15.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 247/7

A.

tā kā Horvātija, vēl joprojām pildot Kopenhāgenas kritērijus un veiksmīgi īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, noteiktā veidā virzās uz pilnīgu dalību Eiropas Savienībā;

B.

tā kā Horvātija ir demokrātiska Eiropas valsts, kas atbalsta Eiropas integrāciju un ir apņēmusies pārvarēt pastāvošos strīdus un panākt izlīgumu starp cilvēkiem, kam ir nepieciešama brīvprātīga pilnvaru nodošanu dažās galvenajās politikas jomās, un tā kā Horvātija šajā sakarā ir veiksmīgi pielikusi ievērojamus pūliņus, kuri ir sniegušu acīmredzamus rezultātus;

C.

tā kā Horvātijas pievienošanās ES procesam ir plašāka ietekme reģionā, tas tiek uzskatīts par pārbaudi solījumiem, ko ES ir devusi Rietumbalkānu valstīm, un tas var kļūt par ievērojamu stimulu visām citām iesaistītajām valstīm;

D.

tā kā Horvātija turpina pildīt Kopenhāgenas politiskos kritērijus, tā tiek uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomiku un tā kopumā bez ievērojamām grūtībām turpina īstenot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu;

E.

tā kā Horvātijas nopietnā iesaistīšanās pievienošanās sarunās sniedz rezultātus un sola panākumus saistībā ar Horvātijas un citu reģiona valstu ES integrācijas procesu;

F.

tā kā pēdējo divu gadu sarunās Horvātija ir guvusi ievērojamus un slavējumus panākumus gandrīz visās jomās, uz kurām attiecas Kopienas tiesības;

G.

tā kā, lai risinātu problēmas jomās, kurās pirms Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir jāveic būtiskas reformas, ir nepieciešami pastiprināti pūliņi un jaunas politiskas saistības;

H.

tā kā 2003. gada Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumos norādīts, ka visu Rietumbalkānu valstu nākotne tik tiešām ir saistīta ar Eiropas Savienību, ko apliecina daudzas Parlamenta rezolūcijas;

I.

tā kā paziņojumā, ko izdeva ES un Rietumbalkānu valstis un ko 2006. gada 11. martā Zalcburgā vienprātīgi apstiprināja Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu ārlietu ministri, uzsvērta labu kaimiņattiecību nozīme un nepieciešamība rast visiem pieņemamu risinājumu problēmām ar kaimiņvalstīm,

1.

apsveic Horvātijas iestādes par līdz šim sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, it īpaši par atvērto sarunu sadaļu skaitu;

2.

uzskata, ka pašreiz notiekošo pievienošanās sarunu mērķis ir vienoties par pasākumiem, kas var būt nepieciešami integrācijas atvieglošanai, vienlaikus nodrošinot kandidātvalstu skaidru apņemšanos pieņemt un īstenot acquis un ievērot Līgumos noteiktos politiskos mērķus, un ka šīs sarunas nevajadzētu izmanot kā līdzekli, lai atrisinātu divpusējos politiskos strīdus, kas nav saistīti ne ar acquis darbības jomu, ne ar procesa mērķiem;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātija ir guvusi panākumus, nodrošinot atbilstību kritērijiem, kas ļauj atvērt jaunas sarunu nodaļas, un atbalsta Horvātijas valdības un parlamenta centienus panākt atbilstību kritērijiem saistībā ar atlikušajām nodaļām;

4.

ar gandarījumu atzīmē, ka liela daļa Horvātijas tiesību aktu ir pielīdzināti ES standartiem, tomēr atgādina Horvātijas iestādēm, ka šobrīd ļoti svarīgi ir paātrināt administratīvās veiktspējas attīstību, kas nepieciešama jauno tiesību aktu īstenošanai; šajā sakarā aicina Horvātijas iestādes padarīt šo procesu pieejamu un tā īstenošanas uzraudzībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

5.

mudina Horvātiju paātrināt sabiedrisko pakalpojumu reformu vietējā un reģionālajā pašpārvaldē, kā arī nodrošināt nepieciešamos resursus un apmācību šo reformu īstenošanai;

6.

atzinīgi vērtē pasākumus, kas uzsākti saistībā ar tik nozīmīgo tiesu reformu, tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi, jo īpaši:

7.

atzinīgi vērtē Horvātijas iestāžu pastāvīgos centienus rīkot objektīvus tiesas procesus saistībā ar valstī paveiktajiem kara noziegumiem un aicina tās īstenot pastāvīgu uzraudzību, lai novērstu etniski aizspriedumainu spriedumu risku un garantētu, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi tiesas procesu godīguma nodrošināšanai; šajā sakarā aicina nekavējoties veikt papildu pasākumus liecinieku aizsardzībai, tostarp pieņemt stiprinātas tiesību normas;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātija turpina pilnīgi sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY); tomēr pauž bažas par to, cik negatīvi Horvātijas sabiedrisko domu ietekmēja ICTY spriedumi lietās saistībā ar kara noziegumiem Vukovārā;

9.

