Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005AE1260

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 77/388/EEK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksai ar nodokli apliekamām personām, kuras nav reģistrētas attiecīgās valsts teritorijā, bet ir reģistrētas citā dalībvalstī KOM(2004) 728 galīgā red. — 2005/0807 (CNS)

    OV C 28, 3.2.2006, p. 86–87 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    3.2.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 28/86


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 77/388/EEK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksai ar nodokli apliekamām personām, kuras nav reģistrētas attiecīgās valsts teritorijā, bet ir reģistrētas citā dalībvalstī”

    KOM(2004) 728 galīgā red. — 2005/0807 (CNS)

    (2006/C 28/18)

    Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93. pantu Eiropas Savienības Padome 2005. gada 20. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par minēto tematu.

    Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 421. plenārajā sesijā 2005. gada 26. un 27. oktobrī (26. oktobra sēdē) iecēla BURANI kgu par galveno ziņotāju un ar 79 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Ievads: Komisijas dokuments.

    1.1

    Komisija 2003. gada oktobrī publiskoja dokumentu (1), kurā pārņemta jau 2000. gada jūnijā pamatos izstrādātā stratēģija PVN jomā. Viens no stratēģijas mērķiem bija procedūru vienkāršošana, kā labad Komisijas 2004. gada oktobra dokuments (2) piedāvāja trīs praktiskus risinājumus: par diviem (3) no tiem EESK jau sniegusi atzinumus (4), šis dokuments attiecas uz trešo.

    1.2

    Komisijas priekšlikumā paredzēts paātrināt un vienkāršot PVN atmaksas procedūru ar nodokli apliekamām personām, kuras nav reģistrētas valsts teritorijā, attiecībā uz nodokļiem, kuri tām jāmaksā par valsts teritorijā reģistrētas citas ar nodokli apliekamas personas piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem vai par preču importu valstī.

    1.3

    Pēc būtības nav grozīti vispārīgie noteikumi: galvenās izmaiņas ir priekšlikums ievērojami vienkāršot uz nodokļa atmaksu tiesīgo personu administratīvos pienākumus un paredzēt šo personu tiesības uz kompensāciju gadījumos, kad nodokļu administrācija kavē atmaksas veikšanai noteikto termiņu.

    1.4

    Administratīvo pienākumu vienkāršošana paredzēta direktīvas priekšlikuma 5. pantā: tas nosaka, ka, lai saņemtu nodokļa atmaksu, ieinteresētajai personai jāiesniedz vienīgi pieprasījums elektroniskā formā, nevis lūgums uz standarta veidlapas, kurai pievienoti rēķinu un muitas dokumentu oriģināli. Protams, pieprasījumam jāsatur noteikti dati, kas paredzēti pantā; tas ļaus nodokļu administrācijai konstatēt un pārbaudīt pieprasījuma likumību.

    1.5

    Kopumā pieprasījumam jāattiecas uz preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu vai preču importu, kas veikts ne mazāk kā trīs mēnešus un ne vairāk kā vienu kalendāro gadu ilgā laika periodā; pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, par kuru nodoklis aprēķināms. Jebkurā gadījumā dažos apstākļos ir iespējams grozīt gan pārskata periodu, gan pieprasījuma iesniegšanas termiņu.

    1.6

    Tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kurā maksājams PVN, savs lēmums jādara zināms trīs mēnešu laikā pēc nodokļa atmaksas pieprasījuma iesniegšanas; arī nodokļa atmaksa jāveic tādā pašā termiņā. Negatīva atbilde ir jāpamato. Pārsūdzībām, kuras ceļ personas, kas nav reģistrētas valsts teritorijā, piemēro tādus pašus termiņus un noteikumus kā tām, kuras ceļ dalībvalsts teritorijā reģistrētas ar nodokli apliekamas personas. Ja nepieciešams, papildinformāciju var lūgt tikai trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas; šādā gadījumā nodokļa atmaksas termiņu skaita no dienas, kad lūgta papildinformācija. Lūgums jāuzskata par pieņemtu, ja tas noteiktajā termiņā nav nepārprotami noraidīts.

    1.7

    Kā minēts 1.6. punktā, pienācīgo summu maksājumi jāveic trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas; par kavējumu dalībvalsts iesniedzējam maksā procentus 1 % apmērā no kavētā maksājuma summas mēnesī.

    2.   EESK piezīmes.

    2.1

    EESK atbalsta ikvienu priekšlikumu vienkāršot lietotāju administratīvos pienākumus, jo īpaši ja, kā šajā gadījumā, šāda vienkāršošana paātrina valsts pārvaldes iestāžu darbu un veicina tā labāku organizāciju. Attiecībā uz analizējamo priekšlikumu šāda vienkāršošana gan ir patiesi nepieciešama, nevis vienkārši vēlama procedūru paātrināšanai: kā EESK (5) jau uzsvērusi ievadziņojumā par trim priekšlikumiem (6), Komisija pati apstiprina, ka “...pašreizējā nodokļa atmaksas procedūra ... šķiet esam tik apgrūtinoša, ka tā dēļ vairāk nekā 53,5 % lielo uzņēmumu vismaz reizi nav pieprasījuši nodokļa atmaksu, uz ko tiem bijušas tiesības”.

    2.2

    Direktīvu piemēro, kā teikts tās nosaukumā, “ar nodokli apliekamām personām, kuras nav reģistrētas attiecīgās valsts teritorijā, bet ir reģistrētas citā dalībvalstī”, saskaņā ar noteikumiem un attiecībā uz darbībām, kā noteikts šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos.

