27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 175/28

1.1

Ar minēto paziņojumu par Direktīvas 1997/7/EK īstenošanu Komisija ne tikai informē Padomi, Eiropas Parlamentu un EESK par direktīvas transponēšanas un īstenošanas rezultātiem, bet arī uzsāk publisku apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu to viedokļus. Komisija tomēr neparedz izvirzīt nekādus priekšlikumus par minētās direktīvas pārskatīšanu līdz brīdim, kad tiks pabeigta patērētāju tiesību aizsardzības acquis communautaire plašāka pārskatīšana.

1.2

Kaut arī EESK atzīmē, ka paziņojums ir publicēts vēlāk par direktīvā noteiktajiem termiņiem, tā pozitīvi vērtē šādu iniciatīvu un piekrīt daudzām Komisijas piezīmēm, no kurām daudzas faktiski jau ir minētas Komitejas atzinumos, piemēram, atzinumā par priekšlikumu direktīvai attiecībā uz tālpārdošanu vispārīgi un jo īpaši atzinumā par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu. Komiteja piekrīt arī tam, ka ir nepieciešams saskaņot minētās jomas noteikumus ar noteikumiem, kas šajā laikā ieviesti ar citu juridisko instrumentu starpniecību un dažos gadījumos nav attiecīgi saskaņoti un kopīgi plānoti.

1.3

EESK tomēr uzskata, ka minētos tiesību aktus būtu lietderīgi pārskatīt nekavējoties un vienlaicīgi ar noteikumiem par finanšu pakalpojumu tālpārdošanu, kā arī dažiem elektroniskas tirdzniecības juridiskiem aspektiem, negaidot, kad tiks pārskatīts Kopienas acquis par patērētāju līgumiem, lai tādējādi visi atšķirīgie tiesību akti kļūtu pieejamāki un saprotamāki.

1.4

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK aicina Komisiju detalizēti izanalizēt atbildes, kas jau saņemtas publiskās apspriešanas laikā, un tās papildināt ar uzticamiem statistikas datiem par tālpārdošanas apjomu un mērogu iekšējā tirgū, kā arī pēc tam rīkot publisko apspriedi ar ieinteresētajām personām.

1.5

Komiteja piekrīt lielākajai daļai Komisijas priekšlikumu attiecībā uz direktīvas formulējuma un struktūras uzlabošanu, tomēr no jauna apstiprina tās nostāju (kas jau ir izklāstīta iepriekšējos atzinumos), ka direktīva nebūtu jāattiecina tikai uz uzņēmumu un patērētāju attiecībām un būtu ļoti lietderīgi pārskatīt direktīvas piemērošanas jomu, lai tās būtiskākie aspekti atbilstu tiesiskajam regulējumam par elektronisko tirdzniecību.

1.6

EESK nepiekrīt tam, kā Komisija vērtē “noteikuma par prasību minimumu” izmantošanas sekas, kas, pēc Komitejas domām, nav pamatoti uzsvērto direktīvas īstenošanas problēmu iemesls. Komiteja tomēr nenoliedz iespēju ar regulas palīdzību panākt pilnīgu saskaņošanu, ja patērētājiem tādējādi tiek garantēts augstāks aizsardzības līmenis.

1.7

Lai dotu ieguldījumu tālpārdošanas tiesiskā regulējuma visaptverošā pārskatā, EESK sniedz virkni īpašu ieteikumu, kurus, ņemot vērā pašreizējo iekšējā tirgus attīstību, tā uzskata par ievērības cienīgiem, lai sekmētu patērētāju drošību un uzticību, garantējot viņiem šāda veida darījumos tādu pašu aizsardzību, kāda ir nodrošināta, slēdzot līgumus abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē.

1.8

EESK vēlas vērst uzmanību arī uz nepieciešamību uzsvērt to, ka līgumslēdzējām pusēm, jo īpaši mazāk informētiem patērētājiem, ir jāsaņem atbilstīga informācija un ir jāizveido efektīva sistēma tādu darbību sankcionēšanai, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2.1

Ar paziņojumu par 1997. gada 20. maija Direktīvas 1997/7/EK īstenošanu (COM(2006) 514 galīgā redakcija (2006. gada 21. septembris)) Komisija paredz ziņot Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par direktīvas transponēšanas un īstenošanas gaitu aptuveni 10 gadu laikā kopš tās publicēšanas un tādējādi, kaut arī ar apmēram sešu gadu nokavēšanos, izpildīt direktīvas 15. panta 4. punktā minēto prasību.

