16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/22

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē lēmumu izveidot kopuzņēmumu ENIAC  (1).

1.1.1

Komiteja šajā sakarā uzskata, ka, palielinot investīcijas P&I (pētniecības un izstrādes) jomā ar publiskā un privātā finansējuma palīdzību, tiks izveidota stabila sistēma, ko varēs izmantot uzņēmumi un ar kuras palīdzību būs iespējams novērst pašreizējo tendenci sadrumstalot Kopienas finansējumu. Turklāt šāda sistēma dos iespēju koordinēt pētījumus, kas pārlieku bieži ir izkliedēti, tādējādi veicinot to efektivitāti.

1.2

EESK atzinīgi vērtē nozares izvēli. Tā ir tehniski inovatīva nozare, kas paver plašas nākotnes perspektīvas, kā arī dod iespēju nodarbināt augsti kvalificētus speciālistus. Attīstot minēto nozari, tieši tiks veicināta Lisabonas mērķu sasniegšana konkurētspējas jomā, kā arī virzība uz Barselonā izvirzīto mērķi — attiecīgus līdzekļus (noteiktā procentuālā apjomā no IKP) ieguldīt pētniecībā. Turklāt, attīstot minēto nozari, varēs pilnveidot citas Kopienas politikas jomas, piemēram, vides aizsardzība, transports, enerģētika un veselības aizsardzība.

1.3

Atzinīgi vērtējot iesniegto priekšlikumu, EESK vispirms uzsver, ka ierosinātā ieguldījumu un pētījumu koordinācijas stratēģija ir nozīmīga no Eiropas Savienības attīstības viedokļa. Komiteja uzskata, ka šī stratēģija īpaši sekmē Eiropas Pētniecības telpas izveidi un ievērojami veicina minētās nozares Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

1.4

Attiecībā uz jautājumu par pētniecības procesā attīstīto produktu, t.i., ENIAC uzņēmuma izstrādāto produktu, izmantošanu, kā arī to rūpnieciskās izmantošanas posmiem, šī jaunā sadarbības sistēma var izrādīties sarežģīta; tādēļ EESK atzinīgi vērtē jautājumam par intelektuālā īpašuma tiesībām pievērsto uzmanību.

1.5

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta riskam, kas saistīts ar nanoelektronikas nozares uzņēmumu pārvietošanu uz citiem pasaules reģioniem. EESK atbalsta ideju par specializētu sektorālu pieeju.

1.6

Visbeidzot, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu jaunās sistēmas piedāvātās iespējas, Komiteja uzskata, ka:

2.1

Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot pirmās publiskā un privātā sektora partnerības P&I jomā. Tā attiecas uz vienu no pirmajām kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām (KTI), kas saucas “ENIAC” un tiek īstenota nanotehnoloģiju jomā.

2.2

Minēto KTI plānots izveidot, lai rūpniecības nozare, dalībvalstis un Komisija varētu daļēji vai pilnībā apvienot resursus un tādējādi atbalstīt mērķtiecīgas pētniecības programmas.

2.3

Atšķirībā no tradicionālās stratēģijas, kas paredz publiskā finansējuma piešķiršanu katram projektam atsevišķi, KTI attiecas uz liela mēroga pētniecības programmām, kam ir kopīgi stratēģiski mērķi pētniecības jomā. Piemērojot šo jauno pieeju, būtu jāizveido kritiskā masa Eiropas pētniecības un izstrādes jomā, jāapvieno galveno stratēģisko jomu zinātniskās aprindas, kā arī jāsaskaņo projektu finansēšana, lai pēc iespējas ātrāk varētu izmantot pētniecības rezultātus. KTI aptver būtiskas jomas, kurām pašreizējie instrumenti nav piemēroti un kurās tie nedarbojas pietiekami ātri, lai saglabātu Eiropas vadošās pozīcijas pasaules mēroga konkurences apstākļos. Tās ir jomas, kur valsts, Eiropas un privātais pētniecības finansējums var radīt ievērojamu pievienoto vērtību, it īpaši, veicinot privāto ieguldījumu P&I jomā pieaugumu.

