This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52010IP0050
Report on Competition Policy 2008 European Parliament resolution of 9 March 2010 on the Report on Competition Policy 2008 (2009/2173(INI))
2008. gada ziņojums par konkurences politiku Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūcija par 2008. gada ziņojumu par konkurences politiku (2009/2173(INI))
2008. gada ziņojums par konkurences politiku Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūcija par 2008. gada ziņojumu par konkurences politiku (2009/2173(INI))
OV C 349E, 22.12.2010, p. 16–24
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
22.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 349/16 |
Otrdiena, 2010. gada 9. marts
2008. gada ziņojums par konkurences politiku
P7_TA(2010)0050
Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta rezolūcija par 2008. gada ziņojumu par konkurences politiku (2009/2173(INI))
2010/C 349 E/03
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktus (bijušie EK līguma 87. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkti),
ņemot vērā Komisijas ziņojumu “2008. gada ziņojums par konkurences politiku” (1),
ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (2),
ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (3),
ņemot vērā Komisijas 1999. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2790/1999 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (4),
ņemot vērā Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulu (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (5),
ņemot vērā Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumu 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (6) (Komisijas lēmums par valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem),
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. decembra paziņojumu “Finanšu iestāžu rekapitalizācija pašreizējās finanšu krīzes apstākļos — atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem” (7),
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. decembra paziņojumu “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos” (8),
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 9. februāra paziņojuma “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai” (9),
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. februāra paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (10),
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 23. jūlija paziņojumu par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (11),
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 13. augusta paziņojumu “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (2008/C 270/02) (12),
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. aprīļa Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu (13) pārkāpšanu (Baltā grāmata par zaudējumiem) un Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par šo balto grāmatu (14),
ņemot vērā Komisijas Paraugprakses kodeksu par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi (15), Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu valsts atbalsta veidu izskatīšanai (16) un Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta tiesību normu piemērošanu valstu tiesās (Vienkāršošanas tiesību aktu pakete) (17),
ņemot vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (18),
ņemot vērā 2008. un 2009. gada valsts atbalsta rezultātu apkopojumus,
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 7. augusta pārskatu par garantijas un rekapitalizācijas shēmām finanšu nozarē pašreizējās finanšu krīzes apstākļos,
