(1)

Lai palīdzētu augļu un dārzeņu nozarei un vīna nozarei pārvarēt Covid-19 pandēmijas sekas, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/592 (2) tika ieviestas vairākas atkāpes no spēkā esošajiem noteikumiem.

(2)

Covid-19 pandēmijas dēļ daudzas atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības augļu un dārzeņu nozarē 2020. gadā saskaras ar grūtībām savu apstiprināto darbības programmu īstenošanā. Dažas apstiprinātās darbības un pasākumi 2020. gadā netiks īstenoti, tādējādi daļa no darbības fondiem netiks izlietota. Citas atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības groza savas darbības programmas, lai īstenotu darbības un pasākumus Covid-19 pandēmijas ietekmes novēršanai augļu un dārzeņu nozarē, piemēram, krīzes pārvarēšanas pasākumus. Elastība darbības programmu īstenošanā jau ir paredzēta Deleģētajā regulā (ES) 2020/592.

(3)

Deleģētās regulas (ES) 2020/592 īstenošana parādījusi, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, kas atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām dod iespēju pārvaldīt savus darbības fondus, jo īpaši tad, ja tās ir grozījušas savas darbības programmas, pamatojoties uz minēto regulu.

(4)

Atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām jābūt iespējai darbības fondā pārvirzīt līdzekļus, tostarp Savienības finansiālo palīdzību, darbībām un pasākumiem, kas vajadzīgi Covid-19 pandēmijas seku novēršanai. Lai nodrošinātu, ka atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām ir tāda iespēja, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. punktā noteiktais Savienības finansiālās palīdzības ierobežojums 2020. gadā jāpalielina no 50 % līdz 70 % no faktiskajiem izdevumiem.

(5)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2020/592 tika ieviestas vairākas atkāpes no vīna nozarē spēkā esošajiem noteikumiem, un šo atkāpju mērķis bija sniegt zināmu atvieglojumu vīna ražotājiem un palīdzēt tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr kopš Deleģētās regulas (ES) 2020/592 publicēšanas situācija vīna nozarē ir vēl vairāk pasliktinājusies.

(6)

Vīna krājumi 2019.–2020. tirdzniecības gada sākumā bija visaugstākajā līmenī kopš 2009. gada. 2020. gada maijā vīna eksports no lielākajām vīna ražotājām dalībvalstīm uz trešām valstīm ir krities par 22–63 % salīdzinājumā ar eksporta apjomu 2019. gada maijā. Vīna patēriņu nopietni ietekmējušas ar Covid-19 pandēmiju saistītās sekas, piemēram, robežu slēgšana, viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu slēgšana un visu tūrisma aktivitāšu pārtraukšana. Visi šie elementi izraisa nepārtrauktu vīna pārpalikuma pieaugumu un rada spiedienu uz tirgu un cenām.

(7)

Nav paredzams, ka situācija strauji uzlabosies, pat Savienībā daļēji atsākoties viesmīlības nozares aktivitātēm. Uz restorānu atkalatvēršanu parasti attiecas sociālās distancēšanās prasības, un tas nozīmē, ka restorāni un bāri nespēj uzņemt tikpat daudz klientu kā pirms Covid-19 pandēmijas novēršanas pasākumu ieviešanas. Saskaņā ar viesmīlības un ēdināšanas nozares aplēsēm 30 % restorānu vispār varētu palikt slēgti. Daudzās dalībvalstīs joprojām ir spēkā sociālās pulcēšanās apjoma ierobežojumi, kas cita starpā attiecas uz privātiem svinīgiem pasākumiem, piemēram, kāzām, kur tradicionāli tiek patērēts vīns. Joprojām tiek ieteikts vai prasīts ierobežot kontaktēšanos, un iedzīvotāji vēl nav gatavi atsākt agrākās sociālās aktivitātes, jo Covid-19 pandēmija vēl aizvien turpinās. Tā rezultātā situācija 2020. gada jūnijā, neraugoties uz dažu norobežošanas laikā ieviesto noteikumu mīkstināšanu, vēl nav normalizējusies un paredzams, ka grūtības ieilgs.

(8)

Tādējādi, ņemot vērā to, ka ierobežojumi, ko dalībvalstis ieviesušas Covid-19 pandēmijas novēršanai, ir spēkā jau ilgu laiku un to ietekme vēl turpinās, arī ilgtermiņa ekonomiskā ietekme uz vīna nozares produktu galvenajiem noieta tirgiem un negatīvā ietekme uz pieprasījumu pēc vīna ir turpinājusies un pasliktinājusies.

