Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 85/01)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1). Iebildumiem jānonāk Komisijā sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CEREZA DEL JERTE”

EK Nr. ES/PDO/005/0233/20.2.2002

ACVN (X) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

1.6. kategorija: augļi

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Cereza del Jerte”

4.2.   Apraksts: Aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Cereza del Jerte ”attiecas tikai uz Prunus avium L šķirnes galda ķiršiem, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā un audzēti no vietējām varietātēm “Navalinda”, “Ambrunés”, “Pico Limón Negro”, “Pico Negro ”un “Pico Colorado”.

Ķiršu varietātes, uz ko attiecas aizsargāts cilmes vietas nosaukums, pieder pie šādiem tipiem.

Picota ķirši: varietātes “Ambrunés”, “Pico Negro”, “Pico Colorado ”un “Pico Limón Negro”. Lielākā daļa produkcijas tiek audzēta no šīs grupas ķiršiem ar nosaukumu “picota”, kuru būtiskākā atšķirība ir tāda, ka kātiņš dabiski atdalās jau novākšanas brīdī.

Ķirši ar kātiņu:“Navalinda”.

Kas attiecas uz produkta īpašībām, augļi no ārpuses ir sarkanīgi, turklāt lielākoties ķirši ir vīnsarkanā vai purpura krāsā. Augļa mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs, tā krāsa un sula ir atkarīga no šķirnes — sākot ar sarkanu mīkstumu un sulu un beidzot ar dzeltenīgu mīkstumu un bezkrāsainu sulu. Augļa forma ir dažāda: nierveida, saplacināta, noapaļota vai iegarena. Atkarībā no varietātes augļa kauliņš var būt vidējs, liels vai ļoti liels, bet tā forma — apaļa vai iegarena.

Tabulā apkopotas galvenās prasības attiecībā uz cukura saturu (Briksa vērtība), augļa formu, minimālo izmēru un skābumu (nosacītā mērvienība: 100 ml/ābolskābes) katrai aizsargātajai varietātei.

1. tabula

Cukura saturs ķiršos ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, to forma, minimālais izmērs un skābums atkarībā no varietātes

Ķirši ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Cereza del Jerte ”pieder tikai ekstra kategorijai, ko nosaka saskaņā ar ķiršu tirdzniecības standartu, kas pieņemts ar Komisijas 2004. gada 6. februāra Regulu (EK) Nr. 214/2004.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Ražošanas apgabals atrodas Estremadūras autonomajā apgabalā, Kaseres provinces ziemeļos, Hertes (Jerte), Ambrosas (Ambroz) un Laveras (La Vera) kalnu ielejās.

Tā kā pastāv cieša sakarība starp kvalitāti, ķiršu dārzu atrašanos kalnainā apvidū un ražošanas veidu, ražošanas apgabalā neiekļauj tos zemes gabalus un lauku saimniecības, kas neatrodas kalnu lauksaimniecības apgabalā, proti:

Hertes ieleja: ražošanas apgabalā ietilpst visas lauku saimniecības visās pašvaldībās neatkarīgi no augstuma;

Laveras apgabals: ražošanas apgabalā netiek iekļautas lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 500 m;

Ambrosas ieleja: ražošanas apgabalā netiek iekļautas lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 600 m.

Ražošanas apgabals sakrīt ar iepakošanas un uzglabāšanas apgabalu.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Aizsargātā produkta kvalitāti un izcelsmi nodrošina attiecīga kontrole un analīzes, ko Regulatīvā padome veic dārzos un ekspedīcijas noliktavās, kuras reģistrētas dažādos aizsargātas cilmes vietas nosaukuma reģistros saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Kvalitātes rokasgrāmatā un Procedūru rokasgrāmatā.

