52006IP0116

P6_TA(2006)0116

Kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kultūraugu veicināšanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku 2004/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā Komisijas 2000. gada 29. novembra Zaļo grāmatu "Par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei" (COM(2000)0769),

- ņemot vērā Komisijas 1997.gada 26.novembra priekšlikumu "Enerģija nākotnei — neizsīkstošie enerģijas avoti — Baltā grāmata Kopienas stratēģijai un rīcības plānam" (COM(1997)0599),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus [1],

- ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par neizsīkstošās enerģijas apmēru ES, saskaņā ar Direktīvas 2001/77/EK 3. pantu, likumdošanas instrumentu un citu Kopienas politiku efektivitātes novērtēšana par neizsīkstošo enerģijas avotu attīstības veicināšanu ES un priekšlikumiem konkrētai rīcībai (COM(2004)0366),

- ņemot vērā Komisijas dokumentu "Saprātīga enerģija — Eiropas programma" [2], tās 2005. gada 7. decembra paziņojumu par Rīcības plānu par biomasas izmantošanu (COM(2005)0628) un tās 2006. gada 8. februāra paziņojumu par ES biodegvielas stratēģiju (COM(2006)0034),

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā [3],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvu 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK [4],

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem [5],

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešiem un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā [6],

- ņemot vērā 2003. gada 27. oktobra Padomes Direktīvu 2003/96/EK, kas pakārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai [7],

- ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apjomu ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām [8],

- ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

- ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0040/2006),

A. tā kā atjaunīgo izejvielu ražošana ir līdzeklis, lai Kopienas lauksaimniecības politiku sasaistītu ar moderniem un inovatīviem principiem, kādi noteikti Lisabonas un Gēteborgas stratēģijās;

B. tā kā ilgtspējīgas attīstības ietvaros atjaunīgo izejvielu ražošana un organisko atkritumu izmantošana var sniegt ieguldījumu vides uzlabošanā, enerģijas ilgtspējīgā ražošanā, nodarbinātības veicināšanā un reģionālo atšķirību mazināšanā, līdztekus sniedzot nozīmīgu ieguldījumu, lai padarītu daudzfunkcionālo lauksaimniecību daudzpusīgāku un patstāvīgāku;

C. tā kā, daļēji aizstājot fosilos enerģijas avotus, atjaunīgās izejvielas, kopīgi ar līdzsvarotu un stratēģiski pareizu citu enerģijas avotu pielietošanu dod iespēju samazināt ES atkarību no importētās enerģijas, līdz ar to samazinot politiskos un ekonomiskos riskus, kas izriet no elektroenerģijas importa; tā kā atjaunīgās izejvielas līdztekus sekmē siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu daudzuma samazināšanos, kā arī materiālu resursu lietošanas ilguma labāku pārvaldību;

D. tā kā mērķis attīstīt kultūraugu izmantošanu, kurus neizmanto pārtikai, nedrīkst mazināt stratēģisko mērķi par pārtikas pietiekamību, kurš jau no paša sākuma ir bijis viens no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem;

E. tā kā, lai gan kultūraugu audzēšana, kurus neizmanto pārtikai, sniegs jaunas iespējas modernajai lauksaimniecībai, it īpaši enerģijas ražošanas jomā, nosakot konkurences noteikumus, uzmanība jāpievērš konkurētspējīgas shēmas radīšanai, lai šo kultūraugu audzēšana ir lauksaimniekiem perspektīva un nodrošina darbu jaunajai pārstrādes nozarei;

F. tā kā, ja Eiropa tiecas dažādot enerģijas ieguves avotus, lai sekmīgi samazinātu siltumnīcefektu izraisošo izmešu daudzumu, politikām, kuru nolūks ir biodegvielas ražošanas attīstība un biomasas izmantošana, pašām ir jābūt balstītām uz ražošanas veidu, kas ietaupa enerģiju;

G. tā kā kultūraugu, kurus neizmanto pārtikai, audzēšanas attīstība var palīdzēt mazināt globālo sasilšanu, tomēr vispirms ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze saistībā ar enerģijas veidiem un vidi, lai aprēķinātu ražošanas izmaksas un precīzi novērtētu jebkuru vadlīniju nozīmi, kuras varētu pieņemt;

