(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1193/2008 (2) Padome noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes citronskābes importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tekstā tiks saukta “sākotnējā izmeklēšana”. Pasākumi tika noteikti kā procentuālais maksājums robežās no 6,6 % līdz 42,7 %.

(2)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ar Lēmumu 2008/899/EK (3) pieņēma cenu saistības, kuras kopīgi piedāvāja seši Ķīnas ražotāji eksportētāji (tostarp ražotāju eksportētāju grupa) un Ķīnas Metālu, minerālvielu un ķīmisko vielu importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”). Ražotāji bija Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd. (tagad COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co., Ltd.); Laiwu Taihe Biochemistry Co., Ltd.; RZBC Co., Ltd. un RZBC (Juxian) Co., Ltd.; Weifang Ensign Industry Co., Ltd. un Yixing Union Biochemical Co., Ltd. (tagad “Jiangsu Guoxin Union Energy Co., Ltd.”).

(3)

Ar Lēmumu 2012/501/ES (4) Komisija atsauca saistības, kuras bija piedāvājis viens no ražotājiem eksportētājiem, proti, Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd. (“Laiwu Taihe”).

(4)

Ar Regulu (ES) 2015/82 (5) pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes citronskābes importam.

(5)

Ar Regulu (ES) 2016/32 (6) Komisija attiecināja pasākumus, kas noteikti Ķīnas izcelsmes citronskābes importam, arī uz citronskābes importu, kurš nosūtīts no Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Malaizijas izcelsme.

(6)

Ar Regulu (ES) 2016/704 (7) Komisija atsauca piekrišanu saistībām, kuras bija uzņēmušies vēl divi uzņēmumi, pamatojoties uz konstatējumiem par šo saistību pārkāpumiem un to uzraudzības neiespējamību, kas pamatoja minēto saistību pieņemšanas atsaukšanu.

(7)

Ar Regulu (ES) 2018/1236 (8) Komisija izbeidza izmeklēšanu par Ķīnas izcelsmes citronskābes importam noteikto pasākumu iespējamu apiešanu, kas varētu notikt, nosūtot citronskābes importu no Kambodžas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Kambodžas izcelsme.

(8)

Patlaban spēkā esošie antidempinga maksājumi ir robežās no 15,3 % līdz 42,7 % attiecībā uz importu no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, un importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro antidempinga maksājuma likmi 42,7 %.

(9)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (9) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(10)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2019. gada 21. oktobrī iesniedza N.V. Citrique Belge S.A. un Jungbunzlauer Austria AG (“pieprasījuma iesniedzēji”) Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no kopējā citronskābes ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(11)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, Komisija uzsāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes citronskābes importu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija 2020. gada 20. janvārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (10) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(12)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas par laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Papildus Komisija par pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos ražotājus eksportētājus, Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(14)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka abiem zināmajiem Savienības ražotājiem, N.V. Citrique Belge S.A. un Jungbunzlauer Austria AG, bija jāiesniedz aizpildītā anketa 37 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Komisija aicināja arī citus Savienības ražotājus un apvienības, kas tos pārstāv, ja tādas ir, pieteikties un pieprasīt anketu. Neviens cits Savienības ražotājs vai apvienība, kas tos pārstāv, nepieteicās.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Viens nesaistīts importētājs iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(19)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīgs veidot atlasi, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu. Turklāt tā lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Četri ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(21)

Kopumā Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbība bija nepietiekama. Faktiski Laiwu Taihe, pats lielākais ražotājs eksportētājs, kas eksportēja vairāk nekā 53 % eksporta no Ķīnas uz Savienību, šīs termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros nesadarbojās. Komisija tā vietā izmantoja to četru ražotāju eksportētāju datus, kuri sadarbojās.

(22)

Sākot pārskatīšanu, Komisija anketas, kas bija paredzētas Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, darīja pieejamas lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (11). Turklāt Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(23)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no pieprasījuma iesniedzējiem, viena importētāja, četriem lietotājiem un četriem ražotājiem eksportētājiem. ĶV neatbildēja uz anketu par to, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(24)

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un turpmākiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu šo uzliesmojumu, Komisija, kā norādīts paziņojumā, kas publicēts lietas materiālos (“COVID-19 paziņojums” (12)), nevarēja saskaņā ar pamatregulas 16. pantu veikt pārbaudes apmeklējumus to struktūru telpās, kuras iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(25)

Tā vietā Komisija attālināti veica salīdzinošu pārbaudi visai informācijai, ko tā uzskatīja par nepieciešamu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas salīdzinošās pārbaudes par šādiem uzņēmumiem/personām.

(26)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu.

(27)

Tādēļ, lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā prasīto informāciju par citronskābes ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju iesniedza četri Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(28)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. Taču ĶV nesniedza atbildes uz minētās anketas jautājumiem. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja arī visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanas atbilstību. Reaģējot uz paziņojumu par procedūras sākšanu, CCCMC iesniedza piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Šīs piezīmes ir sīkāk analizētas turpmāk 3.2. punktā.

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām.

(31)

Komisija 2020. gada 5. martā publicēja pirmo paziņojumu, kas pievienots lietas materiāliem, attiecībā uz normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2020. gada 5. marta paziņojums”), kurā lūdza ieinteresēto personu viedokli par attiecīgiem avotiem, ko Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro daļu varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai (13). Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt tajā posmā, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija apzināja Brazīliju, Kolumbiju un Taizemi par iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Pēc CCCMC pieprasījuma Komisija 2020. gada 13. martā atklāja 2020. gada 5. marta paziņojuma IV pielikumu, kurā iekļauti publiski pieejamie Global Trade Atlas (“GTA”) (14) dati, kurus Komisijas dienesti ierosināja izmantot attiecībā uz izejmateriāliem un blakusproduktiem, kas uzskaitīti 2020. gada 5. marta paziņojumā.

(32)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no CCCMC un no pieprasījuma iesniedzējiem. ĶV piezīmes nesniedza.

(33)

Piezīmes, kas saņemtas par 2020. gada 5. marta paziņojumu, Komisija aplūkoja 2020. gada 30. novembrī sniegtajā otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“2020. gada 30. novembra paziņojums”) (15). Komisija izveidoja arī provizorisku ražošanas faktoru sarakstu un secināja, ka šajā posmā tā paredz izmantot Kolumbiju par reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes, un tā saņēma piezīmes no pieprasījuma iesniedzējiem un CCCMC. Šīs piezīmes tika sīkāk analizētas turpmāk 3.3. un 3.4. punktā.

(34)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, citronskābe un trinātrija citrāta dihidrāts, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (Taric kodi 2918150011 un 2918150019) (“pārskatāmais ražojums”).

(35)

Citronskābi izmanto par plaša pielietojuma skābinātāju un pH regulatoru, piemēram, ražojot tīrīšanas līdzekļus mājas kopšanai, dzērienus, pārtiku, kosmētikas un farmācijas preces. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādas vielas, ko izmanto ogļhidrātu mikrobioloģiskajā dziļumfermentācijā.

(36)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(37)

Tādēļ šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(38)

Komisija nesaņēma nekādus apgalvojumus par ražojuma tvērumu. CCCMC savās piezīmēs par procedūras sākšanu norādīja, ka pārskatāmais ražojums, kas definēts paziņojumā par procedūras sākšanu, aptver tos ražojumu veidus, uz kuriem attiecas sākotnējie pasākumi, kā arī tos veidus, uz kuriem attiecas pirmā termiņbeigu pārskatīšana.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Ķīnas varētu turpināties vai atkārtoties.

(40)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējā paziņotā ražošanas jauda sasniedza aptuveni 72 % no kopējās aplēstās Ķīnas ražošanas jaudas. Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija piemēroja 18. pantu un konstatējumiem par Ķīnas citronskābes tirgu, tostarp par ražošanas apjomu, jaudu un neizmantoto jaudu, izmantoja pieejamos faktus.

(41)

Turpmāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās iespējamību tika izdarīti, balstoties jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un statistikas datiem, kuru pamatā bija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu Komisijai paziņotie dalībvalstu dati (“14. panta 6. punkta datubāze”), kā arī uz izlases veidošanas atbildēm, kas tika sniegtas procedūras sākumā, un atbildēm uz anketas jautājumiem. Turklāt Komisija izmantoja arī citus publiski pieejamus informācijas avotus, piemēram, Global Trade Atlas (GTA) un Orbis Bureau van Dijk (“Orbis”) (16) datubāzes.

(42)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(43)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka gadījumos, kad ir konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, ņemot vērā to, ka minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, un tā ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu.

(44)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajiem faktoriem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(47)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(48)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija sagatavoja valsts ziņojumu par Ķīnu (turpmāk “Ziņojums” vai “Ziņojums par Ķīnu”) (17), kurā parādīts, ka daudzos ekonomikas līmeņos notiek būtiska valdības iejaukšanās, tostarp konkrēti daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumi (piemēram, saistībā ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku), arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Sākot procedūru, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(49)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtais pārskatīšanas pieprasījums, papildus tam, lai atkārtotu ziņojumā izdarītos konstatējumus, jo īpaši par ķīmijas nozari, ietvēra papildu informāciju par iepriekšējām ASV antidempinga procedūrām attiecībā uz citronskābi un jo īpaši konstatējumus, kas izdarīti pēdējā procedūrā un publicēti Kompensācijas maksājuma administratīvās pārskatīšanas galīgo rezultātu memorandā par jautājumiem un lēmumu: citronskābe un noteikti citrāta sāļi, 2015. gada 7. decembris. Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši atsaucās uz konstatējumiem attiecībā uz: politiski noteiktiem aizdevumiem (citronskābes nozarei pieejamajiem valsts banku aizdevumiem, kuru procentu likmes ir zemākas par komerciālajām likmēm); samazinātiem ienākuma nodokļiem (citronskābes nozarei piemēro samazinātus ienākuma nodokļus, un tā var prasīt nodokļu kredītus iekšzemē ražotu iekārtu iegādei); lētāku piekļuvi papildu izejvielām, jo īpaši ķimikālijām, tostarp sērskābei, kaustiskajai sodai, bitumenoglēm, kalcija karbonātam vai kaļķim; zemi (konstatējumi par zemes izmantošanas tiesībām, kas iegūtas par pazeminātu atlīdzību); elektroenerģiju (ASV Tirdzniecības departamenta konstatējums, ka izmeklētajam uzņēmumam tika piegādāta elektroenerģija par pazeminātu atlīdzību), kā arī subsīdijām, kas izpaudās kā tieši naudas pārskaitījumi un vides nodokļa atlaides.

(50)

Kā norādīts attiecīgi 23. un 28. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas apstiprinātu vai atspēkotu esošos pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp Ziņojumā, un pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos papildu pierādījumus, kuri attiecas uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai uz to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Piezīmes par šo jautājumu, atbildot uz lietas uzsākšanu, tika saņemtas no CCCMC to CCCMC dalībnieku ražotāju vārdā, kuri sadarbojās.

(52)

Vispirms CCCMC apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO tiesību aktiem. CCCMC norādīja, ka, pirmkārt, PTO Antidempinga nolīgums (“ADA”) neatzīst nozīmīgu kropļojumu jēdzienu PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā, un tas ļauj normālo vērtību aprēķināt tikai tad, ja parastajā tirdzniecības apritē nenotiek pārdošana. CCCMC norādīja, ka šajā pantā nav minēts, ka normālo vērtību drīkstētu aprēķināt nozīmīgu kropļojumu gadījumā. Otrkārt, CCCMC apgalvoja, ka pat tad, ja nozīmīgu kropļojumu jēdziens būtu saskaņā ar PTO tiesību aktiem, aprēķinātā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu un PTO Apelācijas institūcijas sniegto interpretāciju lietā EU – Biodiesel (DS478). Treškārt, CCCMC apgalvoja, ka, lai gan Antidempinga nolīgumā nav skaidri definēts tāds jēdziens kā “parastā tirdzniecības aprite”, 2.2.1. pants paredz, ka ražojuma pārdošanu var uzskatīt par tādu, kas nav notikusi parastā tirdzniecības apritē, un to var neņemt vērā “tikai, ja (..) šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros un ievērojamos daudzumos, un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu (..)”. Ceturtkārt, Antidempinga nolīgums prasa noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz pārdošanas cenām vai izmaksām, kas atbilst cenu vai izmaksu līmenim izcelsmes valstī. Tādēļ uz reprezentatīvās valsts datu pamata aprēķinātā cena nevar atspoguļot cenu un izmaksu līmeni eksportētājvalstī. Pēc CCCMC domām, PTO tiesību aktos nav noteikuma, kas atļautu izmantot datus no trešām valstīm.

(53)

Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkta noteikums pilnībā atbilst Eiropas Savienības PTO saistībām un CCCMC citētajai judikatūrai. Pēc Komisijas domām, kā skaidrots PTO ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas atzinumā lietā EU – Biodiesel (DS473), pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos minētais noteikums paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, tostarp atbilstošā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(54)

CCCMC turklāt apgalvoja, ka šajā lietā nav pierādījumu par nozīmīgiem kropļojumiem. Pirmkārt, CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēji nav snieguši pietiekamus pierādījumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, kas pamatotu procedūras uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu, jo īpaši tādēļ, ka pierādījumi bija ļoti vispārīgi un konkrēti nesaistījās ar citronskābes nozari. Otrkārt, Ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī, savukārt PIP šajā izmeklēšanā aptvēra 2019. gadu. Tāpēc Ziņojumā apkopotie pierādījumi bija novecojuši un neatbilda citronskābes nozares situācijai konkrētajā lietā. Treškārt, lietā US – Countervailing Measures (China) (Article 21.5) (DS437) Apelācijas institūcija konstatēja, ka “ir jākonstatē un pienācīgi jāpaskaidro valdības iejaukšanās rezultātā radīto cenu izkropļojumu esība” un ka “lēmums (..) ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi”. Tādēļ CCCMC apgalvoja, ka Ziņojums nav pietiekams avots, lai to varētu izmantot kā pierādījumu citronskābes nozarē, jo tajā ir aprakstīti kropļojumi plašākā ķīmiskās rūpniecības nozarē. Ceturtkārt, CCCMC apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzēju minētajām ASV antidempinga procedūrām šajā gadījumā nav nozīmes, jo tās attiecas uz konstatējumiem, kas izdarīti pirms PIP.

