52007PC0717

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.11.2007

COM(2007) 717 galīgā redakcija

2007/0250 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko tādu atsevišķu valstu izcelsmes precēm, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā (ĀKK), piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Šis Padomes regulas priekšlikums, ar ko tādu atsevišķu valstu izcelsmes precēm, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā (ĀKK), piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, izriet no Komisijas paziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN); Komisija paziņojumu pieņēma 2007. gada 23. oktobrī (COM(2007) 635).

Minētajā paziņojumā izklāstīts, kā var sasniegt galvenos mērķus par pilnīgiem, visaptverošiem EPN ar visiem ĀKK reģioniem, vienlaikus iespējami samazinot tirdzniecības pārtraukšanas riskus tajos Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu (ĀKK) reģioniem vai apakšreģioniem, kas noslēdz sarunas par nolīgumiem, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, pirms 2007. gada 31. decembrī beidzas pašreizējā tirdzniecības režīma darbības termiņš, turklāt tādā veidā, kas atbilst Kopienas starptautiskajām saistībām. Regula to nodrošina, izveidojot juridisku pamatu, lai piemērotu tādu režīmu precēm, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide.

Šīs regulas pamatā būs minēto nolīgumu noteikumi, kas, ciktāl iespējams, ļauj piemērot nolīgumus pirms pagaidu piemērošanas uz nolīgumu savstarpīguma pamata. Kā tāda tā turpinās būt spēkā, kad nolīgumi tiks pagaidu kārtā piemēroti un būs stājušies spēkā, un tiks grozīta vai aizstāta, lai panāktu tās atbilstību tiem nolīgumu aspektiem, ko nebija iespējams iekļaut šajā regulā. Rezultātā šī regula neskar attiecīgās procedūras, kas paredzētas, lai nolīgumus noslēgtu un tie stātos spēkā.

2007/0250 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko tādu atsevišķu valstu izcelsmes precēm, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā (ĀKK), piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

tā kā:

(1) Kotonū 2000. gada 23. jūnijā parakstītā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļu, no vienas puses, un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no otras puses, partnerattiecību nolīguma[2] (turpmāk ― „ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums”) 37. panta 1. punktā paredzēts, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) stājas spēkā ne vēlāk kā 2008. gada 1. janvārī.

(2) Kotonū nolīguma 36. panta 3. punktā paredzēts, ka minētā nolīguma V pielikumā iekļautais tirdzniecības režīms jāsaglabā līdz 2007. gada 31. decembrim.

(3) Kopš 2002. gada Kopiena risina sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar ĀKK valstu grupu, proti, ar sešiem reģioniem, kuros ietilpst Karību jūras reģions, Centrālāfrika, Austrumāfrika un Āfrikas dienvidu daļa, Klusā okeāna salu valstis, Āfrikas dienvidu attīstības kopiena un Rietumāfrika.

(4) Tajos nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, un par kuriem sarunas jau ir noslēgtas, paredzēts, ka puses, ja iespējams, var veikt pasākumus, lai uz savstarpīguma pamata piemērotu nolīgumu pirms pagaidu piemērošanas. Ir lietderīgi veikt pasākumus, lai piemērotu nolīgumus, pamatojoties uz šiem noteikumiem.

(5) Vajadzības gadījumā šajā regulā iekļautie noteikumi jāgroza saskaņā ar nolīgumiem, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, ja šādi nolīgumi ir parakstīti un noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu un ir spēkā. Noteikumu darbība jābeidz kopumā vai daļēji, ja attiecīgie nolīgumi nestājas spēkā samērīgā laika periodā saskaņā ar Vīnes konvenciju par starptautiskajām līgumtiesībām.

(6) Nolīgumu, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, noteikumos attiecībā uz Kopienu paredzēts, ka visas preces, izņemot ieročus, Kopienas tirgū var ievest bez muitas nodokļa nomaksas un nav paredzētas tarifa kvotas; uz atsevišķām jutīgām precēm attiecas pārejas periodi un noteikumi un ir spēkā īpašs režīms Francijas aizjūras departamentiem. Ņemot vērā Dienvidāfrikas īpašo situāciju, Dienvidāfrikas izcelsmes precēm turpina piemērot attiecīgos noteikumos Nolīgumā par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses,[3] līdz stājas spēkā Kopienas un Dienvidāfrikas nolīgums, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide.

(7) Tā vietā, lai paļautos uz tādiem īpašiem pasākumiem attiecībā uz vismazāk attīstītām valstīm, kas paredzēti 2005. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu[4] , ir lietderīgi, ka to vismazāk attīstīto valstu, kas ir arī ĀKK valstis, turpmāko tirdzniecības attiecību pamatā ar Kopienu ir ekonomisko partnerattiecību nolīgumi. Lai veicinātu šādu attīstību, ir lietderīgi paredzēt, ka šādas valstis, kas noslēgušas sarunas par nolīgumiem, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, un var gūt labumu, pateicoties šajā regulā paredzētajam režīmam, var ierobežotu laika periodu turpināt gūt labumu, pateicoties īpašajam režīmam, kas Regulā (EK) Nr. 980/2005[5] paredzēts vismazāk attīstītajam valstīm, attiecībā uz tām precēm, kurām šajā regulā noteiktais pārejas režīms ir nelabvēlīgāks.

