This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 42005A0727(01)
Agreement concluded by the European Transport Workers’ Federation (ETF) and the Community of European Railways (CER) on certain aspects of the working conditions of mobile workers engaged in interoperable cross-border services
Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus
Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus
OV L 195, 27.7.2005, p. 18–20
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
OV L 164M, 16.6.2006, p. 320–323
(MT)
In force
Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus
Official Journal L 195 , 27/07/2005 P. 0018 - 0020
Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus ŅEMOT VĒRĀ: - dzelzceļa transporta attīstību, kas prasa sistēmas modernizāciju, kā arī Eiropas satiksmes un līdz ar to savstarpējas izmantojamības pakalpojumu attīstību, - nepieciešamību attīstīt drošu pārrobežu satiksmi un aizsargāt to mobilo darba ņēmēju veselību un drošību, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, - vajadzību izvairīties no konkurences, kas balstīta tikai uz darba apstākļu atšķirību, - dzelzceļa transporta attīstības nozīmīgumu Eiropas Savienībā, - viedokli, ka šie mērķi tiks sasniegti, izveidojot kopīgus noteikumus attiecībā uz minimālajiem darba apstākļu standartiem mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, - pārliecību, ka turpmāko gadu laikā šo darba ņēmēju skaits palielināsies, - Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 138. pantu un 139. panta 2. punktu, - Direktīvu 93/104/EK (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/34/EK), un jo īpaši tās 14. un 17. pantu, - Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem (Roma, 1980. gada 19. jūnijs), - to, ka saskaņā ar Līguma 139. panta 2. punktu Kopienas līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc parakstītāju kopīga lūguma ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, - faktu, ka parakstītāji ar šo izsaka šo lūgumu, PARAKSTĪTĀJI IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO. 1. klauzula Darbības joma Šo nolīgumu piemēro mobilajiem dzelzceļa darba ņēmējiem, kuri iesaistīti tādu savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā, ko sniedz dzelzceļa uzņēmumi. Šā nolīguma piemērošana nav obligāta attiecībā uz pasažieru vietējo vai reģionālo pārrobežu satiksmi un kravas pārrobežu pārvadājumiem līdz 15 km attālumā no robežas, kā arī attiecībā uz satiksmi starp oficiālajām robežstacijām, kas uzskaitītas pielikumā. Šā nolīguma piemērošana nav obligāta arī attiecībā uz vilcieniem, kuru satiksme notiek pa starpvalstu dzelzceļa līnijām, kas sākas un beidzas tās pašas dalībvalsts infrastruktūrā un kas izmanto citas dalībvalsts infrastruktūru, tajā neapstājoties (tātad to var uzskatīt par iekšzemes pārvadājumu). Attiecībā uz mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, Direktīvu 93/104/EK nepiemēro tajos aspektos, kuros piemēro īpašus šajā nolīgumā paredzētus noteikumus. 2. klauzula Definīcijas Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas: 1) "savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumi": pārrobežu pakalpojumi, par kuru sniegšanu dzelzceļa uzņēmumam ir nepieciešami vismaz divi drošības sertifikāti, ko paredz Direktīva 2001/14/EK; 2) "mobilie darba ņēmēji, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus": ikviens darba ņēmējs, kas ir tāda vilciena personāla loceklis, kurš dienas maiņā ilgāk par stundu iesaistīts savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā; 3) "darba laiks": jebkurš laikposms, kamēr darba ņēmējs ir darbā, darba devēja rīcībā, un veic savu darbu vai pienākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi; 4) "atpūtas laiks": jebkurš laikposms, kas nav darba laiks; 5) "nakts laiks": jebkurš laikposms, kas nav īsāks par septiņām stundām, kā to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, un kam jebkurā gadījumā jāietver laikposms starp pusnakti un 05.00; 6) "nakts maiņa": jebkura darba maiņa, kas ietver vismaz 3 stundas nakts laikā; 7) "atpūta ārpus dzīvesvietas": diennakts atpūta, kas nevar notikt mobilā darba ņēmēja parastajā dzīvesvietā; 8) "vadītājs": jebkurš darba ņēmējs, kura uzdevums ir vadīt vilces vienību; 9) "vadīšanas laiks": plānotas darbības ilgums, kuras laikā vadītājs ir atbildīgs par vilces vienību, izņemot plānoto laiku, kas paredzēts, lai sagatavotu vai izslēgtu vilces vienību, tomēr vadīšanas laikā ietilpst arī plānotie pārtraukumi darbā, kuru laikā vadītājs joprojām ir atbildīgs par vilces vienību. 3. klauzula Diennakts atpūta dzīvesvietā Diennakts atpūtas laiks dzīvesvietā ilgst vismaz 12 secīgas stundas katrā 24 stundu laika posmā. Vienreiz 7 dienu laikposmā to var tomēr samazināt līdz 9 secīgām stundām. Šajā gadījumā stundas, kas atbilst atšķirībai starp samazināto atpūtas laiku un 12 atpūtas stundām, pievieno nākamajam diennakts atpūtas laikam dzīvesvietā. Būtiski samazinātu diennakts atpūtas laiku nedrīkst plānot starp divām diennakts atpūtām ārpus dzīvesvietas. 4. klauzula Diennakts atpūta ārpus dzīvesvietas Diennakts atpūtas laiks ārpus dzīvesvietas ilgst vismaz 8 secīgas stundas katrā 24 stundu laikposmā. Pēc diennakts atpūtas ārpus dzīvesvietas ir jābūt diennakts atpūtai dzīvesvietā [1]. Ir ieteicams pievērst uzmanību tam, cik labiekārtotas ir mītnes, kas paredzētas mobilo darba ņēmēju atpūtai ārpus dzīvesvietas. 5. klauzula Pārtraukumi darbā a) Vadītāji Ja vadītāja darba laiks ir ilgāks par 8 stundām, tad darba dienas laikā nodrošina vismaz 45 minūšu pārtraukumu darbā, vai, ja darba laiks ilgst no 6 līdz 8 stundām, tad darba dienas laikā nodrošina vismaz 30 minūšu pārtraukumu darbā. Dienas laiks un pārtraukuma ilgums ir pietiekami, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi atpūsties. Pārtraukumus darba dienas laikā var pielāgot, ja vilciens kavējas. Daļa pārtraukuma darbā būtu jāpiešķir laikā starp trešo un sesto darba stundu. Ja ir otrs vadītājs, 5. klauzulas a) punktu nepiemēro. Šajā gadījumā nosacījumus pārtraukumu darbā piešķiršanai nosaka valsts līmenī. b) Pārējais vilciena personāls Pārējam vilciena personālam piešķir vismaz 30 minūšu pārtraukumu darbā, ja darba laiks ir ilgāks par 6 stundām. 6. klauzula Nedēļas atpūtas laiks Jebkurš mobilais darbinieks, kurš veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, 7 dienu laikposmā saņem ne mazāk kā 24 stundu nepārtrauktu nedēļas atpūtu, kurai pieskaita 12 atpūtas stundas, kas paredzētas 3. klauzulā. Katru gadu katram mobilajam darba ņēmējam ir 104 atpūtas laikposmi, no kuriem katrs ir 24 stundas ilgs, tostarp 52 nedēļas atpūtas laikposmi, kas ir 24 stundas gari, tostarp: - 12 dubultie atpūtas laikposmi (48 stundu ilgi laikposmi, kam pieskaitītas 12 stundas diennakts atpūtas), tostarp sestdienas un svētdienas, un - 12 dubultās atpūtas laikposmi (48 stundu ilgi laikposmi, kam pieskaitītas 12 stundas diennakts atpūtas), nenodrošinot, ka šajā laikposmā tiek iekļauta sestdiena un svētdiena. 7. klauzula Vadīšanas laiks Vadīšanas laiks, kā definēts 2. klauzulā, nevar pārsniegt 9 stundas dienas maiņā un 8 stundas nakts maiņā starp diviem diennakts atpūtas laikposmiem. Maksimālais vadīšanas laiks 2 nedēļu laikposmā ir ierobežots līdz 80 stundām. 8. klauzula Pārbaudes Lai uzraudzītu šā nolīguma noteikumu ievērošanu, izveido darba uzskaiti, kurā norādītas mobilo darba ņēmēju dienas darba un atpūtas stundas. Ir jābūt pieejamai informācijai par faktiski nostrādātajām darba stundām. Šo uzskaiti saglabā uzņēmumā vismaz vienu gadu. 9. klauzula Noteikumu nepasliktināšanas klauzula Šā nolīguma piemērošana nekādā gadījumā nav pietiekams pamatojums, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, ko paredz mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus. 10. klauzula Nolīguma izpildes pārraudzība Šā nolīguma parakstītāji pārraudzīs tā izpildi un piemērošanu Dzelzceļa nozares dialoga komitejas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK. 11. klauzula Novērtēšana Puses izvērtēs šā nolīguma noteikumus divus gadus pēc tā parakstīšanas, ievērojot pirmo iegūto pieredzi savstarpēji izmantojamā pārrobežu transporta attīstībā. 12. klauzula Pārskatīšana Puses no jauna izskata iepriekš izklāstītos noteikumus divus gadus pēc ieviešanas termiņa beigām, ko nosaka Padomes lēmumā, ar kuru šis nolīgums stājas spēkā. Briselē, 2004. gada 27. janvārī CER vārdā — priekšsēdētājs Giancarlo Cimoli izpilddirektors Johannes Ludewig cilvēkresursu direktoru grupas priekšsēdētājs Francesco Forlenza sociālo lietu padomnieks Jean-Paul Preumont ETF vārdā — Dzelzceļa nodaļas priekšsēdētājs Norbert Hansen Dzelzceļa nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Jean-Louis Brasseur ģenerālsekretārs Doro Zinke politikas sekretāre Sabine Trier [1] Puses ir vienojušās par to, lai sarunas par secīgu otru atpūtu ārpus dzīvesvietas, kā arī par atpūtu kompensāciju ārpus dzīvesvietas, notiktu starp sociālajiem partneriem dzelzceļa uzņēmuma vai valsts līmenī, izvēloties piemērotāko variantu. Eiropas līmenī jautājumu par secīgu atpūtu skaitu ārpus dzīvesvietas, kā arī par atpūtas kompensāciju ārpus dzīvesvietas apspriedīs divus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas. --------------------------------------------------