Kad veiktas visas minētās pārbaudes, Regulatīvās padomes Kvalifikācijas komiteja, kurā darbojas visu ieinteresēto pušu pārstāvji, izvērtē gūtos rezultātus, lai pieņemtu objektīvu un taisnīgu lēmumu. Ja Kvalifikācijas komiteja pieņem lēmumu par sertifikāciju, Regulatīvā padome pieteicējam izsniedz attiecīgo sertifikātu.

Ķirši ar ACVN “Cereza del Jerte ”jāiepako noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; to noteikusi pieteikuma iesniedzēja grupa, uzskatot, ka tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu kvalitāti un garantētu izsekojamību un kontroli visā sertifikācijas procesā līdz pat tā beigām.

Minētais sertifikācijas process beidzas, kad uz sertificētā produkta iepakojuma aizmugures tiek uzlīmēta numurēta etiķete, kas garantē tā izcelsmi un kvalitāti. Minēto etiķeti izsniedz Regulatīvā padome. Regulatīvās padomes kompetences jomas saskaņā ar tās reglamentu ir šādas.

Kas attiecas uz teritoriju —ražošanas apgabals.

Kas attiecas uz produktiem — visi produktu ar ACVN “Cereza del Jerte ”ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas, transportēšanas un tirdzniecības posmi.

Kas attiecas uz juridiskām personām — tās, kas ierakstītas dažādos reģistros.

Tāpēc produkta iepakošana ir jāveic šo specifikāciju C punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai kontroles iestāde varētu nodrošināt izsekojamību un kontrolēt visu procesu, kā arī lai saglabātu aizsargātā produkta kvalitāti; tā kā ir runa par grūti pieejamu kalnainu apgabalu, ķiršus transportējot, tie tiktu pakļauti neatbilstīgiem vides apstākļiem, ko vēl pasliktinātu ievērojamais transportēšanas ilgums. Tas, bez šaubām, ietekmētu augļu īpašības, un tādējādi varētu mainīties tie produkta raksturlielumi, ko paredz cilmes vietas nosaukums.

Produktu laiž tirgū, pievienojot tam izcelsmes garantiju — numurētu Regulatīvās padomes etiķeti vai kontretiķeti.

4.5.   Ražošanas metode: Ķiršus audzē nelielās lauku saimniecībās uz terasēm kalnu nogāzēs. Vidējais saimniecības lielums ir 1,6 ha, vienā saimniecībā vidēji ir 4,5 zemes gabali.

Pateicoties šādai struktūrai, lielākā daļa saimniecību ir ģimenes uzņēmumi, kuros galvenos darbus veic ar rokām, jo īpaši ražas novākšanu, kas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, kam vajadzīgas īpašas iemaņas.

Dārzu lielumu nosaka terašu platums; vairumā gadījumu uz terases var augt tikai viena koku rinda, kas aizņem aptuveni 125 pēdas/ha; tas liecina par augstu ekstensifikācijas līmeni. Koku vainagu formēšanā tiek izmantotas augsta konusa, zema konusa, piramidālas un standarta sistēmas.

Aparšanu veic trīs reizes gadā, lielākoties izmantojot vilcējdzīvniekus. Tāpat mēslošanā galvenokārt izmanto dabisko mēslojumu un nezāļu iestrādāšanu augsnē. Koku apcirpšana parasti ir minimāla un aprobežojas ar zaru izgriešanu un galotņu apcirpšanu.

Audzēšanas metodēm, kas sakņojas gadsimtiem senās tradīcijās, kā arī ražas novākšanai, apstrādei, iepakošanai un produkta transportēšanai raksturīga sevišķa rūpība, nodrošinot vajadzīgās pārbaudes, lai produkts saglabātu tā raksturīgās īpašības.

4.6.   Saikne: Nosaukums “Jerte ”vai “Valle del Jerte ”ir cieši saistīts ar ķiršiem, un Spānijā liela daļa patērētāju asociē šo vietu ar ķiršiem un otrādi. Šis reģions ir plaši pazīstams ar izciliem ķiršiem, jo īpaši Picota ķiršiem.