H. tā kā naftas un gāzes krājumi pakāpeniski izsīkst, nākamajos 15 gados paredzama naftas ražošanas ieguves samazināšanās, kas turpmāk izraisīs naftas cenu pieaugumu; tā kā tāpēc ir jābūt obligātai prasībai par to, lai energoresursu izmantošana lauksaimniecībā un pārtikas nozarē ir ekonomiska un efektīva, samazinot transportēšanas attālumu un decentralizējot pārtikas apgādi un enerģijas ražošanu;

I. tā kā enerģijas ražošana no biomasas attiecas uz vairākām jomām, tostarp enerģijas ražošanu, vides aizsardzību, standartizēšanu un enerģijas apgādes drošību, izmantojot vietējos atjaunīgās enerģijas avotus un izejmateriālus;

J. tā kā nepieciešamība pēc tradicionāliem degvielas veidiem strauji augošajai rūpniecībai jaunattīstības valstīs Āzijā un citur drīzā vien ievērojami pieaugs, tas veicinās strauju naftas rezervju samazināšanos visā pasaulē;

K. tā kā jāgarantē drošība enerģijas apgādē, izmantojot enerģijas apgādes daudzveidību, lai samazinātu ES atkarību no fosilo degvielu importa no trešām valstīm;

L. tā kā lauku apvidos biodegvielas, nevis fosilās degvielas izvēle var radīt daudz vairāk jaunu darbavietu, un daudzos apvidos, kuros vietējo kultūraugu audzēšana saistībā ar KTO reformu samazinās vai draud izzust, piemēram, cukurbiešu vai kokvilnas audzēšana, šī nodarbe var kļūt pat par īstu sociāli ekonomisku alternatīvu;

M. tā kā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana var atstāt labvēlīgu ietekmi, cita starpā, uz nodarbinātības stāvokli apvidos ar lielu bezdarbu, lauksaimniecības apvidos atbalstot ražošanas attīstību, nodarbinātības pieaugumu, rūpniecības un pakalpojumu attīstību saistībā ar atjaunīgiem enerģijas avotiem, kā arī lauksaimnieciski izmantojamo platību apsaimniekošanas atsākšanu, kas jaunajās dalībvalstīs politisko pārveidojumu procesa dēļ bija pārtraukta;

N. tā kā Direktīva 2003/30/EK par biodegvielu paredz, ka līdz 2010. gadam biodegvielas patēriņa daudzumam jāsasniedz 5,75%, no visa transporta degvielas patēriņa, kas atbilst 40 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda gadā; tā kā biodegvielas patēriņa līmenis dalībvalstīs pašreiz ir tikai 1,4% no kopējā transporta degvielas patēriņa līmeņa un tā kā tāpēc tiek ieteiktas būtiskas izmaiņas politikā;

O. tā kā daudzas dalībvalstis paļaujas uz degvielas nodokļu atvieglojumiem, lai veicinātu biodegvielas ražošanu, ko atvieglo Direktīva 2003/96/EK kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai;

P. tā kā ir nepieciešams izveidot iekšējo tirgu lauksaimniecības produktiem, kas domāti enerģijas un degvielas ražošanai;

Q. tā kā visām ES un dalībvalstu noteiktām subsīdijām un tarifiem, kā arī regulām un direktīvām attiecībā uz enerģijas augu un biodegvielas audzēšanas veicināšanu, jābūt ilgtspējīgām un jāatbilst PTO saistībām;

R. tā kā enerģijas augu audzēšana var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, kā arī augsnes un ūdens resursus, ar nosacījumu, ka šo kultūraugu audzēšana paplašina augu seku, kā arī, ja pilnībā ievēro savstarpējās atbilstības standartus un veic konkrētus pasākumus, lai uzlabotu zemes auglību;

S. tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusprodukti, piemēram, koksnes atkritumi, vilna, virca, salmi un atkritumi no lopkautuvēm, būtu tālāk jāizmanto saistībā ar enerģijas ražošanu no lauksamniecības produktiem;

T. tā kā ne tikai patērētājiem, bet arī lauksaimniekiem un mežu apsaimniekotājiem nepieciešams saņemt informāciju par kultūraugu izmantošanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, biomasas ražošanu, atjaunīgo enerģiju un iespējām, ko tā sniedz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm;