2.2

Turklāt, minot dažas direktīvas īstenošanas problēmas (1), ko rada galvenokārt tās “teksta formulējums” un “tulkojuma problēmas” dažās valodu versijās, Komisija izsaka savu viedokli par, pēc tās domām, “nopietnām atšķirībām valstu tiesību aktos, kuras radušās noteikuma par minimumu izmantošanas dēļ”, un uzskata, ka direktīva, iespējams, nav atbilstīga, lai to attiecinātu uz “jaunām tehnoloģijām un tirdzniecības veidiem”.

2.3

Visbeidzot, Komisija ir izstrādājusi “anketu”, kas aizpildīta jānosūta līdz 2006. gada 21. novembrim un paredzēta attiecīgo personu līdzdalības “publiskajā apspriešanā” nodrošināšanai, lai apstiprinātu vai atspēkotu tās apgalvojumus, turkl'at Komisija pieļauj iespēju rīkot publisko uzklausīšanu.

2.4

Kaut arī Komisija atzīst, ka izveidotajā regulējumā saskatāmas koncepcijas kļūdas un interpretācijas grūtības, kas ir īstenošanas problēmu iemesls, tā uzskata, ka nav jāizvirza nekāds priekšlikums par direktīvas pārskatīšanu līdz tam laikam, kad ir pabeigta vispārēja patērētāju tiesību aizsardzības acquis communautaire pārskatīšana, kuras izpildes termiņš tomēr nav noteikts.

2.5

Šā atzinuma izstrādes laikā Komisija darīja zināmas iepriekšminēto konsultāciju laikā saņemtās 84 atbildes un publicēja darba dokumentu, kurā ir apkopotas daudzas no saņemtajām atbildēm. Komisija ir paziņojusi, ka atlikušo atbilžu analīzi tā pabeigs tuvākajā laikā un veiks detalizētāku ietekmes pētījumu.

3.1.1

EESK pozitīvi vērtē Komisijas iniciatīvu, tomēr pauž nožēlu, ka tā netika īstenota sākotnēji paredzētajā termiņā (2001. gada jūnijā) vai vismaz četru gadu laikā pēc transponēšanas izpildes termiņa (2004. gada jūnijā), un uzskata, ka lielāko daļu pašlaik radušos jautājumu varēja izskatīt un atrisināt vismaz pirms trīs gadiem un tas būtu bijis acīmredzami lietderīgāk.

3.1.2

EESK vēlas vērst uzmanību uz to, ka daudzi paziņojumā minētie jautājumi jau ir izskatīti tās atzinumos, kas sagatavoti vēl direktīvas izstrādes posmā.

Savā atzinumā attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai par patērētāju tiesību aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (tālpārdošana) (2), EESK jau ir brīdinājusi, ka jāpārskata daži direktīvas 2. pantā izklāstītie jēdzieni, jo īpaši attiecībā uz līgumiem, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, un pašu “patērētāja” jēdzienu.

EESK pauda arī viedokli, ka Komisijai skaidrāk jāformulē direktīvā minētās tiesības atteikties no līguma, kuras, pēc Komitejas domām, būtu jāskata saistībā ar tiesībām rūpīgi apdomāt un nebūtu jāpakļauj riskam vai jājauc ar patērētāju tiesībām izbeigt līgumu gadījumā, ja tas netiek pildīts vai tiek atklāta krāpšanās.

EESK ir pievērsusi uzmanību arī tam, ka 7 dienu periods, kura laikā ir tiesības atteikties no līguma, ir daudz īsāks par termiņu, kas noteikts citās spēkā esošās direktīvās un dažu dalībvalstu pašreizējos tiesību aktos, un ieteikusi Komisijai saskaņot laika ierobežojumus minēto tiesību izmantošanai. EESK aicinājums precizēt noteikumus par tiesībām rūpīgi apdomāt faktiski bija jau minēts atzinumā par priekšlikumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu tālpārdošanu (3).

