1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/135

A.

tā kā Horvātijai ir ievērojami panākumi visās jomās, uz kurām attiecas Kopenhāgenas kritēriji;

B.

tā kā šie ievērojamie panākumi ir jākonsolidē, cenšoties atbilstīgi un sistemātiski pieņemt un īstenot Komisijas ziņojumā un šajā rezolūcijā minētās reformas;

C.

tā kā ES ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu paplašināšanās procesa kvalitāti;

D.

tā kā Komisijas 2007. gada 6. novembra paziņojumā “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2007.-2008. gadā” (COM(2007)0663), sākot ar pievienošanās sarunu agrākajiem posmiem, liela uzmanība pievērsta tiesiskumam un labai pārvaldei, jo īpaši atsaucoties uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī administratīvai un tiesu reformai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai;

E.

tā kā ir jāsaglabā visu iesaistīto pušu kopējais mērķis līdz 2009. gadam pabeigt pievienošanās sarunas ar Horvātiju;

F.

tā kā 2008.gadā notikušās slepkavības un uzbrukumi liecina par to, cik svarīgi ir nopietni un nekavējoties cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību Horvātijā;

G.

tā kā ir iecelts jauns iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs un policijas vadītājs un viņiem uzticēts uzdevums risināt šos jautājumus,

1.

atzinīgi vērtē Horvātijas panākumus 2008. gadā, kurus tā guvusi, pieņemot tiesību aktus un īstenojot reformas, kas nepieciešamas, lai pievienotos Eiropas Savienībai;

2.

jo īpaši novērtē to, ka normatīvos un regulatīvos pasākumus beidzot papildinājuši arī centieni veicināt un uzlabot administratīvo veiktspēju, kas nepieciešama šādu reformu īstenošanai;

3.

ir pārliecināts, ka mērķi noslēgt sarunas 2009. gadā saskaņā ar Komisijas publicēto rīcības plānu var sasniegt, ja Horvātijas valdība pastiprina centienus īpaši risināt sarežģītākos jautājumus, kas saistīti ar pievienošanās procesu, tostarp ar korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu saistītos jautājumus, un beidzot arī šajās jomās īsteno noteiktos mērķus un ja Padome nekavējoties sāk sarunas par visām sadaļām;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu par to, ka Padomei būtu jāizveido ad hoc tehniskā darba grupa, kas atbildētu par pievienošanās līguma izstrādi; iesaka arī, lai šī grupa strādātu paralēli sarunu norisei un tādēļ sāktu darbu 2009. gada pirmajā pusē; turklāt atzinīgi vērtē Komisijas nolūku 2009. gadā iesniegt paziņojumu, kurā precīzi izklāstīta Horvātijas pievienošanās finansiālā ietekme uz ES;

5.

ir apmierināts ar sasniegumiem attiecībā uz pamatdokumentu un galveno tiesību aktu pieņemšanu noteiktās jomās, jo īpaši diskriminācijas novēršanas, sieviešu tiesību, minoritāšu tiesību un bēgļu atgriešanās jomā; uzsver, ka pašlaik būtiska nozīme ir ātram un efektīvam īstenošanas procesam;

6.

tomēr norāda uz vajadzību īstenot valsts pārvaldes reformu, ieviešot jaunu atalgojuma sistēmu un visaptveroši pārstrādājot pārvaldes procedūras, lai veicinātu pārredzamību, pārskatatbildību un depolitizāciju Horvātijas valsts iestādēs; aicina pievērst īpašu uzmanību reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm, jo to spēja risināt jaunus uzdevumus ir būtiska, lai veiksmīgi īstenotu decentralizācijas procesu;

7.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ārvalstu ieguldītājiem juridisko noteiktību un vienlīdzību tiesas priekšā, un šajā sakarībā mudina Horvātijas iestādes ātri izskatīt neatrisinātās lietas saistībā ar īpašumu atgūšanu saskaņā ar Horvātijas Konstitucionālās tiesas attiecīgajiem lēmumiem;

8.

uzskata, ka ir nopietnāk jāstrādā tieslietu jomā, lai novērstu tiesvedībā radītā sastrēguma un tiesas procesu ieilgšanas cēloņus, sāktu rūpīgi un visaptveroši uzlabot tiesu sistēmas, tostarp visu veidu tiesu, darbu un izstrādātu objektīvu un pārredzamu procedūru tiesnešu atlasei, tostarp atsevišķus novērtēšanas un veicināšanas kritērijus, kā arī nodrošinātu, ka sodus par kara noziegumiem piemēro saskaņā ar kopējiem standartiem un neatkarīgi no etniskās izcelsmes, un visbeidzot lai rastu veidus, kā, pastiprinot reģionālo sadarbību, risināt problēmu, kas saistīta ar tiesvedības procesiem un spriedumu pasludināšanu bez apsūdzētās personas klātbūtnes;

9.

