(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2022. gada 13. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2022. gada 31. martā Eiropas Muciņu komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta Savienības atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5.a punktu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā būtu jāreģistrē imports, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ja vien tās rīcībā nav pietiekamu pierādījumu 5. panta nozīmē, ka nav izpildītas 10. panta 4. punkta c) vai d) apakšpunktā ietvertās prasības. Ņemot vērā to, ka lietas materiālos ietvertie pierādījumi liecināja, ka d) apakšpunktā noteiktā prasība nav izpildīta, Komisija uz attiecīgā ražojuma importu neattiecināja reģistrāciju atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5.a punktam.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija īpaši informēja Savienības ražotājus, kurus pārstāvēja sūdzības iesniedzējs; citus zināmos Savienības ražotājus; zināmos importētājus, tirgotājus un lietotājus; zināmos ražotājus eksportētājus; kā arī attiecīgās valsts iestādes par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Uzklausīšana netika pieprasīta.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem, ņemot vērā to ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 73 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 74 % no pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Par šo jautājumu piezīmes nav saņemtas. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(8)

Lai izlemtu, vai vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Tikai viens nesaistītais importētājs sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita iekļaušanai izlasē. Tādēļ Komisija nolēma, ka nesaistīto importētāju atlase nav vajadzīga.

(10)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(11)

Seši attiecīgās valsts ražotāji, kuri izmeklēšanas periodā eksportēja muciņas uz Savienību, sniedza informāciju, kas tika lūgta, un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika saņemtas.

(12)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Atbilde netika saņemta.

(13)

Komisija tiešsaistē (3) publicēja anketas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, nesaistītajiem importētājiem un Savienības ražotājiem un 2022. gada 20. maijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam makrodatu anketu.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos.

(15)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un ieviestos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija atbilstīgi paziņojumam par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām veica attālinātās kontrolpārbaudes (AKP) šādiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem:

(16)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(17)

Izmeklējamais ražojums ir nerūsējošā tērauda muciņas, tvertnes, cilindri, cisternas, mucas un tamlīdzīgas atkārtoti uzpildāmas tilpnes, ko parasti dēvē par “atkārtoti uzpildāmām nerūsējošā tērauda muciņām”, ar apmēram cilindrisku formu, ar sieniņu biezumu 0,5 mm vai lielāku, tādu materiālu pildīšanai, kuri nav sašķidrināta gāze, jēlnafta un naftas produkti, ar ietilpību 4,5 litri vai lielāku, neatkarīgi no apdares, tilpuma vai nerūsējošā tērauda kategorijas, arī ar papildu sastāvdaļām (aprīkojumu šķidruma iztecināšanai, kakliņu, augšējo/apakšējo maliņu vai citām sastāvdaļām), arī krāsotas vai pārklātas ar citiem materiāliem (“muciņas” jeb “izmeklējamais ražojums”).

(18)

Turpmāk uzskaitītie ražojumi neietilpst šīs izmeklēšanas tvērumā, ja tie tiek importēti atsevišķi no izmeklējamā ražojuma: kakliņi, mucās esošās metāla caurules, savienotāji vai krāni, apaļās etiķetes, vārsti un citas izmeklējamā ražojuma sastāvdaļas (aprīkojums šķidruma iztecināšanai, kakliņi, augšējās/apakšējās maliņas vai citas sastāvdaļas).

(19)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes izmeklējamais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7310 10 00 un ex 7310 29 90 (TARIC kodi 7310100010 un 7310299010) (“attiecīgais ražojums”).

(20)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(21)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(22)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz Ķīnu pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(23)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par muciņu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Seši ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(24)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem un netika iesniegta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(25)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu iespējamās attiecīgās reprezentatīvās trešās valstis šajā gadījumā ir Meksika un Turcija. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(26)

Komisija 2022. gada 20. jūlija paziņojumā (“pirmais paziņojums”) ieinteresētajām personām darīja zināmus tos attiecīgos avotus, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto muciņu ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Meksiku, Brazīliju un Krieviju, atzina par attiecīgajām reprezentatīvajām valstīm. Komisija nesaņēma piezīmes par pirmo paziņojumu.

(27)

Komisija 2022. gada 19. septembrī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz ražotāju KHS Industria de Maquinas LTDA Brazīlijā. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Tika saņemtas piezīmes no abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(28)

Pēc tam kad tika pabeigta par otro paziņojumu saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Brazīlija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru var izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai pagaidu posmā. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir aprakstīti turpmāk 3.2.1.1. iedaļā un turpmākajās iedaļās.

(29)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(30)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “ja [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(31)

Kā sīkāk paskaidrots turpmākajās apakšiedaļās, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Galvenā muciņu ražošanas izejviela ir tērauds, un nesen veiktajās izmeklēšanās par tērauda nozari Ķīnā (4) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(33)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu efektīvu sadali, kura atbilstu tirgus principiem (5). Jo īpaši Komisija secināja, ka tērauda nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma (6) nozīmē pieder Ķīnas valdībai, bet ka ĶV ir arī iespēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (7). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (8). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnā, rodas kropļojumi (9). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (10), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (11).

(34)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par Ķīnas tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tai skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī cita starpā Komisijas dienestu darba dokumentā On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations (12) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver izmeklējamo ražojumu. Komisija šos pierādošos elementus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(35)

Pieprasījumā apgalvots, ka, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku. Pieprasījumā šajā sakarā tika norādīts ne tikai uz kropļojumiem nerūsējošā tērauda tirgū (nerūsējošais tērauds veido 40–60 % no muciņu ražošanas izmaksām), taču tajā apgalvots, ka arī visus citus ražošanas faktorus – zemi, kapitālu, darbaspēku – kropļojumi skar vienlīdzīgā apjomā. Tādēļ pieprasījumā secināts, ka ne vien nav pareizi izmantot nerūsējošā tērauda iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir ietekmētas arī visas izejresursu, ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku, izmaksas, jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās.

(36)

Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz vairākiem publiski pieejamiem informācijas avotiem, piemēram, Ziņojumu, EUCCC secinājumiem (13), Komisijas nesenajām izmeklēšanām par Ķīnas tērauda nozari (14), kā arī uz secinājumiem, kas izdarīti G20 Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (15).

(37)

Kā norādīts 24. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(38)

Konkrēti izmeklējamā ražojuma nozarē, t. i., tērauda nozarē, uzņēmumi lielā mērā joprojām pieder Ķīnas valdībai. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valstij piederošu uzņēmumu un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp desmit pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts uzņēmumi (16). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, ĶV tajā pašā gadā izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (17). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda rūpniecības konsolidāciju (18). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valstij piederošiem uzņēmumiem (19). Tā kā ĶV nesadarbojās un ņemot vērā to, ka šajā nozarē darbojas zināms skaits MVU, nebija iespējams noteikt precīzu privāto un valstij piederošo tērauda ražotāju attiecību. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā atklājās, ka vismaz viens muciņu ražotājs ir valstij piederošs uzņēmums, proti, Penglai Jinfu Stainless Steel Products Co., Ltd.

(39)

Tomēr, lai gan konkrēta informācija par izmeklējamo ražojumu var nebūt pieejama, šī nozare ir tērauda rūpniecības apakšnozare, un tādēļ konstatējumi par tērauda nozari ir uzskatāmi par orientējošiem arī attiecībā uz izmeklējamo ražojumu. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti attiecībā uz tērauda nozari apstiprina, ka Ķīnas valdībai nozare joprojām ir svarīga, arī tās nodomu iejaukties nozarē, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinuma projekts par tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt ražošanas nozares pamata konsolidāciju un būtiski uzlabot rūpniecības ķēdes modernizācijas līmeni (20), vai izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju (21)”. Līdzīgus piemērus Ķīnas iestāžu nodomam uzraudzīt un vadīt nozares attīstību var redzēt arī provinču līmenī, piemēram, Šaņdunas provincē, kas ne tikai paredz “tērauda rūpniecības ekoloģijas veidošanu [..], ražošanas parku izveidi, rūpniecības ķēdes paplašināšanu un industriālo kopu izveidi”, bet arī vēlas, lai tērauda rūpniecība “ir par piemēru pārveidošanai un modernizēšanai [..] mūsu provincē un pat visā valstī (22)”.

(40)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ĶV nesadarbošanās dēļ un ņemot vērā to, ka lielākā daļa muciņu ražotāju ir MVU, nebija iespējams konstatēt sistemātiskus personiskus sakarus starp izmeklējamā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Shandong Gold Group, valstij piederošā uzņēmuma un Penglai Jinfu Stainless Steel Products kontrolpaketes turētāja, vadība ir cieši saistīta ar ĶKP – Shandong Gold Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir arī partijas komitejas sekretārs un bija ĶKP 20. Nacionālā kongresa delegāts, un Shandong Gold Group direktors un izpilddirektors ir arī partijas komitejas sekretāra vietnieks.

(41)

Ņemot vērā to, ka izmeklējamais ražojums pārstāv tērauda nozares apakšnozari, par tērauda ražotājiem pieejamā informācija attiecas arī uz izmeklējamo ražojumu. Plašāk tērauda nozarē ir daudz pierādījumu personiskiem sakariem starp tērauda ražotājiem un ĶKP. Konkrēts piemērs – Baowu direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir partijas komitejas sekretārs, savukārt ģenerāldirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (23). Tāpat Baosteel direktoru padomes priekšsēdētājs ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, savukārt izpilddirektors ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (24). Vispārīgāk, ņemot vērā tiesību aktu par ĶKP klātbūtni uzņēmumos vispārējo piemērojamību, nevar pieņemt, ka ĶV spēja iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, būtu citāda attiecībā uz izmeklējamo ražojumu nekā tērauda nozarē kopumā.

(42)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem tērauda nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norāžu sniegšana. Tā kā ĶV šajā izmeklēšanā nesadarbojās un muciņu ražotāji pārsvarā ir MVU, bija grūti noteikt precīzu partijas veidošanas apjomu muciņu ražošanas nozares uzņēmumos. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Shandong Gold Group (Penglai Jinfu Stainless Steel Products kontrolpaketes turētājs) aktīvi atbalsta partijas veidošanas darbības. Uzņēmuma partijas komitejas loma aprakstīta šādi: “Mums stingri jāizmanto centrālās valdības, Šaņdunas provinces partijas komitejas un provinces valdības lieliskā iespēja atbalstīt valstij piederošus uzņēmumus, lai paātrinātu pasaules līmeņa uzņēmumu izveidi, sekotu līdzi stratēģiskajiem mērķiem, saglabātu stratēģisko ievirzi, stiprinātu stratēģisko īstenošanu un ievērotu vispārējo mērķu, starpmērķu un gada mērķu vispārējo kārtību, ievērotu stratēģiskās plānošanas un taktiskās veicināšanas kombināciju” un turpmāk “nelokāmi un vispusīgi vadītu partiju, pilnībā īstenotu partijas veidošanas vispārējās prasības jaunajā laikmetā un sniegtu spēcīgu garantiju augstas kvalitātes panākšanai. Nepieciešams vispusīgi nostiprināt partijas politisko uzbūvi, stingri ievērot politisko disciplīnu un politiskos noteikumus, efektīvi uzlabot visu līmeņu partijas biedru un kadru politisko spriestspēju, politisko izpratni un partijas organizāciju politisko realizāciju, kā arī vienmēr uzturēt augstu konsekvences līmeni ar partijas Centrālo komiteju, kuras kodols ir biedrs Sji Dzjiņpins, iesakņot “četras apziņas”, veicināt “četras pašapziņas” un panākt “divas garantijas” (25).

