(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2021. gada 24. septembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) un Brazīlijas (kopā “attiecīgās valstis”) izcelsmes elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda (“ECCS”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2021. gada 13. augustā Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER”) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Sūdzība tika iesniegta šādu Savienības ražotāju vārdā: ArcelorMittal Atlantique et Lorraine (Francija), ArcelorMittal Etxebarri S.A. (Spānija) un ThyssenKrupp Rasselstein GmbH (Vācija), kuri, kā apgalvots, pārstāv Savienības ražošanas nozari 100 % apmērā. Izmeklēšanas gaitā Komisija uzzināja, ka Savienībā ir vēl viens ECCS ražotājs, proti, Acciaierie d’Italia. Tā kā sūdzības iesniedzēji tomēr pārstāvēja [85–95] % no Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare atbilstīgi pamatregulas 5. panta 4. punktam.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, ar to sazināties. Turklāt Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR un Brazīlijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, kas tās skar izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2022. gada 25. aprīlī ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem maksājumiem un sīku informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, četras nedēļas pirms pagaidu maksājumu noteikšanas (“iepriekšējas informācijas izpaušanas periods”). Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Kā paskaidrots pagaidu regulas 29.–34. apsvērumā, Komisija secināja, ka pamatregulas 14. panta 5.a punktā noteiktās reģistrācijas prasības nav izpildītas. Tāpēc iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importa no attiecīgajām valstīm reģistrācija nav veikta.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no Baoshan Iron & Steel Co., Ltd (“Baosteel”), Handan Jintai Packing Materials Co., Ltd (“Jintai”) un CANPACK. Pateicoties Baosteel sniegtajai informācijai, aprēķinos tika labota pārrakstīšanās kļūda. Jintai piezīmes bija saistītas ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu un tādējādi neattiecās uz aprēķinu precizitāti. Tāpēc pēc pagaidu pasākumu izpaušanas tās netika ņemtas vērā un ir aplūkotas turpmāk 3.1. iedaļā. Tā kā CANPACK piezīmes bija saistītas ar Savienības interesēm, tās ir aplūkotas turpmāk 7. iedaļā.

(7)

Komisija 2022. gada 23. maijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Īstenošanas regulu (ES) 2022/802, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Brazīlijas izcelsmes ražojumu no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda importam (3) (“pagaidu regula”).

(8)

Pēc tam kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikti pagaidu antidempinga maksājumi (“pagaidu informācijas izpaušana”), Eurofer (sūdzības iesniedzējs), Eviosys (Savienības lietotājs), CANPACK, kas pārstāvēja CANPACK Slovakia s.r.o., Can-Pack Food and Industrial Packaging Sp. z o.o. un Tapon France S.A.S. (Savienības lietotāji), Astir Vitogiannis Bros Single Member S.A. (“Astir Vitogiannis”) (Savienības lietotājs), Baosteel (ražotājs eksportētājs no Ķīnas), Jintai (ražotājs eksportētājs no Ķīnas), Companhia Siderurgica Nacional (“CSN”) (ražotājs eksportētājs no Brazīlijas), Ķīnas Dzelzs un tērauda apvienība (“CISA”), ĶTR valdība (“ĶV”) un Brazīlijas valdība (“BV”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstveida informāciju, kurā pauda savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(9)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Notika Baosteel, CISA un Astir Vitogiannis uzklausīšana.

(10)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(11)

Komisija 2022. gada 31. augustā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Brazīlijas izcelsmes ražojumu no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda importam (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar galīgās informācijas izpaušanu.

(12)

Pēc piezīmju saņemšanas no ieinteresētajām personām Komisija 2022. gada 16. septembrī tās informēja par dažiem precizējumiem un nebūtiskiem labojumiem galīgās informācijas izpaušanas dokumentos, tomēr šie precizējumi un labojumi neietekmēja galīgos maksājumus. Personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja iesniegt piezīmes. Piezīmes iesniedza tikai CISA.

(13)

Personām, kas to pieprasīja, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām. Notika CISA, Baosteel, Eviosys un Eurofer uzklausīšana.

(14)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 6. un 7. apsvērumā, Ķīnas Dzelzs un tērauda apvienība (“CISA”) sniedza piezīmes pēc procedūras sākšanas, apgalvojot, ka sūdzība pārāk lielā mērā pamatota ar konfidenciālu informāciju un ka tādēļ nekonfidenciālā versija nav pietiekama, lai varētu pienācīgi izprast sūdzības pamatā esošos pierādījumus. CISA atkārtoja šo apgalvojumu pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(15)

Komisija pagaidu regulas 8. apsvērumā apstiprināja savu secinājumu, ka sūdzības nekonfidenciālajā versijā, kas ir iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajos lietas materiālos, ir visi būtiskie pierādījumi un konfidenciālu datu nekonfidenciālie kopsavilkumi, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību, un tāpēc šo apgalvojumu noraidīja.

(16)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par Savienības ražotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi, tiek apstiprināts pagaidu regulas 9.–17. apsvērums.

(17)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 18. apsvērumā, GDH Zhongyue (Zhongshan) Tinplate Industry Co., Ltd., ražotājs eksportētājs no Ķīnas, pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā. Šis pieprasījums tika atkārtots pēc galīgās informācijas izpaušanas. Komisija bija provizoriski konstatējusi, ka šā pieprasījuma izskatīšana būtu bijusi pārmērīgi apgrūtinoša un nebūtu ļāvusi pabeigt izmeklēšanu pamatregulā noteiktajā termiņā. Komisija atgādināja, ka tā savā izlasē bija iekļāvusi tikai divus uzņēmumus, kuri pārstāvēja lielāko importa apjomu no Ķīnas un kurus noteiktajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt. Abi uzņēmumi sadarbojās pilnībā, tostarp attiecībā uz vairāku saistīto uzņēmumu Ķīnā un Savienībā sniegtās informācijas pārbaudi (veicot attālinātās kontrolpārbaudes jeb “AKP”), tāpēc Komisija papildus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nevarēja veikt GDH Zhongyue (Zhongshan) Tinplate Industry Co. Ltd. atsevišķu pārbaudi. Šis secinājums palika spēkā arī galīgajā posmā. Tādējādi Komisija apstiprināja savu lēmumu nepiekrist šā uzņēmuma individuālai pārbaudei.

(18)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 19. un 21. apsvērumā, Komisija nosūtīja anketas trim Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzējam, vienam nesaistītam importētājam, zināmajiem lietotājiem un trim ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Tā nosūtīja anketas arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā arī par kropļojumiem, kas Ķīnā pastāv attiecīgā ražojuma izejvielu tirgū.

(19)

Papildus pagaidu regulas 23. apsvērumā minētajām AKP Komisija veica arī šāda Savienības lietotāja pārbaudes apmeklējumu:

(20)

Kā norādīts pagaidu regulas 24. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Komisija atgādināja, ka pagaidu regulas 25. apsvērumā ir norādīts, ka attiecīgais ražojums ir tādi ĶTR un Brazīlijas izcelsmes plakani dzelzs, leģētā tērauda vai neleģētā tērauda velmējumi ar hroma oksīdu vai hroma un hroma oksīdu pārklājumu, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7210 50 00 un 7212 50 20 (“attiecīgais ražojums”).

(22)

ECCS ir plašs lietojums, parasti mazumtirdzniecības un rūpnieciskajam iepakojumam. To visbiežāk izmanto pārtikas iepakojumam, piemēram, skārdeņu augšpusē un apakšā, skrūvējamos korķos un vāciņos, gredzenos utt. Citi lietojuma veidi ir sadzīves tehnikas ārējās detaļas, fotofilmu futrāļi, aizsargmateriāli optiskās šķiedras aizsardzībai vai citas elektriskās un elektroniskās daļas.

(23)

Tā kā nav iesniegta neviena saistīta prasība vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(24)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma rakstveida piezīmes no diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, CISA un Ķīnas Tautas Republikas valdības (“ĶV”), par provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(25)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 42.–109. apsvērumā.

(26)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA un ĶV sniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu šajā izmeklēšanā. Turklāt Baosteel apstiprināja CISA piezīmes.

(27)

ĶV apgalvoja, ka ziņojumā ir faktiskas un juridiskas nepilnības un ka uz to pamatotie lēmumi nav likumīgi. Attiecībā uz faktisko pamatojumu ĶV uzskata, ka ziņojums ir sagrozīts, vienpusīgs un neatbilst realitātei. Turklāt tas, ka Komisija publicējusi ziņojumus par nedaudzām izraudzītām valstīm, radot bažas par lielākās labvēlības režīmu. ĶV arī uzskata, ka Komisijas paļaušanās uz ziņojumā sniegtajiem pierādījumiem neatbilst godīgu un taisnīgu tiesību garam, jo tā rada netaisnīgas priekšrocības Savienības ražošanas nozarei un faktiski ir līdzvērtīga lietas iztiesāšanai vēl pirms tiesvedības.

(28)

Līdzīgā kārtā CISA arī apgalvoja, ka Komisija pārmērīgi paļāvās uz ziņojumu, kurš, CISA ieskatā, ir vienpusējs, neobjektīvs un novecojis un kurā apzināti nav iekļauti fakti, lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. CISA arī nepiekrita Komisijas atbildei pagaidu regulas 3.1.3. iedaļā, kur Komisija apgalvoja, ka gan ĶV, gan citām personām bija iespēja iesniegt informāciju, kas atspēko ziņojumā iekļautos avotus, precizējot, ka šajā gadījumā pierādīšanas pierādījumus gulstas uz izmeklēšanas iestādi, nevis trešās valsts eksportētājiem. CISA arī uzsvēra, ka ziņojums neattiecās uz ECCS nozari, bet vienkārši ir universāls dokuments, kuru Komisija nekritiski izmanto dažādu izmeklēšanu vajadzībām. Turklāt CISA apgalvoja, ka piecgades plāni (“PP”), uz kuriem Komisija atsaucas savā izmeklēšanā, lai pierādītu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, ir tikai norāžu dokuments, kurā izklāstīti politiskie uzskati nākotnei un kuram līdzīgi dokumenti tiek publicēti arī Eiropas Savienībā, tādējādi tas nerada kropļojumus. Visbeidzot, CISA apgalvoja, ka ziņojumā minētais 13. piecgades plāns aptver tikai laikposmu līdz 2020. gadam, tādējādi tas neattiecās uz izmeklēšanas perioda otro daļu.

(29)

Komisija tam nepiekrita. Šie argumenti jau lielā mērā tika aplūkoti pagaidu regulā, un tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 68.–70. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Komisija nesaskatīja, kā, piemēram, atsaukšanās uz Ķīnas tiesisko regulējumu var būt nesaistīta ar realitāti. Līdzīgā kārtā CISA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā faktus, elementus un secinājumus, kuri būtu pretrunā ziņojuma mērķim, nenorādot, kādi konkrēti faktiskie apstākļi vai elementi liktu apšaubīt nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Saistībā ar pierādīšanas pienākumu ziņojums, kā arī citi sniegtie pierādījumi nozīmēja, ka Komisija ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu un ka ne CISA, ne pārējās ieinteresētās personas nav spējušas atspēkot sniegtos pierādījumus. Komisija arī uzsvēra, ka ĶV publicēti PP nav tikai vispārīgi norāžu dokumenti, bet ir juridiski saistoši. Šajā saistībā Komisija atsaucās uz ziņojuma 4. nodaļā izklāstīto detalizēto plānu analīzi, norādot, ka 4.3.1. iedaļa ir īpaši veltīta plānu juridiski saistošajam raksturam.

(30)

Saistībā ar apgalvojumu, ka 13. PP neattiecās uz izmeklēšanas perioda otro daļu (no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), Komisija atkārtoja jau pagaidu regulas 69. apsvērumā pausto, ka 14. PP publicēšana sākās tikai 2021. gadā. Piemēram, vispārējais 14. PP tika publicēts 12. martā, 14. PP par tērauda lūžņiem – 15. septembrī, un 14. PP par izejvielu izstrādi – 2021. gada 21. decembrī. Komisija norādīja, ka laikposmā no 13. PP piemērošanas datuma līdz 14. PP publicēšanai joprojām bija piemērojami 13. PP noteikumi. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, kad tieši tika publicēti atsevišķi 14. PP, fakts, ka 13. PP bija piemērojams izmeklēšanas perioda pirmajā pusē, jau norāda uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(31)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoti iesniedza savus apgalvojumus par ziņojumu, savu argumentāciju nepapildinot ar jauniem elementiem. Tāpēc Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi tika aplūkoti jau pagaidu regulas 68.–70. apsvērumā, kā arī iepriekš 29. apsvērumā.

(32)

Līdzīgā kārtā CISA pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti kritizēja ziņojumu, vēlreiz paužot nostāju, ka ziņojums neatbilst neatkarīgu un objektīvu pierādījumu standartiem. Turklāt CISA atkal aktualizēja jautājumu par 13. PP, norādot, ka, no vienas puses, plāns nebūtu jāuzskata par saistošu tiesību aktu, bet vispārēju politikas dokumentu, kādu izmanto arī ES, un ka, no otras puses, 13. PP neaptver pusi no IP. Saistībā ar to CISA aicināja Komisiju paskaidrot, kā 13. PP saturs pēc tā piemērošanas beigām var būt uzskatāms par nozīmīgu kropļojumu pierādījumu.

(33)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, kā norādīts jau iepriekš 29. apsvērumā, Ķīna izmanto piecu gadu plānošanas ciklu. Šajā ciklā atsevišķus plānošanas dokumentus nākamajam ciklam izstrādā jau iepriekšējā cikla laikā, tomēr atsevišķus nākamā cikla plānošanas dokumentus var oficiāli publiskot ar nelielu kavēšanos pēc attiecīgo iepriekšējā plānošanas cikla dokumentu termiņa beigām. Fakts, ka 13. PP oficiālais beigu datums ir IP vidū vai ka attiecīgais 14. PP pēc iepriekšējā plānošanas perioda beigām tika publicēts ar zināmu laika starpību, nevar mainīt Ķīnas plānošanas sistēmas būtību, kas noteic, ka iestādes un uzņēmēji vienmēr ir iesaistīti plānošanas ciklā. Komisija arī nepiekrita CISA argumentam, ka 13. PP bija tikai vispārējs politikas dokuments par publisko ieguldījumu prioritātēm. Vispirms jānorāda, ka CISA nesniedza nekādus argumentus, ar kuriem apšaubītu Komisijas analīzi ziņojuma 4.3.1. iedaļā, kā minēts iepriekš 29. apsvērumā. Turklāt CISA veiktais Komisijas Jaunās industriālās stratēģijas salīdzinājums ar 13. PP bija neatbilstošs vairākos līmeņos, piemēram, saistībā ar dokumentu tipoloģiju (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un citām ES iestādēm salīdzināts ar dokumentu, ko faktiski pieņēmusi Ķīnas augstākā likumdošanas iestāde), kā arī to raksturu un būtību (paskaidrojošs dokuments, kurā izklāstītas politikas prioritātes, salīdzināts ar preskriptīvām norādēm, kurās minēta virkne rūpnieciskās produkcijas mērķrādītāju un skaidri izpildes pienākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem subjektiem).

(34)

Attiecīgi ĶV un CISA sniegtie argumenti tikai noraidīti, un Komisija apstiprināja pagaidu regulas 68.–70. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(35)

Pirmkārt, ĶV, tāpat kā CISA, apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšana, kas notiek saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav saderīga ar PTO Antidempinga nolīgumu (“ADN”), jo īpaši ar ADN 2.2. pantu, kur ir sniegts pilnīgs to situāciju saraksts, kurās var noteikt normālo vērtību, bet “nozīmīgi kropļojumi” nav minēti starp šādām situācijām.

(36)

Otrkārt, ĶV un CISA uzskatīja, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts datu izmantošana nav saderīga ar GATT VI.1(b) pantu un ADN 2.2.1.1. pantu, kas saliktās normālās vērtības noteikšanai prasa izmantot ražošanas izmaksas izcelsmes valstī. CISA pauda viedokli, ka Komisija ignorēja Apelācijas institūcijas konstatējumu lietā European Union – Anti-Dumping Measures on Biodiesel from Argentina (“DS473”), ka ārpus eksportētājas valsts iegūtu datu pieļaujamā izmantošana “tomēr nenozīmē, ka izmeklēšanas iestāde var vienkārši aizstāt ražošanas izmaksas izcelsmes valstī ar izmaksām, kas iegūtas ārpus izcelsmes valsts”. CISA arī atgādināja, ka saskaņā ar Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā DS473, ja, nosakot “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī” saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, izmanto informāciju, kas iegūta ārpus izcelsmes valsts, izmeklēšanas iestādei ir jānodrošina, ka šāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu “ražošanas izmaksas izcelsmes valstī”, un tam var būt nepieciešams, lai izmeklēšanas iestāde pielāgotu šo informāciju. Tomēr CISA apgalvoja, ka nav dokumentu, kas liecinātu, ka Komisija ir centusies pielāgot datus no attiecīgas reprezentatīvās valsts, lai iegūtu ražošanas izmaksas Ķīnā. CISA uzskata, ka tas neatbilst ES saistībām, kas noteiktas PTO ADN 2.2. pantā.

(37)

Treškārt, ĶV un CISA apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar PTO noteikumiem, jo Komisija, pārkāpjot ADN 2.2.1.1. pantu, ir noraidījusi Ķīnas ražotāja veikto uzskaiti, nenosakot, vai šī uzskaite atbilst Ķīnā vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un vai tā pamatoti atspoguļo ar ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. CISA šajā saistībā apgalvoja, ka jau lietā DS473 tika konstatēts, ka Komisijas prakse nav saskaņā ar PTO. ĶV arī atgādināja, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 un Ekspertu grupa ziņojumā European Union – Cost Adjustment Methodologies II (Russia) (“DS494”) ir atzinušas, ka saskaņā ar ADN 2.2.1.1. pantu, ja vien izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar attiecīgo ražojumu, var uzskatīt, ka tā “pamatoti atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas”, un izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šāda uzskaite, lai noteiktu izmeklējamo ražotāju ražošanas izmaksas.

(38)

Saistībā ar pirmo apgalvojumu jānorāda, ka CISA identisku argumentu pauda jau piezīmēs par pirmo paziņojumu un Komisija to sīki aplūkoja pagaidu regulas 66. apsvērumā. Tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti iepriekš minētajā apsvērumā.

