9.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/399 (3), ir paredzēti nosacījumi, kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2226 (4) mērķis ir izveidot centralizētu sistēmu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datu un ieceļošanas atteikumu reģistrēšanai, kuri īstermiņa uzturēšanās nolūkā šķērso Savienības dalībvalstu ārējās robežas.

(3)

Lai, ievērojot Regulu (ES) 2016/399, veiktu trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes, kas ietver trešo valstu valstspiederīgo identitātes pārbaudi, viņu identifikāciju vai abus, kā arī pārliecināšanos, ka trešās valsts valstspiederīgais nav pārsniedzis maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā, robežsargiem būtu jāizmanto visa pieejamā informācija, tostarp, ja nepieciešams, dati ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/2226 (“IIS”). IIS glabātie dati būtu jāizmanto arī tādēļ, lai pārbaudītu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir vīza, kas izdota vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai, ir ievērojuši atļauto ieceļošanas reižu maksimālo skaitu.

(4)

Dažos gadījumos trešās valsts valstspiederīgajiem ir jāsniedz biometriskie dati robežpārbaužu veikšanas nolūkā. Tādēļ būtu jāgroza ieceļošanas nosacījumi trešo valstu valstspiederīgajiem, ietverot pienākumu sniegt minētos biometriskos datus. Ja trešās valsts valstspiederīgais atsakās sniegt biometriskos datus viņa personas datnes izveidei vai robežpārbaužu veikšanai, būtu jāpieņem lēmums par ieceļošanas atteikumu.

(5)

Lai nodrošinātu IIS pilnīgu efektivitāti, ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes pie robežām, pie kurām lieto IIS, jāveic saskaņotā veidā.

(6)

Lai izveidotu IIS, ir jāpielāgo personu pārbaudes procedūras, personām šķērsojot robežas, pie kurām lieto IIS. Konkrēti – IIS mērķis ir atcelt spiedoga iespiešanu ceļošanas dokumentos pie ieceļošanas un izceļošanas to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauta īstermiņa uzturēšanās, aizstājot to ar ieceļošanas un izceļošanas elektronisku reģistrēšanu tieši IIS. Turklāt robežpārbaudes procedūrās ir jāņem vērā sadarbspējas izveide starp IIS un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (5). Visbeidzot, IIS dod iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas gadījumos, kad robežu šķērso ceļotāji īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Dalībvalstīs, kuras lieto IIS, minētajiem procedūru pielāgojumiem būtu jāstājas spēkā dienā, kad sāk darboties IIS un kas noteikta saskaņā ar Regulu (ES) (ES) 2017/2226.

(7)

Sešu mēnešu laikposmā pēc IIS darbības sākšanas robežsargiem būtu jāņem vērā trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās dalībvalstu teritorijā sešos mēnešos pirms ieceļošanas vai izceļošanas, pārbaudot spiedogus ceļošanas dokumentos papildus IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem. Minētajam pasākumam būtu jānodrošina vajadzīgās pārbaudes, kas jāveic tajos gadījumos, kad personai būtu atļauta īstermiņa uzturēšanās dalībvalstu teritorijā sešos mēnešos pirms IIS sāka darbības. Turklāt ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ieceļojušas dalībvalstu teritorijā un vēl nav izceļojušas no tās pirms IIS sāka darbības. Minētajos gadījumos IIS būtu jāreģistrē arī pēdējā ieceļošana, kad trešās valsts valstspiederīgais izceļo no dalībvalstu teritorijas.

(8)

Ņemot vērā atšķirīgo situāciju dalībvalstīs un dažādās robežšķērsošanas vietās dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri šķērso robežas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par to, vai un kādā apmērā izmantot tādas tehnoloģijas kā pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus un automatizētas robežkontroles sistēmas. Izmantojot šādas tehnoloģijas ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes pie ārējām robežām būtu jāveic saskaņotā veidā un būtu jānodrošina atbilstīgs drošības līmenis.