U. tā kā KLP nesenā reforma, atdalot atbalstu no ražošanas, ir radījusi nepieciešamos nosacījumus kultūraugu audzēšanas attīstīšanai, kurus neizmanto pārtikai, enerģijas augiem un atmatā atstātās zemes kultivēšanai;

V. tā kā no biomasas iegūtā enerģija ir atjaunīgās enerģijas avots ar milzīgu potenciālu, jo īpaši ilgtspējīgai lauksaimniecībai;

W. tā kā no biomasas iegūtās enerģijas galvenie veidi ir transporta biodegviela (lielākoties iegūta no graudaugiem, cukura un eļļas augiem un eļļas atkritumiem); biomasas kurināmais māju apsildei (izmantojot koksni un koksnes atkritumus) un koksnes atkritumu skaidu kurināmais elektrostacijās, lai ražotu elektroenerģiju un siltumu vai tos abus;

X. tā kā ir paredzams, ka līdz 2010. gadam atjaunīgā enerģija veidos tikai 9% līdz 10 %, nevis paredzētos 12% no visu veidu enerģijas ES;

Y. tā kā jaunās dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī Bulgārija un Rumānija, kas drīzumā pievienosies ES, ir potenciālie atjaunīgu enerģijas avotu ražotāji, un tās jau saņem vai saņems nozīmīgu palīdzības daļu no ES struktūrfondiem, šīs valstis ir nepieciešams stimulēt, lai panāktu šo valstu resursu efektīvu izmantošanu un tās iekļautu KLP horizontālajos noteikumos;

Z. tā kā, ņemot vērā cukura reformas ieviešanu ES un cukurbiešu ražošanas pārtraukšanu, būtu jāveic rūpīga analīze par iespējām palielināt pašreizējo ražošanas potenciālu biodegvielas ražošanai no cukurbietēm un citiem alternatīviem kultūraugiem, kurus audzē attiecīgajās platībās,

To kultūraugu nākotne, kurus neizmanto pārtikai

1. uzsver to, cik svarīgi ir palielināt atbalstu zinātniskai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai saistībā ar kultūraugiem, kas nav paredzēti pārtikai, lai uzlabotu rūpniecības potenciālu un efektivitāti; ierosina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš perspektīvākajiem bioenerģijas projektiem, kuri varētu sniegt vislielāko ieguldījumu lauku ekonomikā un kuri liecina par to, ka biomasas ražošanai ir iespējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu energoresursus Eiropā;

2. mudina Komisiju definēt Kopienas stratēģiju un rīcības plānu atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai, lai sekmētu uztura nodrošinājumu un uzlabotu Kopienas energoefektivitāti, un tādējādi nodrošinātu, ka, pēc iespējas labāk izmantojot atjaunīgās izejvielas, tiek uzlabota droša pārtikas produktu apgāde;

3. uzsver, ka biodegvielas atbalstīšanai var būt nozīmīga loma pārtikas drošas apgādes garantēšanā, jo tādējādi tiek saglabāta zemes lauksaimnieciskā izmantošana, un šie mērķi nepavisam nav savstarpēji nesavienojami;

4. aicina Komisiju ar dalībvalstu palīdzību, pievēršot uzmanību biodegvielas, siltumenerģijas un elektrības ražošanai, veikt attiecīgo apvienību un to dalībnieku sastāva un individuālās un kolektīvās pieredzes apzināšanu, kura saistīta ar biomasas, atjaunīgo izejvielu un organisko atkritumu izmantošanu no lauksaimniecības un mežsaimniecības, lai aizsāktu vērtīgas iniciatīvas visā Eiropā;

5. atzinīgi vērtē centienus, ko Komisija jau ir ieguldījusi, lai turpmāk sekmētu kultūraugu izplatīšanu mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, un paaugstinātu izmantotās enerģijas efektivitāti, izstrādājot programmu "Saprātīga enerģija Eiropai", Rīcības plānu par biomasas izmantošanu un paziņojumu par biodegvielu; tomēr aicina veikt labāku koordināciju ar dalībvalstīs jau veiktajiem pasākumiem un aicina Komisiju pieturēties pie laika plānojuma šīm iniciatīvām un īsā laikā veikt ar tām saistītos pasākumus;