ņemot vērā 2005. gada 22. februāra rezolūciju par valsts atbalstu sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas veidā (19),
ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par ziņojumiem par konkurences politiku 2006. un 2007. gadā (20),
ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā (21),
ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra rakstisko deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu (22),
ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 119. panta 2. punktu,
ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7-0025/2010),
A. |
tā kā pēdējo divu gadu ārkārtējie ekonomiskie apstākļi ir prasījuši ārkārtas pasākumus; |
B. |
tā kā Eiropas Savienība ir īstenojusi bezprecedenta pasākumu, izmantodama Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu; |
C. |
tā kā krīzes laikā ļoti svarīga ir tirgus pareiza darbība un konkurences noteikumi būtu jāpiemēro elastīgi, tomēr stingri; |
D. |
tā kā protekcionisms un konkurences kropļojumi varētu tikai padziļināt un paildzināt krīzi; |
E. |
tā kā augošais budžeta deficīts un valsts parāds daudzās dalībvalstīs var palēnināt tautsaimniecības atlabšanu un ekonomikas izaugsmi nākamajos gados, iespējams, gadu desmitos; |
F. |
tā kā dalībvalstu valdības, reaģējot uz finanšu krīzi, kopš 2008. gada oktobra ir devušas garantijas banku finansējumam; tā kā ir notikusi apjomīga garantētu obligāciju izlaišana un tā bijusi bankām nozīmīgs finansējuma avots, kā arī sniegusi apdrošinājumu pret finanšu sistēmai draudošajiem riskiem; |
G. |
tā kā empīriska analīze liek domāt, ka dalībvalstu valdību garantijas ir izraisījušas vairākas sekas un kropļojumus, piemēram, privāto obligāciju izplatīšanas samazināšanos, kas jāņem vērā, apsverot šo garantiju pagarināšanu 2010. gadā; |
H. |
tā kā starptautisku uzņēmumu spēja plaši izmantot nodokļu “oāzes” un ārzonas centrus ir daļa no to stratēģijām, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, un tas neatbilst godīgas konkurences principam; |
I. |
tā kā nodokļu pārvaldība ir svarīgs faktors, lai saglabātu godīgai konkurencei labvēlīgus apstākļus un uzlabotu iekšējā tirgus darbību; |
Vispārīgi apsvērumi
1. |
atzinīgi vērtē 2008. gada ziņojumu par konkurences politiku, it īpaši tā nozīmīgāko nodaļu par karteļiem un patērētājiem; atbalsta Patērētāju sadarbības nodaļas izveidi; atzīmē, ka karteļu pastāvēšana kaitē patērētāju interesēm; pauž nožēlu, ka patērētājiem ir grūti gūt labumu no konkurences; |
2. |
uzsver to, ka karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tie sagrauj vērtību ķēdi, ir neizdevīgi patērētājiem un ļoti negatīvi ietekmē tautsaimniecību; mudina Komisiju saglabāt savus stingros izpildes pasākumus, lai novērstu karteļu veidošanu un izskaustu tos; atzinīgi vērtē tādus instrumentus kā izlīguma noteikumu kopums, kas dod iespēju Komisijai karteļu lietas izskatīt vienkāršotā procedūrā, kura paredz, ka uzņēmumi, iepazinušies ar materiāliem, izvēlas paziņot par savu dalību kartelī, sniegt informāciju par pārkāpumiem un ka tiek samazināti pusēm uzliktie naudas sodi; atgādina, ka konkurences politika un konkurences noteikumu visaptveroša piemērošana ir būtiski priekšnosacījumi Eiropas iekšējā tirgus pareizai darbībai un konkurētspējai, uzlabojot efektivitāti, uzņēmējdarbības augsto līmeni un patērētāju tiesību aizsardzību; it īpaši uzskata, ka cīņa pret karteļiem ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu, ka patērētāji gūst labumu no konkurences režīma, konkrētāk, no zemākām cenām un plašākas preču un pakalpojumu izvēles; |
3. |