(55)

Atbildot uz to, Komisija atgādina, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 4.1. punktā ir minēti vairāki elementi Ķīnas citronskābes tirgū, lai pamatotu, ka šo tirgu ietekmēja kropļojumi Ķīnas izejvielu, naftas ķīmijas un ķīmijas nozarē. Komisija uzskata, ka paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautais pierādījumu uzskaitījums ir pietiekams, lai varētu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Turklāt, lai gan konstatējumi citu valstu iestāžu veiktajās dempinga izmeklēšanās automātiski nenozīmē pierādījumus par kropļojumiem ES antidempinga izmeklēšanās, tajos var būt iekļauti atbilstoši pierādījuma elementi, kas apliecina, ka eksportētājvalsts attiecīgajā tirgū ir noteiktas novirzes, kā tas bija šajā gadījumā attiecībā uz Ķīnas citronskābes nozari.

(56)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Ziņojums bija novecojis, Komisija atgādināja, ka līdz šim nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka Ziņojums ir novecojis. Gluži pretēji, Komisija jo īpaši atzīmēja, ka galvenie ziņojumā ietvertie politikas dokumenti un pierādījumi, tostarp attiecīgie piecgadu plāni un tiesību akti, kas bija piemērojami pārskatāmajam ražojumam, PIP laikā joprojām bija aktuāli un ka ne CCCMC, ne citas personas nav pierādījušas, ka tā vairs nebija.

(57)

Komisija arī atgādināja, ka lieta US – Countervailing Measures (China) (DS437) neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, un tas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Minētais strīds attiecās uz atšķirīgu faktisko situāciju un bija saistīts ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem interpretāciju, nevis Antidempinga nolīguma interpretāciju. Jebkurā gadījumā, kā iepriekš paskaidrots 49. un 55. apsvērumā, iesniegtie pierādījumi nepārprotami attiecas uz Ķīnas citronskābes tirgu un līdz ar to – uz šajā lietā izmeklējamo ražojumu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(58)

Attiecībā uz CCCMC pēdējo apgalvojumu, ka konstatējumi ASV antidempinga procedūrās šajā gadījumā nebija svarīgi, Komisija norāda, ka pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos pierādījumos, kas uzskaitīti paziņojumā par procedūras sākšanu, bez ASV izmeklēšanu rezultātiem bija iekļauti arī citi konstatējumi, jo īpaši vairāki pierādījumi, kas balstīti uz ziņojumu. Šie pierādījumi tika atzīti par pietiekamiem, lai varētu sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tā kā ASV izmeklēšana notika pirms PIP, pieprasījuma iesniedzēju iesniegtās piezīmes par procedūras sākšanu bija papildu norāde, kas liecina par pārkāpumiem Ķīnas tirgū.

(59)

Turklāt CCCMC iesniedza piezīmes par pirmo paziņojumu par avotiem normālās vērtības noteikšanai. Šajā iesniegtajā informācijā CCCMC vispirms atkārtoja savas piezīmes par procedūras sākšanu. Papildus tam tā apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tikai tās ražošanas un pārdošanas izmaksas, par kurām pierādīts, ka tās ir izkropļotas, būtu jāaizstāj ar neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām. Konkrēti, CCCMC norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēji nav pierādījuši, ka darbaspēka izmaksas Ķīnā ir izkropļotas, tādēļ Komisijai vajadzēja izmantot faktiskās darbaspēka izmaksas, par kurām ziņoja ražotāji eksportētāji. CCCMC paziņoja, ka nav pamatoti aizstāt darbaspēka izmaksas ar darbaspēka izmaksām trešās valstīs, jo tās ietekmē dažādi faktori, piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma attiecības attiecīgajā tirgū, ražošanas automatizācijas pakāpe un preču cenu līmenis reģionā, kur atrodas ražotāji. CCCMC piebilda, ka darbaspēka izmaksas atšķiras ne tikai starp dažādām valstīm, bet arī starp dažādiem Ķīnas ražotājiem. Turklāt CCCMC atzīmēja, ka enerģijas izmaksas mainās atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp enerģijas veida un tās pieejamības reģionā, enerģijas ražošanas tehnoloģijas, attiecībām starp piedāvājumu un pieprasījumu utt. Tādēļ enerģijas cenas vienā valstī nevar raksturot enerģijas cenu līmeni normālos tirgus apstākļos citā valstī.

(60)

Komisija norādīja – kad ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, tad saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija var aprēķināt normālo vērtību katram ražotājam eksportētājam, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī. 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts ļauj izmantot iekšzemes izmaksas tikai gadījumā, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Tomēr, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, nebija iespējams konstatēt, ka individuālās darbaspēka un enerģijas izmaksas un/vai citas izejresursu izmaksas, kas saistītas ar pārskatāmā ražojuma ražošanu un pārdošanu, nebija kropļotas. Kā apliecināts 3.2.1.1.–3.2.1.9. iedaļā, Komisija ir konstatējusi, ka citronskābes ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi un nav nešaubīgu pierādījumu par to, ka atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas faktori nav kropļoti.

(61)

Jebkurā gadījumā darbaspēka un enerģijas izmaksu aprēķins balstījās uz attiecīgo ražošanas procesā izmantoto darbaspēka un enerģijas daudzumu, ko deklarējuši ražotāji eksportētāji. Tādējādi darbaspēka un enerģijas daudzums atbilda Ķīnas ražotāju faktiskajam šo faktoru izmantojumam, un tikai darbaspēka un enerģijas izmaksas tiek aizstātas ar nekropļotu lielumu no reprezentatīvās valsts. Lai gan darbaspēka un enerģijas izmaksas dažādās ģeogrāfiskajās teritorijās patiešām var noteiktā mērā atšķirties, Komisija saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izmanto tikai tās izmaksas, kas nav izkropļotas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī. Komisija publicēja lietas materiālos divus paziņojumus par ražošanas faktoriem, un tas iesaistītajām personām sniedza plašas iespējas iesniegt piezīmes, tostarp norādot uz iespējamām novirzēm vai citiem apsvērumiem, kas var ietekmēt šos faktorus reprezentatīvajā valstī vai valstīs. Šādos apstākļos ieinteresētās personas nav apšaubījušas darbaspēka un/vai enerģijas izmaksu līmeni attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, kas noteikts 2020. gada 30. novembra paziņojumā. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(62)

Treškārt, CCCMC atzīmēja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu novērtējums par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu būtu jāveic par katru ražotāju eksportētāju atsevišķi. Tādēļ Komisijai bija pienākums analizēt katra izlasē iekļautā Ķīnas ražotāja situāciju un pieņemt lēmumu par to, vai kādam no tiem ir izkropļots kāds no ražošanas un pārdošanas izmaksu faktoriem.

(63)

Komisija atzīmēja, ka tādu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, kuru dēļ jāpiemēro pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ir konstatēta visas valsts mērogā, tādējādi attiecinot to uz visiem šīs valsts ražotājiem eksportētājiem, kā šajā gadījumā. Katrā ziņā, kā norādīts 60. apsvērumā, tas pats pamatregulas noteikums paredz, ka var tikt izmantotas iekšzemes izmaksas, ja noteikts, ka tās nav nozīmīgi izkropļotas, un šādos gadījumos tās tiek izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(64)

Ražotāji eksportētāji Weifang Ensign Industry, RZBC un Jiangsu Guoxin Union Energy atsevišķi iesniegtā informācijā atkārtoja CCCMC apgalvojumus par pirmo paziņojumu. Turklāt COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) iesniegtajā informācijā šis ražotājs eksportētājs norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana ir pretrunā Antidempinga nolīguma 2.2. panta noteikumam.

(65)

Komisija atzīmēja, ka jautājums par 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO tiesību aktiem jau tika izskaidrots iepriekš 53. apsvērumā.

(66)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC, kā arī Weifang Ensign Industry, RZBC un Jiangsu Guoxin Union Energy (“trīs ražotāji eksportētāji”) iesniedza vairākas piezīmes par to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(67)

Pirmkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji atkārtoja apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. un 2.2. pantu un konstatējumiem šādās PTO lietās: EU–Biodiesel (Argentina) (ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas konstatējumi); EU–Biodiesel (Indonesia) (ekspertu grupas konstatējumi); Ukraine–Ammonium Nitrate (ekspertu grupas un Apelācijas institūcijas konstatējumi); Australia–Copy Paper (ekspertu grupas konstatējumi) un EU–Cost Adjustment Methodologies (ekspertu grupas konstatējumi). Minētās personas īpaši atsaucās uz konstatējumiem pēdējā minētajā ekspertu grupas ziņojumā, kurā konstatēts, ka iespējamā Krievijas valdības iejaukšanās/tirgus kropļošana nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka ražotāju eksportētāju uzskaites dati pienācīgi neatspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(68)

Komisija atgādināja, ka neviena no iepriekš minētajām PTO lietām neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu un tā piemērošanas nosacījumiem. Turklāt visu šo lietu pamatā esošie faktiskie apstākļi atšķiras no pamatā esošās situācijas un kritērijiem, uz kuru pamata piemēro metodiku saskaņā ar minēto pamatregulas noteikumu. Attiecībā uz PTO strīdu EU–Cost Adjustment Methodologies Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievija ir pārsūdzējušas ekspertu grupas konstatējumus, kas tādējādi nav galīgi un kam tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā īpaši tika uzskatīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Ekspertu grupa konstatēja, ka šiem noteikumiem ir citāda būtība un citādas juridiskās sekas nekā pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem, kas bija minētā strīda priekšmets, un ka, ieviešot 2. panta 6.a punkta noteikumus, ar tiem netika aizstāti 2. panta 5. punkta noteikumi (18). Tāpēc konstatējumi, kas izdarīti iepriekš minētajās lietās, nekādi neattiecas uz 2. panta 6.a punkta piemērošanu – tas ir jauns noteikums, par ko nekad nav notikusi PTO tiesvedība un tas neaizstāj 2. panta 5. punktu un/vai 2. panta 3. punktu. Tādēļ vērtējumā par 2. panta 6.a punkta saderību ar attiecīgajiem PTO noteikumiem šiem konstatējumiem nav nozīmes. Minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(69)

Otrkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, neraugoties uz PTO konstatējumiem, kas minēti 67. apsvērumā un ir neatņemama daļa no ES konstatējumiem par normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, izpaustajā informācijā netika sniegti nekādi apsvērumi par to, kā šis noteikums atbilst Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. panta noteikumiem un attiecīgajiem pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikumiem. Tāpat netika norādīta saistība starp 2. panta 6.a punktu un iespējamo “īpašo tirgus situāciju”, kas minēta Antidempinga nolīguma 2.2. pantā un attiecīgajos pamatregulas 2. panta 3. punkta noteikumos. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidrojumu par to, kā pamatregulas 2. panta 5. punkta otrā daļa pamato to, ka Komisija izmanto trešo valstu datus. Tāpēc CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi 2. panta 6.a punkta juridisko atbilstību minētajai PTO judikatūrai.

