15.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 10/39

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piekrīt tajā izklāstītajai analīzei un aprakstam. Efektīva reaģēšana uz vispārējo klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem, vienlaikus apmierinot augsto enerģijas patēriņa līmeni, ir nozīmīga starptautiska problēma.

1.2

Eiropas Savienībā CO2 emisijas no spēkstacijām, kurās izmanto ogles, veido 24 % no CO2 emisiju kopapjoma. Tādēļ šādas spēkstacijas ir vispiemērotākās, lai tajās ieviestu CCS tehnoloģijas, proti, izveidotu CO2 emisiju uztveršanas un pastāvīgas uzglabāšanas sistēmas.

1.3

Visticamāk, ka ogles saglabāsies Eiropas enerģētikas struktūrā arī turpmākajos gadu desmitos. Īpašo iezīmju dēļ — tās ir pieejamas, ekonomiski izdevīgas un ir stabilizējošs elements enerģijas tirgū — ogles joprojām būs galvenais kurināmais, lai ekonomiski ražotu elektrību. Ogļu rezervju sadalījums pasaulē un ES nav vienlīdzīgs. Izmantojot uz oglēm balstītas tehnoloģijas, ir iespējams ievērojami samazināt CO2 emisijas (1). Šādā nolūkā īsā un vidējā termiņā ir jāizstrādā tirgus noteikumi un tiesisks regulējums, lai veicinātu ieguldījumus visjaunākajās tehnoloģijās, tādējādi paaugstinot ogļu elektrostaciju efektivitāti un samazinot konkrētas CO2 emisijas.

1.4

Šobrīd nav drošu līdzekļu, kas neprasa augstas izmaksas, lai samazinātu vai likvidētu lielāko daļu CO2 emisiju no spēkstacijām, kurās izmanto ogles. Tā ir tehnoloģija, kas vēl tikai attīstās. Perspektīvas, ka turpmākajos divdesmit gados šādas ogļu izmantošanas tehnoloģijas ar zemu emisijas līmeni attīstīsies un tiks veiksmīgi komercializētas, tomēr ir daudzsološas.

1.5

EESK apstiprina viedokli, ka emisiju ierobežošana ir tik svarīga problēma, ka ir jāattīsta visu potenciāli dzīvotspējīgo enerģijas avotu un tehnoloģiju praktiskais un komerciālais potenciāls. Pārejot uz ilgtspējīgu enerģiju, milzīga loma tiek piešķirta oglēm, citiem fosilajiem kurināmajiem, kodolenerģijai, kā arī atjaunojamām tehnoloģijām un enerģijas uzglabāšanai; katrs no minētajiem elementiem ir svarīgs noteiktā laikā un tiek izvērsts, ņemot vērā tehniskās un finansiālās iespējas.

1.6

EESK atzīst, ka ilgtermiņā pēc 2020. gada CO2 uztveršanas un uzglabāšanas sistēma ļaus sasniegt zema līmeņa CO2 emisijas no spēkstacijām, kurās izmanto ogles. Enerģijas ražošanas jaudas līdz 2020. gadam ir jāpalielina par 350 GW un līdz 2030. gadam — par 500 GW, un būs vajadzīgas 600-800 miljardu EUR lielas investīcijas. Lai to patiešām panāktu, jau pašlaik ir jāveic koordinēta pētniecība, tehnoloģiju izstrāde un demonstrējumi.

1.7

Pateicoties spēkstaciju pastāvīgam efektivitātes pieaugumam un zema emisijas līmeņa tehnoloģiju attīstībai, ogles palīdzēs ievērot prasības par klimata preventīvu aizsardzību. Lai cik daudzsološa arī nebūtu CCS tehnoloģija, tā nedrīkst radīt sekas, ka jau šobrīd, pamatojoties uz CCS tehnoloģiju plašu izplatību, enerģētikas politikas stratēģijas un mērķi tiek noteikti kā “saistošs pasākums”.

1.8

Sadarbojoties valstu regulatīvajām iestādēm, ir jāvienkāršo atļauju izsniegšanas kārtība un jāpanāk tās pakāpeniska saskaņošana, lai pēc iespējas samazinātu ilgo sagatavošanās laiku attiecībā uz būvniecības projektiem, vienlaikus ievērojot visstingrākos drošības standartus.