2.4

Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas nanoektronikas jomā, t.i., ENIAC, vispārējais mērķis ir veicināt nanoelektronikas jomai būtisku zināšanu attīstību, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju. Lai minēto mērķi sasniegtu, Padomes priekšlikumā ir noteikta ENIAC izveides juridiskais pamats.

3.1

Tā kā inovatīvos augsti attīstītu tehnoloģiju produktos aizvien vairāk tiek izmantoti elektroniskie elementi, nanotehnoloģiju nozare ir kļuvusi par vienu no tām stratēģiski nozīmīgajām nozarēm, kas kopīgi Eiropā veicina konkurētspējas uzlabošanos un rūpniecības jomas izaugsmi.

3.2

Nanotehnoloģiju nozarē tiek ražotas iekārtas, kas nepieciešamas nozīmīgākajām rūpniecības nozarēm daudzās jomās, piemēram, telekomunikācijas, patēriņa preces, multimediju pakalpojumi, apmācība, transports, veselības aprūpe, drošība un vide.

3.3

Prognozes liecina, ka nanotehnoloģiju rūpniecības nozares tirgus (kurā ietilpst ne tikai tiešie ražotāji, bet arī ražošanas iekārtu un materiālu piegādātāji) ik gadus pieaugs vidēji par 15 %. Lai pastāvīgi uzturētu šādu augstu izaugsmes līmeni, minētajai nozarei jau tagad ir jāpievērš nepieciešamā uzmanība.

3.4

Tādēļ Kopienas līmeņa iniciatīva jāīsteno ar mērķi saglabāt un stiprināt vadošās pozīcijas attiecīgajās jomās, izmantojot P&I programmas, ar kuru palīdzību varētu sasniegt nepieciešamos mērķus rūpnieciskās izmantošanas jomā. Turklāt, īstenojot minētās programmas, jācenšas sasniegt tālejošākus mērķus tehnoloģiju jomā, pastāvīgi palielināt konkurētspēju un izveidot jaunas darba vietas, kur darbiniekiem nepieciešamas īpašas profesionālās zināšanas un augsta kvalifikācija.

3.5

Izveidojot publiskā un privātā sektora kopuzņēmumu, paveras iespējas uzlabot nanotehnoloģiju nozares P&I organizāciju. Tas ir būtiski, lai risinātu problēmas saistībā ar dalībvalstīs spēkā esošo pētniecības programmu pašreizējo sadrumstalotību; jāatzīmē, ka dalībvalstis nespēj sasniegt kritisko masu un nodrošināt nepieciešamos resursus attiecīgu programmu finansēšanai.

3.6

No šā brīža visi šādi projekti būtu jāīsteno Eiropas līmenī, jo tā ir vienīgā iespēja risināt nopietnās problēmas nanotehnoloģiju nozarē.

3.7

Apliecinot Kopienas dimensijas nozīmību, tiktu radīta iespēja vienkāršot birokrātiskās un administratīvās procedūras, lai dalībvalstīs pastāvošās dažādās sistēmas aizstātu ar vienotu Kopienas procedūru un — salīdzinājumā ar Kopienas līmenī pašreiz pastāvošo situāciju — samazinātu laika posmu līdz tiek piešķirtas tiesības slēgt līgumu P&I jomā (skatīt gadījumu saistībā ar EUREKA); turklāt tādējādi varētu izvairīties no atšķirībām novērtēšanas un kontroles procedūrās.

3.8

Izveidojot publiskā un privātā sektora uzņēmumu, kurā tieši iesaistītas dalībvalstis un attiecīgās nozares uzņēmumi, tiek uzlabotas pašreiz spēkā esošās līdzdalības procedūras, kas paredzētas Eiropas Kopienas P&I programmās. Turklāt programmā paredzētais ievērojamais Kopienas finanšu ieguldījums ļaus izveidot nepieciešamo ekonomisko kritisko masu, lai sasniegtu programmas vērienīgos mērķus.

3.9

Dalībvalstu un uzņēmumu līdzdalība, kā arī to tiešs finansiāls ieguldījums vismaz 50 % apmērā no pētniecības izmaksām, radīs pastiprinošu efektu, t.i., veicinās jaunu finanšu līdzekļu piesaisti un ievērojami sekmēs Eiropas Pētniecības telpas attīstību.