ņem vērā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai virsprokurora paziņojumu ANO Drošības padomē 2008. gada 12. decembrī, kurā viņš norādīja, ka Horvātija ir sniegusi atbildes uz lielāko daļu no prokuratūras iesniegtajiem palīdzības pieprasījumiem, taču vienlaikus uzsvēra, ka daži svarīgi dokumenti saistībā ar Gotovina lietu joprojām nav ņemti vērā; mudina Horvātijas valdību pastiprināt centienus, lai nodrošinātu Tribunālam šo svarīgo dokumentu pieejamību;

10.

atzinīgi novērtē, ka Horvātijas valdība beidzot ir veikusi papildu pasākumus, lai cīnītos pret korupciju un organizēto noziedzību; uzsver, ka Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja (USKOK) pastiprināts izmeklēšanas un izsekošanas darbs ir jāsaskaņo ar atbilstīgiem centieniem īstenot reformas policijas un tiesu sistēmā, ja šis darbs dod rezultātus; uzskata, ka nevienā no līmeņiem nedrīkst izrādīt ne mazāko iecietību un spriedumi ir jāpasludina un jāizpilda, tostarp piemērojot arī īpašuma arestu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē tiesību akta pieņemšanu, saskaņā ar kuru uz laiku “iesaldē” visu to personu aktīvus, kuras apsūdzētas par korupciju un organizēto noziedzību;

11.

ar gandarījumu atzīmē, ka četrās dažādās tiesās oficiāli sākuši strādāt dienesti, kas jo īpaši atbild par cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, un ka šajos dienestos ieceltie sešdesmit tiesneši ir rūpīgi pārbaudīti un saņems būtisku finansiālu atbalstu, lai pildītu viņiem uzticētos sarežģītos uzdevumus;

12.

šajā sakarībā aicina Horvātijas valdību nodrošināt policijai un tiesu iestādēm rīcības brīvību un neatkarību, kā arī cilvēku un finanšu resursus, kas tām vajadzīgi, lai īstenotu pilnvaras cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību;

13.

pauž apmierinātību, ka Horvātijā valda preses brīvība, tomēr norāda uz nesenajiem gadījumiem, kad iebiedēti un pat noslepkavoti žurnālisti, kas pēta ar korupciju un organizēto noziedzību saistītos jautājumus; aicina policiju un tiesu iestādes apņēmīgi rīkoties, izmeklējot šos gadījumus un saucot vainīgos pie atbildības, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību pievienošanās politiskajiem kritērijiem; šajā sakarībā uzsver vajadzību pilnībā aizsargāt cilvēktiesības, kas nav politiski diskutējams jautājums;

14.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātijas valdība ir pieņēmusi rīcības plānu, lai īstenotu konstitucionālo likumu par mazākumtautībām, un finansējuma palielināšanu; mudina Horvātijas iestādes īstenot plānu, apspriežoties ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv mazākumtautību kopienas; turklāt uzsver vajadzību pievērst galveno uzmanību minoritāšu ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības pieejamību, un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju minoritāšu pārstāvju nodarbināšanai valsts pārvaldes un tiesu iestādēs; turklāt, lai nacionālo minoritāšu padomes varētu pilnīgi neatkarīgi īstenot savas pilnvaras, aicina tās saglabāt finansiālu neatkarību no vietējām iestādēm, kuras šīs padomes paredz konsultēt;

15.

atzinīgi vērtē panākumus mazākumtautību politikas jomā Horvātijā, jo īpaši to, ka mazākumtautībām šajā valstī ir gan izglītības iespējas, gan iespējas pārstāvēt sevi parlamentā;

16.

atzinīgi vērtē arvien jaunus panākumus mazākumtautību izglītības jomā; tomēr pauž bažas, ka pašreizējās struktūras joprojām rada nošķiršanu, nevis mēģina integrēt dažādas etniskās grupas (piemēram, veidojot jauktas mācību klases); pauž bažas arī par to, ka, jo īpaši romu gadījumā, šie pasākumi var mazināt izglītības kvalitāti salīdzinājumā ar parastajām mācību grupām;

17.

norāda ka, neraugoties uz panākumiem, kas gūti, radot bēgļu atgriešanās priekšnosacījumus, vēl ir daudz jāstrādā, lai nodrošinātu šīs atgriešanās ilgtspējību saistībā ar mājokļiem, jo īpaši bijušajiem īrniekiem pilsētās, kā arī saistībā ar integrāciju un piekļuvi darba tirgum; uzsver vajadzību īstenot atgriešanās programmas saskaņoti ar citām sociālajām un nodarbinātības programmām;

18.

atzinīgi vērtē arī visaptverošu tiesību aktu pieņemšanu cīņā pret diskrimināciju un piešķir ļoti lielu nozīmi šo noteikumu īstenošanai dzīvē; aicina valsts un vietējās iestādes būt neiecietīgām pret etniska naida un cita veida naida izpausmēm un nodrošināt, ka vainīgos par šādām izpausmēm sauc pie atbildības; turklāt aicina dalībvalstu iestādes aizsargāt seksuālo minoritāšu tiesības;