6. uzskata par nepieciešamu, ES enerģētikas politikas ilgtermiņa plānošanas kontekstā, un garantējot investoriem un ražotājiem paļāvību gan ekonomikas, gan uzņēmējdarbības jomā, izstrādāt nacionālos rīcības plānus saistībā ar biomasu un, pamatojoties uz daudziem priekšlikumiem, noteikt prioritātes biomasas dažādiem veidiem un veikt mērķtiecīgus pasākumus vides labā, kā arī organizēt iedzīvotājiem informācijas kampaņas par biomasas priekšrocībām, problēmām un atjaunīgo enerģijas avotu devumu ilgtspējīgai attīstībai;

7. norāda uz nepieciešamību veikt pētījumu, lai pārbaudītu ekonomiskos, ekoloģiskos un tehniskos rādītājus, uz kuriem pamatota kultivēšanai piemēroto augu sugu atlase saistībā ar katra atsevišķa reģiona augsnes un klimata apstākļiem;

8. aicina Komisiju lauksaimniecībā, tāpat kā citās jomās, pirmām kārtām veicināt enerģijas taupīšanu, blakusproduktu izmantošanu enerģijas ieguvē un decentralizētu atjaunīgo izejvielu izmantošanu;

9. uzsver, ka izejvielas, kas nepieciešamas biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai no biomasas, jānodrošina, pirmām kārtām, no pašu dalībvalstu izejvielu krājumiem;

10. uzsver potenciālu, ko izstrādes un ieguldījumi kultūraugos, kurus neizmanto pārtikai, sniedz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas cukura reforma;

11. uzsver to, cik svarīgi ir noteikt par saistošām Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielu prasības par saistošu mērķi, ieviešot stingrus uzraudzības mehānismus un nosakot, ka pieņemtās saistības tiek izpildītas, galvenokārt izmantojot Eiropas vietējos produktus; tāpēc uzskata, ka Eiropas Savienības tirdzniecības politikai jāatbilst šiem mērķiem;

12. uzsver to, ka saistošu mērķu noteikšana nekādā gadījumā nedrīkst novest pie pastāvošo biodegvielas ražošanas stimulu izzušanas vai samazināšanās Eiropas Savienībā; uzskata, ka šādu mērķu noteikšana būtu jāņem vērā, pārskatot Kopienas noteikumus par enerģētikas produktu aplikšanu ar nodokļiem;

13. uzsver, ņemot vērā izejvielu resursu arvien lielāku izsīkšanu, tirgus mehānismu nozīmi, kuri ļauj biomasas enerģijas avotiem būt ilglaicīgi konkurētspējīgiem pat bez valsts subsīdijām;

14. uzsver to, ka atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas tālāka attīstība atsevišķās dalībvalstīs būtu jāapsver, ņemot vērā vietējos apstākļus un it īpaši šīs attīstības iespējas;

15. norāda uz faktu, ka visos lauku apvidos ir ievērojams potenciāls ražot biomasu, tomēr nabadzīgākos lauku apvidos vienmēr ir daudz grūtāk izmantot šo potenciālu, ņemot vērā to, ka šajos apvidos ir zemāks ražošanas līmenis, kā arī ierobežotāki dabas un strukturālie resursi; atzīmē, ka šiem lauku apvidiem būtu jāpiešķir prioritāte struktūrfondu līdzekļu izmantošanā, lai šie apvidi labāk izmantotu savu potenciālu;

16. uzsver nepieciešamību saistībā ar valsts un reģionālās attīstības stratēģijām 2007.—2013. gadam izstrādāt rīcības programmas biomasas izmantošanai un nodrošināt, ka tās kopīgi finansē no struktūrfondiem, Kohēzijas fonda un Eiropas Kopienas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas 7. pamatprogrammas (2007—2013);

17. prasa, lai pasākumi, kas paredzēti enerģijas augu veicināšanai, nesadārdzinātu mājsaimniecību un uzņēmumu enerģiju, tādējādi pasliktinot Eiropas spēju konkurēt pasaulē;

