3.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/52

—

“Priekšlikums Padomes regulai par cukura tirgu kopīgo organizāciju”

—

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, nosakot kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām atbilstīgi Kopējai lauksaimniecības politikai, un izveido noteiktas atbalsta shēmas zemniekiem”

—

“Priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības pārstrukturēšanai Eiropas Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu”

1.1

Eiropas Savienībā 21 valstī cukuru iegūst no cukurbietēm. Francijas aizjūras departamentos un Spānijā nenozīmīgā daudzumā ražo cukurniedru cukuru (280 000 tonnas). Kopā Eiropā saražotā cukura daudzums svārstās no 17 līdz 20 miljoniem tonnu gadā, un aplēstais cukura patēriņš Eiropā ir 16 miljonu tonnu gadā.

1.2

Cukurbietes, kas ietilpst augu sekā, audzē 320 000 zemnieku 2,2 miljonu hektāru platībā (vidēji gandrīz 7 hektāri cukurbiešu uz vienu audzētāju). Cukurbietes tiek pārstrādātas 236 cukurfabrikās, kurās tieši nodarbināti aptuveni 75 000 pastāvīgo un sezonas strādājošo. Kopā Eiropas biešu audzēšanas/cukura pārstrādes jomā ir 500 000 gan tieši, gan netieši nodarbināto.

1.3

Eiropas Savienībā ražo arī 500 000 tonnu izoglikozes un 250 000 tonnu inulīna sīrupa, kā arī pārstrādā cukurniedru jēlcukuru (kurš galvenokārt — 1,6 miljoni tonnu — tiek importēts no ĀKK valstīm (1)).

1.4

Pēdējā kvotu sistēmas perioda pagarināšana cukura, izoglokozes un inulīna sīrupa nozarē notika 2001. gadā.

1.5

Komisija 2004. gada 14. jūlijā sniedza paziņojumu par cukura sektora reformu (2), attiecībā uz kuru EESK pieņēma atzinumu 2005. gada 15. decembrī (3).

1.6

Komisija 2005. gada 22. jūnijā iesniedza 3 tiesību aktu priekšlikumus (4), par kuriem ir šis atzinums.

Tai pašā laikā Komisija iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par papildu pasākumiem valstīs, uz kurām attiecas Cukura protokols un kuras ir cietušas ES cukura sektora reformas rezultātā (5).

1.7

Komisijas tiesību akta priekšlikums un 2004. gada 14. jūlija paziņojums atšķiras attiecībā uz šādiem punktiem:

2.1

EESK uzskata, ka ir nepieciešana Cukura tirgus kopīgās organizācijas reforma. Šajā sakarā EESK atgādina par tās 2004. gada 15. decembra atzinumu (6), īpaši par tā 2.1, 2.4, 2.6, 2.7, 2.8, 2.9, 2.10. punktu.

2.2

EESK tomēr konstatē, ka reformas projekts sniedzas tālāk, nekā tas ir teikts 2004. gada 14. jūlija paziņojumā. Cenu un produkcijas samazināšana ir daudz ievērojamāka, un eksporta tiek ātri pārtraukts. Tādējādi priekšlikums kļūst par nepareizu signālu mūsu konkurentiem PTO sarunās. Turklāt tas neatbalsta mērķi, lai Eiropas ražotāji nodrošinātu piegādi tirgum, īpaši tajos reģionos, kur pārorientēšanās izraisa grūtības.

2.3

Ņemot vērā ierosināto cenu un kvotu samazināšanu, EESK ir norūpējusies par tās ietekmi uz lauksaimnieku ienākumu līmeni un uz nodarbinātību. Šajā sakarā EESK uzsver cukura ražošanas nozares būtisko lomu daudzos reģionos. EESK uzsver, ka priekšlikumā netika ņemts vērā Eiropas lauksaimniecības modelis, Padomes daudzkārt izteiktā vēlme atbalstīt tradicionālo lauksaimniecības ražošanu gan mazāk attīstītos reģionos, gan dalībvalstīs, kā arī daudzfunkcionalitāte, ilgstpējīga attīstība un Lisabonas stratēģija. Priekšlikuma par reformu īstenošanas rezultātā zustu 150 000 tieši vai netieši saistītu darbavietu.