(43)

Turklāt izmeklējamā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Lai gan izmeklēšanā nebija iespējams identificēt politikas dokumentus, kas dod tiešas norādes par muciņu ražošanas nozares attīstību, muciņu nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās tērauda nozarē, jo jāņem vērā, ka izmeklējamais ražojums pārstāv vienu no tērauda nozares apakšnozarēm.

(44)

ĶV joprojām atzīst tērauda rūpniecību par nozīmīgu nozari (26). To apstiprina daudzie plāni, norādes un citi dokumenti, kas attiecas uz tēraudu un ir izdoti valsts, reģionu un pašvaldību līmenī. Saskaņā ar 2021. gada martā pieņemto 14. piecgades plānu ĶV ir paredzējusi tērauda rūpniecības pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (27).

(45)

Turklāt 14. piecgades plānā izejvielu rūpniecības attīstībai, kas attiecas arī uz tērauda rūpniecību, šī nozare ir minēta kā “reālās ekonomikas pamats” un “galvenā joma, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurētspējas priekšrocības”, kā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību no 2021. līdz 2025. gadam, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabošana (ne tikai turpmāk koncentrējot uzņēmumus) vai digitālā transformācija (28).

(46)

14. piecgades plāns izejvielu rūpniecības attīstībai ietver arī dažus konkrētus mērķus tērauda nozares attīstībai. Dokumenta IV iedaļas 3. punktā ir ietverti šādi noteikumi: “Organizatoriskās struktūras optimizēšana: padarīt vadošos uzņēmumus lielākus un spēcīgākus. Censties apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem, likvidēt šķēršļus pārrobežu apvienošanai un reorganizācijai, atcelt ierobežojumus, piemēram, tirgus segmentāciju un reģionālās blokādes, koordinēt un risināt galvenās problēmas, kas radušās uzņēmumu pārrobežu apvienošanā un reorganizācijā, atbalstīt uzņēmumus, lai paātrinātu pārreģionu un savstarpējo īpašumtiesību apvienošanu un reorganizāciju un paaugstināt ražošanas nozares koncentrācijas līmeni, attīstīt starptautisko darījumdarbību. [..] tērauda [..] un citās nozarēs attīstīt vadošo uzņēmumu grupu rūpniecības ķēdē ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju”.

(47)

Iepriekš minētie piecgades plāni centrālā līmenī atbalsojas provinču un/vai pašvaldību piecgades plānos vai piecgades plānu ieviešanas plānos. Piemēram, Henaņas Īstenošanas plānā tērauda rūpniecības pārveidošanai un uzlabošanai 14. piecgades finanšu plāna laikā ir iekļauti šādi noteikumi: 2. punkta 1. apakšpunktā par stingru kopējās ražošanas jaudas kontroli; 2. punkta 2. apakšpunktā par apvienošanās un iegādes paātrināšanu un veicināšanu; 2. punkta 3. apakšpunktā par raksturīgās tērauda ražošanas bāzu izbūvi (29).

(48)

Tērauda rūpniecība ir stingri reglamentēta arī citos politikas dokumentos, ne tikai 14. piecgades plānā. Piemēram, Hebei, lielākā tērauda ražošanas province Ķīnā, ir izdevusi triju gadu rīcības plānu kopu attīstībai tērauda rūpniecības ķēdē 2020.–2022. gadam (piemērojams IP laikā). Minētajā dokumentā paredzēts šāds regulējums tērauda rūpniecībai: “Censties īstenot strukturālo pielāgošanu un izcelt ražojumu diversifikāciju. Nelokāmi veicināt dzelzs un tērauda rūpniecības strukturālo pielāgošanu un izkārtojuma optimizāciju, veicināt uzņēmumu kopīgu reorganizāciju, pārveidošanu un modernizēšanu, kā arī vispusīgi veicināt dzelzs un tērauda rūpniecības attīstību virzienā uz lieliem uzņēmumiem, tehniskā aprīkojuma modernizāciju, ražošanas procesu diversifikāciju un lejupējo ražojumu diversifikāciju.” Turklāt plānā ir noteikti konkrēti mērķi tērauda nozares uzņēmumu struktūrai provincē: “Pastāvīgi veicināt grupu attīstību. Paātrināt valstij piederošo uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, galveno uzmanību pievērst privāto dzelzs un tērauda nozares uzņēmumu pārrobežu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanai, kā arī censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar dažiem iekšzemes uzņēmumiem kā balstiem, kā arī 8–10 jaunas, izcilas un specifiskas uzņēmumu grupas”.

(49)

Visbeidzot, plāns paredz valsts atbalstu Hebei provincē esošo tērauda nozares uzņēmumu globālās konkurētspējas uzlabošanai: “Pienācīgi nodrošināt atbilstošu un daudzveidīgu attīstību. Atbalstīt dzelzs un tērauda nozares uzņēmumus, lai tie attīstītu stratēģiski jaunas nozares, piemēram, jaunās paaudzes informācijas tehnoloģijas, augstas klases iekārtas un jaunus materiālus, un paātrināt modernu pakalpojumu nozaru attīstību, piemēram, modernu loģistiku, finanšu pakalpojumus, e-komerciju utt. Mudināt dzelzs un tērauda nozares uzņēmumus, kam ir attiecīgas tiesības, attīstīt dziļo apstrādi, lai ražotu, piemēram, automobiļus un mehāniskās daļas, tērauda stiepļu troses, tērauda stiepļu metināšanas elektrodus utt. Stiprināt sadarbību starptautiskās ražošanas jaudas jomā, mudināt dzelzs un tērauda nozares uzņēmumus piedalīties ārvalstu dzelzs un tērauda nozares uzņēmumu apvienošanā un reorganizācijā, izmantojot vairākus kanālus, un sniegt atbalstu konkurētspējīgiem dzelzs un tērauda nozares uzņēmumiem provincē, ieguldot un būvējot rūpnīcas ārvalstīs” (30).

(50)

Turklāt Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2019. gada redakcija) (31) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(51)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus atbalstīt veicināmās nozares, tostarp izmeklējamā ražojuma ražošanas galveno izejvielu ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(52)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē muciņu nozarē, kā tā minēta iepriekš 33. apsvērumā, neietekmētu izmeklējamā ražojuma ražotājus.

(53)

Muciņu nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā tie minēti arī iepriekš 33. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (izmeklējamā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma) (32).

(54)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz izmeklējamā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā tā arī minēta iepriekš 33. apsvērumā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(55)

Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka izmeklējamā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad muciņu ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(56)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot muciņu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(57)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(58)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(59)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(60)

Kā paskaidrots 26. un 27. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai: 2022. gada 20. jūlija pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem un 2022. gada 19. septembra otro paziņojumu par ražošanas faktoriem. Minētajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju pamatā. Otrajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(61)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Brazīlija, Meksika un Krievija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, ir valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificēja pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”. Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(62)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka vienā no valstīm, kurā ir konstatēta izmeklējamā ražojuma ražošana, proti, Meksikā, muciņu ražotājs pārtrauca ražošanu pirms izmeklēšanas perioda un Orbis datubāzē nebija pieejami finanšu dati par periodu pēc 2017. gada (34). Tāpēc Meksika vairs netika uzskatīta par iespējamu reprezentatīvo valsti šīs izmeklēšanas vajadzībām.

(63)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka pirmajā paziņojumā norādītajam vienīgajam muciņu ražotājam Krievijā ne 2021., ne 2020. gadā peļņas apjoms nebija samērīgs.

(64)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tās rīcībā ir dati, kas apliecina samērīgu peļņas apjomu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē tikai vienam ražotājam Brazīlijā, KHS Industria de Maquinas LTDA, un tikai par 2020. gadu. Atjaunināti finanšu dati par 2021. gadu vēl nebija pieejami.

(65)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam ir nodomājusi izmantot Brazīliju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu KHS Industria de Maquinas LTDA, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Brazīlijas kā reprezentatīvas valsts un KHS Industria de Maquinas LTDA kā reprezentatīvās valsts ražotāja piemērotību.

(66)

Pēc otrā paziņojuma tika saņemtas piezīmes no abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuru argumenti bija šādi:

(67)

Rezultātā minētās personas apgalvoja, ka Brazīlijas tirgus datu uzticamība, nosakot neizkropļotu tirgus vērtību šiem ražošanas faktoriem, ir apšaubāma.

(68)

Abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ierosināja par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju, jo tās ekonomiskās attīstības līmenis bija līdzīgs kā Ķīnā, lai gan Malaizijā nebija muciņu ražotāju.

(69)

Tomēr Malaiziju nevar uzskatīt par potenciālu reprezentatīvu valsti, jo, kā atzinušas pašas personas, Malaizijā muciņas netiek ražotas.

(70)

Komisija turpināja izskatīt pierādījumus (35) par iespējamiem plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu (HS721933) tirgus kropļojumiem Brazīlijā. Tirgus antidempinga maksājumu pastāvēšana Ķīnas izcelsmes plakaniem nerūsējošā tērauda velmējumiem nav būtiska, jo, nosakot izejvielas atsauces cenu, imports no Ķīnas ir izslēgts. Šķiet, ka plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu eksporta kvotas uz ASV neierobežo importu no ASV, jo tā joprojām ir trešā lielākā šī ražojuma eksportētāja uz Brazīliju (aiz Ķīnas un Indonēzijas). Turklāt plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam uz Brazīliju no ASV ir nedaudz augstākas cenas nekā importam no desmit lielākajām importētājvalstīm, izņemot Ķīnu (attiecīgi 16,3 EUR/kg un 14,5 EUR/kg nerūsējošā tērauda plakano velmējumu). Ņemot vērā šos faktus, Komisija noraidīja argumentu par Brazīlijas plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu (HS721933) tirgus kropļošanu Ķīnai piemēroto antidempinga maksājumu un ASV eksporta kvotu dēļ.

(71)

Attiecībā uz importa tarifu līmeni trijām galvenajām izejvielām Komisija norādīja, ka normālās vērtības aprēķināšanai izmantotajās neizkropļotajās vērtībās ir ņemti vērā ievedmuitas nodokļi, jo tie ir iespējamo reprezentatīvo valstu cenas aizstājējvērtība iekšzemes tirgū. Tāpēc izejvielu ievedmuitas nodokļu attiecīgo līmeņu abstrakts salīdzinājums principā nav būtisks faktors, salīdzinot reprezentatīvo valstu piemērotību. Jebkurā gadījumā Komisija atzīmēja, ka ievedmuitas nodokļu līmenis ir tikai viens no elementiem, kas jāskata, vērtējot, vai konkrētais tirgus ir atvērts vai aizsargāts, un puse nesniedza citus konkrētus pierādījumus, ka tas būtu attiecināms uz Brazīliju saistībā ar attiecīgajām izejvielām. Tāpēc Komisija noraidīja šo argumentu.

(72)

Attiecībā uz galveno izejvielu importu no Ķīnas Komisija salīdzināja arī Brazīliju un Krieviju, abas potenciālās reprezentatīvās valstis, kurās apstiprināta muciņu ražošana. Importa datu analīze parādīja, ka galvenā ražošanas faktora, t. i., nerūsējošā tērauda ruļļu (HS721933), imports no Ķīnas uz Krieviju, kas veido vairāk nekā 50 % no muciņu ražošanas izmaksām, bija lielāks nekā uz Brazīliju (60 % nerūsējošā tērauda ruļļu Krievijā tika importēti no Ķīnas, savukārt Brazīlijai šis īpatsvars bija daudz mazāks (37 %)). Turklāt mucās esošo metāla cauruļu imports no Ķīnas uz Krieviju, kas veido vairāk nekā 20 % no muciņu ražošanas izmaksām, arī bija lielāks nekā uz Brazīliju (attiecīgi 68 % un 50 %). Ņemot vērā šo divu galveno izejvielu (nerūsējošā tērauda ruļļi un mucās esošās metāla caurules) nozīmi muciņu ražošanas izmaksās, šīs atšķirības importa apjomā no Ķīnas vien vairāk apdraudētu datu kvalitāti par neizkropļotām vērtībām Krievijā nekā Brazīlijā. Ņemot to vērā, Krievijas netika uzskatīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(73)

Komisija arī pārskatīja pierādījumus par Brazīlijas uzņēmumu KHS Industria de Maquinas LTDA un apstiprināja, ka uzņēmums ir specializējies uzpildes tehnoloģiju un sistēmu, kas paredzētas alus pildīšanai mucās, uzpildīšanas vai piederumu iekārtu projektēšanā un ražošanā, nevis muciņu ražošanā. Tādējādi to vairs nevarēja uzskatīt par muciņu ražotāju.

(74)

Faktiski Komisija pirmajā paziņojumā bija norādījusi vēl divus muciņu ražotājus. Tomēr Komisija nevarēja atrast atbilstošus finanšu datus ne par vienu no pārējiem identificētajiem muciņu ražotājiem Brazīlijā. Tā kā nav piemērotas atsauces vērtības, lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu attiecībā uz izmeklējamo ražojumu Brazīlijā, vienīgajā reprezentatīvajā valstī, kurā tika apstiprināta muciņu ražošana un tādējādi arī galveno izejvielu pieejamība, Komisija provizoriski uzskatīja, ka šajos apstākļos varētu būt piemēroti izmantot tādu uzņēmumu datus, kas darbojas nozarē, kurā ražo līdzīgu ražojumu. Tāpēc tā meklēja datus par muciņām līdzīgu ražojumu ražotājiem, proti, ražojumiem, kas bija līdzīgi izmantoto izejvielu, galaprodukta formas un lietojuma ziņā. Pētījuma pamatā bija NACE kodi (36). Orbis datubāzē bija pieejami dati no pieciem uzņēmumiem ar NACE kodu 2592 (viegls metāla iepakojums), kuri ražo metāla kārbas, iepakojuma izstrādājumus, tilpnes pārtikas rūpniecībai (37), un šo uzņēmumu ražotos izstrādājumus varētu uzskatīt par līdzīgiem muciņām izmantoto izejvielu, galaprodukta formas un lietojuma ziņā. Turklāt Orbis datubāzē divi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji arī bija reģistrēti ar to pašu NACE kodu 2592 kā pārtikas rūpniecībai paredzēto metāla kārbu, iepakojuma izstrādājumu un tilpņu ražotāji. Visbeidzot, no šiem pieciem metāla kārbu, iepakojuma izstrādājumu un tilpņu ražotājiem Brazīlijā tikai vienam, Metalurgica Mococa SA (38), bija finanšu dati par IP.

(75)

Pamatojoties uz pieejamo datu analīzi, Komisija nolēma izmantot Brazīliju kā attiecīgo reprezentatīvo valsti izmeklēšanas pagaidu posmā un izmantot viena uzņēmuma, Metalurgica Mococa SA, finanšu datus saliktās normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(76)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(77)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Brazīlija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(78)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(79)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (GTA) datubāzi, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos SDO, lai noteiktu neizkropļotās darbaspēka izmaksas (39) un globālo elektroenerģijas cenu pētījumu elektroenerģijai (40).

(80)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka dažu izejvielu nenozīmīgā daudzuma dēļ izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējās ražošanas izmaksās šie nenozīmīgie posteņi tika grupēti sadaļā “palīgmateriāli”. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(81)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto un attālinātajā kontrolpārbaudē iegūto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Muciņu ražošanas faktori

(82)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transportēšanas izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (41) 1. pielikumā minētajām trešajām valstīm, izņemot Ķīnu un valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma izslēgt importu no Ķīnas uz reprezentatīvo valsti, jo 58. apsvērumā tā secinājusi, ka nav lietderīgi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ir ietekmējuši eksporta cenas. Izslēgusi importu no Ķīnas un no tādām valstīm, kas nav tirgus ekonomikas valstis, reprezentatīvajā valstī, Komisija konstatēja, ka galveno izejvielu imports no citām trešām valstīm joprojām ir reprezentatīvs.

(83)

Pēc otrā paziņojuma izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka pareizais HS kods mucās esošajām metāla caurulēm, kas būtu jāizmanto, nosakot šīs izejvielas neizkropļotu vērtību, ir HS848180, nevis HS848190. Ražotāji eksportētāji iebilda, ka kods HS848180 apzīmē krānus, ventiļus, vārstus un līdzīgus piederumus caurulēm, katliem, rezervuāriem, cisternām, tvertnēm un līdzīgām tilpnēm, savukārt kods HS848190 attiecas uz to daļām. Izlasē iekļautie eksportētāji apgalvoja, ka mucā esoša metāla caurule ir sava veida vārsts pats par sevi, nevis vārsta daļas. Tā kā šī koda mērvienība Brazīlijas nomenklatūrā ir gabals/vienība, tas atbilstoši atspoguļo šīs izejvielas iepirkšanas un cenu noteikšanas veidu. Turklāt šo kodu izmanto arī mucās esošo metāla cauruļu piegādātāji, eksportējot no ES. Tādējādi kods HS848180 ir pareizā klasifikācija mucās esošajām metāla caurulēm.

(84)

Komisija precizēja, ka HS pozīcija 8481 cita starpā ietver arī “ar gāzi darbināmas alus padeves ierīces bāra letēm, kas galvenokārt sastāv no viena vai vairākiem ar roku darbināmiem vārstiem, kurus darbina ar oglekļa dioksīda spiedienu, ko iepilda alus mucās”. Muciņas metāla caurule ir paredzēta zem spiediena esošas gāzes (oglekļa dioksīda) uzturēšanai muciņā un karbonizētā šķidruma izvadīšanai, nodrošinot tā regulētu plūsmu. Šo funkciju galvenokārt veic muciņas metāla caurules korpusā iekļautais mehānisms ar vārstu (vai diviem vārstiem atkarībā no modeļa). Tādēļ mucā esošās metāla caurules var uzskatīt par daļu no alus padeves ierīcēm, kuras darbināmas ar gāzi un uz kurām attiecas HS pozīcijas 8481 tvērums, un tās klasificējamas ar KN kodu 848190. Turklāt viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem iesniedza savu mucās esošo metāla cauruļu importa dokumentāciju, kurā bija norādīts to imports ar kodu HS848190. Kopumā puse no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, norādīja, ka mucās esošajām metāla caurulēm ir jāizmanto kods HS848190. Tāpēc personu apgalvojums par koda HS848180 izmantojumu tika noraidīts.

(85)

Dati par mucās esošo metāla cauruļu importu uz Brazīliju tika klasificēti saskaņā ar diviem attiecīgajiem paplašinātajiem kodiem: 84819010 (aerosola vārstu daļas, vannas istabās izmantojamās ierīces utt.) un 84819090 (krānu daļas, citas kanalizācijas ierīces utt.). Tika izvēlēts 84819090, jo mucās esošās metāla caurules nav aerosola vārstu daļas.

(86)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja atsevišķi nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 80. apsvērumā.

(87)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus.

(88)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcas vārtiem.

(89)

Lai noteiktu algas Brazīlijā, Komisija izmantoja SDO (42) statistiku. SDO statistikas dati sniedza informāciju par Brazīlijas apstrādes rūpniecības darba ņēmēju mēnešalgām un vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā (43) 2021. gadā. Mēnešalgai tika pieskaitītas papildu ar darbaspēku saistītas izmaksas, ko sedz darba devējs, pamatojoties uz publiski pieejamiem avotiem (44).

(90)

Viena izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja AKP laikā Komisija neatrada faktiski nostrādāto darba stundu uzskaiti, tikai standarta darba stundas. Ražotājs eksportētājs ziņoja, ka faktiskās darba stundas bija vidēji par 10 minūtēm garākas – šis laiks pirms un pēc nostrādātās maiņas/dienas bija vajadzīgs, lai ierastos ražotnē un atstātu ražotni. Tāpēc Komisija palielināja šī izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja standarta darba stundas par 20 minūtēm maiņai/dienai.

(91)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka elektroenerģijas atsauces vērtības noteikšanai tā izmantos globālo elektroenerģijas cenu pētījumu (45). Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto dati no EDP Brasil (46), kas ir liels elektroenerģijas piegādātājs Brazīlijas vietējā tirgū, ņemot vērā atšķirīgos tarifus maksimumslodzes un minimumslodzes periodos un attiecīgās cenas, kas tiek piemērotas industriālo patērētāju kategorijai un ir uzticams rādītājs elektroenerģijas atsauces vērtībai.

