1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/70

A.

tā kā, lai garantētu energoapgādes drošību, turpmākajās desmitgadēs visā Eiropā arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš energoapgādes veidu un enerģijas avotu diversifikācijai, enerģijas taupīšanai un energoefektivitātei;

B.

tā kā arvien vairāk ir vajadzīgs steidzami izstrādāt saskaņotu un vispusīgu Kopienas enerģētikas politiku, lai apstākļos, kad Eiropas Savienībā pieaug atkarība no importa, garantētu energoapgādes drošību;

C.

tā kā nafta pieder pie izsmeļamajiem resursiem;

D.

tā kā 2007. gadā ar Eiropas Savienībā un Norvēģijā iegūto naftu vēl bija iespējams apmierināt vairāk nekā 30 % iekšzemes pieprasījuma;

E.

tā kā daļa naftas resursu, tostarp arī viegli iegūstamu, daudzās pasaules valstīs sakarā ar vides politikas pasākumiem vai resursu pārvaldības principiem pašlaik nav pilnībā pieejama un tā kā izejvielu un materiālu izmaksu vispārēja pieauguma dēļ naftas ieguves izmaksas kopš 2005. gada ir divkāršojušās;

F.

tā kā saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas informācijas pārvaldes (U.S. Energy Information Administration) aprēķiniem naftas pieprasījums pasaulē 2030. gadā būs vairāk nekā par trešdaļu lielāks nekā 2006. gadā, pieprasījums Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2030. gadam palielināsies vidēji par 0,25 % gadā, galvenokārt sakarā ar pieprasījuma pieaugumu transporta nozarē, un tādējādi 2030. gadā Eiropas Savienībā naftas pieprasījuma procentuālā daļa primārās enerģijas pieprasījumā būs 35 %;

G.

tā kā līdz 2030. gadam Eiropas Savienības atkarība no naftas importa pieaugs līdz 95 % un vienlaikus palielināsies konvencionālo naftas rezervju koncentrācija t.s. stratēģiskās elipses valstīs, un, pieaugot pieprasījuma konkurencei, varētu rasties energoapgādes problēmas;

H.

tā kā ir gaidāms, ka naftas cenas ilgtermiņā palielināsies;

I.

tā kā inflācijas kāpums, ko izraisīja straujš naftas un būtiskāko izejvielu cenu pieaugums, ir samazinājis pirktspēju;

J.

tā kā 2008. gadā novērotās cenu svārstības nav izskaidrojamas tikai ar attiecīgā brīža pieprasījumu un piedāvājumu un tā kā šīs svārstības negatīvi ietekmē tautsaimniecību;

K.

tā kā jaunu ieguldījumu instrumentu izveide naftas un citu būtiskāko izejvielu tirgū ir pastiprinājusi šo izejvielu cenu svārstības un tā kā enerģijas tirgos ir jāpanāk lielāka pārredzamība,

1.

norāda, ka energoapgādes drošība ir atkal kļuvusi par centrālo jautājumu iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā par otro stratēģisko enerģētikas pārskatu; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav guvusi mācību no ekonomiskās krīzes, kura atklāja, ka risinājumus attiecībā uz energoapgādes drošumu, dalībvalstu savstarpēju solidaritāti, nodarbinātību un sociālajām, vides un ekonomiskajām vajadzībām ir iespējams panākt, tikai pilnībā mainot Eiropas Savienības enerģētikas politiku; pauž nožēlu arī par to, ka nav vērojama skaidra vēlme panākt turpmāku enerģētikas politikas un struktūru attīstību;

2.

uzsver, ka līdzās īstermiņā īstenojamiem energoapgādes nodrošināšanas pasākumiem ir jāņem vērā arī ilgtermiņa perspektīva;

3.

aicina Komisiju, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus, pastiprināti analizēt arī ierosināto pasākumu netiešo ietekmi uz energoapgādes drošumu un izmaksām;

4.