19.

uzskata, ka Horvātijas apliecinātā nodarbinātības līmeņa palielināšanās un ilgtspējīgs ekonomikas pieaugums ir veicinoši faktori; tomēr norāda uz pastāvīgi augsto bezdarba līmeni jauniešu un minoritāšu pārstāvju vidū, kā arī pārtikas cenu pieauguma un kopējās inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju iztiku;

20.

norāda uz vajadzību risināt problēmas, kas saistītas ar pieaugošo tirdzniecības un tekošā konta deficītu, kā arī ar ārējo parādu, kas vājina un apdraud Horvātijas ekonomiku; uzsver — lai saglabātu pašreizējo ekonomikas pieauguma līmeni un dotu Horvātijai iespēju panākt attīstības ziņā ES dalībvalstis, būs jāpaātrina strukturālo reformu gaita;

21.

vērš uzmanību uz vajadzību veicināt energoapgādes drošības un ilgtspējīgas attīstības saskaņošanas politiku, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām; aicina Horvātijas iestādes īstenot ES klimata paketē noteiktos mērķus un piešķirt atbilstīgi prioritāru nozīmi energoefektivitātei un atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo īpaši piekrastes teritorijā; atgādina Horvātijai par finansiālajām iespējām, ko ES piedāvā Vidusjūras reģiona valstīm šajā sakarībā; atzinīgi vērtē rīcības plāna pieņemšanu, lai īstenotu Kioto protokolu, un aicina iestādes veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi mazinātu rūpniecības radīto emisiju;

22.

kopumā ir apmierināts ar tempu, kādā norit tiesību aktu pielāgošana; tomēr uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš tiesību aktu kvalitātei; mudina Horvātijas iestādes pastiprināt centienus, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu īstenošanai nepieciešamo administratīvo veiktspēju;

23.

atzinīgi vērtē pašreizējā privatizācijas procesa panākumus tērauda rūpniecības un telekomunikāciju jomā un Horvātijas iestāžu lēmumu rīkot konkursus par Horvātijas kuģu būvētavu privatizēšanu, kas būtu jāpabeidz 2009. gadā, un uzsver, ka kuģu būvētavu pārdošanas procesam ir jābūt pilnīgi pārredzamam un saskaņā ar ES noteikumiem konkurences jomā; aicina Horvātijas valdību, izmantojot Komisijas atbalstu, pieņemt īpašus pasākumus, lai segtu ar pārstrukturēšanu saistītās sociālās izmaksas; aicina Komisiju un Padomi, pārskatot Horvātijas panākumus vajadzīgo reformu īstenošanā, ņemt vērā pašreizējo ekonomisko un finanšu krīzi;

24.

norāda, ka panākumi lauksaimniecības nozarē gūti nevienmērīgi un, kaut arī attīstība kvalitātes politikas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā bijusi veiksmīga, ir jāuzlabo spēja izmantot lauku attīstībai paredzētos līdzekļus; uzsver, ka ir jāpalielina administratīvā veiktspēja un ir vajadzīga lauksaimniecības atbalsta sistēmas reforma, lai īstenotu vienmērīgu pāreju uz ES kopējās lauksaimniecības politikas kārtību un mazinātu šādas pārejas ietekmi uz sabiedrību;

25.

aicina Horvātijas iestādes pienācīgi izmantot ES pirmspievienošanās līdzekļus un visos līmeņos — valsts, reģionālā un vietējā — izstrādāt struktūru un metodes ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanai;

26.

pauž dziļu nožēlu, ka pievienošanās sarunas ir efektīvi bloķētas uz ievērojami ilgu laiku divpusēju jautājumu dēļ;

27.

uzsver, ka divpusējiem jautājumiem nav jābūt par šķērsli panākumiem pievienošanās sarunās, ja šīs sarunas netiek izmantotas, lai priekšlaicīgi panāktu šādu jautājumu galīgo risinājumu; tomēr mudina Horvātijas valdību un kaimiņvalstu valdības ātri risināt visus neizlemtos jautājumus;

28.

uzsver, ka labām kaimiņattiecībām joprojām ir galvenā nozīme Eiropas integrācijas procesā, un aicina Horvātiju un tās kaimiņvalstis aktīvi veicināt pārrobežu sadarbību reģionā un palielināt ieguldījumus pārrobežu sadarbības projektos;

29.

Atgādina par Horvātijas un Slovēnijas ministru prezidentu 2007. gada 26. augusta neoficiālo vienošanos par to, ka jautājumu par robežu strīdu iesniedz starptautiskai struktūrai, atzinīgi vērtē Horvātijas un Slovēnijas gatavību pieņemt Komisijas piedāvājumu būt par starpnieci un uzskata, ka šīs starpniecības pamatā jābūt starptautiskajām tiesībām un jurisprudencei;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Horvātijas valdībai un parlamentam.