17.11.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/92

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Izejvielu iniciatīva – apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā””

COM(2008) 699 galīgā redakcija

(2009/C 277/19)

Ziņotājs: FORNEA kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 4. novembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā””

COM(2008) 699 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija savu atzinumu pieņēma 2009. gada 23. aprīlī. Ziņotājs — Fornea kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 453. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 13. un 14. maijā (13. maija sēdē), ar 194 balsīm par, 4 balsīm pret un 7 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi (1).

EESK iesaka:

1.1.   ES būtu jāsagatavo valstīs veiktās stratēģisko un būtisko izejvielu analīzes apskats un jāizstrādā tāds pats vispārējs pārskats par visu ES, kādu Valsts pētniecības padome (National Research Council) veikusi par ASV un Japānu. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāpārskata sava izejvielu apgādes politika, lai gūtu priekšstatu, ko katrā ES dalībvalstī un ES kopumā nozīmē “pamatvajadzības”. Atsevišķu izejvielu nozīmes būtiskums regulāri jāpārskata (iespējams, ik pēc diviem vai trim gadiem), lai uzraudzītu pārmaiņas.

1.2.   ESAO Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās komitejas (OECD/BIAC), seminārs par piekļuvi izejvielām, iespējams, būtu labs sākums, tomēr tas ierobežotu ES darbības jomu jau pašā sākumā. Pēc būtisko izejvielu noteikšanas būtu jānovērtē lietderīgās sadarbības potenciāls, kas ir valstīm, kuras jau šobrīd piegādā šādas izejvielas vai varētu to darīt nākotnē. Pēc tam būtu jāveic diplomātiski pasākumi.

1.3.   EESK pilnībā atbalsta to, ka 2009. un 2010. gadā prezidējošās valstis Čehija, Zviedrija un Spānija rīko ar minēto jautājumu saistītas konferences par minerālu resursu piedāvājumu un pieprasījumu, piekļuvi zemei, vislabākajām pieejamajām tehnoloģijām un veiktspējas uzlabošanu, un vēlas tajās piedalīties.

1.4.   Komisijai būtu jāpastiprina centieni, lai atbalstītu efektīvas sarunas starptautiskā līmenī ar mērķi ne tikai novērst netaisnīgu praksi, kas tirdzniecībā rada šķēršļus un izkropļojumus, bet arī palīdzēt izstrādāt divpusējus un daudzpusējus investīciju nolīgumus.

1.5.   Komisijai būtu jāaktivizē nepieciešamie rīcības mehānismi, ja trešās valstis pārkāpj PTO noteikumus (piemēram, eksporta nodokļi vai ierobežojumi, ko piemēro dažām vielām).

1.6.   ES ārējie tarifi būtu jānosaka ar mērķi nodrošināt, lai no ES tirgus netiktu izslēgtas ilgtspējīgi ražotas izejvielas. Jāpārskata pašreizējie tarifi, lai noteiktu tarifu pozīcijas, kuras būtu jāmaina.

1.7.   ES būtu aktīvi jāizvērš diplomātiskas attiecības izejvielu jomā, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām un tādējādi veicinātu tādu veiktspējas uzlabošanas fondu un programmu radīšanu, kas ļauj atbalstīt izejvielu ilgtspējīgu ražošanu un ekonomikas un sociālo progresu attīstības valstīs.

1.8.   Komisijai būtu aktīvi jāpiedalās kalnrūpniecības ministru pasaules foruma un kalnrūpniecības un metālu starpvaldību foruma ikgadējās sanāksmēs, lai izveidotu labākas attiecības ar šajā jomā ietekmīgiem pasaules līmeņa dalībniekiem un lai noteiktu un nostiprinātu ES investīciju iespējas.

1.9.   Būtu jāapkopo labākās ES reglamentējošās prakses pārskats jautājumā par izejvielu ieguves uzņēmumu piekļuvi zemei, lai vienkāršotu procedūras un ierobežotutu minerālu resursu pilnīgu izsmelšanu zemes izmantošanas neatbilstīgas plānošanas dēļ.

1.10.   Komisijai būtu jāturpina atbalstīt Eiropas Tehnoloģiju platformu ilgtspējīgiem minerālu resursiem un tās skatītie temati jāiekļauj 2009.–2013. gadā paredzētajos uzaicinājumos. Ar izejvielām saistītus jautājumus, piemēram, resursu un energoefektivitātes veicināšanu, ir svarīgi virzīt uz priekšu arī Astotās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas prioritāro rīcības jomu ietvaros.