konstatē, ka saskaņā ar dažādām aplēsēm arī nākotnē būs iespējams iegūt pietiekami daudz naftas, lai apmierinātu pieprasījumu, tomēr jaunās ieguves metodes, visticamāk, paaugstinās naftas cenu; konstatē, ka tādēļ tiks stimulēti enerģijas taupības pasākumi un tiks atbalstītas alternatīvās degvielas, kā, piemēram, otrās paaudzes biodegviela un ūdeņradis, kā arī elektroautomobiļi; turklāt jāuzlabo arī investīciju nosacījumi, un šajā sakarībā uzsver arī to, ka noturīgi augstā naftas pieprasījuma rezultātā piedāvājums arvien vairāk tuvojas maksimālajai iespējamajai robežai;

5.

norāda, ka nav īsti skaidrs, kad un kādā mērā izveidosies plaisa starp arvien pieaugošo pieprasījumu un piedāvājuma samazināšanos; pauž bažas par to, ka šī neskaidrība arvien lielākā mērā izpaudīsies naftas cenu svārstībās; tādēļ pauž pārliecību, ka jācenšas stingri īstenot visus pasākumus, ar kuriem ir iespējams samazināt naftas pieprasījumu;

6.

atbalsta Komisijas priekšlikumu par īstermiņa pasākumu īstenošanu, lai vajadzības gadījumā mazinātu strauju naftas cenu kāpumu; aicina dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu ieguldījumiem alternatīvajos enerģijas avotos, piemēram, atjaunojamā enerģijā, un uzskatīt par prioritāriem patērētāju izpratnes veicināšanas pasākumus, ar kuriem tiktu veicināta energoefektīvu preču un pakalpojumu iegāde, lai tādējādi ilgtermiņā samazinātu izmaksas, kā arī nākotnē mazinātu naftas krājumu samazināšanās ietekmi;

7.

prasa pastiprināt centienus darīt komerciāli pieejamus nekonvencionālus naftas resursus, tādējādi veicinot diversifikāciju, ja tiek attīstīti un pielietoti apkārtējai videi nekaitīgāki ieguves paņēmieni; uzsver, ka priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (COM(2007)0018), ierosinātā pieeja attiecībā uz ES tirgū laisto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas aprites ciklu naftas nozarei radīs patiesu stimulu samazināt negatīvo ietekmi uz klimatu, uzlabojot ieguves paņēmienus;

8.

uzskata, ka ir jāierobežo naftas un citu ar ievērojamām oglekļa emisijām saistītu enerģijas avotu izmantošana, gan paaugstinot energoefektivitāti, gan pārejot uz oglekļa emisiju ziņā neitrālākiem risinājumiem, piemēram, kodolenerģiju vai no atjaunojamiem avotiem iegūtu enerģiju;

9.

uzskata, ka pašreizējo rezervju izmantošanu arvien vairāk kavē politiski faktori, tostarp politiskā nestabilitāte, nepietiekama tiesiskā aizsardzība, tāpat arī ar vides politiku saistīti pasākumi un resursu pārvaldība; tādēļ aicina Komisiju visos līmeņos nodrošināt intensīvāku dialogu ar naftas ieguvējvalstīm un censties rast pragmatiskus, abu pušu interesēm atbilstošus konfliktu risinājumus;

10.

aicina Komisiju īstenot dialogu ar naftas koncerniem un ieguvējvalstīm, lai meklētu iespējas, kā nodrošināt stabilākas investīcijas, neraugoties uz cenu un peļņas svārstībām;

11.

cer, ka naftas uzņēmumi ieguldīs būtisku pēdējā laikā gūtās peļņas daļu jaunu naftas rezervju izpētē un apguvē, energotaupīgu tehnoloģiju veicināšanā un pētījumos par naftas aizstājējiem (it īpaši saistībā ar transportlīdzekļiem);

12.

prasa nodibināt dinamiskākās un abpusēji izdevīgas attiecības starp Eiropas Savienību un naftas ieguvējvalstīm ar mērķi nodrošināt stabilāku un vienmērīgāku naftas piegādes un cenu noteikšanas vidi, kas atbilstu visu iesaistīto pušu un pasaules ekonomikas interesēm;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu uzsākt starptautisku politisku dialogu, rīkojot augstākā līmeņa sanāksmi, kurā būtu iesaistītas naftas patērētājvalstis un naftas ražotājvalstis, lai izveidotu pamatu līdzsvarotai piedāvājuma un pieprasījuma attiecībai naftas tirgū un novērstu to, ka naftas ražotājvalstis mākslīgi uztur augstas cenas;