(39)

Attiecībā uz otro argumentu jānorāda, ka tas lielā mērā ir pagaidu regulas 65. un 66. apsvēruma jau aplūkotā apgalvojuma atkārtojums. Komisija arī norādīja, ka, piemērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tai ir pienākums izmantot neizkropļotas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, lai nodrošinātu, ka piemērotās izmaksas nav ietekmējuši kropļojumi un ka to pamatā ir viegli pieejami dati. Tā kā CISA nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju, kas pamatotu turpmāku pielāgojumu veikšanu, tika uzskatīts, ka neizkropļotas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī, kuru pamatā ir viegli pieejami dati, atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punktā uzskaitītajiem kritērijiem. Tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 66. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un noraidīja šo apgalvojumu.

(40)

Saistībā ar trešo argumentu, ja neņem vērā nostāju, ko CISA jau pauda savās piezīmēs par pirmo paziņojumu, un apgalvojumu, ka Komisija šķietami atkārto savas juridiskās kļūdas, kas konstatētas lietā DS473, arguments pēc būtības šķiet tāds pats kā pagaidu regulas 66. un 67. apsvērumā jau aplūkotais. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja savus provizoriskos konstatējumus.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV, nepapildinot argumentāciju ar jauniem elementiem, atkārtoti iesniedza savus apgalvojumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta atbilstību PTO noteikumiem, kā arī par Komisijas izmeklēšanas praksēm atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punktam attiecībā uz Ķīnas ražotāju uzskaites izmantošanu. Tāpēc Komisija norādīja, ka šie apgalvojumi tika aplūkoti jau pagaidu regulas 65.–67. apsvērumā, kā arī iepriekš 35.–37. apsvērumā. Tādējādi Komisija noraidīja šos argumentus un apstiprināja savus provizoriskos konstatējumus.

(42)

ĶV apgalvoja, ka Komisijai vajadzētu būt konsekventai un pilnīgi pārbaudīt, vai reprezentatīvajā valstī pastāv tā sauktie tirgus kropļojumi. Reprezentatīvās valsts datu bezrūpīga atzīšana bez šāda izvērtējuma esot “dubultstandarts”. ĶV norādīja, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem Komisijai ir pienākums normālās vērtības aprēķināšanai izmantot neizkropļotas cenas. Tāpēc ĶV uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas iniciatīva veikt izmeklēšanu un pierādīt, ka reprezentatīvajās valstīs nepastāv kropļojumi, nevis pasīvi gaidīt, lai lietā iesaistītās personas iesniegtu pierādījumus. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpārbauda, vai ES iekšējā tirgū pastāv tirgus kropļojumi, tostarp tāpēc, ka tiekot apgalvots, ka ES ir daudz situāciju, kurām būtu jārada bažas par “tirgus kropļojumu” iespēju.

(43)

ĶV atkārtoti iesniedza savus apgalvojumus arī pēc galīgās informācijas atklāšanas, atkārtoti paužot savu nostāju, ka valdības veiktā nepieciešamā ekonomiskās darbības regulēšana nebūtu jāuzskata par tirgu kropļojošu un ka tā nebūtu jāuzskata arī par pamatu importēto ražojumu dempinga starpības mākslīgai paaugstināšanai, nenovērtējot līdzīgu pasākumu ietekmi uz ražošanas izmaksām iekšzemes tirgū.

(44)

CISA norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nozīmīgu kropļojumu novērtējums būtu jāveic attiecībā uz katru eksportētāju atsevišķi, kas šajā izmeklēšanā netika izdarīts.

(45)

Komisija saistībā ar ĶV argumentiem atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā aprēķina normālo vērtību, pamatojoties uz izvēlētiem datiem, kas nav eksportētājvalsts iekšzemes cenas un izmaksas, tikai tad, ja tā ir konstatējusi, ka šādi dati atbilstoši atspoguļo neizkropļotas cenas un izmaksas. Šajā procesā Komisijai ir pienākums izmantot tikai neizkropļotus datus. Šajā saistībā Komisija nebūt pasīvi negaida, bet veic savu analīzi un izmeklēšanas sākotnējos posmos arī aicina ieinteresētās personas sniegt piezīmes par ierosinātajiem avotiem normālās vērtības noteikšanai, proti, procedūras sākumā publiskotās norādēs par neizkropļotiem avotiem, kurus tā grasās izmantot. Visas personu iesniegtās piezīmes ir pilnīgi ņemtas vērā Komisijas galīgajā lēmumā par to, kādus neizkropļotus datus izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Attiecībā uz ĶV pieprasījumu Komisijai izvērtēt iespējamus ES iekšējā tirgus kropļojumus – Komisija nesaskatīja, ka šim jautājumam būtu nozīme, kad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiek novērtēta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana.

(46)

CISA arguments jau tika aplūkots un noraidīts pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumā. Komisija norādīja, ka šķiet, ka CISA ir izvēlējusies izlasīt tikai pagaidu regulas 72. apsvēruma pirmo teikumu. Tāpēc Komisija atsaucās uz šā apsvēruma otro teikumu un tā pamatā esošo analīzi pagaidu regulas 3.1.3. iedaļā. Tā kā ieinteresētās personas nebija sniegušas nekādus papildu argumentus, Komisija galīgi apstiprināja iepriekš minētajos pagaidu regulas apsvērumos izklāstītos konstatējumus.

(47)

No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes, kas atspēkotu Brazīlijas kā reprezentatīvas valsts un CSN kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību. Tāpēc tika apstiprināts secinājums, kas izklāstīts pagaidu regulas 87. apsvērumā.

(48)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas CISA un Baosteel iesniedza piezīmes par dažām atsauces cenām un apgalvoja, ka būtu vajadzējis izmantot citas reprezentatīvākas atsauces cenas.

(49)

Pirmkārt, CISA un Baosteel apšaubīja Brazīlijas iekšzemes tērauda cenu izmantošanu, lai noteiktu karsti velmēta tērauda un auksti velmēta tērauda atsauces cenas. Personas apgalvoja, ka Brazīlijas iekšzemes tērauda cenas bija ievērojami augstākas nekā citu lielu tērauda ražotājvalstu, piemēram, Turcijas un Indijas, cenas. Tās pauda, ka Brazīlijas iekšzemes tērauda cenas izmeklēšanas periodā bija izkropļotas un tāpēc tās nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu atsauces vērtību.

(50)

Komisija norādīja, ka Brazīlija tika atlasīta kā atbilstoša reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Komisija uzskatīja, ka Metal Bulletin publicētās karsti velmētu tērauda ruļļu (“KVTR”) un auksti velmētu tērauda ruļļu (“AVTR”) Brazīlijas iekšzemes cenas šajā ziņā bija atbilstošas.

(51)

Konkrētāk, Komisija nekonstatēja nekādas norādes, ka šīs iekšzemes cenas ir izkropļotas un nederīgas izmantošanai par atsauces vērtībām. Komisija neuzskatīja, ka Brazīlijā ir īstenoti pasākumi, par kuriem varētu uzskatīt, ka tie kropļo tērauda ruļļu iekšzemes cenas tādā mērā, ka tās nebūtu jāņem vērā.

(52)

CISA un Baosteel norādīja, ka Brazīlijā ir neliels skaits tērauda ražotāju un attiecīgi zems konkurences līmenis. CISA un Baosteel informēja, ka saskaņā ar ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas (5) ziņojumu lielākā daļu auksti velmēta tērauda Brazīlijā saražoja trīs uzņēmumi. CISA un Baosteel arī atsaucās uz dažiem neseniem notikumiem Brazīlijas auksti velmēta tērauda nozarē, par kuriem sniegts kopsavilkums iepriekš minētajā ziņojumā. Šie notikumi cita starpā bija izmaiņas trīs Brazīlijas tērauda ražotāju darbībā laikposmā no 2015. gada līdz 2021. gadam, piemēram, apturēta ražošana, slēgšanas un aizvēršanas gadījumi, pagaidu dīkstāve un paplašināšanās. Turklāt no 2018. gada līdz 2020. gadam bruto produkcija un bruto patēriņš Brazīlijā samazinājās. Šo situāciju, kā apgalvots, pasliktināja Brazīlijas reāla vērtības krišanās. Komisija tomēr norādīja, ka visi šie apgalvojumi bija vispārīgi un nepierādīja to, ka iekšzemes cenas ir skāruši kropļojumi.

(53)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Brazīlijā tiek saražots ievērojams tērauda izstrādājumu daudzums, ka tā ir viena no desmit vadošajām tērauda ražotājvalstīm pasaulē un ka 2021. gadā tā saražoja 36,2 miljonus tonnu neapstrādāta tērauda un 34,8 miljonus tonnu tērauda izstrādājumu (6). Brazīlijā ir 31 tērauda ražošanas rūpnīca, kas pieder 12 uzņēmumu grupām (7). Tirgu, ko veido trīs galvenie konkurenti, kā paskaidrots ITC ziņojumā, kā arī vairāki otršķirīgi dalībnieki, nevar uzskatīt par tirgu, kurā nav konkurences, nesniedzot konkrētus pierādījumus tam, ka šis tirgus nedarbojas pienācīgi. Tāpēc apgalvojumu, ka Brazīlijas cenas ir izkropļotas augstas koncentrācijas un ierobežotas konkurences dēļ, nevar pieņemt. Jebkurā gadījumā pat tad, ja aprakstīto Brazīlijas tirgus struktūru uzskatītu par koncentrētu tirgu, Komisija nevarētu uzskatīt, ka apgalvotā koncentrācija tirgū kā tāda ir “kropļojums” 2. panta 6.a punkta nozīmē. Nebija nekādu pierādījumu, ka iekšzemes cenas izrietēja no valsts rīkojuma vai iejaukšanās normālajā tirgus konjunktūrā. Gluži pretēji, pierādījumi liecina par konkurētspējīgu tirgu, un 52. apsvērumā aprakstītie nesenie notikumi Brazīlijas auksti velmēta tērauda nozarē nebija pretrunā šim konstatējumam. Ņemot vēra iepriekš izklāstīto, Brazīlijas tirgus ir uzskatāms par reprezentatīvu un vismaz daļēji aizsargātu no valūtas svārstību ietekmes.

(54)

CISA un Baosteel kā papildu cenu kropļojumu minēja arī 12 % ievedmuitas nodokli attiecībā uz KVTR un AVTR. Komisija uzskatīja, ka no ievedmuitas nodokļa spēkā esības kā tādas nevar izrietēt secinājums, ka iekšzemes cenas ir izkropļotas, un lielākā daļa valstu piemēro vismaz nelielu ievedmuitas nodokli. Turklāt, kā izklāstīts 55. apsvērumā, gada lielākajā daļā Brazīlijas cenas cieši atbilda cenām citos jaunietekmes tirgos, un tādējādi nebija pierādījumu par strukturāliem vai sistēmiskiem kropļojumiem.

(55)

CISA un Baosteel arī atsaucās uz apgalvotu Brazīlijas plakanu tērauda velmējumu tirgus nelīdzsvarotību 2020. gadā, no kā izrietēja cenu pieaugums. Tomēr šis cenu pieaugums bija vērojams visā pasaulē. Saskaņā ar ESAO sniegto informāciju (8) 2021. gada janvārī plakanu tērauda velmējumu cenas bija par 47 % augstākas nekā gadu iepriekš. Turklāt saskaņā ar CISA un Baosteel iesniegtajiem cenu datiem Brazīlijas cenas kopumā atbilda cenām citās jaunattīstības valstīs, izņemot pēdējos divos izmeklēšanas perioda mēnešos; tomēr šajos divos mēnešos cenas pieauga līdzīgi cenām Eiropā. Tādējādi cenu attīstība Brazīlijā nešķita atrauta no pasaules tendencēm, padarot šīs cenas par nereprezentatīvām vai izkropļotām.

(56)

Saistībā ar apgalvojumu, ka Brazīlijas cenas bija ievērojami augstākas nekā cenas citās lielās tērauda ražotājvalstīs, piemēram, Turcijā un Indijā, Komisija norādīja, ka vienkārši diferencētas cenas kā tādas dažādās iespējamās reprezentatīvās valstīs nav pietiekams pamatojums, lai noraidītu cenas reprezentatīvajā valstī. Cenu atšķirības un vietējas atšķirības starp vairākiem ražošanas faktoriem dažādās iespējamās reprezentatīvās valstīs pastāvēs vienmēr. Objektīvas cenu atšķirības kā tādas nav norāde uz to, ka izvēlētajā reprezentatīvajā valstī pastāv kropļojumi. Ja tas tā būtu, no tā izrietētu sistemātiska zemāko vērtību izmantošana visās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Tas neatbilstu pamatregulas 2. panta 6.a punkta būtībai un loģiskajam pamatojumam. Tā vietā Komisija uzskata, ka tiktāl, ciktāl tas ir iespējams (tas ir, ja nepastāv kropļojumi vai ārkārtas situācijas), ir atbilstoši izmantot iekšzemes cenas tajā pašā izvēlētajā reprezentatīvajā valstī, lai nodrošinātu saskaņotību, jo tirgus apstākļi attiecībā uz visām izejvielām šajā tirgū ir līdzīgi. Turklāt, kā norādīts 55. apsvērumā, Brazīlijas cenas kopumā atbilda cenām citās jaunattīstības valstīs. Cenu pieaugums izmeklēšanas perioda pēdējos divos mēnešos nebija atrauts no augošo cenu tendences, kas šajā periodā bija vērojama pasaulē, un Komisija norādīja, ka jebkurā gadījumā cenu pieaugumam šajā periodā nebija vērā ņemamas ietekmes uz dempinga starpības aprēķināšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(57)

Baosteel arī apstrīdēja atsauces vērtību no GTA, kas izmantota attiecībā uz karsti presētu dzelzs bloku. Baosteel apgalvoja, ka KN kods 7326 90 (“izstrādājumi no dzelzs vai tērauda stieplēm”) aptver lielu izstrādājumu klāstu, no kuriem lielākā daļa ir dārgāki par karsti presētu dzelzs bloku.

(58)

Komisija norādīja, ka to “citādu izstrādājumu no dzelzs vai tērauda stieplēm”GTA cenas, uz kuriem attiecas HS kods 7326 90, bija pilnīgi citā diapazonā nekā vispārēji novērotās tādu dzelzs bloku un lūžņu cenas, kurus faktiski izmanto tērauda izgatavošanā kausēšanas posmā konvertoros (šis faktors ir lielāks nekā 30), un ka ar šo kodu saistītā vērtība tādējādi nav reprezentatīva konkrētajam ražošanas faktoram. Tāpēc tā pieņēma, ka provizoriski izmantotā atsauces vērtība bija neatbilstoša. Komisija konstatēja, ka karsti presētiem dzelzs blokiem līdzīgākais izstrādājums, kuru izmanto tērauda izgatavošanā un kura atsauces cena bija pieejama, bija karsti briketēta dzelzs (“KBDZ”). Saskaņā ar Metal Bulletin sniegto informāciju karsti briketētas dzelzs cena, ieskaitot vedmaksu (9), izmeklēšanas periodā vidēji bija 2 464 CNY/tonnā. Tāpēc Komisija galīgi nolēma izmantot to kā atsauces cenu.

(59)

Treškārt, Baosteel apstrīdēja atsauces vērtību no GTA, kas tika izmantota attiecībā uz “alumīnija štancējumiem”.

(60)

Pēc Baosteel faktiski izmantotā izstrādājuma analīzes veikšanas Komisija konstatēja, ka konvertora un rafinēšanas procesā faktiski izmantotā izejviela bija alumīnija lūžņi, nevis “alumīnija štancējumi”. Tāpēc Komisija nolēma aizstāt atsauces vērtību ar to alumīnija lūžņu un atkritumu GTA cenu, uz kuriem attiecas šīs izejvielas HS kods (7602 00). Tika noteikts, ka neizkropļota alumīniju lūžņu atsauces cena ir 15 132 CNY/tonnā.

(61)

Visbeidzot, Baosteel apstrīdēja GTA atsauces vērtības izmantošanu attiecībā uz dzelzsrūdas pulveri. Baosteel norādīja, ka lielākā daļa šīs izejvielas tika importēta no tirgus ekonomikas valstīm (galvenokārt no Austrālijas un Brazīlijas), norēķinoties ASV dolāros. Attiecīgi Baosteel pieprasīja, lai Komisija izmantotu faktisko Baosteel ziņoto importa cenu, nevis atsauces cenu.

(62)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka Baosteel neveica importu tieši, bet ar saistīta, Honkongā iedibināta uzņēmuma starpniecību un ka tas nebija iesniedzis pietiekamus atbilstošus pierādījumus, lai Komisija, kā prasīts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, varētu pārliecinoši secināt, ka Baosteel galīgo iegādes cenu neietekmēja attiecības starp saistītajiem uzņēmumiem un/vai nozīmīgi Ķīnā dominējoši kropļojumi. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Tāpēc, lai galīgi noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Baosteel, Komisija izmantoja pagaidu regulas 93.–102. apsvērumā izklāstītās atsauces vērtības, izņemot divas izejvielas, kā paskaidrots iepriekš 58. un 60. apsvērumā.

(64)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī. Metodika par normālās vērtības aprēķinu tika izklāstīta pagaidu regulas 103.–109. apsvērumā, un, ņemot vērā, ka netika saņemtas piezīmes, tā ar šo tiek apstiprināta.

(65)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 110. un 111. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus provizoriskos secinājumus.

(66)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 112. un 113. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus provizoriskos secinājumus.

(67)

Par dempinga starpības aprēķinu netika saņemtas piezīmes, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 114. apsvērums. Kā paskaidrots pagaidu regulas 116. un 117. apsvērumā, Komisija uzņēmumiem, kas sadarbojās un netika iekļauti izlasē, aprēķināja abu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību vidējo svērto rādītāju. Visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica dempinga starpību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tā kā sadarbības līmenis šajā lietā bija zems, Komisija nolēma, ka visiem pārējiem uzņēmumiem bija atbilstīgi noteikt atlikušo dempinga starpību augstākās dempinga starpības līmenī, kas konstatēta attiecībā uz izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība, reprezentatīvos daudzumos pārdotajiem ražojumu veidiem.