prasa, lai Parlaments vairāk tiktu iesaistīts konkurences politikas veidošanā, tostarp ieviešot kopējas likumdošanas funkciju un prasību par Parlamenta regulāru informēšanu par visām iniciatīvām šajā jomā; |
4. |
aicina Komisiju 2010. gada laikā informēt Parlamentu par to, kādu īpašu rīcību tā gatavojas veikt konkurences jomā, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā; |
5. |
aicina Komisiju sniegt Parlamentam detalizētu un ikgadēju ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem, un paskaidrot visas atkāpes no Parlamenta ieteikumiem; |
6. |
mudina Komisiju sākt noturīgu un pastāvīgu dialogu ar patērētāju asociācijām, lai noteiktu problēmas konkurences jomā un izpildes prioritātes; prasa iesniegt izsmeļošu ziņojumu par Konkurences ģenerāldirektorāta Patērētāju sadarbības nodaļas darbību; |
7. |
aicina Komisiju padarīt publiski pieejamus visus novērtējumus un pētījumus, kas atiecas uz tās nākamajiemo ikgadējiem ziņojumiem par konkurences politiku, un šo novērtējumu un pētījumu veikšanā izmantot neatkarīgu un uzticamu ekspertu pieredzi; |
8. |
atgādina par savu pieprasījumu Komisiju steidzami pārskatīt personāla resursus Konkurences ģenerāldirektorātā un nodrošināt, ka ir atbilstīgs darbinieku skaits pieaugošās darba slodzes izpildei; |
9. |
uzsver, ka ir nepieciešami skaidri, stingri un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgi konkurences noteikumi, kuru pamatā ir Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā nostiprinātais princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; |
10. |
aicina Komisiju nākamajā ziņojumā iekļaut MVU un konkurencei veltītu nodaļu; norāda, ka MVU saskaras ar dārgu patentu sistēmu, kuras īpašs cēlonis ir iespējamā tiesāšanās ar nepraktizējošām struktūrām; vērš uzmanību uz kopējiem principiem par atklātu inovāciju un zināšanām; aicina MVU izmantot Septītās pamatprogrammas rezultātus saskaņā ar atklāto pieeju; |
11. |
aicina Komisiju turpmāku iekšējā tirgus tiesību aktu juridiskajam pamatam izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. pantu (bijušo EK līguma 153. panta 2. punktu), kurā ir skaidri noteikts, ka “[p]atērētāju tiesību aizsardzības prasības ņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības”; |
12. |
aicina Komisiju neatlaidīgi pieprasīt, ka tiek īstenota telekomunikāciju pakete; |
13. |
atzinīgi vērtē paziņojuma “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai” publicēšanu; uzskata, ka šie norādījumi ir solis uz priekšu, jo tajos iecerēta lielāka pārredzamība un prognozējamība attiecībā uz iespējamu Komisijas iejaukšanos, taču tiem nekad nevajadzētu sašaurināt vai ierobežot Komisijas spēju darboties šajā jomā, kuras pamatojums tagad ir Līgums par Eiropas Savienības darbību; |
14. |
uzsver, ka 2008. gadā pirmoreiz ES konkurences politikas vēsturē piespiedu naudas sodi ir uzlikti par iepriekšējā Komisijas lēmuma neizpildi; |
Valsts atbalsts
15. |
uzsver — Komisijas rūpīga pārraudzība attiecībā uz valsts atbalsta izmantošanu ir svarīga, lai nodrošinātu, ka šo atbalsta sistēmu neizmanto valsts rūpniecības nozaru aizsardzībai, kaitējot iekšējam tirgum un Eiropas patērētājiem; |
16. |
tādēļ uzskata, ka, izvērtējot valsts atbalsta atbilstību Līgumam, ir būtiski rast pareizo līdzsvaru starp valsts atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un valsts finansēm un tā pozitīvo ietekmi saistībā ar vispārējām interesēm; |
17. |
aicina Komisiju izvērtēt ārējo aspektu, kāds ir paredzētā banku darbības regulējuma veidu ietekmei, it īpaši ietekmei uz Eiropas banku konkurētspēju; |
18. |
uzskata, ka saistībā ar finanšu iestādēm un ekonomikas atlabšanas procesu pieņemtās valsts atbalsta politikas nostādnes bija noderīgas, lai stabilizētu finanšu tirgu un novērstu kreditēšanas krīzes ietekmi uz reālo tautsaimniecību; |
19. |
atzīmē, ka valsts atbalsta politika ir neatņemama konkurences politikas daļa un ka valsts atbalsta kontrole atspoguļo nepieciešamību saglabāt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas vienotajā tirgū; tāpēc vēlas zināt, cik lielus konkurences kropļojumus ir radījis finanšu tirgum piešķirtais valsts atbalsts; aicina sagatavot neatkarīgu ziņojumu par iespējamām kropļojošām sekām, kādas var radīt valsts iejaukšanās finanšu nozarē; aicina Komisiju sniegt ziņojumu par pārstrukturēšanas progresu, ko panākuši valsts atbalsta saņēmēji, un nodrošināt lielāku skaidrību par valsts atbalsta atmaksāšanu un iespējamām sankcijām, ja līdzekļi netiek atmaksāti; mudina Komisiju precizēt saistošos pārstrukturēšanas pasākumus, kas attiecas uz iespējamām kropļojošām sekām, kuras rada atmaksas nosacījumu atšķirības dalībvalstīs; aicina ieviest lielāku skaidrību par nodalīšanas kritērijiem un par šīs rīcības vidēja termiņa ietekmi uz attiecīgajiem uzņēmumiem; |
20. |
ir nobažījies par subsīdijām un kropļojumiem, ko radījušas dalībvalstu valdību piešķirtās garantijas banku finansējumam; prasa Komisijai izvērtēt ar banku finansējuma garantijām saistīto subsīdiju apjomu un tādējādi analizēt to atbilsmi ES konkurences tiesībām, kā arī izvērtēt pasākumus, kas nepieciešami, lai labotu jebkādus ar šīm garantijām saistītos kropļojumus; |
21. |
aicina Komisiju arī turpmāk steidzamības kārtā izpētīt, kāpēc bankām piešķirto valsts atbalstu nav saņēmusi reālā tautsaimniecība, un veikt pasākumus pret bankām, kas demonstratīvi nespēj vai atsakās valsts atbalsta ieguvumu nodot tālāk; |
22. |
atzīmē, ka Komisija jau ir sākusi valsts atbalsta pakāpeniskas pārtraukšanas, kā arī pārstrukturēšanas un nodalīšanas procesu; atzīst, ka minētajiem procesiem, lai tie būtu efektīvi, jābūt elastīgiem; tomēr aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par šiem procesiem; uzskata, ka valsts iejaukšanos nevajadzētu nepamatoti pagarināt un ka pārtraukšanas stratēģijas ir jāizstrādā pēc iespējas drīz; |
23. |
uzstāj, ka pārtraukšanas stratēģijas ir jākoordinē, īpaši attiecībā uz banku nozarei paredzētā atbalsta pakāpenisku pārtraukšanu; uzsver, ka šāda koordinēšana ir būtiska, lai izvairītos no jebkādiem konkurences kropļojumiem, kas rodas situācijā, kad bankas var saņemt zināma apjoma subsīdijas valstīs, kurās banku atbalsta programmas ir saglabātas atšķirībā no valstīm, kurās šādas programmas ir izbeigtas; |
24. |
uzskata, ka konkurences noteikumu sistēma līdz šim ir izturējusi visus pārbaudījumus, taču krīze ir apliecinājusi, ka finanšu nozarē steidzami vajadzīga ES sistēma krīzes pārrobežu pārvaldībai, tostarp risinājums iestādēm, kuras ir “pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi”, un ātra un pilnīga de Larosière ziņojuma ieteikumu īstenošana, tostarp vienots Eiropas regulators, ieguldījumu nodrošinājuma sistēma un atbalsta fonds vai līdzvērtīga sistēma; |
25. |
aicina Komisiju sniegt ziņojumu par dalībvalstu palīdzības pasākumiem, valstu sistēmu atšķirībām un to iespējamām konkurenci kropļojošām sekām, kā arī ekonomiskām atšķirībām, ko šāda situācija varētu radīt; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus par saskaņotāku un vienotu Eiropas mēroga pieeju; |
26. |
aicina Komisiju, lai tā nodrošinātu savas rīcības konsekvenci, pastiprināt izmeklēšanu par iespējamo nelikumīgo valsts atbalsta apvienošanu ar strukturālajiem fondiem un Globalizācijas pielāgošanas fondu; |
27. |