1.9

EESK pievērš uzmanību arī tam, ka, lai arī ogles ir vissvarīgākais kurināmā veids elektrības ražošanā un vajadzīgs elements tērauda ražošanā un citos ražošanas procesos, arī, pārejot uz ūdeņraža saimniecisko izmantošanu, oglēm būs svarīga nozīme, lai apmierinātu turpmākās vajadzības enerģētikas jomā. Ogļu šķidrināšana dod iespēju tās izmantot kā jēlnaftas aizstājēju; no oglēm var ražot arī sintētisko gāzi.

1.10

Attiecībā uz vietējo brūnogļu un akmeņogļu ieguvi tomēr ir vajadzīga atbilstoša politikas un ekonomikas sistēma. Enerģijas ieguve un pārveidošana var ievērojami veicināt labklājību un nodarbinātību vietējā līmenī. Ņemot vērā sociālo situāciju jaunajās dalībvalstīs — Eiropas Savienībā no 286 500 nodarbinātajiem 212 100 darba ņēmēju strādā ogļu ieguves nozarē — ir ļoti svarīgi saglabāt to enerģijas daļu, ko ražo no fosilā kurināmā (pārsvarā oglēm). Kalnrūpniecības uzņēmumiem visā ES ogļrūpniecības nozarē jāpievērš īpaša uzmanība kalnraču ļoti smago darba apstākļu, kvalifikācijas, darba drošības un darba vides būtiskai uzlabošanai.

1.11

EESK arī uzskata, ka Komisija šajā dokumentā un attiecībā uz termiņu noteikšanu ir optimistiska par termiņiem saistībā ar CCS un vajadzīgo pasākumu izpildes termiņiem. Komisijai pašlaik būtu jāpievērš uzmanība pasākumiem, lai sekmētu to, ka 2015. gadā darbojas 10-12 demonstrējuma (parauga) spēkstacijas, un lai attiecībā uz CCS izveidotu sistēmu, kurā tiek aplūkoti galvenie apdraudējumi, uz kuru var paļauties un kas vienlaikus nav pārāk ierobežojoša. Ļoti vēlams ir starpposms, kurā ir augsta enerģijas ražošanas efektivitāte. Pārmērīga steiga un pārāk ierobežojoša normatīvā sistēma varētu negatīvi ietekmēt šo globāli svarīgo koncepciju.

1.12

EESK aicina arī uzsākt intensīvu pētniecību un izstrādi saistībā ar atjaunojamiem un alternatīviem enerģijas avotiem, kam būtu jāveicina dažādu enerģijas veidu droša izmantošana ES. Vienlaikus bez pārmērīgas kavēšanās būtu pilnībā jāizveido integrētais ES enerģijas tirgus.

2.1

Komiteja fosilā kurināmā jautājumam jau ir pievērsusies citos atzinumos, pēdējo reizi izpētes atzinumā “ES enerģijas apgāde: optimālas dažādu enerģijas veidu izmantošanas stratēģija” (2), kurā teikts, ka ES būtu nopietni jāpievēršas ekoloģiski nekaitīgām ogļu izmantošanas tehnoloģijām (“tīro ogļu tehnoloģijām”) — jāpaaugstina spēkstaciju efektivitāte, kā arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju komerciālais pielietojums. Politiskās izvēles ietekmē ir palielinājusies un joprojām palielinās gāzes izmantošana. Tagad kļūst skaidrs, ka minētās tendences pastiprināšanās rada problēmas. Gāze, tāpat kā nafta, ir vērtīga izejviela, kuras izmantošana rūpniecībā rada augstu pievienoto vērtību; tāpēc plašāka dabasgāzes izmantošana ogļu vietā ir apgrūtināta, savukārt kodolenerģijas plašāka izmantošana nav iespējama, jo tādējādi palielinātos emisiju daudzums.

2.2

Komisija šo projektu “Ilgtspējīga enerģijas ražošana no fosilā kurināmā” publicēja 2007. gada 10. janvārī saistībā ar enerģētikas un klimata paketi “Enerģētikas politika Eiropai”.

2.3

Paketes pārējās daļas attiecas vispirms uz priekšlikumu attiecībā uz mērķi saistībā ar klimata pārmaiņām samazināt rūpnieciski attīstīto valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 % vai jebkurā gadījumā par 20 % ES teritorijā. Paketē ir apskatīti arī šādi jautājumi: iekšējais gāzes un elektroenerģijas tirgus, elektroenerģijas un gāzes tīklu darbība, kodolenerģētikas paraugprogrammā paredzētā kodolenerģijas turpmākā nozīme, atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas plāns, īpaši biodegvielas pielietojums transporta nozarē, un turpmākais Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns. Eiropadome 2007. gada 9. martā atbalstīja minētas paketes galvenos politikas virzienus.