(68)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(69)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma rakstveida piezīmes no ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, CSN par provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(70)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķina metodiku ir izklāstīta pagaidu regulas 119.–127. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus provizoriskos secinājumus.

(71)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 128. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus provizoriskos secinājumus.

(72)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 129. un 130. apsvērumā.

(73)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs CSN apgalvoja, ka atbildēs uz anketas jautājumiem tas ir uzsvēris, ka Komisijai būtu jāņem vērā kvalitātes jautājumi, ka tas šos jautājumus bija norādījis savos iekšzemes un eksporta pārdevumu datos un ka AKP laikā tas šajā saistībā ir sniedzis papildu pierādījumus. Tāpēc CSN pieprasīja, lai Komisija savos dempinga aprēķinos ņemtu vērā kvalitātes atšķirības, jo šādas atšķirības ietekmē cenu salīdzināmību.

(74)

Komisija uzskatīja, ka, lai gan CSN patiešām bija sniedzis informāciju par izmeklējamā ražojuma kvalitātes atšķirībām, tas ne atbildēs uz anketas jautājumiem, ne AKP laikā nebija pieprasījis veikt korekciju, pamatojoties uz šo apsvērumu. Tomēr, ņemot vērā pēc pagaidu informācijas izpaušanas pausto prasību, Komisija atkārtoti pārbaudīja sniegto informāciju par kvalitātes atšķirībām. Neskaitot prasību ņemt vērā kvalitātes atšķirības, CSN pēc pagaidu informācijas atklāšanas nesniedza nekādu papildu informāciju vai datus.

(75)

Attiecīgā ražojuma, šajā gadījumā pirmšķirīgas un otršķirīgas kvalitātes ECCS, kvalitātes atšķirības ir skaidrojamas ar ražojuma fiziskajām kvalitātēm. Otršķirīgas kvalitātes ECCS ir zināmi trūkumi vai defekti, kuru dēļ ECCS var nebūt izmantojams lietojumā, kam tas tika ražots. Kā CSN paskaidroja trūkumu novēršanas procesā un AKP, CSN šādu otršķirīgas kvalitātes ECCS pārdod vairumā trešo valstu klientiem, izmantojot nelielu konkursam līdzīgu procedūru, kuras ietvaros ražojumu pārdod augstākās cenas solītājam.

(76)

Pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā norādīts: “Korekciju izdara, ņemot vērā attiecīgo izstrādājumu fizisko īpašību atšķirības. Korekcijas pakāpe atbilst konkrētās atšķirības tirgus vērtības saprātīgam novērtējumam.”

(77)

Komisija uzskatīja, ka CSN nebija sniedzis atšķirības tirgus vērtības saprātīgu novērtējumu. Atbildē uz vienu no Komisijas jautājumiem trūkumu novēršanas procesā CSN bija minējis, ka otršķirīgas kvalitātes ECCS parasti ir par konkrētu procentuālo daļu zemāks nekā pirmšķirīgas kvalitātes ECCS. Tomēr, pārbaudot uzņēmuma sniegtos datus izstrādājuma veida līmenī gan attiecībā uz eksportu, gan iekšzemes pārdevumiem, bija skaidrs, ka šādu vispārēju apgalvojumu nevarēja paust attiecībā uz cenu atšķirību.

(78)

Pirmkārt, otršķirīgas kvalitātes izstrādājumi ne vienmēr bija lētāki par pirmšķirīgas kvalitātes izstrādājumiem. Cenu atšķirības starp pirmšķirīgas un otršķirīgas kvalitātes izstrādājumiem izmeklēšanas periodā bija no negatīva divciparu skaitļa līdz pozitīvam divciparu skaitlim. Tas attiecās uz visu izmeklēšanas periodu, bet atšķirības, izvērtējot mēnešu griezumā, bija pat lielākas.

(79)

Otrkārt, cenu atšķirība starp abām kvalitātēm varēja mainīties no mēneša uz mēnesi. Piemēram, Komisija ievēroja, ka viena konkrēta ražojuma veida gadījumā pirmšķirīgas kvalitātes ražojums patiešām bija nedaudz dārgāks nekā otršķirīgas kvalitātes ražojums, bet tikai dažus mēnešus iepriekš tas bija bijis ievērojami lētāks nekā otršķirīgas kvalitātes ražojums.

(80)

Analīze skaidri parādīja, ka cenu atšķirības radās ik mēnesi un cenu atšķirības starp pirmšķirīgas un otršķirīgas kvalitātes ECCS varēja būt pozitīva vai negatīva atkarībā no mēneša. Savienības pārdevumu gadījumā tas, visticamāk, izrietēja no 75. apsvērumā minētās konkursam līdzīgās procedūras, kuras ietvaros otršķirīgas kvalitātes izstrādājumu cenas noteikšana nebija atkarīga no pirmšķirīgas kvalitātes izstrādājumu cenas, bet gan no piedāvājuma un pieprasījuma konkrētā konkursa laikā attiecībā uz otršķirīgas kvalitātes izstrādājumiem. To apstiprināja AKP laikā paustie CSN apgalvojumi.

(81)

Tā kā i) cenu atšķirības starp pirmšķirīgas un otršķirīgas kvalitātes izstrādājumiem bija nekonsekventas un haotiskas, ii) tās neatspoguļoja vispārējās cenu atšķirības, ko CSN bija minējis atbildē uz vēstuli par trūkumiem, iii) CSN neiesniedza jaunus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu, Komisija uzskatīja, ka nebija pierādīta atšķirības saprātīga tirgus vērtība, kā prasīts 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā, un to nebija iespējams aplēst. Tāpēc Komisija noraidīja CSN prasību veikt korekciju kvalitātes atšķirību dēļ.

(82)

Tā kā netika pieņemta neviena prasība par dempinga starpības aprēķinu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 133. apsvērums.

(83)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(84)

Pagaidu regulas 135. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka dati, kas attiecas uz kaitējuma novērtējumu, galvenokārt tika iegūti no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, no kuriem divi pieder pie vienas un tās pašas grupas, tāpēc visi skaitļi ir sniegti indeksētā veidā vai diapazonos, lai aizsargātu sniegto datu konfidencialitāti.

(85)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka ekonomisko rādītāju atspoguļošana diapazonu veidā, jo īpaši attiecībā uz Savienības patēriņu un ietverot Eurostat datus attiecībā uz ārvalstu eksportētajiem saistībā ar pagaidu regulas 1. un 4. tabulu, tam liedza iespēju sniegt pilnvērtīgas piezīmes par šiem rādītājiem, un prasīja, lai Komisija sniegtu precīzus datus. CISA arī apgalvoja, ka, ņemot vērā apstākli, ka ir četri Savienības ražotāji, kuri pārstāv trīs neatkarīgas Savienības ražotāju grupas, nepastāv draudi, ka ieinteresētās personas spētu noteikt, kura informācija attiecas uz konkrētiem Savienības ražotājiem.

(86)

Šajā saistībā, kā paskaidrots pagaidu regulas 31. un 135. apsvērumā, dati, kas attiecas uz kaitējuma novērtējumu, galvenokārt tika iegūti no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, no kuriem divi pieder pie vienas un tās pašas grupas. Tāpēc visi skaitļi bija jāsniedz indeksētā veidā vai diapazonos, lai aizsargātu sniegto datu konfidencialitāti. Turklāt, lai gan ir četri Savienības ražotāji, kuri pārstāv trīs Savienības ražotāju grupas, divas no grupām ir saistītas, jo ArcelorMittal pieder daļa uzņēmumā Acciaierie d’Italia (10). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir jāaizsargā iesniegto datu konfidencialitāte, un izmantoja diapazonus.

(87)

Komisija aplēsa, ka arī dati par Savienības patēriņu un dati attiecībā uz importu un tirgus daļu, kas ir iekļauti pagaidu regulas 1. un 4. tabulā, ir jāsniedz diapazonos, jo absolūti skaitļi sniegtu iespēju aprēķināt Savienības ražotāju kopējos pārdevumus un to tirgus daļu, tādējādi atklājot konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju par atsevišķiem Savienības ražotājiem. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 134.–139. apsvērums, kā arī 144.–146. apsvērums.

(89)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 137.–139. apsvērums.

(90)

Tā kā piezīmes par importa no attiecīgajām valstīm ietekmes kumulatīvu novērtējumu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 140.–143. apsvērums.

(91)

BV apgalvoja, ka saskaņā ar ADN pamatparametri cenu samazinājuma testa veikšanai ir importa par dempinga cenām un līdzīgā ražojuma cena importētājā dalībvalstī kopumā un ka ne ADN 3. panta 1. un 2. punktā, ne citos nolīguma noteikumos nav paredzēts pamats tam, lai izslēgtu importu no uzņēmumiem, kuri nav iekļauti ražotāju/eksportētāju izlasē, jo tas tiek uzskatīts par importu par dempinga cenām, BV arī apgalvoja, ka saistībā ar cenu samazinājuma analīzi ADN nav tādu noteikumu, kas ļautu izslēgt darījumus starp saistītām pusēm vai jebkāda cita veida pārdevumus, kas nav uzskatāmi par tādiem, kuri veikti parastā tirdzniecības apritē, lai aprēķinātu importētājas dalībvalsts līdzīgā ražojuma cenu. BV šajā saistībā atsaucās uz ekspertu grupu lēmumiem lietā EC – Fasteners (China) un Morocco – Definitive anti-dumping measures on exercise books (Tunisia).

(92)

Turklāt BV apgalvoja, ka pagaidu regulas 151. apsvēruma (11) formulējums liecina, ka cenu samazinājuma analīze attiecībā uz Ķīnu un Brazīliju tika veikta par katru valsti atsevišķi, lai gan saskaņā ar pagaidu regulas 33. apsvērumu “Komisija nolēma kumulēt importu no attiecīgajām valstīm, lai veiktu iepriekš apsvērumos aprakstīto analīzi”. BV izpratnē pēc tam, kad imports ir kumulēts kaitējuma analīzes veikšanai, tāda pati procedūra būtu jāveic attiecībā uz visām ADN 3. pantā minētajām pārbaudēm, tostarp cenas ietekmi, un tas atsaucās uz Ekspertu grupas lēmumu lietā EC – Tube or Pipe Fittings.

(93)

BV pieprasīja, lai Komisija precizētu, vai tās izpratne par izmeklēšanas faktiem ir pareiza, un, ja tā ir pareiza, veiktu aprēķinos šādu korekciju:

(94)

Komisija uzsvēra, ka pagaidu regulas 186. un 194. apsvērumā norādīts, ka Savienības nozares cenas izmeklēšanas periodā būtiski nospieda imports par dempinga cenām gan no Brazīlijas, gan Ķīnas, kā rezultātā attiecīgajā periodā palielinājās finansiālie zaudējumi. Turpretī BV argumenti ir vērsti uz citu cenu salīdzinājuma standartu, proti, cenu samazinājumu (sk. 91. un 92. apsvērumu). Tādējādi Komisija joprojām uzskatīja, ka cenas Savienības tirgū bija nospiestas no 2018. gada līdz izmeklēšanas laikposma beigām. Pat ja BV argumentus bija paredzēts attiecināt uz cenu nospiešanu, lietas materiālos nav informācijas, ka izlasē neiekļauto Savienības ražotāju cenas būtiski atšķirtos no izlasē iekļauto ražotāju cenām un ka tādējādi secinājumi par cenu nospiešanu būtu citādi. Salīdzinājums starp importa cenām un Savienības cenām pagaidu regulas 5. un 6. tabulā jau parāda, ka importa cenas bija zemākas nekā Savienības cenas (sk. pagaidu regulas 149. apsvērumu). Tādējādi Komisija savā cenas ietekmes analīzē ņēma vērā visa importa cenu ietekmi uz visiem Savienības ražošanas nozares pārdevumiem. Komisija jebkurā gadījumā norādīja, ka pamatregulā ir paredzēta izlases izveide un gadījumā, kad ir liels personu skaits, attiecīgos PTO ADN noteikumus un tādējādi izmeklēšanu var ierobežot līdz saprātīgam reprezentatīvo pušu skaitam reprezentatīvu konstatējumu veikšanai. BV minētā judikatūra nepamatoja apgalvojumu, ka secinājumu veikšanai par pārējiem pārdevumiem un importu nevarēja izmantot reprezentatīvos konstatējumus attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem. Tāpēc BV apgalvojumi tika noraidīti.

(95)

Saistībā ar apgalvojumiem par cenu samazinājumu un cenu samazinājuma aprēķinu veikšanai izmantoto Savienības ražošanas nozares pārdevumu kopu Komisija apstiprināja, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ECCS imports tika salīdzināts tikai ar Savienības ražošanas nozares tāda paša ražojumu veida pārdevumiem. Šajā saistībā Komisija aprēķināja cenu samazinājumu attiecībā uz visu importu no attiecīgajām valstīm un veica kopēju cenu ietekmes analīzi. Iegūtais rezultāts bija cenu samazinājums diapazonā no 1,9 % līdz 21,8 %, proti, abu valstu vidējais svērtais rādītājs bija 11,2 %.

(96)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas BV atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu vajadzējis ņemt vērā pārdošanas darījumus starp saistītām pusēm. BV arī apgalvoja, ka, veicot samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinu, būtu vajadzējis ņemt vērā izlasē neiekļauto Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju pārdevumus. BV atsaucās uz Ekspertu grupas ziņojumu, kurā Ekspertu grupa noraidīja pieeju, ko izmeklēšanas iestāde izmantoja, lai noteiktu iekšzemes nozares cenu samazinājuma nolūkā, jo tika konstatēts, ka cenas nav rentablas (12). Komisija nesaskatīja, kā šis ziņojums attiecas uz BV apgalvojumu, ka tās cenu samazinājuma aprēķinos būtu vajadzējis ņemt vērā pārdošanas darījumus starp saistītām pusēm. Jebkurā gadījumā Ekspertu grupas ziņojums nav pieņemts. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 94. apsvērumā, Komisija bija pilnvarota piemērot atlasi un izmantot reprezentatīvos konstatējumus attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem secinājumu veikšanai par pārējiem pārdevumiem un importu. Tādējādi Komisija apgalvojumu noraidīja. Jebkurā gadījumā, lai analizētu importa par dempinga cenām radīto cenas ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija uzskatīja, ka cenu nospiešana, kas konstatēta pagaidu regulas 186., 188., 193., 194. un 208. apsvērumā, jau ir pietiekams rādītājs. Cenu nospiešanas makro līmenī konstatējumus apstiprināja arī mērķa cenas samazinājuma konstatējumi attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmeklēšanas periodā. Kā izklāstīts 185. apsvērumā, mērķa cenas samazinājuma starpības bija diapazona no 23,9 % līdz 53,2 %, proti, abu valstu vidējais svērtais rādītājs bija 37,7 % apmērā. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 9. tabulā, izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū bija [780–910] EUR/tonnā, bet vienības ražošanas izmaksas bija [840–980] EUR/tonnā. Attiecīgi cenu nospiešanas dēļ Savienības ražošanas nozare veica pārdošanu par cenām, kas nesedza pat ražošanas izmaksas, nerunājot par normālu peļņas normu. Tāpēc konstatējumi par importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm radīto cenu nospiešanu galīgajā posmā tika apstiprināti.

(97)

Komisija norādīja, ka jau šie nepārprotamie konstatējumi par ievērojamu cenu nospiešanu ir juridiski pietiekami, lai apstiprinātu, ka imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei radīja būtisku kaitējumu. Šajos apstākļos nav juridiskas prasības veikt atsevišķu analīzi un izdarīt konstatējumus par cenu nospiešanu, jo tas saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu ir alternatīvs cenu ietekmes analīzes standarts. Attiecīgi neatkarīgi no pagaidu regulējumā izdarītajiem konstatējumiem par cenu samazinājumu un ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus par cenu nospiešanu, izmeklēšanas rezultātu iegūšanai nav nepieciešama analīze un konstatējumi par cenu samazinājumu. Turklāt Vispārējā tiesa savos nesenajos spriedumos apstiprināja Komisijas analīzi par cenu ievērojamu nospiešanu kā rīku cenu ietekmes novērtēšanai atbilstīgi pamatregulas 3. panta 3. punktam (13). Ņemot to vērā, arī personu piezīmes par cenu samazinājumu ir bez mērķa. Tomēr pilnīguma labad Komisija nolēma izskatīt ieinteresēto personu apgalvojumus.

(98)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas BV nepiekrita Komisijas apgalvojumam, ka izmeklēšanas rezultātu iegūšanai nav nepieciešami konstatējumi par cenu samazinājumu, jo, BV ieskatā, kaitējuma starpības pamatā bija cenu samazinājums. Tomēr, kā paskaidrots turpmāk 6.1. un 6.2. iedaļā, kā arī pretēji BV apgalvojumam, kaitējuma starpības pamatā nav konstatētais samazinājums, bet mērķa cenas samazinājuma starpība, kas noteikta attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, izņemot Jintai, kura gadījumā kaitējuma starpība atbilda konstatētajai dempinga starpībai.

(99)

Saistībā ar BV apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāņem vērā visu līdzīgā ražojuma pārdevumu cena Savienības tirgū, kā arī darījumi starp saistītām pusēm, Komisija norādīja, ka tā šajā izmeklēšanā apkopo visu informāciju, ieskaitot pārdošanas cenas starp saistītām pusēm. Šajā saistībā Komisija arī aicina Savienības ražotājus paskaidrot transfertcenu noteikšanas politiku attiecībā uz pārdošanas darījumiem ar saistītām pusēm. Ja šos pārdevumus ietekmē attiecības un to cenas neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam, tos cenu samazinājuma analīzē neņem vērā, jo izrietošos aprēķinus kropļotu šīs attiecības. Turpretī, ja pārdevumi starp saistītām pusēm atbilst nesaistītu pušu darījuma principam un atspoguļo tirgus darījumu, tos var pilnībā ņemt vērā cenu samazinājuma aprēķinā (ar nosacījumu, ka nav veiktas korekcijas attiecībā uz tirdzniecības līmeni). Šī pieeja pilnībā atbilst pamatregulas noteikumiem un PTO judikatūrai, uz kuru atsaucās BV. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Baosteel izvirzīja procesuālu jautājumu un jautājumu par tiesībām uz aizstāvību saistībā ar Komisijas informācijas izpaušanas dokumentu, kurā Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas un vienības mērķa cenas, kas tika izmantotas šo aprēķinu veikšanas vajadzībām, bija sniegtas plašos diapazonos, un šiem pašiem diapazoniem neatkarīgi no cenu atšķirības starp dažādiem PKN, tādējādi liedzot uzņēmumam sniegt jēgpilnas piezīmes. Tā kā mērķa cenas samazinājuma apmērs ir aprēķināts kā starpība starp eksportētāja CIF vērtību un Savienības ražošanas nozares mērķa cenu, to jēgpilna veidā neizpaužot, eksportētājiem nebūtu iespējas pārbaudīt Komisijas mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķinu pareizību. Jintai pauda līdzīgas bažas.