2.4

EESK neuzskata, ka Komisijas izvēlētais reformas variants — nodrošināt tirgus līdzsvaru, pazeminot cenas — var sasniegt vēlamo mērķi, t.i. saglabāt ilgtermiņa drošību Eiropas biešu audzētājiem un cukura ražotājiem, respektējot jaunattīstības valstis, kas ir preferences cukura piegādātājas. EESK uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no jaunu pasaules tirgus segmentu atvēršanas Brazīlijai, izmantojot mijmaiņas darījumus (SWAP) (“vergu tirdzniecības” principus), kas neveicina mazāk attīstīto valstu attīstību. Tādēļ Komiteja atzīmē, ka cukura ražošana Brazīlijā — lielā mērā bioetanola un monetārās politikas atbalstīta — tiek īstenota nepieņemamos sociālos, vides un nekustamā īpašuma apstākļos, kas ir izskaidrojums Brazīlijas produkcijas ļoti zemām cenām, produkcijas palielināšanai pēdējos gados un uzkrājumiem pasaules tirgū, un tā rezultātā radītajām zemajām cenām tirgū. EESK uzskata, ka piekļuvē Kopienas tirgum ir jāievēro noteiktas sociālās normas, kas ietvertas 1998. gada Starptautiskās darba organizācijas konferences deklarācijā.

2.5

EESK (7)“uzskata, ka ierosinātā cenu un kvotu pazemināšana ir svarīgs solis ceļā uz pilnīgu cukura tirgus liberalizāciju. Tādēļ šāda rīcība nesniedz ilgtspējīgas attīstības izredzes biešu audzētājiem, cukura nozarē nodarbinātajiem un Eiropas valstu patērētājiem”.

2.6

EESK (8)“ir neizpratnē par Komisijas neizmantoto iespēju apspriest preferences importa kvotas ar mazāk attīstītajām valstīm, kas pašas lūdz to darīt. Tas ļautu mērķtiecīgāk ņemt vērā visnabadzīgāko jaunattīstības valstu intereses, kā arī panākt līdzsvarotu tirgus piedāvājumu un pieņemamu cenu līmeni Eiropā. EESK vērš uzmanību uz būtisku pretrunu Komisijas nostājā, kas no vienas puses pamato radikālo cukura KTO reformu ar iniciatīvas” Viss, izņemot ieročus “palīdzību, bet no otras puses nereaģē uz mazāk attīstīto valstu prasību attiecībā uz vēlmi pievienoties preferenciālai kvotu sistēmai”.

2.7

EESK (9) neuzskata, ka patērētāji gūs labumu no ievērojamas cukura cenu samazināšanas. 70 % cukura tiek patērēts pārstrādātu produktu veidā, līdz ar to cenu samazināšana, kas ietekmētu patērētājus, ir gandrīz neiespējama. Ir jāpiebilst, ka visās valstīs, kurās ir bijusi cukura tirgus liberalizācija, patēriņa cenu samazināšana nav notikusi.

2.8

EESK neizprot, kāpēc Komisija sniedz priekšlikumu par tik ātru nepārstrādātā cukura eksporta izbeigšanu. Pat ja Eiropas Savienībai bija jāpiekāpjas PTO paneļdiskusijā, tai joprojām ir tiesības eksportēt 1 273 000 nepārstrādātā subsidētā cukura tonnu neatkarīgi no tā, vai tas ir kvotu cukurs ar eksporta kompensāciju, vai ārpuskvotu cukurs bez eksporta kompensācijas. Turklāt biešu raža ievērojami mainās, un tirgu ietekmēs importa svārstības. Tādēļ ar eksporta palīdzību varētu nodrošināt elastīgu svārstību pārvaldību attiecībā gan uz kvotu, gan uz ārpuskvotu cukura pieejamību. Minētā elastība ir nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ražošanu, kā arī racionālu nodarbināto un iekārtu izmantošanu.

2.9

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu attiecībā uz brīvprātīgu pārstrukturēšanas plānu, kas ievērojami atvieglotu pārstrukturēšanas īstenošanas nosacījumus. Taču EESK pieprasa, lai plāns tiktu papildināts, ņemot vērā biešu audzētāju un cukura nozarē nodarbināto intereses.