Turklāt pirms ilgāka laika līdzīga kritika jau izskanēja atzītu zinātnieku publikācijās (4).

3.1.3

EESK pauž izbrīnu, ka Komisijai šķietami nav informācijas par datiem saistībā ar transponēšanas noteikumu spēkā stāšanos dažādās dalībvalstīs (5), un ņemot vērā, ka būtiski transponēšanas noteikumu pārkāpumi, domājams, ir novēroti dažās dalībvalstīs, ir pārsteigta arī par to, ka nav ziņu par pārkāpumu izmeklēšanas procesu uzsākšanu pret tādām dalībvalstīm vai par minēto procesu iznākumu.

3.1.4

Turklāt EESK uzskata, ka patiess līdzdalības process tiktu labāk atspoguļots, ja paziņojumu iesniegtu pēc publiskas apspriešanas, bet nevis pirms tās, lai tādējādi izvairītos no daudzām Komisijas piezīmēm un secinājumiem, kā pamatā ir tikai subjektīvs “iespaids” vai “viedoklis” (6).

Komiteja atgādina arī par 2000. gada 10. marta ziņojumu par patērētāju sūdzībām saistībā ar tālpārdošanu (COM(2000) 127 galīgā redakcija) un iesaka veikt līdzīgu pasākumu, šoreiz pamatojoties uz visu publiskajā apspriešanā saņemto atbilžu objektīvu analīzi, aktualizējot un salīdzinot datus un tādējādi izveidojot objektīvu pamatu pārdomām.

3.1.5

Pašreizējos apstākļos EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu un aicina rīkot publisku uzklausīšanu, kurā jāiesaista visas ieinteresētās personas, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tā nekļūst par plašāku diskusiju saistībā ar Kopienas patērētāju tiesību aizsardzības acquis, par kuru vēl nesen publicēja 800 lappušu (7) garu tehnisku pētījumu un Komisijas Zaļo grāmatu (8).

3.1.6

Ņemot vērā pašreizējo kopējā modeļa izstrādes progresu (9), EESK šaubās, vai ir ieteicams un lietderīgi, ka minētās direktīvas pārskatīšana ir atkarīga no konsultāciju par Kopienas patērētāju tiesību acquis un ar to saistīto darbu pabeigšanas, kā arī galīgajiem lēmumiem, kas, iespējams, jāpieņem, pat ja Komisija iesniegs jaunāko saīsināto priekšlikumu. (10)

3.1.7

Turklāt EESK iesaka direktīvas turpmākās pārskatīšanas gadījumā apsvērt iespēju izmantot tādu juridisku Kopienas likumdošanas instrumentu, kas varētu nodrošināt minētajā jomā nepieciešamo būtisko pārmaiņu priekšnoteikumus, un uzskata, ka regula būtu vispiemērotākais līdzeklis (11), ar ko vienlaicīgi saglabā pamatmērķi — atjaunot līdzsvaru un vienlīdzību starp iesaistītajām personām, kā tas ir uzņēmuma telpās abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē noslēgtu darījumu gadījumā.

3.2.1

Komisijas piezīmes par direktīvu var iedalīt šādās divās grupās:

3.2.2

Attiecībā uz direktīvas formulējumu/struktūru EESK ir vienisprātis ar Komisiju šādos jautājumos:

3.2.3

EESK tomēr nepiekrīt Komisijai šādos jautājumos:

3.2.4

Turklāt EESK iesaka Komisijai censties, lai vienkāršotu visus ar tālpārdošanu saistītos tiesību aktus, kas pašlaik atrodami daudzos atšķirīgos instrumentos, un panāktu to lielāku pieejamību un saprotamību.

3.2.5

Attiecībā uz direktīvas īstenošanu EESK, ņemot vērā savas zināšanas par pieredzi dažās dalībvalstīs, piekrīt lielākajai daļai Komisijas secinājumu un atbalsta tos, tomēr uzskata, ka būtu jāveic detalizētāks pētījums, lai sniegtu nevis fragmentāru, bet gan pilnīgu situācijas pārskatu par pastāvošajām direktīvas transponēšanas un interpretācijas atšķirībām vai nesaderību visās dalībvalstīs.