2.4

Paziņojumā tiek sniegts vispārējs pārskats par pasākumiem, kas ir nepieciešami fosilā kurināmā, īpaši ogļu, izmantošanas turpināšanai, lai Eiropā un pasaulē nodrošinātu energoapgādes drošību un enerģijas veidu dažādošanu atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un klimata pārmaiņu politikas mērķiem. Paziņojumā ir ņemts vērā 2006. gadā paveiktais darbs un atzinumi, kas saņemti saistībā ar Eiropas klimata pārmaiņu otro programmu (ECCPII), Augsta līmeņa darba grupu par konkurētspēju, enerģiju un vidi (HLG), Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) sagatavošanu un Nulles emisijas fosilā kurināmā spēkstaciju tehnoloģiju platformu.

3.1

Komisijas dokumentā tiek pārskatīta fosilā kurināmā loma enerģijas ražošanā un noteikts, ka gan Eiropas Savienībā, gan daudzu citu valstu ekonomikā fosilais kurināmais ir svarīgs enerģētikas struktūras elements. Īpaša nozīme tam ir elektroenerģijas ražošanā — vairāk nekā 50 % elektroenerģijas ES pašlaik iegūst no fosilā kurināmā (galvenokārt no oglēm un dabas gāzes), bet dažās valstīs (Polijā, Grieķijā) fosilā kurināmā īpatsvars ir pat 80 %. Ogles ir galvenais ES energoapgādes drošības pamats, un tā tas būs arī turpmāk. Ogles ir fosilais kurināmais, kuram ir vislielākās un visplašāk izplatītās rezerves pasaulē; lēš, ka brūnogļu krājumu pietiks vēl aptuveni 130 gadiem un akmeņogļu krājumu — 200 gadiem.

3.2

Tomēr ogles var saglabāt savu būtisko nozīmi energoapgādes drošībā, kā arī ES un visas pasaules ekonomikā tikai tad, ja ogļu sadegšanas procesā ar tehnoloģiju palīdzību tiek krasi ierobežotas oglekļa emisijas. Ja šādas tehnoloģijas tiks izstrādātas pietiekami augstā līmenī, tās var sniegt risinājumus arī attiecībā uz citu fosilo kurināmo sadedzināšanas procesiem, tostarp enerģijas ražošanā, izmantojot gāzi. Tāpēc ES ir jāmeklē tehnoloģiski risinājumi ilgtspējīgam ogļu izmantojumam, lai ne tikai saglabātu ogles Eiropas enerģētikas struktūrā, bet arī lai nodrošinātu ogļu izmantojuma vispārēju pieaugumu, nenodarot neatgriezenisku kaitējumu pasaules klimatam.

3.3

Jau ir izstrādātas un enerģijas ražošanas sektorā pašlaik plaši tiek izmantotas “tīro ogļu tehnoloģijas”, ar ko palīdzību spēkstacijās, kurās izmanto ogles, ievērojami samazina SO2, NOx, daļiņu un putekļu emisijas. “Tīro ogļu tehnoloģijas” ir ļāvušas nemitīgi paaugstināt energoefektivitāti, ogles pārvēršot elektroenerģijā. Minētie sasniegumi ir svarīgi soļi turpmākajā virzībā uz jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem (turpmāk tekstā — “ilgtspējīgas ogļu izmantošanas tehnoloģijas”), kas arī ietver CO2 uztveršanas un uzglabāšanas koncepciju (CCS) enerģijas ražošanā no oglēm.

3.4

Komisija uzskata, ka Eiropai ir labas izredzes turpmākajos 10 līdz 15 gados panākt ilgtspējīgas ogļu izmantošanas tehnoloģiju komerciālo dzīvotspēju. Lai to panāktu, gan ES, gan ārpus tās salīdzinoši ilgā laika posmā — praktiski no šā brīža līdz 2020. gadam vai pat ilgāk — būs vajadzīgas drosmīgas investīcijas ražošanā vairākās tehnoloģiju demonstrējumu ražotnēs un attiecīgas iniciatīvas politikas jomā.