Nostāsti liecina, ka ķiršus ieviesuši arābi un pēc Rekonkistas atklājās, ka tie ir pielāgojušies jaunajam reģionam. Taču tikai XIV gadsimtā parādās pirmie neapgāžamie pierādījumi par to esamību.

1352. gada 2. jūnijā grupa karaļa ziņnešu apmetās uz naktsguļu vienā no reģiona ciematiem. Slavenie bruņinieki šeit mielojās ar forelēm un ķiršiem, kas liecina, ka jau tolaik ķirši bija izcils produkts, gana kvalitatīvs, lai ar tiem cienātu tik īpašus viesus.

Nākamos gadu simteņos ķiršu audzēšana pieņēmās plašumā. Slavenais spāņu ārsts Luiss de Toro (Luis de Toro) XVI gadsimtā piemin Hertes ķiršus to lieluma, krāsas un garšas dēļ.

XVIII gadsimtā, kad kastaņkoku audzes iznīcināja fitoftoras uzliesmojums, ķiršu audzēšana kļuva par reālu saimniekošanas veidu. Šā gadsimta beigās un XIX gadsimtā ķiršu dārzi tika iekopti Hertes ielejā un kaimiņu ielejās.

XIX gadsimta pirmajās desmitgadēs hronisti apgalvo, ka vislabākais, kas apgabalā atrodams, “ir ķirši, kas tiek augstu vērtēti galmā”. Šajā gadsimtā ķiršu dārzi parādās visos ciematos, un XX gadsimta sākumā šis reģions jau ir plaši pazīstams saistībā ar “gardajiem ķiršiem”.

Piecas aizsargātās varietātes ir veidojušās vai nu Hertes ielejā, vai tās kaimiņu ielejās Ambrosā un Laverā. Principā tās atrodamas tikai šajā reģionā, un mēģinājumi tās audzēt citviet līdz šim nav bijuši sekmīgi.

Vairāki autori norādījuši, ka Hertes ielejā augošās varietātes bez kātiņa veidojušās ilgā dažādu savvaļas šķirnes Prunus avium L paveidu (kas jau izsenis augušas šajās kalnu ielejās) aklimatizācijas un selekcijas procesā.

Pārējo paveikuši Hertes iedzīvotāju uzlabojumi un klonu selekcija, kā arī dažādi vides faktori — mitrums, kas ir liels pat vasaras mēnešos, ielejas vēji, novietojums, vidējais saules daudzums gadā, augstums virs jūras līmeņa, mikroklimatiskā dažādību un augšņu skābums.

Saimniecību struktūra un sarežģītā topogrāfiskā izvietojuma radītie apstākļi veido ainavu, kurā vērojamas mazas, reizēm pat sīkas terases, ko balsta klinšu sienas un kur lielā mērā nav iespējams izmantot mehanizāciju.

Tādējādi produkta iezīmes nosaka īpašs stādāmais materiāls, kas aklimatizējies Hertes baseina un kaimiņu ielejas vides apstākļos un pielāgojies tiem, kā arī ražošanas sistēmas īpatnības, jo ķiršu audzēšana vēl aizvien notiek tradicionāli: sīksaimniecībās un ģimeņu saimniecībās. Saimniecības, kas parasti izvietotas uz terasēm stāvās kalnu nogāzēs, kur sarežģīti ieviest mehanizāciju, ļauj līdzsvarot nelielās ražas ar izcilu kvalitāti.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Cereza del Jerte ”pārraudzības iestāde atbilst standartam EN 45011.

4.8.   Marķējums: Uz iepakojuma obligāti jābūt skaidri norādītam aizsargātam cilmes vietas nosaukumam “Cereza del Jerte”.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  Minimālais obligātais diametrs, lai uz ķiršiem varētu attiecināt aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Cereza del Jerte”, tāpēc ķiršus, kuru diametrs ir mazāks par 21 mm, nedrīkst laist pārdošanā ar šo ACN.