    2.3

    Patiesi svarīgs jauninājums ir paredzēts direktīvas priekšlikuma 5. pantā, kurš nosaka, ka papīra formā iesniedzama nodokļa atmaksas pieprasījuma un tam pievienojamu rēķinu un muitas dokumentu oriģinālu vietā tiks pieņemti elektroniskā formā iesniegti pieprasījumi ar visām norādēm, kas ļautu starp nodokļu administrācijas rīcībā esošajiem dokumentiem atrast nepieciešamos. EESK, protams, piekrīt priekšlikumam, bet norāda, ka jau pašlaik, pat bez elektronisko līdzekļu palīdzības, nodokļu administrācijas varētu izmantot tādu pašu procedūru, ja vien labāk un efektīvāk organizētu savu darbu.

    2.4

    Šī pēdējā piezīme ir nozīmīgāka, nekā varētu likties, un satur konkrētu vēstījumu: ja direktīvas īstenošanai nepieciešamais laiks ievilktos, tikmēr būtu vēlams, lai nodokļu administrācijas un muitas pārvaldes iestādes aktivizētu centienus racionalizēt savas darba metodes, kurām, izmantojot tiklab papīra kā elektroniskos līdzekļus, būtu lietotājam jāļauj dokumentus iesniegt vienkāršoti.

    2.5

    EESK pilnībā atbalsta priekšlikuma 6. panta saturu (7); tā ar gandarījumu atzīmē Komisijas uzsāktos centienus dalībvalstīm noteikt priekšrakstu, kuram būtu vienmēr jābūt dalībvalstu un pilsoņu (saimnieciskās darbības operatoru vai ne) attiecību pamatā: valsts pārvaldei ir pienākums visos gadījumos un savlaicīgi sniegt atbildi uz tai iesniegtajiem lūgumiem. Rīcībai noteiktie termiņi — jo īpaši valsts pārvaldei atvēlētie trīs mēneši nodokļa atmaksai vai negatīvas atbildes sniegšanai — liekas atbilstoši un saprātīgi. Neskatoties uz to, ir pamats jautāt, vai tie ir reālistiski attiecībā uz visām divdesmit piecām dalībvalstīm: katrā no tām faktiski kavēšanās ar nodokļa atmaksu ir tik ilga, ka liek apšaubīt sistēmas efektivitāti tās pamatos, un to novērst īsā laikā nebūtu viegli.

    2.6

    Arī 8. pants balstās uz vienlīdzības principu, kuram būtu vienmēr jābūt svarīgam attiecībās starp valsts pārvaldi un nodokļu maksātājiem. Pants nosaka, ka, ja nodokļa atmaksa netiek veikta trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas vai pēc lūgtās papildinformācijas izsniegšanas, valsts pārvalde iesniedzējam maksā kavējuma procentus 1 % apmērā mēnesī. EESK tam principā piekrīt, bet uzsver, ka šo noteikumu nav viegli piemērot. EESK norāda, ka procentu likme 1 % apmērā mēnesī atbilst salikto procentu likmei 12,68 % apmērā gadā: ņemot vērā to, ka dažās valstīs patērētāju aizsardzības tiesību akti nosaka limitus, pārsniedzot kurus, likme uzskatāma par augļošanu, un to, ka likme 12,68 % apmērā pārsniedz šo limitu, valsts pārvaldes maksājamo procentu likme šajās valstīs būtu ar tiesību aktu noteikta apmērā, kurš citos tiesību aktos atzīts par nelikumīgu. EESK iesaka grozīt 8. pantu šādi: kavējuma procenti katrā valstī būtu jāaprēķina pēc likmes, kuru valsts tiesību akti nosaka nodokļu maksātāju pieļautajiem maksājumu kavējumiem.

    2.7

    Tātad EESK atbalsta direktīvas priekšlikumā ietvertos principus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz iesniedzēju tiesībām uz nodokļa atmaksu un kuri netieši, bet efektīvi mudina uzlabot valsts pārvaldes darbību. EESK iesaka vienīgi, ka normas būtu jāizstrādā pēc iespējas reālistiskākas, ņemot vērā, ka divdesmit piecās dalībvalstīs joprojām ir diezgan atšķirīgs patērētāju tiesību aizsardzības, tehnoloģijas resursu un efektivitātes līmenis.

    Briselē, 2005. gada 26. oktobrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

    priekšsēdētaja

    Anne-Marie SIGMUND


    (1)  KOM(2003) 614 galīgā red.

    (2)  KOM(2004) 728 galīgā red.

    (3)  “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības” un “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvas sadarbības pasākumu ieviešanu saistībā ar vienas pieturas shēmu un pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas procedūru”.

    (4)  OV C 267, 27.10.2005, 45. lpp. EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības” un par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvas sadarbības pasākumu ieviešanu saistībā ar vienas pieturas shēmu un pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas procedūru” KOM(2004) 728 galīgā red. – 2004/0261 (CNS) – 2004/0262 (CNS).

    (5)  OV C 267, 27.10.2005, 45. lpp., punkts. 1.4.

    (6)  KOM (2004) 728 galīgā red., 29.10.2004., 1. punkts, 7. apakšpunkts.

    (7)  Skat. šī dokumenta 1.6. un 1.7. punktu.


    Top