52010DC0593

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 25.10.2010

COM(2010) 593 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenota Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenota Direktīva 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un Direktīva 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Ievads

Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 17. panta 3. punktu Direktīvā 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli ( Integrated Pollution Prevention and Control Directive — IPPCD) un 11. pantu Direktīvā 1999/13/EK par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās ( Solvents Emissions Directive — SED).

Ziņojums attiecas uz trešo IPPCD pārskata posmu (2006–2008), un tas papildina iepriekšējos ziņojumos veikto analīzi par šīs direktīvas īstenošanu[1]. Attiecībā uz SED tiek apskatīts īstenošanas laikposms no 2003. līdz 2007. gadam, kurā dalībvalstis iesniedza divus ziņojumus. Ziņojumos par 2003. un 2004. gadu ietverta informācija par 15 ES dalībvalstīm, bet par 2005. līdz 2007. gadu — 27 ES dalībvalstīm. Tātad šeit apkopotā informācija galvenokārt attiecas uz laikposmu līdz SED īstenošanas termiņam — 2007. gada 31. oktobrim[2].

Ziņojumā apkopota informācija, ko dalībvalstis iesniegušas, izmantojot atbilstīgās Komisijas apstiprinātās veidlapas[3] un elektroniskās ziņošanas rīkus, kas atrodas "ReportNet" infrastruktūrā[4], tādējādi dalībvalstīm bija jāiegulda mazāk resursu. Turklāt, lai nodrošinātu pilnīgu sabiedrības piekļuvi paziņotajai informācijai, Komisija ir izveidojusi rūpniecisko emisiju ziņošanas informācijas sistēmas tīmekļa vietni "Industrial Emissions Reporting Information System"[5].

Dalībvalstis kopumā ir ievērojušas abās direktīvās paredzēto pienākumu sniegt ziņas, lai gan daudzas valstis kavēja iesniegšanas termiņu. Grieķija neiesniedza IPPCD noteikto informāciju, un Luksemburga to izdarīja tikai nupat, tāpēc Komisijai nepietika laika pienācīgi izvērtēt iesniegtos datus šī ziņojuma vajadzībām. Komisija brīdināja attiecīgās dalībvalstis, un, tā kā rezultātus nepanāca, 2010. gadā sāka pienākumu neizpildes procedūru (attiecībā uz Luksemburgu šī procedūra tiks slēgta, jo vajadzīgā informācija nesen tika iesniegta). Tāpēc šī ziņojuma secinājumi ietver 27 dalībvalstis attiecībā uz SED, bet 25 dalībvalstis attiecībā uz IPPCD.

Pa šo laiku abas direktīvas un pieci citi tiesību akti[6] ir apvienoti un pārstrādāti, un jaunais tiesību akts saucas „Rūpniecisko emisiju direktīva" (Industrial Emissions Directive — IED). Padome un Eiropas Parlaments būtībā ir vienojušies par jauno IED, un paredzams, ka likumdevēji[7] to oficiāli pieņems līdz 2010. gada beigām. IED lielā mērā risina trūkumus, kas konstatēti iepriekšējos ziņojumos vai pašreizējā pārskata periodā.

2. IPPCD

IPPC direktīvas mērķis ir panākt tā piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko 27 ES dalībvalstīs rada aptuveni 50 000 lielo rūpniecisko iekārtu. Tā paredz, ka iekārtu ekspluatācijai vajadzīgas atļaujas, kurās ir noteiktas emisiju robežvērtības vai citi tehniski pasākumi, kuru pamatā ir labāko pieejamo metožu (BAT) izmantošana, lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu gaisā, ūdenī un zemē, kā arī cita veida ietekmi uz vidi.

IPPCD sākotnējā redakcijā ir pieņemta 1996. ġadā. No 1999. gada oktobra to piemēro gan jaunām iekārtām, gan esošām iekārtām, kurās operators veicis būtiskas pārmaiņas. Kopš 2007. gada 31. oktobra minēto direktīvu piemēro arī esošām iekārtām.