(101)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka jau 86. apsvērumā paskaidroto konfidencialitātes jautājumu dēļ dati bija jāsniedz diapazonos. Pēc Baosteel paustā apgalvojuma Komisija pārskatīja diapazonus, ņemot vērā cenu atšķirības starp dažādiem PKN.

(102)

Baosteel arī pieprasīja, lai Komisija precizētu, vai tā salīdzināja cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Konkrētāk, Baosteel apgalvoja, ka, tā kā Komisija eksporta pusē ir atņēmusi saistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņu, tai tas pats jādara Savienības ražotāju pusē, ja tie ar saistītu tirgotāju starpniecību Savienības tirgū pārdod attiecīgo ražojumu.

(103)

Jintai arī apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot cenu samazinājumu, nav veikusi cenu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Jintai pauda, ka, kaitējuma aprēķinu sakarā veiktā cenu salīdzinājuma nolūkos asimilējot cenas, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji piemēro, veicot tiešus pārdevumus neatkarīgiem pircējiem, un cenas, ko šo ražotāju saistītie pārdošanas uzņēmumi piemēro šiem pašiem pircējiem, Komisija attiecībā uz šo ražojumu ņēma vērā palielinātu un tādējādi Jintai nelabvēlīgu cenu. Citiem vārdiem sakot, saistībā ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām ņemot vērā noteiktus elementus, kas attiecas uz tirdzniecības līmeni, kurš atšķiras no tirdzniecības līmeņa, kas ir izmantots salīdzinājuma nolūkos (EXW), Komisija nav veikusi taisnīgu salīdzinājumu, aprēķinot Jintai cenu samazinājuma starpību. Jintai apgalvoja, ka, ja vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī veiktu pareizu un pienācīgu salīdzinājumu, Jintai cenu samazinājuma starpība, domājams, būtu daudz zemāka nekā 0 %. Tāpēc Jintai pieprasīja, lai Komisija veiktu pienācīgu un taisnīgu tirdzniecības līmeņa salīdzinājumu nolūkā noteikt pareizu Jintai cenu pārmērīga samazinājuma starpību, un šajā saistībā atsaucās uz Tiesas lēmumiem lietā Jindal Saw un Jindal Saw Italia/Komisija (14) un lietā Giant Electric Vehicle Kunshan/Komisija (15).

(104)

Komisija vispirms norādīja, ka analīze par cenas samazinājumu ir papildināta ar atsevišķiem tās konstatējumiem par cenu nospiešanu, kā izklāstīts pagaidu regulas 185., 186. un 194. apsvērumā. Šie konstatējumi par būtisku cenu nospiešanu ir jau juridiski pietiekami, lai apliecinātu negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares piemērotajām cenām, kā paskaidrots 97. apsvērumā. Tomēr, kā izklāstīts iepriekš minētajā apsvērumā, Komisija pilnīguma labad aplūko argumentus par cenu samazinājumu.

(105)

Saistībā ar Baosteel apgalvojumu par Savienības ražotāju saistīto pārdevēju PVA izmaksu un peļņas korekciju Komisija apstiprināja, ka tā cenu samazinājuma aprēķinos šādu korekciju nebija veikusi. Kā norādīts pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā, Komisija veica vairākas citas korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares cenas tika noteiktas EXW līmenī un ražotāju eksportētāju cenas – CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai līmenī (16). Tomēr Komisija veica simulāciju, proti, aprēķināja cenu samazinājumu, pēc analoģijas Baosteel pārdevumiem gan piemērojot, gan nepiemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu, un konstatēja, ka cenu samazinājums saistībā ar Baosteel bija ievērojams abos gadījumos, minimālajam līmenim sasniedzot 7,5 %. Attiecīgi pretēji Baosteel apgalvojumam, pat neatņemot Baosteel saistīto tirgotāju PVA izmaksas un peļņu atbilstīgi 2. panta 9. punktam, tika konstatēts ievērojams cenu samazinājums.

(106)

Attiecībā uz Jintai Komisija norādīja, ka, tā kā ražotājs eksportētājs ar saistītu pārdošanas uzņēmumu starpniecību neeksportēja izmeklējamo ražojumu, tā eksporta cena netika koriģēta, pēc analoģijas piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu. Šajā gadījumā Komisija arī neuzskatīja par atbilstošu koriģēt Savienības ražotāju pārdevumus. Komisija norādīja, ka nolūkā nodrošināt simetriju cenu salīdzinājumā attiecīgajās cenās tiktāl, ciktāl iespējams, būtu jāiekļauj vieni un tie paši elementi un tām tiktāl, ciktāl iespējams, jāatspoguļo viens un tas pats tirdzniecības līmenis. Attiecībā uz pirmo minēto Jintai eksporta cena atspoguļoja tiešu pārdošanu no Ķīnas juridiskās personas neatkarīgiem klientiem Savienībā, Savienībā viens izlasē iekļauts ražotājs bija veicis tiešus pārdevumus galapatērētājiem, un tā cena atspoguļoja tādus pašus elementus kā Jintai cena. Abi pārējie izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija daļa no Arcelor Mittal Group. Tie abi nebija veikuši tiešus pārdevumus no ražošanas uzņēmumiem, bet ar saistītu uzņēmumu starpniecību. Komisija konstatēja, ka ražošanas uzņēmumiem nebija savas pārdošanas struktūras, bet tiem, lai veiktu pārdošanu, nācās paļauties uz to saistītajiem uzņēmumiem. Citiem vārdiem sakot, ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas tika sadalītas starp ražošanas uzņēmumiem, kuri sedza tikai izgatavošanas izmaksas, un saistītie pārdošanas uzņēmumi, kuri atradās citās dalībvalstīs, sedza pārdošanas un tirdzniecības izmaksas. Ražošanas uzņēmumam neradās nekādas pārdošanas izmaksas, un Arcelor Mittal pārdošanas departaments pilnībā darbojās atsevišķu juridisko personu ietvaros. Ar Arcelor Mittal Group pārdevumiem saistītās PVA izmaksas un peļņa, veicot pārdevumus Savienības klientiem, attiecās uz saistītajiem pārdošanas uzņēmumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija ņēma vērā pārdošanas uzņēmuma cenu Savienības klientiem, jo šī cena atspoguļoja tās pašas ražošanas un tirdzniecības izmaksas, kuras atspoguļoja Jintai eksporta cena, kas gan ražošanu, gan pārdošanu veica ar viena uzņēmuma starpniecību – gluži tāpat kā otrs izlasē iekļautais Savienības ražotājs. Ja netiktu ņemta vērā Arcelor Mittal Group cena saistībā ar pārdošanas uzņēmumu, netiktu pienācīgi atspoguļota faktiskā cena, jo tā neatspoguļotu uzņēmuma nepieciešamo pārdošanas izmaksu neatkarīgiem klientiem Savienībā patieso apmēru. Savienības ražošanas nozares saistītie pārdošanas uzņēmumi, no vienas puses, un Jintai, no otras puses, veica līdzīgas pārdošanas funkcijas, jo 1) tiem abiem jāatrod klienti Savienībā, 2) jāparaksta pārdošanas līgumi un 3) jānodrošina piegādes un rēķinu apmaksa utt. Tāpēc saskaņā ar spriedumiem lietā Hansol (17), lietā CRIA un CCCMC (18) un lietā Giant Electric Vehicles (19) šis cenu salīdzinājums atspoguļoja attiecīgo ekonomisko realitāti un atbilstošās funkcijas, ko veica attiecīgie uzņēmumi gan eksporta, gan ES pusē, kā arī laikā, kad abi uzņēmumi konkurē Savienības tirgū.

(107)

Tomēr, pat pieņemot, ka Jintai prasības (proti, lai Komisija koriģētu Savienības ražošanas nozares pārdevumus cenu samazinājuma aprēķina nolūkos, pēc analoģijas piemērojot pamatregulas 2. panta 9. punktu) izpildes rezultātā netiktu uzrādīts nekāds cenu samazinājums attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju, tas nemainītu to, ka Komisija ir noteikusi cenu samazinājumu attiecībā uz Ķīnu un abām attiecīgajām valstīm kopumā. Jintai eksports uz Savienību veido tikai 6,3 % no kopējā eksporta uz Savienību un tikai 11,6 % eksporta izlasē. Tādējādi pat tad, ja attiecībā uz Jintai eksportu cenu samazinājuma nav, konstatējumi par cenu samazinājumu tiktu apstiprināti, pamatojoties uz otru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju attiecībā uz Ķīnu, kā arī abām attiecīgajām valstīm. Tāpat nekādi konstatējumi attiecībā uz Jintai cenu samazinājuma līmeni neietekmētu Komisijas konstatējumus attiecībā uz cenu nospiešanu, kā atgādināts jau 97. un 104. apsvērumā. Jintai cenas uzrādīja augstu mērķa cenas samazinājuma līmeni (sk. 185. apsvērumu).

(108)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA jautāja, vai dati pat makroekonomiskajiem rādītājiem ietvēra datus attiecībā uz Acciaierie d’Italia. Komisija atbildēja apstiprinoši.

(109)

Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 153.–157. apsvērums.

(110)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA pieprasīja, lai Komisija apstiprinātu, vai tā ir nodrošinājusi, ka visi ražotāji, tostarp Acciaierie d’Italia, ir iekļauti attiecīgajās datu kopās attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem, un norādīja, ka uzņēmums Acciaierie d’Italia viens pats veido [5–15 %] no attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā, kas nav niecīgs līmenis.

(111)

Šajā saistībā Komisija apstiprināja, ka makroekonomisko rādītāju ietvaros ir ņemti vērā ar Acciaierie d’Italia saistītie dati.

(112)

Tā kā piezīmes par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 158.–160. apsvērums.

(113)

Tā kā piezīmes par pārdošanas apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 161. un 162. apsvērums.

(114)

Tā kā piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 163. un 164. apsvērums.

(115)

Tā kā piezīmes par atlasi netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 165.–167. apsvērums.

(116)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas BV apgalvoja, ka Komisija savā dempinga starpības lieluma novērtējumā vienkārši atkārtoja secinājums, kas bija izdarīti citās pārbaudēs. Piemēram, secinājums, ka dempinga starpības pārsniedz minimālo slieksni, jau ir izklāstīts pagaidu regulas 141. apsvērumā saistībā ar importa aprēķina novērtējumu, un to var iegūt no pašu pagaidu pasākumu piemērošanas. Turklāt analīze par importa par dempinga cenu apjomu un cenu tika veikta saskaņā ar Antidempinga nolīguma 3.1., 3.2. un 3.5. pantu un ir izklāstīta pagaidu regulas 144.–152. apsvērumā. Tāpēc netika veikta īpaša analīze par dempinga starpības lielumu. Šā iemesla dēļ BV pieprasīja, lai Komisija attiecībā uz citiem Antidempinga nolīguma 3. punktā iekļautajiem rādītājiem veiktu šā faktora analīzi veidā, kas nedublētos.

(117)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka dempinga starpības lieluma novērtēšana ietver izvērtējumu par to, vai, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par niecīgu.

(118)

Komisija atgādināja, ka visas dempinga starpības būtiski pārsniedza minimālo līmeni. Importa no attiecīgajām valstīm apjoms attiecīgajā periodā un izmeklēšanas periodā bija ievērojams, un imports par dempinga cenām ir radījis Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu un nospiešanu. Tāpēc, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu un tā pat bija būtiska, kā Komisija secinājusi pagaidu regulas 168. apsvērumā.

(119)

Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 168. un 169. apsvērums.

(120)

Tā kā piezīmes par cenām un faktoriem, kas tās ietekmē, nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 170.–172. apsvērums.

(121)

Tā kā piezīmes par darbaspēka izmaksām nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 173. un 174. apsvērums.

(122)

Tā kā piezīmes par krājumiem nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 175. un 176. apsvērums.

(123)

Tā kā piezīmes par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu netika saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 177.–182. apsvērums.

(124)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA un Eviosys apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nebija radīts būtisks kaitējums un ka jebkāda negatīva ekonomiskā ietekme, ar kuru saskārās Savienības ražošanas nozare, izrietēja no citiem faktoriem, piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmes. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkārtoja savus apgalvojumus.

(125)

Pirmkārt, CISA and Eviosys norādīja uz faktu, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa sarūkoša Savienības patēriņa kontekstā attiecīgajā periodā palielinājās.

(126)

Otrkārt, CISA norādīja, ka ne no viena makroekonomiskā rādītāja nevarēja izrietēt konstatējums, ka Savienības ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums. Tas norādīja, ka ražošanas jaudas un iekšzemes pārdošanas līmeņi ir bijuši nemainīgi sarūkoša patēriņa apstākļos un ar to skaidrojama nepārprotamā tirgus daļu palielināšanās. Turklāt Savienības ražošanas nozare ir acīmredzami spējusi palielināt nodarbināto personu skaitu, kas atkal ir pretrunā būtiskā kaitējuma statusam.

(127)

Treškārt, saistībā ar mikroekonomiskajiem rādītājiem CISA norādīja, ka Savienības pārdošanas cena laikā starp attiecīgo periodu un izmeklēšanas periodu nepazeminājās un starpposmā tikai nedaudz svārstījās. Eviosys arī norādīja, ka Savienības ražošanas cenas kopumā saglabājās stabilas, un nepiekrita Komisijas secinājumam, ka Savienības ražošanas nozare “nespēja palielināt pārdošanas cenas, lai segtu ražošanas izmaksu pieaugumu”, un ka tas, kā apgalvots, izrietēja no “importa radītā cenu spiediena”. Šajā saistībā Eviosys apgalvoja, ka sarūkošais pieprasījums attiecīgajā periodā kopā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi liedza Savienības ražošanas nozarei paaugstināt tās pārdošanas cenas.

(128)

Ceturtkārt, CISA norādīja uz rentabilitātes rādītāju svārstībām, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija palielinājusies. Šajā saistībā CISA apšaubīja Savienības ražošanas nozares lēmumu turpināt veikt būtiskus ieguldījumus, lai gan Savienības patēriņš acīmredzami nepalielinājās, un pieprasīja, lai Komisija precizētu konkrētas juridiskās prasības, kas paredz, ka Savienības ražošanas nozarei ir jāveic ieguldījumu, un nodrošinātu to atbilstību, ņemot vērā attiecīgo ražojumu. CISA arī norādīja, ka palielinātajām ražošanas izmaksām nav nekādas saiknes ar eksportu no Ķīnas un tāpēc Komisijai tas būtu jāuzskata par faktoru, kas izjauc cēloņsakarību.

(129)

CISA arī apgalvoja, ka atšķirībā no pagaidu regulā ziņotajiem rentabilitātes līmeņiem attiecīgās tirgus prognozes kopumā tiek uzskatītas par ļoti pozitīvām. CISA atsaucās uz konkrētiem rakstiem (20) un norādīja, ka šajos rakstos ir skaidri minēti trīs izlasē iekļautie ražotāji (divi no tiem pieder vienai un tai pašai grupai), norādot, ka Arcelor Mittal pagājušajā gadā palielināja pārdošanas apjomu par 44 % un ka ThyssenKrupp 2021. gada decembrī salīdzinājumā ar analoģisku periodu iepriekšējā gadā palielināja ceturkšņa ieņēmumus par 39 %

(130)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jānovērtē apgalvotā augstā rentabilitāte, ko Arcelor Mittal un ThyssenKrupp sasniedza pēc izmeklēšanas perioda. Turklāt CISA, kā arī CANPACK apgalvoja, ka pēc izmeklēšanas perioda ir būtiski palielinājušās importa no Ķīnas un Brazīlijas cenas un ka Komisijai tas būtu jāņem vērā.

(131)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Kā norādīts pagaidu regulas 183. apsvērumā, gan makroekonomiskie, gan mikroekonomiskie rādītāji attiecīgajā periodā pasliktinājās. Lai gan Savienības ražošanas nozares tirdzniecības apjoms saglabājās kopumā stabils un tās tirgus daļa attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, finansiālais stāvoklis pasliktinājās galvenokārt ražošanas izmaksu pieauguma dēļ, ko nebija iespējams segt ar atbilstošu pārdošanas cenu pieaugumu. Ievērojamā cenu nospiešana, ko izraisīja imports par dempinga cenām, no 2019. gada radīja zaudējumus, kas izmeklēšanas perioda laikā vēl vairāk palielinājās. Lai gan darbinieku skaits attiecīgajā periodā pieauga, tas notika galvenokārt 2019. un 2020. gadā. Izmeklēšanas perioda laikā Savienības ražošanas nozare darbiniekus atbrīvoja no darba.

(132)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 187. apsvērumā, attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem. Tas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares spēju pašai finansēt darbības, veikt nepieciešamos ieguldījumus un piesaistīt kapitālu, un tādējādi tika kavēta izaugsme un pat radīti draudi nozares izdzīvošanai.

(133)

Attiecībā uz veikto ieguldījumu atbilstību juridiskajām prasībām Komisija norādīja, ka šie ieguldījumi ir saistīti ar vidiskajām un sociālajām saistībām un nav saistīti ar ražošanas jaudas palielināšanu.

(134)

CISA un CANPACK minētās tirgus prognozes, cenu attīstība un apgalvotā rentabilitāte pēc izmeklēšanas perioda beigām nav būtiska Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novērtēšanai izmeklēšanas periodā.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA sasaistīja darbinieku skaita pieaugumu un Komisijas skaidrojumu, ka veiktie ieguldījumi bija saistīti ar vidiskajiem un sociālajiem standartiem, apgalvojot, ka šādi ieguldījumi neradītu vajadzību palielināt darbinieku skaitu. Tā arī pieprasīja, lai Komisija sniegtu sīkāku informāciju par to ražošanas nozares veikto ieguldījumu mērogu un apmēru, kas bija vajadzīgi, lai izpildītu vidiskās un sociālās saistības.