(9)

Turklāt ir jākonkretizē robežsargu uzdevumi un pienākumi šādu tehnoloģiju izmantošanas gadījumā. Šajā sakarā būtu jānodrošina, ka ar automatizētiem līdzekļiem veiktu robežpārbaužu rezultāti ir pieejami robežsargiem, lai tie varētu pieņemt attiecīgos lēmumus. Turklāt, lai novērstu krāpnieciskas darbības un izmantošanas veidus, ir jāuzrauga, kā ceļotāji izmanto pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus un automatizētas robežkontroles sistēmas. Tāpat, veicot šo uzraudzību, robežsargiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība nepilngadīgajiem, un tiem vajadzētu būt iespējai noteikt personas, kam nepieciešama aizsardzība.

(10)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai brīvprātīgi noteikt valsts atvieglojumu programmas, lai ļautu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir iepriekš pārbaudīti, pie ieceļošanas izmantot atkāpes no dažiem pilnās pārbaudes aspektiem. Ja izmanto šādas valsts atvieglojumu programmas, tās būtu jāizveido atbilstīgi saskaņotam modelim un pienācīgam drošības līmenim.

(11)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (6) piemērošanu.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, grozīt spēkā esošos Regulas (ES) 2016/399 noteikumus, var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(14)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (7); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(15)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (10).

(17)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu.

(18)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (14) 3. pantu.

(19)

Attiecībā uz Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju–Regulas (ES) 2016/399 noteikumi, kuri attiecas uz IIS, būtu jāpiemēro vienīgi tad, kad ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 2. punktā. Līdz ar to attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas minētās regulas 66. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus līdz dienai, kad sāk darboties IIS, ir jāparedz konkrēti pārejas noteikumi par spiedoga iespiešanu līdz to savienošanai ar IIS. Minētajiem pārejas noteikumiem būtu jānodrošina, ka spiedoga iespiešanai ceļošanas dokumentos ir tāda pati ietekme kā ieceļošanas/izceļošanas reģistrēšanai IIS.

(20)

Dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus dienā, kad sāk darboties IIS, būtu jāturpina sistemātiski iespiest spiedogu ceļošanas dokumentos pie ieceļošanas un izceļošanas to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir atļauta īstermiņa uzturēšanās. Minētajām dalībvalstīm būtu jāveic ieceļošanas un izceļošanas spiedogu pārbaude attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, lai, salīdzinot ieceļošanas un izceļošanas datumus, pārliecinātos par to, ka persona nav jau pārsniegusi maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Spiedoga iespiešanai ceļošanas dokumentā un spiedogu pārbaudei būtu jāturpinās, līdz attiecīgā dalībvalsts ir savienota ar IIS, kā minēts Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā.

(21)

Tāpēc Regula (ES) 2016/399 būtu attiecīgi jāgroza.

(22)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (15) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2016. gada 21. septembrī sniedza atzinumu,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

2)

regulas 6. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Trešo valstu valstspiederīgie, attiecībā uz kuriem dati jāievada IIS

1.   Ieceļojot un izceļojot datus par šādu kategoriju personu ieceļošanu un izceļošanu ievada IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16., 17., 19. un 20. pantu:

2.   Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kam ieceļošana īstermiņa uzturēšanās nolūkā ir atteikta saskaņā ar šīs regulas 14. pantu, ievada IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 18. pantu.

3.   IIS neievada datus par šādām personu kategorijām:

4)

regulas 8. pantu groza šādi:

5)

iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Pašapkalpošanās sistēmu izmantošana datu priekšreģistrācijai IIS

1.   Personas, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar šīs regulas 6.a pantu, var izmantot pašapkalpošanās sistēmas nolūkā IIS priekšreģistrēt datus, kas minēti šā panta 4. panta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ir pārbaudīts, vai ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

2.   Ievērojot šā panta 1. punktu, pašapkalpošanās sistēma pārbauda, vai persona iepriekš ir reģistrēta IIS, un pārbauda trešās valsts valstspiederīgā identitāti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 2. punktu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 4. punktu pašapkalpošanās sistēma veic identifikāciju saskaņā ar minētās regulas 27. pantu.

Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 23. panta 4. punktu, ja tiek veikta identifikācija IIS:

4.   Ja dati par šā panta 1. punktā minēto personu] IIS nav reģistrēti, ievērojot 2. un 3. punktu:

5.   Ja 2. un 3. punktā paredzētās darbības norāda, ka 1. punktā minētās personas dati ir reģistrēti IIS, pašapkalpošanās sistēma izvērtē, vai ir jāatjaunina jebkuri dati, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā.

6.   Ja 5. punktā minētais izvērtējums atklāj, ka 1. punktā minētajai personai ir IIS reģistrēta personas datne, bet tās dati ir jāatjaunina:

7.   Pašapkalpošanās sistēmas lieto robežsarga uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par jebkādu neatbilstīgu, krāpniecisku vai netipisku pašapkalpošanās sistēmas izmantošanas gadījumu atklāšanu.

8.b pants

Pašapkalpošanās sistēmu un e-vārtu izmantošana robežšķērsošanai, ja robežu šķērso personas, kuru ir jāreģistrē IIS

1.   Personām, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar 6.a pantu, var atļaut izmantot pašapkalpošanās sistēmu robežpārbaudes veikšanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

2.   Ja šā panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, robežpārbaudes pie ieceļošanas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, un robežpārbaudes pie izceļošanas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktā, var veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Ja robežpārbaudi pie izceļošanas veic, izmantojot automatizētu robežkontroles sistēmu, tajā ietver 8. panta 3. punkta h) apakšpunktā paredzētās pārbaudes.

Ja personai ir piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, kuru, ievērojot 8.d pantu, ir izveidojusi kāda dalībvalsts, pie ieceļošanas pašapkalpošanās sistēmā veiktajās robežpārbaudēs var neveikt to aspektu pārbaudi, kas minēti 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā, minētajai personai šķērsojot minētās dalībvalsts ārējās robežas vai tādas dalībvalsts ārējās robežas, kura noslēgusi vienošanos ar to dalībvalsti, kas piešķīrusi piekļuvi, kā minēts 8.d panta 9. punktā.

3.   Pie ieceļošanas un izceļošanas pašapkalpošanās sistēmā veikto robežpārbaužu rezultātus dara pieejamus robežsargam. Minētais robežsargs uzrauga robežpārbaužu rezultātus un, ņemot vērā minētos rezultātus, atļauj personai ieceļot vai izceļot, vai pretējā gadījumā liek personai vērsties pie robežsarga, kurš veic papildu pārbaudes.

4.   Attiecīgā persona, ievērojot 3. punktu, tiek novirzīta pie robežsarga jebkurā no šādām situācijām:

5.   Papildus 4. punktā minētajām situācijām, robežsargs, kurš uzrauga robežšķērsošanu, citu iemeslu dēļ var nolemt, ka personai, kas izmanto pašapkalpošanās sistēmu, ir jāvēršas pie robežsarga.

6.   Personām, kuru robežšķērsošana ir jāreģistrē IIS saskaņā ar 6.a panta 1. punktu un kuras ir izmantojušas pašapkalpošanās sistēmu robežpārbaudes veikšanai, var atļaut izmantot e-vārtus. Ja tiek izmantoti e-vārti, attiecīgo ieceļošanas/izceļošanas faktu reģistrē un šo ierakstu sasaista ar attiecīgo personas datni, ievērojot Regulas (ES) 2017/2226 14. pantu, gadījumos, kad robeža tiek šķērsota, izmantojot e-vārtus. Ja e-vārti un pašapkalpošanās sistēma ir fiziski atdalīti, lietotāja identitātes pārbaudi veic pie e-vārtiem, lai pārbaudītu, vai persona, kura izmanto e-vārtus, ir tā pati persona, kas izmantoja pašapkalpošanās sistēmu. Pārbaudi veic, izmantojot vismaz vienu biometrisko identifikatoru.