2.1. IPPCD transponēšana

Iepriekšējos pārskata ciklos Komisija novērtēja, kā IPPCD transponēta valstu tiesību aktos. Pret 16 dalībvalstīm tika sāktas pienākumu neizpildes lietas par nepareizu transponēšanu. Dalībvalstu veiktie pasākumi situācijas uzlabošanai nepalika bez rezultātiem, un šobrīd aktuālas ir vairs tikai divas lietas (pret Igauniju un Lietuvu).

Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam 19 dalībvalstis grozīja valsts tiesību normas, ar kurām transponēta IPPCD, galvenokārt lai valsts un pašvaldību tiesību aktus pielāgotu direktīvai, uzlabotu dažus aspektus, kas saistīti ar sabiedrības līdzdalību, un mainītu pilnvaru sadalījumu starp dažādām iestādēm.

2.2. IPPCD īstenošana

Atļauju izsniegšana un to kvalitāte

Komisija pārraudzīja, kā dalībvalstis izdod atļaujas, un palīdzēja tām šajā procesā, lai nodrošinātu direktīvas termiņa — 2007. gada 30. oktobra — ievērošanu. Tomēr daudzas dalībvalstus šo uzdevumu neizpildīja.

Tā kā atļauju izsniegšanā un pārskatīšanā panākumi gūti netika, Komisija sāka pienākumu neizpildes lietas pret Beļģiju, Dāniju, Grieķiju, Spāniju, Itāliju, Maltu, Portugāli, Slovēniju, Austriju, Franciju, Īriju un Zviedriju. Visas šīs lietas, izņemot četras, ir nonākušas Eiropas Savienības Tiesā, kas 2010. gadā pieņēma pirmo spriedumu — pret Beļģiju — par direktīvas termiņa neievērošanu.

Komisijas darbs ietvēra arī izdoto atļauju kvalitātes nodrošināšanu. Sīki izpētīta tika 61 IPPC iekārta 16 dalībvalstīs un 12 nozarēs. Šo pētījumu noslēguma ziņojums ir publicēts Eiropas Komisijas mājas lapā[8]. Lielākā problēma, ko konstatēja Komisija, ir mazais to atļauju īpatsvars, kur atspoguļota BAT īstenošana, kā norādīts attiecīgajos BAT atsauces dokumentos (BREF). Konkrētāk, vairāk nekā 50 procentiem izskatīto iekārtu tika konstatēta nepamatota atšķirība starp BREF un atļaujas nosacījumiem. Pašlaik tiek veikts nākamais pētījums, kurš aptvers vēl 50 iekārtas 10 dalībvalstīs.

Īstenojot IED, lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kā atļauju nosacījumu izstrādāšanā tiek izmantoti BAT secinājumi, kas izriet no BREF. BAT secinājumi tiks pieņemti kā īstenošanas akti, un tiem būs juridisks spēks. Tāpēc Komisija uzskata, ka IPPC atļaujās vajadzētu būt skaidrāk redzamai BAT īstenošanai.

Atļauju pārskatīšana

IPPC 13. pants paredz, ka atļaujas regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Tas ir jo īpaši svarīgi gadījumos, kad būtiski mainījušās BAT ļauj bez pārmērīgām izmaksām ievērojami samazināt emisijas.

Daudzas dalībvalstis savā tiesību sistēmā paredz īpašus noteikumus atļauju pārskatīšanai un atjaunināšanai, bet šie noteikumi ir ļoti dažādi. Dažās dalībvalstis ir noteikts IPPC atļauju termiņš, pēc kura notecēšanas tās obligāti jāatjaunina. Piemēram, Austrijā un Rumānijā atļaujas ir derīgas 10 gadus, Čehijā, Slovākijā un Spānijā — 8 gadus. Slovākijā šo termiņu pagarina līdz 10 gadiem, ja objektā ievieš vides vadības sistēmu. Dažās citās valstīs, piemēram, Polijā un Apvienotajā Karalistē, noteikta vispārēja prasība periodiski pārskatīt atļaujas, un šo periodu nosaka katrai atļaujai atsevišķi.

