(1)

Krievijas Federācijas neprovocētais un nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu un nepieredzētais dalībvalstīm domāto dabasgāzes piegāžu samazinājums no Krievijas Federācijas apdraud Savienības un tās dalībvalstu piegādes drošību. Tajā pašā laikā gāzes piegādes izmantošana par ieroci un Krievijas Federācijas manipulācijas ar tirgiem, tīši traucējot gāzes plūsmas, ir izraisījušas enerģijas cenu krasu pieaugumu Savienībā, tādējādi ne tikai kaitējot Savienības ekonomikai, bet arī nopietni apdraudot piegādes drošību.

(2)

Tas nozīmē, ka Savienībai ir stingri un koordinēti jāreaģē, lai savus iedzīvotājus un ekonomiku aizsargātu pret pārmērīgām un manipulētām tirgus cenām un nodrošinātu gāzes piegādes pāri robežām visiem patērētājiem, kam tā vajadzīga, arī gāzes trūkuma situācijās. Lai samazinātu atkarību no dabasgāzes piegādēm no Krievijas Federācijas un pazeminātu pārmērīgās cenas, ir būtiski labāk koordinēt gāzes iepirkumus no ārējiem piegādātājiem.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 1. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, it īpaši enerģijas jomā. Augstais risks, ka Krievijas gāzes piegādes varētu tikt pilnībā apturētas, un ārkārtīgais enerģijas cenu pieaugums, kas apdraud Savienības ekonomiku, ir uzskatāmi par šādām nopietnām grūtībām.

(4)

2022. gada 18. maija paziņojumā “Plāns REPowerEU” Komisija paziņoja, ka kopā ar dalībvalstīm izveidos ES Enerģijas iepirkuma platformu kopīgai gāzes, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un ūdeņraža iegādei. Minēto paziņojumu apstiprināja Eiropadome 2022. gada 30. un 31. maijā. Plāna REPowerEU ietvaros Komisija arī nāca klajā ar ES ārējās enerģētiskās sadarbības stratēģiju, kurā paskaidrots, kā Savienība atbalsta globālu, tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, cita starpā dažādojot Savienības energoapgādi, jo īpaši – ar esošajiem vai jauniem gāzes piegādātājiem risinot sarunas par politiskām saistībām, lai palielinātu gāzes piegādi un tādējādi aizstātu Krievijas gāzes piegādes Eiropai.

(5)

ES Enerģijas iepirkuma platformai var būt izšķiroša nozīme tādu savstarpēji izdevīgu partnerību veidošanas centienos, kas veicina piegādes drošību un samazina no trešām valstīm iegādātas gāzes importa cenas, liekot lietā visu Savienības kolektīvo ietekmi. Šajā nolūkā ir būtiski starptautiskā mērogā pastiprināti uzrunāt gāzes piegādātājus (gan cauruļvadu gāzes, gan LNG piegādātājus), kā arī nākotnes zaļā ūdeņraža piegādātājus. Konkrētāk, daudz ciešāka koordinācija ar dalībvalstīm un to starpā attiecībā uz trešām valstīm, izmantojot ES Enerģijas iepirkuma platformu, nodrošinātu, ka Savienības kolektīvā ietekme ir iedarbīgāka.

(6)

Tā kā ir nopietnas grūtības nodrošināt piegādes drošību, kopīgam iepirkumam būtu jāpalīdz nodrošināt uzņēmumiem visās dalībvalstīs vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu gāzes avotiem un, par labu galapatērētājiem, nodrošināt zemākas cenas nekā citādi tiktu piemērots tiem, kas gāzi pērk caur pakalpojumu sniedzēju individuāli.

(7)

Kopīga iepirkuma rezultātā varētu noteikt labvēlīgāku režīmu vai atbalstu atjaunīgo gāzu, piemēram, biometāna un ūdeņraža, piegādei, ciktāl tās var droši ievadīt gāzes sistēmā, un tādas gāzes piegādei, kas citādi tiktu novadīta atmosfērā vai sadedzināta. Ja kādā attiecīgajā jurisdikcijā nav oficiālas juridiskas prasības, uzņēmumiem, kas slēdz līgumus, ievērojot šo regulu, būs iespēja metāna emisijas visā piegādes ķēdē uz Savienību mērīt, ziņot un verificēt saskaņā ar ANO Naftas un gāzes metāna partnerības 2.0 satvaru.

(8)

Jaunajam mehānismam, kas izstrādāts saskaņā ar šo regulu, būtu jāsastāv no diviem posmiem. Pirmajā posmā dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi, kas ir iedibināti Savienībā, savu gāzes pieprasījumu agregētu ar Komisijas nolīgta pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Tas gāzes piegādātājiem dotu iespēju izteikt piedāvājumus, balstoties uz lieliem agregētajiem apjomiem, nevis daudziem mazākiem piedāvājumiem no pircējiem, kas tos uzrunātu atsevišķi. Otrajā posmā dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi, kas ir iedibināti Savienībā, varētu individuāli vai koordinēti ar citiem slēgt gāzes pirkuma līgumus ar dabasgāzes piegādātājiem vai ražotājiem, kuru piedāvājums atbilst agregētajam pieprasījumam.

(9)

Tā kā ir nopietnas grūtības nodrošināt piegādes drošību, pieprasījuma agregēšanai un kopīgam iepirkumam būtu jāpalīdz nodrošināt uzņēmumiem visās dalībvalstīs vienlīdzīgāku piekļuvi jauniem vai papildu gāzes avotiem un, par labu galapatērētājiem, nodrošināt zemākas cenas nekā citādi tiktu piemērotas uzņēmumiem, kas gāzi pērk caur pakalpojumu sniedzēju. Pirmā atsauce uz iespēju balansēšanas vajadzībām ļoti ierobežotā formā kopīgi iepirkt gāzi jau ir iekļauta Komisijas priekšlikumā regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu. Tomēr minētais priekšlikums ir no laika pirms Krievijas Federācijas agresijas kara pret Ukrainu. Turklāt minētajā priekšlikumā nebija iekļauta detalizēta koncepcija, jo tas attiecās tikai uz ļoti specifiskajām pārvades sistēmu operatoru enerģijas balansēšanas vajadzībām. Tā kā trūkstošo koordinētas gāzes iepirkšanas struktūru problēmai ir vajadzīgs tūlītējs un daudz visaptverošāks risinājums, ir lietderīgi ierosināt ātri īstenojamu pagaidu risinājumu.

(10)

Tāpēc pieprasījuma agregēšana un kopīgi iepirkumi varētu stiprināt Savienības solidaritāti gāzes iepirkšanā un sadalē. Solidaritātes garā kopīgam iepirkumam jo īpaši būtu jāatbalsta tie uzņēmumi, kuri iepriekš gāzi iepirka tikai vai galvenokārt no Krievijas piegādātājiem; pieprasījuma agregēšanas un kopīgā iepirkuma rezultātā tiem jāpalīdz saņemt piegādes no alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem vai nodrošinātājiem ar izdevīgiem nosacījumiem.

(11)

Ja pēc nākamās ziemas lielākā daļa Eiropas gāzes krātuvju būs izsmeltas, pieprasījuma agregēšanai un kopīgajam iepirkumam pašreizējā ārkārtas situācijā būtu jāpalīdz gāzes krātuves uzpildīt. Turklāt minētajiem pasākumiem būtu jāveicina labāk koordinēta gāzes iegāde solidaritātes garā.

(12)

Tālab ir nepieciešams steidzamā kārtā un uz laiku izveidot pieprasījuma agregēšanu un kopīgu iepirkuma kārtību. Tas dotu iespēju ātri noteikt pakalpojumu sniedzēju, lai varētu agregēt pieprasījumu. Komisijas nolīgtajam pakalpojumu sniedzējam būtu tikai dažas pamatfunkcijas, un tā organizētajā procesā būtu obligāti elementi tikai attiecībā uz dalību pieprasījuma agregēšanā, bet tas vēl neietvertu līguma nosacījumu obligātu koordināciju vai pienākumu iesniegt saistošus gāzes iegādes piedāvājumus ar tā starpniecību.

(13)

Nebūtu jāizvirza nekādas prasības dabasgāzes uzņēmumiem vai gāzi patērējošiem uzņēmumiem pirkt gāzi ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību, noslēdzot gāzes piegādes līgumus vai saprašanās memorandus ar gāzes piegādātājiem vai ražotājiem, kuru piedāvājums atbilst agregētajam pieprasījumam. Tomēr dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi tiek stingri mudināti izpētīt sadarbības veidus, kas ir saderīgi ar konkurences tiesībām, un izmantot pakalpojumu sniedzēju, lai pilnībā izmantotu kopīgā iepirkuma sniegtās priekšrocības. Tas nozīmē, ka starp pakalpojumu sniedzēju un līdzdalīgajiem uzņēmumiem varētu izstrādāt mehānismu, kurā būtu izklāstīti galvenie nosacījumi, ar kādiem līdzdalīgie uzņēmumi uzņemtos saistības iegādāties agregētajam pieprasījumam atbilstošo gāzi.

