3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/97

1.1

Līdzšinējo paplašināšanās kārtu pieredze liecina, ka pilsoņi nebija pietiekoši informēti par priekšdarbiem un nebija tiem atbilstoši sagatavoti. Tādēļ attiecībā uz ES turpmākajiem pienākumiem ir pastiprināti jāpievēršas dialoga ar pilsonisko sabiedrību, tā sauktā “trešā pīlāra” (1), veicināšanai.

1.2

Pilsoniskās sabiedrības dialoga veicināšanas ietvaros jāizvirza šādi mērķi:

1.3

Komisija ieskicē stratēģisku pamatprogrammu, kurā paredzēta pašreizējo pasākumu veicināšana — tajā skaitā ir pieminēta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas desmit gadu pieredze — kā arī jauni pasākumi tālākai dialoga sekmēšanai.

1.3.1

Horvātijas un Turcijas gadījumā jāveicina pasākumi attiecībā uz šādām programmām: Sokrates, Leonardo, Jaunatne, Jean-Monnet, Marie-Curie, Kultūra un Media. Turklāt tiek plānots izveidot programmu NVO un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1.3.2

Attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem paziņojumā ir ierosināts īstenot šādus aspektus, jaunu programmu izstrādāšanā uzsverot pilsoniskās sabiedrības nozīmi un tās pieredzes bagātību:

1.3.3

Nepieciešamības gadījumā jāvienkāršo un jāpaātrina arī vīzu piešķiršana.

1.4

Plānoto sociālā dialoga pasākumu veikšanai ir paredzēti izdevumi aptuveni EUR 40 miljonu apmērā, kas, pēc Komitejas domām, ir pārāk maza summa.

2.1

Komisijas dokumenta nosaukums liek nojaust, ka runa būs par dialogu ar visām kandidātvalstīm, taču patiesībā paziņojumā runa ir gandrīz tikai par Turciju — izņemot īsu norādi uz Horvātiju.

2.2

Pēc Komitejas domām, būtu bijis lietderīgi skart tematu arī attiecībā uz Horvātiju, Serbiju un Rietumbalkānu valstīm (3).

2.3

Turcijai ir svarīga loma Vidusjūras dienvidu krasta reģionā, un tādēļ tā ir iesaistīta arī Eiropas Vidusjūras valstu reģiona politikā. Komisijai būtu plašāk jāapraksta minētās dubultās lomas pazīmes un īpatnības.

2.4

Kopš 90-tajiem gadiem kandidātvalstu darba ņēmēji un darba devēji bija iesaistīti Eiropas pārstāvniecības iestādēs (EAK, UNICE, UEAPME, EUROCHAMBRE ) un piedalījās dažādos sociālā dialoga posmos. Šajā sakarā tieši Turcija pievērsa sev uzmanību ar savu ieinteresētību un klātbūtni. EESK uzskata, ka ir jāapsver, kā minētā iesaistīšanās un pieredze ietekmē Turcijā aktīvās arodbiedrības un darba devējus.

2.5

Sociālajam dialogam, kas iecerēts kā ciešs dialogs pie pievienošanās sarunu sagatavošanas, ir nozīmīga loma attiecībā uz acquis communautaire, Kopienas stratēģiju un to nevar improvizēt. EESK uzskata, ka Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība sociālajam dialogam, lai visas pārstāvniecības iestādes tiktu nepārtraukti iesaistītas.

2.5.1

Turcijā ir daudz kultūras fondu un organizāciju, kuros jauniešu piedalīšanās ir būtiska. EESK uzskata, ka šīs kultūras apvienības varētu būt lieliska izdevība padziļināt izpratni par kopīgām problēmām un uzskatāmi parādīt instrumentus, kas vislabāk spej ietekmēt sabiedrības attīstību.

2.5.2

Vajadzētu arī veicināt un atbalstīt tuvināšanos starp vietējām varām, universitātēm un apmācību centriem, jo tas palīdz apmainīties ar pieredzi un veicināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus novērtēt dažādus kultūras, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanas veidus.

2.6

Lai sasniegtu konkrētus rezultātus, ar atbilstošiem instrumentiem ir jāveicina kandidātvalstu pārstāvju un Kopienas līmenī aktīvo pārstāvniecības iestāžu līdzdalība Sociālo lietu ģenerāldirektorāta darbā.

2.7

Arī dažādu reliģisko kopienu sadarbība, it īpaši starp kristiešiem un musulmaņiem, ir jāatbalsta un jāveicina.