BAT ir jēdziens, kura saturs laika gaitā mainās, tāpēc atļaujas jāatjaunina, lai tās sekmētu vides rādītāju pastāvīgu uzlabošanos nozarē. IED ir sīkāk izklāstīti noteikumi par atļauju pārskatīšanu, konkrētāk, tajā paredzēts obligāti pārskatīt atļaujas četru gadu laikā pēc BAT secinājumu lēmumu publicēšanas.

Jaunajām dalībvalstīm piešķirtie pārejas periodi

Vairākās jaunajās dalībvalstīs uz dažām iekārtām attiecas īpašas atkāpes, ko paredz Pievienošanās līgums un saistītie akti. Šīs atkāpes attiecas uz prasību ekspluatēt minētās iekārtas atbilstoši emisiju robežvērtībām, ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, kuru pamatā ir labākās pieejamās metodes, saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu. Komisija rūpīgi uzrauga Pievienošanās līgumā paredzēto atkāpju ievērošanu. Neviena no minētajām atkāpēm vairs nebūs spēkā pēc 2015. gada 31. decembra.

Iestāžu darba saskaņošana, piešķirot atļaujas

IPPCD paredz — gadījumos, ja atļauju izsniegšanā iesaistītas vairākas vides iestādes, izmanto iekšējo saskaņošanu, lai garantētu efektīvu integrētu pieeju. Taču saskaņotības pakāpe un iesaistītās administratīvās struktūras katrā dalībvalstī atšķiras, galvenokārt tāpēc, ka atšķiras valstu iekšējā administratīvā organizācija. Piemēram, Spānija ir iecēlusi vienu atbildīgo iestādi, kas saņem datus no citām iestādēm (piemēram, pašvaldībām, upju baseina pārvaldītājiem), bet Austrija ir izveidojusi iestādi, kas atbild par atļauju izsniegšanas procedūru kopumā un ieceļ atbilstīgus konkrētu nozaru ekspertus.

Informācijas apmaiņa par BAT

IPPCD 17. panta 2. punkts paredz, ka Komisija organizē informācijas apmaiņu par BAT. Šo funkciju veic Informācijas apmaiņas forums (Information Exchange Forum — IEF), kurā darbojas dažādas interesentu grupas, proti, tur tiekas pārstāvji no katras dalībvalsts, no attiecīgajām rūpniecības nozarēm un vides jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO). IEF apspriež vispārīgus jautājumus, kas attiecas uz BAT informācijas apmaiņu, kā arī sniedz atzinumu par konkrētiem BREF, pirms tie tiek apstiprināti Komisijā.

Informācijas apmaiņa notiek, izmantojot konkrētu nozaru tehniskās darba grupas, kurās darbojas dalībvalstis, nozares pārstāvji un NVO eksperti un kuras vada Komisijas IPPC birojs[9] (EIPPCB). EIPPCB atbild par BREF izstrādāšanu.

Līdz šim Komisija ir pieņēmusi kopā 33 BREF, aptverot gan atsevišķas nozares (27), gan horizontālus jautājumus (6). BREF regulāri jāpārskata, un Komisija plāno to veikt ik pēc apmēram 8 gadiem. Pirmais pārskatītais BREF (cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanai) ir pieņemts 2010. gada jūnijā, un patlaban tiek pārskatīti vēl deviņi.

Dalībvalstis ir atzinušas BREF lietderīgumu direktīvas īstenošanā un paudušas apmierinātību ar to saturu. Dažas dalībvalstis, piemēram, Francija, Vācija, Itālija, Polija un Spānija, visus BREF vai to daļas tulko.

Jaunajā IED gan BREF juridiskais statuss, gan dažādu dalībnieku loma informācijas apmaiņā ir noteikta precīzāk. Tas ļaus panākt kvalitatīvākus rezultātus un paplašināt BAT secinājumu izmantošanu direktīvas īstenošanā.