(92)

Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrija (Ministério de Minas e Energia) publicē gada ziņojumu par Brazīlijas enerģētikas nozari (47). 2021. gada ziņojumā ir iekļauts visu lielo elektroenerģijas piegādātāju vidējais elektroenerģijas tarifs (48), kas piemērots Brazīlijas rūpnieciskajiem lietotājiem (49). Komisija uzskatīja, ka šis avots ir visdrošākais elektroenerģijas atsauces vērtības noteikšanai, jo tas ietvēra vidējos tarifus, ko piemērojuši visi lielie elektroenerģijas piegādātāji Brazīlijā, pretēji ražotāju eksportētāju piedāvātajam datu avotam, kas attiecās tikai uz vienu piegādātāju. Tāpēc tā izmantoja vidējo elektroenerģijas tarifu rūpnieciskajiem lietotājiem, kas publicēts Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas 2021. gada ziņojumā.

(93)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(94)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(95)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja Metalurgica Mococa SA 2021. gada finanšu datus, kas iegūti no Orbis datubāzes.

(96)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(97)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas katra atsevišķa ražošanas faktora faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Šie ražotāju eksportētāju sniegtie patēriņa rādītāji tika pārbaudīti attālinātās kontrolpārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 82.–88. apsvērumā.

(98)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kā norādīts 94. apsvērumā.

(99)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Brazīlijas Metalurgica Mococa SA PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 8,5 %. Peļņa, izteikta procentos no PPI un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 24,4 %.

(100)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(101)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Otrs eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem vai ar nesaistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību Honkongā. Šajā gadījumā preces no ražotāja eksportētāja tika tieši nosūtītas neatkarīgajam klientam Savienībā, savukārt rēķins izrakstīts tirdzniecības uzņēmumam Honkongā.

(102)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(103)

Eksporta pārdošanai ar nesaistīta tirdzniecības uzņēmuma Honkongā starpniecību eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu eksportētais ražojums pirmo reizi tika pārdots šim tirdzniecības uzņēmumam. Lai gan Komisijas rīcībā bija pierādījumi (konosamenti utt.), ka šīs preces no ražotāja eksportētāja tieši nosūtītas neatkarīgajam klientam Savienībā, pārdošanas cenu tiešajam pircējam nebija iespējams noteikt. Komisija sazinājās ar tirdzniecības uzņēmumu Honkongā, taču šis uzņēmums nesadarbojās. Eiropas tiešais lietotājs, kurš iegādājās attiecīgās muciņas, arī izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc pārdošanas cena galīgajam klientam Savienībā izmeklēšanas pagaidu posmā nebija pieejama.

(104)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(105)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas attiecās uz transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām, muitas nodokļiem, kredītu izmaksām un bankas komisijas maksām.

(106)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(107)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(108)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem bija nulles un de minimis dempinga starpības, kā arī pamatregulas 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības.

(109)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 72,1 %.

(110)

Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni.

(111)

Komisija uzskatīja, ka sadarbības līmenis šajā gadījumā bija zems, jo ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, IP pārstāvēja tikai aptuveni 32 % no aplēstā kopējā importa no Ķīnas apjoma. Tāpēc attiecībā uz visiem citiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt dempinga starpību, pamatojoties uz reprezentatīvo ražojuma veidu ar visaugstāko starpību no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, tika noteikta 91,0 % apmērā.

(112)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(113)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā Savienībā ražoja astoņi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(114)

Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 1 926 200 muciņu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, tādu kā, piemēram, sūdzības iesniedzēja sniegto atbildi uz makroekonomikas anketas jautājumiem. Kā norādīts 7. apsvērumā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms bija apmēram 73 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā.

(115)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (gab. skaits)

(116)

Komisija noteica Savienības muciņu patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tam pieskaitot kopējo importa apjomu Savienībā no Ķīnas. Metodika, kas izmantota, lai noteiktu importu no Ķīnas, ir sīki izskaidrota turpmāk 4.3.1. iedaļā. Imports no citām trešām valstīm uz Savienību netika ņemts vērā, jo tika uzskatīts par nenozīmīgu (sk. 119. apsvērumu).

(117)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi Savienības tirgū tika iegūti no atbildes uz anketas jautājumiem, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, un tika pārbaudīta, izmantojot informāciju, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(118)

Attiecīgo ražojumu Savienībā importē ar diviem KN kodiem (ex 7310 10 00 un ex 7310 29 90) atkarībā no muciņas tilpuma. Muciņas, kuru tilpums ir >= 50 litri, bet <= 300 litri, atbilst KN kodam 7310 10 00, savukārt muciņas ar ietilpību < 50 l – KN kodam 7310 29 90. Šie abi KN kodi ietver arī plašu citu ražojumu klāstu papildus izmeklējamajam ražojumam (piemēram, kārbas, skārda kastes, lopbarības padeves kanāli, spaiņi, ugunsdzēšamie aparāti, skārda tvertnes, tilpnes un cisternas dažādiem lietojumiem, ūdens pudeles, tērauda mucas utt.), tādējādi nebija iespējams noteikt importu, pamatojoties tikai uz KN kodiem.

(119)

Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm sūdzībā apgalvots, ka Savienības tirgum muciņas pārsvarā piegādā Savienības ražotāji un Ķīnas eksportētāji. Komisijas veiktā triju lielo lietotāju datu par piegādātājiem pārbaude (skatīt tālāk 130. apsvērumā) liecināja, ka tirgū nav citu piegādātāju. Tādējādi Komisija secināja, ka imports Savienībā no citām trešām valstīm, ja tāds ir, ir niecīgs un tam nebūtu būtiskas ietekmes uz Savienības patēriņu.

(120)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 66 %. Pēc sākotnējā krituma 2019. gadā par 27 %, 2020. gadā un IP (2021. gads) sekoja izteiktāks kritums. Šis kritums sakrita ar gadiem, kad Savienību vissmagāk skāra Covid-19 pandēmija, un to var attiecināt uz atbilstošajām tā sauktajām “mājsēdēm”, proti, pasākumiem, ko visā Savienībā valdības ieviesa cīņai ar Covid-19 pandēmiju.

(121)

Covid-19 pasākumi īpaši skāra viesnīcas, restorānus un kafejnīcas (“viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare”). viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare alu un citus dzērienus iepērk no lietotājiem, kas visbiežāk ir alus darītavas. Alus tiek piegādāts muciņās, kas ir piestiprinātas pie izliešanas iekārtām, caur kurām dzēriens tiek ieliets glāzēs un tiek pasniegts viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares klientiem.

(122)

2020. gadā un IP laikā lielākajai daļai viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares Savienībā bija vai nu jāsaīsina darba laiks un/vai jāierobežo jauda, vai arī jāpaliek pilnībā slēgtiem ilgāku laika periodu saskaņā ar valdības pasākumiem nolūkā slāpēt Covid-19 pandēmijas izplatību. Šādam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozares aktivitātes samazinājumam un tādējādi arī pieprasījuma kritumam pēc izlejamā alus loģiski sekoja lietotāju pieprasījuma pēc muciņām, kurās tie piegādā alu saviem viesnīcu un restorānu nozares klientiem, samazinājums.

(123)

Sūdzībā sūdzības iesniedzējs piedāvāja metodiku importa no attiecīgās valsts noteikšanai. Šī metodika balstījās uz sūdzības iesniedzēja zināšanām par tirgu, un ar to tika aplēsts ievērojams importa pieaugums Savienībā par 188 % attiecīgajā periodā, kā parādīts 3. tabulā.

3. tabula

Ķīnas muciņu pārdošana Savienībā: sūdzības iesniedzēja aplēse (vienībās)

(124)

Kā paskaidrots 193.–203. punktā, minētā metodika sastāvēja no trim galvenajiem elementiem. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs saskaitīja pieprasītos muciņu daudzumus visos piedāvājumu procesos (sūdzībā saukti par “konkursiem”), ko organizēja pieci lielie lietotāji, t. i., Savienības tirgū esošās lielās alus darītāju grupas, proti: AB InBev, Asahi CEE, Carlsberg, Heineken un Molson Coors (“lielie lietotāji”). Otrkārt, sūdzības iesniedzējs atskaitīja savus pārdošanas apjomus, ko tas ieguva saskaņā ar šajos konkursos sniegtajiem piedāvājumiem, pamatojoties uz pieņēmumu, ka atlikušo daļu no kopējās katrā konkursā pieprasītās partijas ieguva un piegādāja ražotāji no Ķīnas. Visbeidzot sūdzības iesniedzējs pievienoja importētāju/tālākpārdevēju importētos daudzumus, kas aplēsti, pamatojoties uz viņu zināšanām par tirgu.

(125)

Izmeklēšanā atklājās, ka muciņu daudzumi, ko lielie lietotāji faktiski iegādājās pēc konkursa, reti atbilst daudzumiem, kas sākotnēji tika pieprasīti šajā konkursā. Lai gan dažādos konkursos un starp galvenajiem lietotājiem proporcijas atšķiras, lielie lietotāji vidēji iegādājās mazāk nekā 60 % no konkursos sākotnēji pieprasītā daudzuma attiecīgajā periodā. Tas ir skaidrojams ar šī tirgus konkrēto darbības veidu, kas jo īpaši saistīts ar turpmāk 5.1. iedaļā skaidroto konkursu norises kārtību un pielāgojumiem, ko lietotāji veica konkursu gaitā, proti, lietotājiem nebija nekādu līgumsaistību iegādāties konkursos faktiski piedāvātos daudzumus.

(126)

Tāpēc Komisija centās pārbaudīt, vai šāda sūdzībā ietvertā aplēse par attiecīgā ražojuma importu Savienībā bijusi precīza, un, ja tā nebija, precīzāk aprēķināt importa daudzumus. Šim nolūkam par visiem sūtījumiem ar abiem KN kodiem tā pieprasīja datus no to sešu ES dalībvalstu (“DV”) – Beļģijas, Čehijas, Francijas, Nīderlandes, Polijas un Vācijas – muitas dienestiem, kurās attiecīgajā periodā bija lielākais imports ar abiem iepriekš minētajiem KN kodiem vai nu no Ķīnas, vai visas pasaules. Beļģija, Francija, Vācija un Nīderlande bija starp piecām valstīm ar lielāko importu abās kategorijās, savukārt Polija bija starp piecām lielākajām dalībvalstīm ar lielāko importa apjomu no Ķīnas, un Čehija ar lielāko importa apjomu no pārējām pasaules valstīm. Šajās sešās dalībvalstīs kopā attiecīgajā periodā nonāca 73 % no visa Eiropas Savienībā no Ķīnas veiktā importa un 66 % no importa, kas veikts no visas pasaules.