(136)

Komisija nesaistīja darbinieku skaita pieaugumu ar veiktajiem ieguldījumiem. Kā norādīts iepriekš 131. apsvērumā, nodarbinātība galvenokārt palielinājās 2019. un 2020. gadā, bet laikposmā starp 2020. gadu un izmeklēšanas periodu tā samazinājās par 8,9 %. Tajā pašā laikā ieguldījumi izmeklēšanas periodā turpināja pieaugt. Komisija arī norādīja, ka tā nevar atklāt izlasē iekļauto uzņēmumu veikto ieguldījumu precīzu mērogu un apmēru, jo tā ir konfidenciāla informācija. Tomēr, kā minēts jau iepriekš 133. apsvērumā, šie ieguldījumi nebija saistīti ar nekādu ražošanas jaudas pieaugumu, bet ar jau esošās jaudas pielāgošanu un/vai aizstāšanu.

(137)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Attiecīgi Komisija noraidīja ieinteresēto personu apgalvojumu attiecībā uz būtiska kaitējuma neesību un apstiprināja pagaidu regulas 183.–188. apsvērumu.

(138)

Apgalvojumi par pārējiem faktoriem, kas rada kaitējumu, ir aplūkoti turpmāk 5. iedaļā.

(139)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka attiecīgo valstu tirgus daļu līmeni, kas nekad nav pārsniedzis 18 % un vēlāk izmeklēšanas periodā pazeminājās, nevar uzskatīt par pārmērīgi augstu.

(140)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Kā paskaidrots pagaidu regulas 192. apsvērumā, importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļa palielinājās no 13,1 % 2018. gadā līdz 15,4 % izmeklēšanas periodā. Komisija uzskatīja, ka šāda tirgus daļa ir ievērojama un, ņemot vērā noteiktos cenu līmeņus, tā spēj ietekmēt Savienības ražošanas nozari pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 190.–192. apsvērumu.

(141)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eviosys apgalvoja, ka nav pierādījumu par importa no attiecīgajām valstīm radīto cenu spiedienu un ka Savienības ražotāju cenas, šķiet, nesekoja Ķīnas un Brazīlijas cenām, kas liecina, ka minētās cenas tās neietekmēja.

(142)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 193. apsvērumā, vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū un šis imports samazināja Savienības ražošanas nozares cenas par vidējo svērto rādītāju 11,2 % apmērā. Ievērojamie importa apjomi par zemām cenām samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, ar kurām nevarēja segt ražošanas izmaksas, tādējādi radot zaudējumus.

(143)

Turklāt neatkarīgi no tā, vai Savienības ražošanas nozares cenas ir vai nav sekojušas Ķīnas un Brazīlijas cenām, ir skaidrs, ka imports par zemām cenām no attiecīgajām valstīm nospieda Savienības ražošanas nozares cenas un tādējādi radīja negatīvu cenu ietekmi. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 3. punktu veiktās cenu ietekmes analīzes kontekstā pietiek ar cenu nospiešanas pastāvēšanu, lai secinātu, ka imports par dempinga cenām radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības cenām. Attiecīgi šī prasība tika noraidīta un tika apstiprināts pagaidu regulas 193. apsvērums.

(144)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eviosys atkārtoja apgalvojumu, ka imports no attiecīgajām valstīm nevarēja izraisīt kaitējumu, un atkārtoti uzsvēra, ka starp Savienības ražošanas nozares pārdotajiem ražojumiem un importu no attiecīgajām valstīm bija ļoti ierobežotas konkurences attiecības, ņemot vērā tādus faktorus kā zemāks kvalitātes līmenis un nepiemērotība noteiktiem lietojumiem, ilgāks izpildes laiks un augstākas transporta izmaksas, kā arī ierobežots atbalsts klientiem, kas arī izskaidro atšķirīgās cenas un faktu, ka tās parasti ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(145)

Tomēr Eviosys neiesniedza jaunus pierādījumus savu apgalvojumu pamatošanai. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 194.–197. apsvērums.

(146)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas BV novēroja, ka provizoriskajā noteikšanā aprēķinātā cena, kas nerada kaitējumu, ir [850–990] EUR/t. Ņemot vērā, ka šī vērtība bija augstāka nekā cenas importam (822 EUR/t) no izcelsmes valstīm, par kurām netika veikta izmeklēšana, un ka importa apjoms no izcelsmes valstīm, par kurām netika veikta izmeklēšana, bija lielāks nekā importa apjoms no Brazīlijas un Ķīnas, Komisijai imports no izcelsmes valstīm, par kurām netika veikta izmeklēšana, novērtējumā būtu jāatzīst par citu iespējamu kaitējuma faktoru. Tādējādi to radītais kaitējums ir jānošķir un jāatšķir no kaitējuma, ko rada apgalvotais imports par dempinga cenām.

(147)

Kā norādīts pagaidu regulas 199. apsvērumā, importa apjoms no citām trešām valstīm un to tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās attiecīgi par 23 % un 21 % un to vidējā importa cena saglabājās līdzīga Savienības ražošanas nozares vidējai pārdošanas cenai un bija ievērojami augstāka nekā vidējā cena importam no attiecīgajām valstīm. Šajā kontekstā bija skaidrs, ka jebkādu Savienības ražošanai radītu būtisku kaitējumu izraisīja imports no attiecīgajām valstīm, kura dēļ cenu līmeņi bija zemi. Lai gan nevar izslēgt, ka citi importa avoti pēc nodokļu piemērošanas attiecīgā ražojuma importam būtu kaitējuma cēlonis Savienības ražošanas nozarei, tie acīmredzami nebija cēlonis, kas spētu mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un izmeklēšanas periodā novēroto būtisko kaitējumu.

(148)

Turklāt saistībā ar vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, jānorāda, ka tā tika aprēķināta, pamatojoties uz īpašu ražojumu apvienojumu, kura pamatā bija izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju faktiskais eksports un kurš tika salīdzināts ar importa cenu līdz izkraušanai no šiem ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi tā nebija tiešā veidā salīdzināma ar vidējām CIF importa cenām.

(149)

Tāpēc šī prasība tika noraidīta un tika apstiprināts pagaidu regulas 198.–201. apsvērums.

(150)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA, Eviosys un CANPACK apgalvoja, ka Covid-19 pandēmija un tās ekonomiskās sekas sarauj cēloņsakarību starp importu un Savienības ražošanas nozares stāvokli. CISA apgalvoja, ka Covid-19 pandēmija ir galvenokārt pieprasījuma puses krīze, nevis krīze, ko raksturo importa pieauguma radīts kaitējums ražošanas nozarei, un ka galvenās tās sekas ir ražošanas apturēšana un attiecīgi recesija Savienības tirgū.

(151)

BV atsaucās uz pagaidu regulas 203.–205. apsvērumu un apgalvoja, ka Komisija, šķiet, minimizē Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, pamatojoties uz to, ka “Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sākās jau pirms pandēmijas un turpinājās pēc Savienības ražošanas nozares ražošanas atsākšanās IP laikā”. BV uzskata, ka šis arguments nav pietiekams iemesls Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, jo iepriekš minētā pandēmija, iespējams, radīja negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari vienlaikus ar apgalvoto importu par dempinga cenām.

(152)

Šajā saistībā Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 203. apsvērumu, kurā tā ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari, jo īpaši 2020. gadā, kad Savienības ražošanas nozares ražotnes uz laiku bija jāslēdz, un ir iespējams, ka Covid-19 pandēmija var būt veicinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr Komisija uzstāja uz faktu, ka Savienības ražošanas nozares finansiālās situācijas pasliktināšanās bija sākusies jau pirms pandēmijas un turpinājās atveseļošanās periodā pēc Covid-19, tostarp izmeklēšanas periodā. Tāpēc Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi nevarēja uzskatīt par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma galveno cēloni tiktāl, ciktāl tā būtu mazinājusi cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(153)

Tā kā piezīmes par ražošanas izmaksu attīstību pēc pagaidu informācijas izpaušanas nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 206.–209. apsvērums.

(154)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA norādīja, ka Savienības ražošanas nozares eksports bija ievērojams, izmeklēšanas periodā sasniedzot 22 %. Tā arī atsaucās uz pagaidu regulas 14. tabulu, kurā bija parādīts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms samazinājās par septiņiem procentpunktiem un ka eksporta cenas pazeminājās par sešiem procentpunktiem. CISA apgalvoja, ka ar eksporta pārdevumiem saistītā negatīvā attīstība būtiski ietekmēja Savienības ražošanas nozares kopējos ekonomiskos rādītājus.

(155)

CANPACK nepiekrita Komisijas secinājumam, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nespēja mazināt cēloņsakarību, jo pagaidu regulas 14. tabula skaidri parāda, ka Savienības ražotāju pārdošanas cena uz valstīm ārpus Savienības bija līdzīgā līmenī kā Ķīnas izcelsmes ECCS cenas. CANPACK uzskatīja, ka Savienības ražotāju arguments, ka pārdošana ārpus Savienības tika veikta tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare nespēj veikt pārdošanu Savienības tirgū, kamēr pastāvēja liels Savienības lietotāju pieprasījums pēc ECCS, nebija pārliecinošs.

(156)

BV lēsa, ka, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms ir lielāks nekā apgalvotā importa par dempinga cenām apjoms, eksporta rādītājus nevarēja uzskatīt par nebūtisku faktoru.

(157)

Saistībā ar Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem jānorāda, ka eksporta apjoms pirmo reizi pieauga 2019. un 2020. gadā un pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās, savukārt vidējās eksporta cenas samazinājās no 2020. gada. Šī attīstība atbilda nelielajam Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugumam Savienībā laikā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tādējādi nešķiet, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju nelielā pazemināšanās spēcīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozares vispārējos ekonomiskos rādītājus, kuri tajā pašā laikposmā pasliktinājās būtiskāk. Turklāt pagaidu regulas 12. tabulā sniegto negatīvo rentabilitātes rādītāju pamatā ir tikai ES pārdevumi, un tādējādi tie neizriet no kādiem iespējamiem eksporta zaudējumiem. Tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumu pagaidu regulas 213. apsvērumā, ka, lai gan eksporta darbības samazināšanās varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ar to nepietiek, lai mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ņemot vērā Savienības pārdošanas apjoma lielo daļu salīdzinājumā ar eksporta pārdošanu. Attiecīgi Komisija noraidīja šajā saistībā paustos ieinteresēto personu apgalvojumus.

(158)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CANPACK nepiekrita argumentam, ka ilgtermiņa (ikgadējo) līgumu starp Savienības piegādātājiem un to Savienības klientiem ietekme ir ierobežota un nevar mazināt cēloņsakarību. CANPACK pauda, ka pagaidu regulas 214. apsvērumā norādīts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošana balstās uz ikgadējiem līgumiem un ņemot vērā Savienības ražotāju minimālo (ja tāda ir) rezervi, kas ļauj celt pārdošanas cenas saistībā ar pieaugošajām izejvielu cenām ikgadējā līguma piemērošanas laikā. Savienības ražotāji pamatojas savos piedāvājumos uz aplēstajām izejvielu cenām un ražošanas izmaksām nākamajā gadā, ņemot vērā izmaiņu riskus (praksē sarunas par nākamā gada cenām notiek iepriekšējā gada ceturtajā ceturksnī).

(159)

Šajā saistībā Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 208. apsvērumu, kurā bija norādīts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt savas pārdošanas cenas visā attiecīgajā periodā, kas pārsniedza trīs gadus. Tā kā šāda tendence bija vērojama ilgstoši, to nevar izskaidrot tikai ar izejvielu sadārdzināšanos un ikgadējo līgumu ietekmi fiksēto cenu ziņā.

(160)

Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 214. un 215. apsvērumu.

(161)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA un Eviosys norādīja uz patēriņa samazināšanos kā būtisku faktoru, aplūkojot cēloņsakarību. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkārtoja savu apgalvojumu, ka patēriņa samazināšanās varēja saraut cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu. Tomēr tie nepamatoja savus apgalvojumus. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(162)

BV nepiekrita Komisijas secinājumam pagaidu regulas 218. apsvērumā, ka tirgus pieprasījuma sarukumu par 3 % nevar uzskatīt par kaitējuma cēloni, kas mazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu. BV norādīja, ka tirgus sarukums arī spēj ietekmēt iekšzemes ražošanas nozares ražošanas apjomu un fiksētās izmaksas un tas būtu jāanalizē kopā ar pārējiem faktoriem, kas rada tādu pašu ietekmi.

(163)

Šajā saistībā Komisija pagaidu regulas 217. apsvērumā secināja, ka, lai gan tirgus saruka par 3 %, Savienības pārdošanas rādītāji saglabājās nemainīgi un tas liecināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis nebija apjoma zaudējums pieprasījuma samazināšanās dēļ, bet gan cenu nospiešana, ko radīja imports no attiecīgajām valstīm. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja pagaidu regulas 216.–218. apsvērumu.

(164)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un to tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās, bet to cenas samazinājās. Šīs norises laika ziņā sakrita ar Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka pastāv skaidra cēloņsakarība starp šo importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(165)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas BV apgalvoja, ka Komisija pienācīgi nenošķīra un neatšķīra Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus, Savienības patēriņa sarukumu un Covid-19 pandēmijas sekas no ietekmes, kas izrietēja no importa par dempinga cenām, un atsaucās uz Apelācijas institūcijas nolēmumu lietā US – Hot-Rolled Steel (226. punkts).

(166)

BV pieprasīja, lai Komisija atkārtoti novērtētu šos trīs faktorus, vēlams kumulatīvi, saistībā ar to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares saražoto apjomu un fiksētajām izmaksām, un nošķirtu un atšķirtu šo ietekmi no ietekmes, kas izriet no apgalvotā importa par dempinga cenām.

(167)

Eviosys apgalvoja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozare saskārās ar augošām ražošanas izmaksām, tā attiecīgajā periodā nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas Covid-19 pandēmijas izraisītās pieprasījuma samazināšanās dēļ. Eviosys uzskatīja, ka Komisijai būtu uzmanīgāk jānovērtē citu faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(168)

CANPACK arī uzskatīja, ka Komisija ir par zemu novērtējusi citu faktoru ietekmi. Konkrētāk, tas iebilda, ka Covid-19 pandēmija un izejvielu trūkums Savienības tirgū nespēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(169)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas arī CISA apgalvoja, ka Komisija pietiekami neaplūkoja Covid-19 pandēmijas radītās sekas, lai gan viss izmeklēšanas periods ietilpst laikposmā, kuru visbūtiskāk skāra šīs pandēmijas ekonomiskā ietekme. CISA arī apgalvoja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktie ieguldījumi neatkarīgi izskaidroja rentabilitātes samazināšanos un no tās izrietošo iekšzemes ražošanas nozares stāvokli.

(170)

Šajā saistībā, kā izklāstīts pagaidu regulas 220. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka tā ir nošķīrusi un atšķīrusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(171)

Attiecībā uz ieguldījumiem Komisija novēroja, ka uzņēmumam, kas bija veicis lielākos ieguldījumus, bija labākie rādītāji starp izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tādējādi nebija tiešas saiknes starp Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un izmeklēšanas periodā veiktajiem ieguldījumiem. Ieguldījumi bija nepieciešami, un to veikšana bija noteikta tiesību aktos, un, ja nebūtu importa par dempinga cenām, to finansēšanai, ieskaitot visas izmaksas, vajadzēja būt iespējamai, izmantojot saprātīgu peļņu atbilstīgi pamatregulas 7. panta 2.c punktam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(172)

Komisija novērtēja citu faktoru ietekmi, ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, un secināja, ka šie faktori nemazināja cēloņsakarību. Tādi faktori kā Covid-19 pandēmija vai ikgadējie pārdošanas līgumi ar fiksētām cenām visam gadam līdz ar pieprasījuma pēc ECCS samazināšanos attiecīgajā periodā varētu būt ietekmējuši Savienības ražošanas nozares rādītājus. Tomēr šie faktori neizskaidroja cenu nospiešanu, kurai Savienības ražošanas nozare bija pakļauta visā attiecīgajā periodā, un jo īpaši izmeklēšanas periodā.

(173)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās sākās pirms Covid-19 pandēmijas un izejvielu piegādes traucējumiem. Turklāt normālā konkurences vidē Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj palielināt savas pārdošanas cenas pēc izejvielu cenu kāpuma; tāpēc ar ikgadējo līgumu ietekmi nevarēja izskaidrot faktu, ka Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā nespēja palielināt savas pārdošanas cenas, lai saglabātu rentabilitāti.

(174)

Tāpēc Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 219.–221. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(175)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA norādīja, ka tās izpratnē ar turpmākajām vidiskajām izmaksām saistītajā korekcijā netika ņemtas vērā nekādas esošas vai turpmākas Savienības ražošanas nozarei piešķirtas kompensācijas nolūkā kompensēt elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajā saistībā Komisija apstiprināja, ka, aprēķinot turpmākās vidiskās izmaksas, šādas kompensācijas nav ņemtas vērā.

(176)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CSN apgalvoja, ka pagaidu regulas 228. apsvērumā minētās turpmākās papildu izmaksas [10–20] EUR/t, kas ir pieskaitītas cenai, kura nerada kaitējumu, bija patvaļīgas, spekulatīvas un kropļoja cenu salīdzināmību starp Savienības un Brazīlijas pārdevumiem. CSN uzsvēra, ka ES un Mercosur nolīguma ietvaros Brazīlija uzņēmās stingras saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši saistībā uz daudzpusējiem darba standartiem un nolīgumiem, daudzpusējiem vides nolīgumiem, kā arī tirdzniecību un klimata pārmaiņām. CSN pauda, ka Komisija Savienības ražotajiem sniedz aizsardzību, kas pārsniedz nepieciešamo aizsardzības līmeni, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu, un pieprasīja, lai Komisija nepieskaitītu papildu turpmākās izmaksas attiecībā uz Brazīliju.