(14)

Lai varētu novērtēt, vai ir sasniegti piegādes drošības un enerģētiskās solidaritātes mērķi, Komisijai un dalībvalstīm ir vajadzīgs skaidrs priekšstats par visā Savienībā iecerētajiem un noslēgtajiem gāzes piegādes līgumiem. Tāpēc uzņēmumiem vai dalībvalstu iestādēm būtu jāinformē Komisija un dalībvalstis, kurās minētie uzņēmumi ir iedibināti, par lieliem plānotiem gāzes iepirkumiem virs 5 TWh/gadā. Tam jo īpaši vajadzētu attiekties uz pamatinformāciju par jauniem vai atjaunotiem līgumiem. Būtu jāļauj Komisijai sniegt ieteikumus dabasgāzes uzņēmumiem vai attiecīgo dalībvalstu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad turpmāka koordinācija varētu uzlabot kopīgā iepirkuma funkcionēšanu vai kad iepirkuma uzsākšanai gāzes iepirkumam vai plānotiem gāzes iepirkumiem var būt negatīva ietekme uz kopīgā iepirkuma darbību, piegādes drošību, iekšējo tirgu vai enerģētisko solidaritāti. Ieteikuma sniegšanai nevajadzētu atturēt dabasgāzes uzņēmumus vai attiecīgo dalībvalstu iestādes no sarunu turpināšanas šajā laikā.

(15)

Dalībvalstīm būtu Komisijai jāpalīdz novērtēt, vai attiecīgie gāzes iepirkumi uzlabo piegādes drošību Savienībā un ir saderīgi ar enerģētiskās solidaritātes principu. Tāpēc, lai palīdzētu koordinēt šo novērtējumu, būtu jāizveido ad hoc koordinācijas padome, kuras sastāvā būtu dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

(16)

Pieprasījuma agregēšana kopīga iepirkuma vajadzībām būtu jāveic piemērotam pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc Komisijai, izmantojot iepirkuma procesu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (1), būtu jānoslēdz līgums ar pakalpojumu sniedzēju, kas var izstrādāt piemērotu informācijas tehnoloģiju rīku (“IT rīks”) un organizēt pieprasījuma agregēšanu. No kopīgā iepirkuma dalībniekiem varētu iekasēt maksu, kas segtu darbības izmaksas.

(17)

Tad, kad starp uzņēmumiem, kas agregē pieprasījumu, piešķir tiesības uz piekļuvi piegādei, pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiemēro metodes, kas nediskriminē mazākus un lielākus pieprasījuma agregēšanas dalībniekus, un tām vajadzētu būt taisnīgām neatkarīgi no gāzes apjomiem, ko pieprasījuši atsevišķi uzņēmumi. Piemēram, pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiešķir tiesības uz piekļuvi proporcionāli gāzes apjomiem, ko atsevišķi uzņēmumi deklarējuši pirkt attiecībā uz konkrēto piegādes laiku un vietu. Tas varētu būt svarīgi gadījumos, kad piedāvājums pietiekami nesedz pieprasījumu Savienības tirgū.

(18)

Pieprasījuma agregēšana un dabasgāzes iegāde ir kompleksi procesi, kuros jāņem vērā dažādi elementi un kuri neattiecas tikai uz cenām, bet ietver arī apjomus, piegādes punktus un citus parametrus. Tāpēc izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt pietiekamai pieredzei dabasgāzes iepirkumu pārvaldībā un agregēšanā vai ar saistītiem pakalpojumiem Savienības līmenī. Turklāt pieprasījuma agregēšana un dabasgāzes iegāde ir svarīgs priekšnoteikums gāzes piegādes drošības panākšanai un enerģētiskās solidaritātes principa ievērošanai Savienībā.

(19)

Kad informācija tiek darīta pieejama Komisijai, ad hoc koordinācijas padomes locekļiem vai pakalpojumu sniedzējam, kas uzstāda vai pārvalda pieprasījuma agregēšanai paredzēto IT rīku, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt komerciāli sensitīvu informāciju. Tāpēc Komisijai būtu jāpiemēro efektīvi instrumenti, lai aizsargātu šo informāciju pret jebkādu neatļautu piekļuvi un kiberdrošības riskiem. Visi personas dati, ko varētu apstrādāt pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma satvarā, būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2) un Regulu (ES) 2018/1725 (3) *.

(20)

Kopīgais iepirkums varētu noritēt dažādi. Tas varētu notikt, izmantojot konkursus vai izsoles, ko organizē pakalpojumu sniedzējs, kurš agregē dabasgāzes uzņēmumu un gāzi patērējošu uzņēmumu pieprasījumu, lai to potenciāli salāgotu ar dabasgāzes piegādātāju vai ražotāju piedāvājumiem, izmantojot IT rīku.

(21)

Viens no pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma mērķiem ir samazināt nevajadzīga cenu pieauguma risku, kas rodas tāpēc, ka uzņēmumi iesniedz konkurējošus piedāvājumus par vienu un to pašu gāzes daļu. Nodrošināt, ka visi ieguvumi no kopīga iepirkuma sasniedz galapatērētājus, galu galā ir atkarīgs no pašu uzņēmumu lēmumiem. Lieliem uzņēmumiem būtu jārīkojas atturīgi pat tad, ja tie var pārdot gāzi par augstākām cenām. Uzņēmumiem, kas gāzi kopīgajā iepirkumā iegādājas par zemākām cenām, minētais ieguvums būtu jānodod tālāk patērētājiem. Zemāku cenu tālāknodošana būtu svarīgs kopīgā iepirkuma izdošanās rādītājs, jo tā ir ļoti svarīga patērētājiem.

(22)

Pieprasījuma agregēšanai un kopīgajam iepirkumam vajadzētu būt atvērtam dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošajiem uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā. Jo īpaši rūpnieciskie patērētāji, kas intensīvi izmanto gāzi savos ražošanas procesos, piemēram, mēslošanas līdzekļu, tērauda, keramikas un stikla ražotājiem, arī var gūt labumu no kopīgā iepirkuma, ļaujot tiem apvienot savu pieprasījumu, slēgt līgumus par gāzes un LNG kravām un strukturēt piedāvājumu atbilstoši savām konkrētajām vajadzībām. Kopīgā iepirkuma organizēšanas procesā vajadzētu būt pārredzamiem noteikumiem par to, kā tam pievienoties, un vajadzētu nodrošināt tā atvērtību.

(23)

Pieprasījuma agregēšanas un kopīga iepirkuma atvēršana arī Rietumbalkāniem un trim asociētajām Austrumu partnervalstīm, ir pasludināts Savienības politiskais mērķis. Tāpēc uzņēmumiem, kuri ir iedibināti Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, būtu jāļauj piedalīties ar šo regulu izveidotajā pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā ar noteikumu, ka ir ieviesta nepieciešamā kārtība.

(24)

Ir jāsamazina Savienības atkarība no gāzes, kas tiek piegādāta no Krievijas Federācijas. Tālab no dalības kopīgajā iepirkumā, kā arī no kopīgā iepirkuma organizēšanas būtu jāizslēdz uzņēmumi, kurus kontrolē Krievijas Federācija vai jebkāda fiziska vai juridiska Krievijas persona, vai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas noteikti saskaņā ar LESD 215. pantu, vai kuri pieder kādai citai fiziskai vai juridiskai personai, subjektam vai struktūrai, kam piemēro šādus ierobežojošus pasākumus, vai ir šādas personas, subjekta vai struktūras kontrolē.

(25)

Lai novērstu to, ka izvirzīto mērķi – no Krievijas Federācijas piegādātās gāzes diversifikāciju – apdraud vai tam liek šķēršļus tādu uzņēmumu vai citu struktūru dalība pieprasījuma agregēšanā un kopīgā iepirkumā, kurus kontrolē fiziskas vai juridiskas Krievijas personas vai uzņēmumi, kas ir iedibināti Krievijas Federācijā, arī minētās vienības no šādas dalības būtu jāizslēdz.