šajā sakarā aicina Horvātijas iestādes nodrošināt stingru atbilstību nosacījumiem, kas izvirzīti ICTY apsūdzēto atbildētāju pagaidu atbrīvošanai;

10.

atzinīgi vērtē to, ka tika stiprinātas Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas biroja pilnvaras, kā arī to, ka ir palielinājies izmeklējamo korupcijas lietu skaits, un sagaida, ka tiks veiksmīgi izmeklēti augsta līmeņa korupcijas gadījumi; aicina arī turpmāk pielikt pūliņus, lai samazinātu korupcijas līmeni, kas dažos gadījumos ir nepieņemami augsts un kas kavē valsts ekonomisko attīstību;

11.

apsveic Horvātiju par uzslavas vērto Konstitucionālo likumu par mazākumtautībām un atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai veicinātu mazākumtautību integrāciju vispārējā sociālajā un politiskajā dzīvē;

12.

atzinīgi vērtē svarīgo lēmumu serbu mazākumtautības pārstāvi nozīmēt par ministru prezidenta vietnieku, kas atbildīgs par reģionālo attīstību, atjaunošanu un bēgļu atgriešanos;

13.

mudina valdību un parlamentu pielikt pūliņus, lai nodrošinātu visu diskriminācijas un aizspriedumu veidu novēršanu, tostarp saistībā ar romu kopienu; šajā sakarā aicina valdību pieņemt visaptverošu diskriminācijas novēršanas stratēģiju un to efektīvi īstenot valsts un vietējā līmenī;

14.

turklāt atgādina par nepieciešamību nodrošināt Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām efektīvu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar divvalodu apmācību skolās un divvalodību valsts administrācijā, kā arī noteiktām garantijām nodarbinātas jomā, lai ar to palīdzību nodrošinātu mazākumtautību pietiekamu pārstāvību tiesu iestādēs un valsts administrācijā; aicina Komisiju nodrošināt, ka Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) kontekstā pietiekama uzmanība tiek pievērsta Konstitucionālā likuma par mazākumtautībām īstenošanai;

15.

uzskata, ka pasākumi uzticības vairošanai starp tautībām ir galvenais elements, lai valstī un apkārtējā Balkānu teritorijā nodrošinātu stabilitāti;

16.

uzskata, ka Horvātijas izglītības sistēmai vajadzētu noteikti veicināt lielāku integrāciju un vienotību Horvātijas sabiedrībā, vienlaikus saglabājot katras nacionālās kopienas kultūras un sociālās tradīcijas un ceļot to vērtību;

17.

aicina nodrošināt kara laika bēgļu noturīgu reintegrāciju un šajā sakarā uzsver nepieciešamību izstrādāt un laicīgi ieviest problēmas nopietnībai atbilstošus pasākumus saistībā ar bēgļu izmitināšanu, nodarbinātību un sociālo aizsardzību;

18.

ar gandarījumu atzīmē Horvātijas ekonomikas noturīgo izaugsmi; cer, ka šāda izaugsme vairos nodarbinātības iespējas; atzinīgi vērtē HitroRez projekta ietvaros īstenoto darbu uzņēmumu administratīvā sloga samazināšanai un sagaida līdzīgus panākumus arī citās jomās;

19.

atzinīgi vērtē reformas, kas pieņemtas vides aizsardzības jomā; aicina valdību atbilstoši ES mērķiem izskatīt pasākumus un politiku, lai novērstu klimata pārmaiņu graujošo ietekmi; aicina izveidot visaptverošāku dialogu starp dažādu nozaru pārstāvjiem, lai tādējādi nodrošinātu no vides viedokļa ilgtspējīgu attīstību;

20.

mudina Horvātijas iestādes no jauna novērtēt pašreizējās vides aizsardzības pasākumu sistēmas efektivitāti, tostarp piekrastes ūdens attīrīšanas iekārtu, diferencētu atkritumu savākšanas un siltuma reģenenerācijas iekārtu attīstību, kā arī nelikumīgu atkritumu izgāztuvju likvidāciju, un palielināt sadarbību starp atbildīgajām iestādēm; šajā sakarā aicina arī īstenot informētības vairošanas kampaņu, lai sabiedrība pievērstu lielāku uzmanību videi;

21.

