11.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/22

1.1

EESK atzinīgi novērtē paziņojumu kā iespēju izvērtēt Eiropas invalīdu gada (2003) panākumus un trūkumus, kā arī izdarīt secinājumus, gatavojoties turpmākajiem Eiropas gadiem, un turpināt Eiropas invalīdu gada (2003) laikā uzsāktās iniciatīvas.

1.2

EESK atzīst, ka Eiropas invalīdu gads (2003) salīdzinājumā ar iepriekšējiem Eiropas gadiem bija sekmīgs tādēļ, ka to rosināja invalīdu organizācijas, kuras pašas arī piedalījās Invalīdu gada plānošanā un norisē. EESK aicina Eiropas Komisiju un citas Eiropas institūcijas atbalstīt augšupēju pieeju, gatavojot šādas iniciatīvas nākotnē.

1.3

EESK izsaka nožēlu par to, ka paziņojumā trūkst informācijas par valstu un reģionālajā līmenī veiktajiem pasākumiem, un uzskata, ka nākotnē būtu jāievieš sistēma, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas apriti, kā arī informācijas par labāko praksi apkopošanu un izplatīšanu.

1.4

Pasākumi, kas veikti vispārējās informētības un pamanāmības vairošanai plašsaziņas līdzekļos, ir izvērtēti attiecībā uz to kvantitāti, bet ne kvalitāti. Tādēļ EESK aicina Eiropas Komisiju pievērsties minētajam jautājumam turpmākajās iniciatīvās.

1.5

EESK uzskata, ka Eiropas invalīdu gada (2003) panākumi bija jāatspoguļo politikā un likumdošanā un ka reakcija politikas jomā rada vilšanos, ņemot vērā ar Invalīdu gadu saistītās cerības.

1.6

EESK aicina Eiropas Komisiju savā nākamajā divgadu ziņojumā par invalīdu stāvokli izvērtēt Eiropas gada laikā pieņemto saistību īstenošanu un īpaši to, kā tiek īstenotas Padomes rezolūcijas par nodarbinātību, izglītību, e-pieejamību un kultūru, ka arī sniegt ieteikumus invalīdu problēmu iestrādāšanai atklātajā koordinācijas metodē Lisabonas stratēģijas ietvaros.

1.7

EESK arī izsaka nožēlu par ierobežoto informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem invaliditātes aspektu integrēšanā un aicina Eiropas Komisiju izstrādāt instrumentu informācijas par dalībvalstu politiku apkopošanai un izvērtēšanai.

1.8

Eiropas invalīdu gads (2003) deva ierosmi Komitejai nākt klajā ar vairākām iniciatīvām: invaliditātes darba grupas izveidi Komitejā; invaliditātes aspektu integrēšanu savā darbā; pašiniciatīvas atzinumu pieņemšanu attiecībā uz personām ar spēju traucējumiem; pielāgošanos prasībām nodrošināt jaunās mītnes pieejamību personām ar spēju traucējumiem un izmaiņas Civildienesta noteikumos attiecībā uz invalīdu nodarbinātību.

1.9

EESK arī aicina visās ES politikas jomās īstenot invaliditātes aspektu integrēšanu un strukturēta dialoga veidošanu ar invalīdu organizācijām, īpaši attiecībā likumdošanas iniciatīvām iekšējā tirgus jomā.

2.1

EESK ar lielu interesi uzņēma Komisijas paziņojumu par Eiropas invalīdu gada (2003) norisi, rezultātiem un vispārējo novērtējumu.

2.2

Eiropas invalīdu gadu oficiāli apstiprināja ES Padome 2001. gada 3. decembrī (1). Kampaņa noritēja gandrīz pusotru gadu ar sagatavošanas darbu, kurš sākās 2002. gada vidū, un ar ierobežotu ES budžetu aptuveni 12 milj. eiro apmērā.

2.3

Invalīdu gada galvenie mērķi bija veicināt izglītošanu par invalīdu tiesībām, kā arī veicināt pārdomas un diskusijas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un izskaustu daudzas invalīdu diskriminācijas formas Eiropā. Tā mērķis bija arī veicināt un pastiprināt pieredzes apmaiņu labas prakses un vietējā, valstu un Eiropas līmeņa stratēģiju jomā, kā arī uzlabot saziņu attiecībā uz invaliditāti un veicināt invalīdu pozitīva tēla veidošanu.

2.4

Eiropas Komisija uzsver, ka Invalīdu gads bija rezultāts partnerattiecību procesam starp ES, dalībvalstīm un invalīdu organizācijām, īpaši Eiropas Invalīdu forumu, kopā ar citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm.