18. mudina Komisiju pārskatīt atliktos pasākumus attiecībā uz kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību shēmu, kā noteikts KLP reformā, un pārskatīt maksimālo garantēto teritoriju, par kādu ir tiesības saņemt papildu atbalstu, un to izmainīt, ievērojami palielinot garantēto teritoriju, kā arī pārskatīt maksājumu līmeni; šajā sakarā atgādina, ka Eiropas Parlaments nesen aicināja palielināt atbalstu attiecībā uz zemes platībām, kurās audzē kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, līdz EUR 80 par vienu hektāru gadā, pamatojoties uz maksimāli garantēto platību 2200000 hektāru apmērā;

19. izsaka Komisijai ierosinājumu pārskatīt enerģijas augu atbalsta shēmas nosacījumus par atstāšanu atmatā, lai nodrošinātu, ka visderīgākie enerģijas augi tiek atlasīti vietējā un reģionālajā līmenī, garantējot atbilstošu atbalstu visu veidu atjaunīgās enerģijas avotiem, piemēram, bioetanolam, biodīzeļdegvielai un biogāzei, kā arī sniedzot pietiekamus stimulus ražotājiem pāriet uz šāda veida kultūraugiem;

20. uzsver, ka kultūraugu veicināšana mērķiem, kas nav saistīti ar pārtiku, ir atbilstoši jāfinansē, paredzot finansējuma racionālu izmantošanu, neapdraudot citu Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteikto mērķu īstenošanu saistībā ar Eiropas lauku attīstības fondu izmantošanu lauku apvidu attīstībai;

21. aicina Komisiju novērst šķēršļus, kas kavē enerģijas augu audzēšanas attīstību jaunajās dalībvalstīs, kuras piemēro vienoto maksājumu shēmu (SAPS) un līdz ar to nesaņem finansiālu atbalstu no ES;

22. uzskata, ka ir svarīgi izslēgt enerģijas augu atbalsta shēmu no phasing-in mehānismiem jaunajās dalībvalstīs;

23. uzskata, ka enerģijas augu atbalstu būtu jāatdala no SAPS, lai nodrošinātu papildu atbalstu šiem kultūraugiem;

24. norāda, ka kultūraugu audzēšanai, kurus neizmanto pārtikai, ilglaicīgā periodā ir jākļūst ekonomiski dzīvotspējīgai un aicina Komisiju nodrošināt nozarei ilgtspējīgus risinājumus un nemainīgus noteikumus, kas liks tai veikt pielāgojumus un izdarīt nepieciešamās investīcijas, no vienas puses, un samazināt vajadzību pēc sabiedriskā finansējuma, no otras;

25. norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai izvairītos no audzēšanas intensificēšanas, kas negatīvi ietekmētu vidi, noslogojot augsni ar mēslošanas līdzekļu atlikumiem un augu aizsardzības līdzekļiem vai arī izsmeļot un piesārņojot ūdens rezerves;

26. uzsver to, cik svarīgi ir veicināt informācijas apmaiņu starp ražošanas un pārstrādes nozarēm, paredzot skaidrus līgumus, informāciju par tehnoloģiskajām iespējam un citus stimulus;

27. aicina Komisiju veicināt atbilstoši situācijai katrā dalībvalstī ES dotāciju un aizdevumu programmu izmantošanu valsts un reģionālajā līmenī tādiem nolūkiem kā pārstrādes rūpnīcu rekonstrukcijai un rūpniecības izejvielu krājumu palielināšanai;

28. aicina Komisiju novērtēt kultūraugu, kurus neizmanto pārtikai, audzēšanas potenciālo devumu nodarbinātības iespēju paplašināšanā un transporta izmaksu samazināšanā, ko rada atjaunojamās enerģijas ražošana rūpnīcās, ko ceļ lauku apvidos;

29. uzsver to, cik svarīgi ir ieviest pasākumus, lai nodrošinātu importēto izejvielu atbilstošu kvalitāti un atbilstību vides standartiem, kas pamatoti uz Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem;

30. mudina Komisiju arī turpmāk rūpēties par produktu standartu apkopošanu un atbalstu atjaunojamiem enerģijas avotiem visā ES, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu iekšējo tirgu;