7.   Ja nav izpildīti šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, vai abos uzskaitītie nosacījumi, daļu no robežpārbaudēm pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un daļu no robežpārbaudēm pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktu, var veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Robežsargs, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un 8. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktu, var veikt tikai tās pārbaudes, kuras nebija iespējams veikt, izmantojot pašapkalpošanās sistēmu. Turklāt robežsargs pārbauda, vai pašapkalpošanās sistēmā izmantotais ceļošanas dokuments atbilst dokumentam, ko konkrētā persona uzrāda minētajam robežsargam.

8.   Pašapkalpošanās sistēmas un e-vārtus lieto robežsarga uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par jebkādu neatbilstīgu, krāpniecisku vai netipisku pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtu vai abu izmantošanas gadījumu atklāšanu.

9.   Šis pants neskar iespēju dalībvalstīm atļaut izmantot pašapkalpošanās sistēmas, e-vārtus vai abus robežšķērsošanas punktos Savienības pilsoņiem, Eiropas Brīvas tirdzniecības asociācijas Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, Šveices pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru robežšķērsošana nav jāreģistrē IIS.

8.c pants

Automatizētu robežkontroles sistēmu standarti

Ciktāl tas iespējams, automatizētas robežkontroles sistēmas veido tā, lai tās varētu izmantot visas personas, izņemot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem. Tās arī ir veidotas tā, lai pilnībā respektētu cilvēka cieņu, jo īpaši neaizsargātu personu gadījumā. Ja dalībvalstis nolemj izmantot automatizētas robežkontroles sistēmas, tās nodrošina pietiekamu darbinieku skaitu, lai palīdzētu personām šādu sistēmu izmantošanā.

8.d pants

Valsts atvieglojumu programmas

1.   Katra dalībvalsts var izveidot brīvprātīgu programmu (“valsts atvieglojumu programma”), lai gadījumos, kad tiek šķērsota dalībvalsts ārējā robeža, ļautu trešo valstu valstspiederīgajiem un konkrētas trešās valsts valstspiederīgajiem, kam nav tiesību brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izmantot atvieglojumus, kas noteikti, ievērojot 2. punktu.

2.   Atkāpjoties no 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas minēti šā panta 1. punktā un kam piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, rūpīgajās pārbaudēs pie ieceļošanas, kad šādi trešo valstu valstspiederīgie šķērso kādas dalībvalsts ārējo robežu, nav jāiekļauj to aspektu pārbaudi, kas minēti 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā.

3.   Dalībvalsts veic trešo valstu valstspiederīgo, kuri piesakās valsts atvieglojumu programmai, priekšpārbaudi, lai jo īpaši pārbaudītu, vai ir izpildīti 4. punktā minētie nosacījumi.

Šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem iepriekšēju pārbaudi veic robežsargi, vīzu iestādes, kas definētas Regulas (EK) Nr. 767/2008 4. panta 3. punktā, vai imigrācijas iestādes, kas definētas 3. panta 1. punkta 4. apakšpunktā Regulā (ES) 2017/2226.

4.   Panta 3. punktā minētās iestādes piešķir personai piekļuvi valsts atvieglojumu programmai tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

5.   Pirmo piekļuvi valsts atvieglojumu programmai piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Piekļuvi var pagarināt maksimāli uz turpmākiem pieciem gadiem, vai līdz ceļošanas dokumenta vai jebkuru izdotu vairākkārtējas ieceļošanas vīzu, ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju derīguma termiņa beigām – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

Pagarinājuma gadījumā dalībvalsts katru gadu atkārtoti izvērtē katra trešās valsts valstspiederīgā situāciju, kuram ir piešķirta piekļuve valsts atvieglojumu programmai, lai nodrošinātu, ka, pamatojoties uz atjauninātu informāciju, minētais trešās valsts valstspiederīgais joprojām atbilst 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šo atkārtoto izvērtējumu var veikt tad, kad tiek veiktas robežpārbaudes.