(8) Pārejas periodā izcelsmes noteikumiem, kas piemērojami ievedumiem saskaņā ar šo regulu, jābūt noteikumiem, kas izklāstīti šīs regulas II pielikumā. Pamatojoties uz attiecīgo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, minētie izcelsmes noteikumi pakāpeniski jāaizstāj.

(9) Jāparedz iespēja uz laiku apturēt šajā regulā noteikto režīmu, ja netiek nodrošināta administratīva sadarbība, pārkāpumu un krāpšanas gadījumā. Ja dalībvalsts sniedz informāciju Komisijai par iespējamu krāpšanu vai nespēju nodrošināt administratīvu sadarbību, piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus, jo īpaši 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu[6].

(10) Ir lietderīgi šajā regulā paredzēt pārejas režīmu attiecībā uz cukuru un rīsiem līdzās īpašiem pārejas aizsardzības un uzraudzības mehānismiem, kas piemērojami pēc pārejas režīma darbības beigām.

(11) Saistībā ar pārejas režīmu attiecībā uz cukuru Kotonū nolīguma (kurā iekļauts 3. protokola teksts par ĀKK cukuru) V pielikumam pievienotā 3. protokola piemērošanas termiņš beidzas 2009. gada 1. oktobrī[7].

(12) Beidzoties 3. protokola piemērošanas termiņam un ņemot vērā cukura tirgus īpašo jutīgumu, ir lietderīgi pieņemt pārejas režīmu minētajam ražojumam. Vienlaikus ir lietderīgi pieņemt īpašus pārejas uzraudzības un aizsardzības pasākumus attiecībā uz tādiem atsevišķiem pārstrādātiem lauksaimniecības ražojumiem ar iespējumu lielu cukura saturu, kurus varētu pārdot, lai apietu īpašos pārejas aizsardzības pasākumus cukura ievedumiem EK.

(13) Ir arī lietderīgi pieņemt vispārīgus aizsardzības pasākumus precēm, uz kurām attiecas šī regula.

(14) Ņemot vērā lauksaimniecības ražojumu īpašo jutīgumu, ir lietderīgi, ka var veikt aizsardzības pasākumus, ja ievedumi izraisa vai draud izraisīt traucējumus šādu ražojumu tirgū vai traucējumus mehānismos, kas regulē minētos tirgus.

(15) Saskaņā ar Līguma 299. panta 2. punktu pienācīga uzmanība visās Kopienas politikas jomās jāpievērš Kopienas tālāko reģionu īpašajai strukturālajai, sociālajai un ekonomiskajai situācijai, jo īpaši attiecībā uz muitas un tirdzniecības politiku.

(16) Tāpēc īpaši jāņem vērā gan lauksaimniecības ražojumu, īpaši cukura, jutīgums, gan īpašā neaizsargātība un intereses Kopienas tālākajos reģionos, lai efektīvi paredzētu noteikumus par divpusējiem aizsardzības pasākumiem.

(17) Šīs regulas ieviešanai vajadzīgie pasākumi jāparedz saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru izmantošanas kārtību[8].

(18) Šī regula nosaka, ka jāatceļ to spēkā esošo regulu kopums, kas tika pieņemtas ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma V pielikuma kontekstā, īpaši Regula (EK) Nr. 2285/2002 par ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem un par Regulas (EEK) Nr. 3705/90 atcelšanu[9], 2002. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kurš piemērojams lauksaimniecības produktiem un precēm, kas iegūtas, pārstrādājot Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstu) izcelsmes lauksaimniecības produktus, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1706/98, un 1. panta 2. punkts 2005. gada 29. novembra Regulā (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem[10]. Rezultātā visi īstenošanas pasākumi, kuru pamatā ir minētie atceltie noteikumi, ir kļuvuši lieki,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. nodaļa Priekšmets, darbības joma un tirgus piekļuve

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tādu atsevišķu valstu izcelsmes precēm, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā (ĀKK), piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro precēm, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajos reģionos un valstīs.

2. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome groza I pielikumu, lai pievienotu ĀKK valstu grupas reģionus vai valstis, kas noslēgušas sarunas par Kopienas un minētā reģiona vai valsts nolīgumu, kas atbilst vismaz GATT 1994 XXIV panta prasībām.

3. Valsts vai reģions joprojām būs iekļauts I pielikumā, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma negrozīs I pielikumu, lai svītrotu reģionu vai valsti no minētā pielikuma, īpaši ja

(a) reģions vai valsts dod mājienu, ka neplāno ratificēt nolīgumu, kas ļāva to iekļaut I pielikumā;

(b) nolīguma, kas ļāva reģionu vai valsti iekļaut I pielikumā, ratificēšana nav notikusi samērīgā laika periodā, tāpēc nolīguma stāšanās spēkā ir pārmērīgi novilcināta; vai

(c) nolīgums ir lauzts vai attiecīgais reģions vai valsts beidz savu tiesību izmantošanu un pienākumu izpildi saskaņā ar nolīgumu, bet citādāk nolīgums ir spēkā.

3. pants

I pielikumā norādīto reģionu vai valstu izcelsmes preču piekļuve tirgum

1. Neskarot 6., 7. un 8. panta noteikumus, ievedmuitas nodokļus atceļ visām precēm, kas iekļautas harmonizētās sistēmas 1.–97. nodaļā, izņemot 93. nodaļu, un kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajā reģionā vai valstī. Šāda nodokļu atcelšana ir pakļauta pārejas aizsardzības un uzraudzības mehānismiem, kas paredzēti 9. un 10. pantā, un vispārējam aizsardzības mehānismam, kas paredzēts 11.–22. pantā.