Pārbaudes un izpildes pasākumi

IPPCD 14. pants paredz, ka operatori regulāri informē kompetentās iestādes par emisiju monitoringa rezultātiem un sniedz kompetentajām iestādēm palīdzību, kas tām vajadzīga, lai veiktu pārbaudes uz vietas. Faktiskā atbilstības monitoringa un izpildes prakse dalībvalstīs un pat vienas dalībvalsts robežās stipri atšķiras. Vairums dalībvalstu ir izveidojušas tiešsaistes datubāzes un/vai pieņem monitoringa ziņojumus pa e-pastu. Komisija aicina plašāk izmantot minētos instrumentus, jo tie atvieglo datu plūsmu starp operatoriem un iestādēm un mazina administratīvo slogu.

Vairākas dalībvalstis ir noteikušas minimālo biežumu pārbaudēm uz vietas, un vairumā gadījumu tas ir viens gads (piemēram, Slovēnija, Apvienotā Karaliste, Ungārija, Igaunija, Lietuva, Francija, Malta, Kipra). Dažos gadījumos pārbaudes paredzētas retāk.

Jaunajā IED atbilstības monitoringa noteikumi ir izstrādāti sīkāk. Direktīvas mērķis ir uz risku orientēta pieeja pārbaudēm, taču ir noteikts arī minimālais biežums pārbaudēm uz vietas. Tādējādi vides jomā tā ir vismodernākā direktīva izpildes un pārbaudes ziņā.

Informācija un sabiedrības līdzdalība

Pēdējā pārskata periodā vairākas dalībvalstis ir pilnveidojušas gan informācijas sniegšanu sabiedrībai, gan sabiedrības līdzdalību. Starp uzlabojumiem jāmin informācijas atjaunināšanas biežums, publisko datubāžu vai tīmekļa vietņu papildinājumi, kā arī citu dalībvalstu piekļuve informācijai. Turklāt visas dalībvalstis sekmē jauno tehnoloģiju izmantošanu informācijas publiskošanā, un arvien biežāk atļaujām var piekļūt tiešsaistē.

Dažas dalībvalstis informāciju par rūpnieciskajām emisijām integrē vienotā informācijas sistēmā, piemēram, apvienojot datus, kas iegūti no piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem ( Pollutant Release and Transfer Registers — PRTR), un informāciju par IPPC iekārtām. Komisija šādas iniciatīvas vērtē pozitīvi un aicina visas dalībvalstis sekmēt integrācijas procesu.

ES mērogā informāciju par apmēram 25 000 rūpnieciskajiem objektiem, no kuriem pārliecinošs vairākums ir IPPC iekārtas, var iegūt Eiropas PRTR (http://prtr.ec.europa.eu/). Turklāt Komisija nodrošina piekļuvi dalībvalstu sniegtajai informācijai saistībā ar IPPCD un vairākām citām direktīvām, kas reglamentē rūpnieciskās emisijas. Šie dati atrodami informācijas sistēmā "Industrial Emissions Reporting Information System", tīmekļa vietnē http://iris.eionet.europa.eu/.

IED paredz lielākas iedzīvotāju tiesības piekļūt informācijai un jo īpaši prasību publiskot lēmumus, kuros noteikta atkāpe no BAT secinājumiem atļaujas izdošanas gaitā, un izmantot internetu šo tiesību nodrošināšanai.

Vides kvalitātes standarti

IPPCD teikts šādi: gadījumos, kad vides kvalitātes standarts nosaka nepieciešamību izvirzīt stingrākus nosacījumus nekā tie, ko iespējams nodrošināt ar BAT, kompetentās iestādes atļaujās paredz papildu nosacījumus. Šī prasība iestrādāta visu dalībvalstu tiesību aktos. Taču tikai sešas dalībvalstis ir ziņojušas par nepieciešamību šos noteikumus izmantot.

Piemēram, Dānijā, Īrijā, Itālijā un Beļģijā papildu pasākumi ietver prasības, kas saistītas ar notekūdeņu novadīšanu sensitīvās (dzeramā) ūdens teritorijās.