(70)

Komisija vispirms atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 5. punkta un 2. panta 3. punkta noteikumi attiecas uz antidempinga izmeklēšanām, ja ir izpildīti šo noteikumu attiecīgie nosacījumi. Turpretī 2. panta 6.a punkta noteikumi attiecas uz konkrēto gadījumu, kad izmeklē ražojumus, par kuru izcelsmes valstīm ir apstiprināts, ka tajās pastāv nozīmīgi kropļojumi, un kad nozīmīgu kropļojumu dēļ iekšzemes izmaksas un cenas nav piemērotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu piemērotā procedūra un novērtējuma būtība atšķiras no pamatregulas 2. panta 3. punktā un 2. panta 5. punktā minētās procedūras un novērtējuma būtības. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji savā apgalvojumā pieņem, ka 2. panta 6.a punkta noteikumi ir noteikti saistīti ar pamatregulas 2. panta 5. punkta un 2. panta 3. punkta noteikumiem, un tāpēc apgalvo, ka Komisijai būtu juridiski jāpamato, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā minētās metodikas piemērošana atbilst pamatregulas 2. panta 5. punktam un/vai 2. panta 3. punktam. Šis CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju pieņēmums bija tikai spekulatīvs, tāpēc ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka gadījumā, kad ir izpildīti attiecīgie tā piemērošanas nosacījumi, ir jāpiemēro šajā pantā paredzētā metodika. Šis noteikums neprasa veikt papildu juridisko analīzi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un/vai 2. panta 5. punktu, nemaz nerunājot par to pamatā esošo judikatūru, kā to kļūdaini apgalvo CCCME un trīs ražotāji eksportētāji. Minētie noteikumi ir nošķirti viens no otra. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(71)

Treškārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka lietā EU – Cost Adjustment Methodologies izteiktie ekspertu grupas konstatējumi par pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošanu attiecas arī uz 2. panta 6.a punktu. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka izpaustajā informācijā nebija atsauces uz Kolumbijas datu korekcijām, kas veiktas, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas Ķīnā, un kas būtu obligāts solis saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, kurā paredzēts koriģēt visus trešo valstu datus, ko izmeklēšanas iestāde izmanto, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

(72)

Komisija atbildē norādīja, ka, kā jau paskaidrots 68. un 70. apsvērumā, konstatējumi, kas līdz šim izdarīti PTO izmeklēšanās, tostarp lietā EU – Cost Adjustment Methodologies, konkrēti attiecas nevis uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz pamatregulas 2. panta 5. punkta piemērošanu. Vissvarīgākais ir tas, ka konstatējumi minētajā strīdā nav galīgi, jo gan ES, gan Krievija ir tos pārsūdzējušas un tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Turklāt šīs lietas ekspertu grupas ziņojumā ir konkrēti norādīts, ka attiecīgajiem noteikumiem ir citāda būtība un citādas juridiskās sekas nekā 2. panta 6.a punktam. Tikpat svarīgi, kā paskaidrots 53. apsvērumā un sīkāk iztirzāts turpmāk 74. apsvērumā, ir tas, ka attiecīgā PTO judikatūra ļauj pamatotos gadījumos izmantot datus no trešās valsts. Attiecībā uz Kolumbijas datiem CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji atkal sava apgalvojuma pamatojumā jauc pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Kā sīkāk paskaidrots šīs regulas 3.3.–3.8. iedaļā un konkrētajā izpaustajā informācijā, Komisija ir izmantojusi attiecīgos Kolumbijas datus (vai – par atsevišķiem ražošanas faktoriem – datus no citiem avotiem) pilnīgi atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Attiecīgā vērtība ir nedaudz koriģēta, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(73)

Ceturtkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijas izpaustais konstatējums par dempinga turpināšanās iespējamību, kas norādīts izpaustās informācijas dokumenta 170.–186. apsvērumā, kā arī tās nodoms saglabāt spēkā esošos pasākumus nav leģitīms, ņemot vērā lietā EU – Cost Adjustment Methodologies izteiktos ekspertu grupas konstatējumus par Antidempinga nolīguma 11.3. panta piemērošanu. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji mudināja Komisiju izskaidrot un sīki pamatot savu informācijas izpaušanas dokumenta 53. apsvērumā izteikto juridisko apgalvojumu, ka metodika, kuras pamatā ir pamatregulas 2. panta 6.a punkts, atbilst piemērojamajiem Antidempinga nolīguma noteikumiem un judikatūrai.

(74)

Komisija vēlreiz uzsver, ka minētā PTO ekspertu grupas ziņojuma secinājumi nav galīgi, jo gan ES, gan Krievija ir tos pārsūdzējušas un tāpēc saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa VVTT vai PTO sistēmā, jo tie nav apstiprināti ar VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU vai PTO dalībvalstu lēmumiem. Turklāt ekspertu grupa skaidri norādīja, ka 2. panta 6.a punkts neietilpst tās kompetencē, jo šā noteikuma būtība un juridiskās sekas ir citādas nekā 2. panta 5. punktam. Turklāt, kā paskaidrots 53. apsvērumā, Komisija atzina, ka saskaņā ar konstatējumiem PTO lietā EU–Biodiesel (DS473) pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, kas ir pienācīgi koriģēti, ja šāda koriģēšana ir nepieciešama un pamatota. Tā kā PTO Strīdu izšķiršanas padome nav izdarījusi konkrētus konstatējumus par 2. panta 6.a punkta noteikumiem, Komisija uzskatīja, ka pat tad, ja lietā EU–Biodiesel (DS473) izdarītie konstatējumi tiktu uzskatīti par attiecināmiem atšķirīgajos apstākļos un situācijā, uz ko attiecas antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punkts, tie jebkurā gadījumā pilnībā atbilstu iespējai izmantot ārpusvalsts datus, lai iegūtu neizkropļotas vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(75)

Piektkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka kopš Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO termiņa beigām 2016. gada decembrī PTO nav juridiska pamata piemērot normālās vērtības aprēķinu ārpus PTO Antidempinga nolīguma satvara. Tāpēc uz ES gulstas tās starptautiskās saistības stingri ievērot Antidempinga nolīguma 2. panta noteikumus, kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu.

(76)

Komisija vispirms atgādināja, ka antidempinga procedūrās, kas attiecas uz ražojumiem no Ķīnas, normālās vērtības noteikšanai gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan attiecībā uz tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz stingru salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām, piemēro Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. sadaļas daļas, kuras vēl nav zaudējušas spēku. Papildus tam Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts tika ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2321 (19), kā juridisko pamatu norādot Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punktu. Kā paskaidrots arī 53. apsvērumā, 2. panta 6.a punkta noteikumi pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, tostarp attiecīgajiem PTO noteikumiem. Tā kā Komisija 3.2.1. iedaļā ir secinājusi, ka šajā izmeklēšanā ir atbilstoši piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu un minētais noteikums pilnīgi atbilst PTO noteikumiem, šis apgalvojums tika noraidīts.

(77)

Sestkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka izmeklēšanas konstatējumi lielā mērā ir balstīti uz Komisijas 2017. gada ziņojumu, kurš attiecas nevis konkrēti uz citronskābes nozari, bet gan vispārīgi uz plašāku ķīmiskās rūpniecības nozari, augšupējiem izejvielu tirgiem un/vai Ķīnas ekonomikas elementiem un Ķīnas valdības politiku, kas acīmredzami neattiecas konkrēti tikai uz citronskābes nozari. Šajā sakarā CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji norādīja, ka saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā US–Countervailing Measures Komisijai ir pienākums noteikt kropļojumus katrā gadījumā atsevišķi. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji turklāt norādīja, ka nepiekrīt Komisijas apgalvojumam, ka minētie konstatējumi neattiecas uz šo lietu tāpēc, ka tie attiecas uz PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”). CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji uzsvēra, ka minētie konstatējumi attiecas arī uz šo lietu.

(78)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar SKP nolīgumu kropļojumu konteksts tiek aplūkots konkrēti no tādas subsidēšanas viedokļa, kura izriet no tiem par labu ražotājiem eksportētājiem. Minēto procedūru rezultātā tiek piemērots kompensācijas maksājums, kas īpaši aprēķināts, pamatojoties uz kaitējumu radošās subsidēšanas apjomu, ko konstatējusi izmeklēšanas iestāde. Turpretī antidempinga kontekstā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu veiktā analīze ir vērsta nevis uz to, vai šie kropļojumi rada kompensējamu subsīdiju un atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, bet gan uz to, vai kropļojumi ir nozīmīgi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē un tādējādi pamato minētajā noteikumā paredzētās normālās vērtības aprēķināšanas metodikas piemērošanu. Pamatā esošā tiesiskā kārtība, situācijas un konteksts ir atšķirīgi, tiem ir dažādi mērķi, un tiem ir atšķirīgas juridiskās sekas. Tādējādi Komisija saglabāja savu viedokli, ka konstatējumi iepriekš minētajā lietā neattiecas uz pašreizējo izmeklēšanu, un tādēļ šo apgalvojumu noraidīja.

(79)

Attiecībā uz argumentu, ka Komisijas 2017. gada ziņojumā nav iekļauta īpaša nodaļa par citronskābi, Komisija norādīja, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana, kas liek piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nav atkarīga no tā, vai ziņojumā ir konkrētajai nozarei veltīta nodaļa, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu. Ziņojumā minēti dažādi ĶTR pastāvoši kropļojumi, kas ir transversāli un skar visu Ķīnas ekonomiku, un ietekmē izmeklējamā ražojuma cenas un/vai izejvielas, un ražošanas izmaksas. Turklāt Ziņojums nav vienīgais pierādījumu avots, ko Komisija izmantojusi konstatējumiem, – šim nolūkam izmantoti arī papildu pārbaudes elementi. Kā paskaidrots turpmāk 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, citronskābes nozarē notiek valdības iejaukšanās vairākos veidos, kas aprakstīti ziņojumā (iekļaušana piecgadu plānos un citos dokumentos, kropļojumi, kuri skar izejvielas, finanšu kropļojumi u. c.) un kas skaidri uzskaitīti un minēti šajā regulā. Turklāt papildus nozīmīgajiem kropļojumiem, kuri jau minēti Ziņojumā, šīs regulas 94., 97., 100. un 101. apsvērumā ir arī sīki aprakstīti vairāki citi kropļojumi, kas attiecināmi uz citronskābes nozari un/vai tās izejvielām un izejresursiem. Tirgus apstākļi un to pamatā esošā politika un plāni, kas rada nozīmīgus kropļojumus, joprojām ir piemērojami citronskābes nozarei un tās ražošanas izmaksām, lai gan Ziņojums tika publicēts 2017. gada decembrī. Neviena persona nav sniegusi pierādījumus par pretējo. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(80)

Septītkārt, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, lai gan Komisija minēja dažādas vadošas valdības koncepcijas un īstenošanas noteikumus, kas pieļauj un pat var skaidri prasīt valdības iejaukšanos ekonomikā, Komisija nav pierādījusi, ka to rezultātā pastāv faktiski kropļojumi. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji turklāt norādīja, ka Apelācijas institūcija konstatējumos lietā US–Countervailing Measures noteica, ka “ir jākonstatē un pienācīgi jāpaskaidro valdības iejaukšanās rezultātā radīto cenu kropļojumu pastāvēšana” un ka “lēmums ir jāpieņem katrā gadījumā atsevišķi”. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Komisijas analīze par cenu kropļojumiem ir jāveic par katru ražotāju un katru izmaksu veidu atsevišķi, jo faktiska valsts iejaukšanās var notikt, piemēram, dažādos pārvaldes līmeņos un dažādos valsts reģionos, un tādējādi ir iespējams, ka tā neietekmē visus izmeklējamā ražojuma ražotājus visos valsts reģionos vienādi.

(81)

Komisija atgādināja, ka 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka, novērtējot nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, Komisijai ir jāņem vērā minētajā pantā uzskaitīto faktoru “iespējamā ietekme”. Konstatējumi šīs regulas 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā liecina, ka Ķīnas citronskābes ražotājiem ir preferenciāla piekļuve valsts finansējumam un ka pastāv valsts mēroga kropļojumi attiecībā uz visiem sešiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem faktoriem, kuri norāda uz kropļojumiem. Tāpēc šādu kropļojumu pastāvēšana nozarē ir jāņem vērā, saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu vērtējot, vai pastāv kropļojumi. Komisija arī atgādināja, ka neatkarīgi no tā, vai tieša valsts iejaukšanās, piemēram, subsīdiju piešķiršana, faktiski ietekmē ražotājus eksportētājus, visticamāk, to piegādātājus vai citus dalībniekus, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanas augšupējos vai lejupējos tirgos, ir ietekmējusi valsts iejaukšanās, piemēram, preferenciāla piekļuve finansējumam, kas ir papildu rādītājs tam, ka cenas vai izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē. Attiecībā uz atsauci uz PTO konstatējumiem lietā US–Countervailing measures Komisija, kā paskaidrots 57. un 78. apsvērumā, atkārtoti norāda, ka tie šīs izmeklēšanas kontekstā nav būtiski, jo tie attiecas uz antisubsidēšanas instrumentu un jebkurā gadījumā nemaina konstatējumus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Visbeidzot, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izpaustajā informācijā gan atsaucēs uz vispārējo valdības politiku vai plāniem, gan informācijā par iespējamo valdības iejaukšanos konkrēti citronskābes nozarē viscaur trūka norāžu uz gadījumiem, kad valdība būtu faktiski iejaukusies Ķīnas citronskābes ražotāju darbībā, tādējādi izkropļojot šo ražotāju cenas. Kā piemēru CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji minēja informācijas izpaušanas dokumenta 76. apsvērumā minēto valdības plānu, kas mudina citronskābes ražotājus veidot lielākus uzņēmumus, apvienojot un reorganizējot esošos uzņēmumus. CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka minētais plāns attiecas tikai uz konkrētām provincēm, reģioniem vai ražošanas apgabaliem un ka tādējādi pat šis pamudinājums nav visaptveroši attiecināts uz visiem ražotājiem visā Ķīnā, un tas ir vēl viens iemesls, kādēļ analīze būtu jāveic un informācija būtu jāizpauž par katru ražotāju atsevišķi. Turklāt CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji piebilda, ka vienkārša “mudināšana” faktiski nav pielīdzināma reāliem iejaukšanās pasākumiem, kuru ietvaros tiktu pieprasīta uzņēmumu apvienošana/reorganizācija, un ka Komisija nav sniegusi faktiskas iejaukšanās piemērus. Visbeidzot, CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tajā pašā dokumentā ir iekļauti citi pasākumi, piemēram, vides aizsardzības standartu piemērošana, tīrās ražošanas verifikācijas pasākumi un plaši uzlabojumi energotaupības un emisiju samazināšanas jomā, kā arī enerģijas un ūdens patēriņa samazināšana un tīrās ražošanas un reciklēšanas veicināšana. Visu šo pasākumu īstenošana pamatoti būtu efektīvāka, ja ražošanas vienības būtu lielākas, kā tas tiek ieteikts.

(83)

Komisija atgādināja, ka valdības “pamudinājums” uz noteiktām darbībām, piemēram, uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju nolūkā veidot lielākus konglomerātus, nav tikai tukšas deklarācijas un ieteikumi, bet pastāv reāli finansiāli stimuli, kas atbalsta valdības oficiālajos plānos ietvertos ieteikumus (sk. 3.2.1.8. iedaļu un īpaši 110. apsvērumu). Pat ja Ķīnas valdība, pamatojoties uz savu plānu, nespiestu vai neliktu uzņēmumiem apvienoties lielākās vienībās, kas tā nav, uzņēmumiem, kas nolemj ievērot plāna ieteikumus, jebkurā gadījumā ir pieejami noteikti finansiāli ieguvumi vai labvēlīgi kreditēšanas nosacījumi, un tādējādi tiek izkropļoti brīvā tirgus spēki, kas virzītu uzņēmumu rīcību, ja šādu plānu nebūtu. Jebkurā gadījumā analīze un konstatējumi šīs regulas 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā skaidri liecina, ka citronskābes nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi un ka tie var ietekmēt piegādātājus, kas attiecīgā ražojuma ražotājiem piegādā izejvielas.

(84)

Komisija tādēļ sāka pārbaudi par to, vai ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, ņemot vērā to, ka tur pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, aptverot pārskatāmo ražojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(85)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (20). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs – tās atsaucas uz to, ka Ķīna atrodas sociālisma celtniecības pirmajā posmā, un uztic valstij atbalstīt ekonomikas pamatsistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (21).

(86)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (22). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārīgu makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(87)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (23). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(88)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un starpnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgos sektorus/nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka šie plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (skatīt arī turpmāk 3.2.1.5. iedaļu) (24).

(89)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības nozares politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (skatīt arī turpmāk 3.2.1.8. iedaļu) (25). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu nozares daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (26).

(90)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (27). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (28).

(91)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (29).

(92)

Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(93)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (VU). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (skatīt arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (30). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (31). Faktori, kas norāda uz valdības kontroli pār citronskābes nozares uzņēmumiem, ir sīkāk aplūkoti turpmāk 3.2.1.4. iedaļā.

(94)

Tieši citronskābes nozarē zināma daļa īpašumu acīmredzami pieder Ķīnas valdībai. Izmeklēšana parādīja, ka vismaz trīs ražotāji eksportētāji – COFCO, Jiangsu Guoxin Union Energy un Laiwu Taihe – ir VU. Turklāt saskaņā ar Graudu un eļļas pārstrādes 13. piecgadu plānu citronskābes nozare tiek mudināta veidot lielākus uzņēmumus, apvienojot un reorganizējot esošos uzņēmumus (32). Šāds mudinājums apliecina valdības iejaukšanos rūpniecības lietās.

(95)

Tā kā valdība plaši iejaucas citronskābes ražošanas nozarē un liela daļa tajā aktīvo uzņēmumu ir VU, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos. Patiešām, kā izklāstīts turpmāk 3.2.1.5. iedaļā, gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem citronskābes nozarē attiecas stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(96)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (33), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (34)), un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (35). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (36). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, tostarp citronskābes ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(97)

Tieši citronskābes nozarē, kā jau norādīts, daži ražotāji ir valsts īpašumā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka piecu citronskābes ražotāju – Cofco, Weifang Ensign, RZBC, Jiangsu Guoxin un Laiwu Taihe Biochemistry – augstākajai vadībai ir saites ar ĶKP un tajos notiek partijas attīstības pasākumi.

(98)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (skatīt arī turpmāk 3.2.1.8. iedaļu), kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (37). Tādējādi tas, ka valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, tostarp VU citronskābes un citās nozarēs (piemēram, finanšu un izejresursu nozarē), ļauj ĶV iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

(99)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (38).

(100)

Lai gan citronskābes nozare pati par sevi nav starp galvenajām nozarēm Ķīnā, citronskābes ražošanā izmantotās izejvielas Ķīnā tiek stingri regulētas. Galvenā izejviela – kukurūza – tiek intensīvi regulēta.

(101)

Ķīnā ir lieli kukurūzas uzkrājumi, kas ļauj valdībai mākslīgi pazemināt vai paaugstināt šīs preces cenas, uzpērkot vai pārdodot tirgū lielu daudzumu kukurūzas. Kaut arī Ķīna 2016. gadā sāka risināt pārmērīgi lielas kukurūzas rezerves problēmu, tai joprojām ir ļoti lieli uzkrājumi, kas kropļo cenas (39). Turklāt valdība kontrolē visas kukurūzas vērtību ķēdes dažādus aspektus, ietverot kukurūzas ražošanas subsīdijas (40) un pārstrādes uzraudzību: “Visām vietējām iestādēm jāpaplašina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība un analīze attiecīgajos apgabalos, jāpastiprina kukurūzas dziļās pārstrādes projektu būvniecības un pēcbūvniecības posma uzraudzība, jāveicina kukurūzas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars un jānodrošina pārtikas pietiekamība valstī.” (41) ĶTR tiek veikti arī ieguldījumu kontroles pasākumi: “Kukurūzas dziļās pārstrādes projektu būvniecībai ir paredzēta saskaņota vadība atbilstīgi Valsts padomes Rīkojumam Nr. 673.” (42) Šādai valdības iesaistei visā vērtību ķēdē vismaz potenciāli ir kropļojoša ietekme uz cenām.

(102)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievēro valsts politikas mērķus atbalstīt veicinātās nozares, tostarp kukurūzas ražošanu; kukurūza ir galvenā izejviela, ko izmanto citronskābes ražošanā. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(103)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs ārpus Ķīnas, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska un nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (43).

(104)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (44). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (45). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, tostarp ekonomikas plānu īstenošanu (46).

(105)

Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota tiesības, uzņēmējdarbības tiesības un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības, Ķīnā rodas kropļojumi. Tāpat kā citas Ķīnas ekonomikas nozares, arī citronskābes ražotāji ir pakļauti šiem tiesību aktiem, un tādējādi uz tiem attiecas lejupējie kropļojumi, kas izriet no šo tiesību aktu diskriminējošas piemērošanas vai neatbilstīgas izpildes. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(106)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka citronskābes nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek diskriminējoši piemērotas vai neatbilstīgi izpildītas, arī attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(107)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (“SDO”) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (47). Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (48). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (49). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(108)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz citronskābes nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi citronskābes nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(109)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(110)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valsts īpašumā esošo banku pozīcija (50), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (51), un, arī tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts nozaru politikas (52). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (53).

(111)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(112)

Turklāt obligāciju reitings un kredītnovērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītnovērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (54).

(113)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finansējumu uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (55). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(114)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņēmumu izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku peļņu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(115)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, lai gan ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(116)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par kapitāla sadales efektivitātes pasliktināšanos, un nav pazīmju, ka kredītresursu pieejamības ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā to varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(117)

Būtībā, lai gan nesen tika veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(118)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka citronskābes nozare un/vai šīs nozares piegādātāji būtu brīvi no iepriekš aprakstītās valdības iejaukšanās finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(119)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš 3.2.1.1.–3.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(120)

Komisija atgādināja, ka citronskābes ražošanai ir nepieciešams plašs izejresursu klāsts, tostarp kukurūza, žāvēti saldie kartupeļi, sērskābe, sālsskābe, ogles utt. Saskaņā ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem lielākā daļa izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju visus izejresursus iegūst Ķīnā, un importētie izejresursi veido nenozīmīgu izejresursu daļu arī tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri dažas izejvielas iegūst ārzemēs. Kad citronskābes ražotāji iegādājas šos izejresursus vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi samaksā (un kas tiek reģistrētas kā izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Viņi var aizņemties līdzekļus, uz kuriem attiecas kropļojumi finanšu sektorā. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(121)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot citronskābes iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (tostarp izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt. izmaksas), tāpēc ka to cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, piemēram, ka izejresursi, kas ražoti Ķīnā, pat apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav iesnieguši nekādus pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(122)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī citronskābes nozarē (kas aptver arī pārskatāmo ražojumu), liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(123)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstīgā reprezentatīvā valstī.

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu Komisija izvēlējās attiecīgu reprezentatīvo valsti, lai noteiktu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecībā uz pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas izmaksām, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(125)

Komisija, pamatojoties uz to, publicēja lietas materiālos divus paziņojumus par avotiem normālās vērtības noteikšanai un par reprezentatīvo valsti.

(126)

2020. gada 5. marta paziņojumā Komisija sniedza detalizētu informāciju par iepriekš minētajiem kritērijiem un identificēja Brazīliju, Kolumbiju un Taizemi kā iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis. Komisija arī identificēja pārskatāmā ražojuma ražotājus iespējamajās attiecīgajās reprezentatīvajās valstīs, par kuriem tā atrada publiski pieejamus finanšu datus.

(127)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par šo jautājumu. Piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēles dažādiem aspektiem Komisija saņēma no CCCMC, četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un no Savienības ražošanas nozares.

(128)

2020. gada 23. martā sniegtajā informācijā CCCMC un četri Ķīnas ražotāji eksportētāji norādīja, ka Brazīlija būtu vislabākā reprezentatīvā valsts. Pirmkārt, saskaņā ar Pasaules Bankas datubāzi Brazīlijas nacionālais kopienākums (NKI) ir vistuvākais Ķīnas nacionālajam kopienākumam, savukārt Kolumbijas un Taizemes NKI ir daudz mazāks. Otrkārt, abi uzņēmumi Brazīlijā, kas tika identificēti kā citronskābes ražotāji, pēdējos gados bija darbojušies rentabli. Brazīlijā arī ir pietiekams sociālās un vides aizsardzības līmenis. Vienlaikus CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pauda iebildumus pret Kolumbijas izvēli par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Viņi apgalvoja, ka daži Kolumbijas importa dati par vairākiem ražošanas faktoriem nav pieejami vai nav reprezentatīvi. Viņi arī apgalvoja, ka dažu galveno izejvielu (t. i., sērskābes, sālsskābes un neapstrādātu ogļu) importa cenas Kolumbijā ir ievērojami un nepamatoti augstākas nekā citās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs un tādēļ tās nedrīkst uzskatīt par neizkropļotām cenām, kuras var izmantot, aprēķinot citronskābes normālo vērtību.

(129)

CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, arī apgalvoja, ka Taizeme nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo divi no trim identificētajiem citronskābes ražotājiem 2018. gadā darbojās nerentabli, bet trešais galvenokārt pievērsās eksporta tirgiem.

(130)

Savienības ražošanas nozares iesniegtajā informācijā tika norādīts, ka neizkropļoto izmaksu noteikšanai vispiemērotākā izvēle ir Kolumbija. Nozare uzsvēra, ka Taizemes uzņēmumu finanšu dati nav revidēti, un tas būtiski mazina to vērtību uzticamības aspektā. Turklāt tā apgalvoja, ka no trim identificētajiem Taizemes ražotājiem divu ražotāju kontrolpakete pieder Ķīnas uzņēmumiem vai Ķīnas valstij un ka tie ir orientēti uz eksportu. Attiecībā uz Brazīliju Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka abi Brazīlijas uzņēmumi pieder grupām un šķiet, ka grupas ietekmi uz finanšu datiem ir grūti novērtēt, turklāt šie uzņēmumi pārdod arī dažādus citus ražojumus.

(131)

Pēc detalizētas iepriekš minēto apgalvojumu analīzes Komisija 2020. gada 30. novembrī publicēja otru paziņojumu, kurā izskatīja visas šīs piezīmes, pamatojoties uz iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, un informēja ieinteresētās personas par saviem provizoriskajiem secinājumiem. Šajā paziņojumā Komisija norādīja, ka tā bija plānojusi izmantot Kolumbiju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana. Komisija arī norādīja, ka normālās vērtības aprēķināšanai tā atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam var izmantot arī atbilstīgas neizkropļotas starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības un attiecībā uz neizkropļotām pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām un peļņu tā var izskatīt visas piemērotās alternatīvas, kas ir pieejamas. Konkrēti, tā kā vienīgajam Kolumbijas uzņēmumam, kas ražo pārskatāmo ražojumu, 2018. gadā bija zema rentabilitāte un 2017. gadā tas, līdzīgi kā Taizemes un Brazīlijas ražotāji, strādāja ar zaudējumiem, Komisija izskatītu jaunākus datus, ja tādi būtu pieejami un liecinātu par samērīgām PVA izmaksām un rentabilitāti. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(132)

Piezīmes par 2020. gada 30. novembra paziņojumu Komisija saņēma no CCCMC un no Savienības ražotājiem.

(133)

CCCMC2020. gada 9. decembrī sniegtajā informācijā apgalvoja, ka Kolumbija nav attiecīga reprezentatīvā valsts un tās vietā par attiecīgo valsti būtu jāizvēlas Brazīlija. Tā norādīja, ka zemākas kukurūzas importa cenas Brazīlijā drīzāk ir saistāmas ar transportēšanas attāluma un daudzuma radītajām priekšrocībām, nevis ar kādiem kropļojumiem. Tā arī apgalvoja, ka, ja nevar izmantot Brazīlijas importa cenas, to vietā būtu jāizmanto starptautiskās cenas, nevis pilnībā jāizslēdz Brazīlija no reprezentatīvo valstu izvēles. CCCMC arī norādīja, ka Kolumbija nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo identificētajam ražotājam ir nesamērīgi darbības izdevumi.

(134)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka Kolumbija ir vispiemērotākā attiecīgā reprezentatīvā valsts. Tā kā Kolumbijas uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, 2018. gadā un arī 2019. gadā (par kuru dati kļuva pieejami starplaikā) strādāja ar zaudējumiem vai ar nelielu peļņu, viens no Savienības ražotājiem identificēja vairākus uzņēmumus, kas ražo pārskatāmajam ražojumam līdzīgu ražojumu. Jo īpaši Savienības ražotājs pievērsās uzņēmumiem, kuri Kolumbijā ražo dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļas un kuru finanšu dati liecina par samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni saskaņā ar pamatregulas noteikumiem.