2.8

Tāpat visādos veidos ir jāpadziļina dažādu kultūru dialogs.

2.9

Attiecībā uz Komisijas programmu par NVO, kas drīzumā tiks publicēta, EESK uzskata, ka tajā būtu vēlams ietvert konkrētus un noderīgus priekšlikumus konstruktīvai pieredzes apmaiņai.

3.1

Cieši sadarbojoties ar Komisiju, Komiteja kopš 1995. gada ir izveidojusi apvienotās konsultatīvās komitejas (AKK) ar visām paplašināšanās valstīm.

3.2

Kopā ar ĀKK valstīm (Āfrikas, Karību salu un Klusā okeāna reģions) arī tika izveidota komiteja, kas ir svarīga kontaktiestāde attiecībā uz Kotonū nolīguma pielietošanu un Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) īstenošanu.

3.3

Turklāt EESK ir uzraudzības komiteja “Latīņamerika”, kuras uzdevums ir atbalstīt ekonomikas un sociālās organizācijas Latīņamerikas valstīs, sekmēt minēto organizāciju līdzdalību notiekošajos reģionālajos integrācijas procesos (Vidusamerika, Andu Kopiena, MERCOSUR) un uzraudzīt spēkā esošos vai pašlaik apspriežamos asociācijas nolīgumus.

3.4

EESK 90-to gadu otrajā pusē izveidoja Eiropas un Vidusjūras valstu partnerības komiteju, kas atbalsta Komisiju sociālo un ekonomiski politisko pasākumu veikšanā Vidusjūras dienvidu krastā.

3.4.1

Ar ES un Indijas diskusiju foruma un Transatlantijas programmas palīdzību Eiropas Savienībai ir iespēja izskaidrot tās sociālo un kultūras sistēmu pārējām pasaules valstīm.

3.5

Kontaktgrupa “Rietumbalkāni” tika izveidota 2004. gadā. Tās uzdevums ir veicināt sadarbību starp EESK un Rietumbalkānu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tai skaitā Ekonomikas un sociālo lietu padomēm (4), lai atbalstītu Rietumbalkānu valstu pilsoniskās sabiedrības centienus vairāk integrēties Eiropas Savienībā un visbeidzot pievienoties ES.

3.5.1

EESK ir pievērsusies Dienvidaustrumeiropai, sagatavojot šādus dokumentus:

3.5.2

Komiteja ir pieņēmusi pašiniciatīvas atzinumus arī attiecībā uz Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju.

3.5.3

EESK jau ir veikusi divus daļējus Eiropas kaimiņattiecību politikas novērtējumus (10), un EESK pašlaik izstrādā par šo pašu tēmu jaunu izpētes atzinumu (11).

3.6

ES un Turcijas AKK darbojas jau kopš tās dibināšanas, tajā ietilpst 18 EESK un 18 Turcijas locekļi atšķirībā no pārējām AKK, kur ir paredzēti 6 vai 9 EESK locekļi (2 vai 3 no katras grupas). Dubultais locekļu skaits ir pamatots ar valsts lielumu un iespējamo problēmu sarežģītību, kas ir izskaidrojamas arī ar to, ka Turcija ir pirmā islama valsts, kas iesniedza pieteikumu dalībai ES.

3.6.1

Apvienotā konsultatīvā komiteja ir kopīga iestāde, kurā darbojas ES un Turcijas organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tās locekļi pārstāv dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, tirdzniecības kameras, rūpniecības un amatniecības, kā arī tirdzniecības nozari, darba devēju un ņēmēju apvienības, kooperatīvus, lauksaimniecības apvienības, patērētāju apvienības, NVO, bezpeļņas sektoru utt.

3.6.2

ES un Turcijas AKK sanāksmes (12) notiek pārmaiņus Briselē un dažādās vietās Turcijā. Katrā sanāksmē tiek apspriesti svarīgi sociālie un ekonomikas jautājumi. AKK 19. sanāksme notika no 2005. gada 7.-8. jūlijā Stambulā (13).

3.6.3

Svarīgākie minēto sanāksmju laikā izskatītie jautājumi ir šādi:

3.7

No iepriekš minētā kļūst skaidrs, ka tikšanos laikā ar Turcijas pilsonisko sabiedrību tika skarti un apspriesti daudzi acquis communautaire aspekti. Ir jāuzsver, ka minētajās, it īpaši Turcijā notikušajās tikšanās reizēs (14), piedalījās daudzi attiecīgo Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

3.8

It īpaši Turcijā notikušajās sanāksmēs bez AKK locekļiem piedalījās daudzi dažādu Turcijas organizāciju pārstāvji, kas sekmīgi veicināja labāku savstarpējo saprašanos.