2.10

EESK (10)kopumā uzskata, ka “Komisija nav novērtējusi sava priekšlikuma ietekmi, kā rezultātā lielā mērogā varētu notikt resursu pārvietošanu no lauku nozares (lauksaimniecība un primārā pārstrāde) Eiropā un jaunattīstības valstīs uz lieliem starptautiskiem pārtikas un realizācijas uzņēmumiem. Tai pašā laikā tas nozīmētu ievērojamu cukura ražošanas nozares samazināšanu Eiropas un ĀKK valstīs, un tikai Brazīlijas cukura ražotājiem minētais priekšlikums būtu labvēlīgs” (11).

3.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija — saskaņā ar EESK lūgumu — ir iesniegusi priekšlikumu regulai attiecībā uz laika periodu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 20. septembrim.

3.2

EESK uzskata, ka ierosinātā cenu samazināšana ir pārspīlēta, ka tā turklāt nekādi neietekmēs cukura importu trīspusējo attiecību ietvaros (pasaules tirgus, mazāk attīstītās valstis, ES) un ka cenas mainīsies atkarībā no cenu svārstībām pasaules tirgū un valūtas maiņas kursiem. Tādēļ EESK aicina cenu samazināšanu veikt tikai līdz nepieciešamajam līmenim — saskaņā ar PTO sarunām — un samazināšanai tāpat kā tarifu pazemināšanas gadījumā atvēlēt garāku laika periodu, jo īpaši, lai jaunajām dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties.

Tāpat EESK prasa, lai Padome pievērš īpašu uzmanību zemnieku problēmām reģionos ar grūtībām vai reģionos, kur biešu audzēšana ir gandrīz vienīgā ienesīgā nozare.

3.3

EESK ir pārsteigta par priekšlikumu, kas paredz nodokļu iekasēšanu par produkciju no biešu audzētājiem un ražotājiem, kad kvotu līmenis būs izteikti zemāks nekā patēriņa līmenis; tāpat arī par Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru Eiropas produkcijai jākonkurē ar importa cukuru. Šajā sakarā minētais nodoklis diskriminē Savienības biešu audzētājus un cukura ražotājus. Tādēļ EESK aicina vai nu to atcelt, vai vismaz attiecināt uz visu importēto cukuru.

3.4

EESK uzskata, ka Cukura tirgus kopīgā organizācija nevar būt efektīva bez iespējas tā vai citādi kontrolēt importu. Tādēļ Komiteja iesaka izstrādāt noteikumus, kas aizliedz mijmaiņas (SWAP) darījumus cukura nozarē ar mazāk attīstītajām valstīm, un gadījumā, ja Komisija nolemj izņemt no tirgus noteiktu kvotu cukura daudzumu (atpirkšanas procedūra) vai izmantot palīdzību privātai uzglabāšanai (tirgus cena zemāka par salīdzināmo cenu), automātiski piemērot kvantitatīvās drošības klauzulu attiecībā uz importu no mazāk attīstītajām valstīm.

3.5

EESK uzskata, ka priekšlikumā ir nepamatoti ierobežots eksports. Tā uzskata, ka regulā ir jāatļauj visas PTO atļautās eksporta iespējas, tostarp ārpuskvotas cukura papildu apjoma eksports gadījumā, ja nav sasniegti PTO atļautie daudzuma un finansiālie ierobežojumi attiecībā uz kvotu cukura eksportu ar kompensāciju.

Regulā vajadzētu atļaut arī kvotu cukura eksportu bez kompensācijas.

3.6

EESK nosoda Komisijas piedāvāto to tirgus organizācijas instrumentu, ar kuru palīdzību ierosināts aizstāt intervenci, nepilnību. Ir iespējams paredzēt, ka sakarā ar importa neregularitāti un neprogonzējamību, kuras dēļ nepārtraukti pastāv spiediens uz tirgu, ar privātās uzglabāšanas un obligātās izņemšanas palīdzību nav iespējams nodrošināt tirgus cenas un salīdzināmās cenas atbilstību. Tāpēc EESK aicina saglabāt intervences režīmu.

3.7

EESK pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu sniegt kompensāciju 60 % apmērā par ienākumu zaudējumu, kas cukurbiešu audzētājiem rodas cenas samazinājuma dēļ. Tā uzskata, ka kompensācijai ir jābūt taisnīgai un ka procentuāli tai jābūt līdzīgai kompensācijām par citiem kultūraugiem. Komiteja vēlas norādīt, ka, ņemot vērā ražošanas nodevu un risku cenai samazināties vēl par 10 %, reālais cenas samazinājums var sasniegt 50 %. Šādā gadījumā kompensācija būtu tikai 51 % apjomā. Tādēļ EESK iesaka mazāku cenas samazinājumu un lielāku kompensācijas likmi, vienlaikus ievērojot piedāvātos budžeta ierobežojumus. EESK uzskata, ka, piešķirot kompensāciju par cenas samazinājumu, nav apmierināta vajadzība pēc tādiem efektīviem vadības rīkiem ilgstošā laika posmā, ar kuru palīdzību var novērst tirgus sabrukumu un garantēt lauksaimnieku ienākumus.

3.8

EESK atzīmē, ka priekšlikumā ir paredzēts savstarpēji nesaistīts atbalsts, ko aprēķina, pamatojoties uz to hektāru skaitu, kurā audzē cukurbietes vai cigoriņus atbilstīgi noslēgtam līgumam par A un B cukura vai inulīna sīrupa piegādi. Komiteja uzskata, ka ir jādod dalībvalstīm pilnīga brīvība ar atbilstīgu noteikumu palīdzību cukurbiešu un cigoriņu audzētājiem piešķirt atbalstu, kura maksimālais apjoms katrai valstij ir noteikts priekšlikumā. EESK iesaka Komisijai novērtēt savstarpēji nesaistītu maksājumu ilgstošu iedarbību.

3.9

Komiteja uzskata, ka priekšlikumā paredzētais izoglikozes kvotas palielinājums par 300 000 tonnām bez atlīdzības ir neloģisks, jo tajā pašā laikā ir jāīsteno ar lieliem izdevumiem saistīta pārstrukturēšanas programma, kuras mērķis ir būtiska cukura kvotu samazināšana, un ir jāsamaksā par to cukura kvotu miljona tonnu apjomā, ko var piešķirt papildus.

3.10

EESK atzīmē, ka regulas sākumā Komisija ir pieņēmusi Komitejas ierosinājumu ieviest brīvprātīgu kompensētas pārstrukturēšanas programmu, kas aizstājot obligāto kvotu samazināšanas mehānismu un kvotu pārnešanu Eiropas līmenī.

EESK aicina iesaistīt audzētājus un pārstrādātājus lēmumu pieņemšanā, kā arī piešķirt atbilstīgu ar pārstrukturēšanu saistītu kompensāciju šī procesa ietekmētajiem audzētājiem.

Šajā sakarā Komiteja atzīmē, ka papildu maksa 4,68 EUR apjomā par tonnu A un B cukurbiešu, kas pārstrukturēšanas skartajiem audzētājiem piešķirta 2006. — 2007. gadā, vienkārši ir agrāks atbalsta piešķīrums, lai šiem audzētājiem kompensētu cenas samazinājumu, kas notiks 2007. — 2008. gadā. Tāpēc tā nav kompensācija par pārstrukturēšanu.

3.11

EESK uzskata, ka Padomei ir jāvelta maksimāla vērība Komisijas priekšlikuma ietekmei uz nodarbinātību dažādos cukura nozares pārstrukturēšanas skartos reģionos. Tā aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot Eiropas Struktūrfondu un Eiropas Sociālā fonda pieejamību — jo īpaši tajos reģionos, kurus pārstrukturēšana skar visvairāk, un jaunajās dalībvalstīs, lai palīdzētu mīkstināt reformas negatīvo ietekmi attiecībā uz nodarbinātību ar tādas sociālās sistēmas palīdzību, kas ir daudz plašāka par obligātajā tiesiskajā regulējumā noteikto. Ir jāveicina darbavietu radīšana, diversifikācija un pārorientēšanās.

3.12

Šajā sakarā EESK uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm steidzamā kārtā ar regulējošo un finansiālu pasākumu palīdzību ir jāatbalsta proaktīva politika attiecībā uz biodegvielas izmantošanu, kurā cukurbietēm būtu jāpilda nozīmīga funkcija. EESK uzskata, ka ir steidzami jāturpina izstrādāt procedūras ārpus kvotas saražotā cukura izmantošanai nepārtikas nozarēs.

3.13

EESK vēlas vērst Komisijas un Padomes uzmanību uz cukura importa no Balkāniem un to kaimiņvalstīm ārkārtīgi destabilizējošo ietekmi. Komiteja iesaka noteikt un īstenot vajadzīgos aizsardzības pasākumus (tostarp — stingru intervences cenas vai salīdzināmās cenas ievērošanu) un cita starpā uzstājīgi aicina ļoti drīz noteikt Horvātijas kvotu.

4.1

EESK atzīst, ka ir nepieciešama Cukura Kopējā tirgus organizācijas reforma, bet uzskata, ka reformas priekšlikumi attiecībā uz cenu un produkcijas samazināšanu ir pārspīlēti.

Ieteikto reformu īstenošanai būtu ievērojamas sekas Eiropas cukura tirgū, un rezultātā tiktu zaudētas vismaz 150 000 darbavietas reģionos, kuri jau tā ir grūtā situācijā un kuriem nav citu izdevīgu alternatīvu.

4.2

EESK aicina Padomi demonstrēt ambiciozāku pieeju nekā Komisijai attiecībā uz Eiropas biešu audzēšanas un cukura ražošanas nozarēm. Šāda nostāja varētu attiekties uz kvantitatīvo importa kontroli un atļauju izmantot visas PTO pieļautās eksporta iespējas. Mērķis paaugstināt ražošanu par 2 līdz 3 miljoniem tonnu virs Komisijas ierosinātā apjoma patiešām ir īstenojams, it īpaši, ja veic importa kontroli. Tādējādi varētu saglabāt no 50 000 līdz 75 000 darbavietu un 50 000 zemnieku saimniecību, kas nodarbojas ar biešu audzēšanu daudzos Kopienas reģionos.

4.3

EESK izsaka bažas par to, ka iniciatīvas “Viss, izņemot ieročus” un Cukura KTO reformas attiecībā uz attīstības politiku mērķi netiks sasniegti, un tas ir iemesls, kāpēc Komiteja atbalsta mazāk attīstīto valstu prasību uzsākt sarunas ar Savienību par cukura importa kvotām. Katrā gadījumā ir jāaizliedz mijmaiņas darījumi (SWAP), kā arī jāievieš automātiskas drošības klauzulas un rīcības kodekss, kurā noteikti sociālās un vides ilgtspējības kritēriji, kā arī pārtikas suverenitātes kritēriji, kas ir jāievēro lai piekļūtu Kopienas tirgum.

4.4

EESK iesaka saglabāt kvotu vai ārpuskvotu cukura eksporta tonnāžu saskaņā ar PTO pieļauto daudzumu, lai tādējādi turpinātu apgādāt tuvākos pastāvīgos klientus.

4.5

EESK uzstāj, lai cenu samazināšana notiktu garākā laika periodā un ierobežotos ar starptautiskajās saistībās noteikto, un, ja nepieciešams, cukurs tiktu uzskatīts par sensitīvu produktu Dohas Attīstības programmas sarunu ietvaros.

4.6

EESK iesaka saglabāt intervences sistēmu un izmantot efektīvus ilgtermiņa tirgus pārvaldības pasākumus.

4.7

Komiteja pieprasa pēc iespējas palielināt un piešķirt pilnā apjomā daļējo kompensāciju audzētājiem par ienākumiem, kas nav gūti cukurbiešu cenas samazinājuma dēļ. Tā uzsver, ka ir jānodrošina tas, lai šis atbalsts būtu ilgtspējīgs un lai ar cukuru saistītais budžets tiktu saglabāts pašreizējā apjomā.

4.8

Komiteja Komisijas priekšlikumu par pārstrukturēšanas programmu vērtē pozitīvi, taču aicina atzīt audzētāju tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un rūpnīcu slēgšanas skarto audzētāju tiesības saņemt atbalstu saimniecību pārstrukturēšanai.

4.9

EESK atkārtoti izsaka savu viedokli, ka ir jāmobilizē Eiropas struktūrfondi un Eiropas Sociālais fonds, lai Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas skartajiem strādniekiem radītu maksimāli labas iespējas veidot jaunu karjeru, kā arī nodrošinātu nepieciešamo kompensāciju.

4.10

EESK uzskata, ka cukura nozare ir steidzamā kārtā jāiekļauj ar enerģētiku saistīto debašu jautājumu lokā, jo biodegvielas politika var būt reformas kaitīgo seku kompensācijas līdzeklis.

4.11

Komiteja pieprasa nekavējoties novērst cukura importa no Balkāniem destabilizējošās sekas.

4.12

EESK aicina Padomi uzraudzīt situāciju reģionos, kam ir grūtības vai reģionos, kur lauksaimniecībā ir maz ienesīgu alternatīvu.