3.5

Lai veicinātu šādu attīstību, Komisija būtiski palielinās finansējumu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai enerģētikas jomā, par vienu no prioritātēm laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nosakot tādu tehnoloģiju demonstrējumus, kas ļauj ilgtspējīgi izmantot fosilo kurināmo. Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns būs piemērots instruments, lai nodrošinātu šādu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes, kā arī demonstrējumu centienu vispārēju koordinēšanu un lai ES un valstu līmenī panāktu maksimāli iespējamo sinerģiju. Komisija, pamatojoties uz pētniecības un izstrādes projektu sekmīgajiem rezultātiem, noteiks piemērotāko veidu, kā līdz 2015. gadam atbalstīt līdz pat 12 liela mēroga ilgtspējīgas fosilā kurināmā izmantošanas tehnoloģiju paraugiekārtu projektēšanu, izgatavošanu un ekspluatāciju komerciālajā elektroenerģijas ražošanā.

3.6

Komisija, pamatojoties uz nesen veiktajām un plānotajām investīcijām, izvērtēs, vai jaunajās fosilā kurināmā spēkstacijās, kas uzbūvētas vai kuras paredzēts būvēt Eiropas Savienībā, tiek izmantotas labākās pieejamās tehnoloģijas efektivitātes ziņā, kā arī to, vai jaunās ar oglēm un gāzi darbināmas iekārtas, kas nav aprīkotas ar CCS, ir izveidotas tā, lai vēlāk varētu pievienot CCS tehnoloģijas (gatavas oglekļa uztveršanai). Pretējā gadījumā Komisija apsvērs iespēju ierosināt iespējami īsā laikā pēc pienācīga ietekmes novērtējuma veikšanas pieņemt juridiski saistošus dokumentus.

3.7

Komisija 2007. gadā izvērtēs ar CCS saistītos potenciālos riskus, kā arī noteiks prasības CCS licencēšanai un konstatēto risku un ietekmju atbilstīgai pārvaldībai. Kad būs izstrādāta atbilstīga pārvaldības struktūra, to varēs papildināt ar grozījumiem pašreizējos ES tiesību aktos vides jomā, lai likvidētu nepamatotus šķēršļus, kas kavē CCS tehnoloģiju izplatību. Komisija arī izvērtēs, vai ir jāgroza pašreizējie noteikumi (piemēram, Direktīva par ietekmes uz vidi novērtējumu vai Direktīva par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli) vai jāierosina atsevišķi reglamentējoši noteikumi. Komisija izvērtēs, kuri reglamentējošo noteikumu aspekti ir labāk jāizskata ES līmenī un kuri — valsts līmenī.

3.8

Komisija uzskata, ka ir vajadzīga skaidra un prognozējama ilgtermiņa sistēma, lai veicinātu vienmērīgu un ātru pāreju uz enerģijas ražošanu spēkstacijās, kurās izmanto ogles un kuras ir aprīkotas ar CCS. Tas ir vajadzīgs, lai energouzņēmumi varētu pieņemt lēmumus par nepieciešamajām investīcijām un pētījumiem, zinot, ka konkurenti arī to darīs. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka no 2020. gada visās jaunajās ogļu spēkstacijās ir jābūt ieviestām CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām. Esošajās stacijās pakāpeniski jāīsteno tāda pati pieeja. Komisija izvērtēs, kāds ir optimālais grafiks fosilā kurināmā spēkstaciju modernizēšanai, pēc tam, kad būs pierādīta ilgtspējīgas ogļu izmantošanas tehnoloģiju komerciālā dzīvotspēja.

3.9

Izmaksu aplēse CO2 uztveršanai enerģijas ražošanas procesā un turpmākai uzglabāšanai, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju attīstības līmeni, sasniedz 70 EUR par vienu tonnu CO2, tādēļ minēto tehnoloģiju plaša izmantošana pagaidām ir nepieņemami dārga. Ņemot vērā pieejamos modeļus un pētījumus par vidēju un ilgtermiņa perspektīvu, var paredzēt, ka CCS izmaksas 2020. gadā būs aptuveni 20-30 EUR par tonnu CO2 vai pat mazāk. Tas nozīmē, ka 2020. gadā izmaksas elektroenerģijas ražošanai no oglēm, izmantojot CCS, būs tikai par 10 % augstākas vai pat vienādas ar pašreizējo līmeni.

3.10

Fosilā kurināmā ilgtspējīgas izmantošanas un CCS ieviešanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi galvenokārt var radīt CO2 uzglabāšanas sistēmu potenciālā noplūde. Noplūdēm var būt gan vietēja mēroga ietekme (uz vietējo biosfēru), gan globāla ietekme (uz klimatu). Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos ziņojumā par minēto jautājumu, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, tomēr secina, ka rūpīgi izraudzītās un pārvaldītās glabāšanas vietās saglabātā CO2.daļa 100 gados pārsniegs 99 %. Riska samazināšanas galvenie faktori tādējādi ir uzglabāšanas vietu izraudzīšanās un pārvaldība. Komisija tiesību aktu ietekmes izvērtējumā identificēs potenciālos riskus un ierosinās atbilstošus drošības pasākumus.