3.9

No visām AKK iniciatīvām ir jāuzsver tās ieinteresētība izveidot Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomi pēc EESK un citu Eiropas valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju modeļa (15).

3.10

Komisijas paziņojumā ir atzinīgi novērtēta EESK darbība attiecību ar Turciju veicināšanā pēdējo desmit gadu laikā (16). Komisija pauž cerību, ka Reģionu komiteja sniegs līdzīgu ieguldījumu attiecībā uz Turcijas reģioniem.

4.1

Pēdējos gados ir nostiprinājies ne tikai subsidiaritātes princips, bet arī kultūra attiecībā uz pievēršanos pilsoņiem ir ieguvusi lielāku nozīmi. Pēdējā izveidojās par kultūras nostāju, kas izpaužas pilsoņu vēlmē piedalīties sabiedrībai svarīgo lēmumu pieņemšanā.

4.2

Pilsoņiem vistuvākā līmeņa demokrātijas attīstība notiek vienlaikus ar diviem būtiskiem fenomeniem:

4.3

Parlamenti bieži tiek raksturoti kā lēni un nepietiekami mērķtiecīgi attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu. Tātad ir jāmeklē jauna parlamentu struktūra un loma (17).

4.3.1

Subsidiaritātes kultūra varēja izplatīties, pateicoties Eiropas Savienības iniciatīvām, un tā pamatojas uz principu, ka lēmumi tiek pieņemti dažādos līmeņos. Turklāt ir jāatrod vispiemērotākais līmenis. Eiropas līmenī nebūtu jādara tas, ko var labāk īstenot valsts vai vietējā līmenī, un otrādi.

4.4

Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, zināšanas mūsdienās izplatās ātri un tādā apjomā, kā tas agrāk nebūtu bijis iedomājams. Daudziem pilsoņiem, kam agrāk nebija pieejama informācija, tagad ir daudz labāka izglītība un orientēšanās spējas, un tie jūtas spējīgi ar savu viedokli sniegt ieguldījumu lēmumu pieņemšanā. (18)

4.4.1

Demokrātija, kas atbilst pilsoņiem vistuvākā līmeņa principiem — arī pateicoties ar citām Eiropas valstīm dalītai pieredzei — var labāk apmierināt minētās vajadzības, kas ir kulturāli nobriedušas sabiedrības izpausme.

4.4.2

Nesen noslēgtās paplašināšanas kārtas un turpmāko paplašināšanu ar Turcijas un Horvātijas dalību rezultātā ir nepieciešama kopīga minēto kultūras un sociālo modeļu izpratne.

4.5

Minēto modeļu mērķis ir apvienot dažādas nozares (tautsaimniecība, rūpniecība, arodbiedrības, profesionālās apvienības utt.) vienotā sistēmā konsensa meklēšanai.

4.5.1

Dažādu kultūru integrēšana. Dažādām profesiju grupām bieži ir atšķirīgas stratēģijas, kā risināt problēmas. Kaut arī, pateicoties kultūras attīstībai, daudzas vajadzības mūsdienās šķiet līdzīgas, tomēr instrumenti vajadzību un aizvien izteiktāko tieksmju apmierināšanai vēl joprojām ir dažādi. Saskaņā ar lietotajiem modeļiem pozīciju līdzsvaru var sasniegt augstākajā līmenī ar politikas starpniecību.

4.5.2

Minētais process aizvien biežāk šķiet nepietiekošs un noved pie apolitiskuma un neapmierinātības ar profesionālajām apvienībām. Ir nepieciešamas ievērojamas un dažāda veida pūles, lai sasniegtu labāku — un zemākos līmeņos uzsāktu — dažādu viedokļu par problēmām integrāciju. Runa nav par kultūras vienādošanu, bet gan par kopīgi izstrādātām pamatnostādnēm pēc iespējas lielākas vienprātības panākšanai.

4.5.3

Tajā pašā sistēmā. Pastāv dažādi veidi, kā rosināt integrēšanas procesu, un tas jau ir sācies. Tomēr ir jāņem vērā dažādas sistēmas un metodes. Sistēmās, kas Eiropas institūciju un dalībvalstu līmenī ir visveiksmīgākās, pilsonisko sabiedrību iedala 3 grupās (19). Pie tām pieder darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, brīvo profesiju, NVO, iespēju vienlīdzības komiteju, patērētāju aizsardzības organizāciju, kā arī sabiedrisko pamatorganizāciju pārstāvji.

