EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1784

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1784 (2018. gada 9. jūlijs), ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem par zaļās saimniekošanas praksēm, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

C/2018/4236

OV L 293, 20.11.2018, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2022; Iesaist. atcelta ar 32022R2529

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2018/1784/oj

20.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/1784

(2018. gada 9. jūlijs),

ar kuru Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem par zaļās saimniekošanas praksēm, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vēra Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (1), un jo īpaši tās 45. panta 6. punkta b) apakšpunktu un 46. panta 9. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2) 38.–48. pantā ir paredzēti noteikumi, ar kuriem papildina noteikumus par zaļās saimniekošanas praksēm, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

(2)

2017. gada 30. decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (3), ar kuru tika grozīti vairāki noteikumi par klimatam un videi labvēlīgu praksi, kas noteikta ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013. Grozījumi attiecībā uz klimatam un videi labvēlīgu praksi ir piemērojami kopš 2018. gada 1. janvāra. Lai skaidrotu attiecīgos tirgus dalībnieku pienākumus un nodrošinātu saskanību starp šiem pienākumiem, daži Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 noteikumi būtu jāpielāgo.

(3)

Ja dalībvalsts nolemj, ka zālaugiem klāta zeme, kas nav aparta piecus gadus vai ilgāk, uzskatāma par ilggadīgo zālāju saskaņā ar 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu Regulā (ES) Nr. 1307/2013, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2017/2393, vai nolemj, ka ilggadīgā zālāja platībā var būt citas sugas, piemēram, dažas koku vai krūmu sugas, saskaņā ar tās pašas daļas b) apakšpunktu, vai arī nolemj, ka dažas platības, ko var noganīt, uzskatāmas par ilggadīgajiem zālājiem, saskaņā ar tās pašas daļas c) apakšpunktu, tām vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo savs ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvars, lai ņemtu vērā šo lēmumu piemērošanas iespējamo nozīmīgo ietekmi uz minēto īpatsvaru.

(4)

Pēc tam, kad ar Regulu (ES) 2017/2393 grozītās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktā tika ieviesta iespēja lemt, ka zālaugiem klāta zeme, kas nav aparta piecus gadus vai ilgāk, uzskatāma par ilggadīgo zālāju, ilggadīgā zālāja statusu šī platība var zaudēt ne tikai tad, ja to pārveido par laukaugiem klātu zemi, bet arī aparšanas rezultātā. Lai atspoguļotu šo jauno iespēju, Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. panta 1. punkts būtu jāpielāgo.

(5)

Ar Regulas (ES) 2017/2393 3. panta 9. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir ieviesti trīs ekoloģiski nozīmīgas platības veidi un pašreizējais saraksts ir paplašināts ar platībām, ko aizņem miskantes (Miscanthus), platībām, ko aizņem skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum), un zemi, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām). Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. apsvērumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir ekoloģiski nozīmīgu platību noteikt saskaņoti. Tādēļ būtu jāskaidro saistība starp jaunieviestiem un esošajiem ekoloģiski nozīmīgas platības veidiem.

(6)

Pirmkārt, tā kā “zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem”, ir daļa no ekoloģiski nozīmīgas platības “papuvē esoša zeme”, uz to arī turpmāk būtu jāattiecina apsaimniekošanas prasības, kas ir spēkā attiecībā uz papuvē esošo zemi. Konkrētāk, uz papuvē esošo zemi, kas atstāta nektāraugiem, jāattiecina lauksaimnieciskas ražošanas aizliegums, minimālais ilgums, kas jānosaka dalībvalstīm, un aizliegums lietot augu aizsardzības līdzekļus, lai gan platībās, kas ietilpst šajā ekoloģiski nozīmīgas platības kategorijā, ir atļauta nektāraugu sēja.

(7)

Turklāt, lai novērstu šaubas, kas var rasties, ja tiek ieviests jauns ekoloģiski nozīmīgas platības veids, un mazinātu risku, ka šajās platībās tiek sēti kultūraugi, kurus parasti izmanto ražošanai, ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgas platības bioloģiskās daudzveidības mērķi, būtu jāprecizē, ka atbilstoši lauksaimnieciskas ražošanas aizliegumam šādās platībās nebūtu jāiekļauj platības, ko aizņem kultūraugi, kurus parasti audzē ražas ievākšanas nolūkā.

(8)

Tomēr, tā kā ar Regulu (ES) 2017/2393 grozītās Regulas (ES) Nr. 1307/2013 X pielikums piešķir lielāku svērumu jaunajam ekoloģiski nozīmīgas platības veidam “zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem”, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta m) apakšpunktā, nekā minētās regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajam ekoloģiski nozīmīgas platības veidam “papuvē esoša zeme”, būtu jāprecizē atšķirība starp abiem ekoloģiski nozīmīgas platības veidiem. Konkrētāk, lai nodrošinātu juridisko noteiktību lauksaimniekiem attiecībā uz sugām, ko uzskata par bagātām ar ziedputekšņiem un nektāru un tādējādi par “nektāraugiem” Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas m) apakšpunkta nozīmē, būtu jāizveido šādu sugu saraksts. Ņemot vērā agronomisko apstākļu un sugu daudzveidību Savienībā, piemēroto sugu izvēle būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Tomēr šajās platībās nebūtu jāizmanto invazīvas svešzemju sugas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (4) nozīmē, jo tās apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, tai skaitā traucē vietējo augu un apputeksnētāju mijiedarbībai.