Pārrobežu sadarbība

Runājot par situācijām, kad dalībvalsts apzinās, ka iekārtas ekspluatācija var ievērojamā mērā negatīvi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, saskaņā ar IPPCD operatoram jānosūta attiecīgajai dalībvalsts iestādei visa informācija, kas publiskota atbilstīgi V pielikumam. Tas attiecas arī uz atļaujas pieteikumu un sīkāku informāciju par kompetento iestādi, kas atbild par atļaujas izdošanas lēmuma pieņemšanu. Tāpat kā iepriekšējos pārskata ciklos, dalībvalstis ir ziņojušas, ka pārrobežu sadarbība bijusi neliela. Minētos noteikumus izmantojušas astoņas dalībvalstis (Vācija, Beļģija, Itālija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Francija un Nīderlande), un šajos gadījumos runa bija par nelielu atļauju skaitu.

2.3. Komisijas IPPC īstenošanas rīcības plāns

„Paziņojumā par politikas pilnveidošanu rūpniecisko emisiju jomā”[10] Komisija ir izklāstījusi īstenošanas plānu, kura mērķis ir risināt vairākus aktuālus jautājumus, tostarp transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs un BREF izstrādes procesa pilveidošanu. I pielikumā iekļautajā kopsavilkuma tabulā redzams, ka šobrīd rīcības plāns ir gandrīz pilnīgi īstenots, pārsvarā ar IED.

Kad IED stāsies spēkā, Komisija pievērsīsies dalībvalstu atbalstīšanai, lai palīdzētu tām pilnībā transponēt un īstenot minēto direktīvu. Tāpēc dažas no I pielikumā minētajām darbībām turpināsies saistībā ar IED.

3. SED

SED mērķis ir novērst vai samazināt gaistošu organisku savienojumu (GOS) emisiju ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi. Jo īpaši direktīva rosina aizstāt šķīdinātājus, kas visvairāk ietekmē veselību, ar potenciāli mazāk kaitīgiem. SED attiecas uz dažādām darbībām, kurās tiek izmantoti organiskie šķīdinātāji, piemēram, pārklāšanu ar aizsargkārtu, attaukošanu, iespieddarbiem un tintes ražošanu, un visām iekārtām, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, līdz 2007. gada oktobrim bija jāsaņem atļauja vai jāreģistrējas.

Minētās direktīvas noteikumi ir iestrādāti IED.

3.1. SED transponēšana

Kopumā dalībvalstis ir transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos, taču nesen veiktajā atbilstības pārbaudē tika konstatētas dažas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz dažu definīciju, monitoringa prasību, direktīvas darbības jomas un emisiju robežvērtību transponēšanu. Kad Komisija palīdzēs dalībvalstīm IED transponēšanas posmā, tā ņems vērā minētās pārbaudes secinājumus.

3.2. SED īstenošana (2003-2007)

Vispārēji īstenošanas jautājumi

Dalībvalstu sniegtā informācija neliecina, ka SED īstenošanā būtu problēmas. Kopumā dalībvalstis ir ieviesušas tiesību normas, pasākumus un praksi, kas vajadzīga, lai panāktu atbilstību dažādiem direktīvas aspektiem. Atbilstību nodrošina, izmantojot monitoringa un ziņošanas pienākumu, kā arī pārbaudes un izpildes pasākumus, kas izpaužas gan kā dokumentu pārbaudes, gan apmeklējumi uz vietas, un atbilstību uzlabo atbalsta pasākumi, piemēram, mācības un vadlīniju izstrāde kompetentajām iestādēm.

Dažas valstis ziņo, ka grūtības sagādā SED īstenošana ķīmiskās tīrīšanas nozarē. Šo valstu kompetentās iestādes uzskata, ka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, kas ir svarīgākais instruments atbilstības noteikšanai iekārtas līmenī, šajā nozarē ir pārāk sarežģīts un grūti izpildāms, jo vairums nozares uzņēmumu ir mazi, bet iekārtu skaits — liels. Vairākas dalībvalstis ir izstrādājušas vienkāršotas metodes īstenošanai un atbilstības pārbaudei saskaņā ar SED noteikumiem, un Komisija par šo jautājumu turpinās apspriedes.

