22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/6

1.1

Reģionu komiteja labvēlīgi uzņem visus Komisijas direktīvas priekšlikumus, kā arī zemāk izklāstītos priekšlikumus.

1.2

Reģionu komiteja atzīmē, ka ir svarīgi pieņemt priekšrakstus, kas attiecas uz trešo valstu iedzīvotāju uzņemšanu sakarā ar pētījumu veikšanu, citiem papildus pasākumiem, kas ļautu līdz desmitgades beigām sasniegt investīciju 3 % apjomā no dalībvalstu iekšzemes kopprodukta ieguldījumu pētījumos. Tāpat, piemēram, būtu jāpastiprina jauniešu interese par zinātnisko karjeru, jāuzlabo kvalifikācijas celšanas iespējas un mobilitāte pētījumu sektorā, kā arī zinātniekiem Kopienas teritorijas robežās karjeras radīt perspektīvas iespējas(konstatējošā daļa Nr. 4).

1.3

Reģionu komiteja uzstāj, ka līdz ar direktīvas ieviešanu ne emigrācijas ne jaunattīstības valstis nedrīkst atzaudēt savu zināšanu potenciālu. Sadarbībā ar zinātnieku izcelsmes valstīm vajadzētu pieņemt tādus papildus pasākumus, kuri paredzētu pētnieku atgriešanos savā izcelsmes valstī un veicinātu pētnieku mobilitāti, un tas ir iekļauts globālās migrācijas politikas ieviešanas perspektīvā. Reģionu komiteja pasvītro, cik ir nozīmīgi, saskaņā ar Padomes 2003. gada 19. maija aicinājumu, 2004. gada laikā iesniegt konkrētus priekšlikumus (konstatējošā daļa Nr. 6).

1.4

Pēc Reģionu komitejas atzinuma, būtu vēlams pētnieku uzņemšanai nepieprasīt darba atļauju vai uzturēšanās atļauju. Tomēr parastās uzņemšanas iespējas, kuras pastāv neatkarīgi no direktīvā paredzētajām procedūrām, nezaudē savu svarīgumu, jo īpaši attiecībā pret doktorantiem, kuri savus pētījumus veic kā studenti, jo šīs direktīvas piemērošana neattiecas uz šīm personām (konstatējošā daļa Nr. 7).

1.5

Reģionu komiteja labvēlīgi uzņem priekšlikumu, kurā pētnieciskajiem centriem tiek paredzēta centrālā loma procedūrā, kas nosaka pētnieku uzņemšanu. Šajā sakarā vissvarīgākais ir paredzēt nešaubīgu kompetenču un uzdevumu sadalījumu starp pētnieciskajām iestādēm un centriem, lai novērstu nevajadzīgu pārklāšanos un neefektīvus administratīvos risinājumus. Reģionu komiteja uzstāj, ka, ņemot vērā juridiskās drošības apsvērumus, ir svarīgi izstrādāt skaidrus priekšrakstus attiecībā uz uzdevumiem, kuri attiecas uz iespējamajiem dalībniekiem. Sadarbība starp pētnieciskajiem centriem un iestādēm nevar pārkāpt tiesības, kuras uzraudzības un kontroles iestādēm ir piešķīris likums (konstatējošā daļa Nr. 8).

1.6

Reģionu komiteja vērš uzmanību uz galējo svarīgumu, kādu uzņemšanas līgums rada attiecībā uz uzņemšanas procedūru. Uzņemšanas līgums paredz, ka pētniekam ir pienākums īstenot attiecīgo pētījumu projektu, un pētnieciskais centrs apņemas uzņemt pētnieku ar nosacījumu, ja viņam ir uzturēšanās atļauja. Ņemot vērā to, ka uzņemšanas konvencija nosaka sākotnējos priekšnoteikumus pētnieka uzņemšanai, šai konvencijai ir arī jāsatur visi spēkā esošie norādījumi attiecībā uz katra gadījuma novērtēšanu. Ir nepieciešams, lai norādījumi attiecībā uz pētījumu projektu būtu detalizēti, un lai pētnieciskais centrs un, izņēmuma gadījumā, arī kompetentā iestāde varētu veikt novērtējumu. Reģionu komiteja uzskata, ka šie aspekti direktīvā ir pietiekami ņemti vērā (konstatējošā daļa Nr. 9).

1.7

Reģionu komiteja konstatē, ka kopējā atbildība, kas attiecas uz pētniecisko centru attiecībā par izdevumiem, kurus iespējams pētnieks rada savas uzturēšanās laikā dalībvalstī, ir par pamatu uzņemšanas jomā izdarīt grozījumus praksē. Reģionu komiteja uzsver, cik svarīgi ir pietiekami precīzi noteikt no vienas puses izdevumu pozīcijas, kuras ņemamas vērā, lai aprēķinātu izdevumus, kas saistīti ar pētnieka uzturēšanos, veselības aprūpi un repatriāciju, no otras puses, brīdi, kurā iestājas finansiālā atbildība (konstatējošā daļa Nr. 10).

1.8

Reģionu komiteja atzīst, ka pētnieka definīcija ir pietiekami skaidra un plaša, un, ka attiecībā uz jēdziena interpretāciju, šī definīcija ļauj direktīvas neierobežotu piemērošanu. Piemēram, kā nosacījums netiek pieprasīts fakts, ka ieinteresētajai personai obligāti savā izcelsmes valstī būtu jānodarbojas ar pētnieciskajiem darbiem. Uzņemšanas mērķis tomēr paliek pētījumu projekta īstenošana, bet šajā sakarā paralēli ir atļauts būt par mācībspēku kādā no augstākajām mācību iestādēm (konstatējošā daļa Nr. 11).

1.9

Reģionu komiteja konstatē, ka pētnieciskā centra jēdziens ir pietiekami labi definēts. Lai sasniegtu investīciju ieguldījumu pētījumos, kas ir 3 % no iekšzemes kopprodukta, definīcijā būtu arī jāiekļauj privātā sektora institūcijas un uzņēmumi. Ir ļoti svarīgi, lai būtu atzīts, ka šo centru aktivitātes saistītas ar pētniecisko darbu, un to ir oficiāli atzinusi dalībvalsts, kuras teritorijā tie atrodas (2. pants).

1.10

Reģionu komiteja pasvītro, cik svarīgi ir ņemt vērā teritoriālo pārvaldību viedokli pirms pētniecisko centru, kuri vēlētos uzņemt trešo valstu izcelsmes pētniekus, akreditācijas (4. pants).

1.11

Reģionu komiteja apliecina faktu, ka dalībvalstis patur tiesības anulēt akreditāciju pētnieciskajam centram vai atteikt tās pagarināšanu. Šīs tiesības ir īstenojamas, ja pētnieciskais centrs nepilda saistības, kuras paredzētas 4. panta 2. līdz 4. paragrāfam un 7. paragrāfā, ja pētnieks vairs nepilda 5. un 6. pantā paredzētos nosacījumus, kā arī, ja pētnieciskais centrs ir noslēdzis uzņemšanas līgumu ar trešās valsts iedzīvotāju, attiecībā pret kuru dalībvalsts piemērojusi 8. panta 1. paragrāfu. Reģionu komiteja uzskata, ka iespēja uzlikt par pienākumu uzņemties finansiālās sekas pastiprina tendenci stingri uzraudzīt direktīvas priekšrakstu ievērošanu, kas arī nozīmē iespēju īstenot preventīvos pasākumus (4. pants).

1.12

Reģionu komiteja norāda uz svarīgumu, kas dod pētniekam iespēju, kuram ir uzturēšanās atļauja vai derīgs ceļošanas dokuments, citas dalībvalsts teritorijā realizēt projekta daļu, ar nosacījumu, ka šie procesi nelabvēlīgi neietekmē sabiedrisko kārtību un drošību, ne veselības aizsardzību. Sakarā ar to, ka šī pētījuma projekta daļas realizācija prasa laiku, varētu būt nepieciešams noslēgt jaunu uzņemšanas līgumu. Pamatojoties uz šo uzņemšanas līgumu, pētniekam ir jāsaņem citas dalībvalsts uzturēšanās atļauja. Reģionu komiteja konstatē, ka ir pieņemami atvieglot, kā arī pastiprināt pārvietošanās brīvību Eiropas savienības teritorijā, un ka to varētu uzskatīt kā līdzekli kā starptautiskā mērogā uzlabot konkurētspēju (13. pants).

1.13

Reģionu komiteja uzskata, ka kompetentajai iestādei uzliktais pienākums trīsdesmit dienu laikā iesniegt lūgumu uzņemšanai vai uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, ir nepieciešamās saistības, lai garantētu procedūra ātrumu. Šajā sakarā Reģionu komiteja uzstāj, ka sakarā ar juridiskās drošības aspektiem, ir nepieciešams izstrādāt administratīvās prakses vienveidību un paredzamību par gadījumiem, kad ir jāpieņem komplekss lēmums, jo šāda veida gadījumos ir pieļauts pārsniegt noteikto termiņu (15. pants).

1.14

Reģionu komiteja uzskata, ka rekomendācijā iestrādātie pasākumi pilda svarīgu funkciju progresīvai pārejai uz saistībām un noteikumiem, kas izriet no direktīvas ieviešanas.

1.15

Reģionu komiteja atzīmē, ka piemēram, rekomendācija, kas paredz pētniekus atbrīvot no pienākuma iegūt darba atļauju vai īstenot pasākumus, kā rezultātā šāda atļauja tiek izsniegta automātiski, kas savukārt saīsinātu lietu izskatīšanas termiņus. Ņemot vērā Eiropas Savienības ilgtermiņa vajadzību svarīgumu, ir pamatoti izsniegt uzturēšanās atļauju vai darba atļauju ierobežodama laika posmam, ja to pieprasa iemesli, kas saistīti ar izcelsmes valstī pastāvošajām vajadzībām (1a, 1c, 2b rekomendācijas).

1.16

Reģionu komiteja uzstāj, cik svarīgi ir agrīnā stadijā piesaistīt pētnieciskos centrus pētnieku uzņemšanas procedūrai, lai radītu savstarpējo uzticēšanos un optimālo sadarbību starp pētnieciskajiem centriem un kompetentajām iestādēm (2c rekomendācija).

1.17

Reģionu komiteja labvēlīgi uztver rekomendācijas, kuras paredz veicināt ģimeņu atkalapvienošanos, ņemot vērā to, kas tā nav direktīvas par ģimeņu atkalapvienošanos obligātā prasība, un jo īpaši, pēc ierašanās dalībvalstī, ļaujot iesniegt lūgumu par ģimenes atkalapvienošanos. Reģionu komiteja norāda, cik svarīgi ir pēc iespējas īsā laika posmā izskatīt līgumus par ģimenes locekļu uzņemšanu. Problēma, kāda varētu rasties uzņemšanas jomā un ar kādu varētu saskarties ģimenes locekļi, ir tā, ka pētniekiem zudīs griba ierasties dalībvalstīs (3a, 3b, 3d rekomendācijas).

1.18

Reģionu komiteja atzīmē, cik svarīgi, lai dalībvalstis pēc iespējas izmantotu tiesības izsniegt vīzas, kas derīgas vairākām iebraukšanām valsts teritorijā. Sakarā ar konkurenci, nosakot vīzas derīguma termiņu, būtu lietderīgi ņemt vērā pētījumu projekta ilgumu. Šādi pragmatiska rakstura risinājumi būtu pieņemami, lai pasaules konkurences situācijā uzlabotu pievilkšanos (Nr. 2 rekomendācija).

1.19

Reģionu komiteja vērš uzmanību uz to, lai dalībvalstis ievērotu principus, kurus rekomendācijas paredz ar mērķi atvieglot pētnieku mobilitāti, kuri regulāri pārvietojas uz īslaicīgu uzturēšanos. Saskaņā ar šiem slēdzieniem, šo hipotēzi ir pamatoti piemērot attiecībā uz pētniekiem, kuru vizīte Eiropas Savienībā ir bona fide, kas arī radītu sekas uz saistībām par pierādījumu iesniegšanu lūgumā pēc vīzas (Nr. 3 rekomendācija)