(9)

Turklāt, lai vairotu šo platību radīto bioloģiskās daudzveidības ieguvumu, dalībvalstīm būtu jāļauj lemt par iespējamām saistītām apsaimniekošanas papildprasībām, kā sugu maisījums. Visbeidzot, ņemot vērā, ka nedominējošu stiebrzāļu sugu klātbūtne un stropu izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz nektāraugiem atstātas papuvē esošas zemes bioloģisko daudzveidību, būtu jāatļauj novietot stropus.

(10)

Lai nosargātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar klimatam un videi labvēlīgas apsaimniekošanas prakses mērķiem, būtu jānosaka prasības attiecībā uz ķimikāliju (minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu) izmantošanu jaunizveidoto veidu ekoloģiski nozīmīgajās platībās, ko aizņem miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum). Konkrētāk, ņemot vērā ķimikāliju salīdzinoši kaitīgāku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana šajās platības būtu jāaizliedz, vienlaikus atļaujot tos izmantot tikai pirmajā gadā, lai palīdzētu platības izveidot. Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai valstu iestādes un lauksaimnieki pielāgotos prasībām, kas ar šo regulu ieviestas attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, atbilstošie grozījumi būtu jāpiemēro tikai atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem, kas sākas no 2019. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) Nr. 639/2014

Deleģēto regulu (ES) Nr. 639/2014 groza šādi:

1)

regulas 43. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis pielāgo savu ilggadīgo zālāju atsauces īpatsvaru, ja tās novērtē, ka īpatsvara izmaiņas būtiski ietekmē jo īpaši izmaiņas bioloģiskās audzēšanas platībā vai izmaiņas mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībnieku skaitā, vai ja dalībvalsts pieņem lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a), b) vai c) apakšpunktu. Šādās situācijās dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par veikto pielāgojumu un šā pielāgojuma pamatojumu.”;

2)

regulas 44. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis var uzlikt individuālu pienākumu lauksaimniekiem bez iepriekšējas individuālas atļaujas saņemšanas nepārveidot ilggadīgo zālāju platības, tai skaitā tās neapart, ja dalībvalstis piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu. Lauksaimniekus par šo pienākumu informē nekavējoties un katrā ziņā līdz tā gada 15. novembrim (neieskaitot), kurā attiecīgā dalībvalsts uzliek šo pienākumu. Minēto pienākumu piemēro tikai lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā paredzētie pienākumi attiecībā uz ilggadīgo zālāju platībām, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punkts.

Atļaujas izdošana var būt atkarīga no objektīvu un nediskriminējošu kritēriju, to skaitā vidisko kritēriju piemērošanas. Ja uz pirmajā daļā minēto atļauju attiecas nosacījums, ka citā platībā, kas aizņem atbilstošu skaitu hektāru, ir jāierīko ilggadīgie zālāji, vai – ja dalībvalsts piemēro Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu – nosacījums, ka ilggadīgie zālāji jāierīko citā vai tajā pašā platībā, minēto platību, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta, no pirmās pārveidošanas, tai skaitā aparšanas, dienas uzskata par ilggadīgo zālāju platību. Šādas platības izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai vismaz piecus gadus pēc kārtas no to pārveidošanas, tai skaitā aparšanas, dienas. Tomēr, kad lauksaimnieki par ilggadīgo zālāju platībām pārveido platības, kas jau tika izmantotas stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai, šādas platības izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai atlikušo gadu skaitu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu piecus secīgus gadus, ja tā nolemj dalībvalsts.”;

3)

regulas 45. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Papuvē esošā zemē un zemē, kas papuvē atstāta nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām), lauksaimnieciskā ražošana nenotiek. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā zemei konkrētā kalendārajā gadā jābūt atstātai papuvē. Minētais laikposms nav īsāks par sešiem mēnešiem. Attiecībā uz platībām, kas papuvē atstātas nektāraugiem, dalībvalstis izveido ar putekšņiem un nektāru bagāto izmantojamo sugu sarakstu. Sarakstā nedrīkst būt iekļautas invazīvu svešzemju augu sugas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (*1) 3. panta 2. punkta nozīmē. Šādās platībās neiekļauj kultūraugu platības, kas parasti tiek apsētas ražas ievākšanai. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības. Šādas platības var ietvert stiebrzāļu sugu augus, ar noteikumus, ka tajās dominē nektāraugi. Neskarot 10. a punktā noteikto lauksaimnieciskas ražošanas aizliegumu, zemes platībās, kas papuvē atstātas nektāraugiem (ar putekšņiem un nektāru bagātām sugām), var izvietot stropus.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkta, ekoloģiski nozīmīgas platības mērķim vairāk nekā piecus gadus papuvē esoša zeme un zeme, kas papuvē atstāta nektāraugiem, saglabā aramzemes statusu.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).”;"

b)

iekļauj šādu 8.a punktu:

“8.a   Platībās, ko aizņem miskantes (Miscanthus) un skaujlapainās silfijas (Silphium perfoliatum), dalībvalstis aizliedz izmantot augu aizsardzības līdzekļus, izņemot pirmajā gadā, kurā lauksaimnieks ievieš abas sugas. Ņemot vērā ekoloģiski nozīmīgo platību mērķi aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību, dalībvalstis aizliedz šajās platībās izmantot minerālmēslus vai izstrādā prasības attiecībā uz minerālmēslu izmantošanu šajās platībās.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2018. gada 1. janvāra.

1. panta 3. punktu piemēro atbalsta pieteikumiem par kalendārajiem gadiem no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (OV L 181, 20.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).


Top