3.11

Paredzams, ka ilgtspējīgas fosilā kurināmā izmantošanas tehnoloģijas un jo īpaši CCS sniegs nozīmīgus pozitīvus rezultātus. Tās dos iespēju par 90 % samazināt oglekļa emisijas no spēkstacijām, kurās izmanto fosilo kurināmo. Tā rezultātā 2030. gadā ES-27 dalībvalstu CO2 emisiju kopapjoms tiks samazināts par 25-30 % salīdzinājumā ar 2000. gadu. Trešo valstu savlaicīga iesaistīšanās ilgtspējīgas ogļu izmantošanas tehnoloģiju un īpaši CCS izstrādē un ieviešanā ir būtiski svarīga ilgtspējīgai globālās ekonomikas attīstībai un klimata pārmaiņu risināšanai saskaņā ar modeli, kurā paredzēta ogļu resursu izmantošanas palielināšanās visā pasaulē. Ilgtspējīgas ogļu izmantošanas tehnoloģiju panākumi un jo īpaši CCS komercializācijas process plašā apjomā nodrošinās labākas piekļuves iespējas enerģijai pasaules nabadzīgākajos rajonos, kuros joprojām nav iespēju izmantot enerģiju.

4.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un piekrīt tajā izklāstītajai analīzei un aprakstam. Efektīva reaģēšana uz vispārējo klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem, vienlaikus apmierinot attīstīto valstu augsto enerģijas patēriņa līmeni un jaunattīstības valstu strauji pieaugošo enerģijas patēriņu, ir nozīmīga starptautiska problēma.

4.2

Eiropas Savienībā CO2 emisijas no spēkstacijām, kurās izmanto ogles, veido 24 % no CO2 emisiju kopapjoma. Enerģijas ražošanas procesā radušos emisiju koncentrācija fosilā kurināmā spēkstacijās ir ļoti liela, ņemot vērā kurināmā augsto patēriņa līmeni lielās sadedzināšanas iekārtās, un tāpēc šādas spēkstacijas ir vispiemērotākās, lai tajās ieviestu CCS tehnoloģijas, proti, izveidotu CO2 emisiju uztveršanas un pastāvīgas uzglabāšanas sistēmas. Šādas sistēmas sastāv no trim relatīvi neatkarīgiem posmiem:

4.3

Visticamāk, ka ogles saglabāsies Eiropas enerģētikas struktūrā arī turpmākajos gadu desmitos. Īpašo iezīmju dēļ — tās ir pieejamas, ekonomiski izdevīgas un ir stabilizējošs elements enerģijas tirgū — ogles joprojām ir galvenais kurināmais, lai ekonomiski ražotu elektrību. Ogļu rezervju sadalījums pasaulē un ES nav vienlīdzīgs. Kopumā par veicinošu faktoru jāatzīst tas, ka lielākās ogļu rezerves ir atklātas ekonomiski attīstītajās un politiski stabilās valstīs. Sakarā ar raktuvju ilgstošu izmantošanu ES attīstītajās valstīs pēdējos gados šīs rezerves ir gandrīz izsmeltas, un vairākas ES valstis ir nolēmušas pakāpeniski samazināt un pat pārtraukt ogļu ieguvi.

4.4

Tikai trešdaļa no Eiropas Savienības valstīm var izmantot vietējos ogļu krājumus, turpretī divas trešdaļas valstu ir galvenokārt atkarīgas no ievestajām akmeņoglēm. Eiropas Savienībā 2006. gadā tika iegūti 161,6 miljoni tonnu akmeņogļu, bet 235,5 miljoni tonnu akmeņogļu tika ievestas. Tajā pašā gadā tika patērēti 373,8 miljoni tonnu brūnogļu, kuras pilnībā tika iegūtas no vietējiem resursiem. Tāpēc ir jāizstrādā un plašā mērogā jāpieņem dzīvotspējīgi līdzekļi, lai ievērojami samazinātu tās īpašās CO2 emisijas, ko izraisa enerģijas ražošana, izmantojot ogles.