3.10

Ja netiks nodrošināta dalībvalstu tieša līdzdalība, nebūs iespējams piesaistīt ieguldījumus, jo īpaši tādēļ, ka lēmumumu pieņemšana, jo īpaši par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kā arī visu procesa posmu tieša un pastāvīga kontrole vēl aizvien tiek veikta valsts līmenī.

3.11

Turklāt ir jānodrošina arī rūpniecības nozares tieša līdzdalība, jo šīs vērienīgās P&I programmas rezultāti var sekmēt nozīmīgu un aktuālu mērķu sasniegšanu, proti, uzlabot nanotehnoloģiju nozares Eiropas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un tādējādi veicināt nodarbinātību šajā nozarē.

4.1

Pētniecības programmas ir cieši saistītas ar Septīto pamatprogrammu. Tās pamatā ir vispārzināma atziņa, ka lielāki ieguldījumi P&I jomā būtiski veicina ekonomikas konkurētspēju un dinamismu.

4.2

Kopuzņēmuma ENIAC izveide būs tiešs ieguldījums, kas palīdzēs sasniegt Lisabonas stratēģijā izvirzīto konkurētspējas mērķi un Barselonas mērķus attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu pētniecībai. Turklāt šī iniciatīva netieši veicinās attīstību tādās citās Kopienas politikas jomās kā vide, transports, enerģētika un veselības aprūpe.

4.3

KTI-ENIAC iniciatīvas pamatā ir Eiropas līmeņa iniciatīva “Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam” [COM(2005) 243 galīgā redakcija], turklāt Kopienas attiecīgās politikas tiek veidotas, ņemot vērā arī Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) darbību.

5.1

Lēmuma par kopuzņēmuma ENIAC izveidošanu [COM(2007) 356 galīgā redakcija] pamatā ir Lēmums Nr. 1982/2006/EKK par Septīto pamatprogrammu, kas paredz Kopienas ieguldījumu tādu Eiropas līmeņa publiskā un privātā sektora partnerību izveidē, kas ilgtermiņā darbosies zinātniskās pētniecības jomā.

5.2

Minētās partnerības izpaudīsies kā kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) un turpinās bijušo Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darbu.

5.3

Komisija Lēmumā Nr. 971/2006/EKK par Īpašo programmu “Sadarbība” (2) uzsvēra nepieciešamību izveidot publiskā un privātā sektora partnerības un noteica sešas jomas, kurās KTI izveide veicinātu Eiropas pētnieciskās darbības attīstību. Tās ir:

5.4

Saistībā ar minēto vispārējo stratēģiju, ar ierosināto Regulu [COM(2007) 356 galīgā redakcija] paredzēts izveidot kopuzņēmumu ENIAC, kas darbosies nanoelektronikas jomā.

5.5

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 22. pantu un Direktīvas 2004/18/EK 15. panta c) punktu ENIAC kopuzņēmums ir starptautiska struktūra ar juridiskas personas statusu. Kopuzņēmuma galvenā mītne atradīsies Briselē, un, ja Padome nepagarinās tā darbības termiņu, uzņēmums beigs darbību 2017. gada 31. decembrī.

5.8.1

Kopuzņēmuma ENIAC pamatdarbības izmaksas, kas minētas 4. pantā, sedz no šādiem avotiem:

Kopuzņēmuma ENIAC pētniecības un attīstības pasākumus laika posmā līdz 2017. gada 31. decembrim finansē no šādiem avotiem:

5.8.2

Laika posmā līdz 2013. gada 31. decembrim Komisijas maksimālais ieguldījums būs 450 miljoni euro. Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta noteikumiem šie līdzekļi ir paredzēti Īpašajā programmā “Sadarbība”, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumiem.