Attiecīgās iekārtas

2007. gada beigās SED attiecās uz aptuveni 53 000 esošo iekārtu, kas darbojās 27 ES dalībvalstīs. Pēc tam, kad SED tika grozīta ar Direktīvu 2004/42/EK[11] (dekoratīvo krāsu direktīvu), kas no SED darbības jomas lielā mērā izņēma transportlīdzekļu galīgo apdari, esošo iekārtu skaits dalībvalstis ievērojami samazinājās. 2004. gadā vairums iekārtu, uz ko attiecās SED (15 ES dalībvalstīs), piederēja transportlīdzekļu galīgās apdares nozarei (54 %) un ķīmiskās tīrīšanas nozarei (16 %), bet 2007. gada beigās par lielāko nozari kļuva ķīmiskā tīrīšana (39 % iekārtu). Vairākas dalībvalstis turpināja SED ietvaros ziņot par transportlīdzekļu aizsargkārtu klāšanu un galīgo apdari (27 % no visām ziņojumos ietvertajām iekārtām), lai gan minētā darbība bija lielā mērā izņemta no direktīvas darbības jomas.

Saskaņā ar iesniegtajiem datiem pēc 2003. gada atļauju saņēma vai tika reģistrēta vien neliela daļa visu esošo iekārtu. Tas nozīmē, ka daudzās dalībvalstīs tiesību akti, kuri paredz attiecīgo iekārtu reģistrāciju vai atļauju izsniegšanu šīm iekārtām, darbojās jau līdz minētajam datumam.

Variantu izmantošana emisiju samazināšanai

SED dalībvalstīm piedāvā divas galvenās iespējas, kā atsevišķa iekārta var panākt direktīvā noteiktos GOS emisiju samazinājumus — var panākt atbilstību emisiju robežvērtībām vai izmantot ekvivalentus mērķus, kas paredzēti emisiju samazināšanas plānā.

Ieniegtā informācija liecina, ka daudzās valstis tikai dažas vai pat neviena iekārta nav izvēlējusies emisiju samazināšanas plāna iespēju. Turklāt vairākas kompetentās iestādes dod priekšroku emisiju robežvērtību piemērošanai, jo ir grūti novērtēt ekvivalenci starp samazināšanas plāniem un robežvērtību piemērošanu. Tas jo īpaši raksturīgs dalībvalstīm, kurās iekārtām bija jāievēro emisiju robežvērtības pirms SED īstenošanas.

SED dalībvalstīm piedāvā trešo iespēju, ko var izmantot atbilstības panākšanai — izstrādāt valsts rīcības plānu, kas paredz kopējo GOS emisiju samazinājumu, ekvivalentu tam, kas tiktu panākts ar iekārtas līmeņa metodi. Neviena dalībvalsts neizmanto šādu valsts plānu.

Atkāpes no emisiju robežvērtībām

SED pieļauj atkāpes no dažām emisiju robežvērtībām, ja pierādījies, ka samazināšanas pasākumi nav tehniski vai ekonomiski īstenojami. Tā var notikt, piemēram, kuģu vai gaisa kuģu būvniecībā, kur darbība slēgtos apstākļos nav iespējama. Par atkāpēm ziņoja apmēram puse dalībvalstu, bet tās attiecās uz mazāk nekā 0,01 % no kopējā iekārtu skaita. Pamatojoties uz saņemto informāciju, nebija iespējams novērtēt izmantotos kritērijus un izvirzītos alternatīvos nosacījumus.

Komisijas iniciatīvas īstenošanas veicināšanai

Saskaņā ar SED 7. pantu Komisijai jānodrošina informācijas apmaiņa par organisko šķīdinātāju un to potenciālo aizstājēju izmantošanu. Tādēļ Komisija ir izveidojusi tīmekļa vietni, kurā var piekļūt norādēm un paraugprakses izklāstam par šķīdinātāju aizstāšanu[12], kā arī konkrētām darbībām paredzētām vadlīnijām[13]. Tāpat Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, sniedz atbildes uz jautājumiem par SED īstenošanu, jo īpaši saistībā ar samazinājumu plāna darbības jomu un piemērošanu.

Mijiedarbība ar citiem ES tiesību aktiem

Dekoratīvo krāsu direktīvā noteiktas robežvērtības GOS saturam dažās dekoratīvajās krāsās un transportlīdzekļu galīgas apdares produktos. Vairāki no šiem produktiem tiek izmantoti iekārtās, uz ko attiecas SED. Tāpēc SED tika grozīta, proti, no tās piemērošanas jomasminētās darbības svītroja. Kā minēts iepriekš, izmaiņu rezultātā to iekārtu skaits, uz ko attiecas SED, krasi saruka. Taču dažas dalībvalstis ir izvēlējušās attiecīgajās nozarēs turpināt piemērot SED prasības, kā to skaidri pieļauj dekoratīvo krāsu direktīva. Tāpat dekoratīvo krāsu direktīva dažiem produktiem ļauj nepiemērot GOS robežvērtības, ja šos produktus pārdod ekskluzīvai lietošanai darbībā, uz kuru attiecas SED.

Direktīvu pārklāšanās izraisīja bažas ieinteresēto personu un kompetento iestāžu vidū. Komisija centās precizēt situāciju, un šis jautājums ir izskatīts arī saistībā ar dekoratīvo krāsu direktīvas pārskatīšanu, par kuru Komisija ziņos atsevišķā apziņojumā.

Uz dažām lielākajām iekārtām, kas darbojas virsmas apstrādes jomā, attiecas gan SED, gan IPPCD. Tāpēc šīm iekārtām vajadzīgas atļaujas, un šajās atļaujās, kuru pamatā ir BAT, jānosaka emisiju robežvērtības. Šajā gadījumā SED noteiktās robežvērtības ir minimālās prasības. Mijiedarbība starp SED un IPPCD sīkāk izskatīta saistībā ar IED.

4. Noslēguma piezīmes

IPPCD

Dalībvalstu ziņojumi par IPPCD īstenošanu liecina, ka dažām valstīm vēl jāstrādā pie atļauju izdošanas, lai panāktu atbilstībudirektīvai. Turklāt Komisija ir veikusi konkrētu gadījumu izpēti, kas parādīja — atļauju pamatā nav pietiekami izmantotas BAT. Konstatēti vēl vairāki risināmi jautājumi, piemēram, jāizveido saskaņotāks pārbaužu (inspekciju) mehānisms, jāsamazina administratīvais slogs un jānovērš IPPCD neatbilstība dažiem svarīgākajiem politikas mērķiem. Šie jautājumi galvenokārt risināmi, izmantojot IED.

SED

Dalībvalstu ziņojumos par SED īstenošanu līdz galīgajam īstenošanas termiņam attiecībā uz esošajām iekārtām netika norādītas būtiskas horizontālas problēmas. Grūtības radīja SED īstenošana ķīmiskajā tīrīšanā šīs nozares īpatnību dēļ, tāpēc tiek izstrādātas praktiskas vienkāršotas metodes.

Gaidāmā direktīva par rūpnieciskajām emisijām

IED, kurai galīgā apstiprināšana vēl ir priekšā, vienā juridiskajā instrumentā apvienos septiņas direktīvas, ieskaitot IPPCD un SED. Tādējādi kļūs skaidrāka mijiedarbība starp šiem juridiskajiem instrumentiem un daudzi svarīgi noteikumi kļūs saskaņotāki, tostarp noteikumi par monitoringu un ziņošanu.

IED ievērojami palielina BAT nozīmi atļauju izdošanas procesā un novērš dažas IPPCD nepilnības, jo īpaši tās, kas attiecas uz atļauju pārskatīšanu un pārbaudēm (inspekcijām). Paredzams, ka pēc IED stāšanās spēkā īstenošana dalībvalstīs kļūs efektīvāka.

Turpmākā rīcība

Pirms IED stāšanās spēkā iek plānots vēl viens pārskata cikls SED (2008-2010) un IPPCD (2009-2011), un Komisija turpinās sekot līdzi šo divu tiesību aktu īstenošanai. Vienlaikus Komisija arī veiks priekšdarbus, lai varētu palīdzēt transponēt un īstenot IED dalībvalstīs.