6.   Rūpīgās pārbaudes pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un rūpīgās pārbaudes pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) apakšpunktu, ietver arī pārbaudi attiecībā uz to, vai minētajam trešās valsts valstspiederīgajam ir derīga piekļuve valsts atvieglojumu programmai.

Robežsargi var veikt tā trešās valsts valstspiederīgā pārbaudi, kas izmanto minēto valsts atvieglojumu programmu pie ieceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu, un pie izceļošanas, ievērojot 8. panta 3. punkta g) apakšpunktu, biometriskos datus elektroniski nesalīdzinot, bet gan salīdzinot elektroniskajā informācijas nesējā (mikroshēmā) ierakstīto sejas attēlu un trešās valsts valstspiederīgā personas IIS datnē ierakstīto sejas attēlu ar trešās valsts valstspiederīgā seju. Pilnu pārbaudi veic izlases kārtā un pamatojoties uz riska analīzi.

7.   Panta 3. punktā minētās iestādes nekavējoties atceļ trešās valsts valstspiederīgajam piešķirto piekļuvi valsts atvieglojumu programmai, ja kļūst skaidrs, ka nebija izpildīti vai vairs netiek izpildīti nosacījumi tam, lai piešķirtu piekļuvi programmai.

8.   Kad saskaņā ar 3. punktu pārbauda, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 4. punktā, īpašu uzmanību pievērš izvērtējumam par to, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelikumīgas imigrācijas draudus vai apdraud jebkuru dalībvalstu drošību un vai pieteikuma iesniedzējs plāno atstāt attiecīgo dalībvalstu teritoriju atļautās uzturēšanās laikā.

Iecerētajām uzturēšanās reizēm paredzētos iztikas līdzekļus novērtē saskaņā ar saskaņā ar paredzētās uzturēšanās ilgumu un mērķi un atsaucoties uz vidējām cenām par izmitināšanu un ēdināšanu lētā mītnes vietā attiecīgajā(-s) dalībvalstī(-s), pamatojoties uz dalībvalstu noteiktajām atsauces summām saskaņā ar 39. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Pierādījums par izmaksu uzņemšanos, privātu izmitināšanu vai par abiem var būt arī apliecinājums pietiekamiem iztikas līdzekļiem.

Pieteikuma izskatīšanā jo īpaši pamatojas uz iesniegto dokumentu autentiskumu un ticamību un pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu ticamību un pamatotību. Ja dalībvalstij, kas ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, rodas šaubas par pieteikuma iesniedzēju, pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem vai iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem, tā var apspriesties ar citām dalībvalstīm pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu.

9.   Divas vai vairākas dalībvalstis, kas, ievērojot šo pantu, ir izveidojušas savas valsts atvieglojumu programmu, var noslēgt savstarpēju vienošanos, lai nodrošinātu, ka to valstu atvieglojumu programmu izmantotāji var izmantot citu valstu atvieglojumu programmās atzītos atvieglojumus. Vēlākais vienu mēnesi pēc vienošanās noslēgšanas tās kopiju nosūta Komisijai.

10.   Nosakot šādu atvieglojumu programmu valstī, dalībvalstis nodrošina, ka to sistēma, kas darbina programmu, atbilst datu drošības standartiem, kuri paredzēti Regulas (ES) 2017/2226 43. pantā. Dalībvalstis veic pienācīgu informācijas drošības riska novērtējumu, un drošības pienākumi tiek skaidri norādīti visos procesa posmos.

11.   Līdz trešā gada beigām minētajā laikposmā, kad piemēro šo pantu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par tā īstenošanu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu izveidot Savienības programmu, kas attiektos uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri bieži ceļo un ir iepriekš pārbaudīti.”;

6)

regulas 9. pantu groza šādi:

7)

regulas 10. pantā iekļauj šādus punktus:

“3.a   Ja dalībvalstis nolemj izmantot e-vārtus, pašapkalpošanās sistēmas vai automatizētas robežkontroles sistēmas, attiecīgo joslu apzīmēšanai tās izmanto III pielikuma D daļā norādītās zīmes.

3.b   Ja dalībvalstis nolemj izveidot valsts atvieglojumu programmu saskaņā ar 8.d pantu, tās var nolemt izmantot īpašas joslas tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri izmanto šādu valsts atvieglojumu programmu. Attiecīgo joslu apzīmēšanai tās izmanto III pielikuma E daļā norādītās zīmes.”;

8)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Spiedoga iespiešana ceļošanas dokumentos

1.   Gadījumos, kas skaidri paredzēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, dalībvalsts var pie ieceļošanas un izceļošanas iespiest spiedogu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuriem ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ko izdevusi minētā dalībvalsts.

2.   Spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kurš ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētājs. Turklāt spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tāda trešās valsts valstspiederīgā ceļošanas dokumentā, kurš ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 izdota derīga vienkāršota tranzīta dokumenta turētājs, kas veic tranzītu ar vilcienu un neizkāpj dalībvalsts teritorijā.

3.   Spiedogu pie ieceļošanas un izceļošanas iespiež tādu trešās valsts valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri, balstoties uz valsts īstermiņa uzturēšanās vīzu, kas izsniegta vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai, ieceļo tādas dalībvalsts teritorijā, kas vēl pilnā mērā nepiemēro Šengenas acquis, bet kas lieto IIS, vai kuri no tās izceļo.

4.   Praktiski pasākumi spiedoga iespiešanai ir izklāstīti IV pielikumā.”;

9)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Pieņēmums attiecībā uz īstermiņa uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu

1.   Neskarot 12.a pantu, ja trešās valsts valstspiederīgajam, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, personas datne IIS nav izveidota vai ierakstā par trešās valsts valstspiederīgā ieceļošanu/izceļošanu nav izceļošanas datuma pēc tam, kad ir beidzies atļautais uzturēšanās termiņš, kompetentās iestādes var pieņemt, ka trešās valsts valstspiederīgais neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz atļautās uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais pieņēmums neattiecas uz trešās valsts valstspiederīgo, kurš ar jebkādiem līdzekļiem var sniegt ticamus pierādījumus tam, ka viņam ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ka viņam ir uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza. Attiecīgā gadījumā piemēro Regulas (ES) 2017/2226 35. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto pieņēmumu var atspēkot, ja trešās valsts valstspiederīgais ar jebkādiem līdzekļiem sniedz ticamus pierādījumus, piemēram, transporta biļetes vai pierādījumus par viņa uzturēšanos ārpus dalībvalstu teritorijas vai par iepriekšējās uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas derīguma beigu termiņu, apliecinot, ka viņš ir ievērojis nosacījumus, kas saistīti ar īstermiņa uzturēšanās ilgumu.

Atspēkošanas gadījumā kompetentās iestādes, ja vajadzīgs, izveido personas datni IIS vai IIS norāda datumu, kurā, un vietu, kur trešās valsts valstspiederīgais šķērsoja kādas dalībvalsts ārējo robežu vai tādas dalībvalsts iekšējo robežu, kas vēl pilnā mērā nepiemēro Šengenas acquis, bet kas lieto IIS, saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 20. pantu.

4.   Ja 1. punktā minēto pieņēmumu neatspēko, trešās valsts valstspiederīgo, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, var atgriezt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (*7).

Trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, var atgriezt vienīgi saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK.