2. Attiecībā uz harmonizētās sistēmas 93. nodaļas precēm, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajos reģionos vai valstīs, joprojām piemēro vislielākās labvēlības muitas nodokļus.

3. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 980/2005 3. panta 2. punkta attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir vismazāk attīstītajās valstīs, kas norādītas minētās regulas I pielikumā un iekļautas šīs regulas I pielikumā, papildus šajā regulā paredzētajam režīmam, turpina piemērot preferences, kas paredzētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 980/2005 attiecībā uz šādām precēm:

(a) tarifa pozīcijas 1006 preces, izņemot apakšpozīciju 10061010, līdz 2009. gada 31. decembrim; un

(b) tarifa pozīcijas 1701 preces līdz 2009. gada 30. septembrim.

4. Šā panta 1. punktu un 6., 7. un 8. pantu nepiemēro Dienvidāfrikas izcelsmes precēm. Uz šādām precēm attiecas attiecīgie Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, attiecīgie noteikumi[11]. Saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto procedūru, šai regulai pievieno pielikumu, kurā nosaka režīmu, kas piemērojams Dienvidāfrikas izcelsmes precēm, ja nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību tirdzniecības attiecīgie noteikumi ir aizstāti ar attiecīgajiem noteikumiem nolīgumā, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide.

5. Šā panta 1. punktu un 7. pantu nepiemēro tarifa pozīcijas 1701 vai tarifa pozīcijas 0803 0019 precēm, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajā reģionā vai valstī un kuras līdz 2018. gada 1. janvārim laistas brīvā apgrozībā Francijas aizjūras departamentos. Šo periodu pagarina līdz 2023. gada 1. janvārim, ja vien attiecīgajos nolīgumos nav citādas vienošanās ar I pielikumā norādītajiem reģioniem vai valstīm. Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , informējot ieinteresētās personas par šo noteikumu darbības izbeigšanu.

II nodaļa Izcelsmes noteikumi un administratīvā sadarbība

4. pants

Izcelsmes noteikumi

1. II pielikumā izklāstītos izcelsmes noteikumus piemēro, lai noteiktu, vai preču izcelsme ir I pielikumā norādītajos reģionos vai valstīs.

2. II pielikumā izklāstītos izcelsmes noteikumus aizstāj noteikumi, kas pievienoti jebkuram nolīgumam ar valstīm, kuras norādītas I pielikumā, tiklīdz minēto nolīgumu piemēro pagaidu kārtībā vai tas stājas spēkā, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , lai informētu uzņēmumus. Paziņojumā norāda pagaidu piemērošanas vai spēkā stāšanās datumu, kas ir datums, no kura precēm, uz kurām attiecas šī regula, piemēro nolīgumā iekļautos izcelsmes noteikumus.

3. Komisija, kurai palīdz ar Regulu (EEK) 2913/92 izveidotā Muitas kodeksa komiteja, uzrauga II pielikuma noteikumu īstenošanu un piemērošanu. Tehniskus grozījumus un lēmumus par II pielikuma pārvaldību var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2913/92 247. un 247.A pantā noteikto procedūru.

5. pants

Administratīvā sadarbība

1. Ja Komisija uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, tā var atbilstīgi šim pantam pagaidu kārtā apturēt muitas nodokļu atcelšanu 3., 6. un 7. pantā (turpmāk ―„attiecīgais režīms”).

2. Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību, tostarp, nozīmē

(a) atkārtotu nespēju izpildīt attiecīgos pienākumus, proti, pārbaudīt attiecīgās preces vai preču izcelsmes statusu;

(b) atkārtotu atteikšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus, vai nepamatotu kavēšanos ar šo darbību;

(c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas saistīta ar attiecīgā šajā regulā paredzētā režīma piešķiršanu.

Šā panta nolūkos pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, tostarp, arī tad, ja bez pamatota iemesla strauji palielinās preču ievedumi, pārsniedzot attiecīgā reģiona vai valsts parasto ražošanas līmeni un izvešanas jaudu.

3. Ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalsts iesniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas konstatē, ka iepriekš 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, Komisija, rīkojoties saskaņā ar šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru, var apturēt attiecīgā režīma piemērošanu, ja tā pirms tam ir

(a) informējusi 24. pantā paredzēto komiteju;

(b) informējusi attiecīgo reģionu vai valsti saskaņā ar visām attiecīgajām procedūrām, kas piemērojamas starp Kopienu un minēto valsti vai reģionu; un

(c) publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā teikts, ka ir konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību, pārkāpumi vai krāpšana.

4. Šajā pantā paredzētās apturēšanas termiņš ir spēkā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai. Tas nepārsniedz sešus mēnešus, un to var pagarināt. Šā perioda beigās Komisija pieņem lēmumu, vai izbeigt apturēšanu, iepriekš informējot 24. pantā paredzēto komiteju, vai pagarināt apturēšanas termiņu saskaņā ar 3. punktā minēto procedūru.

5. Šā panta 2.–4. punktā paredzētās apturēšanas procedūras aizstāj procedūras, kas noteiktas jebkurā nolīgumā ar I pielikumā norādītajām valstīm, ja minētais nolīgums tiek piemērots pagaidu kārtā vai stājas spēkā, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , lai informētu uzņēmumus. Paziņojumā norāda pagaidu piemērošanas vai spēkā stāšanās datumu, kas ir datums, no kuru precēm, uz kurām attiecas šī regula, piemēro pagaidu apturēšanas procedūras nolīgumā.