atzinīgi vērtē Horvātijas pirmspievienošanās ekonomisko programmu un atzīmē, ka tajā bija paredzēts pieņemt ilgi gaidīto valsts restrukturizācijas programmu kuģu būves jomā 2008. gada martā; atgādina Horvātijas iestādēm, ka panākumi šajā jomā ir ne tikai prasība atbilstoši Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam, bet arī ļoti nozīmīgs elements pievienošanās sarunās; aicina Komisiju ar IPA palīdzību veicināt restrukturizācijas programmas īstenošanu;

22.

uzstāj, ka jaunie tiesību akti ir nekavējoties jāievieš, jo tas ir pārbaudīts kritērijs, lai novērtētu valsts gatavību dalībai Eiropas Savienībā – gatavību, kuru nosaka ne tikai pieņemtie tiesību akti, bet arī reāli paveiktais, jo īpaši tiesu reformas, korupcijas apkarošanas un ekonomisko reformu jomā;

23.

aicina Horvātijas valdību nodrošināt, ka publiski uzaicinājumi piedalīties konkursos tiek izsludināti atbilstoši Kopienas tiesību aktiem;

24.

ar bažām atzīmē Komisijas nesen pausto kritiku par to, kā Horvātijas iestādes pārvalda ES līdzekļus, un aicina tās ar Komisijas palīdzību nekavējoties novērst šīs administratīvās nepilnības, lai tādējādi būtu iespējams atcelt līgumslēgšanas pārtraukumu saistībā ar PHARE 2006 programmu (ar finanšu līdzekļu kopapjomu EUR 68,5 miljonu apmērā) un atjaunot par EUR 5 miljoniem samazināto sākotnējo piešķīrumu 2008. gadam IPA 1. komponenta ietvaros;

25.

saistībā ar vēl joprojām neatrisinātajām divpusējām problēmām atgādina visām iesaistītajām pusēm par pacta sunt servanda principu;

26.

atzinīgi vērtē Horvātijas parlamenta 2008. gada 13. marta lēmumu ekoloģisko un zvejniecības aizsargjoslu nepiemērot ES dalībvalstīm, līdz nebūs panākta kopīga vienošanās ES garā; pauž pārliecību, ka — tā kā šis jautājums ir galīgi atrisināts, lēmumus par jaunu nodaļu atvēršanu var pieņemt ātri;

27.

atzinīgi vērtē Horvātijas pausto gatavību atrisināt tās neatrisinātās problēmas saistībā ar robežām ar Melnkalni, par ko liecina vienošanās, kuru divu valstu ministru prezidenti panāca 2008. gada 12. martā; turklāt atzinīgi vērtē neoficiālo principiālo vienošanos, ko saistībā ar arbitrāžu panāca Horvātijas un Slovēnijas ministru prezidenti, un lūdz abas puses īstenot šo vienošanos un apstiprināt arbitrāžas ceļā panākto rezultātu ar abu valstu parlamentu skaidru lēmumu;

28.

atgādina, ka Pievienošanās partnerībā ar robežām saistītu jautājumu risināšana Horvātijai ir noteikta par īpašu prioritāti; šajā sakarā pauž bažas par Pelješac tilta celtniecības darbu uzsākšanu 2007. gada oktobrī, neskatoties uz Bosnijas un Hercegovinas iebildumiem saistībā ar neskaidrajām jūras robežām; atzīmē, ka ar šo projektu saistītie celtniecības darbi šobrīd ir pārtraukti, un aicina sarunu ceļā starp abām valstīm panākt šī jautājuma atrisinājumu;

29.

atzinīgi vērtē to, ka Horvātija pastāvīgi gūst panākumus reģionālās sadarbības jomā, un vienlaikus mudina to virzīties šajā pašā virzienā labu kaimiņattiecību jomā, jo abas šīs jomas ir būtiski svarīgas Eiropas integrācijai;

30.

aicina Horvātiju saglabāt tās konstruktīvo pieeju un arī turpmāk pozitīvi ietekmēt reģionu, tādējādi atbalstot un veicinot Bosnijas un Hercegovinas stiprināšanos;

31.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka, Horvātijai pastiprinot tās centienus un ES iestādēm turpinot sniegt atbalstu, pievienošanās sarunas jebkurā gadījumā būtu jābeidz 2009. gadā;

32.

šajā sakarā aicina Komisiju pastiprināt tās centienus un piešķirt lielākus līdzekļus sarunu materiālu sagatavošanai, izskatīšanai un galīgai noformēšanai, lai ES tādējādi varētu ātri un efektīvi reaģēt uz Horvātijas panākumiem, panākot atbilstību nodaļu atvēršanas un aizvēršanas kritērijiem;

33.

mudina Horvātijas iestādes ES pievienošanās procesā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības grupas (NVO, akadēmisko kopienu, arodbiedrības);

34.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Horvātijas valdībai un parlamentam.