(1)

Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (3) cita starpā paredz noteikumus par konkrētas informācijas elektronisku glabāšanu un apmaiņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā.

(2)

Elektroniskās komercijas (“e-komercija”) pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī. Tomēr krāpnieciski uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai nu dalībvalstī, vai trešā teritorijā, vai trešā valstī, izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savus PVN pienākumus. Ja piemēro principu par nodokļa uzlikšanu galamērķī, jo patērētājiem nav uzskaites veikšanas pienākumu, patēriņa dalībvalstīm ir vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai atklātu un kontrolētu šādus krāpnieciskus uzņēmumus. Ir svarīgi apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ko izraisa dažu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā.

(3)

Līdz šim sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm (“nodokļu iestādes”) ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanā parasti ir balstījusies uz uzskaiti, ko veic uzņēmumi, kuri ir tieši iesaistīti ar nodokli apliekamajā darījumā. Tādos e-komercijā tipiskos pārrobežu darījumos kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana no uzņēmuma patērētājam šāda informācija var nebūt tieši pieejama. Tādēļ ir vajadzīgi jauni instrumenti, kas nodokļu iestādēm ļautu efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu.

(4)

Lielākajā daļā pārrobežu tiešsaistes pirkumu, ko Savienībā veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai veiktu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir konkrēta informācija konkrētā pārrobežu maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Šāda informācija ir vajadzīga, lai nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus – atklāt krāpnieciskus uzņēmumus un noteikt PVN pienākumus attiecībā uz pārrobežu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu no uzņēmuma patērētājam. Tādēļ ir nepieciešams un samērīgi, lai ar PVN saistītā informācija, kas ir maksājumu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, tiktu darīta pieejama dalībvalstīm un lai dalībvalstis varētu to glabāt savās valsts elektroniskajās sistēmās un to nosūtīt centralizētai elektroniskai maksājumu informācijas sistēmai ar mērķi konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu, jo īpaši attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu no uzņēmuma patērētājam.

(5)

Piešķirt dalībvalstīm instrumentus, ar ko vākt, glabāt un nosūtīt informāciju, kuru sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēji, un piešķirt Eurofisc koordinācijas ierēdņiem piekļuvi minētajai informācijai, kad tā saistīta ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu, ir nepieciešams un samērīgs pasākums, lai efektīvi apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu. Minētie instrumenti ir ļoti svarīgi, jo nodokļu iestādēm minētā informācija ir vajadzīga PVN kontroles mērķiem, lai aizsargātu publiskos ieņēmumus, kā arī dalībvalstu likumīgos uzņēmumus, tādējādi savukārt aizsargājot nodarbinātību un Savienības pilsoņus.

(6)

Ir svarīgi, lai ar maksājumiem saistītas informācijas apstrāde dalībvalstīs būtu samērīga ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Tāpēc dalībvalstīm nevajadzētu vākt, glabāt vai nosūtīt informāciju par patērētājiem vai maksātājiem un par maksājumiem, kas visdrīzāk nav saistīti ar saimniecisko darbību.

(7)

Lai sasniegtu mērķi efektīvāk apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, būtu jāizveido centralizēta elektroniska maksājumu informācijas sistēma (“CESOP”), kurai dalībvalstis nosūtītu maksājumu informāciju, ko tās vāc un var glabāt valsts līmenī. CESOP attiecībā uz individuāliem maksājumu saņēmējiem būtu jāglabā, jāapkopo un jāanalizē visa dalībvalstu nosūtītā ar PVN saistītā informācija par maksājumiem. CESOP būtu jānodrošina pilnīgs pārskats par maksājumiem, ko maksājumu saņēmēji saņēmuši no maksātājiem, kuri atrodas dalībvalstīs, un jādara pieejami Eurofisc koordinācijas ierēdņiem informācijas konkrētās analīzes rezultāti. CESOP būtu jāspēj atpazīt viena un tā paša maksājuma vairākkārtēju uzskaiti, piemēram, par vienu un to pašu maksājumu varētu būt ziņojusi gan banka, gan attiecīgā maksātāja kartes izdevējs, attīrīt no dalībvalstīm saņemto informāciju, piemēram, dzēšot dublikātus un labojot kļūdas datos, un būtu jāļauj dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem salīdzināt maksājumu informāciju ar to rīcībā esošo PVN informāciju, meklēt informāciju, lai veiktu izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu, un pievienot papildu informāciju.