(26)

Turklāt kopīgajam iepirkumam nebūtu jāattiecas uz Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāzi. Šajā nolūkā kopīgajam iepirkumam nebūtu jāattiecas uz dabasgāzi, kas dalībvalstīs vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs ienāk caur īpašiem ieejas punktiem, jo Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāze dalībvalstīs vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs ienāks, visticamāk, caur minētajiem ieejas punktiem.

(27)

Kopīgā gāzes iepirkuma dalībniekiem var būt vajadzīgas finansiālas garantijas gadījumam, ja kāds no uzņēmumiem nespētu samaksāt galīgo līgumsummu. Dalībvalstis vai citas ieinteresētās personas kopīgā iepirkuma dalībniekiem varētu sniegt finansiālu atbalstu, arī garantijas. Finansiālā atbalsta sniegšanai attiecīgā gadījumā būtu jānotiek saskaņā ar Savienības noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu, tostarp krīzes pagaidu regulējumu, kuru Komisija pieņēma 2022. gada 23. martā, kā tas grozīts 2022. gada 28. oktobrī.

(28)

Lai nodrošinātu piegādes drošību Savienībā, svarīgi ir piepildīt gāzes krātuves. Ņemot vērā Krievijas Federācijas dabasgāzes piegāžu samazināšanos, dalībvalstis var saskarties ar grūtībām piepildīt gāzes krātuves, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību 2023./2024. gada ziemā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/1032 (4). Minētās problēmas samazināt dalībvalstīm varētu palīdzēt pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma agregēšanas iespējas izmantošana. Konkurences tiesību robežās tā jo īpaši varētu atbalstīt koordinētu piepildījuma un uzglabāšanas pārvaldību nākamās pildīšanas sezonas kontekstā, izvairoties no pārmērīgiem cenu kāpumiem, ko cita starpā izraisa nekoordinēta krātuvju piepildīšana.

(29)

Lai nodrošinātu, ka kopīgais iepirkums palīdz gāzes krātuves piepildīt saskaņā ar Regulā (ES) 2022/1032 noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem, dalībvalstīm būtu jāveic pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošie dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi pakalpojumu sniedzēja organizēto procesu izmanto kā vienu no iespējamiem piepildījuma mērķrādītāju sasniegšanas paņēmieniem.

(30)

Regula (ES) 2022/1032 prasa, lai dalībvalstis līdz 2023. gada 1. novembrim savas gāzes krātuves piepildītu līdz 90 %. Šis mērķrādītājs ir augstāks nekā 2022. gada 1. novembra mērķrādītājs (80 %). Kopīgais iepirkums varētu dalībvalstīm palīdzēt šo jauno mērķrādītāju sasniegt. To darot, dalībvalstīm būtu jāprasa, lai iekšzemes uzņēmumi izmantotu pakalpojumu sniedzēju, kas pieprasījumu agregētu, panākot pietiekami lielus gāzes apjomus, lai samazinātu risku, ka to gāzes krātuves nevar piepildīt. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai to uzņēmumi pieprasījuma agregēšanas procesā iekļautu apjomu, kas ir līdzvērtīgs vismaz 15 % no to nākamā gada gāzes krātuvju piepildījuma mērķapjoma, t. i., apmēram 13,5 mljrd. m3 Eiropas Savienībai kopumā. Dalībvalstīm, kurām to teritorijā pazemes gāzes krātuvju nav, pieprasījuma agregēšanā būtu jāpiedalās tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs 15 % no to sloga sadales pienākuma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (5) 6.c pantu.

(31)

Pieprasījuma agregēšana un kopīgais iepirkums nenosaka gāzes krātuvju, tostarp stratēģisko gāzes krātuvju, pārvaldību un neskar Regulu (ES) 2017/1938 un Regulu (ES) 2022/1032.

(32)

Lai rezultatīvi izmantotu kopīgo iepirkumu un noslēgtu gāzes līgumus ar piegādātājiem, kas piedāvā gāzi pakalpojumu sniedzējam, uzņēmumiem, ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, vajadzētu būt iespējai koordinēt iepirkuma nosacījumus, piemēram, apjomus, gāzes cenu, piegādes punktus un laiku. Tomēr uzņēmumiem, kas piedalās gāzes iepirkuma konsorcijā, saskaņā ar LESD 101. pantu būtu jānodrošina, ka ar informāciju tieši vai netieši apmainās tikai tādā mērā, kādā absolūti nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai. Turklāt šīs regulas pārredzamības un pārvaldības noteikumiem būtu jānodrošina, ka iepirkšanas konsorcija līgumi neapdraud ne piegādes drošību, ne enerģētisko solidaritāti, jo īpaši, ja dalībvalstis ir tieši vai netieši iesaistītas iepirkšanas procesā.

(33)

Lai gan var izveidot vairāk nekā vienu gāzes iepirkšanas konsorciju, vislietderīgāk būtu izveidot vienotu gāzes iepirkumu konsorciju, kas aptvertu pēc iespējas vairāk uzņēmumu, lai ar pakalpojumu sniedzēja starpniecību agregētu pieprasījumu, un būtu veidots saskaņā ar Savienības konkurences tiesībām. Turklāt apvienošanai vienā gāzes iepirkšanas konsorcijā būtu jāstiprina Savienības spēja risināt sarunas tirgū un jādod iespēja panākt izdevīgus nosacījumus, kas praktiski neizdotos mazākiem uzņēmumiem vai sadrumstalotas rīcības gadījumā.

(34)

Gāzes iepirkšanas konsorciju izveide un īstenošana saskaņā ar šo regulu būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības konkurences noteikumiem, ņemot vērā pašreizējos ārkārtējos tirgus apstākļus. Komisija ir norādījusi, ka ir gatava uzņēmumiem palīdzēt šādu gāzes iepirkšanas konsorciju izveidot un, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (6) 10. pantu, pieņemt lēmumu par LESD 101. un 102. panta nepiemērojamību, ja tiek iestrādātas un ievērotas attiecīgas garantijas. Komisija ir arī paudusi gatavību sniegt neoficiālus norādījumus, ciktāl citos konsorcijos līdzdalīgie uzņēmumi saskaras ar nenoteiktību attiecībā uz viena vai vairāku kopīgā iepirkuma kārtības elementu novērtēšanu saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem.

(35)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pasākumi attiecībā uz pieprasījuma agregēšanu un kopīgu iepirkumu nepārsniedz to, kas ir nepieciešams to mērķa sasniegšanai, jo minētie pasākumi tiks īstenoti brīvprātīgi, ar tikai ierobežotu izņēmumu attiecībā uz obligātu dalību pieprasījuma agregēšanā gāzes krātuvju piepildes vajadzībām un to gāzes piegādes līgumu puses, kas tiks noslēgti kopīgā iepirkuma ietvaros, joprojām būs privāti uzņēmumi.

(36)

Lai optimizētu Savienības LNG kompleksu LNG uzņemšanas jaudu un uzglabāšanas iekārtu izmantojumu, ir vajadzīgi pastiprināti pārredzamības pasākumi un organizēts tirgus, kas veicina sekundāro tirdzniecību ar gāzes krātuvju jaudu un LNG kompleksu jaudu, līdzīgi tiem, kas jau ir gāzes transportēšanai pa cauruļvadiem. Tas ir īpaši svarīgi ārkārtas situācijās un sakarā ar pāreju no Krievijas Federācijas cauruļvadu gāzes uz LNG. Komisijas priekšlikumā Direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo un priekšlikumā Regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgušajā sakarā ir iekļauti attiecīgi noteikumi. Lai LNG kompleksus un gāzes krātuves varētu izmantot efektīvāk un pārredzami, minētie noteikumi, reaģējot uz krīzi, ir jāīsteno ātrāk. Attiecībā uz Eiropas mēroga pārredzamības platformu dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot esošās Savienības pārredzamības platformas LNG kompleksiem un gāzes krātuvēm, lai nodrošinātu šīs regulas raitu īstenošanu. Ciktāl ir runa par sekundāro rezervācijas platformu, LNG kompleksu un gāzes krātuvju operatoriem vajadzētu būt iespējai izmantot savas esošās platformas, papildinot tās ar nepieciešamajiem elementiem.

(37)

Attiecībā uz gāzes transportēšanas jaudu ilgtermiņa rezervācijām spēkā esošie pārslodzes vadības noteikumi paredz procedūras “izmanto vai zaudē”. Tomēr minētās procedūras ir lēnas, jo to rezultāti ir redzami ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, un tām vajadzīgas smagnējas valsts regulatīvo iestāžu administratīvās procedūras. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāpastiprina un jāvienkāršo, lai gāzes sistēmu operatorus apgādātu ar instrumentiem, ar ko ātri reaģēt uz gāzes plūsmu izmaiņām un novērst iespējamu pārslodzi. Jo īpaši jaunie noteikumi varētu paātrināt tirgošanos ar neizmantotajām ilgtermiņa jaudām, kas citādi arī paliktu neizmantotas, un tā uzlabot cauruļvadu izmantojuma efektivitāti.

