(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms ES, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Paziņojumā COM(2016) 773 (2) ir izklāstītas darba prioritātes ekodizaina un energomarķējuma satvarā 2016.–2019. gadam. Ekodizaina darba plānā 2016. gadam ir noteiktas energopatēriņu ietekmējošu ražojumu grupas, kas uzskatāmas par prioritārām, veicot priekšizpētes un, iespējams, pieņemot īstenošanas pasākumus, un paredzēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1275/2008 (3) pārskatīšana.

(3)

Elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņš izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā ir viens no paziņojumā uzskaitītajiem pasākumiem, kas no 2030. gada potenciāli ļautu ik gadu ietaupīt 4 TWh galaenerģijas, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par 1,36 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta.

(4)

Komisija Regulā (EK) Nr. 1275/2008 tika noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves [gatavības] režīmā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 801/2013 (4) tika pievienotas prasības attiecībā uz tīklierosas gaidstāves [gatavības] režīma enerģijas patēriņu. Saskaņā ar minētajām regulām Komisijai ir jāpārskata ekodizaina prasības, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

(5)

Komisija ir pārskatījusi Regulu (EK) Nr. 1275/2008 un analizējusi elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņa tehniskos, vidiskos un ekonomiskos aspektus, tām atrodoties izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā, kā arī lietotāju faktisko rīcību. Pārskatīšana tika veikta ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un interesentiem no Savienības un trešām valstīm. Pārskatīšanas rezultāti tika publiskoti un paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantu izveidotajā Apspriežu forumā.

(6)

Pārskatīšana liecina par ieguvumiem, ko sniedz tehnoloģiju attīstībai pielāgotas pastāvīgas un uzlabotas prasības attiecībā uz elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā.

(7)

Pārskatīšanā tika lēsts, ka to ražojumu gada enerģijas patēriņš izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā, uz kuriem ES attiecas šī regula, 2015. gadā ir bijis 59,4 TWh, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu emisijām 23,8 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā. Tiek prognozēts, ka, neko nemainot, 2030. gadā enerģijas patēriņš samazināsies, galvenokārt tāpēc, ka pakāpeniski tiks piemērotas ar Regulu (ES) Nr. 801/2013 ieviestās ekodizaina prasības. Tomēr gaidāms, ka šis samazinājums palēnināsies, ja piemērojamās ekodizaina prasības netiks atjauninātas.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai ražojumiem, kas atbilst mājsaimniecības un biroja iekārtām, kuras paredzēts izmantot mājas apstākļos, kas attiecībā uz informācijas tehnoloģijas iekārtām nozīmē B klases ierīces, kā noteikts standartā EN 55022:2010.

(9)

Ekspluatācijas režīmi, uz kuriem šī regula neattiecas, piemēram datoru ACPI S3 režīms, būtu jāskata konkrētajam ražojumam piemērojamos īstenošanas pasākumos saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK.

(10)

Prasības izslēgtam režīmam, gaidstāves režīmam un tīklierosas gaidstāves režīmam, ja iespējams, būtu jānosaka konkrētiem ražojumiem paredzētos īstenošanas pasākumos saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ņemot vērā katras ražojumu grupas īpatnības un iespēju papildus ietaupīt enerģiju un aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(11)

Strauji attīstās to ražojumu funkcionalitāte, kas aprīkoti ar zemsprieguma ārējiem barošanas avotiem, kuri no Regulas (EK) Nr. 1275/2008 tvēruma tika izņemti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 278/2009 (5), un tie arvien lielākā skaitā tiek laisti ES tirgū. Tāpēc tie būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā, lai nodrošinātu turpmāku enerģijas ietaupījumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ražotājiem.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro tādiem pārnēsājamiem, ar akumulatoru darbināmiem ražojumiem ar uzlādes ķēdi, kuri atkārtotai uzlādei jāpievieno elektrotīklam, jo tie ir atkarīgi no enerģijas pievades no maiņstrāvas elektrotīkla.

(13)

Lai nodrošinātu enerģijas ietaupījumu, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj uzlādes ķēdi saturoši ražojumi, ja laikā, kad akumulators netiek lādēts, izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā tiek patērēta jauda.

(14)

Lai nodrošinātu enerģijas ietaupījumus, šī regula būtu jāpiemēro drukas iekārtām, kas no elektroniski ievadītiem datiem nodrošina izdrukas uz papīra vai citiem datu nesējiem, savukārt trīsdimensiju drukas iekārtas pagaidām būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(15)

Vienkāršām televizora pierīcēm, uz kurām attiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 107/2009 (6), vairs nav nozīmīga īpatsvara tirgū, un to jaudas patēriņam gaidstāves un izslēgtā režīmā būtu jāpiemēro šī regula. Tāpēc Regula (EK) Nr. 107/2009 būtu jāatceļ.

(16)

Ar motoru darbināmas regulējamas mēbeles un ar motoru darbināmi būvelementi lielu daļu laika atrodas izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā, tādējādi paverot ievērojamas iespējas enerģijas patēriņa uzlabošanai šajos režīmos. Tādēļ arī tie būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā.

(17)

Ar ekodizaina prasībām visā ES būtu jāsaskaņo elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņš izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā. Tas veicinās vienotā tirgus darbību. Tam būtu arī jāuzlabo elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu vidiskais sniegums.

(18)

Ražojumu attiecīgie parametri būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes. Šajās metodēs būtu jāņem vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, t. sk., ja ir pieejami, harmonizētie standarti, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (7) I pielikumā.

(19)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(20)

Lai uzlabotu šīs regulas iedarbīgumu un ticamību un aizsargātu patērētājus, nedrīkstētu atļaut laist tirgū ražojumus, kuri testēšanas apstākļos automātiski maina savu veiktspēju nolūkā sasniegt vēlamāku jebkuru to parametru līmeni, kas norādīti šajā regulā.

(21)

Papildus šajā regulā noteiktajām prasībām, lai informāciju par šīs regulas aptverto ražojumu vidisko sniegumu to aprites cikla laikā darītu plaši un viegli pieejamu, saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 3. daļas 2. punktu būtu jāapzina labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji.

(22)

Pārskatot šo regulu, būtu jānovērtē tās noteikumu atbilstība un iedarbīgums tās mērķu sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā šajā regulā noteikto jauno un grozīto ekodizaina prasību tvērumu un lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Regula (EK) Nr. 1275/2008 būtu jāatceļ.

(24)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

1)

“elektriskas un elektroniskas mājsaimniecības un biroja iekārtas” jeb “iekārtas” ir jebkāds II pielikumā uzskaitīts energopatēriņu ietekmējošs ražojums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2)

“elektrotīkls” ir elektroapgāde no tīkla ar 230 (± 10 %) V spriegumu un 50 Hz maiņstrāvas frekvenci;

3)

“gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta maiņstrāvas elektrotīklam, paredzētās darbības veikšanai ir atkarīga enerģijas, ko pievada no maiņstrāvas elektrotīkla, un nodrošina tikai tikai vienu vai vairākas šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku:

4)

“reaktivācijas funkcija” ir funkcija, kas, izmantojot tālvadības slēdzi, tālvadības pulti, iekšēju sensoru vai taimeri, ļauj pārslēgties no gaidstāves režīma uz citu režīmu, tostarp aktīvo režīmu, nodrošinot papildu funkcijas;

5)

“galvenā funkcija” ir funkcija, kas nodrošina galveno(-s) pakalpojumu(-s), kam iekārta ir konstruēta, testēta un tiek tirgota, un kas atbilst iekārtas paredzētajam lietojumam;

6)

“informācijas vai statusa rādījums” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp laiku. Parastu gaismas indikatoru neuzskata par statusa displeju;

7)

“aktīvais režīms” ir stāvoklis, kad ierīce ir pieslēgta maiņstrāvas elektrotīklam un ir aktivizēta vismaz viena no pamatfunkcijām;

8)

“izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta maiņstrāvas elektrotīklam un nenodrošina nekādas funkcijas, vai stāvoklis, kurā nodrošina tikai:

9)

“tīkls” ir sakaru infrastruktūra ar saišu topoloģiju un arhitektūru, kas ietver fiziskus komponentus, organizatoriskus principus, sakaru procedūras un formātus (protokolus);

10)

“tīklierosas gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kurā iekārta spēj atsākt kādas funkcijas nodrošināšanu, caur tīkla savienojumu saņemot attālināti ierosinātu palaišanas signālu;

11)

“attālināti ierosināts palaišanas signāls” ir signāls, ko pa tīklu saņem no avota, kas atrodas ārpus iekārtas;

12)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu iekārtas modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu;

13)

“ekvivalents modelis” ir iekārta, kurai ir tādi paši tehniskie raksturlielumi saistībā ar tehnisko informāciju, kura jāsniedz saskaņā ar II pielikumu, bet kuru tas pats ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā citu iekārtas modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

14)

“deklarētās vērtības” ir ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja norādītās vērtības saskaņā ar 4. pantu uzrādītajiem, aprēķinātajiem vai izmērītajiem tehniskajiem parametriem, kuru atbilstības verifikāciju veic dalībvalstu iestādes.

a)

cik lietderīgas ir prasības attiecībā uz gaidstāves režīmu, izslēgtu režīmu un tīklierosas gatavības režīmu;

b)

cik lietderīgas ir prasības attiecībā uz HiNA iekārtu un iekārtu ar HiNA funkcijām tīklierosas gaidstāves režīmu un šādu iekārtu nodalījumu no iekārtām, kas nav HiNA iekārtas;

c)

cik lietderīgi ir šīs regulas darbības jomā iekļaut citas attiecīgas ražojumu grupas, tostarp ražojumus, ko izmanto pakalpojumu nozarē;

d)

cik lietderīgi ir noteikt prasības akumulatoru lādētāju uzturēšanas režīmam.