(9)

Saskaroties ar šiem īpaši smagajiem tirgus traucējumiem un aizvien sarežģītākajiem apstākļiem vīna nozarē – sākot ar to, ka ASV 2019. gada oktobrī noteica tarifus Savienības vīnu importam, un turpinot ar pasaules mēroga Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem un to joprojām jūtamajām sekām –, vīna nozare nonākusi ārkārtējās, tostarp finansiālās, grūtībās. Tas ietekmē vīna nozares atbalsta programmu darbību plānošanu, īstenošanu un izpildi, jo uzņēmēji cieš no tā, ka naudas plūsma salīdzinājumā ar parastiem gadiem ir ievērojami samazinājusies.

(10)

Ir izrādījies, ka ar krīzes pārvarēšanas pasākumu īstenošanu un Deleģētās regulas (ES) 2020/592 ieviestā maksimālā Savienības ieguldījuma palielināšanu vien nepietiek, lai uzlabotu vīna nozares uzņēmēju finansiālo stāvokli. Jo īpaši ar šiem pasākumiem nav iespējams kompensēt krīzes izraisītos nopietnos ienākumu zaudējumus.

(11)

Ņemot vērā šos apstākļus, atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt iespējai saņemt avansa maksājumus saskaņā ar pasākumiem, kas ieviesti ar Deleģēto regulu (ES) 2020/592, t. i., “vīna destilācija krīzes gadījumā” un “atbalsts par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā”. Šiem avansiem būtu jāsedz 100 % no Savienības atbalsta summas, un tie būtu jāizmaksā ar nosacījumu, ka ir iesniegta garantija par summu vismaz 110 % apmērā no avansa summas. Tas ir paredzēts, lai garantētu, ka 2020. finanšu gadā saskaņā ar abiem šiem pasākumiem no tirgus var izņemt pēc iespējas vairāk vīna, vienlaikus palīdzot nodrošināt attiecīgo atbalsta saņēmēju naudas plūsmu un piedāvājot elastību, kas ļaus lielākam skaitam atbalsta saņēmēju veikt darbības saskaņā ar abiem šiem pasākumiem. Turklāt, atļaujot avansa maksājumus 100 % apmērā, dalībvalstīm tiks ļauts efektīvi izmantot savu ikgadējo finanšu piešķīrumu un kompensēt pasākumu īstenošanas aizkavēšanos Covid-19 pandēmijas dēļ.

(12)

Deleģētajā regulā (ES) 2020/592 bija paredzēts arī dalībvalstīm dot iespēju piešķirt valsts maksājumus, kas papildina Savienības atbalstu pasākumiem “vīna destilācija krīzes gadījumā” un “atbalsts par vīna uzglabāšanu krīzes gadījumā”, jo Covid-19 pandēmijas seku dēļ no tirgus jāizņem iespējami lielākais vīna daudzums, kas pandēmijas laikā netika patērēts, pārdots vai eksportēts. Valsts maksājumi ļauj maksimāli palielināt šos daudzumus papildus tiem, kuriem atbalstu var sniegt saskaņā ar budžeta ierobežojumiem, kas noteikti atbalsta programmām vīna nozarē. Deleģētajā regulā (ES) 2020/592 turklāt bija paredzēts, ka uz minētajiem valsts papildu maksājumiem attiecas valsts atbalsta noteikumi. Tomēr ir izrādījies, ka šis pienākums dažām dalībvalstīm neļauj piešķirt valsts maksājumus un efektīvi īstenot pasākumus, kas ieviesti ar Deleģēto regulu (ES) 2020/592. Tāpēc ir lietderīgi Deleģēto regulu (ES) 2020/592 grozīt, lai nodrošinātu, ka minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 211. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kurā noteikts, ka uz dalībvalstu veiktajiem maksājumiem neattiecas valsts atbalsta noteikumi.

(13)

Ar atkāpēm, kas ieviestas ar Deleģēto regulu (ES) 2020/592, Savienības ieguldījums to pasākumu faktiskajās izmaksās, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. panta 6. punktā, 47. panta 3. punktā, 49. panta 2. punktā un 50. panta 4. punktā, uz laiku tika palielināts par 5 % vai 10 %.

(14)

Turklāt jau pirms tika pieņemta Deleģētā regula (ES) 2020/592, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/132 (3), atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 3. punkta, noieta veicināšanas pasākuma faktiskajām izmaksām tika ieviests Savienības ieguldījuma pagaidu palielinājums par 10 %, lai risinātu sarežģīto situāciju eksporta tirgos pēc tam, kad ASV 2019. gada oktobrī bija noteikušas tarifus Savienības vīna importam.