(8)

Nodokļi ir svarīgs Savienības un dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķis, un tas ir ticis atzīts saistībā ar ierobežojumiem, ko var noteikt attiecībā uz pienākumiem un tiesībām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (5). Ierobežojumi attiecībā uz datu aizsardzības tiesībām ir nepieciešami, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas raksturu un apjomu, un to pamatā jābūt Padomes Direktīvā (ES) 2020/284 (6) paredzētajiem specifiskajiem nosacījumiem. Tā kā maksājumu informācija ir īpaši sensitīva, visos posmos, kuros notiek rīkošanās ar datiem, jābūt skaidrībai par to, kurš ir pārzinis vai apstrādātājs saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

(9)

Tāpēc ir nepieciešams saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010 piemērot ierobežojumus attiecībā uz datu subjektu tiesībām. Faktiski datu subjektu tiesību un pienākumu pilnīga piemērošana nopietni apdraudētu mērķi efektīvi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu un – ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sūtītās informācijas milzīgo apjomu un to, ka varētu pieaugt datu subjektu pieprasījumi dalībvalstīm, Komisijai vai abām, – varētu ļaut datu subjektiem kavēt notiekošas analīzes un izmeklēšanu. Tas mazinātu nodokļu iestāžu spēju sasniegt šīs regulas mērķi, jo tiktu apdraudēta informācijas pieprasīšana, analīze, izmeklēšana un procedūras, ko veic saskaņā ar šo regulu. Tāpēc informācijas apstrādei saskaņā ar šo regulu būtu jāpiemēro datu subjektu tiesību ierobežojumi. Mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu nevar sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem, bet tikpat efektīviem līdzekļiem.

(10)

CESOP glabātajai maksājumu informācijai būtu jāpiekļūst tikai Eurofisc koordinācijas ierēdņiem un tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Papildus PVN aprēķināšanai minēto informāciju varētu izmantot arī, lai aprēķinātu citus maksājumus, nodevas un nodokļus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 904/2010. Minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem, piemēram, komerciāliem, mērķiem.

(11)

Apstrādājot maksājumu informāciju saskaņā ar šo regulu, katrai dalībvalstij būtu jārīkojas, nepārsniedzot to, kas ir samērīgi un nepieciešams, lai veiktu izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai lai atklātu ar PVN saistītu krāpšanu.

(12)

Lai aizsargātu Regulā (ES) 2016/679 noteiktās tiesības un pienākumus, ir svarīgi, ka informāciju par maksājumiem neizmanto automatizētai individuālu lēmumu pieņemšanai, un tāpēc tā vienmēr būtu jāpārbauda, salīdzinot ar citu nodokļu informāciju, kas pieejama nodokļu iestādēm.

(13)

Lai dalībvalstīm palīdzētu apkarot krāpšanu nodokļu jomā un atklāt krāpniekus, ir nepieciešams un samērīgi, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji trīs kalendāros gadus glabā uzskaiti ar informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem attiecībā uz to sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem. Minētais laikposms ir pietiekams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroles un izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu PVN jomā, vai atklāt ar PVN saistītu krāpšanu, un tas ir arī samērīgs, ņemot vērā maksājumu informācijas milzīgo apjomu un tās sensitivitāti attiecībā uz personas datu aizsardzību.

(14)

Eurofisc koordinācijas ierēdņiem vajadzētu spēt piekļūt CESOP glabātajai maksājumu informācijai ar PVN saistītas krāpšanas apkarošanas nolūkā, bet Komisijas pienācīgi akreditētām personām vajadzētu spēt piekļūt informācijai tikai CESOP izstrādes un uzturēšanas nolūkā. Visām personām, kas piekļūst minētajai informācijai, ir saistoši Regulā (ES) Nr. 904/2010 paredzētie konfidencialitātes noteikumi.

(15)

Tā kā CESOP ieviešanai būs vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, šīs regulas piemērošana ir jāatliek, lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt minētās tehnoloģijas.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem CESOP izveidei un uzturēšanai, Komisijas uzdevumiem CESOP tehniskajā pārvaldīšanā, tehniskajām detaļām, kas nodrošina savienojumu un vispārējo sadarbspēju starp valstu elektroniskajām sistēmām un CESOP, elektroniskajām standartizētajām veidlapām informācijas vākšanai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tehniskajām un citām detaļām attiecībā uz to, kā Eurofisc koordinācijas ierēdņi piekļūst informācijai, praktisko kārtību, kādā nosaka Eurofisc koordinācijas ierēdņus, kam ir piekļuve CESOP, procedūrām, kas ļauj pieņemt atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus CESOP izstrādei un darbībai, dalībvalstu un Komisijas uzdevumiem un pienākumiem, kad tās rīkojas kā pārzinis un apstrādātājs saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725, un attiecībā uz procesuālo kārtību saistībā ar Eurofisc. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(17)

Ar PVN saistīta krāpšana ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Dalībvalstīm pašām nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu e-komerciju tiek piemēroti pareizi, vai lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, pārrobežu e-komercijas gadījumā nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo personas datu daudzumu, kas jādara pieejams dalībvalstīm. Saskaņā ar šo regulu veiktā maksājumu informācijas apstrāde būtu jāveic tikai ar mērķi apkarot ar PVN saistītu krāpšanu.

(19)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un 2019. gada 14. martā tas sniedza atzinumu (8).

(20)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).”;"

2)

V nodaļā izdara šādus grozījumus:

3)

regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 55. pantā iekļauj šādu punktu: