(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5) (“Parīzes nolīgums”), kurš cenšas temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot 1,5 °C robežās virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu būtu jāīsteno viena no prioritātēm, kas noteiktas Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna, kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu sociālās, ekonomiskās un vidiskās izmaksas, kas saistītas ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju.

(2)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. Eiropadome 2019. gada 12. decembrī apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, proti, tiem nav vienādas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, un pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi uz tiem reģioniem, kuri attiecībā uz enerģijas izmantošanu lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā – jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa – vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga un visiem sociāli pieņemama, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai. Tāpēc Savienībai, dalībvalstīm un to reģioniem jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam būtu jāpalīdz novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus skar pārkārtošanās process uz klimatneitrālu Savienību līdz 2050. gadam, reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem un nosakot augstus sociālos un vides standartus.

(5)

Ar šo regulu būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās fonds (“TPF”), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķi ir mazināt klimatiskās pārkārtošanās radīto negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus, un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos. Saskaņā ar TPF vienoto konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās radītās ietekmes mazināšana, mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju. TPF vienoto konkrēto mērķi nosaka tajā pašā līmenī un to norāda kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (6) noteiktajiem politikas mērķiem.

(6)

Ņemot vērā Savienības ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju – Eiropas zaļo kursu – un to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz sasniegt mērķi novirzīt 30 % no visiem DFS izdevumiem klimata mērķu integrēšanai, un tām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 30 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Minētajiem resursiem kopā ar līdzekļiem, kas brīvprātīgi pārvietoti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (7), un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (8), būtu jāpalīdz pilnībā sasniegt šo mērķi. Šajā kontekstā TPF būtu jāatbalsta darbības, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un kas nerada būtisku kaitējumu mērķiem vides jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 (9) 17. panta nozīmē un kas nodrošina pārkārtošanos uz mazoglekļa ekonomiku, lai panāktu klimatneitrālu Savienību.

(7)

TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tā būs īpaši grūta dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas – vai līdz šim paļāvās – uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kas pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šā fonda finanšu līdzekļu sadalījumam vajadzētu būt vērstam uz tām teritorijām, kuras klimatiskās pārkārtošanās process skāris visvairāk, un minētajam sadalījumam būtu jāatspoguļo dalībvalstu spēja finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku.

(9)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, ievērojot 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (10) (“Finanšu regula”) un tie jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, godalgām, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(10)

Lai nodrošinātu TPF resursu efektīvu izmantošanu, piekļuve TPF būtu jāierobežo līdz 50 % no valsts piešķīruma tām dalībvalstīm, kuras vēl nav apņēmušās izpildīt mērķi, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, atlikušos 50 % darot pieejamus plānošanai, tiklīdz dalībvalstis apņemsies šo mērķi izpildīt. Lai nodrošinātu taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, ja, sākot no 2022. gada, dalībvalsts līdz 31. decembrim jebkurā gadā nav apņēmusies īstenot mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību, budžeta saistības par iepriekšējo gadu būtu pilnībā jāatceļ nākamajā gadā.

(11)

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (11) un tajā piešķirto resursu robežās TPF satvarā būtu jāveic atveseļošanas un noturības veicināšanas pasākumi Covid-19 krīzes nepieredzēti smagās ietekmes novēršanai. Šie papildu resursi būtu jāizmanto tā, lai nodrošinātu atbilstību minētajā Regulā noteiktajiem termiņiem.

(12)

Šai regulai būtu jānosaka investīciju veidus, attiecībā uz kuriem būtu pieļaujama izdevumu atbalstīšana ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības saistības un prioritātes klimata, vides un sociālajā jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta vietējo ekonomiku, stimulējot to iekšējo izaugsmes potenciālu saskaņā ar attiecīgajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, attiecīgā gadījumā ietverot ilgtspējīgu tūrismu. Investīcijām jābūt ilgtspējīgiem ilgtermiņā, ņemot vērā visus Eiropas zaļā kursa mērķus. Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un aprites ekonomiku, tai skaitā pasākumi, kuru mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Atkritumu incinerācijai nevajadzētu saņemt atbalstu, ņemot vērā to, ka šī darbība ietilpst aprites ekonomikas atkritumu hierarhijas zemākajā daļā. Atbalstu vajadzētu saņemt arī konsultāciju pakalpojumiem, kas veicina TPF atbalstīto pasākumu īstenošanu. Zemes atjaunošanas projekta ietvaros vajadzētu būt iespējamam atbalstīt teritoriju atjaunošanu, zaļās infrastruktūras attīstību un ūdens resursu apsaimniekošanu. Atbalstot energoefektivitātes pasākumus, TPF vajadzētu būt iespējai atbalstīt investīcijas, piemēram tādas, kas palīdz samazināt enerģētisko nabadzību, galvenokārt uzlabojot dzīvojamā fonda energoefektivitāti. TPF vajadzētu būt iespējai arī atbalstīt inovatīvu uzglabāšanas tehnoloģiju izstrādi.