(135)

Komisija rūpīgi izskatīja visu pušu visus izvirzītos argumentus. Attiecībā uz Taizemi Komisija piekrita CCCMC un Savienības ražotājam, ka tā nav attiecīga reprezentatīvā valsts, jo pārskatāmā ražojuma ražotāji strādā ar zaudējumiem un/vai ir Ķīnas uzņēmumu meitasuzņēmumi, turklāt noteiktiem ražošanas faktoriem pastāv eksporta ierobežojumi. Turklāt uzņēmumu, kas ražo pārskatāmo ražojumu, PVA izmaksu un peļņas līmenis nav samērīgs. Tāpēc Taizeme tika noraidīta.

(136)

Tādējādi Komisija veica analīzi par Brazīliju un Kolumbiju. Vispirms Komisija analizēja, vai attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem pastāv kādi eksporta ierobežojumi vai citi kropļojumi. Pārskatāmā ražojuma galvenais ražošanas faktors ir kukurūza, kas ražotājiem eksportētājiem veido vairāk nekā 70 % no kopējām izejmateriālu izmaksām. Komisija atzīmēja, ka kukurūzas importa daudzums Brazīlijā veido tikai 1,5 miljonus tonnu, salīdzinot ar Brazīlijas iekšzemes kukurūzas produkciju, kas pārsniedz 100 miljonus tonnu (56). CCCMC apstrīdēja to, ka importētās kukurūzas daudzumi Brazīlijā ir nelieli. Tomēr, salīdzinot ar Brazīlijas pašas produkcijas lielumu, šie importa daudzumi veido tikai 1,5 % produkcijas. Ņemot vērā šo ļoti ierobežoto importa daudzumu salīdzinājumā ar lielo iekšzemes produkciju, Komisija pārbaudīja arī importa cenas Brazīlijā un atzīmēja, ka tās ievērojami atšķiras no starptautiskajām kukurūzas cenām. Piezīmēs par 30. novembra paziņojumu CCCMC apstrīdēja šīs ievērojamās cenu atšķirības un lūdza papildu informāciju par cenu salīdzinājumu. Saskaņā ar IndexMundi 2019. gada vidējā starptautiskā kukurūzas cena, uz kuru Komisija atsaucās 30. novembra paziņojumā, bija 151 EUR par tonnu (57), pamatojoties uz FOB, savukārt GTA norādītā vidējā kukurūzas importa cena Brazīlijā bija tikai 116 EUR par tonnu, pamatojoties uz FOB. Šis skaitlis skaidri parāda, ka importa cenas Brazīlijā bija ievērojami zemākas par starptautisko cenu indeksu.

(137)

Turklāt CCCMC apgalvoja, ka kukurūzas importa cenas Brazīlijā bija zemākas nekā Kolumbijā mazāku transportēšanas izmaksu dēļ, jo importēšana Brazīlijā galvenokārt notika no kaimiņvalstīm, piemēram, Argentīnas un Paragvajas, savukārt Kolumbija kukurūzu importēja galvenokārt no ASV un Argentīnas. Šis apgalvojums nebija pamatots, jo CCCMC nenorādīja kukurūzas faktisko izcelsmi un ievešanas ostu attiecīgajās valstīs, un tā arī nenorādīja kukurūzas transportēšanas izmaksu lielumu attiecīgajās valstīs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(138)

CCCMC arī apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji lielu daudzumu savas kukurūzas iegādājas iekšzemē. Tādēļ tā apgalvoja, ka Brazīlijas importa cena labāk atbilstu situācijai Ķīnas ražotāju kukurūzas pirkumos. Komisija atzīmē, ka šis arguments nekādi neiespaido to, ka importa daudzumi Brazīlijā objektīvi ir mazi salīdzinājumā ar iekšzemes produkcijas apjomu, tādējādi liekot apšaubīt kukurūzas importa cenas Brazīlijā reprezentativitāti. Šis arguments arī neizmaina secinājumu, ka importa cenas Brazīlijā ievērojami atšķiras no starptautiskajām kukurūzas cenām un ka tas, iespējams, ir saistīts ar zemo importa līmeni un ievērojamo iekšzemes produkcijas apjomu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

CCCMC arī apgalvoja, ka, pat ja nav iespējams izmantot kukurūzas importa cenas Brazīlijā, jo tās nav reprezentatīvas, kas tā nav, Brazīlija vienalga būtu jāizvēlas par reprezentatīvo valsti un būtu jāizmanto atbilstīga neizkropļota starptautiskā kukurūzas cena, nevis cenas importam Brazīlijā.

(140)

Atbildot uz to, Komisija atzīmēja – kā sīkāk paskaidrots šajā iedaļā, ka tā Kolumbiju uzskatīja par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā izmeklēšanā, pamatojoties uz pamatregulā uzskaitītajiem attiecīgajiem elementiem, tostarp salīdzinājumā ar Brazīliju piemērotāku finanšu datu pieejamību par tādu ražojumu ražotājiem, kas līdzīgi citronskābei. Attiecībā uz Kolumbijas kukurūzas importa daudzumiem un cenām – kā norāda IndexMundi, kopējā iekšzemes kukurūzas produkcija Kolumbijā ir 1,5 miljoni tonnu, turpretī kukurūzas imports saskaņā ar GTA datiem ir aptuveni 5,5 miljoni tonnu, tādējādi veidojot 365 % produkcijas. Šis salīdzinājums parāda, ka atšķirībā no Brazīlijā importētajiem daudzumiem Kolumbijā importētie daudzumi, ņemot vērā iekšzemes produkcijas lielumu, šķiet, ir reprezentatīvi. Attiecībā uz kukurūzas cenām, vidējā GTA kukurūzas importa cena Kolumbijā 2019. gadā bija 174 EUR/t, pamatojoties uz CIF, un tas ir daudz tuvāk un atbilst vidējai starptautiskajai kukurūzas cenai 151 EUR/t, pamatojoties uz FOB, ņemot vērā to, ka starptautiskā importa cena, pamatojoties uz CIF, būtu augstāka. Tā kā Kolumbija ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvu valsti arī citos aspektos, kā sīkāk aprakstīts turpmāk, tā kā kukurūzas importa cenas Kolumbijā lielā mērā atbilst starptautiskajām kukurūzas cenām un tā kā nav pierādījumu par kropļojumiem, kas ietekmē kukurūzas cenas Kolumbijā, nav iemesla izvēlēties Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un izmantot starptautisko atsauces vērtību, nevis importa cenas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, kā noteikts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmajā ievilkumā.

(141)

Attiecībā uz pārējiem ražošanas faktoriem Brazīlijā ir eksporta ierobežojumi noteiktiem ražošanas faktoriem (kaļķa eksporta licencēšanas prasība), tāpat kā Taizemē (ģipša eksporta licencēšanas prasība), savukārt Kolumbijā tādu nav, kā to apstiprina attiecīgais ESAO saraksts (58). Lai gan šiem faktoriem ir daudz ierobežotāka ietekme uz atsevišķu ražotāju eksportētāju ražošanas izmaksām un tie neattiecas uz visiem ražotājiem eksportētājiem, tie bija vēl viens būtisks elements attiecīgas reprezentatīvās valsts izvēlē.

(142)

Izvēloties attiecīgo reprezentatīvo valsti, Komisija saskaņā ar pamatregulu izskatīja arī to, vai ir pieejami publiski finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem Taizemē, Brazīlijā un Kolumbijā.

(143)

Tā kā Taizeme netika atzīta par piemērotu reprezentatīvo valsti, kā paskaidrots 117. apsvērumā, Komisija salīdzinoši analizēja Brazīliju un Kolumbiju.

(144)

Attiecībā uz Brazīliju un Kolumbiju Komisija 2020. gada 5. marta paziņojumā norādīja uzņēmumus, kas šajās valstīs ražo citronskābi. Tolaik ne Brazīlijā, ne Kolumbijā nebija ražotāju ar samērīgu peļņu 2018. gadā.

(145)

Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā norādīja, ka Kolumbijas uzņēmums Sucroal SA, par kuru PVA izmaksu un peļņas dati bija publiski pieejami, ir atbilstīgs reprezentatīvais uzņēmums, jo tas ražo pārskatāmo ražojumu un ražojumu klāstu, kas ir tuvāks citronskābei. Taču Sucroal SA 2018. gadā guva mazu peļņu, un 2017. gadā tas strādāja ar zaudējumiem.

(146)

Līdzīga situācija bija Brazīlijā, kur Brazīlijas uzņēmumam, par kuru finanšu dati bija publiski pieejami, – lielam konglomerātam, kas ražo plašāku ražojumu klāstu, tostarp citronskābi, – 2018. gadā bija zema rentabilitāte. Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā atzīmēja, ka gadījumā, ja būs pieejami jaunāki dati par 2019. gadu, Komisija var izmantot šos datus, ja tie liecinās par samērīgu PVA izmaksu un rentabilitātes līmeni, vai arī, ja tā nebūs, Komisija izskatīs visas pieejamās un piemērotās alternatīvas.

(147)

Pēc šā 2020. gada 30. novembra paziņojuma publicēšanas sistēmā Orbis kļuva pieejami Sucroal SA dati par 2019. gadu. Tā kā Sucroal SA 2019. gadā cieta zaudējumus, šā uzņēmuma finanšu datus nevarēja uzskatīt par piemērotiem, lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas līmeni.

(148)

Tādēļ Komisija izskatīja piemērotās alternatīvas. Konkrēti, situācijā, kad nevienam pārskatāmā ražojuma ražotājam potenciālajā reprezentatīvajā valstī nav samērīga PVA izmaksu un peļņas līmeņa, Komisija var izvērtēt kāda ražojuma ražotājus tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai pārskatāmā ražojuma nozarē, ja ir publiski pieejami finanšu dati, kas liecina par samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni.

(149)

CCCMC norādīja, ka, tā kā Sucroal SA 2019. gadā cieta zaudējumus, Kolumbiju nedrīkst uzskatīt par atbilstīgu reprezentatīvo valsti un tās vietā būtu jāizvēlas Brazīlija. CCCMC atzīmēja, ka identificētais ražotājs Cargill Agricola atkal kļuva rentabls 2019. gadā, tādēļ tā PVA izmaksas un peļņa ir derīga izmeklēšanas vajadzībām. Tomēr Komisija atzīmēja, ka Cargill Agricola peļņa 2019. gadā bija mazāka par vienu procentu no šā uzņēmuma apgrozījuma un tādējādi pat mazāka par uzņēmuma peļņu 2018. gadā. Šis zemais peļņas līmenis līdzinājās Sucroal SA līmenim tajā pašā gadā un netika atzīts par samērīgu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Savienības ražošanas nozare abos divos iesniegto piezīmju blokos ieteica izmantot datus no uzņēmumiem tajā pašā valstī, kuri ražo tās pašas kategorijas preces vai ietilpst tajā pašā ražošanas nozarē, kur pārskatāmais ražojums. Tika ieteikts izmantot Kolumbijas dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļu ražotāju kategoriju un piedāvāts vienpadsmit tās pašas nozares uzņēmumu saraksts.

(151)

Ņemot vērā visus izmeklēšanā konstatētos faktus un saņemtās piezīmes, Komisija Orbis datubāzē meklēja NAICS kodu 325998 (Visu pārējo dažādo ķīmisko līdzekļu un preparātu ražošana). Tas ir tas pats kods, kuru izmanto gan Cargill Agricola SA, gan Sucroal SA. Šīs meklēšanas rezultātā Kolumbijā tika atrasts daudz lielāks skaits uzņēmumu ar samērīgu peļņas līmeni, salīdzinot ar Brazīliju, un tas parādīja, ka publisko finanšu datu pieejamība Kolumbijā bija arī reprezentatīva un uzticama. Turklāt, lai sašaurinātu šīs meklēšanas rezultātus, iekļaujot tikai tos uzņēmumus, kas ražo citronskābei līdzīgus ražojumus, Komisija detalizēti analizēja visu rentablo Kolumbijas uzņēmumu darbību un produkciju. Izmantojot Orbis pieejamos uzņēmējdarbības aprakstus, Komisija visbeidzot identificēja septiņus uzņēmumus Kolumbijā, kas ražo ražojumus citronskābei tuvā ražojumu kategorijā. Šo uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa tika atzīta par uzticamu. Salīdzinājumam Komisija atzīmēja, ka Orbis nebija atrodami tādas pašas darbības jomas Brazīlijas uzņēmumi ar publiski pieejamiem 2019. gada finanšu datiem.

(152)

Kolumbijas uzņēmumi, kurus Komisija identificēja šādā veidā, sakrita ar uzņēmumiem, kurus Savienības ražošanas nozare norādīja kā piemērotus uzņēmumus tajā pašā pārskatāmā ražojuma vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē. Papildus šiem septiņiem uzņēmumiem Savienības ražošanas nozare ieteica vēl četrus uzņēmumus Kolumbijā, par kuriem tomēr finanšu dati vai darbības apraksts Orbis nebija viegli pieejams. Tāpēc šie uzņēmumi netika ņemti vērā, nosakot PVA izmaksas un peļņu.

(153)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un jo īpaši uz pieejamajiem finanšu datiem un importa cenas reprezentativitāti kukurūzai, kas ir galvenais ražošanas faktors, Komisija tādēļ secināja, ka Kolumbija bija attiecīga reprezentatīvā valsts normālās vērtības aprēķināšanai šīs izmeklēšanas ietvaros.

(154)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja Komisijas izvēli par attiecīgu reprezentatīvo valsti izvēlēties Kolumbiju. Tie atkārtoja iepriekš minēto apgalvojumu, ka Kolumbijas izvēle nav pamatota, ņemot vērā to, ka vienīgais Kolumbijas citronskābes ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija rentabls, bet Brazīlijas ražotājs tāds bija. Tie arī atkārtoja iepriekš minēto apgalvojumu, ka kukurūzas cenas Brazīlijā nav izkropļotas. Ņemot vērā to, ka šie apgalvojumi jau izskatīti šīs regulas 136. un 149. apsvērumā un šajā sakarā netika sniegti nekādi jauni pierādījumi, apgalvojumi tika noraidīti.

(155)

Minētās personas arī apgalvoja, ka Komisija izmantojusi tādu Kolumbijas uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas datus, kuri darbojas citu ražojumu nozarēs, nepierādot, ka šiem uzņēmumiem ir tāds pats PVA izmaksu un peļņas līmenis kā citronskābes ražotājiem.

(156)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu gadījumos, kad ir apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, normālo vērtību aprēķina, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Tā kā 145. un 147. apsvērumā aprakstīto iemeslu dēļ Kolumbijas uzņēmuma Sucroal SA PVA izmaksas un peļņu nevarēja izmantot, Komisija izmantoja datus par tuvāko nozari, kura ietver izmeklējamo ražojumu un kurā iepriekš minētie izmaksu elementi tika uzskatīti par neizkropļotiem un samērīgiem. Netika sniegti pierādījumi, uz kuru pamata varētu apstrīdēt šo secinājumu un jo īpaši apstrīdēt citronskābei vistuvākajā nozarē strādājošo Kolumbijas uzņēmumu PVA izmaksu un peļņas līmeņa samērīgumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(157)

Komisija arī norādīja, ka atšķirībā no Savienības ražošanas nozares CCCMC un ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, neiesniedza vai neierosināja tādu ražotāju sarakstu, kuri tajā pašā iespējamajā reprezentatīvajā valstī ražo tās pašas vai līdzīgas kategorijas preces vai darbojas tajā pašā ražošanas nozarē, kurā tiek ražots pārskatāmais ražojums, vai līdzīgā nozarē un kuru finanšu datus Komisija varētu izmantot.

(158)

Minētā iemesla un 151. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka tās identificēto tādu septiņu Kolumbijas uzņēmumu finanšu dati, kuri ražo citronskābei tuvas ražojumu kategorijas ražojumus, ir samērīgi neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas aizstājējvērtība, kas izmantojama normālās vērtības aprēķinam šajā izmeklēšanā. Tāpēc CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, apgalvojums tika noraidīts.

(159)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija izveidoja ražošanas faktoru un avotu sarakstu, iekļaujot, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai.

(160)

Komisija arī apzināja avotus, kas izmantojami, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu (GTA, valstu statistika utt.). Tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA analīzē.

(161)

Komisija 2020. gada 30. novembra paziņojumā apstiprināja, ka ražošanas faktoru, tostarp izejvielu, neizkropļoto izmaksu noteikšanai tā izmantos GTA datus.

(162)

Attiecībā uz elektroenerģiju Komisija izmantoja cenu, kuru viegli noskaidrot no Enel, kas ir lielākais elektroenerģijas piegādātājs Kolumbijā. No šā avota iegūti dati par vienotu vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī.

(163)

Ūdensapgādes tarifs bija viegli pieejams uzņēmumā Acueducto, kas ir atbildīgs par ūdens piegādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Bogotā. Šī informācija ļāva noteikt tarifus, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika piemēroti rūpnieciskajiem lietotājiem.

(164)

Lai noteiktu algas Kolumbijā, Komisija izmantoja SDO statistiku (59). Tā sniedz informāciju par Kolumbijas ražošanas nozares darbinieku mēnešalgām un vidējo nostrādāto stundu skaitu nedēļā 2019. gadā.

(165)

Komisija nesaņēma nevienu piezīmi par avotiem, kas izmantoti, nosakot neizkropļotas elektroenerģijas, ūdensapgādes un darbaspēka izmaksas, tādēļ tā izmantoja šos avotus normālās vērtības noteikšanai.

(166)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka saliktā normālā vērtībā jāiekļauj neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņa. Turklāt ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas faktoriem.

(167)

Lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas vērtību, Komisija izmantoja izgatavošanas izmaksu proporciju, ko PVA izmaksas un peļņa veido reprezentatīvajos Kolumbijas uzņēmumos, kā paskaidrots 3.3. iedaļā.

(168)

Iegūtās vērtības, kas izteiktas procentos no ieņēmumiem, bija 14,2 % attiecībā uz peļņu un 17 % attiecībā uz PVA izmaksām.

(169)

Visu izejvielu un palīgmateriālu cenu noteikšanā Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu. Komisija nolēma izslēgt importu no Ķīnas uz reprezentatīvo valsti, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Tā kā nav pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šīs cenas ietekmē tie paši kropļojumi. Tāpat netika iekļauti dati par importu reprezentatīvajā valstī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (60) 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis.

(170)

Lai noteiktu neizkropļotas izejvielu cenas, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, piemēroja attiecīgās reprezentatīvās valsts ievedmuitas nodokļus. Vēlāk, aprēķinot individuālās dempinga starpības, Komisija importa cenai pieskaitīja ar konkrēto uzņēmumu saistītās iekšzemes transportēšanas izmaksas. Visu izejvielu iekšzemes transportēšanas izmaksas tika pamatotas ar pārbaudītiem datiem, kurus bija iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(171)

Attiecībā uz izejvielām ar nenozīmīgu ietekmi izmaksu ziņā, par kurām uzņēmumi nebija ziņojuši paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā, šādas izmaksas tika iekļautas izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās, kā paskaidrots 3.8. iedaļā. Ražošanas faktori, kas izteikti kā pieskaitāmās izmaksas, tika norādīti uzņēmumam atsevišķi izpaustajā informācijā.

(172)

Savienības ražošanas nozare savās 2020. gada 16. marta piezīmēs atzīmēja, ka dažām izejvielām vai nu nepastāv vidējās importa vērtības, vai arī vidējās vērtības attiecas uz maziem daudzumiem un tāpēc nav ticamas, vai arī ir citi iemesli, kas rada šaubas par to ticamību. Tā ieteica šajos gadījumos izmantot vērtības no reģiona statistikas vai tās, kuras publicētas tirgus pētījumos, ko veikuši tādi uzņēmumi kā ArgusMedia, AgroChart vai IntraTec.

(173)

Savienības ražošanas nozare savās 2020. gada 11. decembra piezīmēs atkārtoja, ka Kolumbijas gadījumā ražošanas rādītāju izmaksas var noteikt, izmantojot datus par importu un pieejamos publiskos datus par elektroenerģijas un ūdensapgādes cenām, kā arī publiskos datus par darbaspēka izmaksām. Tā uzsvēra, ka dažas vidējās importa vērtības mazāk svarīgiem izmaksu faktoriem, šķiet, ir augstas, un ieteica tās aizstāt ar datiem, ko nodrošina specializēti datu pakalpojumu sniedzēji.

(174)

CCCMC2020. gada 23. martā sniegtajā informācijā atzīmēja, ka dažas importa cenas noteiktiem pamatmateriāliem, piemēram, oglēm, sērskābei un sālsskābei, Kolumbijā ir pārmērīgi augstas un tādēļ nav reprezentatīvas. Tā arī apgalvoja, ka starp izpaustajām Kolumbijas, Taizemes un Brazīlijas importa cenām pastāv lielas atšķirības un ka importa cenas ievērojami atšķiras pat vienam un tam pašam materiālam, ko importē tā pati valsts, un tas var būt saistīts ar kvalitātes atšķirībām viena un tā paša HS koda ietvaros. CCCMC aicināja Komisiju noteikt šo atšķirību iemeslu un tās ņemt vērā. Komisija ņēma vērā šo argumentu un, ja vien tam bija pamats, aizstāja nereprezentatīvās importa cenas ar ziņām no ticamiem avotiem, kā turpmāk izklāstīts A tabulā.

(175)

CCCMC arī apgalvoja, ka, tā kā dažas no izejvielām, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanai, tiek pirktas iekšzemes tirgū Ķīnā, nav pamatoti vienkārši izmantot konkrētas trešās valsts importa cenas, jo tās, visticamāk, ietver arī nosūtīšanas/piegādes izmaksas, kas ir augstākas nekā iekšzemes tirgū iegādātajām izejvielām. Tas jo īpaši attiecas uz bīstamām ķīmiskām vielām, piemēram, sērskābi un sālsskābi, kuru piegādei tiek izmantoti īpaši transportlīdzekļi. Tāpēc CCCMC uzskatīja, ka ir jāveic pienācīgas korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu.

(176)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija atzīmēja, ka iepriekš 3.2.1. iedaļā izklāstīto iemeslu dēļ šajā termiņbeigu pārskatīšanā tā piemēro pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tādēļ Komisija meklē neizkropļotas izmaksas attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, lai nodrošinātu, ka piemērotās izmaksas neietekmē izkropļojumi un tās tiek balstītas uz viegli pieejamiem datiem. Tā kā nav informācijas par iespējamiem kropļojumiem reprezentatīvās valsts tirgū attiecībā uz minētajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un tā kā nav CCCMC sniegtu datu, ar ko tiktu pamatots apgalvojums par augstām transportēšanas izmaksām, tiek uzskatīts, ka reprezentatīvās valsts importa vērtības atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta kritērijiem un nodrošina samērīgu cenas aplēsi reprezentatīvajā valstī, tostarp par transporta izmaksām. Turklāt, tā kā importētie izejresursi reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū konkurē ar cenu, Komisija to uzskatīja par ticamu aizstājējvērtību.

(177)

Līdz ar to Komisija izmantoja GTA norādītās importa cenas Kolumbijā. Gadījumos, kad šīs cenas nebija reprezentatīvas vai kā citādi nebija ticamas, tika meklētas starptautiskas atsauces vērtības. Ja tās nebija pieejamas, tika izmantotas ticamas cenas no citiem avotiem, kā norādīts turpmāk A tabulā.

(178)

Ņemot vērā visu informāciju, ko sniegušas ieinteresētās personas un kas savākta attālināto salīdzinošo pārbaužu laikā, attiecīgā gadījumā tika noteikti šādi ražošanas faktori un tarifu kodi, kas izmantoti Brazīlijā, Kolumbijā vai Taizemē.

A tabula

(179)

Normālo vērtību Komisija noteica šādos posmos.

(180)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas (kurās ietverts izejvielu, darbaspēka un enerģijas patēriņš). Komisija piemēroja neizkropļotās vienības izmaksas, pamatojoties uz iepriekš minētajiem avotiem, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam.

(181)

Otrkārt, lai noteiktu neizkropļotās ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pieskaitītas šīs regulas 171. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(182)

Visbeidzot, Komisija iepriekš minētajam aprēķinam piemēroja PVA izmaksas, kā arī vidējo svērto peļņu, ko guva septiņi reprezentatīvi Kolumbijas dzērienu, tīrīšanas līdzekļu, pārtikas un veselības preču un farmācijas produktu sastāvdaļu ražotāji.

(183)

Iegūtās vērtības, izteiktas procentos no izgatavošanas izmaksām, bija 24,82 % attiecībā uz PVA izmaksām un 20,72 % attiecībā uz peļņu. Iegūtās vērtības, izteiktas procentos no ieņēmumiem, bija 17 % attiecībā uz PVA izmaksām un 14,2 % attiecībā uz peļņu.

(184)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojumu veidam, pamatojoties uz ražotāja cenu. Komisija katram no četriem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja normālo vērtību katram ražojumu veidam.

(185)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena ir cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

(186)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(187)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi attiecīgos un pamatotos gadījumos tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes un iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, iepakošanas un kredīta izmaksas, kā arī maksu par bankas pakalpojumiem un komisijas maksu.

(188)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(189)

Pamatojoties uz to, vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, uzņēmumam Weifang Ensign Industry Co., Ltd. bija 42 % un uzņēmuma COFCO Bio-Chemical Energy (Yushu) Co. Ltd. – 144 %. Dempings netika aprēķināts nedz uzņēmumam RZBC Group (RZBC (Juxian) Co., Ltd. un ar to saistītajam tirgotājam RZBC Imp. & Exp. Co., Ltd., nedz Jiangsu Guoxin Union Energy Co. Ltd., uz kuriem attiecās cenu saistības, kā paskaidrots 191. apsvērumā.

(190)

Komisija noteica vidējo dempinga starpību arī ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika izmantota ražotāju, kas sadarbojās, augstākā dempinga starpība, ņemot vērā arī to, ka uzņēmumiem, kas nesadarbojās, bija ievērojami zemāks eksporta cenu līmenis.

(191)

Kopumā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā lielākā daļa Ķīnas eksporta uz ES (no 70 līdz 90 %) tika veikta par būtiska dempinga cenām. Pārējo Ķīnas eksporta daļu īstenoja divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un tiem dempings netika konstatēts. Uz abiem šiem ražotājiem eksportētājiem attiecās cenu saistības, un to eksports uz Savienību tika veikts par minimālo importa cenu. Tādējādi tika atzīts, ka šīs saistības ietekmē uzņēmumu eksporta cenas uz Savienību, un tādēļ cenas nav pietiekami ticamas, lai dempinga turpināšanās noteikšanai tās varētu izmantot šīs termiņbeigu pārskatīšanas ietvaros.

(192)

Kopumā dempings ir turpinājies lielākajā daļā Ķīnas eksporta uz Savienību. Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(193)

Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā konstatējusi dempingu, Komisija izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda attiecīgajā valstī un Savienības tirgus pievilcīgums; attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā; pasākumu apiešanas prakse.

