a)

ja pirmais vai otrais noteikšanas tests ir selektīvā izolācija, kuras rezultātā iegūst kolonijas ar tipisku morfoloģiju, un tiek iegūti pozitīvi rezultāti divos identifikācijas testos, kas veikti kolonijām;

b)

ja pirmais un otrais tests ir testi, kas nav selektīvā izolācija, un pēc parauga selektīvās izolācijas veikšanas tiek iegūtas kolonijas ar tipisku morfoloģiju, kurām veikti divi identifikācijas testi, abos iegūstot pozitīvu rezultātu.

i)

Weller et al. (2000) (2), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

ii)

Vreeburg et al. (2016) (3) (izmantojot modificētu TaqMan® zondi, balstoties uz Weller et al. (2000) sniegto informāciju), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

iii)

Vreeburg et al. (2018) (4) (tā dēvētais NYtor tests), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

iv)

Massart et al. (2014) (5), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

i)

Weller et al. (2000), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

ii)

Vreeburg et al. (2016) (izmantojot modificētu TaqMan® zondi, balstoties uz Weller et al. (2000) sniegto informāciju), kā sīki aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

iii)

Vreeburg et al. (2018) (tā dēvētais NYtor tests), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

iv)

Massart et al. (2014), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

a)

kur tiek audzēti vai ir auguši kartupeļi, kas ir klonāli saistīti ar kartupeļiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar attiecīgo kaitīgo organismu;

b)

kur tiek audzēti vai ir auguši tomāti, kas iegūti no tā paša avota kā tomāti, kuriem konstatēta inficēšanās ar attiecīgo kaitīgo organismu;

c)

kur tiek audzēti vai ir auguši kartupeļi vai tomāti, kas pakļauti oficiālai kontrolei, jo pastāv aizdomas par attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni;

d)

kur tiek audzēti vai ir auguši kartupeļi, kas ir klonāli saistīti ar kartupeļiem, kuri auguši tādās audzēšanas vietās, kur konstatēta inficēšanās ar attiecīgo kaitīgo organismu;

e)

kur tiek audzēti kartupeļi vai tomāti un kas atrodas inficēto audzēšanas vietu tuvumā, tostarp tādas audzēšanas vietas, kuras lieto vienu ražošanas aprīkojumu un telpas tiešā veidā vai ar kopēja darbuzņēmēja starpniecību;

f)

kur apūdeņošanai vai apsmidzināšanai tiek izmantoti virszemes ūdeņi no avota, par kuru pastāv aizdomas, ka tas inficēts ar attiecīgo kaitīgo organismu, vai par kuru šādas aizdomas ir apstiprinātas;

g)

kur apūdeņošanai vai apsmidzināšanai izmantoto virszemes ūdeņu avots ir kopīgs ar tādām audzēšanas vietām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās ir inficētas ar attiecīgo kaitīgo organismu, vai par kurām šādas aizdomas ir apstiprinātas;

h)

kas ir pārplūdušas vai ir bijušas pārplūdušas ar virszemes ūdeņiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie ir inficēti ar attiecīgo kaitīgo organismu, vai par kuriem šādas aizdomas ir apstiprinātas, un

a)

attiecīgie augi, kas audzēti audzēšanas vietā, kura noteikta par inficētu atbilstoši 5. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktam;

b)

audzēšanas vieta(-s), kur pastāv ražošanas saikne ar attiecīgajiem augiem, kas noteikti par inficētiem atbilstoši 5. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktam, tostarp audzēšanas vietas, kuras tieši vai ar kopēja darbuzņēmēja starpniecību lieto vienu ražošanas aprīkojumu un telpas;

c)

attiecīgie augi, kuri audzēti audzēšanas vietā(-s), kas minēta(-s) b) apakšpunktā, vai to atrašanās šādā(-s) audzēšanas vietā(s) laikposmā, kad attiecīgie augi, kas noteikti par inficētiem atbilstoši 5. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktam, atradušies a) apakšpunktā minētajā audzēšanas vietā;

d)

telpas, kurās veic darbības ar attiecīgajiem augiem no a), b) un c) apakšpunktā minētajām audzēšanas vietām;

e)

iekārtas, transportlīdzekļi, konteineri, glabātavas vai to daļas un jebkādi citi objekti, arī saiņošanas materiāls, kas varēja nonākt saskarē ar attiecīgajiem augiem, kuri noteikti par inficētiem atbilstoši 5. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktam;

f)

attiecīgie augi, kas uzglabāti kādā no iepriekšējā apakšpunktā uzskaitītajām būvēm vai objektiem vai bijuši ar tiem saskarē, līdz šīs būves un objekti ir iztīrīti un dezinficēti;

g)

pēc tam, kad ir veikta izmeklēšana un testēšana saskaņā ar 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tie kartupeļu bumbuļi vai augi, kuriem ir vertikāla vai horizontāla klonālā radniecība, un tie tomātu augi, kas iegūti no tā paša avota kā attiecīgie augi, kuri noteikti par inficētiem atbilstoši 5. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktam, un kuru inficēšanās ir iespējama klonālās radniecības dēļ, kaut arī attiecīgā kaitīgā organisma testu rezultāti tiem var būt negatīvi;

h)

attiecīgo augu ražošanas vieta(-s), kas minēta(-s) g) apakšpunktā;

i)

attiecīgo augu ražošanas vieta(-s), kas apūdeņošanai vai apsmidzināšanai izmanto ūdeni, kurš noteikts par inficētu atbilstoši 5. panta 4. punkta trešās daļas a) apakšpunktam;

j)

attiecīgie augi, kas audzēti ražošanas platībās, kuras applūdušas ar virszemes ūdeņiem, attiecībā uz kuriem ir apstiprināts, ka tie ir inficēti.

a)

norobežotajā teritorijā, kas noteikta atbilstoši 5. panta 2. punkta b) apakšpunktam:

b)

gadījumos, kad virszemes ūdeņi noteikti par inficētiem atbilstoši 5. panta 4. punkta trešās daļas a) apakšpunktam:

a)

izmantošana lopbarībā pēc karstumapstrādes, novēršot risku, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu izdzīvot;

b)

likvidēšana oficiāli apstiprinātā īpašā atkritumu likvidēšanas vietā, kur nav nosakāma riska, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu nokļūt vidē, piemēram, iesūcoties lauksaimniecības zemē;

c)

sadedzināšana;

d)

rūpnieciska pārstrāde, nekavējoties nogādājot tieši pārstrādes uzņēmumā, kurā ir oficiāli apstiprinātas atkritumu likvidēšanas iekārtas, attiecībā uz ko ir noteikts, ka nav nosakāma attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās riska, un ir vismaz izbraucošo transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēma;

e)

citi pasākumi, ja tie nerada nosakāmu attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risku; šādi pasākumi un to pamatojums jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

a)

kartupeļu bumbuļiem:

b)

attiecībā uz citām attiecīgo augu daļām, tostarp stublājiem un lapu atliekām:

(1)

pirmajos četros audzēšanas gados pēc infekcijas noteikšanas gada – pašizsējas attiecīgo augu, kā arī citu attiecīgā kaitīgā organisma savvaļas nakteņu dzimtas saimniekaugu likvidēšana un aizliegums audzēt attiecīgos augus, kartupeļu un tomātu sēklas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma, kultivēto nakteņu dzimtas saimniekaugu un to Brassica sugas augu bioloģiju, saistībā ar kuriem pastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izdzīvošanas risks;

(2)

sākot no piektā gada pēc infekcijas noteikšanas gada, ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi un oficiālajās kontrolēs ir konstatēts, ka ražošanas platība vismaz divus secīgus audzēšanas gadus pirms stādīšanas ir brīva no pašizsējas attiecīgajiem augiem un no savvaļas nakteņu dzimtas saimniekaugiem, stādīt ir atļauts tikai kartupeļu bumbuļus, kas nav paredzēti citu kartupeļu pavairošanai, un novāktos kartupeļu bumbuļus vai attiecīgā gadījumā tomātu augus testē saskaņā ar I pielikumu;

(3)

pēc attiecīgo augu pirmās audzēšanas, kā minēts 2. punktā, un ievērojot atbilstošu vismaz divu gadu rotācijas ciklu, ja ir paredzēts audzēt bumbuļus stādīšanai, veic apsekojumu, kā paredzēts 3. pantā, vai

(4)

pirmajos piecos audzēšanas gados pēc infekcijas noteikšanas gada – pašizsējas attiecīgo augu, kā arī attiecīgā kaitīgā organisma savvaļas nakteņu dzimtas saimniekaugu likvidēšana;

