Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020H1595

    Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1595 (2020. gada 28. oktobris) par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu

    C/2020/7502

    OV L 360, 30.10.2020, p. 43–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2020/1595/oj

    30.10.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 360/43


    KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2020/1595

    (2020. gada 28. oktobris)

    par Covid-19 testēšanas stratēģijām, tai skaitā ātro antigēna testu izmantošanu

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Covid-19 pandēmija joprojām nopietni apdraud sabiedrības veselību. Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “ES veselības jomas īstermiņa sagatavotība turpmākiem Covid-19 uzliesmojumiem” (1), būtiski svarīgi aspekti sagatavotībā un reaģēšanā uz Covid-19 ir stabilas testēšanas stratēģijas un pietiekamas testēšanas spējas, kas ļauj agrīni atklāt potenciāli infekciozas personas un uzzināt par inficēšanās intensitāti un pārnesi kopienās. Turklāt šīs stratēģijas un spējas ir vajadzīgas pienācīgai saskarē ar kontaktpersonu izsekošanai, kuras mērķis ir ar tūlītēju izolēšanu ierobežot infekcijas izplatību.

    (2)

    Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) 168. panta 7. punktu veselības politikas noteikšana, kā arī veselības aizsardzības pasākumu organizēšana un sniegšana joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Tādējādi ES dalībvalstis ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Covid-19 testēšanas stratēģiju izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā valstu epidemioloģisko un sociālo situāciju.

    (3)

    2013. gadā Eiropas Savienība pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (3), lai uzlabotu sagatavotību un spējas visā Eiropā un stiprinātu ES spēju pārraudzīt, ātri atklāt un koordinēt reaģēšanu uz veselības apdraudējumiem. Kopā ar Lēmumu Nr. 1082/2013/ES tika ieviesti dažādi instrumenti (4) nolūkā atbalstīt un koordinēt dalībvalstu reaģēšanas plānošanu un darbības, kas veicamas, saskaroties ar pārrobežu veselības apdraudējumiem.

    (4)

    Būtiski svarīgs elements Savienības nozīmes sabiedrības veselības krīžu koordinēšanā ir Veselības drošības komiteja (HSC). Tās uzdevums ir pastiprināt paraugprakses un informācijas koordināciju un apmaiņu valstu sagatavotības un reaģēšanas plānošanas jomā, veicināt šādu darbību sadarbspēju un starpnozaru dimensiju un izveidot mehānismu medicīnisko pretlīdzekļu kopīgam iepirkumam.

    (5)

    2020. gada 15. jūlijā Komisija pieņēma Komisijas paziņojumu par ES veselības jomas īstermiņa sagatavotību (5), kura mērķis ir nodrošināt ES veselības jomas īstermiņa sagatavotību turpmāku Covid-19 uzliesmojumu gadījumā Eiropā. Viena no šajā paziņojumā ietvertajām darbības jomām ir ar Veselības drošības komitejas starpniecību panākt ES līmeņa vienošanos par saskaņotām testēšanas stratēģijām un metodiku.

    (6)

    Padome 30. jūnijā pieņēma ieteikumu par tādu pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kas noteikti nebūtiskiem ceļojumiem uz ES (6). Tas tika darīts, pamatojoties uz principu un objektīvu kritēriju kopumu, to skaitā situāciju veselības jomā un spēju piemērot ierobežošanas pasākumus ceļošanas laikā, kā arī pamatojoties uz apsvērumiem savstarpīguma jomā, ņemot vērā datus no tādiem nozīmīgiem avotiem kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) un Pasaules Veselības organizācija (PVO).

    (7)

    2020. gada 17. septembrī Veselības drošības komiteja panāca vienošanos “ES veselības jomas sagatavotība: ieteikumi par vienotu pieeju Covid-19 testēšanai Eiropas Savienībā” (7) kurā izklāstītas dažādas darbības, kas valstīm būtu jāņem vērā, atjauninot vai pielāgojot savas testēšanas stratēģijas. Ieteikumu mērķis ir panākt vienošanos par saskaņotu pieeju Covid-19 testēšanai visā Eiropā. Ieteikumi izstrādāti, ņemot vērā situāciju Eiropas valstīs 2020. gada septembra sākumā un attiecīgās tajā laikā īstenotās testēšanas stratēģijas un mērķus.