(177)

BV pirms un pēc galīgās informācijas izpaušanas apgalvoja, ka izmaksas, kas saistītas ar citiem starptautiskiem nolīgumiem (piemēram, Parīzes nolīgumu un nolīgumiem, kas parakstīti Starptautiskās Darba organizācijas vadībā), tika iekļautas cenā, kas nerada kaitējumu, lai gan tās nekādā veidā neatspoguļo importa par dempinga cenām radīto ietekmi. Turklāt BV apgalvoja, ka cenas, kas nerada kaitējumu, noteikšanai izmantotā peļņas norma 6 % apmērā kaitējuma analīzes periodā nekad netika sasniegta, tādējādi Komisija, izmantojot peļņas normu 6 % apmērā tādas cenas noteikšanai, kas nerada kaitējumu, vairāk nekā kompensēs apgalvotā importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, novirzoties no 1994. gada GATT VI panta 2. punktā paredzētā mērķa. Tāpēc BV pieprasīja, lai Komisija no cenas, kas nerada kaitējumu, atņemtu papildu izmaksas.

(178)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka turpmākās izmaksas tika ņemtas vērā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu neatkarīgi no tā, kāda situācija trešā valstī bija saistībā ar vidisko un darba standartu īstenošanu, un/vai neatkarīgi no divpusējiem un/vai daudzpusējiem nolīgumiem, kuru puses ir attiecīgās valstis. Komisija piemēroja pamatregulu, kas ir vērsta tikai uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, cita starpā ieskaitot iespējamas turpmākās izmaksas, kas izriet no attiecīgajā pamatregulas punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām. Šajā pamatregulas punktā nav noteikts, ka turpmākajām izmaksām jāatspoguļo importa par dempinga cenām ietekme. Šajā saistībā Brazīlijas prasība novērtēt līdzīgu starptautisku nolīgumu vai ES un Mercosur nolīguma (kuram vēl jāstājas spēkā) īstenošanu nav atbilstīga. Šā iemesla dēļ Komisija noraidīja BV apgalvojumu.

(179)

Tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 228.–232. apsvērumu.

(180)

Lai ņemtu vērā Baosteel piezīmes attiecībā uz iespējamu asimetriju, mērķa cenas samazinājuma starpības noteikšanai Komisija izmantoja aprēķināto Baosteel eksporta cenu, kas bija noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, piemērojot to pēc analoģijas, un salīdzināja to ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu, kas neietvēra Arcelor Mittal saistīto pārdošanas uzņēmumu PVA izmaksas. Šādā veidā noteiktā mērķa cena tika izmantota mērķa cenas samazinājuma aprēķinos attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi netika ņemtas vērā nekādas Savienības ražotāju saistīto pārdošanas uzņēmumu izmaksas, un rezultātā asimetrijas vairs nebija. Pieeju neņemt vērā Savienības ražotāju saistīto pārdošanas vienību izmaksas nesen apstiprināja Vispārējā tiesa (21).

(181)

Tad saskaņā ar tādu pašu pieeju kā pagaidu regulas 234. apsvērumā aprakstītā Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpību, salīdzinot izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu attiecīgajās valstīs ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības. Attiecībā uz citiem izlasē neiekļautajiem ĶTR uzņēmumiem, kas sadarbojās, Komisija izmantoja divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto starpību.

(182)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai un tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā, tā analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai 7. apsvērumā minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas četru nedēļu periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un tādējādi, vai mērķa cenas samazinājuma starpības noteikšanā bija jāatspoguļo šāda pieauguma radītais papildu kaitējums.

(183)

Uz datubāzes Surveillance 2 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjomi no attiecīgajām valstīm iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 58 % lielāki nekā vidējie četru nedēļu importa apjomi izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(184)

Lai ņemtu vērā importa pieauguma radīto papildu kaitējumu, Komisija nolēma koriģēt kaitējuma novēršanas līmeni atbilstīgi importa apjoma pieaugumam, kuru atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punkta noteikumiem uzskata par attiecīgo svēruma koeficientu. Tādējādi Komisija aprēķināja reizināšanas koeficientu, ko noteica, četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā importētā apjoma (10 109 tonnas) un 52 nedēļu izmeklēšanas periodā importētā apjoma summu dalot ar importa apjomu izmeklēšanas periodā, kas ekstrapolēts uz 56 nedēļām. Iegūtais skaitlis 4,1 % atbilst turpmāka importa pieauguma radītajam papildu kaitējumam. Tādējādi galīgās kaitējuma starpības tika reizinātas ar šo koeficientu.

(185)

Tāpēc galīgā mērķa cenas samazinājuma starpība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un visiem pārējiem uzņēmumiem ir šāda:

(186)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jintai sniedza piezīmes par pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanu. Tas apstrīdēja kropļojuma pastāvēšanu (PVN atlaides atcelšanu), cēloņsakarību starp kropļojumu un cenām Ķīnas tirgū, kā arī Brazīlijas cenu piemērotību izmantošanai par starptautiskām atsauces vērtībām.

(187)

Pirmkārt, tika konstatēts, ka attiecībā uz karsti velmētiem ruļļiem jeb “KVR” (KN kods 7208 27) pastāv kropļojums saistībā ar PVN atlaides atcelšanu un šis kropļojums pastāvēja visa izmeklēšanas perioda laikā. Šī informācija ir pieejama dokumentā “Ķīnas Tautas Republikas muitas importa un eksporta tarifi”. PVN atmaksas samazināšana vai atcelšana ir viena no pamatregulas 7. panta 2.a punktā konkrēti uzskaitītajām situācijām, no kuras izriet izejvielu tirgus kropļojumi.

(188)

Otrkārt, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu pietiek ar kropļojuma (šajā gadījumā PVN atlaides atcelšanu) konstatēšanu un ka izejvielu iekšzemes cenas Ķīnā ir zemākas salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvos starptautiskos tirgos. Šajos noteikumos nav paredzētas juridiskas saistības pierādīt cēloņsakarību starp šo kropļojumu un zemākām cenām Ķīnas tirgū atbilstīgi piemērojamam tiesiskajam regulējumam.

(189)

Treškārt, izmeklēšanas periodā tika novērota būtiska cenas atšķirība starp Jintai KVR iegādes cenām un KVR Brazīlijas iekšzemes EXW cenām, kā arī Turcijas (iekšzemes EXW) cenām (abas cenas iegūtas no Metal Bulletin). Kā paskaidrots pagaidu regulas 242. apsvērumā, šīs cenas bija ievērojami augstākas nekā Jintai izejvielu cenas, proti, [10–30] % un [30–50] % diapazonā.

(190)

Visbeidzot, Komisija analizēja, vai Turcijas un Brazīlijas cenas bija atbilstīgas cenas, kas ir reprezentatīvas starptautiskajiem tirgiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Komisija jau sākumā norādīja, ka, tā kā pamatregulā nav īpašu noteikumu par faktiskajām izmantojamajām cenām, Komisijai ir plaša rīcības brīvība atbilstīgi attiecīgajai Eiropas tiesu judikatūrai. Attiecībā uz prasības būtību Komisija norādīja, ka liels skaits atsauces cenu bija pieejamas no tādiem avotiem kā Metal Bulletin un ka nebija pieejams piemērotāks vidējais rādītājs, piemēram, nebija atbilstīgi reģioniem summētas atsaucas vērtības, ko varētu izmantot izmeklēšanas nolūkā. Salīdzinot KVR Turcijas un Brazīlijas iekšzemes cenas ar vairākām Metal Bulletin pieejamām iespējamām atsauces vērtībām, Komisija novēroja, ka dažas bija augstākas un dažas – zemākas, apstiprinot secinājumu par Brazīlijas un Turcijas cenu kā atbilstošu starptautisku atsauces vērtību reprezentativitāti. Komisija arī novēroja, ka Brazīlijā pārdotie KVR apjomi bija ļoti lieli.

(191)

Jintai arī apgalvoja, ka Covid-19 pandēmija bija izkropļojusi KVR Brazīlijas iekšzemes cenas. Šajā nolūkā Jintai salīdzināja KVR cenas Brazīlijā un Ķīnā. Tomēr Komisija nevarēja ņemt vērā šo salīdzinājumu, jo, kā konstatēts pagaidu regulas 75. apsvērumā un apstiprināts iepriekš 46. apsvērumā, attiecīgā ražojuma, tostarp KVR, izejvielu cenas Ķīnā ietekmēja būtiski kropļojumi. Turklāt, kā norādīts iepriekš 55. apsvērumā, cenu pieaugums Brazīlijas iekšējā tirgū notika vienlaikus ar plakanu tērauda ražojumu cenu kāpumu visā pasaulē. Visbeidzot, Jintai KVR cenas arī bija ievērojami zemākas nekā no Metal Bulletin iegūtās Turcijas EXW iekšzemes cenas.

(192)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jintai sniedza papildu piezīmes par pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošanu. Tas apgalvoja, ka kropļojuma pastāvēšana ir nepieciešams nosacījums, bet tas nav pietiekams nosacījums. Pēc galīgās informācijas izpaušanas līdzīgu piezīmi sniedza Ķīnas valdība. Komisija norādīja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punktā ir noteikts, ka kropļojums pastāv, ja vairāku šajā punktā norādītu pasākumu dēļ izejvielas cena ir “ievērojami zemāka par cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos”, un ka šī izejviela veido ne mazāk kā 17 % no ražošanas izmaksām. Šie divi nosacījumi nozīmē, ka noteiktais kropļojums kā nopietns kropļojums varētu ietekmēt Ķīnas ražošanas nozares konkurētspēju, tajā pašā laikā radot papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.b punktu pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, tika veikta papildu analīze. Šajā kontekstā veicot atbilstīgu analīzi, Komisijai ir plaša rīcības brīvība (22). Tādējādi pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošana nav automātiska, kā apgalvo Jintai, bet visaptverošas analīzes rezultāts.

(193)

Noslēgumā personas neiesniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka Brazīlijas un Turcijas iekšzemes EXW cenas nav reprezentatīvas starptautiskajiem tirgiem. Tāpēc Komisija apstiprināja savu provizorisko secinājumu, ka šīs cenas kā starptautiskas atsauces vērtības ir reprezentatīvas pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(194)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Jintai apgalvojums tika noraidīts, bet pagaidu regulas 235.–243. apsvērums tika apstiprināts.

(195)

Saskaņā ar pagaidu regulas 239. apsvērumu Komisija izmeklēja arī to, vai citas iespējamas izejvielas, piemēram, auksti velmēti ruļļi, bija pakļauti kropļojumiem 7. panta 2.a punkta nozīmē. Komisija konstatēja, ka neviena no izejvielām, kas veidoja vairāk par 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, izmeklēšanas periodā nebija pakļauta kropļojumiem 7. panta 2.a punkta nozīmē. Komisija arī apstiprināja, ka attiecībā uz citu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju – Baosteel –, kas neiegādājās KVR Ķīnā, mazākā maksājuma noteikuma pielāgošana kļuva nesvarīga, jo dempinga starpība bija zemāka par mērķa cenas samazinājuma starpību.

(196)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶV atsaucās uz pamatregulas 7. panta 2.a punktu, apgalvojot, ka to, vai izejvielas ir pakļautas kropļojumam, novērtē, lai pārbaudītu, vai kaitējuma novēršanai pietiktu ar maksājumu, kas ir zemāks par dempinga starpību. ĶV uzskatīja, ka ar izejvielām saistītu kropļojumu pastāvēšana obligāti nenozīmē, ka kaitējuma starpība būtu jāpaaugstina līdz dempinga starpības līmenim. ĶV apgalvoja, ka Komisija nebija veikusi nekādu novērtējumu par to, vai mērķa cenas samazinājuma starpība bija pietiekama, lai novērstu kaitējumu, un tiešā veidā piemēroja dempinga starpību, kas ir pretrunā ES tiesību aktu prasībām un mērķim.

(197)

Jintai atsaucās uz nesenām izmeklēšanām, kurās Komisija noteica kaitējuma starpību mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī, un apgalvoja, ka šāda starpība novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Pat ja Komisija uzskatīja, ka Jintai mērķa cenas samazinājuma starpība nav pietiekama kaitējuma novēršanai, kaitējuma starpība nebūtu automātiski jānosaka dempinga starpības līmenī, bet būtu nosakāma, izmantojot citu saprātīgu metodi. Tāpēc Jintai pieprasīja, lai Komisija kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai izmantotu aprēķināto mērķa cenas samazinājuma starpību vai attiecībā uz Jintai aprēķinātu citu saprātīgu kaitējuma starpību.

(198)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punktā ir noteikts, ka, “[i]zvērtējot to, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, Komisija ņem vērā to, vai attiecībā uz attiecīgo izstrādājumu pastāv izkropļojumi izejvielu tirgū”, un 7. panta 2.b punktā ir noteikts, ka, “[j]a Komisija, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, var skaidri secināt, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar šā panta 2.a punktu, šā panta 2. punktu nepiemēro”. Ja Komisija konstatē ar attiecīgo ražojumu saistītus kropļojumus izejvielu tirgū un secina, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu apjomu, tai nav pienākuma vai pilnvaru aprēķināt Jintai pieprasīto “citu saprātīgu kaitējuma starpību”, kas nav dempinga starpība. Visos gadījumos, kuros secināts, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta piemērošana ir pamatota, kā šajā lietā, ņemot vērā Savienības ražošanas nozarei nodarīto papildu kaitējumu izejvielu tirgū pastāvošo kropļojumu dēļ, maksājumu līmeni, ko uzskata par nepieciešamu šāda papildu kaitējuma novēršanai, ir atbilstīgi noteikt, atsaucoties uz kaitējuma starpību. Tāpēc Komisija noraidīja ĶV un Jintai apgalvojumus un apstiprināja starpības piemērošanu, lai attiecībā uz Jintai noteiktu maksājuma apmēru dempinga līmenī, kā paredzēts pagaidu regulas 277. apsvērumā.

(199)

Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 275.–280. apsvērums.

(200)

Pagaidu posmā Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu secināja, ka attiecībā uz Jintai Savienības interesēs nepārprotami bija noteikt maksājuma likmi konstatētās dempinga starpības līmenī, jo izejvielu tirgū pastāvēja kropļojumi.

(201)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par neizmantotajām jaudām eksportētājvalstī, tiek apstiprināts pagaidu regulas 245. un 246. apsvērums.

(202)

Saistītais jautājums par KVR iekšzemes cenām Ķīnā tika aplūkots 186.–194. apsvērumā. Tā kā konkrētākas piezīmes par konkurenci izejvielu jomā nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 247. un 248. apsvērums.

(203)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Eviosys, Astir Vitogiannis un CANPACK iesniedza papildu apgalvojumus, ka Savienības ražošanas nozare nespēj nodrošināt nepieciešamos ECCS daudzumus, tāpēc minētie uzņēmumi ir spiesti paļauties uz importu no Ķīnas. Tie arī apgalvoja, ka imports no citām trešām valstīm nav alternatīva, ņemot vērā ilgos un sarežģītos validēšanas procesus, to, ka nav pieejams pietiekams specifikācijas klāsts, kā arī ņemot vērā Savienības aizsardzības pasākumu ietvaros noteiktās tarifu kvotas.

(204)

Komisija uzmanīgi novērtēja visus pierādījumus, ko šajā saistībā bija iesnieguši Savienības lietotāji un Savienības ražošanas nozare.

(205)

Lai gan trīs lietotāji ļoti atšķirīgā mērā paļaujas uz Ķīnas importu, Komisija novēroja, ka no Jintai nopirktā ECCS apjoms no Ķīnas ir ļoti neliels un ka lielākie apjomi bija nopirkti no Baosteel, kuru neietekmēs pamatregulas 7. panta 2.a punkta noteikumu piemērošana attiecībā uz Jintai vai uz abiem pārējiem izlasē neiekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(206)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 7. panta 2.a punkta noteikumu piemērošana attiecībā uz Jintai, kas ietekmēs arī Ķīnas eksportētāju, kuri nesadarbojās, maksājumu līmeni, neradītu nopietnus vērtības ķēžu traucējumus Savienības lietotājiem. Tie varētu iegādāties ECCS no Baosteel un diviem pārējiem Ķīnas uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. To vēl vairāk apstiprina apstāklis, ka 57.–60. apsvērumā izskaidroto korekciju rezultātā Baosteel antidempinga maksājumam ir piemērota ievērojama negatīva korekcija, kuras dēļ negatīva korekcija tika piemērota arī izlase neiekļautajiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Turklāt lietotāji varētu importēt ECCS no citām trešām valstīm, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi.

(207)

Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 252. un 253. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka Savienības interesēs ir noteikt pagaidu maksājumu summu attiecībā uz Jintai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu.

(208)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 255. un 256. apsvērums.

(209)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas trīs lietotāji, proti, Eviosys, CANPACK un Astir Vitogiannis, stingri iebilda Komisijas provizoriskajam secinājumam par Savienības interesēm un atkārtoja savus apgalvojumus, ka, lietotājiem veicot pasūtījumus pie Savienības ECCS ražotājiem, rodas vairākas būtiskas piegādes problēmas, no kurām izriet deficīts Savienības tirgū, un ka Savienības ražotāji lielu daļu no to saražotā ECCS eksportē.

(210)

Trīs iepriekš minētie lietotāji iesniedza dažus pierādījumus par Savienības ražotāju atteikšanos vai nespēju nodrošināt pieprasītos ECCS apjomus, kā arī par problēmām regulāri vai pilnā apjomā piegādāt apstiprinātos daudzumus.

(211)

Eviosys pauda bažas, ka divi Savienības ražotāji, ThyssenKrupp un ArcelorMittal, īstenojot pārmērīga cenu pieauguma politiku, īpaši kopš 2021. gada, izmanto tirgus situāciju, kurā viņi ir galvenie dalībnieki ar ļoti lielu kopējo tirgus daļu un, ņemot vērā spēkā esošos aizsardzības pasākumus, ievērojamu aizsardzību pret importu.

(212)

Eviosys, CANPACK un Astir Vitogiannis nepiekrita Komisijas secinājumam, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama ražošanas jauda, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū. Šie uzņēmumi uzskatīja, ka pat tad, ja Savienības ražošanas nozarei būtu pietiekama jauda un tā teorētiski varētu apkalpot Savienības tirgu, Savienības ražotāji nevēlas vai nespēj piegādāt saviem klientiem pieprasītos apjomus, lai gan eksportē vairāk nekā 20 % no sava kopējā saražotā daudzuma. Astir Vitogiannis norādīja, ka pat ar Savienības ražošanas nozares teorētisko jaudu, to izmantojot 100 % apmērā, nepietiktu, lai apmierinātu visu pieprasījumu Savienībā. Jebkādi traucējumi vai force majeure apstākļi, kam būtu pakļauti Savienības ražotāji, kā jau iepriekš daudzkārt ir noticis, būtiski ietekmē to saražoto ECCS daudzumu un tā rezultātā – lejupējo nozaru dzīvotspēju, kas ir ļoti atkarīga no šīs koncentrētās piegādātāju ražošanas nozares. CANPACK pēc galīgās informācijas izpaušanas atkārtoti iesniedza savu prasību.