Tādēļ EESK aicina Komisiju, tiklīdz tā būs izanalizējusi anketā sniegtās atbildes, veikt šāda veida pētījumu un informēt par tā rezultātiem.

Jāpiebilst, ka Komisija vēl nav iesniegusi statistikas datus, kas ļautu gūt informāciju par patērētājiem paredzētās tālpārdošanas īpatsvaru no kopējā pārrobežu darījumu skaita vai par šāda veida darījumu apmēru salīdzinājumā ar to darījumu apjomu katrā valstī, kuros piedalās patērētāji. Šajā sakarā no pavisam nesen apkopotajiem Eurobarometer datiem nav iespējams gūt pietiekami objektīvu informāciju (20). Minētā informācija ir ļoti svarīga, lai novērtētu iekļaušanas kritērijus un noteiktu, vai direktīvā minētie izņēmumi ir atbilstīgi.

3.2.6

EESK pauž bažas par nostāja, kādu ir pieņēmusi Komisija, kas, no vienas puses, min virkni problēmu direktīvas transponēšanas jomā, bet, no otras puses, pašlaik šaubās par direktīvas nozīmi attiecībā uz patērētāju uzticēšanos, un paziņo, ka neveiks nekādus grozījumus, un neierosina efektīvākus pasākumus ar transponēšanu saistīto problēmu risināšanai.

3.2.7

Galvenokārt attiecībā uz Direktīvas 1997/7/EK piemērošanas jomu Komisija pati atzīst, ka direktīvā paredzētie izņēmumi ir atšķirīgi transponēti dalībvalstu tiesību aktos un daži izņēmuma gadījumi būtu jāpārskata. Tādēļ EESK aicina Komisiju veikt konkrētākus pasākumus šajā jomā.

3.2.8

Attiecībā uz “noteikuma par prasību minimumu” piemērošanas sekām EESK nepiekrīt Komisijas viedoklim, ka visi tās uzskaitītie gadījumi ir 14. pantā minētā noteikuma nepareizas īstenošanas rezultāts.

3.2.8.1

EESK uzskata, ka lielākajā daļa pamanīto patiesi esošo atšķirību, nav noteikuma par prasību minimumu nepareizas piemērošanas rezultāts, bet gan drīzāk jau minēto direktīvas koncepcijas, formulējuma un transponēšanas/tulkojuma nepilnību sekas.

3.2.8.2

EESK uzskata, ka noteikums par prasību minimumu, kas ļauj dalībvalstīm veikt stingrākus pasākumus par direktīvās attiecībā uz minimālu saskaņošanu iekļautajām Kopienas prasībām, kā teikts Līguma 153. pantā, ir lietderīgs instruments, lai nodrošinātu patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni un ar kura palīdzību var ņemt vērā kultūras, sociālās un likumdošanas īpatnības katrā valsts sistēmā.

3.2.8.3

Neraugoties uz iepriekš minēto, EESK ierosina, ka atkarībā no tā, cik lielā mērā būtu iespējams patiesi nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības augstāku līmeni, pilnībā jāsaskaņo atsevišķas tiesību jomas, vēlams — ar regulas starpniecību, kas ir instruments viendabības garantēšanai un ko varētu izmantot arī šajā dokumentā izskatāmās direktīvas gadījumā.

3.2.9

EESK uzskata, ka ir arī citi jautājumi, kas būtu vēlreiz jāapsver direktīvas pārskatīšanas laikā un kas nav minēti paziņojumā.

3.2.10

Konkrētie jautājumi ir šādi:

3.2.11

EESK uzskata, ka iepriekšminēto jautājumu rūpīga izskatīšana ir svarīga, lai sasniegtu direktīvā izvirzītos mērķus, t.i., patērētājiem, kas preces un pakalpojumus iegādājas ar tālpārdošanas līdzekļu starpniecību, nodrošinātu tādu pašu aizsardzību, kāda ir paredzēta abu līgumslēdzēju pušu klātbūtnē slēgto līgumu gadījumā.