(13)

Lai aizsargātu klimatiskās pārkārtošanās ziņā visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalificēšana, tostarp apmācība, neatkarīgi no tā, vai viņi joprojām ir nodarbināti vai ir zaudējuši darbu pārkārtošanās dēļ. TPF būtu jātiecas palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām. TPF būtu arī jāsniedz jebkāda veida piemērots atbalsts darba meklētājiem, tostarp palīdzība darba meklēšanā un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū. Visiem darba meklētājiem, kas zaudējuši darbu nozarēs, kuras skārusi pārkārtošanās reģionā, uz kuru attiecas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns, vajadzētu būt tiesībām saņemt TPF atbalstu, pat ja atlaistie darba ņēmēji nedzīvo šajā reģionā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta iedzīvotājiem, kuri pakļauti enerģētiskajai nabadzībai, jo īpaši īstenojot energoefektivitātes pasākumus sociālo mājokļu stāvokļa uzlabošanai.

(14)

Būtu jāatļauj atbalsts darbībām izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī atbalsts sociālajai infrastruktūrai bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestāžu, un apmācības centru vajadzībām, ar noteikumu, ka šīs darbības ir pienācīgi pamatotas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Attiecībā uz vecu cilvēku aprūpi būtu jāsaglabā kopienā balstītas aprūpes veicināšanas princips. Sociālie un sabiedriskie pakalpojumi šajās jomās varētu papildināt investīciju kombināciju. Viss atbalsts šajās jomās būtu pienācīgi jāpamato taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, un tam būtu jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķi.

(15)

Lai pievērstos īpašajai situācijai un sieviešu lomai pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku procesā, būtu jāveicina dzimumu līdztiesība. Sieviešu līdzdalībai darba tirgū un uzņēmējdarbībai, kā arī vienlīdzīgai darba samaksai ir svarīga nozīme vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā. TPF īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī neaizsargātām grupām, kuras nesamērīgi cieš no pārkārtošanās radītās nelabvēlīgās ietekmes, piemēram, darba ņēmējiem ar invaliditāti. Ir jāsaglabā kalnrūpniecības kopienu identitāte un jāaizsargā iepriekšējo un turpmāko kopienu nepārtrauktība. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš viņu materiālajam un nemateriālajam kalnrūpniecības mantojumam, tostarp kultūrai.

(16)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts uzņēmumiem un ekonomikas dalībniekiem, tostarp sniedzot atbalstu ienesīgām investīcijām mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos (12) (MVU). Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tie veicina pārkārtošanos uz Savienības klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (13), un ja to rezultātā tiek aizsargāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā, un jo īpaši atbalsts ienesīgām investīcijām, kuras veic uzņēmumi, kas nav MVU, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kuri atrodas apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nolūkā.

(17)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmās, ko atbalsta ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 TPF resursus varētu brīvprātīgi palielināt ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Šādā gadījumā, attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(18)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sociālajā dialogā un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 attiecīgo noteikumu un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros izklāstīts pārkārtošanās process saskaņā ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārkārtošanās posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldības un pilsētas tiek iesaistītas TPF resursu īstenošanā un ka šajā kontekstā tiek ņemtas vērā to vajadzības.

(19)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka, kuras teritorijas ir skartas vissmagāk, kurās būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kuros izmanto fosilo kurināmo, vai citas darbības ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Minētajām teritorijām vajadzētu būt precīzi noteiktām un tām būtu jāatbilst ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (14) izveidotās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 3. līmenim (“NUTS 3. līmeņa reģioni”) vai jābūt to daļām. Plānos būtu jāizklāsta minēto teritoriju grūtības un vajadzības, ņemot vērā depopulācijas riskus, un jānosaka darbību veidi, kas nepieciešami, lai veicinātu darbvietu radīšanu plāna atbalsta saņēmēju līmenī un tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārkārtošanai uz klimatneitrālu ekonomiku un Eiropas zaļā kursa mērķiem. Ja šādas teritorijas tiek noteiktas, papildu uzmanība būtu jāpievērš salu, salu reģionu, kā arī tālāko reģionu specifikai, kur ģeogrāfisko un sociālekonomisko iezīmju dēļ var būt nepieciešama cita pieeja, lai atbalstītu pārkārtošanās procesu uz klimatneitrālu ekonomiku. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām, kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF.

(20)

Lai veicinātu TPF resursu izmantošanas orientāciju uz rezultātiem, Komisijai saskaņā ar proporcionalitātes principu vajadzētu būt iespējai piemērot finanšu korekcijas, ja būtiski netiek sasniegti TPF konkrētajam mērķim izvirzītie uzdevumi.

(21)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt pieejamo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt to teritoriju iedzīvotājus, ekonomiku un vidi, kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, dēļ atšķirībām starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicības dēļ, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumu dēļ, bet dēļ vajadzības pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību īstenot TPF koordinētā un saskaņotā veidā, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,