    (8)

    Dalībvalstīm būtu jācenšas izvairīties no jebkādiem ceļošanas aizliegumiem. Lai aizsargātu brīvības vienotajā tirgū, jebkādi ierobežojumi būtu jāpiemēro atbilstīgi Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminācijas principam, un tiem nevajadzētu pārsniegt to, kas ir absolūti nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzībai.

    (9)

    2020. gada 13. oktobrī Padome pieņēma ieteikumu par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (8); tas cita starpā nodrošina lielāku skaidrību par pasākumiem, kas jāpiemēro ceļotājiem no augstāka riska zonām (testēšana un paškarantīna), un aicina savlaicīgi un skaidri informēt sabiedrību.

    (10)

    Rezultatīvai testēšanai ir būtiska nozīme personu brīvas pārvietošanās un iekšējā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanā. Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma diagnostiskās testēšanas joma ir strauji attīstījusies, un tai liela nozīme bijusi slimību uzliesmojumu kontrolē. Atzīstot diagnostisko testu nozīmi, Eiropas Savienība atbalsta to izstrādi ar vairākām ES pētniecības un inovācijas darbībām1. SARS-CoV-2 izplatības samazināšanai ir svarīgi, lai pareizi tiktu veikts liels skaits Covid-19 testu un tiktu nodrošināts, ka rezultāti ir ātri pieejami tiem, kas testu pieprasa. Pašlaik visuzticamākā metodika gadījumu un kontaktpersonu testēšanai ir uz RT-PCR (reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcija) balstīta testēšanas pieeja; pandēmijai sasniedzot Eiropas kontinentu, šādi testi bija vieni no pirmajiem, kas tika izmantoti.

    (11)

    Lai gan RT-PCR testēšanas rādītāji visā ES ir pieauguši un līdz ar to ir konstatēts vairāk Covid-19 pozitīvu gadījumu, jo īpaši tādu jauniešu vidū, kuri ir ar viegliem simptomiem vai bez simptomiem, tomēr laboratorijām ir grūti nodrošināt pietiekamus resursus un spējas atbilstoši augošajam pieprasījumam. Līdz ar to trūkst RT-PCR testēšanas materiāla un palielinājies laiks starp testa veikšanu un rezultāta iegūšanu, tādējādi ierobežojot iespēju sekmīgi īstenot ietekmes mazināšanas pasākumus un nekavējoties identificēt kontaktpersonas. Šā resursu trūkuma mazināšanai Komisija jau 19. martā organizēja laboratoriju iekārtu, tai skaitā RT-PCR testiem paredzētu testēšanas komplektu un reaģentu, kopīgu iepirkumu, kurā piedalījās 20 dalībvalstis.

    (12)

    Neraugoties uz šā kopīgā iepirkuma īstenošanu, dalībvalstis atkal saskaras ar problēmām, ko rada ierobežotās testēšanas spējas un pārāk ilgais laiks starp testa veikšanu un rezultāta iegūšanu, jo īpaši pašreizējā epidemioloģiskajā situācijā, kad Eiropā atkal pieaug apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits. Šajā sakarā dalībvalstis arvien biežāk izvēlas veikt ātrās noteikšanas testus vai testēšanu aprūpes vietās (piemēram, antigēna testus), galvenokārt medicīnas iestādēs, un izpētīt to plašāku izmantošanu. Tirgū parādās arvien lielāks skaits šo ātrāko un lētāko nākamās paaudzes Covid-19 testu, kas testa rezultātus bieži vien ļauj iegūt mazāk nekā 30 minūšu laikā.

    (13)

    2020. gada 11. septembrī PVO ir izdevusi pagaidu norādījumus par ātro antigēna testu izmantošanu Covid-19 noteikšanai (9), sniedzot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par šo testu iespējamo nozīmi un nepieciešamību rūpīgi veikt testu atlasi. Kā uzsvērusi PVO, lai gan ātrie antigēna testi var noderēt SARS-CoV-2 infekcijas diagnostikai dažādos apstākļos un scenārijos, to klīniskā veiktspēja (vēl) nav optimāla, tāpēc tie būtu jāizmanto piesardzīgi.

    (14)

    No esošajiem modeļiem PVO iesaka izmantot tādus ātros antigēna testus, kas atbilst minimālajām veiktspējas prasībām, t. i., ≥ 80 % jutībai un ≥ 97 % specifiskumam, un tie būtu jāizmanto jo īpaši tad, ja RT-PCR testu pieejamība ir uz laiku ierobežota vai ja pārmērīgi ilgais laiks starp testa veikšanu un rezultāta saņemšanu padara tos klīniski nelietderīgus. Individuālajā skrīningā ātrie antigēna testi ļauj ātri identificēt personas ar visaugstāko infekcijas izplatīšanas risku, un tas jo īpaši svarīgi ir apstākļos, kad notiek augsta vīrusa pārnese sabiedrībā. Turklāt ātrie antigēna testi būtu jāveic īpaši apmācītam personālam, saskaņā ar ražotāja norādījumiem un pirmajās piecās līdz septiņās dienās pēc simptomu parādīšanās, kad vīrusa slodze sasniegusi maksimumu.

    (15)

    Vairākas dalībvalstis (10) ir sākušas praksē izmantot ātros antigēna testus un iekļāvušas tos savās Covid-19 testēšanas stratēģijās. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu pašlaik veic validācijas pētījumus vai eksperimentālos pētījumus, kuru mērķis ir novērtēt ātro antigēna testu klīnisko veiktspēju konkrētos apstākļos un diagnosticēt SARS-CoV-2 infekciju noteiktās mērķpopulācijās. 2020. gada 19. oktobra sanāksmē Veselības drošības komiteja vienojās, ka tā izstrādās kopēju nostāju attiecībā uz ātro antigēna testu izmantošanu, cita starpā pievēršoties šo testu darbības jomai un to rezultātu izmantošanai.

    (16)

    ES Vienotajā rīcībā EU Healthy Gateways (11) ir izvērtēta ātro antigēna testu izmantošana, jo īpaši saistībā ar ieceļotājiem lidostās. Tajā cita starpā ir analizētas laboratoriskās testēšanas metožu iespējas, ceļotāju testēšanas grafiks, nepieciešamie resursi un praktiskie pasākumi lidostās. Tas var attiekties arī uz ceļotājiem, kas izmanto citus transportlīdzekļus.

    (17)

    Turklāt Komisija nesen pieprasīja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) izstrādāt protokolu drošākai gaisa satiksmei, tostarp priekšlikumu kopīgam ES veselības drošības pārbaudes protokolam lidostās. Protokolā būtu jāiekļauj tādi elementi kā testēšanas grafiks, mērķpopulācija, testu veidi un iespējamā īstenošana lidostās, un to varētu paplašināt, iekļaujot citus transporta veidus. Pamatojoties uz validētām tehnoloģijām konkrētajam kontekstam un pieejamajām spējām, testēšanas stratēģiju izstrādei vajadzētu kalpot par pamatu arī pieejām attiecībā uz karantīnu vai citiem ierobežojumiem. Piemēram, testu rezultātu savstarpēja atzīšana varētu pienācīgi mazināt inficēšanās gadījumu ievešanas risku līdz līmenim, kas ir līdzvērtīgs galamērķa reģionā dominējošajam riskam vai zemāks par to, un tādējādi varētu atcelt karantīnu vai citus ierobežojumus.

    (18)

    Testēšanas stratēģiju izstrādei, pamatojoties uz apstiprinātām tehnoloģijām un pieejamajām spējām, vajadzētu būt arī ES karantīnas politikas pamatā. Lai būtu iespējams ierosināt Eiropas pieeju, Komisija ir uzdevusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) sniegt zinātniskus norādījumus par karantīnu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

    NOLŪKS

    1.

    Šajā ieteikumā ir izklāstīti norādījumi valstīm attiecībā uz galvenajiem elementiem, kas jāņem vērā valsts, reģionālajās vai vietējās testēšanas stratēģijās.

    2.

    Jo īpaši ieteikumos galvenā uzmanība ir pievērsta Covid-19 testēšanas stratēģiju darbības jomai, prioritārām grupām un konkrētām situācijām, kas jāņem vērā, un izvērsti galvenie jautājumi, kas saistīti ar testēšanas spējām un resursiem. Visbeidzot, ir izvirzīti arī apsvērumi par ātro antigēnu testu izmantošanu.

    3.

    Ieteikumu mērķis ir arī nodrošināt, lai testēšanas politika veicinātu netraucētu iekšējā tirgus darbību, pārrobežu ceļošanu un personu, pakalpojumu un preču brīvu pārvietošanos Savienībā.

    TESTĒŠANAS STRATĒĢIJAS

    4.