(127)

Komisija analizēja saņemtos datus un, pamatojoties uz katra sūtījuma aprakstu, aprēķināja apakšējo un augšējo skaitli, ko varētu pamatoti uzskatīt par attiecīgā ražojuma importu sešās dalībvalstīs. Jo īpaši sūtījumi, kas tika aprakstīti kā “(alus) muciņas”, tika apkopoti, izveidojot apakšējo skaitli, savukārt sūtījumi, kuru apraksts atbilda muciņu raksturlielumiem, tika apkopoti, izveidojot augšējo skaitli. Šajā sakarā sūtījumi, kas tika aprakstīti kā kaut kas cits, piemēram, lopbarības padeves kanāli, spaiņi, gāzes tvertnes, boileri, kārbas, skārda kastes utt., vai nebija saderīgi ar muciņu raksturlielumiem, tika atmesti. Vairumā gadījumu muitas dienesti nereģistrē katra sūtījuma vienības (muciņu skaitu), bet tikai šāda sūtījuma svaru. Šādos gadījumos Komisija, lai aprēķinātu muciņu skaitu, balstītos uz konversijas likmi 1 muciņa = 10 kg (50). Lai aprēķinātu visus Savienībā no Ķīnas importēto muciņu daudzumus, rezultātā iegūtos augšējos un apakšējos skaitļus par katru gadu koriģēja ar koeficientu 0,73, t. i., procentuālo daļu, kas nonāk šajās sešās dalībvalstīs no kopējā Savienībā no Ķīnas veiktā importa ar abiem KN kodiem, . Šīs analīzes rezultāti ir parādīti turpmāk 4. tabulā.

4. tabula

Imports Savienībā, pamatojoties uz detalizētiem muitas datiem

(128)

Iepriekš redzamie skaitļi sākotnēji apstiprināja, ka sūdzībā izmantotā metodika nebija vispiemērotākā attiecīgā ražojuma importa Savienībā kvantitatīvai noteikšanai.

(129)

Turklāt Komisija sazinājās ar pārējiem četriem izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, lūdzot sniegt to pārdošanas datus par visu attiecīgo periodu. Tie visi iesniedza nepārbaudītus datus apkopotā formā ar pārbaudītajiem pārdošanas daudzumiem, ko savās atbildēs uz anketas jautājumiem bija norādījuši divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, tika iegūti importa daudzumi, kas apkopoti zemāk 5. tabulā.

5. tabula

Kopējais eksporta daudzums, ko deklarējuši gan izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, gan neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

(130)

Ņemot vērā pieejamo datu neatbilstības, Komisija 2022. gada 2. septembrī publicēja paziņojumu, kas pievienots lietas materiāliem, norādot savāktos importa daudzumus atbilstīgi 4. un 5. tabulai, kā arī to atšķirīgās metodes, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Komisija arī sazinājās ar lielajiem lietotājiem, neskatoties uz to, ka tie sākotnēji nesadarbojās, pieprasot datus par viņu piegādātājiem un iegādes apjomiem, lai censtos apstiprināt ražotāju eksportētāju skaitļus 5. tabulā. Tikai trīs no pieciem lielajiem lietotājiem sniedza pieprasītos datus (skatīt tālāk 136. apsvērumā). Vienīgās piezīmes paziņojumam iesniedza sūdzības iesniedzējs 2022. gada 12. septembrī.

(131)

Sūdzības iesniedzēja pirmais apgalvojums bija tāds, ka 4. tabulā redzamajos importa aprēķinos, pamatojoties uz muitas datu analīzi, joprojām nebija ņemta vērā Ķīnas importa daļa. Tā, piemēram, atsaucās uz faktu, ka trūka statistikas par importu citās alus un muciņu patēriņam svarīgās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā un Spānijā, tādējādi kopējie rādītāji novērtēti par zemu.

(132)

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka 5. tabulā redzamo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtie skaitļi pilnībā neatspoguļoja Savienībā importētos apjomus attiecīgajā periodā, jo ražotāji eksportētāji sadarbojās ierobežotā apmērā. Iesniegtajā informācijā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija tikai 28 %.

(133)

Treškārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka informācija par patēriņu, ko bija ieguvuši trīs lielie lietotāji, sniedza tikai daļēju priekšstatu par muciņu patēriņu Savienībā, jo netiek ņemtas vērā mazās un vidējās alus darītavas, kā arī lietotāju ierobežotais sadarbības līmenis.

(134)

Komisija rūpīgi izskatīja visas šos sūdzības iesniedzēja piezīmes. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu, lai gan sešu dalībvalstu importa statistikas koriģēšana ar koeficientu 0,73, kā paskaidrots 127. apsvērumā, tika izmantota, lai noteiktu atlikušo importu no citām dalībvalstīm, šajā posmā nevar izslēgt, ka faktiskie importa daudzumi citās dalībvalstīs, piemēram, Rumānijā un Spānijā, ir novērtēti nepietiekamā apjomā.

(135)

Attiecībā uz otro apgalvojumu, kā paskaidrots 111. apsvērumā, izmeklēšana provizoriski liecināja, ka sadarbības līmenis ir zems un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāv 32 % no Ķīnas muciņu importa IP. Tāpēc šajā izmeklēšanas posmā nevar izslēgt, ka papildus tiem eksportētājiem, kas sadarbojās, visā attiecīgajā periodā Ķīnā ir arī citi ražotāji eksportētāji vai eksportētāji, kas pārdeva uz Savienību.

(136)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu un ļoti zemo lietotāju sadarbības līmeni Komisija norādīja, ka no pieciem lielajiem lietotājiem, kas pārstāv aptuveni 50 % no lietotāju tirgus, tikai trīs lietotāji (AB InBev, Asahi un Molson Coors) sniedza pieprasītos datus. Turklāt tikai viens no šiem trijiem lietotājiem (AB InBev) iegādājās muciņas no Ķīnas piegādātājiem. Bez tam, kā norādīts arī turpmāk 5.1. iedaļā, atlikušie 50 % lietotāju tirgus, ko galvenokārt veido mazākas alus darītavas, izmeklēšanā nesadarbojās.

(137)

Ņemot vērā šīs piezīmes un apsvērumus, Komisija tālāk atzīmēja, ka iegādātie daudzumi, par kuriem ziņoja vienīgais lietotājs, kas sadarbojās un kurš muciņas iegādājas no Ķīnas, bija krietni mazāki par Savienības pārdošanas apjomu, par kuru ziņoja attiecīgie ražotāji eksportētāji. Turklāt Komisija uzskatīja, ka ir arī citi ražotāji eksportētāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās, un ka skaitļi, ko iesniedza izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, netika pārbaudīti, jo šie ražotāji netika iekļauti izlasē.

(138)

Kopumā, ņemot vērā visus šos elementus un jo īpaši pretrunīgos no lietotājiem iegūtos datus, un ļoti zemo sadarbības līmeni starp ražotājiem eksportētājiem un lietotājiem, kuru dati par iegādi būtu noderīgi ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņoto daudzumu atkārtotai pārbaudei, Komisija provizoriski uzskatīja, ka vispiemērotākā metodika importa kvantitatīvai noteikšanai ir jābalsta uz oficiālo importa statistiku 4. tabulā. Turklāt, ņemot vērā nozares iesniegtās piezīmes par to, ka pat uz statistiku balstīto datu augšējais skaitlis, iespējams, tiktu novērtēts par zemu, Komisija provizoriski uzskatīja, ka no statistikas iegūtie augšējie skaitļi ir vispiemērotākie, lai aprēķinātu importa līmeni šajā pagaidu posmā.

(139)

Lai gūtu papildu pārliecību par šīs metodikas piemērotību, Komisija pēc tam pārbaudīja statistiku par muciņu importu TARIC koda līmenī, kas bija pieejama uzraudzības datubāzē no šīs izmeklēšanas uzsākšanas, lai noskaidrotu, cik liels ir muciņu importa īpatsvars kopējā ražojumu ar abiem attiecīgajiem KN kodiem importā. Vidējā ražojumu importa daļa TARIC koda līmenī (t.i., muciņu imports) visu attiecīgo KN kodu līmeņa ražojumu importā laikposmā no 2022. gada 13. maija līdz 2022. gada 6. decembrim atbilda vidējam muciņu ar KN kodiem importa īpatsvaram, ko Komisija noteica attiecīgajā periodā.

(140)

Lai papildus pārbaudītu šīs metodikas piemērotību, Komisija plāno atkārtoti sazināties ar lielajiem importētājiem, kas norādīti sūdzībā, lai turpinātu precizēt importa apjomu novērtējumu attiecīgajā periodā. Komisija arī centīsies pēc pagaidu posma savākt vairāk informācijas par mazajām alus darītavām.

(141)

Turklāt Komisija plāno vākt datus pēc izmeklēšanas sākšanas no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, lai tos saskaņotu ar precīzāku oficiālo importa statistiku, kas pieejama par laikposmu pēc izmeklēšanas sākšanas. Komisija arī plāno pārbaudīt izlasē neiekļauto ražotāju, kas sadarbojās, importa datus un pieprasīt no Rumānijas un Spānijas muitas dienestiem sīkākus muitas datus par attiecīgajiem KN kodiem, lai vēl vairāk precizētu faktiskos importa datus.

(142)

Kā paskaidrots iepriekš 4.3.1. iedaļā, Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz dalībvalstu oficiālo muitas statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta kā daļa no kopējā paziņotā importa no Ķīnas kopējā Savienības patēriņā (kā noteikts iepriekš 4.2. iedaļā).

(143)

Imports Savienībā no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

6. tabula

Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa

(144)

Kā parāda iepriekš redzamā tabula, importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā samazinājās par 39 %. Šāds importa apjoma samazinājums atbilda vispārējai muciņu patēriņa samazināšanās tendencei attiecīgajā periodā (sk. 2. tabulu iepriekš), lai gan mazākā apmērā, un jebkurā gadījumā būtiski mazāk izteikti nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanās tendencei (sk. 9. tabulu turpmāk).

(145)

Šie samazinājumi jāaplūko kontekstā, ņemot vērā dominējošo tirgus situāciju 2020. gadā un IP, proti, ievērojamu pieprasījuma samazināšanos pēc muciņām Covid-19 pandēmijas laikā. Šādā sarūkošā tirgū muciņu imports samazinājās par ievērojami mazāku starpību nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms. Tādējādi importa no Ķīnas tirgus daļa tās zemāko cenu dēļ attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās (par 79 % attiecīgajā periodā). IP laikā Ķīnas tirgus daļa bija diezgan ievērojama – 31 %.

(146)

Ņemot vērā grūtības noteikt cenas par vienību, pamatojoties uz oficiālo statistiku, Komisija importa cenas noteica, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju un izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(147)

Vidējā cena importam Savienībā no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

7. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(148)

Importa cenas no Ķīnas samazinājās attiecīgi par 13 % un 11 % 2019. un 2020. gadā un atkal sāka pieaugt 2020. gadā un IP, sasniedzot 2018. gada līmeni.

(149)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(150)

Šāds cenu salīdzinājums pa veidiem tika veikts, vajadzības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Gan ražotāji eksportētāji, gan Savienības ražošanas nozare gandrīz pilnībā pārdeva tieši galalietotājiem (proti, alus darītavām), un tādējādi pārdošanas kanāli un tirdzniecības līmenis abās pusēs bija vienādi. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar attiecīgās valsts importu Savienības tirgū uzrādīja vidējo svērto cenas samazinājuma starpību intervālā no 11,9 % līdz 14 %.