6. Lai īstenotu jebkurā nolīgumā ar I pielikumā norādītajām valstīm paredzēto pagaidu apturēšanu, Komisija nekavējoties

(a) informē 24. pantā paredzēto komiteju, ka konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību, pārkāpumi vai krāpšana; un

(b) publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā teikts, ka ir konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību, pārkāpumi vai krāpšana;

Komisija pieņem lēmumu, ar ko aptur attiecīgo režīmu, saskaņā ar šīs regulas 24. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

III nodaļa Pārejas režīms

1. IEDAļA RīSI

6. pants

Nulles tarifa likmes kvotas un iespējama muitas nodokļu atcelšana

1. Ievedmuitas nodokļus par tarifa pozīcijas 1006 precēm atceļ no 2010. gada 1. janvāra, izņemot ievedmuitas nodokļus par apakšpozīcijas 1006 10 10 precēm; šos muitas nodokļus atceļ no 2008. gada 1. janvāra.

2. Šādas nulles tarifa likmes kvotas atver tarifa pozīcijas 1006 precēm (izņemot apakšpozīcijas 1006 10 10 preces), kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajās valstīs, kas ietilpst CARIFORUM reģionā:

(a) 187 000 tonnu lobītu rīsu ekvivalenta no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim;

(b) 250 000 tonnu lobītu rīsu ekvivalenta no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

3. Sīki izstrādātus noteikumus 2. punktā minēto tarifa kvotu īstenošanai paredz saskaņā ar procedūrām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1785/2003 13. pantā un 26. panta 2. punktā[12].

2. IEDAļA

Cukurs

7. pants

Nulles tarifa likmes kvotas un iespējama muitas nodokļu atcelšana

1. Ieveduitas nodokļus par tarifa pozīcijas 1701 precēm atceļ no 2009. gada 1. oktobra.

2. Papildus atvērtajām un pārvaldītajām tarifa likmes kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006[13] 28. pantu šādas tarifa likmes kvotas atver tarifa apakšpozīcijas 1701 11 10 precēm no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim:

(a) 150 000 tonnu baltā cukura ekvivalenta ar nulles nodokli tikai attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir vismazāk attīstītajās valstīs (kā norādīts Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikumā), kas minētas I pielikumā. Šo tarifa likmes kvotu sadala uz reģioniem saskaņā ar daudzumiem, ko nosaka atbilstoši nolīgumiem, kas nodrošina reģionu vai valstu iekļaušanu I pielikumā; un

(b) 80 000 tonnu baltā cukura ekvivalenta ar nulles nodokli tikai attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir valstīs, kas nav vismazāk attīstītās valstis un ir norādītas I pielikumā. Šo tarifa likmes kvotu sadala uz reģioniem saskaņā ar daudzumiem, ko nosaka atbilstoši nolīgumiem, kas nodrošina reģionu vai valstu iekļaušanu I pielikumā.

3. Regulas (EK) Nr. 318/2006 30. pantu piemēro ievedumiem saskaņā ar tarifa likmes kvotām, kas minētas iepriekšējā punktā.

4. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā minēto tarifa kvotu sadalei pa reģioniem un īstenošanai saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā.

8. pants

Pārejas režīms

No 2009. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim 7. panta 1. punktu nepiemēro KN koda 1701 preču ievedumiem, ja vien ievedējs neapņemas iegādāties šādas preces par cenu, kura ir vismaz 90% apmērā no salīdzināmās cenas (pamatojoties uz CIF cenu), kas attiecīgajam tirdzniecības gadam noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 3. pantā.

9. pants

Pagaidu aizsardzības mehānisms cukuram

1. No 2009. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 30. septembrim var apturēt tā režīma darbību, kas piešķirts 7. panta 1. punktā tarifa pozīcijas 1701 preču ievedumiem, kuru izcelsmes reģioni vai valstis ir norādītas I pielikumā un kuras nav Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikumā norādītās vismazāk attīstītās valstis, ja

(a) ievedumi, kuru izcelsme ir reģionos vai valstīs, kas ir ĀKK valstis un nav Regulas (EK) Nr. 980/2005 1. pielikumā norādītās vismazāk attīstītās valstis, pārsniedz šādus daudzumus:

(i) 1,38 milj. tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā,

(ii) 1,45 milj. tonnu 2010./2011. tirdzniecības gadā,

(iii) 1,6 milj. tonnu no 2011./2012. līdz 2014./2015. tirdzniecības gadam; un

(b) visu ĀKK valstu izcelsmes ievedumi pārsniedz 3,5 milj. tonnu.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos daudzumus var sadalīt pa reģioniem.

3. Šā panta piemērošanas perioda laikā tarifa pozīcijas 1701 preču ievedumiem, kuru izcelsmes reģioni vai valstis ir norādītas I pielikumā, būs vajadzīga ievešanas atļauja.

4. 7. panta 1. punktā piešķirtā režīma darbības apturēšana beidzas tā tirdzniecības gada beigās, kurā tas tika ieviests.

5. Sīki izstrādātus noteikumus par 1. punktā paredzēto daudzumu apakšsadalījumu, 1., 3. un 4. punktā minētās sistēmas pārvaldībai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. pants

Pārejas uzraudzības mehānisms

1. No 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 30. septembrim tarifa pozīciju 17049099, 18061030, 18061090, 21069059, 21069098 preču ievedumi, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajos reģionos vai valstīs, ir pakļauti uzraudzības mehānismam, kas paredzēts 308.d pantā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[14].

2. Pamatojoties uz minēto uzraudzību, Komisija pārbaudīs, vai ir vērojams kumulatīvs vienas šīs preces vai vairāku šo preču, kuru izcelsme ir konkrētā reģionā, ievedumu apjoma kāpums par vairāk nekā 20% divpadsmit sekojošu mēnešu laikā salīdzinājumā ar gada vidējiem ievedumiem iepriekšējos trijos divpadsmit mēnešu periodos.

3. Ja tiks sasniegts 2. punktā minētais līmenis, Komisija analizēs tirdzniecības modeli, ekonomisko pamatojumu un šādu ievedumu cukura sastāvu. Ja Komisija nolems, ka šādi ievedumi tiek izmantoti, lai apietu tarifa likmes kvotas, pārejas režīmu un īpašo aizsardzības mehānismu, kas paredzēts 7., 8. un 9. pantā, tā līdz attiecībā tirdzniecības gada beigām var apturēt 3. panta 1. punkta piemērošanu tarifa pozīciju 17049099, 18061030, 18061090, 21069059, 21069098 preču ievedumiem, kuru izcelsmes reģioni vai valstis ir norādītas I pielikumā un kuras nav vismazāk attīstītās valstis, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikumā.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šīs sistēmas pārvaldībai un lēmumus par apturēšanu pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. pantā[15].

IV nodaļa Vispārīgi aizsardzības noteikumi

11. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

(a) „Kopienas ražošanas nozare” ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču Kopienas ražotāji kopumā, kas darbojas Kopienas teritorijā, vai arī tādi Kopienas ražotāji, kuru ražotas līdzīgas vai tieši konkurējošas preces kopā veido lielāko daļu no šādām Kopienā ražotām precēm;

(b) „nopietns kaitējums” ir ievērojama vispārēja Kopienas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās;

(c) „ nopietna kaitējuma draudi ” ir nopietns kaitējums, kas nav novēršams;

(d) „ traucējumi ” ir nekārtības sektorā vai rūpniecības nozarē;

(e) „ traucējumu draudi ” ir traucējumi, kas nav novēršami.

12. pants

Principi

1. Aizsardzības pasākumu var noteikt saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem, ja preces, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajās valstīs, tiek ievestas Kopienā tik lielos apjomos vai ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt šādas sekas:

(a) nopietnu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei;

(b) traucējumus tautsaimniecības sektorā, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu Kopienas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai

(c) traucējumus lauksaimniecības ražojumu[16] tirgos vai mehānismos, kas regulē minētos tirgus.

2. Aizsardzības pasākumu var noteikt saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem, ja preces, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajās valstīs, tiek ievestas Kopienā tik lielos apjomos vai ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt šādus traucējumus viena Kopienas tālākā reģiona vai vairāku Kopienas tālāko reģionu ekonomiskajā situācijā.

13. pants

Nosacījumu noteikšana, lai ieviestu aizsardzības pasākumus

1. Nopietna kaitējuma vai tā drauda noteikšanā, tostarp, iekļauj šādus faktorus:

(a) ievesto preču apjoms, jo īpaši, ja tas ievērojami palielinājies absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret ražošanas vai patēriņa līmeni Kopienā;

(b) ievesto preču cena, jo īpaši, ja cenas ir pārlieku pazeminātas salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām Kopienā;

(c) pastāvīga ietekme uz Kopienas ražotājiem, uz ko norāda atsevišķu ekonomisku faktoru attīstības tendences, piemēram ražošana, jaudas izmantojums, krājumi, realizācija, tirgus daļa, cenu kritums vai tāda cenu kāpuma kavēšana, kas parasti būtu vērojams, peļņa, kapitāla peļņa, naudas plūsma, nodarbinātība;

(d) citi faktori, kas nav ievedumu tendences, un kuri rada vai var radīt kaitējumu attiecīgiem ražotājiem Kopienā.

2. Traucējumu vai to draudu noteikšanas pamatā ir objektīvi faktori, tostarp šādi elementi:

(a) ievesto preču apjoma kāpums absolūtā vai relatīvā izteiksmē attiecībā pret Kopienas ražošanu vai ievedumiem no citiem avotiem un

(b) šādu ievedumu ietekme uz cenām vai

(c) šādu ievedumu ietekme uz Kopienas ražošanas nozares vai attiecīgā tautsaimniecības sektora situāciju, tostarp uz realizāciju, ražošanu, finansiālo situāciju un nodarbinātību.

