15.10.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 247/5

a)

2007. gada 15. februāra rezolūciju par Ķīnas valdības un Dalailamas sūtņu dialogu (1),

b)

2007. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi un ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā (2),

c)

2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām (3),

d)

2007. gada 6. septembra rezolūciju par divpusēju sarunu un apspriešanās par cilvēktiesību jautājumiem ar trešām valstīm norisi (4),

A.

tā kā saistībā ar 49. gadadienu, kopš tika apspiesta Tibetas iedzīvotāju sacelšanās pret Ķīnas valdību, ir notikušas plašas Tibetas mūku, mūķeņu un parasto iedzīvotāju demonstrācijas pret Ķīnas represijām;

B.

tā kā no Ķīnas varas iestādēm saņemtā informācija liecina, ka 20 cilvēki ir gājuši bojā; tā kā, pamatojoties uz informāciju, kas gūta no citiem avotiem, sadursmēs ir gājuši bojā vairāk nekā 140 tibetieši un desmitiem citu tibetiešu ir arestēti;

C.

tā kā Ķīnas valdība ir pasludinājusi ārkārtas stāvokli, no visas Ķīnas uz Tibetu pārvietojot simtiem bruņotu policistu un armijas spēku, un Lasā, kā arī citās pilsētās ir slēgti veikali un tempļi;

D.

tā kā Viņa Svētība Dalailama šo Ķīnas pārspīlēto rīcību ir nosaucis par “kulturālu genocīdu” un vienlaicīgi ir aicinājis tibetiešus “nelietot vardarbību un neatkāpties no šīs nostājas, lai cik nopietna arī nebūtu situācija” (5); tā kā Dalailama nav pieprasījis Tibetas neatkarību, bet tikai kulturālu un politisku autonomiju un reliģisku brīvību kā vidus ceļu, un Eiropas Parlaments atbalsta šādu nostāju;

E.

tā kā tikai mierīgi un, veidojot patiesu dialogu, ir iespējams panākt ilgstošu noregulējumu;

F.

tā kā, izņemot Ķīnas Valdības organizētu starptautiskās preses pārstāvju oficiālu braucienu, starptautiskās preses pārstāvjiem ir liegta iekļūšana Tibetas reģionā, lai ziņotu par notikumiem, un visi žurnālisti no šī reģiona ir izraidīti; tā kā iepriekšminēto starptautiskās preses pārstāvju braucienu stingri kontrolēja un žurnālistiem, kas tajā piedalījās, tika liegtas neierobežotas tikšanās iespējas ar Tibetas iedzīvotājiem;

G.

tā kā šķiet, ka Ķīnas valdība valstī bloķē piekļuvi ārzemju interneta vietnēm un cenzē ārzemju televīzijas pārraides par stāvokli Tibetā;

H.

ir pārliecināts, ka Pekinas olimpiskās spēles ir lieliska iespēja, kuru laikā Ķīna var pierādīt atvērtību pasaulei un otrādi un apliecināt to, ka tā spēj pildīt saistības attiecībā uz visu Ķīnas iedzīvotāju pamattiesību veicināšanu bez jebkādiem izņēmumiem;

I.

tā kā 2002. gadā uzsāktais ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā nav sniedzis gaidītos rezultātus,

1.

stingri nosoda Ķīnas drošības spēku veiktās brutālās represijas pret tibetiešu demonstrantiem un visus vardarbības gadījumus Lasas ielās un Tibetā, lai kurš arī būtu šīs vardarbības izraisītājs, un pauž patiesu līdzjūtību upuru tuviniekiem;

2.

aicina Ķīnas valdību garantēt ievainotajiem tibetiešiem atbilstošu medicīnisku aprūpi, bet arestētajiem tibetiešiem – juridisko palīdzību; aicina varas iestādes sniegt informāciju par aizturēto skaitu, izturēties pret viņiem, ievērojot starptautiskās cilvēktiesības, un jebkurā gadījumā atturēties no spīdzināšanas; aicina nekavējoties atbrīvot visus tos, kuri mierīgi protestēja, īstenojot savas likumīgās tiesības uz vārda brīvību;

3.

pauž kritiku par biežo diskriminējošo izturēšanos pret han grupai nepiederošām ķīniešu mazākumtautībām; aicina Ķīnu ievērot saistības attiecībā uz cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām, kā arī tiesiskumu; mudina Ķīnu ļaunprātīgi neizmantot 2008. gada olimpiskās spēles, apcietinot disidentus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus, lai nepieļautu demonstrācijas un ziņojumus, ko varas iestādes uzskata par apkaunojošām; šajā sakarā aicina nekavējoties atbrīvot ievērojamo cilvēktiesību aktīvistu Hu Jia, kurš, apsūdzot par apvērsumu, ir ieslodzīts cietumā uz trīsarpus gadiem;

4.