4.5

Izmantojot uz oglēm balstītas tehnoloģijas, ir iespējams ievērojami samazināt CO2 emisijas (3). Šādā nolūkā īsā un vidējā termiņā ir jāizstrādā tirgus noteikumi un tiesisks regulējums, lai veicinātu ieguldījumus visjaunākajās tehnoloģijās, tādējādi paaugstinot ogļu elektrostaciju efektivitāti un samazinot konkrētas CO2 emisijas. Šobrīd ir vajadzīga arī Komisijas, dalībvalstu valdību un ražotāju kopīga darbība, lai pasaules mērogā veicinātu tādu tīro ogļu tehnoloģiju, piemēram, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju, kas ilgtermiņā ļautu ogļu izmantošanas procesā panākt nullei tuvu CO2 emisijas līmeni, koordinētu pētniecību, izstrādi un demonstrējumus.

4.6

Šobrīd nav drošu līdzekļu, kas neprasa augstas izmaksas, lai samazinātu vai likvidētu lielāko daļu CO2 emisiju no spēkstacijām, kurās izmanto ogles. Tā ir tehnoloģija, kas vēl tikai attīstās. Perspektīvas, ka turpmākajos divdesmit gados šādas ogļu izmantošanas tehnoloģijas ar zemu emisijas līmeni attīstīsies un tiks veiksmīgi komercializētas, tomēr ir daudzsološas. Paredzams, ka CCS iekārtas, ņemot vērā to iekšējo enerģijas patēriņu, spēkstacijās samazinās to enerģijas ražošanas efektivitāti. Vispārējā efektivitāte ir dažāda, ņemot vērā izmantoto tehnoloģiju, piemēram, visvairāk ieteiktajai OXYFUEL tehnoloģijai ir vajadzīgi 10 % no saražotās enerģijas, bet citas tehnoloģijas darbojoties patērē pat vēl vairāk enerģijas. Tas nozīmē, ka, lai saražotu vienu elektrības MWh, vajadzēs vairāk kurināmā, un ir svarīgi palielināt spēkstaciju ražošanas efektivitāti. CCS turpmākas modernizēšanas rezultātā spēkstaciju ekspluatācijā palielināsies to faktiskais iekšējais enerģijas patēriņš.

4.7

Līdz aprakstītajam brīdim visekonomiskākais līdzeklis, lai ierobežotu CO2 emisiju pieaugumu, ir esošo un jauno ogļu spēkstaciju efektivitātes paaugstināšāna. Par plānošanu atbildīgajām personām būtu jārūpējas, lai daudzās ogļu spēkstacijas, ko paredzēts celt tuvākajā laikā, tiktu aprīkotas ar vislabākajām tirdzniecībā pieejamajām tehnoloģiskajām iekārtām. Ja iespējams, būtu ļoti ieteicams, lai minētās spēkstacijas būtu veidotas tā, lai tās varētu bez lielām izmaksām pielāgot CCS tehnoloģijām, tiklīdz tās būs komerciāli pieejamas.

4.8

EESK apstiprina viedokli, ka emisiju ierobežošana ir tik svarīga problēma, ka ir jāattīsta visu potenciāli dzīvotspējīgo enerģijas avotu un tehnoloģiju praktiskais un komerciālais potenciāls. Pārejot uz ilgtspējīgu enerģiju, milzīga loma tiek piešķirta oglēm, citiem fosilajiem kurināmajiem, kodolenerģijai, kā arī atjaunojamām tehnoloģijām un enerģijas uzglabāšanai; katrs no minētajiem elementiem ir svarīgs noteiktā laikā un tiek izvērsts, ņemot vērā tehniskās un finansiālās iespējas.

4.9

Lai cik daudzsološa arī nebūtu CCS tehnoloģija, tā nedrīkst radīt sekas, ka jau šobrīd, pamatojoties uz CCS tehnoloģiju it kā plašu izplatību, enerģētikas politikas stratēģijas un mērķi tiek noteikti kā “saistošs pasākums”.