3. Lai noteiktu, vai ievedumi tiek veikti ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt traucējumus lauksaimniecības ražojumu tirgos vai minētos tirgus regulējošajos mehānismos, ieskaitot regulas, ar ko izveido kopējā tirgus organizācijas, jāņem vērā visi attiecīgie objektīvie faktori, tostarp viens vai vairāki šādi elementi:

(a) ievesto preču apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā kalendāra gada vai tirdzniecības gada apjomu (atkarībā no gadījuma), iekšējā ražošana un patēriņš, plānotie turpmākie apjomi saskaņā ar kopējā tirgus organizāciju reformu;

(b) iekšējo cenu līmenis salīdzinājumā ar salīdzināmajām vai mērķa cenām, ja tādas ir, un, ja nav, salīdzinājumā ar vidējām iekšējā tirgus cenām tajā pašā iepriekšējo tirdzniecības gadu periodā;

(c) no 2015. gada 1. oktobra tarifa pozīcijas 1701 preču tirgos ― situācijas, kurās Kopienas baltā cukura vidējā tirgus cena divu sekojošu mēnešu laikā pazeminās zem 80% no vidējās Kopienas tirgus cenas par balto cukuru iepriekšējā tirdzniecības gada laikā.

4. Lai noteiktu, vai ir izpildīti iepriekš minētie nosacījumi Kopienas tālāko reģionu gadījumos, analīze aprobežojas tikai ar attiecīgā(-o) tālākā(-o) reģiona(-u) analīzi. Īpašu uzmanību pievērš vietējās rūpniecības nozares lielumam, tās finansiālajai situācijai un nodarbinātības situācijai.

14. pants

Lietas izskatīšanas ierosināšana

1. Izmeklēšanu sāk pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas pašiniciatīvas, ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu šādu izmeklēšanas sākšanu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju, ja šķiet, ka tendences attiecībā uz ievedumiem no jebkuras no I pielikumā minētajām valstīm liecina par aizsardzības pasākumu nepieciešamību. Šī informācija ietver pieejamos pierādījumus, kas noteikti, pamatojoties uz 13. pantā minētajiem kritērijiem. Komisija triju darba dienu laikā nodod šo informāciju visām dalībvalstīm.

3. Apspriešanās ar dalībvalstīm notiek astoņu darba dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi informāciju dalībvalstīm, kā paredzēts 2. punktā. Ja pēc apspriešanās izrādās, ka ir pietiekami pierādījumi, kas pamato lietas izskatīšanas ierosināšanu, Komisija publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ierosināšana notiek viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas no dalībvalsts.

4. Ja Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm nolemj, ka ir izpildīti 12. pantā izklāstītie nosacījumi, tā nekavējoties paziņo attiecīgajam I pielikumā minētajam reģionam vai valstīm par nodomu sākt izmeklēšanu. Paziņojumam var pievienot uzaicinājumu apspriesties, lai noskaidrotu situāciju un rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu.

15. pants

Izmeklēšana

1. Pēc lietas izskatīšanas ierosināšanas Komisija sāk izmeklēšanu.

2. Komisija drīkst pieprasīt, lai dalībvalstis tai nodrošina informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apmierinātu šādu prasību. Ja šī informācija izraisa vispārēju interesi vai arī tās nosūtīšanu pieprasa kāda dalībvalsts, Komisija to nosūta visām dalībvalstīm, ja šī informācija nav konfidenciāla; pretējā gadījumā nosūta informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu.

3. Ja izmeklēšana aprobežojas tikai ar kādu tālāko reģionu, Komisija var pieprasīt kompetentajām vietējām iestādēm nodrošināt iepriekš 2. punktā minēto informāciju ar attiecīgās dalībvalsts starpniecību.

4. Ja vien iespējams, izmeklēšanu pabeidz sešu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem.

16. pants

Pagaidu aizsardzības pasākumu piemērošana

1. Pagaidu aizsardzības pasākumus piemēro kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu zaudējumus, ko būtu grūti novērst, saskaņā ar pagaidu konstatējumu par to, ka vērojami 12. pantā izklāstītie apstākļi. Komisija veic šādus pagaidu pasākumus pēc apspriešanās ar dalībvalstīm vai ārkārtas steidzamības gadījumos pēc tam, kad ir informētas dalībvalstis. Pēdējā gadījumā apspriešanās notiek desmit dienu laikā pēc tam, kad dalībvalstis ir informētas par Komisijas veikto rīcību.

2. Ņemot vērā tālāko reģionu īpašo situāciju un to apdraudējumu, ko tiem rada jebkurš ievedumu kāpums, pagaidu pasākumus piemēro lietās, kas attiecas uz šādiem reģioniem, ja sākotnējā pārbaude liecina, ka ievedumi palielinājušies. Minētajā gadījumā Komisija, ieviešot pasākumus, informē dalībvalstis un desmit dienu laikā pēc tam, kad dalībvalstis ir informētas par Komisijas veikto rīcību, notiek apspriešanās.

3. Ja dalībvalsts pieprasa Komisijas tūlītēju iejaukšanos un ja ir izpildīti šā panta 1. vai 2. punktā minētie nosacījumi, Komisija piecu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu.

4. Komisija tūlīt informē Padomi un dalībvalstis par visiem lēmumiem, ko tā pieņem saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu viena mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija to ir informējusi atbilstoši šim punktam.

5. Pagaidu pasākumi var būt muitas nodokļa palielinājums attiecīgajai precei līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem, vai tarifa kvotu nodokļa līmeni.

6. Pagaidu pasākumu ilgums nepārsniedz 180 dienas. Ja pagaidu pasākumi attiecas tikai uz tālākajiem reģioniem, to ilgums nevar pārsniegt 200 dienas.

7. Ja pagaidu aizsardzības pasākumus atceļ tāpēc, ka izmeklēšana liecina, ka 12. un 13. pantā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, pagaidu pasākumu dēļ iekasētos muitas nodokļus automātiski atmaksā.