(38)

Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāanalizē pieejamā informācija par to, kā pārvades tīkla izmantotāji tīklu izmanto, un jānosaka, vai nolīgtā konstantā jauda tiek izmantota nepietiekami. Šāda nepietiekama izmantošana būtu jādefinē kā situācija, kad tīkla izmantotājs pēdējo 30 dienu laikā no rezervētās konstantās jaudas vidēji ir izmantojis vai tirgū piedāvājis mazāk nekā 80 %. Nepietiekamas izmantošanas gadījumā pārvades sistēmas operatoram pieejamā jauda būtu jāpublicē nākamajai mēneša izsolei un pēc tam jāizsola. Alternatīvā kārtā valsts regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nolemt tā vietā izmantot nākamās dienas tirgum rezervētās jaudas garantēšanas mehānismu “izmanto vai zaudē”. Pēdējā minētajā gadījumā mehānisms būtu jāpiemēro visiem starpsavienojuma punktiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pārslogoti vai ne.

(39)

Uzņēmumiem, kas gāzi iepērk vai piedāvā gāzi piegādāt uz iepriekš noteiktiem galamērķiem, izmantojot kopīgus iepirkumus, būtu jānodrošina transportēšanas jauda no gāzes piegādes vietām uz galamērķi. Iekšējā tirgus noteikumi, cita starpā gāzes tīkla kodeksi, tiek piemēroti, lai palīdzētu nodrošināt transportēšanas jaudu. Valsts regulatīvajām iestādēm, pārvades sistēmu operatoriem, LNG krātuvju operatoriem un gāzes krātuvju operatoriem, kā arī rezervācijas platformām būtu jāapzina iespējas tam, kā par pieņemamu cenu uzlabot infrastruktūras izmantošanu, apzinot iespēju izstrādāt jaunus transportēšanas jaudas produktus, kas savieno ES iekšējos starpsavienojuma punktus, LNG kompleksus un gāzes krātuves, vienlaikus ievērojot piemērojamos iekšējā tirgus noteikumus, jo īpaši Komisijas Regulu (ES) 2017/459 (7).

(40)

Lai gan ārkārtēji krīzes apstākļi rada izmaiņas Eiropas gāzes tīklu plūsmas modeļos, tādējādi atsevišķos Savienības starpsavienojuma punktos izraisot ārkārtīgi augstas pārslodzes rentes, dialogā ar skarto dalībvalstu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm varētu rast dažas elastības iespējas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, vajadzības gadījumā piesaistot Komisijas palīdzību.

(41)

Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielas neskaidrības un traucējumus Eiropas dabasgāzes tirgos. Tā iespaidā minētie tirgi pēdējo mēnešu laikā ir atspoguļojuši piegādes nenoteiktību, un šī nenoteiktība ir novedusi izrietošās tirgus gaidas pie ārkārtīgi augstām un svārstīgām dabasgāzes cenām. Tas savukārt ir radījis papildu spiedienu uz tirgus dalībniekiem un apdraudējis netraucētu Savienības enerģijas tirgu darbību.

(42)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (8) ir izklāstīti noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt to tirdzniecības vietu pienācīgu darbību, kurās tiek tirgoti arī enerģētikas preču atvasinātie instrumenti. Minētā direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka prasība, lai regulētā tirgū ir ieviesti mehānismi, kas garantē godīgu un sakārtotu finanšu tirgu darbību. Tomēr šādu mehānismu mērķis nav ierobežot tekošās dienas cenu dinamiku, un ar tiem nav izdevies novērst ārkārtējā svārstīguma epizodes, kas bijušas novērojamas gāzes un elektroenerģijas atvasināto instrumentu tirgos.

(43)

Ņemot vērā grūtības, ar ko saskaras tirgus dalībnieki tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, un to, ka ir steidzami jānodrošina, ka enerģētikas atvasināto instrumentu tirgi turpina pildīt savu uzdevumu, apmierinot reālās ekonomikas riska ierobežošanas vajadzības, ir lietderīgi prasīt, lai tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, izveidotu pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismus, lai efektīvāk iegrožotu pārmērīgas cenu izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka šādi mehānismi attiecas uz visatbilstošākajiem līgumiem, tie būtu jāpiemēro enerģētikas preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.

(44)

Tirdzniecības vietas, kas piedāvā enerģētikas preču atvasinātos instrumentus, bieži atļauj piedalīties dažādiem energouzņēmumiem no visām dalībvalstīm. Šādi energouzņēmumi lielā mērā izmanto atvasinātos instrumentus, ko tirgo šādās tirdzniecības vietās, lai visā Savienībā nodrošinātu būtisko gāzes un elektroenerģijas piegādi. Tādējādi pārmērīgas cenu izmaiņas tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, ietekmē energouzņēmumu darbību visā Savienībā, līdz ar to galu galā cieš arī tiešie patērētāji. Tāpēc dalībvalstu solidaritātes garā būtu jākoordinē tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošana un piemērošana, lai nodrošinātu, ka operatori, kas nodrošina energoapgādes drošību visās dalībvalstīs, tiek aizsargāti pret lielām cenu izmaiņām, kuras apdraud to iespējas turpināt uzņēmējdarbību, jo tas kaitētu arī tiešajiem patērētājiem.

(45)

Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismiem būtu jānodrošina, ka tiek novērstas pārmērīgas cenu svārstības vienā tirdzniecības dienā. Minēto mehānismu pamatā vajadzētu būt regulāri novērotajai tirgus cenai. Ņemot vērā instrumentu lielo dažādību enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos un ar šādiem instrumentiem saistīto tirdzniecības vietu īpatnības, tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismi būtu jāpielāgo minēto instrumentu un tirgu specifikai. Tāpēc tirdzniecības vietām būtu jānosaka cenas limiti, ņemot vērā katra attiecīgā enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu.

(46)

Tirdzniecības vietai, kad tā nosaka sākumcenu ar mērķi noteikt pirmo atsauces cenu tirdzniecības dienā, būtu jāpaļaujas uz metodiku, ko tā parasti piemēro, lai noteiktu cenu, par kādu konkrēts enerģētikas preču atvasinātais instruments vispirms tiek tirgots tirdzniecības dienas sākumā. Nosakot sākumcenu pēc jebkāda tirdzniecības pārtraukuma, kas tirdzniecības dienas laikā varētu rasties, tirdzniecības vietai būtu jāpiemēro metodika, ko tā uzskata par vispiemērotāko, lai nodrošinātu, ka tiek atsākta sakārtota tirdzniecība.

(47)

Tirdzniecības vietām vajadzētu būt iespējai īstenot tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, vai nu integrējot to esošajos bloķēšanas mehānismos, kas jau izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai kā papildu mehānismu.

(48)

Lai nodrošinātu pārredzamību to īstenotā tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma darbībā, tirdzniecības vietām būtu bez liekas kavēšanās jāpublisko tā vispārīgo iezīmju apraksts tam, vai tās piemēro grozījumu. Tomēr, lai garantētu godīgu un sakārtotu tirdzniecību, tirdzniecības vietām nevajadzētu būt pienākumam publicēt visus ieviestā mehānisma tehniskos parametrus.

(49)

Ja informācija, kuru Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) apkopojusi par to, kā tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, Savienībā īsteno svārstīguma pārvaldības mehānismu, liecina, ka mehānisma īstenošanā ir nepieciešama lielāka konsekvence, lai nodrošinātu pārmērīga cenu svārstīguma efektīvāku pārvaldību visā Savienībā, Komisijai vajadzētu būt iespējai precizēt vienotus nosacījumus tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanai, piemēram, cik bieži cenu robežas tiek atjauninātas, vai pasākumi, kas jāveic, ja tirdzniecība sāk ritēt ārpus minētajām cenu robežām. Komisijai vajadzētu būt iespējai ņemt vērā katra tuvākā mēneša termiņa enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu.

(50)

Lai tirdzniecības vietām dotu pietiekami daudz laika stingri īstenot šajā regulā noteikto tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, būtu tirdzniecības vietām jāpiešķir laiks minēto mehānismu izveidot līdz 2023. gada 31. janvārim. Lai nodrošinātu, ka tirdzniecības vietas spēj ātri tikt galā ar pārmērīgām cenu svārstībām vēl pirms minētā mehānisma izveides, tām būtu jāievieš provizorisks mehānisms, kas kopumā var sasniegt to pašu mērķi, kāds ir tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismam.