5.1

Oglēm ir ļoti nozīmīga loma Eiropas enerģijas ražošanā, bet 70 % no spēkstacijām, kurās izmanto ogles, ir vecākas par 20 gadiem. Ņemot vērā enerģijas patēriņa nelielo pieaugumu un to, ka pašreizējo spēkstaciju tehniskās un ekonomiskās darbības spējas ir gandrīz izsmeltas, jaunas enerģijas ražošanas jaudas līdz 2020. gadam ir jāpalielina par 350 GW un līdz 2030. gadam — par 500 GW. Eiropas Savienības tādu spēkstaciju izmaksu aprēķins, kurās izmanto ogles un kas ir aprīkotas ar CCS, balstās uz optimistisku izmaksu paredzējumu, ka jauna spēkstacija ar 300 MW lielu jaudu izmaksās 500 miljonus EUR (apmēram 1,7 miljoni EUR par katru uzstādītās jaudas MW). Lai modernizētu jaunu spēkstaciju, kas uzcelta laikposmā no šā brīža līdz 2020. gadam, ir vajadzīgi 0,5-0,7 miljoni EUR par katru uzstādītās jaudas MW, bet izmaksas par pašreizējo spēkstaciju modernizēšanu būs pat augstākas nekā 1 miljons EUR par katru uzstādītās jaudas MW. Ja līdz 2030. gadam 500 GW liela ražošanas jauda ir jāaprīko ar jaunākajām CCS tehnoloģijām, būs vajadzīgas 600-800 miljardi EUR lielas investīcijas.

5.2

EESK atzinīgi vērtē to, ka ilgtermiņā pēc 2020. gada CO2 uztveršanas un uzglabāšanas sistēma varētu ļaut sasniegt zema līmeņa CO2 emisijas no spēkstacijām, kurās izmanto ogles. Lai to patiešām panāktu, jau pašlaik ir jāveic koordinēta pētniecība, tehnoloģiju izstrāde un demonstrējumi.

5.2.1

Turpmākajos desmit gados ogļu sadedzināšanas efektivitātes pieaugums, pateicoties tam, ka ogļu spēkstacijās arvien plašāk tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, var bez lielām izmaksām izraisīt CO2 emisiju samazinājumu.

5.2.2

Minētās stratēģijas ir papildinošas: mūsdienīgu, efektīvu tehnoloģiju izmantošana īsā un vidēji garā termiņā elektrības ražošanā spēkstacijās, kurās izmanto ogles, var ilgākā termiņā samazināt oglekļa uztveršanas izmaksas, ja minētās spēkstacijas ir projektētas tā, lai tās varētu modernizēt, izmantojot rentablu oglekļa uztveršanas tehnoloģiju, tiklīdz tā būs pieejama komerciālai izmantošanai.

5.2.3

Septītajā pamatprogrammā ir paredzēts, ka enerģijas sistēmas pārveidošanai par mazākas vai nulles emisijas, drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģijas sistēmu vajadzēs jaunas tehnoloģijas un jaunus materiālus, ar ko saistītais risks ir pārāk liels un paredzamā peļņa pārāk apšaubāma, lai privātās uzņēmējsabiedrības nodrošinātu visas pētniecībai, izstrādei, demonstrēšanai un izvietošanai nepieciešamās investīcijas. CCS un tīro ogļu tehnoloģijām Septītās pamatprogrammas enerģijas budžetā laika posmam no 2007. līdz 2013, gadam ir atvēlēti 2 350 miljoni euro.

5.2.4

Skaidri jādefinē spēkstacijas, kas ir gatava oglekļa uztveršanai, jēdziens, Lai to veiksmīgi īstenotu, lēmumu pieņēmējiem un ražošanai ir jādarbojas kopā; ja nav piemērotas un stabilas politikas sistēmas, komerciālais tirgus nedarbosies.

5.2.5

EESK uzskata, ka spēkstacijas ir obligāti jāmodernizē un jāpalielina to ražošanas jauda. Ņemot vērā prognozi, ka līdz 2030. gadam atkarība no importētās enerģijas pieaugs līdz 69 %, energoapgādes drošības nolūkā ir vajadzīga plaša dažādu enerģijas veidu sistēma. Ilgstoša ogļu izmantošana enerģijas ražošanā var ievērojami veicināt energoapgādes drošību ES.

5.2.6

Pateicoties spēkstaciju pastāvīgam efektivitātes pieaugumam un zema emisijas līmeņa tehnoloģiju attīstībai, ogles palīdzēs ievērot prasības par klimata preventīvu aizsardzību. Katrā dalībvalstī, nosakot emisiju tirdzniecības noteikumus, liela uzmanība būtu jāpievērš efektivitātes paaugstināšanai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

5.2.7

Valstu regulatīvajām iestādēm sadarbojoties, ir jāvienkāršo atļauju izsniegšanas kārtība un jāpanāk tās pakāpeniska saskaņošana, lai pēc iespējas samazinātu ilgo sagatavošanās laiku attiecībā uz būvniecības projektiem, vienlaikus ievērojot visstingrākos drošības standartus.