31. aicina Komisiju, ieviešot izmaiņas noteikumos, atbalstīt kultūraugu veicināšanu, kurus neizmanto pārtikai, ja šī veicināšana atbilst ilgtspējīgas attīstības kritērijiem un sekmē daudzfunkcionālu lauksaimniecību visā ES;

32. uzsver, ka būtu jāuzrauga enerģijas augu ietekme uz vidi lauku apvidos, un būtu jāpievērš uzmanība tam, lai ieviestu noteikumus ar kuriem cenšas novērst to kultūraugu izplatīšanos, kuri ir atzīti par tādiem, kas strauji izplatās;

33. prasa izmantot esošos kontroles mehānismus, kā, piemēram, savstarpējo atbilstību, lai nodrošinātu, ka bioloģiskās degvielas, enerģijas un materiālu ražošana neietekmē bioloģisko daudzveidību un vides bagātības, kā zemi, ūdeni, gaisu, un tiek panākta reāla siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšana;

34. aicina Komisiju apsvērt pārredzamas un publiski pieejamas datu bāzes izveidošanu ES līmenī, kurā ir norādītas atjaunojamo izejvielu derīguma ilguma priekšrocības un derīguma ilguma novērtējuma rezultāti;

35. aicina valsts iepirkuma stratēģijās iekļaut tādas izejvielas, kuras iegūtas no biomasas, lai veicinātu izpratni par atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanas potenciālu un par plašākiem vides un veselības ieguvumiem no to izmantošanas;

36. mudina Komisiju atbalstīt Eiropā veikto biomateriālu, bioenerģijas un biodegvielas pētījumu, sasniegumu un demonstrēšanas materiālu izplatīšanu un informācijas sniegšanu par tehnoloģiskajām iespējām un atbalstīt kampaņu sabiedrības izpratnes veicināšanai;

37. uzsver nepieciešamību integrēt ES līmenī valsts darbības biomateriālu pētniecībā, sasniegumu un demonstrēšanas materiālu izplatīšanā; it īpaši attiecībā uz pētījumu programmas ieviešanu ES mērogā par tehnoloģijām biomasas pārvēršanai enerģijā, degvielā un ķimikālijās;

38. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai attiecībā uz biodegvielas ražošanu pēc iespējas īsā laikā panāktu kompromisu starp autorūpniecību un naftas pārstrādes nozari, vadoties pēc pamatprincipa: "biodegviela ir domāta transportlīdzekļiem, nevis transportlīdzekļi — biodegvielai";

Iespējas, ko sniedz speciālie kultūraugi un produkti

39. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai veicinātu speciālu ķimikāliju ražošanu no lauksaimniecības izejvielām saimniecību ienākumu palielināšanai un tirgus apgādāšanai ar videi draudzīgiem un veselīgiem produktiem, kas aizstāj ķīmiskos izstrādājumus, kuri bioloģiski nesadalās;

40. atzīst, ka speciālo kultūraugu izmantošana var būt ļoti efektīva decentralizētā līmenī un nelielā apmērā un tādējādi daudzi lauksaimnieki var gūt ieņēmumus; tāpēc mudina Komisiju rosināt sasniegumus šajā jomā ar mērķi pakāpeniski palielināt šo kultūraugu audzēšanu;

41. mudina aizvietot tradicionālos produktus ar produktiem, kas iegūti no augiem, balstoties uz jaunākajiem sasniegumiem plastmasas, eļļošanas līdzekļu un izolācijas materiālu ražošanā; aicina Komisiju noteikt par obligātu produktu izmantošanu, kas iegūti no augiem, jo tādi produkti ir laba alternatīva tradicionālajiem produktiem;

42. uzsver lauksaimniecības potenciālās iespējas ārstniecības kultūraugu audzēšanā, lai ražotu vakcīnas un citus produktus, kuru mērķis ir nodrošināt medicīnas nozari ar atbilstošiem veselības aprūpes līdzekļiem;

43. atbalsta no lauksaimniecības produktiem iegūto vielu, tādu kā mēslošanas, augu aizsardzības un kaitēkļu apkarošanas līdzekļu, izmantošanu lauksaimniecībā, jo tādējādi tiek veicinātas bioloģiskās audzēšanas metodes, kas attiecas uz mēslošanu un augu aizsardzību;

44. uzsver, ka pieaugošās patērētāju prasības par videi draudzīgiem un veselību veicinošiem produktiem sniedz uzdevumu lauksaimniecības nozarei ražot izejvielas dabiskai un alerģisku reakciju neizraisošai kosmētikai, izstrādājumiem, kas izgatavoti no dabīgiem un videi draudzīgiem tekstilproduktiem un jauniem pārtikas produktiem;

45. aicina Komisiju veicināt tālākas inovācijas, kas ieviestu jaunas tehnoloģijas, piemēram, papīra un bioetanola kompleksu ražošanu no salmiem;

Siltuma un elektrības ražošanas veicināšana no lauksaimniecības resursiem

46. uzsver potenciālās iespējas, ko sniedz lauksaimniecības pārpalikumu un atkritumu izmantošana siltuma, dzesēšanas un elektrības ražošanai, kas jau tagad ir ekonomiski efektīvi un videi labvēlīgi, proti, izmantojot no ekonomiskā un ekoloģiskā viedokļa efektīvas metodes, kas lauksaimniecības sektoram un lauku kopienām var sniegt lielāku patstāvību;

47. prasa, lai pētniecības pasākumi un lauku attīstībai paredzētie līdzekļi arvien vairāk tiktu paredzēti tam, lai lauksaimniecības un mežsaimniecības organiskie atkritumi vairāk un efektīvāk tiek izmantoti privātiem un komunāliem mērķiem lauku apvidos;

48. aicina Komisiju veicināt efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumu biomasas izmantošanu, kā arī piemērotu enerģijas augu audzēšanu, piemēram, ātraudzīgu koku — vītolu un papeļu, vai graudzāļu (Poaceae) — audzēšanu, nenodarot kaitējumu vietējai augu valstij katrā dalībvalstī, lai ražotu siltumu un vienlaicīgi palīdzētu izmantot noteikta veida atkritumus;

49. uzsver to, cik svarīgi ir noteikt obligātās prasības siltuma ražošanai no atjaunojamās enerģijas avotiem un lauksaimniecības blakusproduktiem, kā arī obligātās prasības centrālās apkures siltuma izmantošanai, lai veicinātu biomasas kā atjaunojamās enerģijas avota efektīvu izmantošanu un lauksaimniecības produktu vietējo tirgu attīstību;

50. uzsver, ka būtu jārada pēc iespējas optimāli apstākļi biomasas izmantošanai, kā arī būtu jānosaka skaidri atbalsta shēmu principi un jāpiešķir lielāki finanšu resursi biomasas ražošanas palielināšanai, nodrošinot, ka to izmanto daudz efektīvāk;

51. aicina Komisiju izstrādāt dalībvalstīm adresētu ieteikumu radīt efektīvus stimulus, piemēram, nodokļu samazinājumi, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un atjaunīgo izejvielu vietējo avotu izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai;

52. ierosina arī turpmāk sekmēt centienus saimniecību līmenī, ko daudzi neliela apjoma pārstrādātāji jau dara, lai ražotu un izmantotu atjaunīgo enerģiju tieši saimniecībā, ja ir labas izredzes bez pastāvīgas subsīdiju izmantošanas tuvākajā laikā gūt panākumus tirgū;

53. informē lauksaimniekus par iespējām un jaunām uzņēmējdarbības perspektīvām, kādas sniedz enerģijas augu audzēšana, ņemot vērā pārskatītās kopējās lauksaimniecības politikas noteiktos ierobežojumus;

54. mudina izveidot biorafinēšanas rūpnīcas, kas paaugstinātu galaproduktu izmaksu efektivitāti, pilnīgi izmantojot biomasu;

55. aicina dalībvalstis vairāk informēt iedzīvotājus par biomasas un atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanas pozitīvo ietekmi uz vides aizsardzību, organizējot sabiedriskās domas veidošanas kampaņas, kas domātas jo īpaši jaunajai paaudzei, kurā jāveicina ekoloģiskā apzināšanās;

56. uzsver, ka nedrīkst atstāt bez ievērības nepieciešamību izmantot lauksaimniecības blakusproduktus, kā arī citus biomasas atkritumus, tai skaitā arī bioloģiski sadalošos rūpniecības atkritumus;

Biodegvielas ražošanas iespējas

57. vērš uzmanību, ka saskaņā ar Lisabonas stratēģiju fosilās degvielas aizvietošana var sniegt ekonomisku izdevīgumu un radīt jaunas darbavietas;

58. atgādina, ka, tā kā ES ir apņēmusies veikt pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un aizsargātu vidi, biodegvielas ražošanai, kas ir potenciāls enerģijas avotu dažādošanai, būtu jāatbilst noteikumiem par ilgtspējīgu lauksaimniecību;

59. norāda, ka jauno tehnoloģiju izpēti, kas vērsta uz atjaunīgo degvielu attīstību un izmantošanu, būtu jāizvirza par prioritāti;

60. mudina dalībvalstis uzskatīt pasākumus, piemēram, turpmākos nodokļu stimulus un biodegvielas sajaukšanu ar fosilo degvielu kā daudzsološas iespējas turpmāk veicināt biodegvielas izmantošanu;

61. tomēr uzsver, ka uzmanīgi jāpiemēro nodokļu politikas jautājumi, piemēram, nodokļu atlaides, lai izvairītos no tirgus kropļošanas, piešķirot pārāk lielas kompensācijas par ievesto biodegvielu un tiem enerģijas veidiem, kuru ražošanas izmaksas ir ļoti zemas;

62. mudina dalībvalstis noteikt nodokļus un nodevas pietiekami ilgam laikam tā, lai garantētu nozares drošumu un stimulētu ieguldījumus;

63. aicina Komisiju apsvērt noteiktu noteikumu ieviešanu tirgus pieejamībai biodegvielas importam no trešām valstīm, piemēram, no Brazīlijas, tā lai aizsargātu pārtikas piegādes vispasaules drošību, bioloģisko daudzveidību un tropisko mežu spēju absorbēt CO2, izmantojot mērķtiecīgu aplikšanu ar nodevām un sekmējot lauku attīstības projektus, kuru mērķis ir resursu ilgtspējīga izmantošana trešās valstīs, tādējādi dodot iespēju biodegvielas ražošanas nozarei ES saglabāt konkurētspēju un līdztekus, piemērojot augstus vides standartus;

64. aicina palielināt finansējumu jaunu izmaksu efektīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju pētniecībai, kuru izstrāde ir labāk piemērota biodegvielas ražošanas nozares vajadzībām;

65. atzinīgi vērtē to, ka tiek pievērsta pienācīga uzmanība jaunu un izmaksu efektīvu biodegvielas ražošanas tehnoloģiju pētniecībai;

66. iesaka sniegt būtisku atbalstu otrās paaudzes biodegvielas pētniecībai un attīstībai, bet vienlaikus nopietni apsvērt iespēju īstenot jau esošos priekšlikumus, piemēram, ūdeņraža ieguve no atjaunīgiem enerģijas avotiem, kas sniegtu ievērojamu atbalstu vides problēmu risināšanā;

67. atzīst, ka biodegviela ir dārgāka nekā fosilā degviela (vismaz pašreiz un tikmēr, kamēr tiks atrastas lētākas ražošanas tehnoloģijas), un tāpēc ir svarīgi piešķirt līdzekļus pētniecībai, bet norāda, ka, biodegvielas un fosilās degvielas sajaukšanas ietekme uz vidi ir pozitīva;

68. aicina Komisiju bez kavēšanās ierosināt pārskatīt Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti tā, lai noteiktu atbilstošus līdzekļus, kas atvieglotu Direktīvā 2003/30/EK par biodegvielu minēto mērķu īstenošanu un tādējādi turpmāk veicinātu biodegvielas popularizēšanu;

*

* *

69. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1230/2003/EK ( 2003. gada 26. jūnijs), ar ko pieņem daudzgadu programmu par rīcību enerģijas jomā "Saprātīga enerģija Eiropai" (no 2003. līdz 2006. gadam) (OV L 176, 15.7.2003., 29. lpp.).

[3] OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.

[4] OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[5] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 319/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 32. lpp.).

[6] OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

[7] OV L 283, 31. 10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu Nr. 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

[8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0365.

--------------------------------------------------