    Joprojām būtiska ir agrīna atklāšana ar testēšanas palīdzību. Dalībvalstīm būtu jāveic pēc iespējas plašāki testi un jāpiešķir prioritāte personām ar simptomiem, personām, kas saskārušās ar apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem, smagiem vietējiem uzliesmojumiem un, ciktāl iespējams, arī asimptomātisku personu testēšanai saskaņā ar pieejamajiem resursiem, testēšanas un kontaktu izsekošanas spējām un ņemot vērā scenārijus, kas izklāstīti ECDC publicētajās testēšanas pamatnostādnēs (12).

    5.

    Ja pietiekamas spējas nav pieejamas, dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka tādu personu testēšana, kurām ir Covid-19 līdzīgi, arī viegli simptomi, un jo īpaši kurām ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi. Ja iespējams, tas jāapvieno ar pārbaudēm uz gripu un citām elpceļu infekcijām, piemēram, ar pieejamiem multipleksiem vai citiem attiecīgiem testiem. Testēšanas prioritāšu noteikšanas kritērijiem vajadzētu būt objektīviem, un tie būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā.

    6.

    Dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nepieļautu un/vai novērstu Covid-19 pārnešanu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes iestādēs, piemēram, veco ļaužu pansionātos un aprūpes iestādēs. Darbinieki, kas strādā šajās nozarēs, būtu regulāri jātestē, un būtu jāievieš testēšanas shēmas. Turklāt pacienti būtu jātestē slimnīcā vai tieši pirms uzņemšanas slimnīcā, un vismaz 14 dienas pēc uzņemšanas būtu jāuzrauga, vai hospitalizētajām personām nav Covid-19 simptomu, un tās būtu regulāri jātestē atbilstoši saskaņotajai shēmai (piemēram, reizi nedēļā).

    7.

    Lokalizētu un skaidri identificētu uzliesmojumu kopu gadījumā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja pārbaudīt attiecīgās kopienas lielāko daļu neatkarīgi no tā, vai tās indivīdiem ir simptomi, jo tas var līdz minimumam samazināt vai pat izvairīties no nepieciešamības ieviest stingrākus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Vietējām iestādēm būtu jāizstrādā testēšanas un atbilstības shēma paredzamām kritiskām situācijām, piemēram, skolās vai darba vietās.

    8.

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas testēšanas shēmas attiecībā uz kritiski svarīgiem darbiniekiem (to vidū darbiniekiem veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un izglītības jomā) un ka šīm grupām ir piekļuve biežai Covid-19 testēšanai.

    9.

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina skaidra saziņa un uz sabiedrības veselību balstītas informācijas sniegšana iedzīvotājiem. Tām būtu arī jānodrošina, ka iedzīvotājiem ir piekļuve testēšanas centriem un ka tie kopumā piedalās Covid-19 testēšanā, jo īpaši to personu testēšanā, kurām nav simptomu, un uzliesmojuma situācijās.

    TESTĒŠANAS SPĒJAS UN RESURSI

    10.

    Komisija vēlreiz uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānosaka vajadzīgās testēšanas spējas un resursi (paraugu ņemšanai, testu veikšanai un kontaktpersonu izsekošanai), pamatojoties uz testēšanas mērķiem, pieprasījuma un piedāvājuma plānošanu, jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par slimības pazīmēm.

    11.

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejamas spējas un resursi, kas ļauj veikt mērķtiecīgus, savlaicīgus un precīzus testus tā, lai nodrošinātu īsu (ideālā gadījumā līdz 24 stundu ilgu) laikposmu no testa pieprasījuma līdz rezultātam un lai savlaicīgi tiktu veikta kontaktpersonu izsekošana, tādējādi atvieglojot infekcijas gadījumu un kopu ātru identificēšanu un ierobežošanu un neskartajām grupām pēc iespējas ātrāku atgriešanos pie ikdienas.

    12.

    Turklāt SARS-CoV-2 klātbūtnes izsekošanu notekūdeņos var izmantot kā papildu līdzekli vīrusa izplatības izsekošanai populācijā un arī kā agrīnās brīdināšanas sistēmu. Dažās dalībvalstīs šāda uzraudzība jau ir ieviesta, un tā būtu pēc iespējas jāpaplašina.

    13.

    Dalībvalstis tiek mudinātas saskaņā ar pašreizējiem ECDC norādījumiem veikt RT-PCR testus vai validētus ekvivalentus testus kontaktpersonām pēc eksponētības, lai saīsinātu karantīnas laiku. Dalībvalstis tiek aicinātas uzraudzīt un atjaunināt valsts karantīnas noteikumus saskaņā ar gaidāmajiem zinātniskajiem pierādījumiem.

    14.

    Dalībvalstīm būtu jāveic uz scenārijiem balstīti stresa testi, kas vērsti uz testēšanas spējām un testēšanas izvēršanu, kā arī uz kontaktpersonu izsekošanas sistēmām. Šādi stresa testi būtu jāveic ne tikai valsts līmenī, bet arī jākoncentrē uz lokalizētiem uzliesmojumiem, un to pamatā vajadzētu būt konkrētiem scenārijiem, piemēram, pasākumiem, kuros ir īpaši augsts slimības izplatīšanās potenciāls, uzliesmojumiem konkrētās rūpniecības nozarēs, izglītības iestādēs un pansionātos. Pēc šiem testiem dalībvalstīm, piemēram, ar Veselības drošības komitejas starpniecību, būtu jāapmainās ar gūto pieredzi un paraugpraksi.

    15.

    Dalībvalstīm būtu jāizpēta pārrobežu sadarbības iespējas, lai nodrošinātu pietiekamas RT-PCR un ātrās testēšanas spējas visā ES, piemēram, valstīm savstarpēji nodrošinot mobilās laboratorijas vai testu tehnisku veikšanu.

    ĀTRIE ANTIGĒNA TESTI

    16.

    Dalībvalstīm būtu jāvienojas par kritērijiem, kas jāizmanto, izvēloties ātros antigēna testus, jo īpaši par tiem kritērijiem, kas saistīti ar testu klīnisko veiktspēju, piemēram, jutību un specifiskumu, kā arī jāpanāk vienošanās par scenārijiem un apstākļiem, kuros ir lietderīgi izmantot ātros antigēna testus, piemēram, apstākļos, kuros ir augsta infekcijas pārnese sabiedrībā.

    17.

    Dalībvalstīm būtu aktīvi jāapmainās ar informāciju un jāapspriežas, jo īpaši Veselības drošības komitejā, kā arī citās zināšanu apmaiņas platformās, piemēram, Padomes integrētajos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismos, par rezultātiem, kas gūti validācijas pētījumos, kuri veikti attiecībā uz ātrajiem antigēna testiem ES valstīs neatkarīgi no šāda veida pētījumiem, kurus veikuši uzņēmumi, kas šos testus izstrādājuši.

    18.

    Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai steidzami izveidotu ātrās noteikšanas testu izvērtēšanas, apstiprināšanas un savstarpējas atzīšanas, kā arī testu rezultātu savstarpējas atzīšanas satvaru. Turklāt Komisija pārraudzīs jaunu ātro antigēna testu tirgu un pieejamību, ņemot vērā to klīnisko veiktspēju un apstiprinātos kritērijus, un, pamatojoties uz Covid-19 in vitro diagnostikas iekārtu un testēšanas metožu datubāzi, izveidos repozitoriju, kurā glabās informāciju par ātrajiem antigēna testiem un validācijas pētījumu rezultātiem, lai tie būtu pieejami visā ES. Komisija sāks testu iepirkuma iniciatīvas, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi ātrajiem antigēna testiem, kā arī to ātru ieviešanu visā ES.

    Briselē, 2020. gada 28. oktobrī

    Komisijas vārdā –

    Komisijas locekle

    Stella KYRIAKIDES


    (1)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0318&qid=1603899755406

    (2)  OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

    (4)  Piemēram, tas ietver ABRS, HSC veikto koordinēšanu, kopīgo iepirkumu utt.

    (5)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:52020DC0318

    (6)  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9208-2020-INIT/lv/pdf

    (7)  https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/preparedness_response/docs/common_testingapproach_covid-19_en.pdf

    (8)  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11689-2020-REV-1/lv/pdf

    (9)  https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/334253/WHO-2019-nCoV-Antigen_Detection-2020.1-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y

    (10)  Kopš 22. oktobra šīs valstis ir Beļģija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija un Spānija, kā arī Apvienotā Karaliste.

    (11)  https://www.healthygateways.eu/

    (12)  https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/covid-19-testing-strategies-and-objectives


    Top