14.

pauž bažas par 2008. gadā novērotajām pieaugošajām naftas cenu svārstībām, kam ir negatīva ietekme uz visu Eiropas Savienības ekonomiku un uz patērētājiem;

15.

uzskata, ka naftas cenu svārstības ir saistītas ar pieaugošo naftas pieprasījumu, naftas rezervju pakāpenisku izsmelšanu, demogrāfiskajām pārmaiņām un pilsētu attīstības tendencēm, it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kur caurmēra ienākumu palielināšanās rada pieprasījuma pieaugumu, kā arī ar spekulācijām izejvielu tirgos un ar pasaules ekonomikas cikliem; uzsver, ka sakarā ar ASV dolāra vērtības samazināšanos naftu un citas izejvielas aizvien vairāk izmanto portfeļa diversifikācijai;

16.

pauž bažas par spēcīgajām naftas cenu svārstībām un to ietekmi uz ekonomisko un finansiālo stabilitāti; atzīst, ka aktīva naftas un citu energoproduktu tirgus darbība rada labumu, tomēr prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt enerģijas tirgos vislielāko iespējamo pārredzamību;

17.

atzīst, ka minētās cenu svārstības nodara kaitējumu arī naftas eksportētājvalstu tautsaimniecībai un ka tādēļ naftas cenu stabilizācija ir abu pušu interesēs;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada 13. jūnija paziņojumu “Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” un piekrīt tajā paustajām bažām par nesen vērotajām naftas cenu svārstībām un to negatīvo ietekmi uz inflāciju, konkurētspēju, tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi;

19.

uzskata, ka pēdējos astoņos gados naftas cenu pieauguma galvenais iemesls ir bijis strauji augošais pieprasījums, kura dēļ radušās ar naftas ieguvi, transportēšanu un pārstrādi saistītas grūtības, savukārt daži naftas oligarhi negaidīti strauji guvuši lielu peļņu; atzīst, ka naftas cenu attīstību ir pastiprināti ietekmējis ievērojamais izejvielu cenu pieaugums un spekulatīvi darījumi finanšu tirgos;

20.

uzsver, ka prioritāte jāpiešķir konkurences uzraudzībai naftas un naftas produktu pārstrādes un tirdzniecības jomā, un ka ir vajadzīgi pārredzamāki dati par pārdošanai paredzētās naftas krājumiem;

21.

uzskata — lai stabilizētu naftas cenas, ir noteikti jāuzlabo tirgus pārredzamība; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus; norāda, ka pārredzamība nekavējoties jāuzlabo arī ieguvējvalstīs un pārredzamā veidā it īpaši jāpublisko arī ieguves apjomi un rezervju līmenis; aicina Komisiju un dalībvalstis, risinot dialogu ar ieguvējvalstīm, censties panākt lielāku pārredzamību;

22.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā iekļauto ierosinājumu izpētīt, kādi būtu ieguvumi un izmaksas, ja reizi nedēļā tiktu publicēta informācija par krājumu apmēru; aicina Komisiju izmantot šā pētījuma rezultātus turpmākajos likumdošanas priekšlikumos par naftas krājumiem; vienlaikus uzsver, ka pārredzamība šajā kontekstā ir jāpanāk visā pasaulē;

23.

norāda, ka naftas produktu atšķirīgās tehniskās specifikācijas galvenajās importētājvalstīs rada tirgus sadrumstalotību, kas piegāžu iztrūkuma gadījumā var izraisīt strauju cenu pieaugumu; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem par iespējām likvidēt šādus tirgus pieejamības ierobežojumus;

24.

uzskata, ka stratēģiskās rezerves ir nepieciešamas tādēļ, lai risinātu “fiziskas” problēmas, kas radušās saistībā ar piegāžu iztrūkumu; pamatojoties uz to, kā arī ilgtspējīgas budžeta politikas dēļ noraida jebkuru mēģinājumu izmantot stratēģiskās rezerves, lai cīnītos pret naftas cenu svārstībām;

25.

uzsver — lai mazinātu mazo uzņēmumu atkarību no naftas cenu svārstībām, ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai šiem uzņēmumiem darītu pieejamus jaunus, alternatīvus enerģijas veidus; atzīst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme biodegvielas un citu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanā; pauž bažas par to, ka minēto produktu ražošanā un tirdzniecībā joprojām nākas saskarties ar tehniskiem un regulatīviem šķēršļiem, un aicina Komisiju rīkoties, lai atvieglotu šo produktu piekļuvi tirgiem;

26.

uzsver, ka efektīvai emisiju tirdzniecības sistēmai un citu plaša profila enerģijas taupīšanas pasākumu pieņemšanai ir jābūt svarīgiem instrumentiem, lai attīstītu vispusīgu un progresīvu energoefektīvu tehnoloģiju un produktu tirgu; uzsver arī to, ka noteikti jāpiemēro princips “maksā piesārņotājs”; atgādina — jo lielāks valstu skaits īstenos līdzīgus politikas pasākumus, jo vairāk samazināsies šo pasākumu ietekme uz nozaru konkurētspēju;

27.

konstatē — lai garantētu energoapgādes drošību, saskaņā ar IEA datiem naftas rūpniecībā līdz 2020. gadam būs nepieciešams investēt vairāk nekā 350 miljardus USD gadā; aicina Komisiju un dalībvalstis savā politikā paredzēt pasākumus, lai stimulētu investīciju veikšanu, it īpaši investīcijas Eiropas Savienībā; uzsver, ka šajā sakarībā svarīga nozīme ir ilgtermiņa investīciju drošumam; tomēr noraida iespēju aizstāt privātās investīcijas un kapitālu ar publiskajiem līdzekļiem;

28.

pauž bažas par pašreizējās kredītu krīzes ietekmi uz iespējām investēt naftas rūpniecības nozarē un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt saskaņotus centienus, lai pārvarētu krīzi;

29.

atzinīgi vērtē to, ka pastiprināta biodegvielu izmantošana transporta nozarē varētu radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes drošuma uzlabošanu; konstatē, ka tādējādi naftas pārstrādes rūpniecībā būs iespējams panākt konsolidāciju un restrukturizāciju; turklāt konstatē, ka transporta nozarē jāveic arī strukturālie pasākumi naftas pieprasījuma mazināšanai;

30.

aicina dalībvalstis un operatorus, neraugoties uz šīm tendencēm, nodrošināt, ka Eiropas Savienības rīcībā joprojām ir pietiekami daudz rezervju, lai pārvarētu problemātiskas situācijas, kas iestājušās, piemēram, dabas katastrofu rezultātā;

31.

aicina dalībvalstis, Komisiju un naftas koncernus nodrošināt atbilstošu apmācību speciālistiem, kas vajadzīgi naftas rezervju izpētei un naftas ieguvei;

32.

atzinīgi vērtē INOGATE programmā sasniegtos panākumus, it īpaši uzticības veidošanas pasākumus; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kurā aplūkotas iespējas paredzēt šādiem projektiem atbalsta pasākumus un tos labāk koordinēt;

33.

norāda, cik būtiska nozīme ir labām kaimiņattiecībām starp naftas tranzītvalstīm, kā arī attiecībām starp šīm valstīm un to kaimiņvalstīm, un prasa dalībvalstīm un Komisijai stiprināt centienus šajā jomā;

34.

konstatē, ka naftas cauruļvadi neietilpst Eiropas enerģētikas tīklā, un aicina dalībvalstis un Komisiju, ņemot vērā pašlaik aktuālos notikumus, it īpaši vietējās ražošanas samazināšanos, pieaugošo atkarību no importa un vajadzību pēc jaunām transporta iespējām, izskatīt iespēju iekļaut naftas infrastruktūru Eiropas enerģētikas tīklos (TEN-E);

35.

aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot kopējo ārpolitiku, tirdzniecības politiku un drošības politiku, īpaši censties panākt stabilizāciju ieguvējvalstīs, kuras apdraud politiska nestabilitāte, jo stabilitāte veido pamatu investīcijām un labklājībai;

36.

uzsver, ka jauniem naftas infrastruktūras projektiem, piemēram, cauruļvadiem Odesa-Gdaņska un Konstanta-Trieste, arī turpmāk jābūt augsti prioritāriem Eiropas nozīmes projektiem;

37.

pauž bažas par pirātu darbības pastiprināšanos, kas apdraud starptautisko jūras transportu, tādējādi arī naftas transportu, un atzinīgi vērtē Padomes Vienoto rīcību (8) saistībā ar to;

38.

turklāt pauž bažas par draudiem, ko transportceļiem un stratēģiskajai infrastruktūrai rada terorisms, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt dialogu ar attiecīgajām iesaistītajām pusēm;

39.

norāda uz energoresursu ietaupīšanas iespējām ēku sektorā, atzīmējot, ka tā būtu iespējams mazināt pieprasījumu pēc tādiem fosilajiem enerģijas avotiem kā nafta un gāze, un atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu pašreizējos centienus vēl labāk izmantot šīs iespējas;

40.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības centienus diversificēt enerģijas avotus transporta nozarē; dod priekšroku uz tirgu balstītai pieejai jaunu tehnoloģiju ieviešanā; atzīst, ka cena ir jauno tehnoloģiju konkurētspējas labākais kritērijs; tomēr pauž nožēlu par vērienīgu mērķu trūkumu attiecībā uz iespējām izmantot energoefektīvu, labāk konstruētu un vieglāku transportlīdzekļu potenciālu;

41.

pauž šaubas par to, vai pirmās paaudzes biodegvielas vidējā termiņā un ilgtermiņā būs piemēroti naftas aizstājēji; prasa stiprināt centienus saistībā ar sintētisko degvielu izpēti;

42.

pauž pārliecību, ka naftas patēriņa pieaugumu transporta nozarē vidējā termiņā un ilgtermiņā būs iespējams mazināt tikai tad, ja Eiropas Savienība un dalībvalstis veiks papildu pasākumus, lai kravu pārvadājumiem un mobilitātei tiktu vairāk izmantoti ilgtspējīgāki transporta veidi, kuri patērē maz naftas vai nepatērē to vispār, piemēram, dzelzceļš vai ūdens transports, kā arī vairākveidu pārvietošanās ķēdes pilsētvidē (pārvietošanās kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar kopēju transportlīdzekli); turklāt pauž pārliecību, ka ir iespējams panākt ievērojamu enerģijas ietaupījumu, pastiprinot mūsdienīgu satiksmes vadības sistēmu izmantojumu, lai tādējādi gan autosatiksmē, gan gaisa satiksmē, gan ūdens satiksmē samazinātu gaidīšanas laiku un novirzīšanos no maršruta, kā arī veicinot videi draudzīgu loģistiku;

43.

uzskata, ka Eiropas Savienības kopējā ārpolitikā, īstenojot attiecības ar valstīm, kurās strauji pieaug naftas patēriņš, vairāk jāņem vērā enerģētikas politikas jautājumi un ka Eiropas Savienībai jātiecas panākt valsts subvenciju samazinājumu naftas produktiem;

44.

aicina Komisiju paredzēt kopējā ārpolitikā un tirdzniecības un kaimiņattiecību politikā pasākumus, ar kuru palīdzību visā pasaulē būtu iespējams veicināt saiknes noārdīšanu starp ekonomikas izaugsmi un naftas patēriņu;

45.

īpaši norāda, ka Eiropas Savienība vēl nav pienācīgi izskatījusi un pārrunājusi starptautiskās energoapgādes drošības globālo pamatnosacījumu izmaiņu ģeopolitisko ietekmi un konsekvences attiecībā uz turpmāko starptautisko reglamentējošo politiku; uzskata, ka valsts mēroga risinājumu vietā ir jāpievēršas jauniem un ciešākiem politiskās un ekonomiskās sadarbības veidiem starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ķīnu, un šī sadarbība vidējā termiņā būs arī jāinstitucionalizē;

46.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arīdalībvalstu valdībām un parlamentiem.