātis, ka Austrumu partnerība būs balstīta uz apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu”;

K.

tā kā Eiropadome 2009. gada 17. novembra secinājumos ir atzinusi, ka ir radušās jaunas iespējas veidot dialogu un padziļināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju, lai sekmētu patiesu virzību uz demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, un atkārtoti ir apliecinājusi gatavību padziļināt Eiropas Savienības attiecības ar Baltkrieviju, ja būs turpmāka attīstība demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas virzienā, kā arī gatavību palīdzēt šai valstij sasniegt minētos mērķus,

1.

pauž ļoti nopietnas bažas par Baltkrievijas Republikā notikušajiem nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, jo īpaši Poļu savienības biedriem, un apliecina solidaritāti ar iedzīvotājiem, kuri nevar pilnībā izbaudīt savas civiltiesības;

2.

nosoda policijas un tiesu iestāžu represīvo rīcību pret Poļu savienību un jebkādus Baltkrievijas iestāžu mēģinājumus uzspiest poļu kopienai jaunu vadību; prasa, lai Baltkrievijas iestādes no jauna leģitimizē Angelika Borys vadīto BPS un nodrošina, ka pēc iespējas ātrāk tiek atdoti šīs organizācijas;

3.

atkārto, ka ir ieinteresēts risināt atklātu un strukturētu dialogu ar Baltkrieviju, taču ar nosacījumu, ka politiskās sistēmas demokratizācija Baltkrievijā rada konkrētus rezultātus un atspoguļo cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

4.

aicina Baltkrieviju ievērot saistības par mazākumtautību tiesību ievērošanu un veicināšanu, ko tā uzņēmusies EDSO un starptautiski; vienlaikus aicina iestādes uzlabot apstākļus pilsoniskās sabiedrības darbībai, jo īpaši attiecībā uz vārda un biedrošanās brīvību, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu stāvokli, tostarp piekļuvi internetam, un NVO reģistrāciju, lai sagatavotos 2010. gada 25. aprīlī paredzētajām pašvaldību vēlēšanām un vēlēšanas varētu būt brīvas un godīgas;

5.

atgādina nesenajās rezolūcijās, īpaši tajās, kas pieņemtas 2009. gada 15. janvārī un 17. decembrī, pausto aicinājumu ievērot vārda un biedrošanās brīvību, nodrošināt iespējas brīvi reģistrēt politiskās partijas, piemēram, Baltkrievijas Kristīgos demokrātus (BKD), nodrošināt ticības brīvību un tādu apstākļu radīšanu, kas labvēlīgi pilsoniskās sabiedrības struktūru, NVO (piemēram, cilvēktiesību centra “Viasna”) un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu darbībai Baltkrievijā;

6.

mudina Baltkrievijas iestādes atbrīvot tādus politiskos aktīvistus kā Andrei Bandarenko un pārliecības dēļ ieslodzītos kā Ivan Mikhailau un Aristyom Dubski, atcelt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret tādiem pilsoniskās sabiedrības kampaņas aktīvistiem kā Tatiana Shaputsko, kura darbojas Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības forumā, kā arī atturēties no pasākumiem, kuru mērķis ir kontrolēt Baltkrievijas interneta mājaslapu saturu;

7.

uzsver, ka ES un Baltkrievijas dialogs var būt abpusēji izdevīgs, un uzskata, ka ir iespējams atbalstīt Baltkrieviju, lai tā gūtu vislielāko labumu no Austrumu partnerības, it īpaši efektīvāk izmantojot līdzekļus, ko saskaņā ar šo programmu piešķir infrastruktūrai, enerģētikas un sociālajiem projektiem, kā arī piemērojot citus ES instrumentus un politikas nostādnes, ja Baltkrievijas iestādes pašas apņemas panākt reālas pārmaiņas attiecībā uz brīvībām, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību, īpaši mazākumtautību tiesību, ievērošanu;

8.

atgādina, ka Eiropas Savienība jau apliecinājusi ievērojamu gatavību veidot attiecības ar Baltkrieviju, ko apliecina arī šīs valsts iesaistīšana Austrumu partnerībā; atgādina, ka šīs iesaistīšanās panākumi ir atkarīgi no Baltkrievijas valdības veiktajiem pasākumiem virzībā uz demokratizāciju un cilvēktiesību, tostarp mazākumtautību tiesību, ievērošanu;

9.

norāda — ja Baltkrievijas iestādes izpildīs galvenos cilvēktiesību un demokrātijas kritērijus, Baltkrievija gūs labumu no šādiem pasākumiem:

10.

uzskata, ka ir ļoti svarīgi liberalizēt politisko un pilsonisko dzīvi Baltkrievijā, un uzsver, ka gadījumā, ja šajā valstī turpināsies cilvēktiesību un tiesiskuma principu pārkāpumi, var tikt pārskatīta ES nostāja attiecībā uz Baltkrieviju, tostarp no jauna piemērojot sankcijas;

11.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, EDSO Parlamentārajai asamblejai un Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, NVS sekretariātam, kā arī Baltkrievijas parlamentam un valdībai.