17. pants

Izmeklēšanas un lietas izbeigšana bez pasākumu noteikšanas

Ja divpusēji aizsardzības pasākumi nav nepieciešami un 21. pantā minētā padomdevēja komiteja neceļ iebildumus, izmeklēšanu un lietu izbeidz ar Komisijas lēmumu. Visos pārējos gadījumos Komisija tūlīt iesniedz Padomei ziņojumu par apspriešanās rezultātiem kopā ar priekšlikumu Padomes regulai, ka lieta tiek izbeigta. Lietu uzskata par izbeigtu, ja viena mēneša laikā Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, nav nolēmusi citādi.

18. pants

Galīgo pasākumu noteikšana

1. Ja galīgie konstatētie fakti liecina, ka ir vērojami 12. pantā izklāstītie apstākļi, Komisija pieprasa apspriešanos ar attiecīgo reģionu vai valsti, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecīgās institucionālās kārtības kontekstā, kas noteikta attiecīgajos nolīgumos, kuri ļauj iekļaut reģionu vai valsti I pielikumā.

2. Ja šā panta 1. punktā minētās apspriešanās rezultātā nepanāk savstarpēji apmierinošu risinājumu 30 dienu laikā pēc tam, kad lieta nodota izskatīšanai attiecīgajam reģionam vai valstij, lēmumu par galīgo divpusējo aizsardzības pasākumuu noteikšanu Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, pieņem 20 darba dienu laikā pēc apspriešanās perioda beigām. Tiek veikta apspriešanās ar dalībvalstīm.

3. Jebkuru lēmumu, ko Komisija pieņem atbilstoši šim pantam, dara zināmu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts desmit darba dienu laikā no dienas, kad tas darīts zināms, var šo lēmumu nodot izskatīšanai Padomē.

4. Ja dalībvalsts Komisijas lēmumu nodod izskatīšanai Padomē, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt. Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums nodots izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas pieņemto lēmumu uzskata par apstiprinātu.

5. Galīgie pasākumi var būt vienā no šādiem veidiem:

- ievedmuitas nodokļa likmes tālākas samazināšanas apturēšana attiecīgajai precei, kuras izcelsme ir attiecīgajā reģionā vai valstī;

- muitas nodokļa palielinājums attiecīgajai precei līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem;

- tarifa kvota.

6. Divpusēju aizsardzības pasākumu nepiemēro tai pašai precei no tā paša reģiona vai valsts, kamēr nav pagājis viens gads pēc tam, kad beigusies iepriekšējo aizsardzības pasākumu darbība vai tie atcelti.

19. pants

Aizsardzības pasākumu ilgums un pārskatīšana

1. Aizsardzības pasākums saglabājas spēkā tikai tik ilgi, cik varētu būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus. Šis laiks nepārsniedz divus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu. Ja pasākums ir spēkā tikai vienā tālākajā Kopienas reģionā vai vairākos tālākajos Kopienas reģionos, tā piemērošanas periods nevar pārsniegt četrus gadus.

2. Sākotnējo aizsardzības pasākuma termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt, ja ir noteikts, ka aizsardzības pasākums ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus.

3. Aizsardzības pasākumu pagarinājumus paredz saskaņā ar šajā regulā noteikto kārtību, ko piemēro izmeklēšanām, un izmanto to pašu kārtību, kādu izmantoja sākotnējiem pasākumiem. Aizsardzības pasākuma, tostarp jebkura pagaidu pasākuma, kopējais ilgums nevar pārsniegt četrus gadus. Ja pagaidu pasākums attiecas tikai uz tālākajiem reģioniem, šis ilgums ir astoņi gadi.

4. Ja aizsardzības pasākums ir spēkā ilgāk nekā vienu gadu, tas pakāpeniski un periodiski liberalizējams piemērošanas laikā, ieskaitot pagarinājumu.Periodiski notiek apspriešanās ar attiecīgo reģionu vai valsti nolīgumos minētajās institucionālajās struktūrās, lai noteiktu pasākumu atcelšanas grafiku, tiklīdz to ļauj apstākļi.

20. pants

Uzraudzības pasākumi

1. Ja ĀKK valstu izcelsmes preces ievedumu tendences liecina, ka ievedumi varētu radīt vienu no 12. pantā minētājām situācijām, minēto preci var pakļaut iepriekšējai Kopienas uzraudzībai.

2. Komisija pieņem lēmumu par uzraudzības noteikšanu.Jebkuru lēmumu, ko Komisija pieņem atbilstoši šim pantam, dara zināmu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts desmit darba dienu laikā no dienas, kad tas darīts zināms, var šo lēmumu nodot izskatīšanai Padomē.Ja dalībvalsts Komisijas lēmumu nodod izskatīšanai Padomē, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt. Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums nodots izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas pieņemto lēmumu uzskata par apstiprinātu.

3. Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku otrā sešu mēnešu perioda beigās pēc pirmajiem sešiem mēnešiem, kurā šie pasākumi ieviesti.

4. Vajadzības gadījumā uzraudzības pasākumus var attiecināt tikai uz vienu Kopienas tālāko reģionu vai vairākiem Kopienas tālākajiem reģioniem.

5. Lēmumu par uzraudzības pasākumu noteikšanu nekavējoties informācijas nolūkā paziņo attiecīgajai institucionālajai struktūrai, kas izveidota ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri ļauj iekļaut reģionu vai valsti I pielikumā.