—

sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai attīstītu nanoelektronikas jomā būtiskas prasmes ar mērķi stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, kā arī veicināt jaunu tirgu veidošanos;

—

atbalstīt pētniecības un izstrādes pasākumu īstenošanu, proti, piešķirt finansējumu tādu projektu dalībniekiem, kas izraudzīti atlases kārtībā;

—

veicināt publiskā un privātā sektora partnerību, kuras mērķis ir apvienot centienus Kopienas, valsts un privātā sektora līmenī, kā arī sekmēt publiskā un privātā sektora sadarbību;

—

nodrošināt nanoelektronikas jomā uzsāktās kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas efektivitāti un ilgtspējību;

—

veicināt P&I jomā ieguldīto Eiropas līmeņa centienu sinerģiju un koordināciju, tostarp kopuzņēmumā ENIAC pakāpeniski iekļaujot tādus ar šo jomu saistītus pasākumus, ko pašreiz īsteno ar starpvaldību pētniecības un attīstības shēmu (EUREKA) palīdzību.

6.1

EESK atzinīgi vērtē lēmumu izveidot kopuzņēmumu ENIAC un attiecīgo Regulas priekšlikumu. Paužot atbalstu minētajam priekšlikumam, EESK vispirms uzsver, ka ierosinātā ieguldījumu un pētījumu koordinācijas stratēģija ir nozīmīga no Eiropas Savienības attīstības viedokļa.

6.2

Kā jau Komiteja uzsvērusi atzinumos par citām regulām, kuru pamatā ir Padomes lēmums Nr. 971/2006/EKK par Īpašo programmu “Sadarbība”, tā uzskata, ka, palielinot investīcijas P&I jomā, tiks izveidota stabila sistēma, ko varēs izmantot Eiropas uzņēmumi un ar kuras palīdzību būs iespējams novērst pašreizējo tendenci sadrumstalot Kopienas finansējumu, kā arī izvairīties no programmu no nevienādas sadales.

6.3

Šī iniciatīva atbilst Eiropas Savienības politikām un mērķiem, kā arī Lisabonas stratēģijas pamatnostādnēm, kurās noteikts, ka zināšanas un inovācijas Kopienā sekmē un veicina izaugsmi un nodarbinātību. Nanotehnoloģijām ir būtiska nozīme, jo tās šodien veicina inovācijas tādās daudzās stratēģiski nozīmīgās nozarēs, kas Eiropas Savienībā ievērojami veicina attīstību un izaugsmi (mobilās komunikācijas, transports, skaitļošanas tehnika, ražošanas automatizācija, veselības aprūpe …). Izveidojot kopuzņēmumu, Eiropas uzņēmumi varētu saglabāt vai pat pilnveidot spējas attīstīt un ražot attiecīgiem augstiem un vides aizsardzības standartiem atbilstošus ilgtspējīgus produktus. Kopuzņēmuma izveide ievērojami veicinātu Eiropas Pētniecības telpas izveidi, kā arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.

6.4

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Regulai (kas paredz minētās KTI izveidi) pievienotajā ietekmes novērtējumā īpaša uzmanība ir pievērsta jautājumam par risku, kas saistīts ar nanoelektronikas nozares uzņēmumu pārvietošanu uz citiem pasaules reģioniem. Tas ir svarīgi, jo šie uzņēmumi ievērojami veicina izaugsmi un nodarbinātību un vienlaikus — vismaz daļēji — sekmē to investīciju ienesīgumu, ko Eiropas Savienība plāno ieguldīt minētās nozares attīstībā. Tādēļ, lai atbalstītu šo nozīmīgo rūpniecības nozari, EESK atbalsta ideju izstrādāt specializētu sektorālu pieeju.

6.5

Attiecībā uz jautājumu par pētniecības procesā attīstīto produktu,t.i., ENIAC uzņēmuma izstrādāto produktu, izmantošanu, kā arī to rūpnieciskās izmantošanas posmiem, šī jaunā sadarbības sistēma var izrādīties sarežģīta; tādēļ EESK atzinīgi vērtē statūtu 23. pantā minētajam jautājumam par intelektuālā īpašuma tiesībām pievērsto uzmanību. Vienlaikus Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Regulā ir pievērta attiecīga uzmanība veselības aizsardzības un drošības jautājumiem.

6.6

Lai labāk varētu sasniegt kopuzņēmuma mērķus, kā arī pēc iespējas labāk izmantot jaunās sistēmas visas priekšrocības, Komiteja uzskata, ka: