1.   Ar šo regulu nosaka noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (“Ženēvas akts”).

2.   Šajā regulā termins “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” aptver cilmes vietu nosaukumus Ženēvas akta nozīmē, tostarp cilmes vietas nosaukumus Regulu (ES) Nr. 1151/2012 un (ES) Nr. 1308/2013 nozīmē, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Regulu (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 251/2014 un (ES) Nr. 251/2014 nozīmē.

1.   Savienībai pievienojoties Ženēvas aktam un pēc tam Komisija kā kompetentā iestāde Ženēvas akta 3. panta nozīmē regulāri iesniedz Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskajam birojam (“Starptautiskais birojs”) pieteikumus par tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju, ievērojot Ženēvas akta 5. panta 1. un 2. punktu, kas ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un attiecas uz Savienības izcelsmes produktiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā dalībvalstis var lūgt Komisijai Starptautiskajā reģistrā reģistrēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir to teritorijā un kuras ir aizsargātas un reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šādu lūgumu pamatā var būt:

3.   Pamatojoties uz šādiem lūgumiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros uzskaita šā panta 1. punktā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, lai Starptautiskajam birojam lūgtu anulēt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā, kuras izcelsme ir kādā Savienības dalībvalstī, jebkuros no šādiem apstākļiem:

2.   Šā panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par anulēšanas lūgumu.

1.   Komisija publicē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas:

2.   Šā panta 1. punktā minēto starptautisko reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Publikācijā iekļauj atsauci uz produkta veidu un izcelsmes valsti.

1.   Komisija novērtē jebkuru starptautisko reģistrāciju, ko Starptautiskais birojs ir paziņojis, ievērojot Ženēvas akta 6. panta 4. punktu, un kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir reģistrētas Starptautiskajā reģistrā un attiecībā uz kurām izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, nav kāda dalībvalsts, lai noteiktu, vai tā ietver Lisabonas vienošanās un Ženēvas akta Kopīgā reglamenta (“Kopīgais reglaments”) 5. noteikuma 2. punktā noteikto obligāto saturu un Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 3. punktā noteiktās ziņas par kvalitāti, reputāciju vai īpašībām, un lai pārbaudītu, vai 4. pantā minētā publikācija attiecas uz produktu, attiecībā uz kuru ir nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī.

2.   Šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu veic četros mēnešos no dienas, kad attiecīgā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta Starptautiskajā reģistrā, un tā neietver citu tādu īpašu Savienības noteikumu novērtēšanu, kuri attiecas uz produktu laišanu tirgū un jo īpaši uz sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem, tirdzniecības standartiem vai pārtikas marķēšanu.

1.   Četros mēnešos no dienas, kad notikusi starptautiskās reģistrācijas publicēšana saskaņā ar 4. pantu, dalībvalsts iestādes vai tādas trešās valsts iestādes, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xv) punktā, vai arī leģitīmi ieinteresēta un Savienībā vai trešā valstī, kas nav izcelsmes Līgumslēdzēja puse, reģistrēta fiziska vai juridiska persona var iesniegt Komisijai iebildumu.

Iebildumu sniedz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

2.   Šā panta 1. punktā minētais iebildums ir pieņemams tikai tad, ja tas ir iesniegts šā panta 1. punktā noteiktajā termiņā un ja tas ir balstīts uz vienu vai vairākiem šādiem pamatiem:

3.   Komisija novērtē 2. punktā minētos iebilduma pamatojumus attiecībā uz Savienības teritoriju vai tās daļu.

1.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts, ievērojot 5. pantu, ir izpildīti minētajā pantā paredzētie nosacījumi un nav saņemts neviens iebildums vai neviens pieņemams iebildums, Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, attiecīgi noraida jebkādu nepieņemamo iebildumu un nolemj piešķirt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts, ievērojot 5. pantu, nav izpildīti minētajā pantā paredzētie nosacījumi vai ir saņemts pieņemams iebildums, kā noteikts 6. panta 2. punktā, Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, lemj, vai piešķirt aizsardzību Starptautiskajā reģistrā reģistrētai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas attiecas uz produktiem, kuri nav 15. panta 1. punktā minēto komiteju kompetencē, lēmumu par to, vai piešķirt aizsardzību, pieņem Komisija.

3.   Lēmumā piešķirt aizsardzību ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu izklāsta piešķirtās aizsardzības tvērumu un var ietvert nosacījumus, kas ir saderīgi ar Ženēvas aktu, un jo īpaši piešķirt noteiktu pārejas periodu, kas norādīts Ženēvas akta 17. pantā un Kopīgā reglamenta 14. noteikumā.

4.   Saskaņā ar Ženēvas akta 15. panta 1. punktu Komisija par attiecīgās starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanas atteikumu Savienības teritorijā paziņo Starptautiskajam birojam viena gada laikā no starptautiskās reģistrācijas paziņojuma saņemšanas saskaņā ar Ženēvas akta 6. panta 4. punktu vai gadījumos, kas minēti Lēmuma (ES) 2019/1754 5. panta pirmajā daļā, – divu gadu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas.

5.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, var, pieņemot īstenošanas aktu, pilnībā vai daļēji atsaukt Starptautiskajam birojam iepriekš paziņotu atteikumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par šādu atsaukšanu.

1.   Īstenošanas aktus, kurus Komisija pieņem, ievērojot 7. pantu, piemēro, neskarot citus īpašus Savienības noteikumus, kas saistīti ar produktu laišanu tirgū un jo īpaši ar lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem un pārtikas marķēšanu.

2.   Ievērojot 1. punktu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko aizsargā ar šo regulu, var izmantot jebkurš tirgus dalībnieks, kurš tirgo produktu, saskaņā ar minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju.

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi kāda dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir leģitīmas intereses, var, pieņemot īstenošanas aktu, pilnībā vai daļēji atzīst par spēkā neesošām ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības Savienībā sekas, ja ir viens vai vairāki šādi apstākļi:

2.   Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai pēc tam, kad fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas minētas Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmējiem, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, ir sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības.

3.   Ja atzīšanu par spēkā neesošu vairs nevar pārsūdzēt, Komisija nekavējoties paziņo Starptautiskajam birojam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas seku atzīšanu par spēkā neesošām Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta a) vai c) apakšpunktu.

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība neskar tādas agrākas preču zīmes spēkā esamību Savienības, reģionālā vai valsts līmenī, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā kādas dalībvalsts, dalībvalstu reģionālas savienības vai Savienības teritorijā.

2.   Starptautiskajā reģistrā reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neaizsargā Savienības teritorijā, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība Savienības teritorijā varētu patērētāju maldināt par produkta patieso identitāti.

3.   Neskarot 2. punktu, preču zīmi, kas ir labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai iegūta lietošanas ceļā, ja šādu iespēju paredz piemērojamie tiesību akti, kādas dalībvalsts, dalībvalstu reģionālas savienības vai Savienības teritorijā pirms dienas, kad Starptautiskais birojs ir paziņojis Komisijai par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskās reģistrācijas publicēšanu, un kuras izmantošana būtu pretrunā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai, var attiecībā uz konkrēto produktu turpināt izmantot un atjaunot neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības, ar noteikumu, ka nav pamata tās atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (9) vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (10). Šādos gadījumos ir atļauta gan ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana, gan attiecīgās preču zīmes izmantošana.

1.   Attiecībā uz katru cilmes vietas nosaukumu, kura izcelsme ir dalībvalstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, produktam, kas ir aizsargāts ar kādu no šīs regulas 1. pantā minētajām regulām, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgumu vai pēc savas iniciatīvas, izvēlas lūgt vai nu:

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par pirmajā daļā minēto izvēli līdz 2022. gada 14. novembrim.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts, koordinējot ar Komisiju, ar Starptautisko biroju pārbauda, vai ir jāizdara jebkādi grozījumi saskaņā ar Kopīgā reglamenta 7. noteikuma 4. punktu reģistrācijas nolūkā saskaņā ar Ženēvas aktu.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, pilnvaro dalībvalsti nodrošināt vajadzīgos grozījumus un informēt Starptautisko biroju. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Attiecībā uz katru cilmes vietas nosaukumu, kura izcelsme ir dalībvalstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, produktam, kas ietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā, bet netiek aizsargāts ne ar vienu no minētajām regulām, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz fiziskas vai juridiskas personas, kas minēta Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai saņēmēja, kā definēts Ženēvas akta 1. panta xvii) punktā, lūgumu vai pēc savas iniciatīvas, izvēlas lūgt vai nu:

Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par pirmajā daļā minēto izvēli un iesniedz attiecīgo lūgumu līdz 2022. gada 14. novembrim.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts lūdz minētā cilmes vietas nosaukuma starptautisko reģistrāciju saskaņā ar Ženēvas aktu, ja minētā dalībvalsts ir ratificējusi Ženēvas aktu vai tam pievienojusies, ievērojot atļauju, kas minēta Lēmuma (ES) 2019/1754 3. pantā, viena gada laikā no dienas, kad saskaņā ar piemērojamo regulu ir reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Piemēro 1. punkta trešo un ceturto daļu.

Ja reģistrācijas lūgums saskaņā ar piemērojamo regulu tiek noraidīts un ir izsmelti saistītie aizsardzības līdzekļi administratīvā kārtā vai tiesā vai ja reģistrācijas lūgums saskaņā ar Ženēvas aktu nav iesniegts, ievērojot šā punkta trešo daļu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties lūdz anulēt minētā cilmes vietas nosaukuma reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

3.   Attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem produktiem, kas neietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā un attiecībā uz kuriem nav nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība Savienības līmenī, dalībvalsts, kas jau ir Lisabonas vienošanās puse, var saglabāt jebkuru esošo reģistrāciju Starptautiskajā reģistrā.

Šāda dalībvalsts var arī iesniegt turpmākus pieteikumus reģistrācijai Starptautiskajā reģistrā saskaņā ar Lisabonas vienošanos attiecībā uz šādiem cilmes vietu nosaukumiem, kuru izcelsme ir tās teritorijā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja Komisija lūdz papildu informāciju par paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu, termiņš Komisijas rīcībai ir viens mēnesis no lūgtās informācijas saņemšanas.

Komisija nekavējoties informē pārējās dalībvalstis par jebkuru paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu.

1.   Dalībvalstis, kas bija Lisabonas vienošanās puses pirms Savienības pievienošanās Ženēvas aktam, ar valsts aizsardzības sistēmas palīdzību var turpināt aizsargāt cilmes vietu nosaukumus, kuru izcelsme ir trešā valstī, kas ir Lisabonas vienošanās puse, sākot no dienas, kad Savienība kļūst par Ženēvas akta Līgumslēdzēju pusi, attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem, kas līdz minētajai dienai ir reģistrēti saskaņā ar Lisabonas vienošanos.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizsardzību:

3.   Ja cilmes vietas nosaukums, kura izcelsme ir trešā valstī, nav reģistrēts saskaņā ar šo regulu vai valsts aizsardzība nav aizstāta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, par šādas valsts aizsardzības sekām atbildīga ir vienīgi attiecīgā dalībvalsts.

4.   Pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, ir sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo vai starptautisko tirdzniecību.

5.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis nosūta Komisijai jebkuru Starptautiskā biroja saskaņā ar Lisabonas vienošanos sniegtu paziņojumu. Komisija minēto paziņojumu tad nosūta visām pārējām dalībvalstīm.

6.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis paziņo Starptautiskajam birojam par to, ka tās nevar nodrošināt valsts aizsardzību attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produktam, kas ietilpst vienas no šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto regulu darbības jomā un kas ir reģistrēts un tām paziņots saskaņā ar Lisabonas vienošanos, no dienas, kad Savienība kļūst par Ženēvas akta Līgumslēdzēju pusi.

1.   Komisijai palīdz šādas komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē attiecībā uz šādiem produktiem:

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.