pieprasa ANO pārraudzībā veikt atklātu un neatkarīgu izmeklēšanu par nesenajiem nemieriem un represijām Tibetā; mudina Ķīnas varas iestādes nosūtīt ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un citām ANO struktūrām pastāvīgu ielūgumu apmeklēt Tibetu;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Viņa Svētība Dalailama ir aicinājis tibetiešus protestēt, nelietojot vardarbību, un noraidījis aicinājumus par Tibetas neatkarību, bet tā vietā kā vidusceļu piedāvājis patiesu kulturālo un politisko autonomiju un reliģisko brīvību; atkārtoti apstiprina pārliecību par Ķīnas Tautas Republikas teritoriālo integritāti;

6.

aicina Ķīnas varas iestādes atvērt Tibetu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un diplomātiem, jo īpaši ES valstu pārstāvjiem; mudina Ķīnas varas iestādes nekavējoties pārtraukt cenzēt un bloķēt tūkstošiem ārvalstu ziņu un informatīvo interneta vietņu, kas atrodas ārzemēs; pieprasa atbrīvot visus žurnālistus, interneta resursu lietotājus un kiberdisidentus, kuri Ķīnā atrodas ieslodzījumā par to, ka īstenojuši savas tiesības uz informāciju;

7.

pauž bažas, ka Tibetā tibetieši tiek aizvien vairāk izstumti no ekonomikas, ka viņiem problēmas rada arvien lielāks to Ķīnas viesstrādnieku skaits, kuri dodas uz Tibetu, pārņem tibetiešu darba vietas un tibetiešu zemi; norāda, ka liela diskriminācija pastāv izglītības sistēmā, saskaņā ar kuru tibetiešu bērni savu dzimto valodu apgūst kā otro valodu;

8.

aicina Ķīnu ievērot saistības, kuras tā valstī ir noteikusi attiecībā uz cilvēktiesībām un mazākumtiesībām, un tiesiskuma principu, kas bija par pamatu tam, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņemtu lēmumu atļaut Ķīnai organizēt olimpiskās spēles;

9.

mudina Ķīnu nevilcinoties un jebkurā gadījumā pirms olimpiskajām spēlēm ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ANO 1966); aicina Pekinu ieviest nāves soda moratoriju, kā tas prasīts ANO Ģenerālās Asamblejas 2007. gada 18. decembrī pieņemtajā rezolūcijā 62/149 par moratoriju attiecībā uz nāvessoda izmantošanu;

10.

pauž nožēlu par to, ka Ķīnas iestāžu un Dalailamas sešas sarunu kārtas nav sniegušas rezultātus, un aicina bez nosacījumiem uzsākt konstruktīvu dialogu, lai panāktu vispusīgu politisku vienošanos, tai skaitā ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz Tibetas kulturālo un politisko autonomiju un reliģisko brīvību, kā arī Tibetas iedzīvotāju patiesām minoritāšu tiesībām citās Ķīnas provincēs;

11.

aicina Padomi un jo īpaši prezidentvalsti cieši sekot notikumu attīstībai un nodrošināt to, ka ES pieņem konsekventu vienotu nostāju un ka tiek pienācīgi īstenoti uz tās balstīti lēmumi, un uzskata, ka ES diplomātiskajiem pārstāvjiem Pekinā vajadzētu uzņemties iniciatīvu apmeklēt reģionu, lai pēc tam ziņotu Padomei par pašreizējo situāciju;

12.

saistībā ar to atkārtoti atgādina par aicinājumu Padomei iecelt īpašu sūtni par Tibetas jautājumiem, lai veicinātu dialogu starp abām pusēm, un uzmanīgi sekot sarunām, kad tās atsāks;

13.

atbalsta Viņa Svētības Dalailamas pausto viedokli, ka olimpiskās spēles ir lieliska brīvības iespēja visai ķīniešu tautai;

14.

aicina pašreizējo ES prezidentvalsti censties panākt vienotu ES nostāju attiecībā uz valstu un valdību vadītāju un ES Augstā pārstāvja piedalīšanos olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, pieļaujot nepiedalīšanās iespēju, ja netiks atsākts Ķīnas varas iestāžu un Viņa Svētības Dalailamas dialogs;

15.

mudina Ķīnas Tautas Republiku izbeigt pārbaudīt un novērtēt olimpiskos sportistus pēc viņu politiskajiem uzskatiem un draudēt ar aizliegšanu piedalīties olimpiskajās spēlēs, ja viņu viedoklis atšķiras no Ķīnas valdības oficiālā viedokļa;

16.

gaida Viņa Svētības Dalailama vizīti Eiropas Parlamentā 2008. gada beigās, kuras laikā viņš teiks uzrunu plenārsēdē, un aicina Priekšsēdētāju konferenci izskatīt ātrākas vizītes iespēju;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, pievienošanās pieteikumvalstu valdībām un parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas prezidentam un premjerministram, Ķīnas Nacionālā Tautas kongresa priekšsēdētājam, Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un Viņa Svētībai Dalailamam.