1.11.   Komisijai vajadzētu veicināt objektīvu metodoloģiju, kuras pamatā ir pilna izmantošanas cikla analīze, lai novērtētu resursu efektivitātes paaugstināšanas pasākumu un jebkādu “vielu aizstāšanas politiku” derīgumu.

1.12.   Komisijas dienestiem būtu jānostiprina otrreizējā pārstrāde un jāatvieglo otrreizējo izejvielu izmantošana ES, kā arī jāirosina otrreizējas pārstrādes, atgūtu materiālu un atkārtotas izmantošanas efektīvas stratēģijas trešās valstīs, sekmējot paraugpraksi starptautiskā līmenī.

1.13.   Jāturpina konsultācijas un izpēte, lai labāk izprastu, kādā mērā metodoloģija, ko piemēro ar enerģijas ražošanu nesaistītām minerālu izejvielām, kādā konkrētā situācijā ir derīga tādām atjaunojamām, ar enerģijas ražošanu nesaistītām izejvielām kā, piemēram, koksne un ādas. (Komisijas paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem par izejvielu, kas nav saistītas ar enerģijas ražošanu, apgādes drošību. Neatbildēts ir jautājums par to, vai izmantot to pašu procedūru citām izejvielām ir labākais veids, bet noteikti, Komisijas specializētajām struktūrvienībām cieši sadarbojoties, būs iespējams radīt integrētu instrumentu visu to stratēģisko un būtisko izejvielu novērtēšanai, ko izmanto ES rūpniecībā un aizsardzībā.)

2.   Vispārīga informācija.

2.1.   Izejvielu cenu kāpuma tendence vismaz pagaidām ir apstājusies. Komisijas paziņojumā izteikta pārliecība, ka minētais kāpums atsāksies un ka izaugsmes līmenis jaunajās tirgus ekonomikas valstīs arī turpmāk spēcīgi ietekmēs izejvielu pieprasījumu. Izšķirošie faktori ir, pirmkārt, vai jaunās tirgus ekonomikas valstis, jo īpaši Ķīna, spēs vienmērīgi pāriet no izaugsmes, kuras pamatā lielā mērā ir ieguldījumi pamatkapitālā un kuru veicina uzņēmējdarbības iespējas uz eksportu orientētās ražošanas nozarēs, uz izaugsmi, kas vairāk saistīta ar iekšzemes patēriņu, un, otrkārt, vai šādas izaugsmes rezultātā izejvielu pieprasījuma pieauguma temps saglabāsies tāds pats.

2.2.   Paziņojumā uzsvērts, ka ES var sevi nodrošināt ar būvniecībā izmantojamiem minerāliem (kur ārvalstu piegādātājiem traucē augstas transporta izmaksas salīdzinājumā ar izejvielu vērtību), bet tā ir atkarīga no dažu tādu materiālu importa, kuriem ekonomikā ir stratēģiska nozīme, kas izriet no to būtiskās nozīmes rūpnieciskajā ražošanā (šo nozīmi nebūt neatspoguļo to saimnieciskā vērtība), kā arī no tā, ka piegādes veic neliels skaits komercpiegādātāju un valstu, no kurām dažas saistītas ar augstu politisko risku.

2.3.   Komisija izsaka vairākus bažīgus apsvērumus par piegādēm. Atkarībā no piegādes ierobežojumu prognozes un iemesla var noteikt četru veidu risku, kas ir pamats bažām:

—	apstrādes uzņēmumu konkurences par izejvielām saasināšanās. Tas izpaužas augstākās cenās un materiālu novirzīšanā uz citiem pirmējo un otrreizējo izejvielu galamērķiem;

—	izejvielu “uzkrāšana”, ko rada eksporta šķēršļi, piemēram, eksporta nodokļi un dubultas cenu noteikšanas sistēmas (paziņojumā minēta virkne piemēru);

—	konkurence par izejvielu ieguves līdzekļiem trešās valstīs (piemēram, konkurence par investīciju iespējām un par piekļuvi minerālu iegulām Āfrikā);

—

stratēģiskas saimnieciskas nozīmes izejvielu piegādes pārtraukumu risks (piemēram, iespējams tādu retzemju elementu piegādes pārtraukums, kuru piegāde ir ļoti koncentrēta un kuru pielietojums vairākās jomās ir ļoti nozīmīgs (Visu videi nekaitīgo un energoefektīvo tehnoloģiju pamatā ir pieaugošs retzemju elementu patēriņš (piemēram, vienā hibrīdautomobilī ir izmantoti apmēram 20 kg retzemju elementu). Ķīna ir gan retzemju elementu galvenā piegādātāja, gan arī galvenā to patērētāja. Šobrīd retzemju elementu piegādei no Ķīnas ir ļoti maz saimnieciski iespējamu alternatīvu. Būtiski svarīgi minerāli var būt spēcīgs līdzeklis sarunās un pat saimnieciskās cīņas ierocis.