(213)

Gluži pretēji, Savienības ražošanas nozare uzstāja, ka tai ir pietiekama ražošanas jauda, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū, un ka tā pieprasījuma apmierināšanai varēja pārvirzīt eksporta pārdevumus uz Savienības tirgu, kā daudzkārt jau bija noticis. Savienības ražotāji arī apgalvoja, ka piegādes problēmas pagātnē izrietēja no cenu apsvērumiem, nevis no deficīta ražošanas un piegādes jomā. Savienības ražošanas nozare arī norādīja, ka pieprasījums Savienībā pašlaik samazinās un ka tādējādi tā varētu piegādāt papildu apjomus.

(214)

Gan pēc pagaidu, gan galīgās informācijas izpaušanas CANPACK apgalvoja, ka situācija pēc izmeklēšanas perioda un tirgus realitāte ievērojami atšķiras no situācijas, uz kuras pamata Savienības ECCS ražotāji ierosināja izmeklēšanu un kura pastāvēja izmeklēšanas periodā. Patlaban Ķīnas ražotāju piedāvātās ECCS cenas ir salīdzināmākas vai pat augstākas nekā cenas Savienības tirgū. CANPACK apgalvoja, ka Komisijas piemēroto pasākumu līmenis ir nepārprotami neatbilstīgs, jo pagaidu maksājumu līmeņi bija vairākas reizes augstāki nekā starpība starp Savienības un Ķīnas izcelsmes ECCS. CANPACK uzskatīja, ka no pasākumiem izrietētu milzīga Savienības un Ķīnas ECCS ražotāju piedāvāto cenu diferenciācija, radot iespēju, ka Savienības ražotāji vēl vairāk palielinātu cenas un ka Savienībā rastos divu galveno ECCS ražotāju duopols. Tādējādi pasākumu noteikšana radītu finansiālus zaudējumus Savienības ECCS lietotājiem, kuri ECCS importē no Ķīnas. Turklāt būtu jāņem vērā fakts, ka antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ Savienības ECCS ražotājiem būs zemāks peļņas procents un ka tiem ECCS cenu pieaugums būs jānovirza uz patērētājiem (kuri jau tā saskaras ar augstu inflāciju) vai – sliktākajā gadījumā – tie izbeigs savu darbību.

(215)

Astir Vitogiannis arī pieprasīja, lai Komisija Savienības interešu novērtējumā ņemtu vērā norises laikposmā pēc izmeklēšanas. Tas norādīja, ka, lai gan pamatregulas 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka “[p]arasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas laikposmam”, Savienības tiesu pastāvīgajā judikatūrā tika skaidri pieņemts, ka pamatregulas 6. panta 1. punkts ir saistīts tikai ar dempinga un kaitējuma novērtējumu, nevis ar Savienības interešu novērtējumu. Šajā saistībā Astir Vitogiannis atsaucās uz Kazchrome lietu, kurā Vispārējā tiesa apstiprināja, ka “pamatregulas 6. panta 1. punkts nav piemērojams Kopienas interešu pastāvēšanas noteikšanai, kāda tā paredzēta pamatregulas 21. panta 1. punktā, kas nozīmē, ka dati par laiku pēc izmeklēšanas laikposma šīs noteikšanas ietvaros var tikt ņemti vērā” (23), un CPME lietu, kurā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Savienības interešu novērtējums paredz “uz hipotēzēm par nākotnes notikumiem paredzētu prognozi, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu” (24). Konkrētāk, Astir Vitogiannis apgalvoja, ka laikposmā pēc izmeklēšanas Savienības ražošanas nozare bija paaugstinājusi savas pārdošanas cenas par teju 100 %, bet izmaksas bija pieaugušas daudz mazākā mērā, kā rezultātā saskaņā ar pašu sūdzības iesniedzēju ziņotajiem jaunākajiem finanšu rezultātiem bija nodrošinātas veselīgas un stabilas peļņas normas.

(216)

Komisija rūpīgi izvērtēja visus iepriekš izklāstītos argumentus, tostarp argumentus par norisēm pēc izmeklēšanas perioda. Attiecībā uz cenu līmeņiem pēc izmeklēšanas perioda Komisija norādīja, ka cenas tiešām palielinājās, bet tās rīcībā nebija nekādu pierādījumu, ka šādas augstākas cenas bija strukturālas. Drīzāk gluži pretēji: attiecībā uz importa cenām no attiecīgajām valstīm Komisija noteica, ka pēc to sākotnējā maksimālā kāpumā laikposmā pēc izmeklēšanas, un jo īpaši februārī, importa cenas sāka pazemināties gan tieši pirms iepriekšējas informācijas izpaušanas perioda, gan tā laikā (25) neatkarīgi no paziņojuma par pagaidu maksājumu gaidāmo noteikšanu. Saistībā ar apgalvotajām piegādes problēmām Savienības tirgū Komisija, izvērtējot dažādas intereses, nebija pārliecināta, vai šīs problēmas bija pietiekami lielas un plašas, lai liktu apšaubīt pasākumu esību vai līmeni. Šajā saistībā Komisija ņēma vērā Savienības ražošanas nozares paziņojumu, ka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars mainās par labu ECCS pircējiem, cenām jau pazeminoties, kā apliecina importa no attiecīgajām valstīm cenu attīstība. Komisija norādīja arī uz Savienības ražošanas nozares gatavību pārvirzīt eksporta pārdevumus uz Savienības tirgu nolūkā apmierināt jebkādu pieprasījuma pārpalikumu, kā ir noticis jau iepriekš. Turklāt, ņemot vērā paredzamo ekonomikas attīstības palēnināšanos turpmākajā 2022. gada gaitā un 2023. gadā (26), nav gaidāms, ka cenas un pieprasījums turpinās palielināties. Komisija arī atgādināja, ka pamatregulas 21. panta 1. punktā ir norādīts uz “nepieciešamību likvidēt kaitējumu radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci”. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka lietotāji nesniedza pārliecinošus argumentus par to, ka paredzētais pasākumu līmenis ietekmētu to rentabilitāti un darbību tik jūtami, lai šis apstāklis būtu svarīgāks par vajadzību piemērot pasākumus nolūkā novērst kropļojošu ietekmi un būtisku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei. Kā paskaidrots pagaidu regulas 265. apsvērumā, pamatojoties uz Eviosys (vienīgā lietotāja, kurš sniedza atbildes uz anketas jautājumiem) sniegtajiem datiem, šķita, ka tas spētu absorbēt iespējamo izmaksu pieaugumu, ņemot vērā tā pašreizējo rentabilitāti no ražojumu, kuros izmanto ECCS, pārdošanas un importa daļu no attiecīgajām valstīm. Šis secinājums pēc pagaidu informācijas izpaušanas nav apstrīdēts. Tādējādi Komisija neuzskatīja, ka norises laikposmā pēc izmeklēšanas nozīmēja, ka pasākumu piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā visas dažādās intereses.

(217)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer apgalvoja, ka Astir nesen atteica piegādes un nepauda interesi par iespējamām turpmākām piegādēm, savukārt Eviosys pieprasījums 2022. gadā samazinājās. Komisija norādīja, ka lielāko daļu pierādījumu sniedza Savienības ražotāji, bet tie nebija apstiprināti ar attiecīgo lietotāju atbilsmes apliecinājumiem. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt iesniegtos papildu pierādījumus, jo īpaši, ņemot vērā, ka tie tika iesniegti vēlāk procedūras posmā.

(218)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Astir Vitogiannis, kā arī CISA un CANPACK pauda bažas, ka antidempinga pasākumi tādā veidā un līmenī, kā noteikts pagaidu regulā, nesamērīgi un netaisnīgi aizsargā un vēl vairāk nostiprina pastāvošo Savienības ražotāju duopolu, ārkārtīgi kaitējot neatkarīgiem lietotājiem un pārstrādātājiem. Tas arī apgalvoja, ka Savienības lietotāju izmaksu pieaugums ievērojami mazinās to konkurētspēju salīdzinājumā ar ECCS ražojumu (metāla iepakojumu, pudeļu vāciņu) piegādātājiem trešās valstīs, kurās nav spēkā antidempinga pasākumi. Šādi pasākumi izraisīs lietotāju un pārstrādātāju izmaksu ievērojamu pieaugumu uz to rentabilitātes rēķina, tiem pašiem nespējot pilnībā absorbēt šādu cenu pieaugumu; tā kā ECCS veido lielāko daļu galaproduktu (pārtikas produktu un dzērienu iepakojuma elementi, pudeļu vāciņi utt.) izmaksu, Astir Vitogiannis apgalvoja, ka izmaksu pieauguma pārnešana uz turpmākiem piegādes ķēdes posmiem vienkārši nav reālistiska, un pamatoja savu apgalvojumu ar apstiprinošiem pierādījumiem.

(219)

Astir Vitogiannis arī pauda bažas par to, ka tik augsta līmeņa antidempinga pasākumi un to piemērošana jau pagaidu posmā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz jau tranzītā esošām izejvielām un pasūtījumiem, jau pakļauj ļoti lielam riskam Savienības ražotājus, tiem saskaroties ar situāciju, kurā tie nespēs importēt materiālu ārkārtīgi lielās finansiālās ietekmes un to papildu garantiju dēļ, kas nepieciešamas importa muitas procesā. Tāpēc Astir Vitogiannis pieprasīja, lai Komisija ņemtu vēra šos konkrētos apstākļus un nodrošinātu, ka tiek veikti pasākumi nolūkā ierobežot antidempinga pasākumu ietekmi uz tranzītā esošām precēm.

(220)

Kā paskaidrots arī 216. apsvērumā, šie lietotāji izmantoja salīdzinoši vispārīgus paziņojumus un neizteica skaitļos pasākumu ietekmi uz to rentabilitāti un dzīvotspēju, kā arī to nepamatoja. Gluži pretēji – kā paskaidrots pagaidu regulas 265. apsvērumā –, šķita, ka Eviosys, vienīgais lietotājs, kas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un datus par izmaksām un rentabilitāti, spētu absorbēt iespējamu izmaksu palielināšanos. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(221)

Eviosys arī pauda bažas par to, ka vienlaikus tiek piemēroti aizsardzības un antidempinga pasākumi, kuru kopīgā ietekme uz vieniem un tiem pašiem importētajiem ražojumiem palielinātu katra pasākuma papildu sekas attiecībā uz Savienības lietotājiem un patērētājiem. Eviosys atsaucās uz iepriekš iesniegto informāciju, kur tas bija paskaidrojis, ka spēkā esošie aizsardzības pasākumi apvienojumā ar citām nesenām norisēm tērauda tirgū Eiropā un pasaulē ir izraisījuši ievērojamu ECCS piegādes deficītu Savienībā, ietekmējot gan Eviosys, gan tērauda iepakojuma nozari kopumā. Tas neattiecas tikai uz importu no Ķīnas, bet arī importu no citām trešām valstīm, dažām no kurām aizsardzības pasākumos pat nav noteikta valsts kvota. Eviosys nepiekrita pagaidu regulas 250. apsvērumā izklāstītajam Komisijas paziņojumam, ka “Savienības lietotāji varētu iepirkt izmeklējamo ražojumu no citām trešām valstīm”. Eviosys norādīja, ka, ja Ķīnas un Brazīlijas importam tiks piemēroti antidempinga maksājumi, šādi pasākumi vēl vairāk pasliktinās ierobežotā piedāvājuma situāciju Savienības tirgū, īpaši ņemot vērā Komisijas noteikto pagaidu maksājumu līmeni, kas bija ārkārtīgi augsts.

(222)

Komisija atgādināja, ka antidempinga pasākumi ir piemērojami tikai tad un tiktāl, ciktāl uz attiecīgā ražojuma importu neattiecas aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1382 (27) attiecībā uz vienu ražojumu vienlaikus nav spēkā divi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Kā izklāstīts turpmāk 262. un 263. apsvērumā, šis princips būs atspoguļots arī šajā regulā. Personas jebkurā gadījumā nepamatoja to, kā pasākumu kopums tās faktiski ietekmētu tādā negatīvā veidā, lai antidempinga pasākumu noteikšana būtu pret Savienības interesēm. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(223)

CANPACK gan pēc pagaidu, gan galīgās informācijas izpaušanas nepiekrita Komisijas konstatējumam, ka Savienības ECCS lietotājiem ir pieejama alternatīva, proti, ECCS piegādes no trešām valstīm, ņemot vērā apstākli, ka citām trešām valstīm piešķirtās aizsardzības tarifa kvotas ir zemākas nekā Ķīnai piešķirtās aizsardzības tarifa kvotas, tādējādi tās tiek iztērētas daudz ātrāk. CANPACK apgalvoja, ka pretēji Komisijas paziņojumam pagaidu regulā Japānas un Dienvidkorejas izcelsmes ECCS cenas izmeklēšanas periodā nebija ievērojami augstākas, bet salīdzināmas ar importa no Ķīnas vidējo importa cenu (Japāna – EUR 776 (+ 8,5 % salīdzinājumā ar Ķīnas cenām); Dienvidkoreja – EUR 763 (+ 6,7 % salīdzinājumā ar Ķīnas cenām)), bet izmaksu līmenis šajās abās valstīs ir augstāks nekā Ķīnā.

(224)

Astir Vitogiannis arī norādīja, ka ļoti augstie antidempinga maksājumi faktiski liegs veikt lielāko daļu importa no Ķīnas un Brazīlijas, lai gan nav reālistisku un pietiekamu piedāvājumu no citām trešām valstīm, un nepiekrita Komisijas apgalvojumam, ka importa samazināšanās no citām valstīm, par kurām netiek veikta izmeklēšana, ir skaidrojama ar apgalvoti zemajām dempinga importa cenām no Brazīlijas un Ķīnas un ka, “[j]a nebūtu importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, imports no citām trešām valstīm pieaugtu, jo pārdošanas cenas Savienības tirgū būtu pievilcīgākas”. Astir Vitogiannis norādīja, ka pieejamie Eurostat dati liecina, ka valstu, par kurām netiek veikta izmeklēšana (piemēram, Apvienotās Karalistes, Dienvidkorejas), importa cenas pēdējā laikā (t. i., pēc izmeklēšanas perioda beigām) ir ievērojami palielinājušās, neraugoties uz apgalvotajām zemajām Ķīnas un Brazīlijas dempinga cenām, kā arī neraugoties uz faktu, ka importa apjomi no valstīm, par kurām netiek veikta izmeklēšana, tajā pašā laikā samazinājās. Arī tas apliecina, ka uz importu no trešām valstīm nevar paļauties kā uz zaudētā importa no Brazīlijas un Ķīnas derīgu un garantētu rezervi. Visbeidzot, Astir Vitogiannis apgalvoja, ka, lai veiktu importu no trešām valstīm, ir jāveic ilgs kvalifikācijas un validēšanas process, kas uzņēmējdarbības rakstura dēļ var ilgt līdz pat vienam gadam.

(225)

Komisija tam nepiekrita. Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 250. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka attiecīgajā periodā importa no trešām valstīm kopējais apjoms samazinājās par 23 %, bet tajā pašā laikā pieauga imports no attiecīgajām valstīm. Ja nebūtu importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, domājams, ka imports no citām trešām valstīm pieaugtu, jo Savienības tirgus būtu pievilcīgāks un varētu piemērot augstākas pārdošanas cenas. Turklāt saskaņā ar Savienības ražošanas nozares iesniegto informāciju cenas sāka samazināties jau 2022. gada maijā, ko apstiprināja arī importa cenas no attiecīgajām valstīm, kā paskaidrots 216. apsvērumā; līdzsvars mainījās par labu pircējiem, un Savienības ražošanas nozare jebkurā gadījumā bija gatava novirzīt daļu eksporta pārdevumu, lai apgādātu pircējus Savienībā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(226)

CISA gan pēc pagaidu, gan galīgās informācijas izpaušanas apgalvoja, ka Komisijai, ņemot vērā pašreizējo inflācijas spiedienu, kam pašlaik ir pakļauta Savienības ekonomika, spiedienu uz piegādes ķēdēm un ierobežoto attiecīgā ražojuma un tā izejvielu pieejamību ģeopolitisko notikumu dēļ, kā arī nopietnos pasaules piegādes ķēdes traucējumus, būtu jāatsakās no pasākumiem vai tie vismaz jāaptur. Turklāt CISA un ĶV apgalvoja, ka ECCS galvenokārt izmanto lētu konservētu pārtikas produktu ražošanā, ko plaši patērē Savienības patērētāji ar zemākiem ienākumiem, kuri jau tā inflācijas dēļ saskaras ar pieaugošu dzīves dārdzību. CISA un ĶV arī atsaucās uz Eviosys sniegtajām piezīmēm attiecībā uz piegādes deficītu Savienības tirgū un norādīja uz Savienības ražotāju spēcīgo ietekmi tirgū, kas kaitē lejupējās nozares spējai aizstāvēt savas intereses. Šajā saistībā tās atsaucās uz Komisijas 2019. gada 11. jūnija lēmumu, ar ko tika aizliegts Tata steel un ThyssenKrupp kopuzņēmums (28).

(227)

Komisija tam nepiekrita. Vispirms tā norādīja, ka CISA apgalvojumi bija vispārīgi un ka netika sniegts faktisks skaidrojums vai pierādījumi par minēto faktoru ietekmi uz lietotāju stāvokli. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 266. apsvērumā, attiecībā uz iespējamo ietekmi uz pārtikas cenām Eviosys nepamatoja savu apgalvojumu, lai pierādītu, ka ECCS cenu pieaugums izraisītu pārtikas iepakojuma cenu pieaugumu un galu galā pārtikas preču cenu pieaugumu vai ka šāds iespējamais pieaugums būtu proporcionāls ECCS cenu pieaugumam. Turklāt ECCS izmanto tikai pārtikas skārdeņu galiem, bet balto skārdu, kas ir dārgāks, – skārdeņu korpusam. Tāpēc domājams, ka jebkāds iespējams ECCS cenu pieaugums vien būtiski neietekmēs pārtikas iepakojuma cenas. Šis secinājums pēc pagaidu informācijas izpaušanas nav apstrīdēts. Tāpēc Komisija noraidīja CISA un ĶV apgalvojumus.