21. pants

Apspriešanās

Šīs nodaļas vajadzībām kompetentā konsultatīvā komiteja ir Regulas (EK) Nr. 3285/94 4. pantā paredzētā padomdevēja komiteja. Saistībā ar KN koda 1701 precēm kompetentajai komitejai palīdz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 39. pantu izveidotā komiteja.

22. pants

Ārkārtas pasākumi, ko piemēro ierobežotā teritorijā

Ja izrādās, ka vienā vai vairākās Kopienas dalībvalstīs ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti, lai varētu pieņemt divpusējos aizsardzības pasākumus, Komisija, izvērtējusi alternatīvus risinājumus, izņēmuma kārtā un saskaņā ar Līguma 134. pantu var atļaut piemērot uzraudzības un aizsardzības pasākumus tikai attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs, ja tā uzskata, ka šādi pasākumi, ko piemēro tādā līmenī, ir atbilstošāki nekā pasākumi, ko piemēro visā Kopienā. Šiem pasākumiem jābūt stingri ierobežotiem laikā un pēc iespējas mazāk jātraucē iekšējā tirgus darbība.

V nodaļa Procedūras noteikumi

23. pants

Pielāgošana tehnikas attīstībai

Šo regulu groza saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā visas tehniskās pārmaiņas, kas var būt nepieciešamas, ņemot vērā nolīgumus, kas noslēgti ar I pielikumā norādītajiem reģioniem vai valstīm.

24. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz EPN īstenošanas komiteja („komiteja”).

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

4. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais periods ir trīs mēneši.

VI nodaļa Nobeiguma noteikumi

25. pants

Grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1964/2005 1. panta 2. punktu svītro.

26. pants

Spēkā esošu tiesību aktu atcelšana

1. Ar šo atceļ šādas regulas:

(a) Regulu (EK) Nr. 2285/2002;

(b) Regulu (EK) Nr. 2286/2002.

27. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un to piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Sarunas beigušo reģionu vai valstu saraksts

2. PIELIKUMS

Izcelsmes noteikumi

Šo pielikumu izplata kā atsevišķu dokumentu.

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM, KAS FIANSIĀLI IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes Regula, ar ko tādu atsevišķu valstu izcelsmes precēm, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupā (ĀKK), piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide.

2. BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 12/120

Summa, kas attiecīgajā budžeta gadā iekļauta budžetā: 16 431 900 000 (PDB 2008)

3. FINANSIĀLĀ IETEKME

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes.

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda:

Ar priekšlikumu tiek atcelti visi atlikušie muitas tarifi to ĀKK reģionu vai valstu izcelsmes precēm, kuras noslēdz sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem vai nolīgumiem ar PTO atbilstošiem tirdzniecības režīmiem. 2006. gadā teorētiskā maksimālā par ĀKK izcelsmes precēm maksājamā nodokļu summa bija EUR 17,3 miljoni, kas atbilst neto ieņēmumiem EUR 13,0 miljoni.

Vienīgais izņēmums ir Dienvidāfrika, kas ir puse sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, bet tai piedāvās atsevišķu tirdzniecības režīmu, kurā saglabās muitas tarifus atsevišķām Kopienā ievestām precēm. Par šo tirdzniecības režīmu tiek risinātas sarunas, un finansiālās ietekmes novērtējumu pievienos Padomes lēmuma priekšlikumam; ar šo lēmumu atļaus parakstīt attiecīgo ekonomisko partnerattiecību nolīgumu.

Saskaņā ar Kotonū nolīguma un vispārējās preferenču sistēmas režīma „Viss, izņemot ieročus” ( Everything But Arms ) noteikumiem vairāk nekā 99% ĀKK valstu izcelsmes preču ieved Kopienā, nepiemērojot muitas tarifus. Jāpiemin, ka arī 95% Dienvidāfrikas izcelsmes preču ieved Kopienā, nemaksājot muitas tarifus saskaņā ar tirdzniecības un attīstības sadarbības nolīgumu.

Nav paredzēti papildu izdevumi.

miljonos EUR (viena zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi | 12 mēnešu periods no 1.1.2008. | 2008 |

I sadaļa, 1. nodaļa, 3. pants | Ietekme uz pašu resursiem | 13,0 | 13,0 |

Situācija pēc darbības |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

I sadaļa, 1. nodaļa, 3. pants | 13,0 | 13,0 | 13,0 | 13,0 | 13,0 |

4. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Lai aizsargātu Eiropas Kopienu finansiālās intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, Komisija var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar šīs regulas II nodaļas 5. pantu. Vajadzības gadījumā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) veic izmeklēšanu, un šo izmeklēšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999. Komisija veiks regulāras dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas.

[1] OV C.., .., . lpp.

[2] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīguma labotā versija OV L 385, 29.12.2004., 88. lpp.

[3] OV L 311, 4.12.1999., 1. lpp.

[4] OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

[5] OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

[6] OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[7] Padomes 2007. gada 28. septembra Lēmums 2007/627/EK (OV L 255, 29.9.2007., 38. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp).

[9] OV L 348, 21.12.2002., 3. lpp.

[10] OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.

[11] OV L 311, 4.12.1999., 1. lpp.

[12] OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.

[13] OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

[14] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

[15] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

[16] Šajā pantā lauksaimniecības ražojumi ir ražojumi, uz kuriem attiecas PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikums.