7.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/61

1.1

Ierosinātās regulas uzdevums ir grozīt Regulas par Eiropas Kontu sistēmu 1995 (1) B pielikumu attiecībā uz nacionālo kontu datu nosūtīšanu. Ierosinātā regula vēlas grozīt nacionālo kontu datu, ko dalībvalstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam), saturu un nosūtīšanas laiku un biežumu, uzlabojot nacionālo kontu datu pieejamību un Eiropas statistikas kvalitāti. Ierosinātā regula atbilst harmonizācijas un saskaņotības principiem. Tā ietver arī dažas jaunas prasības, ko vēlējušies iekļaut galvenie datu izmantotāji, kā arī vairākus nosūtīšanas programmas prasību samazinājumus, ko lūguši nacionālie statistikas sagatavotāji.

1.2

Lai īstenotu monetāro politiku, ECB ir svarīgi izmantot un apkopot zonas statistiku, balstoties uz nacionālo kontu datiem, kas ir visaptveroši, salīdzināmi, derīgi eiro zonas dalībvalstu datu apkopošanai, savlaicīgi, uzticami un saskaņoti gan pašās nosūtīšanas programmu tabulās, gan tabulu starpā. ECB nacionālo kontu ceturkšņa statistikai piešķir vislielāko nozīmi un atzinīgi novērtē grozītos programmas priekšlikumus saistībā ar šo datu sniegšanu. Saskaņots nacionālo kontu datu kopums ir ļoti nozīmīgs arī tāpēc, ka tas vajadzīgs visaptverošai produktivitātes izmaiņu analīzei. Šajā sakarā gada datiem vajadzīgi detalizētāki iedalījumi nekā ceturkšņa datiem. ECB uzskata, ka detalizētāki ekonomikas aktivitāšu un institucionālo sektoru iedalījumi ierosinātajā regulā ir nozīmīgs uzlabojums. Reģionālo kontu dati nav ECB prioritāte.

1.3

ECB tāpat atzinīgi novērtē, ka ierosinātā regula par prioritāru nosaka to, ka dalībvalstis nacionālo kontu datus par nesenākiem periodiem sniedz savlaicīgi. ECB aicina Komisiju (Eiropas Kopienu Statistikas biroju) un dalībvalstis nodrošināt sasvstarpēji saskaņotu datu sniegšanu nosūtīšanas programmas prasītajās tabulās, kā arī izveidot un īstenot koordinētu datu nosūtīšanas un precizēšanas politiku. ECB uzskata, ka tas attiecas arī uz nacionālo kontu statistikas to galveno precizējumu laiku, kas var būt saistīti ar ievērojamām metodoloģijas izmaiņām.

2.1

Nosūtīšanas programmas 1. tabula aptver ceturkšņa un gada galvenos kopsavilkuma rādītājus, kas ir būtiski monetārajai un ekonomikas politikai. ECB atzinīgi novērtē uzlabojumus 1. tabulas datu sniegšanā. Tie ietver eksporta un importa datu iedalījumu pēc mērķa un izcelsmes (ES dalībvalstis, Monetārās savienības dalībnieki un ES iestādes), kā arī pievienoto vērtību un nodarbinātības datus attiecībā uz ražošanu. ECB iesaka izmantot kopēju metodi, lai sagatavotu ķēdes apjomu ceturkšņa izmaiņu statistiku. Turklāt ECB iesaka ceturkšņa galveno kopsavilkuma rādītāju nosūtīšanas programmā prasīt saistībā ar darba dienām un sezonāli izlīdzinātu statistiku, kā arī, ja iespējams, tikai saistībā ar darba dienām izlīdzinātu statistiku.

2.2

Nosūtīšanas programmas 3. tabula aptver gada kopsavilkuma rādītājus pa nozarēm, kas ir būtiski produktivitātes un strukturālajai analīzei. Ja šajā tabulā ir norādīti divu veidu iedalījumi, ECB — eiro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošanas mērķiem — dod priekšroku mazāk detalizētā iedalījuma pilnīgai īstenošanai.

2.3

ECB prasa nefinanšu kontu pēc sektora (nosūtīšanas programmas 8. tabula) sniegšanu tik pat savlaicīgi, kā finanšu kontu pēc sektora (nosūtīšanas programmas 6. tabula) un finanšu aktīvu un pasīvu bilanču (nosūtīšanas programmas 7. tabula) sniegšanu, lai nodrošinātu vajadzīgo saskaņotību integrēto eiro zonas kontu sagatavošanā.

2.4

ECB dotu priekšroku vispārējās valdības pēc funkcijas (nosūtīšanas programmas 11. tabula) datu nosūtīšanas termiņa samazināšanai no 12 mēnešiem uz 9 mēnešiem pēc atsauces gada beigām. Tas atbilstu arī vispārējās valdības izdevumu (nosūtīšanas programmas 2. tabula) detalizēta iedalījuma iesniegšanas termiņam. Turklāt ECB dotu priekšroku noteikumam, kas uzliek par pienākumu papildus pēc COFOG grupām iedalīt valdības izdevumus COFOG ekonomiskās darbības, veselības aizsardzības, izglītības un sociālās aizsardzības nodaļās. Turpretī attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem prasītais detalizētais iedalījums pēc nodokļu veida un saņēmēja apakšsektora (nosūtīšanas programmas 9. tabula) ir detalizētāks kā ECB prioritārās prasības.

2.5

ECB tāpat dotu priekšroku tam, ka izlietojuma tabulā (nosūtīšanas programmas 16. tabula) vērtētu darbaspēka izlietojumu arī pēc nostrādātajām stundām un iedalītu to tā, lai varētu analizēt darbaspēka kvalitātes izmaiņu ietekmi uz produktivitātes izmaiņām. Līdzīgi, ECB dotu priekšroku izlietojuma tabulai arī bāzes cenās, lai varētu ar gada intervālu izveidot simetrisku izmaksu un izlaides tabulu. Ja šī gada tabula būtu iedalīta arī pēc importa un iekšzemes ražojumiem, simetriskās izmaksu un izlaides tabulas iekšzemes izlaidei un importam bāzes cenās (nosūtīšanas programmas 18. un 19. tabula) nebūtu ECB prioritāra prasība. Attiecībā uz nosūtīšanas programmas 16. tabulu varētu apsvērt diferencētu pieeju lielāku un mazāku dalībvalstu ziņošanas pienākumiem. ECB uzskata, ka simetriskā izmaksu un izlaides tabula bāzes cenās (nosūtīšanas programmas 17. tabula) un simetriskās izmaksu un izlaides tabulas iekšzemes izlaidei un importam bāzes cenās (nosūtīšanas programmas 18. un 19. tabula) piecu gadu intervālā ir mazāk nozīmīgas laika nobīdes un to datu sniegšanas nepietiekamā biežuma dēļ.

2.6

ECB atzinīgi novērtē nefinanšu aktīvu bilanču (nosūtīšanas programmas 26. tabula) nosūtīšanu un uzskata, ka vairāk mainīgo šajā tabulā būtu jānosaka kā obligāti. Jo īpaši, noteikums par obligāto informāciju par mājokļu vērtību jāpapildina ar atbilstošo informāciju par zemes vērtību, jo šādi dati ir būtiski mājsaimniecību mājokļu bagātības novērtēšanai, kas ir īpaši nozīmīga ECB.