4.6

Dažādos līmeņos. Minēto organizāciju uzdevums ir risināt konkrētas, tajā skaitā sarežģītas problēmas reģiona, atsevišķu valstu vai Eiropas līmenī. Tādēļ Romas līgumos par Eiropas Savienības dibināšanu bez dažādām citām institūcijām bija paredzēta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

4.6.1

Piemērota līmeņa noteikšana kopīgu risinājumu atrašanai ir daļa no kultūras izaugsmes un attīstības takas ceļā uz pilsoņiem vistuvākā līmeņa demokrātiju.

4.7

Aktīvā dialoga metode organizētā pilsoniskajā sabiedrībā un ar to. Pastāvīgs dialogs organizētā pilsoniskajā sabiedrībā un ar to rodas un izplatās augsti attīstītā demokrātijā, kur pilsoņiem ir plaši pieejamas zināšanas un informācija. Tādējādi ir iespējams pārvarēt pat izteikti sarežģītas problēmas, izvairoties no ideoloģijas un nezināšanas.

4.7.1

Dialoga nepārtrauktība. Dialoga nepārtrauktība ir svarīgs faktors, kā pārvarēt tā nejaušības raksturu. Pastāvīgs un strukturēts dialogs, kas atbilst metodoloģiskajām prasībām, var sniegt neparedzētus rezultātus, īpaši attiecībā uz sarežģītiem jautājumiem.

4.8

Mijiedarbība  (20) kā metode ātrai un kopīgai risinājumu atrašanai. Mijiedarbība ir dabisks kopīga, nepārtraukta un strukturēta darba rezultāts, un, pateicoties kopīgai rīcībai, galarezultātiem piemīt vispārīga vērtība un pastāvīgums. Izstrādājot atzinumus, var novērot, ka tiek saskaņotas daudzas sākotnēji atšķirīgas nostājas, un visbeidzot tiek panākta kopīga nostāja.

4.9

Šāda veida metode parasti tiek izmantota parlamentos, taču tās sākotnējā posmā netiek iesaistīta organizētā pilsoniskā sabiedrība. Ja minētos modeļus ar attiecīgo struktūru, nepārtrauktību un metodi izdosies pielietot arī reģionālajā līmeni, tad tā būs nobriedušākas un pilsoņiem tuvākas demokrātijas attīstības pazīme.

5.1

Ir zināms, ka Kopenhāgenas kritēriji brīdī, kad tika noteikti paplašināšanās procesā piemērojamie principi, uzlika pienākumu jaunajām dalībvalstīm integrēt savā politikā un praksē acquis communautaire. Tādēļ EESK atzinīgi vērtē un uzsvērti atbalsta 2004. gada 29. jūnijā pieņemto Kosmisijas paziņojumu par ES un Turcijas pilsoniskās sabiedrības dialogu.

5.2

Komiteja uzskata, ka ir jāatbrīvojas no aizspriedumiem un katrai attiecīgajai pusei jāizskaidro mūsdienu ES un mūsdienu Turcija, un jāatrod veidi, kā labāk vienai otru iepazīt un panākt efektīvāku iedzīvotājiem tuvas demokrātijas īstenošanu.

5.3

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka sadarbībā ar organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tajā skaitā Apvienotās konsultatīvās komitejas locekļiem, tika izstrādāts jauns likumprojekts par Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes reformu.

5.3.1

Minētais likumprojekts veicina organizētās pilsoniskās sabiedrības ietekmi un pārstāvniecību Ekonomikas un sociālo lietu padomē un ierobežo valdības lomu.

5.4

EESK vēlas pēc iespējas ātrāk pieņemt un īstenot minēto likumprojektu, un stingri pieprasa ievērot principu, ka jaunā Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padome varētu neatkarīgi darboties un tai tiktu piešķirti nepieciešamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi.

5.5

Pārredzamībai, līdzdalībai un atskaitīšanās pienākumam ir liela nozīme ES un Turcijas attiecībās.

5.6

Ņemot vērā ES un Turcijas attiecību pazīmes, kā arī nesen iestājušos valstu pieredzi, Komiteja ar AKK starpniecību ierosināja dažādus pasākumus organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai pievienošanās sarunās.

5.6.1

Ir jāuzlabo pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspēja, lai tās varētu piedalīties pievienošanās sarunās. Šim nolūkam tām ir nepieciešams atbalsts un finanšu līdzekļi.