aicina Komisiju paskaidrot, kādu kritēriju izmantos, lai lemtu par Kopienas pagaidu shēmas darbības iespējamu pagarināšanu valsts atbalsta pasākumiem; |
28. |
uzstāj, ka valsts atbalstam būtu jāatbilst Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas mērķiem, kā arī pasākumu kopumam klimata un enerģētikas jomā; mudina dalībvalstis atcelt kaitējumu radošās subsīdijas, kas cita starpā veicina fosilā kurināmā patēriņu vai tādu ražošanu, kas palielina siltumnīcefekta gāzu emisiju; plašākā kontekstā uzsver, ka jāapņemas veikt stratēģiskos vides novērtējumus politikas virzieniem un ietekmes uz vidi novērtējumus projektiem, kuri paredzēti atlabšanas pasākumu kopumā; |
29. |
atzinīgi vērtē tās jaunās pamatnostādnes valsts atbalstam apkārtējās vides aizsardzībai saskaņā ar klimata un enerģētikas jomā paredzēto pasākumu kopumu, kurās tiek ieviests standartizēts mazāk būtisku jautājumu novērtējums un sīkāks nozīmīgāku jautājumu novērtējums; |
30. |
aicina Komisiju 2010. gada laikā publicēt visaptverošu ziņojumu par tāda valsts atbalsta efektivitāti, kurš piešķirts videi draudzīgai ekonomikas atveseļošanai (rosinājis nozīmīgu pavērsienu uz ilgtspējīgu attīstību, it sevišķi automobiļu rūpniecībā), un valsts atbalstu vides aizsardzībai; |
31. |
aicina līdzīgā veidā ziņot par valsts atbalstu, kas piešķirts MVU, mācību, pētniecības un izstrādes, kā arī jauninājumu veicināšanai; |
32. |
ierosina, ka, pakāpeniski samazinot valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, kas paredzēta, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, būtu jāņem vērā ekonomikas stāvoklis (atveseļošanās ilgums un IKP samazinājums) attiecīgajā dalībvalstī; |
33. |
aicina Komisiju nepārtraukt centienus panākt lielāku pārredzamību telesakaru nozarē, nosakot maksājumu likmes fiksēto un mobilo sakaru operatoriem; |
34. |
uzsver nepieciešamību risināt nodokļu “oāžu” un ārzonas centru radīto problēmu, kas, inter alia, saistīta ar negodīgu konkurenci un finanšu stabilitāti; |
35. |
atkārto prasību ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; |
36. |
mudina Komisiju informēt Parlamentu par pārskatīšanu, kuru tā veikusi attiecībā uz savu lēmumu par valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem un kurai vajadzēja būt pabeigtai kopš 2008. gada 19. decembra, un kurā tagad būtu jāņem vērā Lisabonas līguma stāšanās spēkā; |
37. |
ar bažām atzīmē, ka nelikumīga valsts atbalsta atgūšana ir ilgstošs un grūts process un ka gandrīz par visiem izskatāmajiem gadījumiem atbildīgas ir tikai dažas dalībvalstis; mudina Komisiju padarīt procedūras vēl stingrākas un saglabāt spiedienu uz dalībvalstīm, it īpaši attiecībā uz atkārtotu pārkāpumu izdarītājiem; |
38. |
prasa, lai Komisija rūpīgi izmeklē dažu Eiropas uzņēmumu plaši piekopto vispārējo praksi, proti, zema atalgojuma darba līgumu slēgšanu uz noteiktu laiku gan ar augsti kvalificētiem darbiniekiem, gan praktikantiem, jo šāda stratēģija ekonomikas jomā uzskatāma par nelabvēlīgu, turklāt tā negatīvi ietekmē pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus un izraisa konkurences izkropļojumus; |
39. |
uzsver, ka ir būtiski uzlabot riska kapitāla finansējumu MVU, lai sekmētu godīgu konkurenci; |
40. |
aicina Komisiju novērtēt un ziņot, kādā mērā — ja tas vispār noticis — dažādas valstu atbalsta shēmas automobiļu rūpniecībā ir palīdzējušas sasniegt citus Kopienas mērķus, it īpaši ilgtspējības un videi draudzīgu tehnoloģiju jomā; mudina Komisiju izvērtēt konkurētspēju šajā tirgū, it īpaši attiecības starp oriģinālo iekārtu ražotājiem un pirmās vai otrās pakāpes piegādātājiem; |
41. |
atzinīgi vērtē Vienkāršošanas tiesību aktu paketes publicēšanu; |