(228)

Noslēgumā Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu konstatējumu par to, vai iejaukšanās ietilpst Savienības interesēs, pamato ar dažādu interešu novērtēšanu kopumā. Šādā pārbaudē īpaši apsver nepieciešamību likvidēt kaitējumu radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci.

(229)

Komisija rūpīgi novērtēja visus apgalvojumus un pierādījumus saistībā ar Savienības interesēm un pārbaudīja, vai aizsardzība, ko ar pasākumu palīdzību sniedz Savienības ražošanas nozarei, būtu klaji nesamērīga salīdzinājumā ar šajā iedaļā aprakstītajām lietotāju interesēm.

(230)

Ņemot vērā skaidro pārskatu par dempingu un kaitējumu, Komisija secināja, ka galīgie pasākumi ir pamatoti, lai sniegtu iespēju Savienības ražotājiem atjaunot ilgtspējīgu peļņas līmeni. Konkrēti, Komisija secināja, ka Savienības ražošanai nodarītais kaitējums un nepieciešamība aizsargāt to pret importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm prevalēja pār lietotāju aktualizētajām problēmām. Tomēr, ņemot vērā lietotāju aprakstītās problēmas un norises tirgū pēc izmeklēšanas perioda, kā plašāk paskaidrots turpmāk 244. apsvērumā, Komisija apsvēra tāda maksājuma veida piemērošanu, kas būtu labāk piemērots šīm norisēm.

(231)

Tāpēc Komisija apstiprināja provizorisko secinājumu, ka atbilstīgi pamatregulas 21. pantam nav pietiekamu pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu nenoteikt galīgos pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu.

(232)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 274. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka pasākumu noteikšana attiecīgo valstu izcelsmes ECCS importam nav Savienības interesēs.

(233)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(234)

Īstenojot tādu pašu pieeju kā pagaidu regulas 278. apsvērumā aprakstītā, citiem izlasē neiekļautajiem ĶTR uzņēmumiem, kas sadarbojās, noteiktā galīgā maksājuma pamatā bija vidējā svērtā dempinga starpība, kas noteikta diviem izlasē iekļautajiem ĶTR uzņēmumiem un kas pretēji pagaidu posmam bija zemāka nekā vidējā svērtā kaitējuma starpība.

(235)

Pēc precizējumiem un labojumiem, ko Komisija veica 2022. gada 16. septembrī, CISA sniedza piezīmi, ka joprojām nav skaidrs, vai citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, piemērotā fiksētā maksājuma pamatā bija attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatētā dempinga starpība vai kaitējuma starpība. Turklāt tā atkārtoja savu argumentu, ka Komisija neveica konstatējumus par izejvielām attiecībā uz izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Tā rezultātā šiem uzņēmumiem nebūtu jāpiemēro pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkts.

(236)

Komisija precizēja, ka izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, piemērotā maksājuma pamatā bija vidējā svērtā dempinga starpība, kas bija zemāka nekā konstatētā vidējā svērtā kaitējuma starpība. Turklāt Komisija uzskatīja, ka ĶTR ražotāju eksportētāju izlase ir reprezentatīva un ka neviena persona neapstrīdēja atlasīto izlasi un pat nesniedza par to piezīmes, kā norādīts pagaidu regulas 16. apsvērumā. Tādējādi konstatējumi attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tostarp saistībā ar pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punktu Jintai gadījumā, tika uzskatīti par reprezentatīviem arī izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir pareizi ņemt šos konstatējumus vērā, aprēķinot izlasē neiekļauto uzņēmumu, kas sadarbojās, vidējo svērto kaitējuma un dempinga starpību, pamatojoties uz diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tādēļ tā šo apgalvojumu noraidīja.

(237)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 279. un 280. apsvērumā, ņemot vērā ĶTR ražotāju zemo sadarbības līmeni un to, ka Jintai maksājuma apmērs tika noteikts, pamatojoties uz dempinga starpību, kas konstatēts saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu, valsts mēroga maksājuma apmērs tika noteikts, pamatojoties uz augstākajām dempinga starpībām, kas konstatētas uz vienu ražojumu veidu, kuru reprezentatīvos daudzumos pārdeva Jintai. Komisijai nebija jāaprēķina mērķa cenas samazinājuma vai kaitējuma starpības attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, tāpēc ka uz 7. panta 2.a punkta pamata tika konstatēti kropļojumi izejvielu tirgū.

(238)

Sadarbības līmenis Brazīlijā bija augsts, un rezultātā atlikušais maksājums ir noteikts tādā pašā līmenī kā uzņēmumam Companhia Siderúrgica Nacional piemērojamais.

(239)

Pagaidu posmā Komisija noteica ad valorem (procentuālos) maksājumus. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CSN, Eviosys, Baosteel un Grieķijas Ārlietu ministrija pieprasīja, lai Komisija apsvērtu minimālās importa cenas (“MIC”) piemērošanu ad valorem maksājumu vietā. CSN apgalvoja, ka MIC sniegtu iespēju Savienības ražotajiem atgūties no apgalvotā kaitējumu radošā dempinga, vienlaikus pēc izmeklēšanas perioda novēršot nepamatota cenu pieauguma negatīvo ietekmi, kas varētu radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz lietotāju darījumdarbību. MIC arī novērstu lietotāju bažas, jo tie raizējas par attiecīgā ražojuma deficītu, un nepieļautu nopietnus traucējumus Savienības tirgus apgādē.

(240)

Komisija novērtēja šos apgalvojumus un uzskatīja, ka MIC nav piemērots maksājumu veids, jo tas bieži ietver cenu noteikšanu fiksētos līmeņos un tādējādi var spēcīgāk ietekmēt tirgu. Tas varētu būt īpaši problemātiski šajā lietā, kad tirgū ir neliels skaits Savienības ražotāju. Turklāt MIC bieži vien nav piemērots maksājumu veids tirgiem, kurus ietekmē svārstīgums (piemēram, izejvielu cenu svārstīgums), kā tas ir tērauda ražojumu gadījumā. Tāpēc Komisija noraidīja minētās prasības.

(241)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eviosys un Baosteel atkārtoti prasīja apsvērt MIC piemērošanu. Šo prasību atbalstīja CANPACK. Turklāt Eviosys ierosināja piemērot MIC un gadījumā, ja MIC netiktu ievērota, – MIC apvienojumā ar ad valorem maksājumu pirmajos divos pasākumu piemērošanas gados, pēc tam MIC automātiski aizstājot ar fiksētu maksājumu. Eviosys savu pieprasījumu pamatoja ar ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Savienības ražotāju nodrošināto attiecīgā ražojuma piegāžu pieejamību – problēmu, kas, tā ieskatā, tiks atrisināta nākamo divu gadu laikā. Tas arī atsaucās uz vairākām iepriekšējām regulām (29), ar kurām Komisija mainīja maksājumus uz MIC nolūkā aizsargāt lietotāju intereses un novērst piegādes deficītu. Turklāt tas atsaucās uz iepriekšējām izmeklēšanām, kuru gadījumā antidempinga pasākumu ilgums nepārsniedza divus gadus ārkārtējo tirgus apstākļu dēļ (30).

(242)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer atbalstīja Komisijas konstatējumus, ka MIC nebūtu piemērots antidempinga maksājums šajā izmeklēšanā, ņemot vērā ECCS ražošanas izmaksu nesenu krasu pieaugumu, kas ietekmē ECCS pārdošanas cenu. Tāpēc MIC pienācīgi neatvieglotu ražošanas nozares situāciju. Turklāt šī lieta būtiski atšķīrās no iepriekšējām izmeklēšanām, kurās tika piemērota MIC, un MIC ir viegli apiet vai absorbēt.

(243)

Komisija novēroja, ka ne Eviosys, ne Baosteel nebija iesnieguši nekādu jaunu informāciju vai pierādījumus, lai pamatotu to atkārtotās prasības noteikt MIC. Tāpēc iepriekš 240. apsvērumā izklāstītie konstatējumi palika spēkā. Turklāt Eviosys nebija iesniedzis pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka apgalvotā īslaicīgā piegādes deficīta novēršanai MIC būtu piemērotāka nekā Komisijas ierosinātais fiksētais maksājums. Tika apšaubīts apgalvotais īslaicīgais piegādes deficīts, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares iesniegto informāciju, ka tā turpinās pārdot pietiekamus attiecīgā ražojuma apjomus. Visbeidzot, pat tad, ja apgalvotais piegādes deficīts tiešām īstenotos, nekas lietas materiālos neliecināja, ka divu gadu laikposms, kurā tiktu piemērota MIC, būtu piemērots un samērīgs instruments šā deficīta novēršanai. Saistībā ar Eviosys minētajām iepriekšējām regulām attiecībā uz MIC noteikšanu Komisija atgādināja, ka novērtējums par to, vai MIC noteikšana ir atbilstīga, tiek veikts katrā gadījumā atsevišķi un ir atkarīgs no katras lietas konkrētajiem apstākļiem. Šajā lietā iepriekš 240. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ, proti, tāpēc, ka MIC sniedz tikai pamatlīmeņa aizsardzību, ar kuru šajā lietā nepietiek, ņemot vērā skaidrus dempinga un kaitējuma konstatējumus, kā arī pašreizējos sarežģītos un svārstīgos tirgus apstākļus, tika uzskatīts, ka MIC nebūtu piemērots antidempinga pasākuma veids. Attiecībā uz atsaucēm uz iepriekšējām regulām, kuru gadījumā attiecīgo antidempinga pasākumu kopējais ilgums nepārsniedza divus gadus, Komisija nesaskatīja to atbilstību, jo tās attiecās tikai uz pasākumu kopējo ilgumu, nevis to veida maiņu pēc vairākiem piemērošanas gadiem, kā ierosināja Eviosys. Turklāt, kā norādīja pats Eviosys, katrā no šīm regulām pamatojums tam, kāpēc pasākumu ilgums tika ierobežots, bija ļoti konkrēti saistīts ar konkrētās izmeklēšanas faktiskajiem apstākļiem, un šie pamatojumi bija ļoti atšķirīgi. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka citētās regulas attiecās uz situācijām, kas atšķīrās no šīs lietas. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija noraidīja šīs prasības.

(244)

Attiecībā uz pasākumu veidu, ņemot vērā ECCS cenu svārstīgumu pēc izmeklēšanas perioda beigām (tās gandrīz divkāršojās), Komisija izskatīja fiksēta maksājuma piemērošanu par tonnu ad valorem maksājumu vietā. Fiksēts vai konkrēts maksājums sniegtu iespēju aizsargāt Savienības ražošanas nozari pret kaitējumu radoša importa par dempinga cenu no attiecīgajām valstīm, un vienlaikus salīdzinājumā ar ad valorem maksājumu tas nebūtu pārmērīgs cenu kāpuma gadījumā, jo tā ietekme šādā gadījumā ir ievērojami mazāka.

(245)

Fiksētā maksājuma pamatā būs attiecīgā cena, kas nerada kaitējumu vai nav dempinga cena un bija spēkā izmeklēšanas periodā.

(246)

Komisija atgādina personām, ka gadījumā, ja importa cenas no attiecīgajām valstīm būtiski mainīsies un ja šīs izmaiņas būs ilgstošas un izraisīs antidempinga pasākumu efektivitātes mazināšanos, pamatregulas 11. panta 3. punkts Komisijai ļautu ņemt vērā šīs ilgstošās izmaiņas un, iespējams, pielāgot pasākumus atbilstoši jaunajiem apstākļiem, tostarp mainot to veidu.

(247)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Eurofer nepiekrita ierosinātajam fiksētajam maksājumam, apgalvojot, ka norises laikposmā pēc izmeklēšanas pamatoja ad valorem maksājuma piemērošanu. Konkrētāk, tas apgalvoja, ka gāzes un elektroenerģijas cenas Savienībā ir dramatiski pieaugušas un gaidāms, ka nākotnē tās palielināsies vēl vairāk. Turklāt elektroenerģijas cenas Brazīlijā un ĶTR neseko tādai pašai augšupējai tendencei, kas ļautu no šīm valstīm Savienībā ieplūst importam par zemām cenām. Attiecīgi Eurofer apgalvoja, ka, ņemot vērā pastāvīgi augsto ECCS cenu līmeni, ad valorem maksājumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu Savienības ražošanas nozares aizsardzību. Visbeidzot, ņemot vērā, ka ECCS cenu līmeni vairs neskars citi ļoti neparasti kāpumi, nav riska, ka ad valorem maksājumiem būs pārmērīga ietekme.

(248)

Komisija atzina, ka elektroenerģijas cenas patiešām ir pieaugušas. Tomēr netika pausti nekādi apgalvojumi un sniegti pierādījumi tam, ka ECCS ražotāji nespētu paaugstināt cenas un novirzīt savas pieaugušās vispārējās izmaksas lietotājiem, kā arī tam, kā fiksētie, nevis ad valorem maksājumi šajā ziņā atšķirtos. Līdzīgā kārtā netika sniegti pierādījumi tam, ka fiksētie maksājumi, kas aprēķināti, pamatojoties uz attiecīgo izmeklēšanas periodā konstatēto cenu, kura nerada kaitējumu un nav dempinga cena, liegtu Savienības ražošanas nozarei atgūties no izmeklēšanas periodā radītā kaitējuma. Tomēr, kā atzina Eurofer, lai gan cenas varētu būt sasniegušas augstāko punktu laikposmā no 2022. gada februāra līdz maijam un tās kopš augstākā līmeņa sasniegšanas ir pazeminājušās, cenas arī pēc šā laikposma būtiski pārsniedza izmeklēšanas perioda cenu līmeņus. Šajos apstākļos Komisija apstiprināja iepriekš 244. apsvērumā izklāstīto secinājumu, ka fiksēts maksājums nodrošinās Savienības ražošanas nozares aizsardzību pret kaitējumu radošo importu no attiecīgajām valstīm, tādējādi vienlaikus tiktāl, ciktāl iespējams, tika novērstas lietotāju bažas par augstajām cenām. Jebkurā gadījumā, kā norādīts iepriekš 246. apsvērumā, ja attiecīgo valstu cenas būtiski mainīsies un ja šīs izmaiņas būs ilgstošas un izraisīs antidempinga pasākumu efektivitātes mazināšanos, pasākumu līmeni un/vai veidu var pārskatīt.

(249)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Brazīlijas ražotājs eksportētājs CNS2022. gada 13. septembrī iesniedza cenu piedāvājumu. Tā kā piedāvājums tika saņemts pēc pamatregulas 8. pantā noteiktā termiņā, Komisija piedāvājumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka tas tika iesniegts par vēlu. Komisija par to informēja ieinteresētās personas paziņojumā par lietas materiāliem.

(250)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(251)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās ataino izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes tādējādi ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tās struktūras ne, kas saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(252)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (31). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(253)

Lai mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(254)

Kaut arī šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un tāpat kā citos gadījumos tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(255)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālā maksājuma likmes, jo īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas, būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(256)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(257)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts ar pagaidu regulu, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto apjomu.

(258)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Astir Vitogiannis, Grieķijas Ārlietu ministrija, Baosteel un CISA apgalvoja, ka pasākumi būtu jāatliek saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Pēc galīgās informācijas izpaušanas CSN un CISA nāca klajā ar tiem pašiem apgalvojumiem. CISA arī atsaucās uz Vācijas un Eiropas Mašīnbūves nozares apvienības (VDMA) un ES tehnoloģiju nozaru Savienības reprezentatīvās apvienības Orgalim publiskajiem aicinājumiem: abas šīs apvienības aicināja ES apturēt tirdzniecības aizsardzības instrumentu maksājumus par tērauda ražojumiem, ņemot vērā Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tomēr neviens no minētajiem rakstiem neattiecās konkrēti uz ECCS vai šā konkrētā nišas ražojuma tirgus stāvokli.

(259)

Baosteel nesniedza sīkāku skaidrojumu par to, kāpēc ir nepieciešama apturēšana. CISA un CSN atsaucās uz cenu pieaugumu pēc izmeklēšanas perioda, spiedienu uz piegādes ķēdēm un ECCS un tā izejvielu ierobežoto pieejamību neseno ģeopolitisko norišu dēļ.

(260)

Astir Vitogiannis apgalvoja, ka ECCS pieejamība ir ierobežota un ka kaitējums neatsāksies, jo Savienības ražošanas nozarei, kā apgalvots, vairs netiek nodarīts kaitējums, pamatojoties uz divu Savienības ražotāji kopumā pozitīvajiem rezultātiem. Grieķijas Ārlietu ministrija atsaucās tikai uz nebijušajām un īslaicīgajām izmaiņām tirgū attiecībā uz ļoti augstajām cenām laikposmā pēc izmeklēšanas.

(261)

Komisija, uz to atbildot, atgādināja par saviem konstatējumiem, kas jau ir izklāstīti Savienības interešu novērtējuma kontekstā. Konkrētāk, kā norādīts 216. un 225. apsvērumā, cenas bija sākušas pazemināties. Turklāt, ņemot vērā paredzamo ekonomikas attīstības palēnināšanos turpmākajā 2022. gada gaitā un 2023. gadā, nav gaidāms, ka cenas un pieprasījums turpinās palielināties. Ņemot vērā konstatējumus par importa no attiecīgajām valstīm izraisītā kaitējumu radošā dempinga mērogu izmeklēšanas periodā, nebija arī pierādījumu tam, ka tirgus apstākļi uz laiku bija mainījušies tādā mērā, ka tūlītēja importa atsākšana no attiecīgajām valstīm nozīmētu, ka deviņu mēnešu laikā Savienības ražošanas nozarei nevarētu rasties kaitējums. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma, ka patlaban nav atbilstīgi turpināt izskatīt prasības par pasākumu apturēšanu.

(262)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (32) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (33) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Attiecīgais ražojums ir vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums un antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu attiecīgajam ražojumam.

(263)

Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteikto antidempinga maksājuma augstāko līmeni. Aptur to antidempinga maksājuma summas daļu, kas nav iekasēta.

(264)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (34) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendāra dienā.

(265)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,