(194)

Kā minēts iepriekš, pieteicās tikai četri Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādēļ Komisijai pieejamā informācija no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu bija ierobežota.

(195)

Šā iemesla dēļ lielākā daļa turpmāk izklāstīto konstatējumu par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos bija jābalsta uz citiem avotiem, proti, Eurostat un GTA datubāzēm un informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija iesniegusi Savienības ražošanas nozare. Šīs informācijas analīze atklāja turpmāk minēto.

(196)

Pamatojoties tikai uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildēm uz anketas jautājumiem, izmeklēšanā tika konstatētas neizmantotās ražošanas jaudas aptuveni 129 000 tonnu apmērā, un tās veido 20–40 % no ES pieprasījuma. Tiek lēsts, ka PIP kopējā Ķīnas ražošanas jauda bija trīs līdz četras reizes lielāka nekā kopējais ES patēriņš.

(197)

Tiek lēsts, ka Ķīnas iekšzemes pieprasījums bija aptuveni 465 000 tonnu – mazāk nekā 24 % no valsts ražošanas jaudas. Turklāt plānotais turpmākais jaudas pieaugums paredz sasniegt pasaules kopējā patēriņa līmeni 2021. gadā (62) – vēl vairāk palielinot esošo Ķīnas jaudas pārpalikumu. Šīs jaunās jaudas, visticamāk, radīs vēl lielāku spiedienu eksportēt, jo īpaši ņemot vērā plaisu starp jaudu un iepriekš minēto iekšzemes pieprasījuma līmeni. Ir maz ticams, ka Ķīnas iekšzemes patēriņš palielināsies tādā mērā, ka spēs absorbēt esošo jaudu, nemaz nerunājot par palielināto jaudu. Turklāt vairākos citos tirgos jau ieviesto pasākumu dēļ ir ļoti iespējams, ka, atceļot pasākumus Savienībā, imports par dempinga cenām ievērojami palielinātos.

(198)

Savienības tirgus pievilcīgums Ķīnas eksportam bija acīmredzams, ņemot vērā pastāvīgo un masveidīgo eksportu, kas, pat neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, sasniedz 30–50 % no Savienības tirgus daļas.

(199)

Savienības tirgus pievilcīgumu vēl vairāk uzsvēra tas, ka Ķīnas investors Savienībā būvē jaunu rūpnīcu ar jaudu līdz 60 000 tonnu (63).

(200)

Turklāt Ķīnas eksportu uz citiem nozīmīgiem tirgiem, piemēram, ASV, Brazīliju, Kolumbiju, Indiju vai Taizemi, ierobežoja esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi.

(201)

Savienības tirgus pievilcīgumu vēl vairāk apstiprināja turpmāk minētie cenu elementi.

(202)

Četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 20–40 % zemākas nekā eksporta cenas uz Savienību, un tas vēlreiz apliecina Savienības tirgus pievilcīgumu.

(203)

Pasākumu apiešanas prakse caur Malaiziju, kuras rezultātā 2016. gada janvārī tika piemēroti pretapiešanas maksājumi, kā minēts 5. apsvērumā, vēl vairāk akcentēja Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas eksportam.

(204)

Kā paskaidrots iepriekš, lielākajai daļai Ķīnas eksporta dempings ir turpinājies.

(205)

Turklāt visas pazīmes liecināja, ka gadījumā, ja pasākumu termiņš beigtos, pārdošana notiktu par dempinga cenām.

(206)

Pirmkārt, tas, ka visi uzņēmumi ar saistībām pārdeva ražojumu precīzi par saistībās norādīto minimālo importa cenu, apliecināja, ka šīs saistības darbojās kā zemākā cena. Ja šādas zemākās robežas nebūtu un konkurējot ar citu Ķīnas eksportu, kura cena ir par 30–40 % zemāka nekā norādīts saistībās, uzņēmumiem būtu jāpārdod par šīm zemākajām cenām, lai paliktu tirgū. Tas, visticamāk, paaugstinātu dempinga starpības visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas saistības.

(207)

Otrkārt, pasākumu apiešanu varēja uzskatīt par papildu faktoru, kas liecina par eksportētāju ieinteresētību ienākt Savienības tirgū un nespēju konkurēt Savienības tirgū bez dempinga cenu piemērošanas. Pastāvēja arī negodīgas cenu noteikšanas prakse, ko Ķīnas uzņēmumi īsteno, eksportējot uz citiem tirgiem, kā liecina 200. apsvērumā minētais lielais citronskābes tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits trešās valstīs.

(208)

Treškārt, četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, eksporta cenas uz trešām valstīm bija daudz zemākas nekā cenas eksportam uz Savienību, un tas norāda, ka ir iespējams turpmāks eksporta cenu kritums un līdz ar to arī dempinga starpību pieaugums, pasākumu termiņam beidzoties.

(209)

Ja pasākumu termiņš beigtos, iepriekš izklāstītā analīze liecināja par dempinga turpināšanos un lielu dempinga starpību palielināšanās iespējamību ar vēl aktīvāku importu pievilcīgajā Savienības tirgū.

(210)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apšaubīja konstatējumus par neizmantoto jaudu. Tie apgalvoja, ka, pamatojoties uz pašas Komisijas aprēķiniem, neizmantotā jauda samazinājās no 192 000 tonnām 2015. gadā (kad notika iepriekšējā pārskatīšana) līdz 129 000 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un tas ir pretrunā konstatējumam par arvien lielāku neizmantoto ražošanas jaudu, kas rada lielāku spiedienu eksportēt. Komisija norādīja, ka tā ir novērtējusi neizmantoto jaudu, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtajiem datiem. Šie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nav tie paši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās iepriekšējā pārskatīšanā. Šā iemesla dēļ CCCMC un trīs ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais salīdzinājums ir nepilnīgs. Jebkurā gadījumā 129 000 tonnu joprojām ir milzīgs jaudas pārpalikums. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(211)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai Savienības ražošanas nozares iesniegtie iespējamie pierādījumi par plānoto jaudas palielinājumu ir ticami un precīzi. Komisija norādīja, ka tā ir rūpīgi izskatījusi gan Savienības ražošanas nozares, gan CCCMC iesniegto informāciju šajā sakarā un ka tās pārskatīšana nav atklājusi nekādus faktorus, kas varētu mainīt Komisijas konstatējumus, kas izklāstīti 197. apsvērumā.

(212)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka tad, ja jaunu pasākumu nebūtu, eksporta cenas uz Savienību samazinātos līdz trešo valstu līmenim, ir pilnīga spekulācija. Tie arī norādīja, ka Komisija nav sniegusi nekādus kvantitatīvus datus vai analīzi, kas pamatotu tās secinājumu, ka gadījumā, ja pasākumu nebūtu, eksports no ĶTR, visticamāk, pieaugtu un notiktu ar lielākām dempinga starpībām. Visbeidzot, tie apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidru ekonomisku pamatojumu tam, kādēļ pasākumu neatjaunošanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji būtiski samazinātu cenas eksportam uz Savienību.

(213)

Atbildot uz to, Komisija norādīja, ka izmeklēšanā tika skaidri konstatēts, ka dempings turpinās, pat vērtējot pēc tām eksporta cenām, kuru līmeni uztur saistībās norādītā minimālā importa cena. To ražotāju eksportētāju cenas, uz kuriem saistības neattiecas, bija ievērojami zemākas – tas skaidri parāda, ka bez saistībām cenas, visticamāk, samazinātos. Turklāt Komisija konstatēja, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas saistības, eksporta cenas uz Savienību ir ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz citiem tirgiem, kas norāda uz to, ka Savienības tirgus piesaistītu importa pieaugumu. Minētie faktori, kā arī ĶTR ievērojamā neizmantotā jauda deva skaidru pamatu konstatējumam, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksports uz Savienību, visticamāk, turpinātos par dempinga cenām un lielākos apjomos.

(214)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgu ražojumu Savienībā ražoja divi ražotāji. Šie abi ražotāji veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(215)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, Komisija, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju, dažus skaitļus iekļāva šajā regulā, izmantojot diapazonus un/vai indeksus saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(216)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija robežās no 300 000 līdz 350 000 tonnu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz abu Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(217)

Komisija noteica brīvā tirgus patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares brīvā tirgus pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un importu no ĶTR un citām trešām valstīm, kā norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem un importa statistikā, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(218)

Savienības brīvā tirgus patēriņš attīstījās šādi:

1. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(219)

Patēriņš Savienībā sākotnēji palielinājās par 7 %, un patēriņa maksimums iestājās 2017. un 2018. gadā. Laikā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam patēriņš nedaudz samazinājās, taču joprojām bija par 3 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā.

(220)

Citronskābes patēriņa pieauguma iemesls bija to ražojumu patēriņa pieaugums, kuros pārskatāmo ražojumu izmanto dažādiem nolūkiem, piemēram, pārtikā, mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos, farmācijā un kosmētikā. Turklāt tiesību akti, kas pieprasa fosfātu aizstāšanu mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos, palielināja pārskatāmā ražojuma patēriņu, jo citronskābe šajos lietojumos ir viens no piemērotākajiem fosfātu aizstājējiem.

(221)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem un Savienības ražošanas nozares atbildēm uz anketas jautājumiem.

(222)

Imports no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

2. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(223)

Importa apjoms no Ķīnas visā attiecīgajā periodā bija ievērojams, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saglabājās gandrīz tajā pašā līmenī kā 2016. gadā. Mazāks importa apjoms 2017. gadā un lielāks 2018. gadā bija saistīts ar to, ka citronskābe ir ražojums, ko pārvadā lielos daudzumos, un šāds liels daudzums Savienības tirgū tika ievests 2018. gada janvārī, tādēļ to pieskaitīja 2018. gada importam (2018. gada janvārī šis importa apjoms bija aptuveni par 50 % lielāks nekā 2017. gada decembrī). Kopumā importa apjoms no Ķīnas bija stabils.

(224)

Citronskābes importa tirgus daļa no Ķīnas bija ievērojama un kopumā saglabājās tuvu 40 %, attiecīgajā periodā nedaudz samazinoties par 1,4 procentpunktiem. Tā kā imports no citām valstīm arī samazinājās, kā aprakstīts 234. un 235. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pieaugošo pieprasījumu attiecīgajā periodā apmierināja Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma pieaugums.

(225)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzes datiem. Vidējā cena importam no attiecīgās valsts attīstījās šādi:

3. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(226)

No Ķīnas importētās citronskābes cena attiecīgajā periodā bija stabila. Kopumā Ķīnas citronskābes cena samazinājās par 5 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Importa cenas no Ķīnas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības cenas, kas parādītas 8. tabulā.

(227)

Importa cenu pieaugums 2017. gadā var būt saistīts ar patēriņa pieaugumu, kas, kā paskaidrots 219. apsvērumā, bija īpaši augsts 2017. gadā, jo attiecībā uz fosfātiem tika veiktas 220. apsvērumā aprakstītās izmaiņas tiesību aktos. Šis pieprasījuma pieaugums izraisīja importa cenu pieaugumu. Pēc tam 2018. un 2019. gadā cenas samazinājās, pielāgojoties pieprasījumam.

(228)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(229)

Turpmāk ir parādīti divi cenu samazinājuma starpību līmeņi; pirmais attiecas uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un uz kuriem neattiecas 189. apsvērumā minētās saistības. Otrajā līmenī ietilpst arī trīs sadarbojušies uzņēmumi, uz kuriem saistības attiecas. Šāds dalījums tika noteikts tādēļ, ka to uzņēmumu cenas, uz kuriem attiecās saistības, ietekmēja minēto saistību nosacījumi.

(230)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, cenu samazinājumu nebija iespējams noteikt, izmantojot katra ražojuma veida cenas, jo šī informācija nebija pieejama. Tādēļ cenu samazinājumu noteica, salīdzinot kopējās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko piemēroja Savienības ražotāji un Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

(231)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojumu veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu rezultāti tika izteikti procentos no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tie parādīja, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem neattiecās saistības, bija lielāka par 19 %, bet ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās saistības, tā bija lielāka par 10 %.

(232)

Citronskābes imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt tika veikts no Kambodžas, Kolumbijas un Taizemes.

(233)

Citronskābes importa (kopējais) apjoms, kā arī tirgus daļa un cenu tendences importam no citām trešām valstīm attīstījās šādi:

4. tabula

Imports no trešām valstīm

(234)

Lielākais citronskābes importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, attiecīgajā periodā tika ievests no Taizemes. Imports no Taizemes attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Katrā attiecīgā perioda gadā cenas atbilda Ķīnas importa cenu attīstības tendencēm, taču bija par 11–15 % augstākas.

(235)

Citronskābes imports no visām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 30 %. Tā cenas bija arī augstākas salīdzinājumā ar importa cenām no Ķīnas.

(236)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(237)

Kopējais ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

5. tabula

Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(238)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %, un ražošanas maksimums tika sasniegts 2017. gadā (kad tas bija par 14 % lielāks nekā 2016. gadā). Ražošanas apjoma tendences Savienības ražošanas nozarē lielā mērā atbilst Savienības patēriņa tendencēm.

(239)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā nepārtraukti palielinājās, un salīdzinājumā ar 2016. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā bija par 13 % lielāka.

(240)

Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā svārstījās, sasniedzot zemāko līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 3 % zem 2016. gada līmeņa.

(241)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

6. tabula

Savienības pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(242)

Pārdošanas apjoms pašu vajadzībām paredzētajā tirgū, kas galvenokārt saistīts ar tādu speciālo produktu un speciālo sāļu ražošanu, kuriem kā izejmateriālu izmanto citronskābi, katrā attiecīgā perioda gadā bija zemā līmenī – mazāks par 5 000 tonnām, un tāpēc tam nebija ievērojamas ietekmes uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tostarp tās tirgus daļu.

(243)

Pārdošanas apjoms attīstījās līdzīgi kā ražošanas tendences, un attiecīgajā periodā tas pieauga par 10 %, augstāko līmeni sasniedzot 2017. gadā.

(244)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa katrā attiecīgā perioda gadā bija robežās no 50 % līdz 64 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās par aptuveni 4 procentpunktiem.

(245)

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums Savienībā

(246)

Darbinieku skaits, izteikts ar pilnslodzes ekvivalentu, attiecīgajā periodā palielinājās par aptuveni 7 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 640.

(247)

Ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz – par aptuveni 2 %. Šajā saistībā ražīgumu izsaka kā tonnu skaitu pret darbinieku skaitu (pilnslodzes ekvivalentu) gada laikā.

(248)

Faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari mazināja saistības, kas piemērojamas lielu Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmenim un kas kalpoja kā zemākā robeža attiecīgajām Ķīnas eksporta cenām.

(249)

Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no kaitējuma, kuru radīja iepriekšējais Ķīnas ražotāju eksportētāju dempings. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares atgūšanās process turpinājās, un par to liecina galveno kaitējuma rādītāju labvēlīgā tendence.

(250)

Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(251)

Savienības ražotāju vidējās svērtās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā bija ļoti stabilas un attiecīgajā periodā palielinājās tikai par 1 %.

(252)

Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā svārstījās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza par 5 % augstāku līmeni nekā 2016. gadā. Izmaksu pieaugums apvienojumā ar tikai nelielu pārdošanas cenu pieaugumu izraisīja rentabilitātes samazināšanos, kā aprakstīts 257. apsvērumā.

(253)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(254)

Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 4 %, un tas ir zemāks līmenis nekā inflācijai Savienībā šajā periodā.

(255)

Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

10. tabula

Krājumi

(256)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju krājumi perioda beigās palielinājās. Ņemot vērā pieaugošo pārdošanas un ražošanas apjomu, krājumu līmenis ir stabils. Izņēmuma kārtā daudz zemāks krājumu līmenis bija 2017. gada beigās. Šis izņēmums bija saistīts ar palielinātu pieprasījumu pēc citronskābes, jo bija jāaizstāj fosfāti dažu ražojumu ķīmiskajā sastāvā, kā paskaidrots 220. apsvērumā.

(257)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(258)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(259)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā visaugstākā līmenī bija 2017. gadā. Ārkārtas apstākļi bija saistīti ar fosfātu aizstāšanu, kā aprakstīts 220. apsvērumā, un augstāka rentabilitāte minētajā gadā būtu jāsaista ar palielinātu pieprasījumu konkrētajā gadā. Nozares kopējā rentabilitāte pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 10 %.

(260)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Tās attīstība visā attiecīgajā periodā saglabājās vienmērīgā līmenī, izņemot 2017. gadu.

(261)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs kopumā attīstījās tāpat kā rentabilitāte un visā attiecīgajā periodā bija apmierinošā līmenī.

(262)

Neviens no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā neziņoja par kapitāla piesaistes grūtībām.

(263)

Lielākā daļa kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms, nodarbinātība, jauda, ražīgums un naudas plūsma, attīstījās pozitīvi. Kaut arī tendences attiecībā uz tādiem finanšu rādītājiem kā rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem bija negatīvas, to līmeņi absolūtā izteiksmē bija apmierinoši un neliecināja par būtisku kaitējumu.

(264)

Tādēļ Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(265)

Komisija 262. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā necieta būtisku kaitējumu, un tad saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izvērtēja, vai pastāv iespējamība, ka atkārtosies kaitējums, ko sākotnēji nodarīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, gadījumā, ja ļaus izbeigt pasākumus pret Ķīnas importu (64).

(266)

Iepriekš aprakstītās pārskatāmā Ķīnas ražojuma importa cenu un apjoma tendences rāda, ka spēkā esošie pasākumi (antidempinga maksājums un saistības) ir uzlabojuši tirgus situāciju, lai gan Ķīnas eksportētāju klātbūtne Savienības tirgū joprojām ir ievērojama. Galvenais ieguvējs no šīm tendencēm bija Savienības ražošanas nozare, jo citu trešo valstu klātbūtne tirgū saglabājās ierobežotā līmenī. Tas liecina, ka kaitējuma novēršana galvenokārt ir spēkā esošo pasākumu rezultāts.

(267)

Kā minēts 196. un 197. apsvērumā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir milzīga un pieaugoša neizmantotā jauda, kas tiem ļauj ļoti ātri palielināt eksportu. Turklāt, ņemot vērā to, ka Savienības tirgū ir izdevīgākas cenas nekā lielākajā daļā trešo valstu tirgu, ir iespējams, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, ievērojami daudzumi, ko pašlaik eksportē uz šīm valstīm, varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu.

(268)

Turklāt lielākajos starptautiskajos tirgos ir noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret Ķīnas izcelsmes citronskābi. Tāpēc tad, ja antidempinga pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārdot minētajos tirgos būtu grūtāk nekā neaizsargātā Savienības tirgū.

(269)

Turklāt Ķīnas eksportētāju cenu līmenis būtiski samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, neraugoties uz pasākumiem. Bez antidempinga maksājuma tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav saistību, cenu samazinājums pārsniegtu 29 %. Tas liecina par cenu līmeni, kādu Ķīnas ražotāji eksportētāji, visticamāk, piemērotu Savienības tirgū, ja pasākumu nebūtu. Ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozare nevarētu saglabāt savas cenas, iespējams, ciešot zaudējumus, kā tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(270)

Ķīnas eksporta iespējamību par pazeminātām cenām, ja pasākumu nebūtu, apliecina arī daudzās antidempinga izmeklēšanas par Ķīnas citronskābi, kuras veiktas citās valstīs, kas minētas 200. apsvērumā.

(271)

Ķīnas ražotāju lielā eksporta jauda kopā ar kaitējumu radošām cenām tieši izraisītu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu strauju samazināšanos un/vai cenu kritumu, kā rezultātā būtiski pasliktinātos finansiālā situācija, kas apdraudētu Savienības ražošanas nozares izdzīvošanu – kā to apliecina citu Savienības ražotāju slēgšana, kas norādīta 276. apsvērumā.

(272)

Pēc informācijas izpaušanas CCCMC un trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izteica piezīmes par kaitējuma atkārtošanās iespējamību, norādot, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā palielināts imports par zemākām cenām būtu pretrunā komerciālajai un tirgus loģikai. Turklāt CCCMC arī apgalvoja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumiem citās valstīs nebūtu būtiskas ietekmes uz Ķīnas ražotāju eksportētāju pieņemtajiem lēmumiem. Šie apgalvojumi nebija pamatoti, un tie nekādā veidā nepierādīja, ka dažādie iepriekš izklāstītie būtiskie elementi un argumenti būtu nepareizi. Komisija turklāt norādīja, ka 3. tabulā redzamās importa cenas bez antidempinga maksājumiem jau ir ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām (kas parādītas 11. tabulā). Tādējādi, pat saglabājot šādas zemas importa cenas, tiktu radīts spiediens uz Savienības ražošanas nozari, kas, visticamāk, atkal izpaustos kā kaitējums. Tādēļ minētos apgalvojumus pieņemt nevarēja.

(273)

Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja pasākumu nebūtu, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par kaitējumu radošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(274)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(275)

Šajā izmeklēšanā piedalījās abi Savienības ražotāji, kuru produkcija veido 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā norādīts 263. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga nodarītā kaitējuma un tās darbība ir dzīvotspējīga, ja tai nekaitē negodīga konkurence, ko rada imports par dempinga cenām.

(276)

Savienības ražošanas nozare reaģēja uz pieaugošo pieprasījumu pēc citronskābes, tostarp veicot ieguldījumus, lai palielinātu ražošanas jaudu, kuru plāno vēl vairāk paplašināt.

(277)

Savukārt pasākumu izbeigšanas gadījumā, visticamāk, pieaugtu negodīga konkurence, ko radītu imports no Ķīnas par dempinga cenām, un tas apdraudētu atlikušo ražotāju iespēju turpināt darbību šajā nozarē, kas principā ir dzīvotspējīga. Jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas pret importu no Ķīnas darbību izbeidza trīs Savienības ražotāji.

(278)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu atstāšana spēkā ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(279)

Kā norādīts 18. apsvērumā, tikai viens nesaistīts importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi importētāji neizrādīja īpašu interesi par šo izmeklēšanu.

(280)

Citronskābes importētāji bieži vien ir tirgotāji, kas tirgo plašāku ķīmisko produktu klāstu un neaprobežojas tikai ar citronskābi. Turklāt šie tirgotāji importē ķīmiskos produktus no citām trešām valstīm, ne tikai no Ķīnas, kā arī tirgo produktus, ko ražo Savienības ražošanas nozare. Tādēļ ir gaidāms, ka antidempinga maksājumu saglabāšanas iespējamā ietekme uz importētājiem būs ļoti ierobežota.

(281)

Kā izklāstīts 23. apsvērumā, Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no četriem veselības, skaistumkopšanas un mājas higiēnas nozares lietotājiem. Neraugoties uz to, ka pārtikas un dzērienu nozare ir lielākais citronskābes lietotājs, neviens šīs nozares lietotājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(282)

Lielākās daļas lietotāju izmaksu struktūrā citronskābe veido nelielu vai pat nenozīmīgu daļu. Citronskābes saturs ir daudz augstāks dažos īpašu veidu ražojumos, sevišķi – mājas higiēnas līdzekļu segmentā, piemēram, trauku mazgājamās mašīnas tabletēs.

(283)

Savās piezīmēs lietotāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir pilnībā atguvusies, un norādīja, ka tā nespēj pilnībā apmierināt pieprasījumu Savienībā. Piezīmēs arī tika minēts, ka, jo īpaši attiecībā uz ražojumiem ar ārkārtīgi augstu citronskābes saturu, šo ražojumu ražošana Savienībā ir mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar valstīm, kurās citronskābe netiek aplikta ar maksājumiem. Lietotāji norādīja arī uz Savienības ražotāju labo finansiālo stāvokli.

(284)

Esošie pasākumi nav ietekmējuši citronskābes pieejamību no ārpussavienības avotiem, ko apstiprina Ķīnas eksporta pastāvīgi lielā klātbūtne. Ražošanas jaudas palielināšanu Savienībā plāno gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas ieguldītāji Savienībā, kā minēts 199. apsvērumā.

(285)

Lietotājiem, kas sadarbojās, rentabilitāte bija augsta, un lielākajai daļai lietotāju citronskābes kā izejvielas izmaksu finansiālā ietekme bija nenozīmīga. Lietotājiem, kuri ražo ražojumus ar augstāku citronskābes saturu, šie ražojumi bija tikai daļa no daudz plašāka portfeļa. Iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā, kad izmeklēšanā piedalījās vairāk lietotāju, Komisija konstatēja, ka lietotājiem, kuri ražo ķīmiskos produktus, citronskābe veido ne vairāk kā 5 % no izejvielu izmaksām. Tādēļ ir uzskatāms, ka pasākumu ietekme uz šiem lietotājiem bija ierobežota.

(286)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari ievērojami pārsniedza spēkā esošo pasākumu ierobežoto negatīvo ietekmi uz lietotājiem.

(287)

Piegādes drošība ir svarīgs citronskābes tirgus elements. Lielākajā daļā citronskābes lietojumu cenu faktors bija nenozīmīgs, savukārt izšķiroša nozīme bija pārskatāmā ražojuma kā izejvielas pieejamībai. Ja pasākumu nebūtu, Savienības ražošanas nozares izdzīvošana būtu apdraudēta un ietekme pārsniegtu pašas nozares robežas, piemēram, samazinātos pieejamo piegādes avotu daudzums vai konkurentu skaits tirgū.

(288)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, lai iestātos pret to esošo pasākumu saglabāšanu, kuri noteikti attiecībā uz Ķīnas izcelsmes citronskābes importu.

(289)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz citronskābi no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(290)

Ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, Komisija analizēja arī minētās izstāšanās ietekmi uz šīs termiņbeigu pārskatīšanas secinājumiem.

(291)

Šajā sakarībā Komisija atzīmēja, ka kopējā citronskābes importa Apvienotajā Karalistē daļa no kopējā importa apjoma ES-28 valstīs visā attiecīgajā periodā bija mazāka par 10 % (avots: 14. panta 6. punkta datubāze). Iekšējā tirgus samazināšanās līdz ES-27 valstīm neietekmēs ne Savienības tirgus pievilcīgumu, ne attiecīgā ražojuma importa cenu līmeni Savienībā.

(292)

Vienīgo divu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms uz Apvienoto Karalisti bija līdzīgā apmērā.

(293)

Attiecībā uz abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem tika aprēķināta dempinga starpība, kā paskaidrots 189. apsvērumā, eksporta pārdošanas apjoma uz Apvienoto Karalisti izslēgšana dempinga starpības aprēķinā neietekmēs to vairāk kā par vienu procentpunktu. Līdz ar to nemainīsies arī izrietošās dempinga starpības ražotājiem, kas nesadarbojās.

(294)

Tādējādi Komisija secināja, ka šīs izmeklēšanas rezultāti, kuri liek saglabāt antidempinga pasākumus, nemainītos neatkarīgi no tā, vai analīzē tiek ņemta vērā Apvienotā Karaliste. Ieinteresētās personas piezīmes par šo jautājumu nesniedza.

(295)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(296)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (65) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(297)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,