2.5

Eiropas līmenī Eiropas Komisija izstrādāja virkni pasākumu, piemēram, izglītošanas kampaņu ar devīzi “kāp iekšā un brauc līdzi” un autobusu, kurš brauc apkārt Eiropai. Tika piešķirts finansējums programmām jaunatnes, izglītības un kultūras jomā, kā arī iniciatīvām pētniecības un informācijas sabiedrības jomā. Bez tam vairākas ES institūcijas, piemēram, Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nāca klajā ar īpašām iniciatīvām Eiropas invalīdu gada (2003) ietvaros.

2.6

Iniciatīvas valstu un vietējā līmenī galvenokārt ir vērstas uz izglītošanu par tiesībām, ēku pieejamību, informācijas sabiedrību, transportu, jaunas valstu likumdošanas izstrādāšanu, ziņošanu un atbalstu ģimenēm. Komisija arī uzsver, ka Invalīdu gads ir sekmējis invaliditātes izvirzīšanu politiskajā darba kārībā.

3.1

EESK izsaka nožēlu, ka paziņojums, kurā novērtēts Eiropas invalīdu gads (2003), ir pieņemts gandrīz divus gadus pēc tam, kad šis Invalīdu gads ir beidzies. Tomēr EESK atzinīgi novērtē iespēju izvērtēt Invalīdu gada rezultātus un iezīmēt dažus papildpasākumus.

3.2

EESK atbalsta pozitīvo analīzi attiecībā uz Eiropas invalīdu gada (2003) rezultātiem, kurš droši vien ir vissekmīgākais Eiropas gads pamanāmības un sabiedrības iesaistes ziņā, kā arī nozīmīgs impulss pasākumu un likumdošanas izstrādāšanā visā Eiropā.

3.3

Paziņojumā ir sniegts Eiropas līmenī veikto pasākumu labs kopsavilkums un analīze. Tomēr ir maz informācijas par iniciatīvām valstu un reģionālajā līmenī. Būtu bijis lietderīgi iezīmēt nozīmīgus projektus vai pasākumus, kas finansēti saistībā ar Eiropas invalīdu gadu, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu un noteiktu, kuras iniciatīvas ir turpināšanas vērtas gan valstu, gan Eiropas līmenī.

3.4

Jāatzīmē, ka ārējos novērtējumos ir uzsvērts, ka Eiropas Parlamenta uzsāktais eksperimentālais projekts kā Eiropas invalīdu gada (2003) papildpasākums nebija saskaņots ar Invalīdu gada pasākumiem. EESK uzskata, ka finansējumu būtu bijis iespējams izlietot labāk, ja interesējošo pasākumu un partnerattiecību analīze būtu veikta Invalīdu gada laikā.

3.5

Lēmums par Eiropas invalīdu gadu (2003) paredzēja EBTA/EEZ valstu, Viduseiropas un Austrumeiropas asociēto valstu, Kipras, Maltas un Turcijas, no kurām vairums ir kļuvušas par ES dalībvalstīm vai ir ES kandidātvalstis, līdzdalību. Paziņojumā tomēr nav sniegta informācija par minētajās valstīs organizētajiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai ir parakstīts speciāls nolīgums ar Eiropas Komisiju vai tāds nav parakstīts.

3.6

Paziņojumā ir arī atzīmēts, ka 2003. gadā informācija plašsaziņas līdzekļos par cilvēkiem ar invaliditāti ir palielinājusies par 600 %. Būtu interesanti salīdzināt minētos rezultātus ar plašsaziņas līdzekļu sniegumu 2004. un 2005. gadā, lai noskaidrotu šādu izglītošanas kampaņu vidējā termiņa vai ilgtermiņa rezultātus.

3.7

Bez tam nav analizēta informācijas kvalitāte. Viens no Invalīdu gada mērķiem bija veicināt to cilvēku pozitīva tēla veidošanu, kuriem ir dažāda veida invaliditāte. Šajā ziņojumā ir maz teikts par to, vai tas ir faktiski noticis vai nav, un vai ir panākti jauninājumi invalīdu tēla veidošanā.

3.8

Decentralizētā metode ļāva valstu iestādēm un komitejām izvēlēties dažādas pieejas. Dažas valstis deva priekšroku ierobežotam skaitam lielāka mēroga projektu, savukārt citas izvēlējās atbalstīt lielu skaitu mazu lokāla mēroga iniciatīvu. Būtu interesanti uzzināt, cik efektīva ir bijusi katra no pieejām kampaņas pamanāmības ziņā un cik ilgtspējīgas ir uzsāktās iniciatīvas.

3.9

EESK atzīmē arī, ka Eiropas invalīdu gada (2003) politiskās iesaistes līmenis dažādās valstīs bija stipri atšķirīgs. Komiteja tomēr izsaka nožēlu, ka trūkst analīzes par to, vai tas ir sekmējis turpmākas politiskās iniciatīvas jebkurā no attiecīgajām valstīm vai ne.

3.10

Eiropas līmenī tika pieņemta virkne politisku lēmumu, īpaši Padomes rezolūcijas par nodarbinātību un apmācību, kultūras pasākumu un izglītības pieejamību un e-pieejamību (2) kā piemēram ES iestāžu iniciatīvas par pieejamību (3) un noodarbinātību.

3.11

Eiropas Komisijai nākamajā divgadu ziņojumā par invalīdu stāvokli vajadzētu izvērtēt minēto lēmumu īstenošanu, kā to paredz rīcības plāns attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu personām ar spēju traucējumiem.

3.12

Invalīdu gads bija lieliska iespēja veicināt izglītošanu par uzņēmumu izšķirošo lomu invalīdu sociālajā integrācijā, kā arī viņu integrēšanā darba tirgū. Invalīdu gada rezultātā aizvien vairāk uzņēmumu pieņem darbā personas ar spēju traucējumiem un veido savus produktus un pakalpojumus, ievērojot vispārējas pieejamības prasības. Īpaši pozitīva iniciatīva bija Komisijas veicinātās Eiropas gada korporatīvās partnerattiecības, kas sekmēja Uzņēmumu un invaliditātes tīkla izveidi — vienu no Invalīdu gada ilgtermiņa rezultātiem.

3.13

Invalīdu gada laikā īpaši aktīvi bija sociālās ekonomikas uzņēmumi, īstenojot simtiem iniciatīvu vietējā, reģionālajā un Eiropas līmenī. Īpašas intereses vērta ir rokasgrāmata, ko izdeva CEP-CMAF (Eiropas Kooperatīvu, savstarpējo sabiedrību, biedrību un fondu pastāvīgā konference) sadarbībā ar EESK, par to, kā sociālās ekonomikas organizācijas var veicināt invalīdu sociālo integrāciju, kā arī viņu integrēšanos darba tirgū.

3.14

2003. gads iezīmējās arī ar pastiprinātām arodbiedrību aktivitātēm invalīdu tiesību aizstāvības jomā.

3.15

Invalīdu gads palīdzēja organizācijām gūt vai uzlabot pieeju lēmumu pieņemšanas procesam un veicināja iespējas personām ar spēju traucējumiem aizstāvēt savas tiesības.

3.16

Augstā līmeņa grupai personu ar spēju traucējumiem jautājumos jāizstrādā skaidrs uzdevums un darba plāns, kā arī jāorganizē labas prakses apmaiņa un politisko iniciatīvu pārskatīšana.

3.17

Bez tam ir ļoti svarīgi, lai vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti tiktu iestrādātas dažādajos ES procesos, kuros tiek izmantota atklāta koordinācijas metode. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka politika invaliditātes jomā lielā mērā ietilpst valstu kompetencē. Kopš Invalīdu gada beigām diemžēl ir vērojama atsauču uz invalīdiem un viņiem paredzētu mērķu samazināšanās, un šie jautājumi vairs nav iekļauti Lisabonas programmā.

4.1

Eiropas invalīdu gada (2003) panākumus lielā mērā noteica tā augšupējā pieeja. Paziņojumā ir uzsvērts, ka Invalīdu gadu rosināja un sekmēja Eiropas Invalīdu kustība, kas bija arī lielā mērā iesaistīta minētā gada sagatavošanā un organizēšanā. Vilšanos rada tas, ka šāda pieeja netika piemērota lēmumos attiecībā uz nākamajiem gadiem, kas acīmredzami iespaidos mērķgrupu un plašas sabiedrības mobilizāciju un interesi.

4.2

Invalīdu organizāciju ciešā iesaiste Eiropas invalīdu gada izglītošanas kampaņā ir jāturpina un pat jāpastiprina Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem (2007) ietvaros, ņemot vērā ieinteresēto pušu plašo spektru. Lai nodrošinātu panākumus, ir ļoti svarīgi panākt mērķgrupās apziņu par to, ka līdzekļi un programma atbilst to vajadzībām un ka notikumu virzība sekmīga rezultāta sasniegšanai ir viņu pašu ziņā. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai būtu pietiekoši daudz laika sagatavošanas darbam no lēmuma pieņemšanas brīža attiecībā uz Eiropas gadu līdz tā oficiālajam sākumam.