(51)

Lai energouzņēmumi varētu turpināt piedalīties gāzes un elektroenerģijas tirgos un apmierināt savas riska ierobežošanas vajadzības, tādējādi veicinot galapatērētāju energoapgādes drošību, tirdzniecības vietām un tirgotājiem ar tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismiem noteiktie pienākumi un ierobežojumi nepārsniedz nepieciešamos.

(52)

Lai nodrošinātu efektīvu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu piemērošanu, kompetentajām iestādēm būtu jāpārrauga, kā tirdzniecības vietas tos īsteno, un par šo īstenošanu regulāri jāziņo EVTI. Lai nodrošinātu konsekventu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma īstenošanu, kompetentajām iestādēm būtu arī jānodrošina, ka atšķirības minēto mehānismu īstenošanā tirdzniecības vietās ir pienācīgi pamatotas.

(53)

Lai novērstu iespējamās atšķirības tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu piemērošanā dažādās dalībvalstīs un balstoties uz kompetento iestāžu iesniegtajiem ziņojumiem, EVTI būtu jākoordinē dalībvalstu kompetento iestāžu rīcība un jādokumentē visas novērotās atšķirības attiecībā uz to, kā tekošās dienas svārstību pārvaldības mehānismus īsteno tirdzniecības vietas dažādās Savienības jurisdikcijās.

(54)

Ņemot vērā nepieredzēto Krievijas Federācijas dabasgāzes piegādes samazinājumu un pastāvīgo tālāku pēkšņu piegādes traucējumu risku, Savienībai gāzes piegādes ir steidzami jādažādo. Tomēr LNG tirgus Eiropā joprojām tikai veidojas, un ir grūti novērtēt šajā tirgū dominējošo cenu precizitāti. Lai iegūtu precīzu, objektīvu un uzticamu novērtējumu par cenu LNG piegādēm uz Savienību, Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/942 (9), būtu jāievāc visi LNG tirgus dati, kas vajadzīgi, lai izveidotu dienas LNG cenas novērtējumu.

(55)

Cenas novērtēšana būtu jāveic, balstoties uz visiem darījumiem, kas attiecas uz LNG piegādēm uz Savienību. ACER vajadzētu būt pilnvarotai šos tirgus datus ievākt no visiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas LNG piegādē uz Savienību. Visiem šādiem dalībniekiem vajadzētu būt pienākumam visus savus LNG tirgus datus paziņot ACER tik tuvu reāllaikam, cik tehnoloģiski iespējams, vai nu pēc darījuma noslēgšanas, vai pēc tam, kad ir iesniegts pirkšanas vai pārdošanas piedāvājums iesaistīties darījumā. ACER cenas novērtējumā būtu jāietver vispilnīgākā datu kopa, arī darījuma cenas, un – no 2023. gada 31. marta – pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas LNG piegādēm uz Savienību. Tas, ka šo objektīvo cenas novērtējumu un starpību, kas salīdzinājumā ar citām tirgus atsauces cenām ir noteikta kā LNG cenas etalons, publicēs ik dienu, sekmē to, ka tirgus dalībnieki to savos līgumos un darījumos brīvprātīgi pieņems par atsauces cenu. Pēc LNG cenas novērtējuma izveides un LNG cenas etalona noteikšanas tas varētu kļūt arī par atsauces rādītāju atvasināto instrumentu līgumiem, ko izmanto, lai mazinātu risku, kas saistīts ar LNG cenu vai cenu starpību starp LNG cenu un citas gāzes cenām. Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību ieviest LNG cenas novērtējumu, minētais novērtējums pirmo reizi būtu jāpublicē ne vēlāk kā 2023. gada 13. janvāris.

(56)

Pašreizējās pilnvaras, kas ACER piešķirtas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (10) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014 (11) (kopā “REMIT”), nav pietiekamas, lai izveidotu pilnīgu un visaptverošu datu kopu par visām LNG piegādēm Savienībai. Tomēr šāda visaptveroša un pilnīga datu kopa ikdienējam cenas novērtējumam ir vajadzīga, lai Savienība solidaritātes garā pārvaldītu savas LNG starptautiskā importa rīcībpolitikas, it sevišķi pašreizējās krīzes situācijas laikā. Attiecīgie dati un informācija par LNG līgumiem ir vajadzīgi arī, lai sekotu līdzi cenu dinamikai, kā arī veiktu datu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. Šim ad hoc instrumentam būtu ACER jāpilnvaro ievākt visus tirgus datus, kas vajadzīgi, lai izveidotu visaptverošu un reprezentatīvu novērtējumu par Savienībai piegādātās LNG cenām.

(57)

Lai gan ikdienējā LNG cenas novērtējuma un LNG etalona pastāvīga izveide vēlākā posmā būtu jāiekļauj REMIT vispusīgākā pārskatīšanā, pašreizējā krīzes situācijā ir pagaidu kārtā steidzami jārīkojas jau tagad, lai tiktu galā ar neatliekamo situāciju, kad radušās nopietnas grūtības ar LNG piegādi Savienībai un precīzu tās cenu noteikšanu, līdz brīdim, kad šādu REMIT pārskatīšanu varēs pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

(58)

Lai nekavējoties palielinātu cenu pārredzamību un plānošanas drošību LNG importa tirgū, būtu jāprecizē, ka attiecīgajā datu kopā būtu jāietver gan informācija par pabeigto LNG darījumu cenām un daudzumiem, Savienībai piegādājamas LNG pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenām un daudzumiem, gan attiecīgā gadījumā cenas formulu ilgtermiņa līgumā, no kura cena izriet.

(59)

LNG tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas ziņošanas pienākums, būtu jādefinē kā tie tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar tādu LNG kravu iegādi vai pārdošanu, kuras paredzēts piegādāt Savienībai. Uz minētajiem LNG tirgus dalībniekiem būtu jāattiecina pienākumi un aizliegumi, ko tirgus dalībniekiem piemēro saskaņā ar REMIT.

(60)

ACER sadarbībā ar Komisiju vajadzētu būt plašām pilnvarām precizēt, kādas kvalitātes un kāda satura tirgus datus tā vāc, lai izveidotu ikdienējo cenas novērtējumu LNG piegādēm Savienībai. Tai vajadzētu būt arī plašai rīcības brīvībai izvēlēties pārraides protokolu, kam tā dod priekšroku. Lai panāktu, ka ziņojamie tirgus dati ir pēc iespējas kvalitatīvāki, ACER būtu jāpilnvaro noteikt visus tirgus datu parametrus, kas būtu tai paziņojami. Šādiem parametriem būtu jāietver (bet ne tikai) atsauces vienības, kurās tiek ziņoti cenas dati, atsauces vienības, kurās tiek ziņoti daudzuma dati, darījuma līguma termiņi vai pirmsdarījuma pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu dati, kā arī pārraides protokoli, kas jāizmanto prasīto datu nosūtīšanai ACER.

(61)

ACER būtu arī jāizklāsta, kādu metodiku tā izmanto, lai nodrošinātu ikdienējo LNG cenas novērtējumu un LNG etalonu, kā arī regulāras šīs metodikas izskatīšanas process.

(62)

Cenas novērtējumam, ko publicē saskaņā ar šo regulu, būtu dalībvalstīm un citiem tirgus dalībniekiem jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz valdošo Eiropā importētās LNG cenu. Savukārt lielākai cenu pārredzamībai būtu jādod dalībvalstīm un privātām vienībām, kuru domicils ir Savienībā, iespēja rīkoties informētāk un koordinētāk, pērkot LNG pasaules tirgos un izmantojot pakalpojumu sniedzēju. LNG iegādes ciešākai koordinācijai būtu dalībvalstīm jādod iespēja novērst savstarpēju pārsolīšanu vai pirkšanas piedāvājumu cenas, kas neatbilst valdošajai tirgus cenai. Tāpēc cenu novērtējumiem un etalona starpībām, ko publicē saskaņā ar šo regulu, ir būtiska nozīme dalībvalstu solidaritātes vairošanā, kad notiek iepirkumi par ierobežotām LNG piegādēm.

