(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2) 38.–48. pantā ir paredzēti noteikumi, ar kuriem papildina noteikumus par zaļās saimniekošanas praksēm, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

(2)

2017. gada 30. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (3), ar kuru tika grozīti vairāki noteikumi par klimatam un videi labvēlīgu praksi, kas noteikta ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013. Grozījumi attiecībā uz klimatam un videi labvēlīgu praksi ir piemērojami kopš 2018. gada 1. janvāra. Lai skaidrotu attiecīgos tirgus dalībnieku pienākumus un nodrošinātu saskanību starp šiem pienākumiem, daži Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 noteikumi būtu jāpielāgo.

(3)

Ja dalībvalsts nolemj, ka zālaugiem klāta zeme, kas nav aparta piecus gadus vai ilgāk, uzskatāma par ilggadīgo zālāju saskaņā ar 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu Regulā (ES) Nr. 1307/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2017/2393, vai nolemj, ka ilggadīgā zālāja platībā var būt citas sugas, piemēram, dažas koku vai krūmu sugas, saskaņā ar tās pašas daļas b) apakšpunktu, vai arī nolemj, ka dažas platības, ko var noganīt, uzskatāmas par ilggadīgajiem zālājiem, saskaņā ar tās pašas daļas c) apakšpunktu, tām vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo savs ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvars, lai ņemtu vērā šo lēmumu piemērošanas iespējamo nozīmīgo ietekmi uz minēto īpatsvaru.

(4)

Pēc tam, kad ar Regulu (ES) 2017/2393 grozītās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktā tika ieviesta iespēja lemt, ka zālaugiem klāta zeme, kas nav aparta piecus gadus vai ilgāk, uzskatāma par ilggadīgo zālāju, ilggadīgā zālāja statusu šī platība var zaudēt ne tikai tad, ja to pārveido par laukaugiem klātu zemi, bet arī aparšanas rezultātā. Lai atspoguļotu šo jauno iespēju, Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. panta 1. punkts būtu jāpielāgo.

(5)

Ar Regulas (ES) 2017/2393 3. panta 9. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir ieviesti trīs ekoloģiski nozīmīgas platības veidi un pašreizējais saraksts ir paplašināts ar platībām, ko aizņem miskantes (Miscanthus), platībām, ko aizņem skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum), un zemi, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām). Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. apsvērumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir ekoloģiski nozīmīgu platību noteikt saskaņoti. Tādēļ būtu jāskaidro saistība starp jaunieviestiem un esošajiem ekoloģiski nozīmīgas platības veidiem.

(6)

Pirmkārt, tā kā “zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem”, ir daļa no ekoloģiski nozīmīgas platības “papuvē esoša zeme”, uz to arī turpmāk būtu jāattiecina apsaimniekošanas prasības, kas ir spēkā attiecībā uz papuvē esošo zemi. Konkrētāk, uz papuvē esošo zemi, kas atstāta nektāraugiem, jāattiecina lauksaimnieciskas ražošanas aizliegums, minimālais ilgums, kas jānosaka dalībvalstīm, un aizliegums lietot augu aizsardzības līdzekļus, lai gan platībās, kas ietilpst šajā ekoloģiski nozīmīgas platības kategorijā, ir atļauta nektāraugu sēja.

(7)

Turklāt, lai novērstu šaubas, kas var rasties, ja tiek ieviests jauns ekoloģiski nozīmīgas platības veids, un mazinātu risku, ka šajās platībās tiek sēti kultūraugi, kurus parasti izmanto ražošanai, ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgas platības bioloģiskās daudzveidības mērķi, būtu jāprecizē, ka atbilstoši lauksaimnieciskas ražošanas aizliegumam šādās platībās nebūtu jāiekļauj platības, ko aizņem kultūraugi, kurus parasti audzē ražas ievākšanas nolūkā.

(8)

Tomēr, tā kā ar Regulu (ES) 2017/2393 grozītās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikums piešķir lielāku svērumu jaunajam ekoloģiski nozīmīgas platības veidam “zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem”, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta m) apakšpunktā, nekā minētās regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam ekoloģiski nozīmīgas platības veidam “papuvē esoša zeme”, būtu jāprecizē atšķirība starp abiem ekoloģiski nozīmīgas platības veidiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu juridisko noteiktību lauksaimniekiem attiecībā uz sugām, ko uzskata par bagātām ar ziedputekšņiem un nektāru un tādējādi par “nektāraugiem” Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunkta nozīmē, būtu jāizveido šādu sugu saraksts. Ņemot vērā agronomisko apstākļu un sugu daudzveidību Savienībā, piemēroto sugu izvēle būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Tomēr šajās platībās nebūtu jāizmanto invazīvas svešzemju sugas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (4) nozīmē, jo tās apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, tai skaitā traucē vietējo augu un apputeksnētāju mijiedarbībai.

(9)

Turklāt, lai vairotu šo platību radīto bioloģiskās daudzveidības ieguvumu, dalībvalstīm būtu jāļauj lemt par iespējamām saistītām apsaimniekošanas papildprasībām, kā sugu maisījums. Visbeidzot, ņemot vērā, ka nedominējošu stiebrzāļu sugu klātbūtne un stropu izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz nektāraugiem atstātas papuvē esošas zemes bioloģisko daudzveidību, būtu jāatļauj novietot stropus.

(10)

Lai nosargātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar klimatam un videi labvēlīgas apsaimniekošanas prakses mērķiem, būtu jānosaka prasības attiecībā uz ķimikāliju (minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu) izmantošanu jaunizveidoto veidu ekoloģiski nozīmīgajās platībās, ko aizņem miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum). Konkrētāk, ņemot vērā ķimikāliju salīdzinoši kaitīgāku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana šajās platības būtu jāaizliedz, vienlaikus atļaujot tos izmantot tikai pirmajā gadā, lai palīdzētu platības izveidot. Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai valstu iestādes un lauksaimnieki pielāgotos prasībām, kas ar šo regulu ieviestas attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, atbilstošie grozījumi būtu jāpiemēro tikai atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem, kas sākas no 2019. gada 1. janvāra,