4.3

Ārējie novērtētāji ir uzsvēruši, ka finanšu noteikumu izpilde rada pārāk smagu slogu ne tikai dalībvalstīm un līgumslēdzējiem, bet arī Eiropas Komisijai, kas varētu ieguldīt vairāk laika citās iniciatīvās. Eiropas Komisijai tas būtu jāņem vērā, pārskatot finanšu regulas un to piemērošanas noteikumus.

4.4

Bez tam rādītāju un kontroles sistēmas izstrādāšana ļautu dalībvalstīm reģistrēt datus attiecībā uz pasākumiem, nodrošinot efektīvu kontroli un informācijas par labu praksi apkopošanu.

4.5

Eiropas gadu uzdevums ir ne tikai radīt iespējas izglītošanas veicināšanai vai kaut ko svinīgi atzīmēt, bet arī būt par izejas punktu turpmākām iniciatīvām. Eiropas invalīdu gads (2003) ir rosinājis daudzas cerības gan valstu, gan Eiropas līmenī. Izglītošanas veicināšanas kampaņas ir jāpārvērš pastāvīgā praksē un jānodrošina atbilstošs politiskais un tiesiskais pamats, lai reaģētu uz potenciālajām problēmām attiecīgā Eiropas gada laikā. Resursu pieejamībai arī ir izšķiroša nozīme Eiropas gada gaitā izveidoto partnerattiecību un novatorisko projektu turpināšanā.

5.1

Eiropas invalīdu gada (2003) laikā EESK ir pievērsusies virknei iniciatīvu. Šis ziņojums sniedz iespēju pārskatīt šādus pasākumus, kā arī ierosināt dažus pasākumus nākotnei.

5.2

EESK izveidoja darba grupu invaliditātes jautājumos, kurā ietilpa vairāki Komitejas locekļi un ierēdņi, ar mērķi sagatavot un īstenot EESK pasākumus saistībā ar Eiropas invalīdu gadu.

5.3

EESK atbalstīja Madrides deklarācijā paustos principus un pievērsās tās īstenošanai (4). EESK pieņēma vairākus atzinumus un atsauksmes saistībā ar gatavošanos Eiropas invalīdu gadam (2003) un tā norisi (5), kas tika izplatītas Eiropas institūcijās un attiecīgajās organizācijās. Bez tam EESK sarīkoja divus seminārus — par invalīdu nodarbinātību un par Eiropas invalīdu gada (2003) novērtējumu.

5.4

EESK ir apņēmusies iekļaut invaliditātes aspektus visā savā darbā, kā arī atzinumos ņemt vērā invalīdu intereses, tiesības un pienākumus. Kaut gan vēl daudz kas ir uzlabojams, EESK darbojas pareizajā virzienā un arvien vairāk Komitejas atzinumos ir iestrādāti invaliditātes aspekti, tādējādi pievēršot arī citu institūciju uzmanību invalīdu tiesībām.

5.5

EESK ir pieņēmusi atzinumus attiecībā uz cilvēkiem ar spēju traucējumiem gan pēc savas iniciatīvas, gan reaģējot uz paziņojumiem un likumdošanas priekšlikumiem (6). Piemēram, EESK ir izstrādājusi atzinumu, kurā sniegtas ievirzes par invalīdu organizāciju iesaistīšanu un apspriešanos ar tām (7). Daudzos Komitejas atzinumos ir iestrādāti invaliditātes aspekti saistībā ar nodarbinātību, sociālo integrāciju un rūpniecību (8). EESK ir arī apņēmusies nodrošināt regulāru novērtējumu, ko 2006. gadā veiks Komitejas darba grupa.

5.6

Bez tam EESK, atjaunojot savu jauno mītni, kuru atklāja 2004. gada maijā, ir ievērojusi prasības nodrošināt tās pieejamību personām ar spēju traucējumiem. Jaunā mītne ļauj EESK nodrošināt gandrīz līdzvērtīgu pieejamību komiteju locekļiem un darbiniekiem ar spēju traucējumiem. Bez tam iepriekš minētā rezultātā EESK ēkā ir bijis iespējams sarīkot seminārus ar invalīdu organizāciju līdzdalību. Tas ir piemērs pārējām ES iestādēm un institūcijām.

5.7

EESK ir ņēmusi vērā EK Civildienesta noteikumu pārskatīšanu 2003. gadā un to normas, kas veicina invalīdu nodarbinātību. EESK atzīmē, ka tomēr ir nepieciešama proaktīvāka pieeja, lai nodrošinātu, ka darbā pieņem vairāk cilvēku ar spēju traucējumiem.

5.8

EESK aicina Eiropas Komisiju Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem (2007) ietvaros izvērtēt izmaiņas Civildienesta noteikumos attiecībā uz invalīdu nodarbinātību.

5.9

EESK aicina arī izveidot stažēšanās sistēmu invalīdiem. Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem (2007) varētu būt īstā reize veikt šādu pārskatīšanu.

6.1

EESK savos atzinumos vienmēr ir uzsvērusi, ka Invalīdu gada panākumi ir vērtējami pēc tā konkrētajiem rezultātiem.

6.2

EESK izsaka nožēlu, ka Eiropas invalīdu gads (2003) nav vainagojies ar visaptverošu tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz invalīdu diskriminācijas nepieļaušanu visās ES politikas jomās.

6.3

EESK 2004. gada februāra atzinumā izteica gandarījumu par 2003. gada Eiropas rīcības plānu iespēju vienlīdzības jomā. Atzinumā EESK arī atzīmēja, ka minētajam rīcības plānam trūkst konsekvences, un ierosināja Eiropas Komisijai apsvērt turpmākus pasākumus (9).

6.4

EESK atzīmē, ka nesen ir publicēts pirmais divgadu ziņojums par invalīdu stāvokli, kā arī jaunās prioritātes Eiropas rīcības plāna nākamajam posmam (10).

6.5

Būtu nepieciešams izstrādāt ieteikumus par Eiropas sociālās drošības, nodarbinātības un mūžizglītības stratēģiju ietekmi uz cilvēkiem ar spēju traucējumiem. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka cilvēki ar spēju traucējumiem nav pieminēti jaunajā pārveidotajā Lisabonas stratēģijā un valstu reformu programmās, kas tika pieņemtas 2005. gadā. Šajā sakarā EESK izsaka gandarījumu par darba dokumentu invaliditātes aspektu iestrādāšanai nodarbinātības stratēģijā (11) un aicina Eiropas Komisiju izvērtēt minētā dokumenta īstenošanu.

6.6

EESK arī atzinīgi novērtē Apvienotās Karalistes prezidentūras priekšlikumu attiecībā uz ikgadēju ministru konferenci invaliditātes jautājumos, lai veicinātu augsta līmeņa politiskās diskusijas, ar invalīdu organizāciju pārstāvju līdzdalību.

6.7

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai sadarbībā ar invalīdu organizācijām būtu jāizstrādā invaliditātes ietekmes novērtējuma instruments ES likumdošanai un jāizstrādā apmācību kursi ierēdņiem attiecīgajos ģenerāldirektorātos par minētā instrumenta piemērošanu.

6.8

Saskaņā ar Amsterdamas līgumu EK ir apņēmusies ievērot invalīdu vajadzības, izstrādājot ar iekšējo tirgu saistītus pasākumus. Diemžēl 22. deklarācija nav īstenota, kā rezultātā rodas arvien vairāk šķēršļu precēm un pakalpojumiem.

6.9

EESK aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, kas savestu kopā ierēdņus, kuru kompetencē ir iekšējā tirgus jautājumi, un ekspertus no invalīdu organizācijām, lai izstrādātu stratēģisko plānu.

6.10

EESK atzinīgi novērtē regulas par aviopasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām ātro pieņemšanu, kas palīdzēja novērst invalīdu diskrimināciju, ceļojot gaisa transportā, kā arī virkni citu likumdošanas iniciatīvu transporta jomā, kuras arī veicina invalīdu tiesību ievērošanu.

6.11

EESK aicina attiecināt prasības par pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti uz visām ES atbalstītām dotācijām, kā arī iekļaut tās pasūtījuma līgumu politikā.

6.12

EESK arī rūpīgi seko sarunām saistībā ar Starptautisko konvenciju par invalīdu tiesībām un atzinīgi vērtē ES priekšlikumu Eiropas Kopienām kļūt par minētās konvencijas dalībnieci, nodrošinot invalīdu tiesību aizsardzību ES arī no ES iestāžu un institūciju puses.

6.13

EESK uzskata, ka ir nepieciešamas jaunas likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu diskriminācijas novēršanas jautājumus visās ES kompetences jomās un gaida priekšizpētes rezultātus attiecībā uz turpmākām likumdošanas iniciatīvām par diskriminācijas novēršanu. Turklāt tā ir pārliecināta, ka nākamajā gadā tiks iesniegts priekšlikums speciālai direktīvai par invaliditātes jautājumiem.