(63)

Tirgus operatoru pienākums ACER sniegt informāciju par LNG darījumiem ir nepieciešams un samērīgs, lai nodrošinātu, ka ACER var noteikt LNG cenas etalonu, it sevišķi tāpēc, ka tas ir saskaņā ar tirgus operatoru pašreizējiem pienākumiem saskaņā ar REMIT un ACER saglabās sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

(64)

Papildus bloķēšanas mehānismam un LNG cenas etalonam ir pieejami arī citi intervences veidi, tostarp pagaidu dinamiskais cenu koridors, kā to 2022. gada 20. un 21. oktobra secinājumos prasījusi Eiropadome, ņemot vērā šādus aizsardzības pasākumus: tas būtu jāpiemēro dabasgāzes darījumiem Title Transfer Facility (“TTF”) virtuālajā tirdzniecības punktā, ko pārvalda Gasunie Transport Services B.V.; citus Savienības gāzes tirdzniecības mezglus var sasaistīt ar koriģēto TTF tūlītējo cenu, izmantojot pagaidu dinamisku cenu koridoru; un tam nevajadzētu skart ārpusbiržas gāzes tirdzniecību, nevajadzētu apdraudēt Savienības gāzes apgādes drošību, vajadzētu būt atkarīgam no progresa gāzes ietaupījuma mērķrādītāja sasniegšanā, nevajadzētu izraisīt vispārēju gāzes patēriņa pieaugumu, vajadzētu būt izstrādātam tā, lai nekavētu tirgū balstītas gāzes plūsmas ES iekšienē, nevajadzētu ietekmēt enerģētikas atvasināto instrumentu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību un nevajadzētu ņemt vērā gāzes tirgus cenas dažādās organizētās tirdzniecības vietās visā Savienībā.

(65)

Regula (ES) 2017/1938 dalībvalstīm jau paredz iespēju ārkārtas situācijā prioritizēt gāzes piegādi noteiktām kritiskām ar gāzi darbināmām elektrostacijām, ņemot vērā to nozīmību elektroapgādes drošības nodrošināšanā un tīkla nelīdzsvarotības novēršanā. Kritiskajām ar gāzi darbināmajām elektrostacijām un ar tām saistītajiem gāzes apjomiem var būt liela ietekme uz solidaritātei pieejamajiem gāzes apjomiem ārkārtas situācijā. Šajā kontekstā dalībvalstīm, atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1., 3. un 8. punkta, uz laiku vajadzētu būt iespējai pieprasīt ārkārtas solidaritātes pasākumus arī tad, ja tās nespēj nodrošināt kritiskos gāzes apjomus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas turpināšanos kritiskās ar gāzi darbināmās elektrostacijās. Tā paša iemesla dēļ dalībvalstīm, kas nodrošina solidaritāti, vajadzētu būt arī tiesīgām gādāt par to, lai piegādes to solidaritātē aizsargājamajiem klientiem vai citiem būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, centralizētajai siltumapgādei, un pašas valsts kritisko ar gāzi darbināmo elektrostaciju darbība netiktu apdraudēta, nodrošinot solidaritāti citai dalībvalstij.

(66)

Būtu jānosaka maksimālais tādu kritisko gāzes apjomu limits, kas katrā dalībvalstī ir nepieciešami, lai saglabātu elektroapgādes drošību tā, lai izvairītos no nevajadzīgiem vai ļaunprātīgiem solidaritātes pieprasījumiem vai nepamatotiem tādas solidaritātes ierobežojumiem, kas tiek sniegta dalībvalstij, kam tas vajadzīgs. Pamatu kritisko gāzes apjomu identificēšanai elektroapgādes drošības nolūkos un šādu limitu noteikšanai nodrošina elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (“ENTSO-E”) ziemas prognozē izmantotā metodika. ENTSO-E aprēķinātie kritiskie gāzes apjomi elektroapgādes drošības nolūkos ir gāzes apjomi, kas ir absolūti nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropas mēroga elektroenerģijas pietiekamību, izmantojot visus tirgus resursus, vienmēr uzskatot, ka izdevīguma secībā gāze ir pēdējā vietā. ENTSO-E metodikas pamatā ir plaša visnelabvēlīgāko klimata un piespiedu atvienojumu scenāriju izlase. Tas, ka ENTSO-E metodikā nav ņemta vērā visa kombinētā siltumenerģija un elektroenerģija, neliedz dalībvalstīm uzskatīt aizsargāto lietotāju centralizētās siltumapgādes iekārtas par aizsargājamām saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1938 sniegto definīciju. Dalībvalstīm, kurās elektroenerģijas ražošana ir pilnībā atkarīga no LNG piegādēm un kurām nav vērā ņemamu gāzes krātuvju, kritiskie gāzes apjomi elektroapgādes drošības nolūkos būtu attiecīgi jāpielāgo. Kritiskais gāzes apjoms elektroapgādes drošības nolūkos var būt mazāks nekā elektroenerģijas ražošanai patērētās gāzes vēsturiskais līmenis, jo elektroenerģijas pietiekamību var nodrošināt ar citiem līdzekļiem, tostarp, nodrošinot piegādes starp dalībvalstīm.

(67)

Tomēr tas neizslēdz, ka faktiskie minimālie gāzes apjomi, kas nepieciešami dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, vai dalībvalstij, kura solidaritāti nodrošina, varētu būt augstāki par ENTSO-E modelētajām vērtībām, lai izvairītos no elektroenerģētiskās krīzes. Šādos gadījumos dalībvalstij, kas pieprasa solidaritāti, vai dalībvalstij, kas solidaritāti nodrošina, vajadzētu būt iespējai pārsniegt šajā regulā noteiktās maksimālās vērtības, ja tā var pamatot, ka tas vajadzīgs, lai izvairītos no elektroenerģētiskās krīzes, piemēram, gadījumos, kad nepieciešams izmantot frekvences atjaunošanas rezerves un alternatīvus kurināmos, vai izņēmuma gadījumos, kuri nav ņemti vērā ENTSO-E ziemas prognozē, jo īpaši ņemot vērā hidroloģiskos līmeņus vai negaidītas norises. Elektroapgādes drošībai kritiskais gāzes apjoms pēc definīcijas ietver visu gāzi, kas vajadzīga, lai nodrošinātu stabilu elektroapgādi, un tāpēc ietver elektroenerģiju, kas vajadzīga gāzes ražošanai un transportēšanai, kā arī kritiskas infrastruktūras būtiskas nozares un iekārtas, kuras ir būtiskas militāro, valsts drošības un humānās palīdzības pakalpojumu darbībai.

(68)

Ierobežojumi, kas tirgus dalībniekiem noteikti ar solidārās aizsardzības paplašināšanu, to attiecinot uz kritiskajiem gāzes apjomiem, ir vajadzīgi, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību situācijā, kad gāzes piedāvājums samazinās, bet pieprasījums palielinās ziemas sezonā. Minēto ierobežojumu pamatā ir spēkā esošie pasākumi, kas noteikti Regulā (ES) 2017/1938 un Padomes Regulā (ES) 2022/1369 (12), attiecīgi, , un to mērķis ir uzlabot minēto pasākumu efektivitāti pašreizējos apstākļos.

(69)

Šī regula neskar dalībvalstu brīvību ņemt vērā iespējamu ilglaicīgu kaitējumu rūpnieciskām iekārtām, nosakot prioritātes attiecībā uz pieprasījumu, kas būtu jāsamazina vai jāierobežo, lai varētu nodrošināt solidaritāti citai dalībvalstij.

(70)

Noteikti lietotāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ir sevišķi neaizsargāti pret gāzes piegādes traucējumu negatīvajām sekām. Tāpēc ar Regulu (ES) 2017/1938 tika ieviests dalībvalstu solidaritātes mehānisms ar mērķi mazināt smagas ārkārtas situācijas sekas Savienībā un nodrošināt gāzes plūsmu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem. Tomēr noteiktos gadījumos arī aizsargājamu lietotāju gāzes izmantojumu varētu uzskatīt par nebūtisku. Tas, ka tiek samazināts šāds izmantojums, kas nepārprotami pārsniedz nepieciešamo, Regulā (ES) 2017/1938 noteiktos mērķus neapdraudētu, it sevišķi tāpēc, ka trūkstošās gāzes patēriņš nebūtiskām vajadzībām varētu radīt nopietnu kaitējumu citās privātās vai komerciālās jomās. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai panākt gāzes ietaupījumus, specifiskos apstākļos arī samazinot aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, ja šāds samazinājums fiziski ir iespējams, neietekmējot būtiskus gāzes lietojumus. Tomēr jebkādiem samazināšanas pasākumiem, ko veic dalībvalstis, vajadzētu attiekties tikai uz nebūtisku patēriņu, un tiem nekādā gadījumā nevajadzētu mazināt aizsargājamo lietotāju gāzes pamatizmantojuma līmeni, ne arī ierobežot viņu spēju pienācīgi apsildīt mājokli.