10)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Pārejas laiks un pārejas pasākumi

1.   180 dienas pēc tam, kad IIS ir sākusi darboties, lai ieceļojot un izceļojot pārbaudītu, vai personas, kurām atļauts ieceļot īstermiņa uzturēšanās nolūkā, nav pārsniegušas maksimālo atļautās uzturēšanās ilgumu, un, attiecīgā gadījumā, lai ieceļojot pārbaudītu, vai personas nav pārsniegušas vienreizējai vai divreizējai ieceļošanai izsniegtas īstermiņa uzturēšanās vīzas atļauto ieceļošanu skaitu, robežsargi ņem vērā uzturēšanās reizes dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikā pirms ieceļošanas vai izceļošanas, papildus IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem pārbaudot spiedogus ceļošanas dokumentos.

2.   Ja persona ir ieceļojusi dalībvalstu teritorijā pirms IIS ir sākusi darboties un izceļo no tās pēc tam, kad IIS ir sākusi darboties“ IIS pie izceļošanas izveido personas datni un minētās ieceļošanas datumu ievada ieceļošanas/izceļošanas ierakstā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 16. panta 2. punktu. Šā punkta piemērošanu neierobežo ar 180 dienu laikposmu pēc IIS darbības sākšanas, kā minēts 1. punktā. Ja ir neatbilstība starp ieceļošanas spiedoga datumu un IIS reģistrētajiem datiem, ieceļošanas spiedoga datums ir noteicošais.”;

11)

regulas 14. pantu groza šādi:

12)

regulas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

13)

iekļauj šādu pantu:

“42.a pants

Pārejas pasākumi dalībvalstīm, kuras vēl nelieto IIS

1.   Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri šķērso Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minēto dalībvalstu robežas, pie ieceļošanas un izceļošanas tiek sistemātiski iespiesti spiedogi.

Tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri minēti šīs regulas 6.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un šķērso Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minēto dalībvalstu robežas, pie ieceļošanas un izceļošanas tiek iespiesti spiedogi.

Minētais spiedoga iespiešanas pienākums tiek piemērots arī atvieglinātu robežpārbaužu gadījumā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, spiedogs netiek iespiests tādu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuri minēti 6.a panta 3. punkta a), b) un f) apakšpunktā, 6.a panta 3. punkta g) apakšpunkta i), ii), iii) un vii) punktā un 6.a panta 3. punkta j) apakšpunktā.

3.   Šīs regulas noteikumi, kas saistīti ar IIS reģistrētajiem ieceļošanas/izceļošanas datiem un ar šādu datu trūkumu IIS, tiek mutatis mutandis piemēroti ieceļošanas un izceļošanas spiedogiem jo īpaši 8. panta 3. punkta a) apakšpunkta iiia) punktā un g) apakšpunkta iv) punktā, 8.d panta 4. punkta d) apakšpunktā un 12. pantā.

4.   Kad saskaņā ar 12. panta 2. punktu ir atspēkots pieņēmums attiecībā uz uzturēšanās ilguma nosacījumu ievērošanu, trešās valsts valstspiederīgajam, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kura vēl nelieto IIS, ir tiesības saņemt norādi savā ceļošanas dokumentā par datumu, kurā, un vietu, kur viņš šķērsoja minētās dalībvalsts ārējo vai iekšējo robežu. Trešās valsts valstspiederīgajam var iedot arī veidlapu, kas ir attēlota VIII pielikumā.

5.   Piemēro IV pielikumā paredzētos noteikumus par spiedoga iespiešanu.

6.   Regulas (ES) 2017/2226 66. panta 3. punktā minētās dalībvalstis iespiež spiedogu to trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumentos, kuriem pie šo valstu robežas ir atteikta ieceļošana īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Spiedoga iespiešanu veic saskaņā ar V pielikuma A daļas 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajām specifikācijām.

7.   Spiedoga iespiešanas pienākumi saskaņā ar 1. līdz 6. punktu tiek piemēroti līdz dienai, kad IIS sāk darbību attiecīgajā dalībvalsti.”;

14)

regulas III, IV, V un VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.