2.4.   Pirmie divi riska veidi tieši ietekmē Eiropas izejvielu pārstrādes rūpniecības konkurētspēju, un, ciktāl tie izriet no konkurenci kropļojošas prakses vai tirgus politikas pasākumiem, to sekas jārisina ar tirgus un konkurences politikas palīdzību.

2.5.   Par trešo riska veidu rūpniecībai, kurā izmanto izejvielas, būtu jāuztraucas mazāk, jo nav iemesla per se domāt, ka dabas resursu īpašnieki būs ieinteresēti diskriminēt klientus, kaitējot ES rūpniecībai, bet ir iemesls bažām gan par ietekmi uz Eiropas kalnrūpniecības ilgtermiņa konkurētspēju, gan ietekmi uz Eiropas kā kalnrūpniecības finansējuma, tehnoloģiju attīstības un uzņēmumu tīklu darbības centra stāvokli. Nesenās attīstības tendences minētā saistībā rada bažas arī par ilgtspējīgas attīstības perspektīvām attīstības valstīs, kuras ir atkarīgas no eksporta, kas balstīts uz dabas resursiem.

2.6.   Visbeidzot, ceturtais riska veids var nopietni kaitēt Eiropas Savienības ekonomikas struktūrai un izraisīt darbavietu zaudējumu, ja nepieciešamo materiālu trūkuma dēļ tiks pārtraukta ražošana. Šis risks ir jārisina tieši — tostarp, iespējams, ar pasākumiem, kas nav apsvērti agrāk. Būtu jāatzīmē, ka minēto risku gan ASV (skat. Valsts pētniecības padomes ziņojumu “Minerāli, būtiskie minerāli un ASV ekonomika” (Minerals, Critical Minerals and the US Economy) www.nap.edu/catalog.php?record_id=12034), gan Japāna (skat. Valsts resursu nodrošināšanas pamatnostādnes (Guidelines for Securing National Resources) www.meti.go.jp/english/press/data/nBackIssue200803.html) ir uztvērušas pietiekami nopietni, lai pamatotu jaunas politiskas iniciatīvas. Paziņojumos presei ir arī informācija, ka Ķīna ir iesaistījusies izejvielu krājumu veidošanā, lai mazinātu piegādes pārtraukumu sekas.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu (COM(2008) 699, Komisijas Izejvielu iniciatīva), kas ir galvenā iniciatīva ar nolūku nodrošināt ilgtspējīgu ES apgādi ar izejvielām, kuras nav saistītas ar enerģijas ražošanu, un jo īpaši minerālresursiem (skat. COM(2008) 699, 3. punktu), lai apmierinātu Eiropas pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai. EESK ļoti vēlas, lai tiktu nodrošinātas nepieciešamās struktūras un resursi, ar kuru palīdzību tiks īstenoti paredzētie pasākumi.

3.2.   Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji jau sen pieprasa izveidot integrētu pieeju minētajam jautājumam, apvienojot vairākas ES politikas jomas un programmas. Komisija ar savu iniciatīvu ir norādījusi risinājumus problēmām, ko rada nepieciešamība ES rūpniecībai nodrošināt ar enerģijas ražošanu nesaistītu izejvielu ilgtspējīgu piegādi, apvienojot vienā veselumā trešo valstu un vietējās piegādes pilnveidošanas politiku un pasākumus resursu efektivitātes un otrreizējās pārstrādes veicināšanai.

3.3.   Turklāt starptautiskās norises nepārprotami liecina, ka ir vajadzīga saskaņotāka pieeja ES līmenī, nepārkāpjot subsidiaritātes principu, kas ES jāpiemēro attiecībā uz resursu un zemes plānošanas politiku.

3.4.   EESK ar gandarījumu atzīmē, ka izskatāmajā paziņojumā Komisija ir pieņēmusi līdzīgu pieeju, nosakot gandrīz tās pašas problēmas un risinājumus, kas ietverti nesen pieņemtajā EESK pašiniciatīvas atzinumā par apspriežamo tematu (2). Minēto dokumentu izstrādāja, lai Komisija varētu savlaicīgi iepazīties ar pilsoniskās sabiedrības viedokli, un tas tapa pēc paplašinātām konsultācijām, ko uzsāka EESK Rūpniecisko pārmaiņu konsultatīvā komisija, sniedzot atbildi uz Komisijas informatīvo dokumentu “Izejvielu piegādes nodrošināšana ES rūpniecībai” (IP/07/767, 2007. gada 5. jūnijs), kura mērķis bija bija sagatavot izejvielu iniciatīvu.

3.5.   Tā kā ES ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju klimata pārmaiņu seku mazināšanai, pilnveidojot energoefektivitātes tehnoloģijas, veicinot dabas resursu atbildīgu izmantošanu un padarot rūpniecību videi nekaitīgāku, EESK vēlreiz uzsver to, cik stratēģiski nozīmīga līdztekus Eiropas enerģētikas politikai ir ar enerģijas ražošanu nesaistītu minerālu apegādes drošība, ņemot vērā abu minēto nozaru savstarpējo atkarību tehnoloģijas faktora dēļ.

3.6.   ES ir lielā mērā atkarīga no augstākajā tehnoloģijā izmantoto metālu importa, un tā nespēs pāriet uz ilgtspējīgu ražošanu un videi nekaitīgām tehnoloģijām, ja nebūs drošas piekļuves šādiem augsto tehnoloģiju metāliem un retām izejvielām (konkurences, risku, resursu ģeogrāfiskās koncentrācijas un ražošanas iekārtu ziņā) (3).

3.7.   Izskatāmais paziņojums līdzinās ES pašreizējās izejvielu apgādes jautājumu SWOT analīzei, tādēļ tam vajadzīgs koordinēts ES dalībvalstu atbalsts un dažādu iesaistīto Komisijas struktūrvienību (DEV, ENTR, ENV, EUROSTAT, REGIO, RELEX, RTD) koordinēta rīcība, lai īstenotu virkni pasākumu, kuros iesaistīta ne tikai Komisija, bet arī galvenie dalībnieki: pakārtotā rūpniecība (Starptautiskā Kalnrūpniecības un metāla padome (ICMM) būtu jāuzaicina piedalīties un, pārstāvot visas pasaules minerālresursu nozari, sniegt ieguldījumu, palīdzot izstrādāt attīstības redzējumu un ar tās īpašajām zināšanām papildinot Eiropas Kalnrūpniecības apvienības (Euromines) specifisko, uz ES vērsto redzējumu), uzņēmēji, ģeoloģiskie dienesti, organizēta pilsoniskā sabiedrība), lai sekmētu ES piegādes drošību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3.8.   Pašreizējās ES struktūras, kas risina minētos jautājumus, ir bijušas pārāk vājas, un tās jānostiprina, paredzot augstāka līmeņa lēmumu pieņēmējus, kā arī jāveic pastiprināta analīze par nākotnes vajadzībām pēc izejvielām un intensīvāka rīcība, lai no Eiropas avotiem iegūtu tik daudz, cik tehniski un ekonomiski iespējams, un uzlabotu ilgtspējīgu piegādi no avotiem ārpus ES. Būs vajadzīga stratēģija ilgākam laika posmam un regulārs pārskatīšanas mehānisms, jo investīcijas izejvielu ieguvē ļoti bieži ir ekonomiski dzīvotspējīgas tikai ilgākā laika periodā.

3.9.   Principi, kas ir izteikto priekšlikumu pamatā.

3.9.1.   Izejvielu apgādes drošība ES nozīmē ne tikai panākt, lai Savienības ekonomika neciestu zaudējumus izejvielu piegādes traucējumu dēļ, bet arī aizsargāt patērētāju, proti, to ES nozaru intereses, kas ir atkarīgas no ievestajām izejvielām, un to ES uzņēmumu intereses, kuri izejvielas iegūst, kā arī nodrošināt taisnīgas konkurences apstākļus. Visas minētās intereses jāņem vērā un tās īstenojamas, ievērojot ES saistības un politiku starptautiskās attīstības un vides un sociālās ilgtspējas jomās. Izejvielu izmantošana būtu jāoptimizē, ņemot vērā tās mijiedarbību ar vidi, sabiedrības vajadzībām un ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu.

3.9.2.   ES izejvielu apgādes politikas pamatā jābūt stingrai analītiskai bāzei. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt attiecīgo zināšanu pieejamību un to analīzi, izmantojot labākās iespējamās metodes.

3.10.   Reglamentējoša prakse izejvielu jomā ES ir ļoti atšķirīga, un vairākās valstīs pastāv plašas iespējas to pilnveidot, izplatot informāciju par paraugpraksi.

4.   Piezīmes par ierosināto politisko rīcību (4).

4.1.   Pirmais pīlārs: piekļuve izejvielām pasaules tirgos ar nosacījumiem, kas neizraisa traucējumus.

4.1.1.   Komisija ierosina, lai ES i) aktīvi īsteno diplomātiju izejvielu jomā, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām, ii) veicina labāku starptautisko sadarbību un iii) nosaka, ka piekļuve izejvielām ir ES tirdzniecības un reglamentējošās politikas prioritāte.

4.1.2.   Pēc galveno resursiem bagāto valstu noteikšanas ar šo valstu pārstāvjiem būtu jāapspriež jautājumi par piekļuvi izejvielām šaās valstīs. ES attīstības politikas ietvaros būtu jāizveido fondi un programmas, ar kuriem atbalsta izejvielu ilgtspējīgu ražošanu un attīstību minētajās valstīs.

4.1.3.   ES būtu jāpārskata savas finansējuma sistēmas tām valstīm, kas jau ir ES dalībvalstis vai kaimiņvalstis, jo resursu transports no šīm valstīm būtu ilgtspējīgāks. Atbalsts galvenokārt būtu jāsniedz valstīm, kuras ES pievienojās pēdējās, Balkānu valstīm, Ziemeļāfrikas valstīm un Turcijai. Starptautiskās Kalnrūpniecības un metāla padomes (ICMM) resursu dotācijas iniciatīva (Starptautiskās Kalnrūpniecības un metālu padomes iniciatīva, ko sāka 2004. gadā; tās mērķis ir noteikt labu politisko praksi attīstības valstīs valsts, reģionālā un uzņēmumu līmeņa ieguldījumiem minerālu un metālu rūpniecībā) varētu būt noderīgs resursu un attīstības stratēģijas modelis.

4.1.4.   Vairāki konkrēti ieteikumi attiecas uz to, kā stiprināt savietojamību starp ES attīstības politiku un ES vajadzību netraucēti piekļūt izejvielām. Visi izvirzītie priekšlikumi saistībā ar vajadzību stiprināt valstis, veicināt pārdomātu investīciju vidi un sekmēt izejvielu ilgtspējīgu pārvaldību ir atbilstoši un konstruktīvi.

4.1.5.   ES ārējie tarifi būtu jānosaka ar mērķi nodrošināt, lai no ES tirgus netiktu izslēgtas ilgtspējīgi iegūtas izejvielas. Pašreizējie tarifi būtu jāpārskata, lai noteiktu tarifu pozīcijas, kas būtu jāmaina.

4.1.6.   Palīdzība attīstības valstīm izejvielu jomā būtu jāvirza uz veiktspējas uzlabošanu, un tās mērķim vajadzētu būt tādas politikas atbalstam un sekmēšanai, kas maksimāli veicina izejvielu ražošanas un eksporta ieguldījumu attīstībā. Tādēļ ir īpaši svarīgi atbalstīt politikas un pieejas, kas ir iekļaujošas, veicina līdzdalību un piešķir prioritāti minēto valstu iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

4.1.7.   Attīstības palīdzībai izejvielu jomā jābalstās arī uz plašām koalīcijām un partnerībām, kas garantē visu ieinteresēto dalībnieku un jo īpaši izejvielu nozares, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un visu līmeņu pārvaldības iesaistīšanos.

Attīstības valstīm sniegtās palīdzības neatņemamai sastāvdaļai vajadzētu būt atbalstam, lai veidotu infrastruktūru, ko var izmantot gan izejvielu ražošanas uzņēmumi, gan mazāki uzņēmumi, lauksaimniecības kopienas un citi lauku ekonomikas dalībnieki. Kaut arī šis konkrētais sadarbības veids izpelnījies kritiku par to, ka tā ieguldījums attīstībā ir mazāks kā būtu iespējams, ir svarīgi arī atzīt, ka tas atbilst attīstības valstu lielajai vajadzībai veicināt attīstību, uzlabojot infrastruktūru, un ka citi šādu ieguldījumu finansēšanas mehānismi ir izrādījušies nepietiekami.

4.1.8.   Paziņojumā skaidri uzsvērtas grūtības saistībā ar minerālresursu tirdzniecības statistiku. Tās pamatā ir muitas ziņojumi, kurus sniedz atbilstīgi Starptautiskās tirdzniecības klasifikatoram (SITC), harmonizētajai sistēmai (HS) vai Vispārējām ekonomikas kategorijām (BEC), un tā ir nepilnīga, jo dažas valstis nesniedz izsmeļošus ziņojumus. Turklāt tirdzniecības statistika nevar sniegt atbilstīgu un ļoti vajadzīgu informāciju par minerālu patieso patēriņu pasaules ekonomikā, jo tajā nav reģistrēta informācija par minerālu vai metālu saturu koncentrātos, pusgatavos produktos un gatavajās precēs. Būtu vajadzīgi pētījumi, kā arī starptautiska vienošanās par to, kā uzlabot pašreizējo statistikas sistēmu, lai labāk apzinātu minerālu un metālu reālo patēriņu, iespējams, izmantojot vidējos lielumus, kas pārstāv minerālu un metālu saturu standarta automobilī, standarta tonnā papīra utt.

4.1.9.   Paziņojumā sīkāk izskatīta tirdzniecības un reglamentējošā politika. Priekšlikumos noteiktas ES būtisku interešu jomas, un tos būtu lietderīgi īstenot. Viens no priekšlikuma punktiem pelna īpašu uzmanību: “ES ir jāpārskata arī ES tarifu režīms, lai nodrošinātu konsekvenci ar ES izejvielu pieprasījuma pārmaiņām un lai jo īpaši izvērtētu iespējas mazināt ierobežojumus izejvielu importam.”

4.1.10.   Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir īstenojami, ņemot vērā to ietekmi ārpus ES teritorijas, un tiem nevajadzētu kalpot par aizbildinājumu vai aizsegu praksei, kas, ierobežojot tirdzniecību, ir pretēja patērētāju un vides interesēm. Svarīgi, lai piegādes drošību un mērķi novērst negodīgu konkurenci, kuras pamatā ir privileģēta piekļuve izejvielām, neizmantotu protekcionisma veicināšanai un attīstības valstu ražotāju tirdzniecības un piekļuves ES tirgum ierobežošanai.

4.2.   Otrais pīlārs: veicināt ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām no Eiropas avotiem.

4.2.1.   ES ilgtspējīgu vietējo un reģionālo attīstību tieši ietekmē to ekonomikas nozaru turpmākā attīstība, kuras var padarīt ienesīgu katras jomas potenciālu. EESK uzskata, ka, ņemot vērā katras minerālu iegulas rezerves aprēķinu, kalnrūpniecības saimnieciskā darbība var veicināt vietējo kopienu, kā arī ES dalībvalstu attīstību, nodrošinot tās ar resursiem. Tā var veicināt

—	rūpnieciskās ražošanas attīstību un apgādi ar izejvielām, kas vajadzīgas rūpnieciskajai darbībai;

—	atkarības no importa mazināšanu un resursu labāka izmantojuma nodrošināšanu;

—	atbilstīga kvalificētu darba ņēmēju skaita saglabāšanu nozarē, lai izpētes un ieguves darbs ES varētu turpināties;

—	vairāk un drošākas darbavietas;

—	sociālo kohēziju un reģionālo attīstību;

—	dzīves un darba apstākļu uzlabošanu.

4.2.2.   Tā kā Eiropā ir sena minerālu ieguves vēsture, tai jāuzņemas vadošā loma, izmantojot īpašās zināšanas un pieredzi jautājumos, kas saistīti ar izejvielu ieguves vadību, ar to, kā optimizēt izejvielu ražošanas ieguldījumu ekonomikas attīstībā, ar izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu un zemes rehabilitāciju sabiedrībai visizdevīgākajā veidā.

4.2.3.   Dalībvalstīm būtu jāizskata, kādā mērā to teritorijas apsaimniekošanā iekļauts izejvielu potenciāls un vai prioritāšu noteikšana zemes konkurējošas izmantošanas gadījumā ir atbilstoša, ņemot vērā arī nepieciešamību iegūt izejvielas ilgtspējīgi, proti, piemērojot tuvuma principu, vienmēr, kad tas ir iespējami un komerciāli izdevīgi.

4.2.4.   Ģeoloģijas zināšanas nemitīgi papildinās, tādēļ procedūrām jābūt pietiekami elastīgām, lai nākotnē ļautu piekļūt tiem dabas resursiem, kas šobrīd vēl nav atrasti.

4.2.5.   Labākās ES reglamentējošās prakses pārskats, ņemot vērā izejvielu ražošanas uzņēmumu piekļuvi zemei, būtu jāsagatavo ar mērķi

—	vienkāršot procedūras un padarīt tās vienādākas visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā konkurējošas intereses zemes izmantošanā, tostarp konservācija,

—	ierobežot minerālresursu pilnīgu izsmelšanu, kas rodas teritorijas nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ. Ir īpaši svarīgi, lai noteikumi par piekļuves nodrošināšanu zemei attiektos ne tikai teritorijām, par kurām ir zināms, ka tur atrodas minerāli.

4.2.6.   Tā kā ir izstrādātas pamatnostādes par Natura 2000 savietojamību ar izejvielu ieguvi, dalībvalstīm būtu jāpārskata savas valsts pamatnostādnes un jānodrošina, lai atbildīgās iestādes apzinātos, ka Natura 2000 neaizliedz izejvielu ieguvi (Dzīvotņu direktīvas 6. pants ir piemērots instruments, lai nodrošinātu to, ka ieguves rūpniecība ievēro ilgtspējīgas attīstības principus).

4.2.7.   Lai pilnveidotu zināšanu bāzi par saimnieciski stratēģisku materiālu piegādi un izejvielu izmantošanu ES, būtu jāsagatavo analīze, kas līdzinās ASV Valsts pētniecības padomes veiktajai analīzei. Tā būtu jāveic ar mērķi noteikt un novērtēt gan materiālu piegādes ES rūpniecībai iespējamos riskus, gan dažādo materiālu būtiskumu dažādos to gala izmantojuma veidos. (Būtu jāņem vērā šādi aspekti: dažu ES valstīs iegūstamu minerālu fiziskā pieejamība, aizstāšanas pakāpe, ģeopolitiskais risks saistībā ar stratēģisku un būtisku izejvielu starptautisko tirdzniecību, ES aizsardzības vajadzības).

Paziņojumā iekļauta virkne ieteikumu ar mērķi pilnveidot zināšanu bāzi par izejvielām. Tomēr nav nekādu ieteikumu par to, kā papildināt zināšanas par izejvielu izmantošanu ES. Tā varētu būt viena no galvenajām prioritātēm, kas atbilstu vajadzībai izstrādāt saskaņotu politiku un maksimāli paaugstināt pasākumu efektivitāti. ASV ziņojumā par būtiskām izejvielām iekļauta metodoloģija, ko varētu piemērot Eiropas apstākļos.

4.2.8.   Jo īpaši būtu vēlams veikt ģeoloģisko resursu potenciāla pilnīgu novērtējumu, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kā arī novērtēt valstu ģeoloģisko dienestu spēju nodrošināt visaugstākās kvalitātes datus par minerālresursiem, informāciju un zinātību. Būtu jānosaka un jāīsteno īpaši atbalsta pasākumi ģeoloģisku datu (šajā atzinumā lietotā nozīme ietver visus ar ģeoloģiju saistītus tematiskus datus, piemēram, ģeoķīmiskus vai ģeofizikālus datus) ieguvei, turpmāk paplašinot Vides un drošības globālā monitoringa (GMES) Zemes dienestu un/vai izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Komisijai būtu jāizstrādā oficiāls pārskats par stāvokli dalībvalstīs.

4.2.9.   Eiropas iestādēm būtu jāatbalsta ES prezidējošās valstis Čehija, Zviedrija un Spānija un to rīkotie pasākumi, jo īpaši:

—	ES Zviedrijas prezidentūras laikā būtu jāorganizē konference, lai noteiktu paraugpraksi teritorijas plānošanai un zemes ilgtspējīgai izmantošanai pēc ieguves izbeigšanas;

—	Rovaniemi (Somija) konference par izpēti un kalnrūpniecību, kas notiks 2009. gada decembrī un kurā paredzēts apkopot izpētes veicināšanas paraugpraksi Eiropā;

—	Ar ES Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas biroja (TAIEX) palīdzību būtu jāorganizē konference par izpēti Dienvidaustrumeiropā un Balkānos.

4.2.10.   Izejvielu izpēte un tehnoloģiju attīstība būtu jāizvirza par prioritāti, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijām, kas ir savietojamas ar stingru vides aizsardzības politiku. Būtu jāveicina paraugprakse izpētes, tīrākas ražošanas un otrreizējas pārstrādes jomās ar mērķi īstenot praksi, kurā izmanto uz tirgu balstītus stimulus, kas ir saimnieciski iespējami. Minētā nolūkā par pamatu var izmantot Stratēģiskās pētniecības programmu un Eiropas Tehnoloģiju platformas ilgtspējīgiem minerālresursiem izstrādāto īstenošanas plānu.

4.3.   Trešais pīlārs: optimizēt pirmējo izejvielu patēriņu Eiropas Savienībā.

4.3.1.   Sabiedriskā doma uzskata, ka galvenā atbildība par vides apstākļiem jāuzņemas juridiskajām personām, proti, kalnrūpniecības uzņēmumiem un tirdzniecības uzņēmumiem, bet faktiski par preču, kuru ražošanā izmanto minētos resursus, patēriņu ir atbildīga visa sabiedrība.

Eiropas iedzīvotājiem jāapzinās, ka mūsu eksistence ir atkarīga no minerālresursu izmantošanas, tomēr vienlaikus ir ļoti svarīgi aizsargāt vidi un veicināt izejvielu atbildīgu patēriņu.

4.3.2.   Politikas un praktisku pasākumu izstrāde, lai optimālāk izmantotu izejvielas, nevar notikt atrauti no ārpus ES pastāvošajām likumīgajām interesēm, un tajos jāņem vērā attīstības valstu faktiskās spējas gan regulējuma, gan tehnoloģiju izmantošanas jomā. Vairākas Āfrikas valstis ir asi kritizējušas REACH regulējumu, jo ir nobažījušās, ka tas var izraisīt to minerālu eksporta nepamatotu diskrimināciju. Līdzīgi dažās Āzijas valstīs Bāzeles konvencija par bīstamajiem atkritumiem ir izraisījusi negribētas sekas, tostarp tādu nelegālu metālu otrreizējās pārstrādes uzņēmumu savairošanos, kuri nodarbojas ar bīstamu praksi, jo tiem ir liegta piekļuve likumīgiem izejvielu avotiem.

4.3.3.   Eiropas pētniecība un rūpniecība būtu jāmudina izstrādāt būtisku izejvielu aizvietotājus. Tādēļ Eiropas Komisijai Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros būtu jāierosina būtisko metālu un izejvielu saraksta sīka izpēte, lai nodrošinātu pamatu jaunajām, videi nekaitīgajām tehnoloģijām un videi drošiem produktiem.

4.3.4.   Otrreizējās pārstrādes procesu nevajadzētu uzskatīt tikai par administratīvu uzdevumu, bet gan par normatīvu sistēmu, ko atbalsta saimnieciski pamatota uzņēmējdarbības pieeja. Lai minēto principu īstenotu, ir vajadzīgs

—	tiesisks regulējums rūpniecisko un sadzīves atkritumu savākšanai, šķirošanai, apglabāšanai un pārstrādei;

—	stimuli patērētājiem piedalīties otrreizējas pārstrādes pasākumos;

—	piemēroti specializēti valsts un starptautiskie tīkli atkritumu savākšanai, uzglabāšanai un rūpnieciskai pārstrādei;

—	pienācīgi izveidota, saimnieciski pamatota atkritumu apsaimniekošana, ko organizē vietējā pārvalde vai reģionālās pašvaldības.

---

(1)  Citus detalizētus EESK ieteikumus skat. 2008. gada 9. jūlija atzinumā par tematu “Ar enerģiju nesaistīta kalnrūpniecība Eiropā”, kas publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī ar atsauci 2009/C27/19. Šie ieteikumi uzskatāmi par papildinājumu minētā EESK atzinuma ieteikumiem.

(2)  Atzinums par tematu “Ar enerģiju nesaistīta kalnrūpniecība Eiropā”, OV C 27, 3.2.2009.

(3)  EESK atzinums par tematu “Ar enerģiju nesaistīta kalnrūpniecība Eiropā”, OV C 27, 3.2.2009., 2.5. punkts.

(4)  Skat. EESK atzinumu, OV C 27, 3.2.2009., 82. lpp.

---