I pielikums. Komisijas 2007. gada IPPC rīcības plāna izpildes vērtējums

Darbība | Izpilde |

1. Nodrošināt pilnīgu direktīvas transponēšanu | IPPCD pareizi transponēta 25 dalībvalstīs. Procesā ir lietas pret EE un LT. |

2. Atbalstīt dalībvalstis nevajadzīga administratīvā sloga mazināšanā | IED samazinās nevajadzīgu slogu par 32 miljoniem euro gadā. Turpinās sadarbība ar Neatkarīgu ieinteresēto personu augsta līmeņa grupu administratīvā sloga jautājumos un dalībvalstīm, lai samazinātu slogu valsts mērogā. |

3. Atbalstīt dalībvalstis tiesību aktu īstenošanā | Komisija turpināja sazināties ar dalībvalstīm, kurām ir grūtības ar atļauju izdošanu. Notika informācijas apmaiņa par IPPC īstenošanu ES un semināri ar dalībvalstīm. |

4. Piemērojot tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām, veikt plašāku uzraudzību un atbilstības pārbaudes | Komisija pastāvīgi uzrauga gan izdotās atļaujas kopā, gan atsevišķi izdoto atļauju skaitu vairumā dalībvalstu. Turpinās īstenošanas pārraudzība, atbildot uz iedzīvotāju sūdzībām un Eiropas Parlamenta jautājumiem. Uzraudzībai un potenciālo īstenošanas problēmu noteikšanai izmanto E-PRTR. |

5. Uzlabot datu apkopošanu BREF pārskatīšanai un izveidot ciešākas saiknes ar Pētniecības pamatprogrammu | Vadlīniju publicēšana par BREF pārskatīšanai vajadzīgo datu vākšanu un iesniegšanu. Sadarbība ar RTD ģenerāldirektorātu attiecībā uz sasaisti starp BREF un Pētniecības pamatprogrammu. Lielāka vērība jaunai tehnikai saistībā ar IED. |

[1] Atsauces: COM (2003)354, COM (2005) 540, COM (2007)843.

[2] Šī informācija apkopota un sīkāk analizēta divos tehniskajos ziņojumos: http://circa.europa.eu/Public/irc/env/voc/library?l=/2006_reportspdf/_EN_1.0_&a=d un http://circa.europa.eu/Public/irc/env/voc/library?l=/implementation_2005-07/final12_marchpdf/_EN_1.0_&a=d.

[3] IPPC: Lēmums 2006/194/EK, SED: Lēmums 2002/529/EK.

[4] Plašāka informācija par ReportNet: http://www.eionet.europa.eu/reportnet.

[5] Plašāka informācija par rūniecisko emisiju ziņošanas informācijas sistēmu: http://iris.eionet.europa.eu/.

[6] Papildus SED un IPPC pārstrādātajā IPPC direktīvā iekļauta lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva 2001/80/EK, atkritumu sadedzināšanas direktīva 2000/76/EK un 3 direktīvas par titāna dioksīdu (78/176/EEK, 82/883/EEK un 92/112/EEK).

[7] Eiropas Parlaments pieņēma nostāju otrajā lasījumā 2010. gada 7. jūlijā: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2010-0267+0+DOC+XML+V0//EN&language=EN#top.

[8] http://circa.europa.eu/Public/irc/env/ippc_rev/library. Trešais ziņojums par šiem pētījumiem tiks publicēts 2011. gadā tajā pašā tīmekļa vietnē.

[9] Plašāka informācija par IPPC biroju: http://eippcb.jrc.es/.

[10] COM(2007)843 galīgā redakcija.

[11] OV L 143, 30.4.2004., 87.-96. lpp.

[12] http://ec.europa.eu/environment/air/pollutants/stationary/solvents/index.htm.

[13] http://circa.europa.eu/Public/irc/env/voc/library?l=/guidance_documents/final_versions&vm=detailed&sb=Title.