(15)

Savienības ieguldījuma palielināšana ir tāds finansiālā atbalsta veids, kuram tomēr nav vajadzīgs Savienības papildu finansējums, jo joprojām tiek piemēroti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VI pielikumā noteiktie budžeta ierobežojumi atbalsta programmām vīna nozarē. Tādējādi dalībvalstis var nolemt piešķirt lielākas summas attiecīgajiem pasākumiem tikai gada budžeta ietvaros, kas paredzēts minētajā pielikumā. Tāpēc palielināto finanšu likmju mērķis ir sniegt atbalstu nozarei konkrētajā nestabilajā tirgus situācijā, pirmām kārtām iztiekot bez papildu līdzekļu mobilizēšanas.

(16)

Tomēr nozares pirmā reakcija, ko Komisijai izklāstīja Eiropas Parlamenta Sadarbības grupa vīna un stipro alkoholisko dzērienu jautājumos un Eiropas vīna nozares pārstāvji, liecina, ka minētie maksimālā Savienības ieguldījuma palielinājumi, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/132 ieviesti pasākumam “noieta veicināšana” un ar Deleģēto regulu (ES) 2020/592 ieviesti pasākumiem “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana”, “ražas apdrošināšana” un “ieguldījumi”, nav bijuši pietiekami, lai lielākā daļa potenciālo atbalsta saņēmēju varētu 2020. gadā īstenot šos pasākumus. Summas, kas, piemērojot budžeta ierobežojumus, no 2019. gada 16. oktobra līdz 2020. gada aprīļa beigām iztērētas valsts atbalsta programmām, ir mazākas nekā parastie vidējie izdevumi laikposmā no 16. oktobra līdz nākamā gada aprīļa beigām.

(17)

Dažu pēdējo mēnešu laikā dalībvalstīs ieviestie norobežošanas pasākumi ir acīmredzami pasliktinājuši situāciju, cita starpā tādēļ, ka preču un cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, ir kavējuši uzņēmējus pieteikties finansējumam no atbalsta programmām vīna nozarē un atbalsta saņēmējus īstenot savas izvēlētās darbības. Tā rezultātā dalībvalstis ir iztērējušas ļoti nelielu daļu no sava budžeta piešķīruma 2020. finanšu gadam.

(18)

Ņemot vērā bezprecedenta apstākļu sakritību un no tās izrietošos tirgus traucējumus, ir jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts uzņēmējiem, lai palīdzētu tiem šajos ekonomiski grūtajos laikos. Šī elastība ir finansiāli iespējama, jo ir pieejami vīna nozares atbalsta programmām rezervēti līdzekļi, kas līdz šim nav izmantoti un kas neizmantošanas gadījumā budžeta gada pārskata principa dēļ tiktu zaudēti.

(19)

Lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu vīna nozarei un palīdzētu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmu vīna nozarei, kuru mērķis ir nostiprināt to tirgus pozīciju un kuri ir nepieciešami, lai palīdzētu tiem atgūties pēc krīzes, šā pasākuma laikā ir lietderīgi atkāpties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 3. punkta, 46. panta 6. punkta, 47. panta 3. punkta, 49. panta 2. punkta un 50. panta 4. punkta. Atkāpēm būtu jāparedz pagaidu palielinājums par 20 % maksimālajam Savienības ieguldījumam pasākumā “informēšana”, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 45. panta 3. punktā, un par papildu 10 % pasākumam “noieta veicināšana”, kas patlaban noteikts Īstenošanas regulā (ES) 2020/132, kā arī pasākumiem “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana”, “ražas apdrošināšana” un “ieguldījumi”, kuri patlaban noteikti Deleģētajā regulā (ES) 2020/592. Tas sniegs saņēmējiem papildu finansiālos atvieglojumus, samazinot saņēmēju pašu ieguldījumu, un palīdzēs dalībvalstīm maksimāli izmantot pieejamo budžetu.

(20)

Lai nepieļautu diskrimināciju, iespēja atbalsta saņēmējiem pieprasīt avansa maksājumus 100 % apmērā par destilāciju un uzglabāšanu krīzes gadījumā un iespēja dalībvalstīm ar valsts maksājumiem papildināt Savienības ieguldījumu minētajos pasākumos, nepiemērojot šiem maksājumiem valsts atbalsta noteikumus, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no Deleģētās regulas (ES) 2020/592 spēkā stāšanās dienas. Tā paša iemesla dēļ un arī lai nodrošinātu visu pasākumu saskanīgu piemērošanu, pieteikumiem, kas pasākumiem “informēšana un noieta veicināšana”, “vīna dārzu pārstrukturēšana un pārveidošana”, “priekšlaicīga ražas novākšana”, “ražas apdrošināšana” un “ieguldījumi” ir atlasīti pēc Deleģētās regulas (ES) 2020/592 stāšanās spēkā un ne vēlāk kā 2020. gada 15. oktobrī, Savienības ieguldījumu var palielināt ar atpakaļejošu spēku un attiecīgā gadījumā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi.

(21)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2020/592 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

Ņemot vērā vajadzību rīkoties nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,