(151)

Papildus cenu samazinājumam bija arī ievērojama cenu apspiešana pamatregulas 3. panta 3. punkta nozīmē. Ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju imports par zemām dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare IP nevarēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un lai sasniegtu saprātīgu peļņas līmeni.

(152)

Kā parādīts turpmāk 11. tabulā, vidējā ES pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 10 %. Tajā pašā laikā ražošanas pašizmaksa šajā pašā laikposmā pieauga par 16 %, tādējādi pārdošanas cena bija ievērojami zemāka par ražošanas pašizmaksu. Īpaši 2020. gadā un IP laikā ražošanas izmaksas ievērojami pieauga, savukārt Ķīnas eksporta cenu spiediena dēļ cena bija jāsaglabā nemainīga. Gluži pretēji, cenu līmeņi un no tā izrietošā peļņa eksporta tirgos, kurus neietekmēja imports par dempinga cenām vai kuros ir ieviesti pasākumi godīgas tirdzniecības atjaunošanai, bija vidēji par 22 % augstāki nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū (+ 29 % IP) (skatīt 196. apsvērumu).

(153)

Šī situācija nepārprotami ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kā parādīts 14. tabulā. Pēc tam kad 2018. gadā rentabilitāte bija 12 %, atlikušajā periodā tā strauji samazinājās, jo īpaši 2020. gadā un IP laikā.

(154)

Šo trīs rādītāju dinamika skaidri parāda, ka nozare saskārās ar spēcīgu cenu spiedienu no Ķīnas importa par dempinga cenām, kas lika nozarei pārdot produkciju par ļoti zemām cenām zem ražošanas izmaksām. Sīkāka informācija par tirgus situācijas īpatnībām, jo īpaši attiecībā uz cenu spiedienu, ar ko Savienības ražošanas nozare saskārās pārdošanas procesā, ir izskaidrota turpmāk 5.1. iedaļā. Tas Savienības ražošanas nozarē izraisīja nepārprotamu cenu apspiešanu.

(155)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(156)

Kā minēts 7. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(157)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz datiem, kas sniegti sūdzības iesniedzēja atbildē uz anketas par makroekonomiskajiem aspektiem jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija ietverti izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(158)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(159)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(160)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(161)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms saruka par 62 %. Ražošanas apjoms cieši sekoja patēriņa izmaiņām: pirmais pieprasījuma kritums 2019. gadā (par 23 %) un tālāks, vēl izteiktāks pieprasījuma kritums 2020. un 2021. gadā (Covid-19 uzliesmojums).

(162)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda palielinājās par 4 %. Tas ir saistīts ar Savienības ražošanas nozares procedūru un darbinieku sadales efektivitātes pieaugumu tās ražošanas līnijās attiecīgajā periodā.

(163)

Abas iepriekš minētās tendences (ražošanas apjoma samazināšanās, jaudas palielināšanās) izraisīja ievērojamu jaudas izmantojuma samazināšanos (– 64 %). Izmeklēšanas periodā jaudas izmantojuma līmenis bija kļuvis ļoti zems (28 %).

(164)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(165)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā stabili samazinājās (par 71 %), un šī tendence izpaudās straujāk nekā patēriņa tendence.

(166)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 83 % 2018. gadā līdz 69 % IP – tas ir samazinājums par 14 procentpunktiem turpmāk 4.4.3.1. iedaļā skaidrotā ievērojamā cenu spiediena dēļ, ko radīja imports no Ķīnas, kura tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās.

(167)

Attiecīgajā periodā muciņu pieprasījumam un ražošanas apjomam bija tendence samazināties. Patēriņa samazināšanās kontekstā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus un tirgus daļu un saglabāja samazināto pārdošanas apjomu tikai uz pārdošanas cenu rēķina, kā paskaidrots turpmāk 4.4.3.1. iedaļā.

(168)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(169)

Nodarbinātības līmenis šajā nozarē sekoja tādai pašai tendencei kā ražošana un patēriņš Savienības tirgū un attiecīgajā periodā krasi samazinājās par 50 %. Ņemot vērā iepriekš minēto, situācijā, kad attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 62 %, samazinājās arī ražīgums. Neraugoties uz nodarbinātības līmeņa samazināšanos, attiecīgajā periodā tas samazinājās par 33 % un IP laikā atguvās tikai daļēji, pateicoties zināmam efektivitātes pieaugumam.

(170)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā cenas, kādas bija importam no attiecīgajās valsts, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(171)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(172)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(173)

Pārdošanas cenas laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās par 2 %, pēc tam 2020. gadā strauji samazinājās (par 8 %) un IP saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī. Kopumā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(174)

Tajā pašā attiecīgajā periodā vienības ražošanas izmaksas pieauga par 16 %. Tas galvenokārt bija saistīts ar fiksēto izmaksu pieaugumu, kas sekoja ražošanas apjoma kritumam. Lai to novērstu, gados, kurus skāra Covid-19 mājsēdes, Savienības nozarei izdevās samazināt savas fiksētās izmaksas par vairāk nekā 20 %. Tomēr proporcionāli lielākas fiksēto izmaksu incidences ietekme zema jaudas izmantojuma periodā bija ievērojama, jo šādu izmaksu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās pieauga no 13 % 2018. gadā līdz 23 % IP. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare samazināja nodarbinātības līmeni, kā norādīts 10. tabulā, un 4.4.3.2. iedaļā atspoguļotās darbaspēka izmaksas ietekmēja atlaišana Covid-19 periodā.

(175)

Pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu tendences atšķīrās. Kā paskaidrots iepriekš 4.3.3. iedaļā un 5.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, lai segtu ražošanas izmaksu pieaugumu un zemo jaudas izmantojumu, jo sarunas par cenām tirgū būtiski ietekmēja imports no Ķīnas par zemām cenām un dempinga cenām.

(176)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(177)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās 2019. gadā, tad sekoja pieaugums 2020. gadā un IP. Tomēr, kā redzams 10.tabulā, tajā pašā laikā nodarbinātība samazinājās par 54 %.

(178)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Krājumi

(179)

Attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 58 %. Tas bija saistīts ar ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos. Attiecīgajā periodā krājumi procentos no ražošanas apjoma kopumā pieauga par 11 %, jo ražošanas nozarei bija jāsaglabā zināms darbības apjoms, tāpēc tā nespēja samazināt ražošanu atbilstoši pārdošanas apjoma samazinājumam. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā to, ka lielākā daļa ražošanas notika, pamatojoties uz pasūtījumiem un klientu specifikācijām, krājumi nav būtisks kaitējuma rādītājs.

(180)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

14. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(181)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(182)

Attiecīgajā periodā peļņa attiecīgi 2019. gadā samazinājās par 58 %, bet pēc tam strauji kritās un 2020. gadā pārvērtās divciparu skaitļos izsakāmos zaudējumos. 2021. gadā tā daļēji atguvās, taču joprojām bija negatīva. Kopumā peļņa attiecīgajā periodā samazinājās par 173 %. Saistībā ar pēkšņo pieprasījuma kritumu Covid-19 pandēmijas dēļ tālāk 5.1. iedaļā skaidrotā pieaugošā konkurence ar eksportu par zemām cenām no Ķīnas spieda Savienības ražošanas nozari samazināt cenas ražošanas izmaksu pieauguma periodā, kā paskaidrots 4.4.3.1. iedaļā, un radīja ievērojamus zaudējumus.

(183)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija līdzīga kā rentabilitātes tendence – krass kritums 2019. un 2020. gadā, kam sekoja daļēja atgūšanās IP –, tomēr tā saglabājās negatīva.

(184)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tā attīstījās līdzīgi kā rentabilitāte: krass kritums par 129 % attiecīgajā periodā līdz negatīvajām vērtībām.

(185)

Ņemot vērā rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem kritumu, tika nopietni skarta izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja piesaistīt kapitālu.

(186)

Svarīgākie makroekonomiskie rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās par 71 %, ražošana par 62 %, nodarbinātība par 50 %.

(187)

Līdzīga aina iezīmējas arī attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem. Būtiski pasliktinājās pārdošanas rentabilitāte Savienībā (no + 12 % līdz – 9 %), pārdošanas cenas (– 9 %), kā arī naudas plūsma (– 109 %).

(188)

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto patēriņa samazināšanos, vienlaikus Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām pieaugot par 16 %, importa cenas no Ķīnas kopš 2018. gada bija pastāvīgi un ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām.

(189)

Attiecīgajā periodā Ķīnas eksportētāju importa apjoms samazinājās par 39 %. Taču tajā pašā laikā patēriņa samazinājums bija krietni izteiktāks (par 66 %). Tā rezultātā Ķīnas eksporta tirgus daļa palielinājās par 79 % no 17 % 2018. gadā līdz 31 % IP, un visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājuma starpība IP laikā bija vidēji 13,1 %, kā norādīts iepriekš 4.3.3. iedaļā.

(190)

Ķīnas imports par dempinga cenām un zemām cenām arī izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu Savienības ražošanas nozarē, ņemot vērā mērķa cenu samazinājuma starpības, kas svārstījās no 52,9 % līdz 58,8 %. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam, un tādējādi tā bija spiesta nerentablā situācijā vismaz daļēji saglabāt savu pārdošanas apjomu.

(191)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(192)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Šie faktori bija Covid-19 pandēmija, kas skāra Savienības patēriņu un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(193)

Attiecīgajā periodā importa no ĶTR apjoms samazinājās par 39 % – no 602 010 gabaliem 2018. gadā līdz 370 107 gabaliem 2021. gadā; tomēr tajā pašā periodā to tirgus daļa palielinājās par 14 procentpunktiem, sasniedzot 31 % izmeklēšanas periodā un tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kuras pārdošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās par 71 %.

(194)

Turklāt šis imports visā attiecīgajā periodā notika par cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Lai saglabātu minimālo pārdošanas apjomu laikā, kad patēriņš samazinās un ražošanas izmaksas pieaug, kā paskaidrots iepriekš 4.4.3.1. iedaļā, Savienības ražošanas nozare varēja tikai sekot Ķīnas ražotāju noteiktajām zemajām cenām. Tas savukārt izraisīja pamatīgu visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes kritumu no peļņas (+12 % 2018. gadā) līdz lieliem zaudējumiem (–9 % 2021. gadā), un tādējādi pasliktinājās arī citi finanšu rādītāji, piemēram, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Šo cenu apspiešanu, kā paskaidrots 4.3.3. iedaļā, nepārprotami izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju rīcība, proti, muciņu piedāvāšana Savienības tirgū par dempinga cenām.