5.6.2

Minēto atbalstu galvenokārt jāpiešķir no Turcijas valdības puses un papildus no ES institūcijām, kā arī no pilsoniskās sabiedrības organizācijām pašreizējās ES dalībvalstīs.

5.7

Kontaktu izveidošana ar Eiropas organizācijām un līdzdalība Eiropas starptautiskajos projektos ir noderīgi instrumenti Turcijas organizāciju veiktspējas veidošanai.

5.7.1

Arī šajā sakarā AKK locekļi var sniegt vērtīgu ieguldījumu, un viņu attiecīgās organizācijas tiek aicinātas izstrādāt projektus pilsoniskās sabiedrības dialogam. Minēto projektu mērķim ir jābūt savstarpējo zināšanu uzlabošanai un sadarbības nodrošināšanai, it īpaši apmainoties ar pārbaudītām metodēm.

5.8

Turcijas organizāciju pārstāvji varētu nepārtraukti piedalīties izpētes grupu darbībās, kas Kopienas līmenī nodarbojas ar Eiropas politikas īstenošanu, piemēram, attiecībā uz Luksemburgas procesu.

5.9

Saskaņā ar AKK atzinumiem vīzu izsniegšanas procedūra dalībvalstīs ir šķērslis attiecību pilsoniskās sabiedrības vidū attīstībai. Tādēļ EESK aicina valdības vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras, lai:

5.10

Ir jāpaātrina Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes izveidošana, piešķirot tai minēto autonomiju, jo tad tā būs efektīvs mehānisms pastāvīgam valdības un organizētās pilsoniskās sabiedrības dialogam, iesaistot visus sociālos partnerus.

5.10.1

Minētajai iestādei, kas ļauj labāk īstenot pilsoņiem vistuvākā līmeņa demokrātiju, ir jāatbilst visas organizētās pilsoniskās sabiedrības cerībām attiecībā uz tās leģitimitāti, un tās vajadzībām un iespējām integrēšanās procesā jāatspoguļojas Eiropas Savienības dzīvē.

5.10.2

Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomei ir jābūt reģionālai struktūrai un jāpiedalās visu acquis communautaire nodaļu apspriešanā, lai tādējādi izveidotu plašāku sarunu pamatu. Konsultācijas par visām sarunu nodaļām jāveic nepārtraukti un savlaicīgi.

5.11

Pasākumiem, kas izskaidro un palīdz saprast savus modeļus un savas kultūras tradīcijas gan Turcijā, gan ES, ir liela nozīme sarunu vēlamā rezultāta sasniegšanai. Vispirms jārūpējas par to, lai ES sabiedrības uztvere attiecībā uz Turciju un otrādi atbilstu realitātei.

5.11.1

Šajā sakarā vislabāk piemērotas ir attiecīgās informācijas kampaņas, ko sagatavo ES vai Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.12

EESK jau sen, arī ar nepārtrauktas un daudzpusīgas AKK darbības starpniecību, atbalsta šādus pasākumus:

5.12.1

Tādējādi EESK un AKK var izmantot pieredzi, ko to locekļi no jaunajām dalībvalstīm ir guvuši attiecīgo sarunu laikā, risinot problēmas.

5.12.2

Mērķis ir celt visu vietējā, pilsētu un reģionālajā līmenī darbojošos organizēto dalībnieku vērtību, izmantojot pilsoņiem vistuvākā līmeņa demokrātijas procesu, ko politiskā klase viena pati nekad nebūtu spējīga veikt.

5.13

Valsts lieluma un problēmu sarežģītības dēļ ar Turciju notika intensīvākas un biežākas tikšanās ar pieredzes apmaiņu, bet tas tomēr vēl nav pietiekoši.

5.14

Ir jāpiešķir lielāks budžeta finansējums, jāpalielina ieinteresētība, jārīko vairāk tikšanos ar pieredzes apmaiņu un jānoskaidro, kuras sabiedrības un profesionālās grupas būtu jāiesaista.

6.1

EESK uzskata, ka ir lietderīgi, vienojoties ar Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomi un izmantojot tās aktīvu ieguldījumu, izveidot pastāvīgu struktūrvienību, kurā ietilptu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras uzdevums būtu sekot pievienošanās sarunām (21), lai šo sarunu rezultātā efektīvi un pilnībā tiktu piemērots acquis communautaire.