Monopolstāvokļa novēršana
42. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi Balto grāmatu par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpšanu; uzskata, ka tā ir uzvara patērētāju aizsardzības jomā Eiropas Savienībā; |
43. |
atgādina, ka karteļi kaitē ekonomikai un rada visnopietnākos konkurences tiesību pārkāpumu draudus; uzskata, ka šādi konkurences tiesību pārkāpumi nelabvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu intereses, jo ir vērsti uz to, lai patērētāji nevarētu izmantot priekšrocības, ko tiem sniedz konkurences gaitā panāktais cenu samazinājums; šajā sakarībā atgādina, ka ikvienā turpmākajā priekšlikumā par kolektīvo tiesisko aizsardzību ir jāņem vērā Parlamenta viedoklis, kas pausts 2009. gada 26. marta rezolūcijā par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar ES konkurences noteikumu pārkāpšanu, un uzstāj, ka Parlaments ir jāiesaista šādu tiesību aktu pieņemšanā, pamatojoties uz koplēmuma procedūru; |
44. |
aicina Komisiju savās iniciatīvās uzlabot koordināciju starp konkurences tiesību pieeju un patērētāju tiesību pieeju; |
45. |
atzinīgi vērtē pēdējos gados ļoti stingro Komisijas nostāju pret konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību, kas nodara lielu ļaunumu patērētājiem un ekonomikai; uzsver, ka ir jāsniedz plašs sabiedrības atbalsts konkurences politikai un ka jānodrošina demokrātiskā leģitimitāte, iesaistot Eiropas Parlamentu; pauž bažas par to, vai vienīgais instruments, kas paredz nepieredzēti augstus naudas sodus, nav pārāk radikāls, ņemot vērā iespējamo darba vietu zaudējumu uzņēmumu maksātnespējas dēļ, un prasa pilnveidot plašu pilnīgāk izstrādātu instrumentu klāstu, ietverot tādus jautājumus kā uzņēmumu individuālā atbildība, pārredzamība un atbildība, īsākas procedūras, tiesības uz aizstāvību un pienācīgu lietas izskatīšanu, mehānismi, lai nodrošinātu naudas sodu atlaišanas efektīvu piemērošanu (it īpaši — lai pārvarētu traucējumus, ko izraisīja Amerikas Savienotajās Valstīs atklātie procesi), korporatīvās atbilstības programmas un Eiropas standartu izstrāde; atzinīgi vērtē “burkāna un pātagas” principu, kas ir efektīvs atturošs faktors, it īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumos, un kas vienlaikus rosina nodrošināt atbilstību; |
46. |
uzskata, ka gadījumos, kad viens un tas pats uzņēmums vairākkārt pārkāpj konkurences tiesības, ir nepieciešami stingrāki atturoši pasākumi, lai īstenotu konkurences noteikumus karteļu lietās vai apkarotu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu; |
47. |
aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest personiskas atbildības principu; |
48. |
aicina Komisiju apsvērt, kāda nozīme varētu būt atbilstības programmām kā līdzeklim cīņā pret konkurences noteikumiem neatbilstošu rīcību; |
49. |
aicina Komisiju izstrādāt īpašus kritērijus, ar kuriem saskaņā būtu jānosaka, ka uzņēmumi rīkojušies tīši vai nolaidīgi; |
50. |
aicina Komisiju izstrādāt īpašus kritērijus, ar kuriem saskaņā varētu noteikt, ka mātesuzņēmumi solidāri atbild par savu meitasuzņēmumu darbību, kas rada aizdomas par saistību ar karteli; |
51. |
norāda, ka nesamērīgi naudas sodi skar MVU salīdzinoši smagāk nekā lielos uzņēmumus; |
52. |
uzskata, ka naudas sodiem jābūt proporcionāliem ar pārkāpumu; ierosina arī attiecīgos gadījumos, aprēķinot naudas sodu, ņemt vērā atbilstīgās summas, kas samaksātas kā kompensācija; aicina Komisiju pārskatīt naudas sodu aprēķinu bāzi un vajadzības gadījumā iekļaut jaunos naudas sodu uzlikšanas principus Regulā (EK) Nr. 1/2003; |
53. |
aicina Komisiju ieviest iespēju centralizēti iesniegt pieteikumus par naudas sodu atlaišanu; |
54. |
lūdz, lai Parlaments tiktu pienācīgi informēts par jebkādiem grozījumiem mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulā un apspriesties ar to par šiem grozījumiem, atvēlot laikposmu, kurā Parlaments var veikt pienācīgu, rūpīgu pārbaudi un dot izsvērtu ieguldījumu, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību nodrošināt nozarē paredzamību, kas ļauj veikt piemērotus pasākumus; |
55. |
uzsver, ka ir jānodrošina efektīva sadarbība ar Parlamentu un ar patērētāju un mazo uzņēmumu organizācijām par jebkādiem grupālā atbrīvojuma regulas grozījumiem, ko piemēro attiecībā uz vertikālu vienošanos gadījumiem; uzsver — reglamentējoši noteikumi, kas veicina dažādu tirgus dalībnieku vienotu rīcību, ir vislabākais veids, kā novērst iespējamu izvēles trūkuma radītu kaitējumu patērētājiem; |
56. |
atgādina prasību veikt Komisijas sagatavotā mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulas priekšlikuma un papildu pamatnostādņu projekta pienācīgi rūpīgu pārbaudi, tostarp rīkojot tiešo lietotāju organizāciju pārstāvju uzklausīšanu Parlamentā; prasa Komisijai no 2010. gada 1. jūnija nodrošināt noteikumus, kas būtu efektīvi piemērojami arī nākotnē; |
57. |
šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu ieviest stingrākus reglamentējošos noteikumus, kas piemērojami garantijas remontam, lai samazinātu lielos tēriņus par remontu un tehnisko apkopi, kurus patērētājiem rada konkurenci ierobežojoša prakse, piemēram, neatkarīgu pakalpojumu sniedzēju izstumšana no tirgus; |
58. |
sagaida, ka mehānisko transportlīdzekļu nozarē turpmākajā konkurences tiesību režīmā pienācīgi tiks ņemtas vērā mehānisko transportlīdzekļu mazo un vidējo tirgotāju intereses; ja tas netiks darīts, uzskata, ka mehānisko transportlīdzekļu grupālā atbrīvojuma regulai vajadzētu būt tādai, kāda tā ir pašlaik; |
59. |
prasa, lai ar EP apspriestos par visiem ierosinātajiem grupālā atbrīvojuma regulas grozījumiem, ko piemēro attiecībā uz vertikālu vienošanos gadījumiem, atvēlot laikposmu, kurā Parlaments var veikt pienācīgu rūpīgu pārbaudi un dot izsvērtu ieguldījumu; |
Uzņēmumu apvienošanās kontrole
60. |
atzinīgi vērtē mērķi arī turpmāk uzlabot nodošanas mehānismus un nodrošināt lielāku atbilstību, novērtējot salīdzināmas apvienošanās darbības, un mudina Komisiju turpināt divu trešdaļu noteikuma pārskatīšanu; |
61. |
atzinīgi vērtē saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004 pieņemto Komisijas paziņojumu par atbilstīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ar kuru kodificē Tiesas nesenos spriedumus un kurā ir ņemti vērā pētījumā par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem norādītie secinājumi, kā arī risināti jautājumi, kas radušies publisko apspriežu laikā; |
62. |
prasa Komisijai sagatavot ziņojumu par ES Apvienošanās regulas 21. panta 4. punkta piemērošanu atsevišķās valstīs, kurš dod iespēju noteikt, ka valsts politikas apsvērumi ir svarīgāki nekā konkurences apsvērumi; |
63. |
uzsver, ka pašreizējo ekonomikas krīzi nevar izmantot kā pamatojumu, lai mīkstinātu ES uzņēmumu apvienošanās kontroles politiku; |
Nozaru izpēte
64. |
aicina Komisiju noteikt kritērijus, kas piemērojami, lai sāktu kādas nozares izpēti; uzskata, ka Komisijai būtu jārīkojas, reaģējot ne tikai uz nozares vai patērētāju sūdzībām, bet arī uz Parlamenta ieteikumu; |
65. |
aicina Komisiju izpētīt peļņas normu sadalījumu ražošanas un piegādes ķēdēs saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā; prasa, lai Komisija ierosinātu atbilstīgus pasākumus, tostarp regulējumu, lai aizsargātu patērētājus, darba ņēmējus un ražotājus no jebkādas ļaunprātīgas dominējoša stāvokļa izmantošanas vai no negatīvas ietekmes, kāda konstatēta šīs izpētes laikā; |