(195)

Ievērojami mazākā tirgū Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās no 2,8 miljoniem muciņu 2018. gadā līdz 800 000 muciņu izmeklēšanas periodā. Nepazeminot cenas, Savienības ražošanas nozare riskētu pazaudēt pat šo ierobežoto pārdošanas apjomu, un rezultātā daži Savienības ražotāji būtu spiesti pilnībā apturēt ražošanu.

(196)

Savienības eksports, kas sīkāk aprakstīts 5.2.2. iedaļā, parāda, kāda būtu normālā situācija attiecībā uz cenu līmeni un no tā izrietošo peļņu eksporta tirgos, kurus neietekmē imports par dempinga cenām vai kuros ir ieviesti pasākumi godīgas tirdzniecības atjaunošanai, piemēram, ASV, kas Savienības ražotājiem ir galvenais eksporta tirgus un kur uz Ķīnas izcelsmes muciņām kopš 2019. gada attiecas antidempinga pasākumi. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas līdz izkraušanai (tostarp ar transportu saistītās izmaksas un ievedmuitas nodokļi) bija vidēji par 22 % augstākas nekā tās pārdošanas cenas Savienības tirgū (+29 % IP) un pastāvīgi pārsniedza tās ražošanas izmaksas, izņemot 2020. gadu, kuru visbūtiskāk ietekmēja Covid-19 pandēmija. Šīs cenas ir reprezentatīvas tirgum, kurā ir atjaunota godīga tirdzniecība, piemērojot antidempinga pasākumus pret Ķīnas importu, un tāpēc tās ir saprātīgs aizstājējs cenām, kādas tās būtu bijušas Savienības tirgū bez cenu apspiešanas, kas aprakstīta turpmāk 197.–209. apsvērumā.

(197)

Savienības tirgus galvenokārt ir sadalīts starp divām galvenajām lietotāju kategorijām gan Savienības ražotājiem, gan Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, proti, mazajām un vidējām neatkarīgajām alus darītavām (aptuveni 40 % no pārdošanas apjoma) un lielākajiem alus konglomerātiem (pārsniedz 50 %).

(198)

Mazās un vidējās neatkarīgās alus darītavas pārsvarā pērk muciņas atbilstoši savām vajadzībām vidējā un īsā laikā. Alus darītavas sazinās ar vairākiem muciņu ražotājiem, lūdzot cenas piedāvājumu vajadzīgajam daudzumam un piegādes laikam. Šis ir ļoti svarīgs Savienības ražošanas nozares segments, kurā priekšrocība varētu būt ģeogrāfiskais tuvums un piegādes laiks. Šis lietotāju segments izmeklēšanā nesadarbojās. Tomēr Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus tam, ka vairāki pasūtījumi šajā segmentā tika zaudēti Ķīnas zemo cenu piedāvājumu dēļ. Lai saglabātu konkurētspēju, Savienības ražotājiem bija ievērojami jāsamazina cenas.

(199)

Otru tirgus pusi raksturo piecu lielo lietotāju klātbūtne, kas pārsniedz 50 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienībā (tiek uzskatīts, ka diviem no šiem pieciem lielajiem lietotājiem, proti, AB InBev un Heineken, kopā daļa pasaules alus tirgū pārsniedz 50 % līdz 60 %) un atbilst vismaz 55 % no abu izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoma. Savienības ražošanas nozare parādīja, ka šie lietotāji organizē savus muciņu iepirkumus nākamajam gadam, izmantojot privātu piedāvājumu procedūru. Attiecībā uz neatkarīgo alus darītavu pārdošanas apjomiem konkursa process spieda arī konkurentus līdz minimumam samazināt cenas, un Ķīnas ražotāju eksportētāju dalība, kuri piedāvāja ļoti zemas cenas, lika Savienības ražošanas nozarei pielāgoties šīm zemajām cenām un neļāva tiem novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem.

(200)

Izmeklēšana parādīja, ka lielie lietotāji konkursa procesu īstenoja savdabīgā veidā. Konkursa nosacījumi bija specifiski attiecībā uz cenām un pieprasītajiem maksimālajiem daudzumiem. Pircējam nebija līgumsaistību iegādāties piedāvāto muciņu daudzumu, savukārt piegādātājam bija līgumsaistības piegādāt piedāvāto daudzumu par piedāvāto cenu. Īstenībā faktiskie iepirktie daudzumi reti atbilda attiecīgajā konkursā sākotnēji pieprasītajiem daudzumiem. Tajā pašā laikā konkursa uzvarētāju (proti, muciņu piegādātāju) pienākums bija nodrošināt piedāvātos piegādes daudzumus par noteiktu cenu bez iespējas ņemt vērā izmaiņas ražošanas izmaksās.

(201)

Attiecīgajā periodā lietotāji, kas sadarbojās, organizēja vidēji septiņus konkursus gadā. Galu galā šādā konkursa kārtībā iegādātie daudzumi dažādos konkursos atšķīrās un vidēji atbilda mazāk nekā 60 % no piedāvātajiem daudzumiem. Turklāt cenu, par kuru vienojās konkursa procedūras laikā, lietotāji izmantoja kā sākumpunktu jebkādām turpmākām sarunām par pārdošanu ar tūlītēju samaksu.

(202)

Konkursa process, kas darbojās pēc luksofora principa un kurā katrs dalībnieks (tostarp Savienības ražotāji un Ķīnas eksportētāji) tika informēts par to, cik augsts vai zems ir tā piedāvājums salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem, tika izmantots par līdzekli cenu samazināšanai līdz minimumam. Ķīnas eksportētāju dalība, kuri piedāvāja ļoti zemas cenas, lika Savienības ražošanas nozarei pazemināt cenas līdz neilgtspējīgam līmenim. Savienības ražošanas nozares cenas pārdošanai konkursa kārtībā bija vidēji par 10 % zemākas nekā citiem pārdošanas apjomiem 2020. gadā un IP, savukārt konkursa procedūras beigās parakstītais līgums attiecās tikai uz potenciālajiem iepirkuma apjomiem bez pārliecības, ka pasūtījums tiks faktiski saņemts. To apstiprina izmeklēšanā konstatētais ievērojamais cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājuma līmenis.

(203)

Turklāt AB InBev informācijā, ko tas iesniedza 2022. gada 20. jūnijā, atsaucās uz “nesenajām [Savienības] muciņu piegādātāju cenām, kas [ir bijušas] konkurētspējīgas salīdzinājumā ar Ķīnas piegādātāju cenām” IP un 2022. gadā. Tas vēl vairāk apstiprina, ka Savienības ražotāji samazināja cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem attiecīgajā periodā, lai saglabātu konkurētspēju ar Ķīnas cenām.

(204)

Vēl viena saistīta konkursa procesa iezīme bija tā, ka šajās turpmākajās cenu sarunās, balstoties uz šo “luksoforu sistēmu”, tika noslēgtas vienošanās par ievērojamu pārdošanas apjomu ārpus faktiskajiem konkursiem. Par to liecina daudzumi, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva konkursa kārtībā un kas attiecīgajā periodā bija ļoti nelieli. Šis līmenis saruka no vairāk nekā 30 % no to kopējā pārdošanas apjoma 2019.–2020. gadā līdz mazāk nekā 16 % IP laikā. Praksē lietotāji izmantoja šo savdabīgo konkursa procesu un Ķīnas zemo dempinga cenu piedāvājumus, lai pazeminātu ES nozares cenas līdz Ķīnas līmenim, galu galā vienojoties par šīm cenām ārpus konkursa.

(205)

Dati, kurus sniedza lietotāji, kas sadarbojās, liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji attiecīgajā periodā ieguvuši vidēji 30 % no konkursos izsolītajiem daudzumiem. Tomēr tā ir piesardzīga aplēse, jo rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka viens no lielajiem lietotājiem, kurš nesadarbojās (Heineken), IP laikā eksportēja vismaz 30 % no daudzumiem, ko eksportēja divi izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji.

(206)

Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots iepriekš, tam, vai pārdošanas darījums tika oficiāli noslēgts konkursa ietvaros, nebija nekādas nozīmes attiecībā uz Ķīnas dempinga cenu ietekmi un cēloņsakarību ar ES ražošanas nozares cenām un kaitējuma situāciju.

(207)

Kā paskaidrots iepriekš 4.3.3. iedaļā, Ķīnas cenas samazinājās 2019. un 2020. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, un atkal palielinājās IP laikā, taču sasniedzot tikai 2018. gada līmeni. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 9 %, bet tās ražošanas izmaksas pieauga par 16 %.

(208)

Cenu spiediens, ko radīja muciņu imports no Ķīnas abos segmentos, izraisīja to, ka, lai vismaz daļēji noturētu tirgus daļu, Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina savas pārdošanas cenas par spīti pieaugošajām ražošanas izmaksām. Rezultātā rentabilitāte attiecīgajā periodā saruka no 12 % līdz –9 % un visi finanšu rādītāji pasliktinājās.

(209)

Tāpēc tiek secināts, ka, ņemot vērā laika sakritību, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās tajā pašā laikā, kad nozīmīgos apjomos tika veikts imports no Ķīnas par ļoti zemām cenām. Tirgus sarukšanas un ražošanas izmaksu pieauguma apstākļos Ķīnas cenas pastāvīgi lika samazināt Savienības ražošanas nozares cenas un pazemināt ES tirgus cenu līmeni, izveidojot patiesu un būtisku cēloņsakarību starp šiem faktoriem.

(210)

Sākot ar 2018. gadu, tika reģistrēts muciņu imports no Ķīnas par ļoti zemām cenām. Attiecīgajā periodā Ķīnas importa vidējā cena bija vidēji par 24 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena. Tas sakrita ar pastāvīgu Savienības ražošanas nozares cenu samazināšanos, neskatoties uz pieaugošajām ražošanas izmaksām. Fakts, ka Covid-19 vēl vairāk padziļināja patēriņa samazināšanās, nepārtrauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu. Šajā periodā patēriņš samazinājās par 66 % un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms par 71 %, savukārt Ķīnas eksports samazinājās tikai par 39 %, palielinot tās tirgus daļu no 17 % līdz 31 %. Kā minēts 196. apsvērumā, pamatojoties uz tirgus cenām, kas ir sasniedzamas ASV tirgū, bez Ķīnas importa un cenu spiediena Savienības ražošanas nozare spētu paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgākam līmenim un segt pieaugušās ražošanas izmaksas.

(211)

Ievērojamais patēriņa samazinājums un jaudas izmantojums būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares sniegumu. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 4.4.3.1. iedaļā, lai gan Savienības ražošanas nozarei izdevās būtiski samazināt fiksētās izmaksas, to daļa kopējās izmaksās palielinājās līdz 23 %. Tajā pašā laikā Covid-19 periodā nozarei izdevās samazināt arī citas strukturālās izmaksas, piemēram, darbaspēka izmaksas. Šī fiksēto un citu strukturālo izmaksu pārvaldība šajā periodā ļāva līdz minimumam samazināt šo izmaksu ietekmi uz tās darbību, kā paskaidrots arī iepriekš, taču spēja to kompensēt tikai daļēji, jo Ķīnas imports izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu.

(212)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

15. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(213)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms samazinājās par 52 %.

(214)

No 2018. līdz 2020. gadam Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji uzrādīja līdzīgas tendences, kādas novērojamas Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu dinamikā Savienības tirgū. Šajā attiecīgā perioda pirmajā daļā, ko Covid-19 pandēmija skāra visvairāk, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā un tās eksporta pārdošanas apjoms samazinājās. Tomēr eksporta pārdošanas apjoms relatīvā izteiksmē samazinājās mazāk nekā pārdošanas apjoms Savienības tirgū. Turklāt Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji acīm redzami sāka atgūties, tiklīdz tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, no 2020. līdz 2021. gadam eksporta pārdošanas apjomiem pieaugot vairāk nekā divas reizes. Turklāt visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas cenas bija ievērojami augstākas nekā pārdošanas cenas Savienības tirgū un pastāvīgi pārsniedza tās ražošanas izmaksas, izņemot 2020. gadu, kurā Covid-19 pandēmijas ietekme bija vislielākā un kurš aptver arī pusi IP. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka pagaidu eksporta rādītāju samazināšanās neveicināja kaitējumu, jo eksporta cenu līmenis bija pietiekams, lai Savienības ražošanas nozare spētu gūt peļņu no lielākās daļas eksporta pārdošanas apjoma.

(215)

Kopš attiecīgā perioda sākuma 2018. gadā Ķīnas eksporta cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām. Izmeklēšanā atklājās, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 13,1 %. Tirgū pieaugot klātbūtnei, ko raksturoja ļoti zemu cenu piedāvājums, cieta Savienības ražošanas nozare, kurai attiecīgajā periodā bija jāsamazina pārdošanas cenas, lai saglabātu vismaz ierobežotu pārdošanas apjomu tirgū Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās. Tas izraisīja negatīvu Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa attīstību.

(216)

Komisija nodalīja un aplūkoja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Covid-19 pandēmijas sekas un ar to saistītais muciņu patēriņa kritums Savienībā un pasaulē negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares attīstību, taču tika uzskatīts par pagaidu faktoru ar ierobežotu ietekmi. Situācija Savienības ražošanas nozarē pasliktinājās jau pirms Covid-19 pandēmijas un turpināja pasliktināties līdz attiecīgā perioda beigām.

(217)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(218)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(219)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(220)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts; rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju; rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(221)

Izlasē iekļautie Savienības ražotāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem ierosināja noteikt mērķa peļņu intervālā no 12 % līdz 20 %, jo, viņuprāt, šis ir nepieciešamais līmenis, lai finansētu nepieciešamos ieguldījumus procesos un ražojumos, kā arī nodrošinātu Savienības ražošanas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju. Nozare arī parādīja, ka gados ar normāliem konkurences apstākļiem, vidējā rentabilitāte bija 15 %.

(222)

Ņemot vērā šos pierādījumus, Komisija provizoriski nolēma izmantot peļņas normu 12 % apmērā, kas atrodas iepriekšējā apsvērumā norādīto skaitļu diapazona zemākajā daļā, tādējādi izmantojot ļoti konservatīvu pieeju.

(223)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, peļņas procents provizoriski tika noteikts 12 % apmērā saskaņā ar 7. panta 2.c punktu.

(224)

Attiecībā uz ieguldījumu, pētniecības un izstrādes (P&I) un inovāciju līmeni attiecīgajā periodā Komisija pārbaudīja iesniegto informāciju un secināja, ka atšķirība starp ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas (“IPI”) izdevumiem normālos konkurences apstākļos, kā norādījusi ES ražošanas nozare un ko pārbaudījusi Komisija, jau bija iekļauta mērķa peļņā 12 % apmērā.

(225)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma viena gabala cenu, kas nerada kaitējumu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas daļu (skatīt 223. apsvērumu) pa ražojuma veidiem.

(226)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(227)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem.

(228)

Atbilstīgi minētajam vērtējumam būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(229)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(230)

Savienībā ir astoņi uzņēmumu, kas ražo muciņas. Tie tieši nodarbina vairāk nekā 400 darbiniekus (2018. gadā – vairāk nekā 800), atrodas Austrijā, Čehijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā.

(231)

Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei uzturēt tās tirgus daļu, palielināt jaudas izmantojumu, paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim un uzlabot rentabilitāti līdz līmenim, kāds būtu gaidāms normālos konkurences apstākļos.

(232)

Pasākumu nenoteikšana, iespējams, izraisītu tālāku rentabilitātes pasliktināšanos, kas jau tā bija negatīva. Pasākumu nenoteikšana varētu novest pie ražošanas iekārtu apturēšanas un darbinieku atlaišanas, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju.

(233)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka pagaidu pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(234)

Viens nesaistītais importētājs, kas pārstāv 1,6 % no Ķīnas importa apjoma, iesniedza atlases veidlapu un atbildēja uz anketas jautājumiem. Importētājam, kas sadarbojās, vidējā peļņa izmeklēšanas periodā bija 16 %.

(235)

Šis importētājs iestājās pret pasākumu noteikšanu. Tas apgalvoja, ka, ņemot vērā pieaugošo nerūsējošā tērauda un sūtīšanas cenu, pasākumu noteikšana vēl vairāk negatīvi ietekmētu tā rentabilitāti, kā rezultātā uzņēmums būtu jālikvidē. Uzņēmums arī uzsvēra, ka tas pēdējos gados ir veicis ievērojamus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē no saviem resursiem nolūkā izstrādāt jaunu intelektuālo īpašumu, kā arī ieguldījumus tādu jaunu risinājumu izstrādei muciņu ražošanā, kuri varētu sniegt labumu Savienības lietotājiem, un ka pasākumu noteikšana var pielikt punktu šim projektam.

(236)

Komisija secināja, ka, visticamāk, importētājs daļu antidempinga maksājuma var novirzīt uz galalietotājiem. Importētāja labais peļņas līmenis arī mazina maksājuma ietekmi uz importētāja dzīvotspēju. Kopumā tikai viena importētāja ļoti ierobežotais sadarbības līmenis šajā izmeklēšanā liecina, ka pasākumiem nebūs ļoti negatīvas ietekmes uz importētājiem kopumā un tādējādi tie nepārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(237)

Tirgotāji / pakalpojumu sniedzēji, kas nodarbojas ar muciņu personalizēšanu un pielāgošanu, varēs turpināt šo darījumdarbību, konkurējot pēc būtības, nevis ar importu par dempinga cenām.

(238)

Sākumā pieteicās divi lietotāji – Appie un Carlsberg, taču savās atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza tikai ierobežotu informāciju. Cits lietotājs AB InBev reģistrējās kā ieinteresētā persona un sniedza piezīmes, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šie lietotāji pārstāv alus darītavas vai alus darītāju konglomerātus.

(239)

Vēlākā posmā, kā paskaidrots iepriekš 4.3.1. iedaļā, Komisija vēlreiz sazinājās ar lielajiem lietotājiem, lūdzot sniegt datus par viņu piegādātājiem un iepirkuma apjomiem. Trīs lietotāji (AB InBev, Asahi un Molson Coors) sniedza dažus datus, bet nesniedza anketas galveno informāciju.

(240)

Sākotnēji iesniegtajā informācijā AB InBev iebilda pret pasākumu noteikšanu, apgalvojot, ka:

(241)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu izmeklēšanas laikā savāktā informācija liecināja, ka HORECA nozare nepērk muciņas no alus ražotājiem, bet pērk tikai to saturu (proti, alu). Krogi un bāri par muciņām maksā depozītu, kas tiek atmaksāts, kad muciņa ir tukša un atdota alus ražotājiem. Tāpēc gaidāms, ka muciņu izmaksu ietekme uz HORECA nozares rentabilitāti būs ierobežota.

(242)

Attiecībā uz otro apgalvojumu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarei, šķiet, ir pietiekama neizmantotā jauda. Visaugstākajā punktā 2018. gadā Savienības patēriņš bija aptuveni 3,2 miljoni muciņu, savukārt Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda ir gandrīz 6,8 miljoni muciņu. Pat ņemot vērā eksporta pārdošanu, Savienības ražošanas nozarei joprojām ir gandrīz 2 miljoni muciņu neizmantotas jaudas.

(243)

Ņemot vērā ilgo kalpošanas laiku (parasti 30 gadi) un to, ka tās ir atkārtoti uzpildāmas, muciņu izmaksu ietekme uz dzērienu nozari ir minimāla.

(244)

Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka pasākumu negatīvā ietekme uz lietotājiem būs ierobežota un neatsvērs pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražotājiem.

(245)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējoša tērauda muciņu importam nebūtu Savienības interesēs.

(246)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu radīt imports par dempinga cenām.

(247)

Būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējoša tērauda muciņu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu apmērs tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(248)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(249)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz importēto attiecīgo ražojumu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(250)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kurš noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(251)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(252)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(253)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(254)

Atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu statistika bieži tiek izteikta ar gabalu skaitu. Tomēr šāda papildu mērvienība atkārtoti uzpildāmām nerūsējoša tērauda muciņām nav norādīta Kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (53). Tāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu jānorāda ne tikai svars kilogramos vai tonnās, bet arī gabalu skaits. Mērvienība gabalos jānorāda TARIC kodiem 7310100010 un 7310299010, ja šī norāde ir saderīga ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu.

(255)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija nenoteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(256)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka tiek plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(257)

Ningbo Major un Penglai Jinfu kopīgi iesniedza piezīmes par iepriekšēju informācijas izpaušanu, aicinot Komisiju atturēties no pagaidu pasākumu piemērošanas. Tie uzsvēra, ka, cik tiem zināms, dažu ražojumu veidu mērķa cenas neatspoguļo gaidāmās mērķa cenas. Tie apgalvoja arī, ka kaitējuma starpības aprēķinā nav ņemti vērā daži ražojuma veidi un ka informācijas izpaušanas tabulas virsraksts nav pienācīgi anotēts.

(258)

Komisija detalizēti izskatīja piezīmes un uzskatīja, ka neviena no tām neattiecas uz aprēķinu precizitāti, tāpēc izskatīs tās kopā ar visu pārējo iesniegto informāciju pēc pagaidu pasākumu publicēšanas.

(259)

Informācijas izpaušanas tabulā izmantotās mērvienības, kā pamatoti norādījis ražotāji eksportētājs, patiešām ir gabali, nevis tonnas. Turklāt daži ražojuma veidi netika iekļauti kaitējuma starpības aprēķinā, jo Savienības ražošanas nozare neražoja atbilstīgus ražojuma veidus, tāpēc tie nebija būtiski mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķināšanai.

(260)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(261)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,