(5)

pirmajos trijos gados pēc infekcijas noteikšanas gada – ražošanas platībā uztur papuvi vai labības sējumus atkarībā no noteiktā riska, vai arī pastāvīgas ganības, tās bieži un zemu pļaujot vai intensīvi noganot, vai sēj graudzāles sēklaudzēšanai;

(6)

ceturtajā un piektajā gadā pēc infekcijas noteikšanas gada – stāda augus, kas nav attiecīgā kaitīgā organisma saimniekaugi, attiecībā uz kuriem nav nosakāma attiecīgā kaitīgā organisma izdzīvošanas vai izplatīšanās riska;

(7)

sākot no sestā gada pēc infekcijas noteikšanas gada un ar nosacījumu, ka ir izpildīts 4., 5. un 6. punkts un ka oficiālajās kontrolēs konstatēts, ka ražošanas platība vismaz divus secīgus audzēšanas gadus pirms stādīšanas ir brīva no pašizsējas attiecīgajiem augiem, kā arī no attiecīgā kaitīgā organisma savvaļas nakteņu dzimtas saimniekaugiem, ir atļauta stādīšanai paredzētu bumbuļu vai citu bumbuļu audzēšana, un novāktos bumbuļus vai attiecīgā gadījumā tomātu augus testē saskaņā ar I pielikumu.

(1)

sertificētus kartupeļu bumbuļu augus var stādīt ražošanas platībās, kurās vismaz divus gadus nav audzēti kartupeļi vai citi kultivēti nakteņu dzimtas saimniekaugi, un ir izpildītas visas šīs prasības:

(2)

Citos gadījumos piemēro šādus nosacījumus:

(1)

visas iekārtas un glabātavas, kas atrodas audzēšanas vietā un ir saistītas ar attiecīgā auga audzēšanu, iztīra un vajadzības gadījumā dezinficē, izmantojot atbilstošas metodes, kā noteikts 3. punktā.

(2)

Ievieš apūdeņošanas un apsmidzināšanas programmu oficiālas kontroles pēc vajadzības, ieskaitot to aizliegumu, lai novērstu attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanos.

(1)

nestāda attiecīgos augus, kartupeļu sēklu un citus kultivētus attiecīgā kaitīgā organisma nakteņu dzimtas saimniekaugus, ja vien ražošanas vienībā nav veikti visi šie oficiāli uzraudzītie pasākumi:

(2)

Kartupeļu audzēšanai izmanto sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus, sīkbumbuļus vai sīkaugus, kas iegūti no testētiem avotiem.

(3)

Tomātu audzēšanai izmanto sēklas, kas atbilst Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 prasībām, vai, ja pavairo veģetatīvi, tomātu augus, kas iegūti no šādām sēklām un audzēti oficiālā kontrolē.

(4)

Ievieš apūdeņošanas un apsmidzināšanas programmu oficiālas kontroles pēc vajadzības, ieskaitot to aizliegumu, lai novērstu attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanos.

(1)

nekavējoties pēc infekcijas noteikšanas nodrošina, ka visas iekārtas un glabātavas, kas atrodas šādās norobežotās teritorijās un ir iesaistītas attiecīgā auga audzēšanā, tiek iztīrītas un vajadzības gadījumā dezinficētas, izmantojot atbilstošas metodes, kā noteikts 3. punktā;

(2)

nekavējoties un vismaz trīs audzēšanas gadus pēc infekcijas noteikšanas:

(3)

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā izstrādā programmu visu stādīšanai paredzēto bumbuļu krājumu atjaunošanai pienācīgā laikposmā.

a)

likvidējot oficiāli apstiprinātā īpašā atkritumu likvidēšanas vietā, kur nav nosakāma riska, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu nokļūt vidē, piemēram, iesūcoties lauksaimniecības zemē vai nonākot saskarē ar ūdens avotiem, ko varētu izmantot lauksaimniecības zemes apūdeņošanai;

b)

sadedzinot;

c)

veicot citus pasākumus, ja ir konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks; par šādiem pasākumiem ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

a)

pirms likvidēšanas uzkarsē līdz vismaz 60 °C, uzturot šo temperatūru visā tilpumā vismaz 30 minūtes, vai

b)

likvidē citādi, saņemot oficiālu apstiprinājumu un piemērojot oficiālu kontroli, lai novērstu nosakāmu risku, ka atkritumi varētu nonākt saskarē ar lauksaimniecības zemi vai ūdens avotiem, ko varētu izmantot lauksaimniecības zemes apūdeņošanai.