66. |
šajā sakarībā atgādina par saviem iepriekšējiem aicinājumiem veikt nozaru izpēti tiešsaistes reklāmas jomā, kā arī pētīt lauksaimniecības produktu (it īpaši piena produktu) ražotāju, starpnieku, lielāko izplatītāju un galapatērētāju attiecības; aicina izpētīt plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas gadījumus, aptverot visus satura izplatīšanas kanālus, piemēram, presi, televīziju, radio un internetu; prasa, lai Komisija iesniegtu konkurences analīzi telekomunikāciju, automobiļu ražošanas un finanšu pakalpojumu nozarē; |
67. |
uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas nozares izpētes un turpmākiem pasākumiem ciešā sadarbībā ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) iestādēm ir jāveic pārtikas nozarē un it īpaši piena produktu piegādes jomā; |
68. |
lūdz, lai Komisija turpinātu uzraudzīt pārtikas produktu cenas Eiropas Savienībā un konkurences nosacījumus pārtikas rūpniecībā; |
69. |
uzsver nepieciešamību uzlabot konkurenci farmācijas nozarē, saskaņā ar Konkurences ģenerāldirektorāta veiktā nozares apsekojuma rezultātiem veicot atbilstošus pasākumus cīņai pret tām farmācijas uzņēmumu darbībām, kas varētu kavēt vai bloķēt ģenērisko zāļu laišanu tirgū; |
70. |
atzinīgi vērtē Komisijas veikto enerģētikas nozares apsekojumu; prasa Komisijai izmeklēt, kādā mērā ieguldījumu trūkums infrastruktūrā, it īpaši gāzes un elektroenerģijas sistēmu starpsavienojumos, ir kaitējis konkurencei; atzīmē, ka apgādes drošību un efektīvu konkurenci enerģētikas tirgū nevar panākt bez savstarpēji savienotas un pareizi funkcionējošas enerģētikas infrastruktūras; |
71. |
pauž bažas par nepietiekamu konkurenci telekomunikāciju nozarē; prasa veikt nozares papildapsekojumu; uzstāj, ka Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) vajadzētu sekmēt konkurenci, it īpaši veicot atbilstīgu tirgus analīzi; tāpēc uzstāj, ka tās sekretariāta rīcībā jānodod šim nolūkam pietiekami resursi. |
72. |
pauž nožēlu par to, ka Komisija savā ziņojumā jautājumu par iestāžu sadarbību ar Parlamentu ir iztirzājusi ļoti īsi un ka tajā nav sniegta atbilde uz šādiem jautājumiem, kurus Parlaments ir izteicis 2009. gada 10. marta rezolūcijā:
|
73. |
atkārtoti aicina veikt publiskā iepirkuma noteikumu izpēti un to, vai noteikumu atšķirības dalībvalstīs nerada konkurences kropļojumu; |
*
* *
74. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai. |
(1) COM(2009)0374.
(2) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.
(3) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(4) OV L 336, 29.12.1999., 21. lpp.
(5) OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.
(6) OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.
(7) OV C 10, 15.1.2009., 2. lpp.
(8) OV C 16, 22.1.2009., 1. lpp.
(9) OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.
(10) OV C 72, 26.3.2009., 1. lpp.
(11) OV C 195, 19.8.2009., 9. lpp.
(12) OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.
(13) COM(2008)0165.
(14) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0187.
(15) OV C 136, 16.6.2009., 13. lpp.
(16) OV C 136, 16.6.2009., 3. lpp.
(17) OV C 85, 9.4.2009., 1. lpp.
(18) OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.
(19) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0033.
(20) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0099.
(21) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0191.
(22) OV C 184 E, 6.8.2009., 23. lpp.