6.1.1

Ņemot vērā teritorijas lielumu un kultūru daudzveidību, minētajai struktūrvienībai jābūt iespējai darboties ne tikai valsts, bet arī reģionālajā līmenī.

6.2

Ļoti svarīgi ir, lai ne tikai Stambula, Ankara un citas lielās Turcijas pilsētas, bet arī provinces un lauku reģioni varētu izmantot kultūru apmaiņu un acquis vērtības.

6.3

Tautu vēlmes, bailes un cerības konkrēti atspoguļojas pilsoniskās sabiedrības iestādēs. Tām jāpiešķir galvenā loma informācijas kampaņas par Turcijas iestāšanos ES plānošanā un īstenošanā.

6.3.1

Pēc EESK domām, ir noteikti jāizveido kopīga komunikācijas platforma vai forums (22), kuros apvienības un NVO varētu konkrēti noteikt attiecīgajā jomā lielākās problēmas un meklēt kopīgus risinājumus.

6.4

Pirmspievienošanās periods aptver arī veicināšanas un finansēšanas programmas, taču bieži vien tikai nedaudzas personas, tas ir, speciālisti, pārzina procedūras, termiņus un finansiālās iespējas. Jāsagatavo uzskatāms informācijas materiāls, kas jāizdala visām organizācijām un ko jāizmanto projektiem un priekšlikumiem.

6.4.1

Turklāt iespēju robežās jāvienkāršo finanšu līdzekļu saņemšanas procedūras un jāizskaidro tās sabiedrības pārstāvniecības organizācijām.

6.5

Pateicoties AKK, EESK un Reģionu komitejas atbalstam un pieredzei, Komisijas delegācija Turcijā var sniegt ievērojamu ieguldījumu konkrēta un strukturēta dialoga organizēšanai starp dažādu pilsoniskās sabiedrības sektoru pārstāvjiem, ieskaitot sociālā dialoga dalībniekus, Turcijā, kā arī starp Turciju un ES (23). Sakarā ar pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai piešķirtajiem līdzekļiem ir loti svarīgi dot iespēju Turcijas un ES sabiedriskajiem partneriem izstrādāt kopīgus apmācības projektus dažādās jomās, kādas paredzētas trīsdesmit vienā acquis communautaire pantā.

6.6

EESK uzskata, ka vispirms jāveicina Turcijas organizāciju rīcībspējas uzlabošana un jādod iespēja tām padziļināt zināšanas par partnerorganizācijām Eiropā, īpaši par to uzdevumiem un pārstāvniecības lomu pilsoņiem vistuvākā līmeņa demokrātijā.

6.6.1

Attiecībā uz acquis pārņemšanu lielu nozīmi vienlaicīgi iegūst tiesību aktu par apvienībām izstrāde, kam jābūt pilnīgā saskaņā ar ES tiesībām.

6.7

Turcijas valdībai, kā to paredz acquis communautaire, ir jāuzlabo tiesību akti par organizācijām un jānovērš šķēršļi NVO attīstībai.

6.8

Attiecībā uz dzimumu līdztiesību Komiteja aicina Komisiju rūpēties, lai sievietes būtu pietiekami iesaistītas visos sadarbības pasākumos un attiecīgi pārstāvētas dialogu forumos un plānotajās darbībās.

6.9

EESK uzskata, ka jāatbalsta dažādas Turcijas organizācijas, lai tās drīz varētu kļūt par Eiropas un starptautisko iestāžu loceklēm attiecīgajās nozarēs.

6.10

Turcijas līdzdalība izglītības un profesionālajās programmās ir jāveicina dažādos veidos — arī ar īpašām programmām blakus jau pastāvošajām.

6.10.1

Pieredze ar augstskolu apmaiņas programmu Erasmus ir mērķtiecīgi jābagātina, un tā varētu būt laba iespēja daudziem dažādu tautību studentiem iepazīt un mācīties novērtēt vienam otru.

6.11

Komiteja ir pārliecināta, ka atbilstoši Turcijas ministru prasībām daudzas formalitātes Turcijas uzņēmējiem vai citiem ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas uzsākt darbību Eiropas valstīs, var tikt samazinātas vai pat atceltas.

6.12

Dažādos veidos jāveicina sakari starp līdzīgu iestāžu pārstāvjiem Turcijā un ES, jo tie var atvieglot un paātrināt pieredzes un kultūru viendabīguma veidošanos.

6.13

Būtībā visas pūles jāvirza uz iespēju rašanu, lai vairāk eiropiešu iepazītu Turciju un Turcijas iedzīvotāji iepazītu Eiropu.