(71)

Dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai brīvi noteikt piemērojamos samazināšanas pasākumus un darbības, kas atbilst nebūtiskam patēriņam, piemēram, āra apsildes, dzīvojamo ēku peldbaseinu apsildes un citu papildu dzīvojamo telpu apsildes vajadzībām. Ja dalībvalstīm ir iespēja ierobežot nebūtisku patēriņu, tām būtu jāspēj stiprināt aizsardzības pasākumus un nodrošināt, ka gāze tiek piegādāta citām būtiskām nozarēm, pakalpojumiem un industrijām, kas tādējādi var turpināt darboties krīzes laikā.

(72)

Visiem pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu, vajadzētu būt nepieciešamiem un samērīgiem, piemērojamiem jo īpaši situācijās, kad ir izsludināta krīze, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktu un 12. pantu, vai Savienības trauksme, ievērojot Regulu (ES) 2022/1369. Neraugoties uz nebūtiska patēriņa mazināšanas pasākumu piemērošanu, aizsargājamajiem lietotājiem arī turpmāk vajadzētu būt aizsargātiem pret atslēgšanu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka šādi pasākumi neierobežo vajadzīgo aizsardzību mazaizsargātiem lietotājiem, kuru pašreizējais patēriņš būtu jāuzskata par būtisku, neskarot piegāžu pārtraukumu tehnisku iemeslu dēļ.

(73)

Dalībvalstis var brīvi lemt, vai un kā nošķirt aizsargājamu lietotāju būtisko un nebūtisko patēriņu. Dalībvalstij, kas pieprasa solidaritātes pasākumus un nolemj šādu nošķīrumu nenoteikt, nebūtu jāpierāda, ka nebūtisko patēriņu varēja samazināt pirms solidaritātes pieprasīšanas. Dalībvalstij, kas nodrošina solidaritāti, nevajadzētu būt pienākumam nošķirt būtiskus un nebūtiskus lietotājus, lai noteiktu solidaritātes pasākumiem pieejamo gāzes apjomu.

(74)

Ārkārtas gadījumā dalībvalstīm, kā arī Savienībai būtu jānodrošina gāzes plūsma iekšējā tirgū. Tas nozīmē, ka valsts līmenī veiktiem pasākumiem nevajadzētu radīt piegādes drošības problēmas citā dalībvalstī, savukārt piekļuvei pārrobežu infrastruktūrai jebkurā laikā pastāvīgi vajadzētu būt drošai un tehniski iespējamai. Pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz procesu, kā efektīvi atrisināt divu dalībvalstu konfliktus par pasākumiem, kuri negatīvi ietekmē pārrobežu plūsmas. Tā kā Savienības gāzes un elektroenerģijas tīkli ir starpsavienoti, tas varētu ne tikai radīt nopietnas piegādes drošības problēmas, bet arī vājināt Savienības vienotību attiecībā pret trešām valstīm. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 6. punkta, tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras veiktos valsts pasākumus izvērtēt un vajadzības gadījumā strīdu saprātīgā termiņā izšķirt. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt šādus nacionālus pasākumus modificēt, ja tā konstatē draudus gāzes piegādes drošībai citās dalībvalstīs vai Savienībā. Ņemot vērā pašreizējās enerģētiskās krīzes ārkārtējo raksturu, Komisijas lēmums būtu jāizpilda bez vilcināšanās, kas varētu kavēt Savienības apgādi ar gāzi. Tāpēc, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, uz šīs regulas piemērošanas laiku būtu jāaptur saskaņošanas procedūras.

(75)

Enerģētiskās solidaritātes princips ir vispārējs Savienības tiesību princips (13), kas attiecas uz visām dalībvalstīm, nevis tikai kaimiņos esošajām dalībvalstīm. Turklāt, lai solidaritātes garā garantētu gāzes piegādes drošību, ir svarīgi efektīvi izmantot pašreizējo infrastruktūru, arī pārrobežu pārvades jaudu un LNG kompleksus. Laikā, kad ir gāzes piegādes traucējumi Savienības, reģiona vai valsts līmenī un notiek vērā ņemama pāreja no cauruļvadu gāzes uz LNG, dalībvalstīm smagas krīzes situācijā vajadzētu būt iespējai ne vien izmantot kaimiņos esošu cauruļvadu piegādes iespējas, bet arī saņemt piegādes no valstīm, kam ir LNG kompleksi. Dažām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt solidaritāti citām dalībvalstīm, pat ja tās nav tieši savienotas ar gāzes cauruļvadu vai caur trešo valsti vai citām dalībvalstīm, ar noteikumu, ka dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, ir izsmēlusi visus savā ārkārtas rīcības plānā paredzētos tirgus pasākumus, tostarp LNG iepirkumus pasaules tirgū. Tāpēc ir lietderīgi pienākumu nodrošināt solidaritāti attiecināt arī uz dalībvalstīm, kam nav savienojumu, bet ir LNG kompleksi, ņemot vērā atšķirības starp cauruļvadu gāzi un LNG tirgiem un infrastruktūru, ieskaitot LNG kuģus un tankkuģus, kad tiek noteikti pienākumi operatoriem, un ņemot vērā izpildes nodrošināšanas pilnvaru trūkumu attiecībā uz LNG aktīviem, piemēram, LNG tankkuģiem, un tostarp iespējas veikt dabasgāzes un LNG mijmaiņu, ja tās dalībvalsts teritorijā, kura nodrošina solidaritāti, nav gāzes šķidrināšanas iekārtas.

(76)

Kad dalībvalsts, kurai ir LNG kompleksi, nodrošina solidaritāti citai dalībvalstij, tā nebūtu jāuzskata par atbildīgu par nepietiekamām caurlaides spējām vai citām iespējamām problēmām, kuras var rasties ārpus tās teritorijas vai kuras rodas no tā, ka trūkst izpildes pilnvaru attiecībā uz LNG kuģiem un tankkuģiem, kas pieder trešās valsts operatoram, ja šādas nepietiekamas caurlaides spējas vai citas problēmas ietekmē faktisko gāzes plūsmu un galu galā liedz vajadzīgajam gāzes daudzumam sasniegt dalībvalsti, kas pieprasījusi solidaritāti. Ja dalībvalstij, kas nodrošina solidaritāti, nav izpildes pilnvaru, tai nevajadzētu būt atbildīgai par to, ka nav notikusi LNG kravas mijmaiņa, to apmainot ar dabasgāzi.

(77)

Īstenojot enerģētiskās solidaritātes principu, ar Regulu (ES) 2017/1938 tika ieviests solidaritātes mehānisms, kura mērķis ir stiprināt dalībvalstu sadarbību un savstarpējo uzticēšanos smagas krīzes gadījumā. Lai sekmētu solidaritātes mehānisma īstenošanu, dalībvalstīm divpusējās vienošanās kārtībā ir pienākums vienoties par vairākiem tehniskiem, juridiskiem un finansiāliem jautājumiem, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 10. punktu.

(78)

Neraugoties uz juridisko pienākumu līdz 2018. gada 1. decembrim noslēgt divpusējas vienošanās par solidaritātes pasākumiem , līdz galam noslēgtas ir tikai dažas šādas vienošanās, un līdz ar to ir apdraudēts juridiskais pienākums sniegt solidaritātes atbalstu ārkārtas situācijā. Komisijas priekšlikumā regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes iekšējo tirgu un ūdeņraža iekšējo tirgu bija iekļauts pirmais solidaritātes nolīguma veidnes paraugs. Tomēr, tā kā minētā veidne tika izstrādāta pirms Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, tad, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad valda ārkārtējs gāzes trūkums un cenas strauji kāpj, un to, ka ir steidzami vajadzīgi pagaidu standarta noteikumi jau nākamajai ziemai, ir lietderīgi izveidot pagaidu standarta noteikumu satvaru, lai, atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. un 2. punkta, nodrošinātu nepieciešamos solidaritātes pasākumus, kas ir iedarbīgi un ātri īstenojami, nav atkarīgi no ilgām divpusējām sarunām un ir pielāgoti pašreizējai situācijai, ko raksturo pārmērīgi augstas un ļoti svārstīgas gāzes cenas. Jo īpaši būtu jāievieš skaidrāki standarta noteikumi par nodrošinātās gāzes izmaksu kompensēšanu un, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, par tādu iespējamu papildu izmaksu ierobežošanu, kuru segšanu var prasīt dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti. Būtu jāturpina piemērot noteikumus par solidaritātes pasākumiem, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 13. pantu, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

(79)

Solidaritāte principā būtu jānodrošina par taisnīgu kompensāciju, ko tieši maksātu dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, vai tās deleģētās vienības. Kompensācijai būtu jāsedz gāzes cena, faktiskās vai iespējamās glabāšanas izmaksas, pārrobežu transportēšanas izmaksas un saistītās izmaksas. Kompensācijai vajadzētu būt taisnīgai gan attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pieprasa solidaritāti, gan dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti.

(80)

Pašreizējās krīzes dēļ cenu līmeņi un regulārie straujie cenu kāpumi ir daudz lielāki nekā tas, ko saistībā ar iespējamas piegādes krīzes situāciju paredzēja, kad tika pieņemta Regula (ES) 2017/1938. Tāpēc, nosakot kompensācijas summu dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti, būtu jāņem vērā gāzes tirgum patlaban raksturīgais tekošās dienas cenu svārstīgums pašreizējās gāzes krīzes dēļ. Pamatojoties uz solidaritāti un lai izvairītos no cenu noteikšanas ārkārtējos tirgus apstākļos, būtu problemātiski solidaritātes pasākuma standarta cenai par pamatu ņemt svārstīgo tekošās dienas tirgus cenu. Gāzes cenai būtu jāatspoguļo vidējā nākamās dienas tirgus cena dienā pirms solidaritātes pieprasījuma dalībvalstī, kura nodrošina solidaritāti. Ņemot to vērā, kompensācija joprojām ir balstīta uz “tirgus cenu”, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2018/177 (14). Vidējā nākamās dienas tirgus cena ir mazāk atkarīga no svārstīguma un ļoti augstām tūlītējām cenām krīzes situācijās, tāpēc ierobežo jebkādus nevēlamus stimulus.

(81)

Kā uzsvērts Ieteikumā (ES) 2018/177, izmaksas par kaitējumu ierobežojumiem pakļautai nozarei kompensācijā ietveramas tikai tad, ja tās nav atspoguļotas gāzes cenā, kas jāmaksā dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, un dalībvalstij, kas pieprasījusi solidaritāti, par vienām un tām pašām izmaksām kompensāciju nevajadzētu maksāt divreiz. Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus, kad gāzes cenas ir sasniegušas vēl nepieredzētu līmeni, nebūtu dalībvalstij, kas saņem solidāru palīdzību, automātiski jāuzliek pienākums pilnībā segt citas izmaksas, piemēram, zaudējumus vai izmaksas par tiesvedību dalībvalstī, kura nodrošina solidaritāti, ja vien solidaritātes nolīgumā nav panākta vienošanās par citu risinājumu. Pieredze liecina, ka viens no galvenajiem šķēršļiem solidaritātes nolīgumu noslēgšanai ir saņēmējas dalībvalsts pienākums uzņemties pilnu finansiālo risku attiecībā uz visām tiešajām vai netiešajām kompensācijas izmaksām, kuras, iespējams, var izrietēt no solidaritātes pasākumu nodrošināšanas. Tāpēc standarta noteikumos par solidaritātes nolīgumiem neierobežoto atbildību vajadzētu mīkstināt, lai pēc iespējas drīz varētu noslēgt vēl nenoslēgtos nolīgumus, jo minētie nolīgumi ir Regulas (ES) 2017/1938 stūrakmens un atspoguļo Savienības solidaritātes principu enerģētikas jomā. Ja vien kompensācija par netiešajām izmaksām nepārsniedz 100 % no gāzes cenas, ir pamatota un to nesedz gāzes cena, minētās izmaksas būtu jāsedz saņēmējai dalībvalstij.

Tomēr, ja pieprasītās izmaksas pārsniedz 100 % no gāzes cenas, Komisijai pēc apspriešanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm vajadzētu noteikt taisnīgu izmaksu kompensāciju, tāpēc tai vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai izmaksu kompensācijas ierobežojums ir piemērots. Tāpēc Komisijai vajadzētu spēt atsevišķos gadījumos atļaut atšķirīgu kompensāciju, nekā to, kas izklāstīta Regulā (ES) 2017/1938, ņemot vērā attiecīgā gadījuma konkrētos apstākļus, tostarp gāzes taupīšanas un gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumus, un solidaritātes principu enerģētikas jomā. Savā novērtējumā Komisijai būtu jāpievērš pienācīga uzmanība, lai gāzes patērētāju ierobežošana vai atslēgšana neradītu pārmērīgas netiešās izmaksas.

(82)

Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz kompensācijas izmaksu par solidaritātes pasākumiem starp dalībvalstīm, neskar tos principus par kaitējuma kompensēšanu, kuri paredzēti valsts konstitucionālajās tiesībās.

(83)

Vienošanos par solidaritātes pasākumiem noslēgšana ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kā prasīts, ievērojot Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 10. punktu, ir piemērotākais instruments, kā īstenot pienākumu nodrošināt solidaritātes pasākumus, ievērojot minētās regulas 13. panta 1. un 2. punktu. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm atkāpties no šajā regulā izklāstītajiem standarta kompensācijas noteikumiem, ja tās vienojas par citiem solidaritātes nolīgumā paredzētiem noteikumiem. Dalībvalstīm būtu jo īpaši jāpaliek iespējai divpusēji vienoties par papildu kompensāciju, kas sedz citas izmaksas, piemēram, visas izmaksas, kas radušās sakarā ar pienākumu maksāt kompensāciju dalībvalstī, kura nodrošina solidaritāti, arī par kaitējumu ierobežojumiem pakļautai nozarei. Divpusējos solidaritātes nolīgumos šādas izmaksas kompensācijā var ietvert, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts pienākums maksāt par kaitējumu ierobežojumiem pakļautai nozarei, tostarp – papildus gāzes cenai – kompensāciju par ekonomisko kaitējumu.

(84)

Standarta solidaritātes mehānismu, kas izmantojams, ja citu iespēju nav, būtu jāiedarbina tikai dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, ja tirgus nespēj piedāvāt nepieciešamos gāzes apjomus solidaritātē aizsargājamo lietotāju pieprasījuma apmierināšanai, tostarp LNG un apjomus, ko brīvprātīgi piedāvā neaizsargājamie lietotāji. Ievērojot Regulu (ES) 2017/1938, dalībvalstīm ir jābūt izsmēlušām visus pasākumus, kas paredzēti to ārkārtas rīcības plānos, tostarp piespiedu ierobežojumus līdz pat solidaritātē aizsargājamu lietotāju līmenim.

(85)

Solidaritātes mehānisma iespējamās aktivizēšanas steidzamība un sekas nozīmē, ka būtu vajadzīga cieša sadarbība starp iesaistītajām dalībvalstīm, Komisiju un kompetentajiem krīzes pārvaldītājiem, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu. Tāpēc pieprasījums būtu savlaicīgi jāpaziņo visām pusēm, un tajā kā minimums būtu jāiekļauj elementi, kas dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti, vajadzīgi, lai nekavējoties sniegtu atbildi. Dalībvalstu, kuras nodrošina solidaritāti, atbildē būtu jāiekļauj informācija par gāzes apjomu, ko varētu piegādāt dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, arī informācija par apjomiem, kurus varētu atbrīvot, ja tiktu piemēroti ārpustirgus pasākumi. Dalībvalstis var vienoties par papildu tehniskiem un koordinācijas pasākumiem, kuri atvieglotu savlaicīgu reaģēšanu uz solidaritātes pieprasījumu. Nodrošinot solidaritāti, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tīkla ekspluatācijas drošums un uzticamība.

(86)

Dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, vajadzētu būt iespējai saņemt solidaritāti no vairākām dalībvalstīm. Standarta solidaritātes mehānisms būtu izmantojams š tikai tad, ja dalībvalsts, kuras nodrošina solidaritāti, ar dalībvalsti, kuras pieprasa solidaritāti, nav noslēgusi nekādu divpusēju vienošanos. Ja starp dalībvalsti, kura pieprasa solidaritāti, un dalībvalsti, kura nodrošina solidaritāti, ir noslēgta divpusēja vienošanās, minētajam nolīgumam būtu jāprevalē un tas starp tām būtu jāpiemēro.

(87)

Komisijai vajadzētu būt iespējai uzraudzīt standarta solidaritātes mehānisma piemērošanu, un, ja to uzskata par nepieciešamu, tai būtu jāspēj atvieglot solidaritātes pieprasījumu savietošanu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jānodrošina interaktīva platforma, kas kalpotu par paraugu un dotu iespēju pastāvīgi un reāllaikā iesniegt solidaritātes pieprasījumus un tos sasaistīt ar attiecīgajiem pieejamajiem apjomiem.

(88)

Dalībvalstis un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses var arī noslēgt brīvprātīgas vienošanās par solidaritātes pasākumu piemērošanu.

(89)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(90)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā izklāstīts minētajā pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,