5.3

EESK pievērš uzmanību arī tam, ka, lai arī ogles ir vissvarīgākais kurināmā veids elektrības ražošanā un vajadzīgs elements tērauda ražošanā un citos ražošanas procesos, arī, pārejot uz ūdeņraža saimniecisko izmantošanu, oglēm būs svarīga nozīme, lai apmierinātu turpmākās vajadzības enerģētikas jomā. Ogļu šķidrināšana dod iespēju tās izmantot kā jēlnaftas aizstājēju; no oglēm var ražot arī sintētisko gāzi. Šādām tehnoloģijām un pasākumiem varētu būt arī liela nozīme, veidojot ilgtspējīgu dažādu enerģijas veidu sistēmu. Komisijas dokumentā netiek apskatīti minētie svarīgie aspekti, kas saistīti ar ogļu pašreizējo un turpmāko izmantošanu.

5.4

Pašreizējās spraigās debates par ogļu izmantošanas potenciālu nākamajās desmitgadēs ir atvirzījušas jautājumus par ogļu ieguvi otrajā plānā. Attiecībā uz vietējo brūnogļu un akmeņogļu ieguvi tomēr ir vajadzīga atbilstoša politikas un ekonomikas sistēma. Enerģijas ieguve un pārveidošana var ievērojami veicināt labklājību un nodarbinātību vietējā līmenī. Ja tiek dedzinātas vietējās ogles, pievienotā vērtība, kas rodas ieguves, pārveidošanas un sadales procesā, paliek Eiropas Savienībā. Ja izmanto naftu vai gāzi, 75 % no cenas ir vajadzīgi, lai segtu importa izmaksas.

5.5

Ņemot vērā sociālo situāciju jaunajās dalībvalstīs — Eiropas Savienībā no 286 500 kopumā nodarbinātajiem ogļu ieguves nozarē jaunajās dalībvalstīs ir nodarbināti 212 100 darba ņēmēju — ir ļoti svarīgi saglabāt to enerģijas daļu, ko ražo no fosilā kurināmā (pārsvarā oglēm). Pienācīga uzmanība jāpievērš kalnraču smagajiem darba apstākļiem visā ES.

5.6

Ogļu ieguves rajonu samazināšana saskaņā ar reģionālo plānošanu, kā arī pārāk stingrie noteikumi vides aizsardzības jomā agrāk ir bieži izraisījuši nevajadzīgus termiņu pārkāpumus un papildu slogu ogļu raktuvēm. Salīdzinot ar citām ražošanas nozarēm, ogļu ieguves nozarē ir īpašas problēmas, kas saistītas ar rezervju atrašanās vietu un izejvielu ieguves procesa mobilitāti. Šī īpašā situācija ir jāņem vērā, izstrādājot tiesisko regulējumu par vides aizsardzības jautājumiem, piemēram, tiesību aktus par atkritumiem, par augsnes un ūdens aizsardzību.

5.7

EESK arī uzskata, ka Komisija šajā dokumentā un attiecībā uz termiņu noteikšanu ir optimistiska par termiņiem saistībā ar CCS un vajadzīgo pasākumu izpildes termiņiem. Kaut arī principi ir zināmi, tehniskajam risinājumam vajadzīgs krietni ilgāks laiks, un nevar gaidīt uz elpu aizraujošiem panākumiem, aizmirstot regulāru un intensīvu darbību, lai īstenotu minēto koncepciju. Komisijai pašlaik būtu jāpievērš uzmanība pasākumiem, lai sekmētu to, ka 2015. gadā darbojas 10 — 12 demonstrējuma (parauga) spēkstacijas, un lai attiecībā uz CCS izveidotu sistēmu, kurā tiek aplūkoti galvenie apdraudējumi, uz kuru var paļauties un kas vienlaikus nav pārāk ierobežojoša. Ļoti vēlams ir starpposms, kurā ir augsta enerģijas ražošanas efektivitāte. Pārmērīga steiga un pārāk ierobežojoša normatīvā sistēma varētu negatīvi ietekmēt šo svarīgo koncepciju.

5.8

EESK aicina arī uzsākt intensīvu pētniecību un izstrādi saistībā ar atjaunojamiem un alternatīviem enerģijas avotiem, kam būtu jāveicina dažādu enerģijas veidu droša izmantošana ES. Vienlaikus bez pārmērīgas kavēšanās būtu pilnībā jāizveido integrētais ES enerģijas tirgus.